1. Saistošie noteikumi nosaka Rēzeknes novada iedzīvotāju padomes (turpmāk – padomes) izveidošanas un darbības nosacījumus (turpmāk – noteikumi), tostarp:

1.1. padomes kompetenci vietējās kopienas jautājumu izlemšanā;

1.2. padomes darbības teritoriju;

1.3. padomes locekļu skaitu un kandidātu izvirzīšanas kārtību;

1.4. padomes locekļu ievēlēšanas kārtību;

1.5. padomes darbības termiņu;

1.6. padomes darba organizāciju;

1.7. kārtību, kādā pašvaldības institūcijas izskata iedzīvotāju padomes iesniegumus.

2. Padome ir pēc Rēzeknes novada iedzīvotāju un Rēzeknes novada domes (turpmāk – dome) iniciatīvas izveidota konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Rēzeknes novada teritoriālā iedalījuma vienību (turpmāk – pagastu/pilsētas) iedzīvotāju interešu pārstāvību un sekmēt efektīvu, atklātu un atbildīgu sabiedrības iesaistīšanos Rēzeknes novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldības) darbā, nodrošinot pašvaldības teritorijas attīstību, veicinot iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam.

3. Padome ir sabiedriski aktīva cilvēku grupa, kas darbojas uz brīvprātības principiem un tiek izveidota katrā pašvaldības apvienības pagastā/pilsētā:

3.1. Dricānu apvienība – Dricānu pagastā, Gaigalavas pagastā, Kantinieku pagastā, Nagļu pagasts, Ozolmuižas pagastā, Rikavas pagastā, Sakstagala pagastā, Stružānu pagastā;

3.2. Kaunatas apvienība – Čornajas pagastā, Griškānu pagastā, Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Stoļerovas pagastā;

3.3. Maltas apvienība – Feimaņu pagastā, Lūznavas pagastā, Maltas pagastā, Ozolaines pagastā, Pušas pagastā, Silmalas pagastā;

3.4. Nautrēnu apvienība – Audriņu pagastā, Bērzgales pagastā, Ilzeskalna pagastā, Lendžu pagastā, Nautrēnu pagastā, Vērēmu pagastā;

3.5. Viļānu apvienība – Dekšāres pagastā, Sokolku pagastā, Viļānu pagastā, Viļānu pilsētā.

4. Padomes darbības mērķis ir aktivizēt dialogu starp pagasta/pilsētas iedzīvotājiem un pašvaldību, tādējādi veicinot viedokļu apmaiņu par novadam un pagastam/pilsētai aktuāliem jautājumiem. Noteikumu 3. punktā izveidotās padomes darbojas pašvaldības administratīvās teritorijas attiecīgā pagastā vai pilsētā.

5. Padomei, atbilstoši tās darbības teritorijai, nodrošina tās pagasta/pilsētas iedzīvotāju interešu pārstāvību pašvaldībā šādos jautājumos:

5.1. pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošana un sanitārā tīrība (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana); kā arī teritorijas un būvju uzturēšanas prasību noteikšana, ciktāl tā saistīta ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu;

5.2. iedzīvotājiem sniedzamais kultūras piedāvājums un iespējas piedalīties kultūras dzīvē, pašvaldības teritorijā esošā kultūras mantojuma saglabāšana un atbalsts kultūras norisēm;

5.3. saimnieciskās darbības pašvaldības administratīvajā teritorijā sekmēšana un atbalsts saimnieciskajai darbībai;

5.4. pašvaldības iestādes – apvienības pārvaldes (turpmāk – apvienības pārvalde) – aktivitāšu plāna priekšlikumu sagatavošana un budžeta (ienākumu un izdevumu tāmes) apspriešana;

5.5. pašvaldības attīstības plānu, lokālplānojumu un detālplānojumu, koncepciju un citu stratēģiski svarīgu dokumentu apspriešana, priekšlikumu iesniegšana;

5.6. nozīmīgu attīstības projektu izstrāde un īstenošana pagastā/pilsētā un novadā;

