Ministru kabineta noteikumi Nr. 397
Rīgā 2024. gada 25. jūnijā (prot. Nr. 26 13.
§)
Grozījumi
Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416
"Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības
standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu
paraugiem"
Izdoti saskaņā ar
Izglītības likuma
14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības
likuma
4. panta 11. un 11.1 punktu
1. Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra
noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās
izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu
paraugiem" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 197. nr.; 2021, 21.