5.7. pašvaldības domes izdodamo saistošo noteikumu apspriešana;

5.8. iedzīvotāju vai vietējo kopienu sociālās, izglītības un sporta vajadzību apzināšana;

5.9. atbalsts jauniešu aktivitāšu norisēm;

5.10. Rēzeknes novada "tēla", iedzīvotāju pašapziņas un lepnuma par savu novadu veidošana.

6. Padomei, pildot uzdevumus, ir šādi pienākumi:

6.1. pastāvīgi apzināt pagasta/pilsētas iedzīvotāju vajadzības, apkopot tās;

6.2. reaģēt uz pagasta/pilsētas iedzīvotāju ierosinājumiem un veicināt sabiedrības saskaņu;

6.3. informēt iedzīvotājus par padomes darbu, padomes sēdēm, sanāksmēm un to darba kārtību;

6.4. sniegt pārskatu par padomes darbu 1 (vienu) reizi gadā pagasta/pilsētas iedzīvotāju kopsapulcē.

7. Padomei ir šādas tiesības:

7.1. sagatavot lēmumu projektus izskatīšanai domē par noteikumu 5. punktā minētajiem jautājumiem, ievērojot pašvaldības darba reglamentā noteikto kārtību lēmumu projektu sagatavošanai un iesniegšanai izskatīšanai;

7.2. sniegt domei viedokli pēc domes pieprasījuma;

7.3. izmantot pagastā/pilsētā esošās apvienības pārvaldes telpas, iekārtas un aprīkojumu padomes sēžu, sanāksmju organizēšanai, iepriekš to saskaņojot ar attiecīgās apvienības pārvaldes vadītāju vai viņa pilnvarotu personu;

7.4. pieprasīt un saņemt no pašvaldības informāciju, kas saistīta ar padomes uzdevumiem. Informatīvo saikni starp padomi un pašvaldību nodrošina apvienības pārvaldes vadītājs un pašvaldības Centrālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists.

8. Padomes sastāvā ievēlējamo minimālo padomes locekļu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgā pagasta/pilsētas teritorijā ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā (atbilstoši aktuālajiem publiski pieejamiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – PMLP) datiem):

8.1. līdz 1000 iedzīvotāju – ne mazāk kā 5 (pieci) padomes locekļi;

8.2. vairāk nekā 1001 iedzīvotāju – ne mazāk kā 7 (septiņi) padomes locekļi.

9. Par padomes locekļu skaitu attiecīgās pagasta/pilsētas padomes sastāvā lemj iedzīvotāju kopsapulce.

10. Par padomes locekli var ievēlēt personu, kura atbilst Pašvaldību likuma 58. panta trešās daļas nosacījumiem un uz personu neattiecas Pašvaldību likuma 58. panta ceturtās daļas ierobežojumi. Personai ir tiesības tikt ievēlētai tikai vienā Rēzeknes novada teritoriālās vienības padomes sastāvā.

11. Katram padomes loceklim ir viena balss. Padomes locekļu darbs nav atalgots.

12. Pieteikšanos padomes locekļa amatam izsludina attiecīgā apvienības pārvalde, publicējot paziņojumu (turpmāk – pieteikšanās paziņojums) pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.rezeknesnovads.lv, pašvaldības informatīvajā izdevumā "Rēzeknes Novada Ziņas", pašvaldības oficiālajos sociālo tīklu kontos, kā arī izliekot pieteikšanās paziņojumu redzamā vietā apvienības pārvaldes ēkā, tostarp ēkās, kuras atrodas attiecīgās apvienības pārvaldes pagastā/pilsētā.

13. Pieteikšanās paziņojumā norāda padomes locekļu kandidātu pieteikuma iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 30 (trīsdesmit) dienām no pieteikšanās paziņojuma publicēšanas dienas pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.rezeknesnovads.lv.

14. Ja noteiktajā termiņā pieteikušos kandidātu skaits ir mazāks kā noteikumu 8. punktā noteiktais minimālais padomē ievēlējamo locekļu skaits, attiecīgā apvienības pārvalde pagarina pieteikšanās termiņu vēl par 10 (desmit) dienām, par to publicējot paziņojumu atbilstoši šo noteikumu 12. punktā noteiktajam.

15. Ja, pēc atkārtota termiņa noteikšanas, nav saņemts pietiekams pieteikumu skaits, padomes izveidošanu atliek, līdz tiek saņemts iedzīvotāju ierosinājums atkārtotai kandidātu izvirzīšanas uzsākšanai.

16. Kandidātu padomes locekļa amatam izvirza attiecīgā pagasta/pilsētas iedzīvotāji, iesniedzot ne mazāk kā 5 (piecu) iedzīvotāju parakstītu noteikta parauga pieteikumu (1. pielikums –Iedzīvotāju padomes locekļa kandidāta pieteikums) ar padomes locekļa kandidāta piekrišanu.

17. Padomes locekļa kandidāta pieteikumu iesniedz personīgi vai elektroniska dokumenta veidā attiecīgās apvienības pārvaldes Lietvedības un personāla nodaļas lietvedim pieteikšanās paziņojumā norādītajā termiņā. Pieteikumu iesniedzot elektroniski, jāievēro dokumentu juridiskā spēka un elektronisko dokumentu noformēšanas prasības.

18. Apvienības pārvaldes vadītājs organizē iesniegto kandidātu pieteikumu darbībai padomē apkopošanu:

18.1. veic pārbaudi par kandidātu atbilstību nosacījumiem darbībai padomē;

18.2. sagatavo padomes locekļu kandidātu sarakstu, kurā ir norādīti kandidātu vārdi un uzvārdi; padomes locekļu kandidātu sarakstu drukātā veidā izvieto attiecīgā pagasta/pilsētas pārvaldes ēkā, tostarp ēkās, kuras atrodas attiecīgās apvienības pārvaldes pagastā/pilsētā ne vēlāk kā 20 (divdesmit) dienas pirms iedzīvotāju kopsapulces.

19. Padomes locekļu vēlēšanas notiek attiecīgā pagasta/pilsētas iedzīvotāju kopsapulcē.

20. Iedzīvotāju kopsapulci padomes ievēlēšanai sasauc un vada apvienības pārvaldes vadītājs vai viņa pilnvarotas personas, paziņojumu ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienas pirms kopsapulces norises dienas publicējot pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.rezeknesnovads.lv pašvaldības informatīvajā izdevumā "Rēzeknes Novada Ziņas", pašvaldības oficiālajos sociālo tīklu kontos, kā arī izliekot pieteikšanās paziņojumu redzamā vietā apvienības pārvaldes ēkā, tostarp ēkās, kuras atrodas attiecīgās apvienības pārvaldes pagastā/pilsētā.

21. Padomes locekļu vēlēšanas tiek organizētas klātienē, paziņojumā par vēlēšanām norādītajā vietā un laikā.

22. Tiesības vēlēt padomi ir personai, kura atbilst Pašvaldību likuma 58. panta piektās daļas nosacījumiem un ir deklarējušas savu dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

23. Padomes locekļu vēlēšanu iedzīvotāju kopsapulces dokumentu pārbaudi, sagatavošanu un protokolēšanu nodrošina attiecīgās apvienības pārvaldes vadītāja norīkoti darbinieki.

24. Iedzīvotāji atbilstību noteikumu 22. punktā noteiktajām prasībām apliecina, uzrādot derīgu personu apliecinošu dokumentu. Balsstiesīgajiem iedzīvotājiem balsošanai pret parakstu tiek izsniegta vēlēšanu zīme (2. pielikums – Vēlēšanu zīme (paraugs)).

25. Iedzīvotāju kopsapulces dalībnieki par padomes locekļu kandidātiem balso ar vēlēšanu zīmi. Par iedzīvotāju padomes kandidātiem iedzīvotāju padomes darbības teritorijā var balsot tikai vienu reizi.

26. Padomē ir ievēlēti tie padomes locekļu kandidāti, kuri balsošanā saņēmuši lielāko balsu skaitu.

27. Ja balsošanā vairāki padomes locekļu kandidāti saņēmuši vienādu balsu skaitu, tad viņi sarindojami padomes locekļu kandidātu pieteikumu iesniegšanas secībā.

28. Padomes locekļu kandidātu vēlēšanas tiek atspoguļota vēlēšanu protokolā, kurā norāda padomes locekļu vēlēšanu kopsapulces dalībnieku skaitu, nodotās balsis par katru padomes locekļa kandidātu, ievēlētos padomes locekļus un padomes locekļus, kas ievēlēšanai nav saņēmuši nepieciešamo balsu vairākumu.

29. Informācija par ievēlēto padomes sastāvu tiek publicēta pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.rezeknesnovads.lv, kā arī izlikta redzamā vietā attiecīgā apvienības pārvaldes ēkā, tostarp ēkās, kuras atrodas attiecīgās apvienības pārvaldes pagastā/pilsētā.

30. Padomes loceklis var izbeigt darbību padomē, rakstveidā paziņojot par to padomei. Padomes locekļa darbība padomē tiek izbeigta iesniegumā norādītajā termiņā vai ar jauna padomes locekļa apstiprināšanu, ja termiņš nav norādīts.

31. Ja ievēlētā padomes locekļa pilnvaras tiek izbeigtas pirms pilnvaru termiņa beigām, viņa vietā līdz attiecīgā pilnvaru termiņa beigām stājas nākamais balsošanā lielāko balsu skaitu saņēmušais padomes locekļa kandidāts.

32. Ja padomes darbības laikā padomes locekļu skaits ir mazāks kā noteikumu 8.punktā noteiktais, un nav iespējams izpildīt noteikumu 30. punkta nosacījumus, tiek rīkotas ārkārtas padomes locekļu vēlēšanas.

33. Padomes darbības termiņš ir 4 (četri) gadi.

34. Padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru no sava vidus ievēlē padomes locekļi ar balsu vairākumu pirmajā padomes sēdē, kuru sasauc ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no padomes ievēlēšanas dienas.

35. Padomi vada tās priekšsēdētājs vai viņa prombūtnē – priekšsēdētāja vietnieks. Saziņā ar pašvaldību padomes priekšsēdētājs pārstāv padomes viedokli.

36. Padomes sēdes sasauc padomes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 1 (vienu) reizi pusgadā, kā arī, ja to pieprasa vismaz 3 (trīs) padomes locekļi vai, ja padomei ir jāpieņem lēmuma projekts izskatīšanai domē. Padomes priekšsēdētājs sasaucot sēdi, nosaka tās darba kārtību, norises laiku un vietu.

37. Padomes sekretārs ne vēlāk kā 3 (trīs) darbdienas pirms padomes sēdes paziņo padomes locekļiem sēdes darba kārtību, norises laiku un vietu, kā arī nosūtīta lēmuma projektus (ja tādi sagatavoti) un citus izziņas materiālus.

38. Padome ir lemttiesīga, ja uz sēdi ierodas vairāk kā puse no padomes locekļiem.

39. Padomes lēmumiem ir konsultatīvs raksturs. Padomes lēmumi tiek pieņemti padomes locekļiem atklāti balsojot. Ja balsu skaits ir vienāds, noteicošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

40. Padomes sēdes var notikt attālināti, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, ja padomes locekļu rīcībā ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

41. Padomes sēdes gaitu protokolē, kā arī var veikt tās audio vai audiovizuālu ierakstu (turpmāk – ieraksts). Protokolu paraksta sēdes vadītājs un padomes sekretārs.

42. Padomes sēdes protokolā ieraksta:

42.1. sēdes sasaukšanas vietu un laiku;

42.2. sēdes atklāšanas un slēgšanas laiku;

42.3. sēdes darba kārtību;

42.4. sēdes vadītāja vārdu un uzvārdu;

42.5. sēdes protokolētāja vārdu un uzvārdu;

42.6. sēdē piedalījušos padomes locekļu vārdu un uzvārdu;

42.7. sēdē klāt neesoša padomes locekļa neierašanās iemeslu, ja viņš to ir paziņojis;

42.8. sēdē uzaicināto un piedalījušos citu personu vārdu un uzvārdu;

42.9. sēdes darba kārtība kārtības jautājuma izskatīšanu, norādot ziņotāju ziņojumus, izteiktos priekšlikumus (ja tādi tiek izteikti) un pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus, norādot padomes locekļu balsojumi – kuri balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas vai nav piedalījušies balsošanā.

43. Protokolu 7 (septiņu) darbdienu laikā pēc padomes sēdes iesniedz attiecīgajai apvienības pārvaldei tālākai jautājumu un ierosinājumu virzīšanai. Protokolu oriģināli glabājas attiecīgajā apvienības pārvaldes lietvedībā.

44. Padomes sēdes protokols, ja veikts ieraksts, tad arī ieraksts, ir publiski pieejams, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. Padomes sēdes protokolu un ierakstu padomes priekšsēdētājs nosūta pašvaldības Centrālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālistam ievietošanai pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē www.rezeknesnovads.lv 5 (piecu) darbdienu laikā pēc padomes sēdes.

45. Padomes sēdes ir atklātas. Ikvienam attiecīgās pagasta/pilsētas iedzīvotājam ir tiesības piedalīties padomes sēdē. Lai nodrošinātu visu ieinteresēto pušu līdzdalību jautājumu apspriešanā, uz padomes sēdi var tikt aicināti sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību, pašvaldības iestāžu pārstāvji un domes deputāti.

46. Padomes locekli var atbrīvot no pienākumu pildīšanas padomē gadījumā, ja padomes loceklis bez attaisnojoša iemesla 4 (četras) reizes pēc kārtas neierodas uz padomes sēdi. Par padomes locekļa atbrīvošanu lēmumu pieņem padome.

47. Ja padomes priekšsēdētājs nepilda savus pienākumus, padomes priekšsēdētāju no pienākumu pildīšanas var atbrīvot ar padomes lēmumu par kuru nobalsojuši 2/3 padomes locekļu.

48. Padomes loceklis, pildot padomes locekļa amatu, darbojas attiecīgās pagasta/pilsētas iedzīvotāju interesēs un izvairās no interešu konflikta. Padomes loceklis atturas no dalības sēdē vai atturas no tādu lēmumu pieņemšanas, kas ietekmē vai var ietekmēt padomes locekļa, tā radinieka, tam piederoša uzņēmuma personiskās vai mantiskās intereses.

49. Ja padomes loceklis ir pieļāvis interešu konflikta situāciju, padomei ir tiesības lemt par padomes locekļa pilnvaru izbeigšanu.

50. Padomes sēžu organizēšanai padome izmanto pašvaldības īpašumā esošās telpas, iekārtas un aprīkojumu, iepriekš saskaņojot to ar attiecīgās apvienības pārvaldes vadītāju vai viņa pilnvarotu personu.

51. Pašvaldības domes priekšsēdētājs un deputāti vismaz 1 (vienu) reizi gadā tiekas ar padomi, lai apspriestu ar padomes darbību saistītus jautājumus.

52. Pašvaldībai ir pienākums 30 (trīsdesmit) dienu laikā izskatīt iesniegumus, tajā skaitā arī lēmumu projektus, ko iesniegusi padome, un lemt par iesnieguma, arī lēmuma projekta, turpmāko virzību, nosakot par to atbildīgo pašvaldības institūciju vai amatpersonu.

53. Padomes locekļiem pārstāvot padomi ir tiesības piedalīties pašvaldības domes sēdēs un komiteju sēdēs ar padomdevēja tiesībām.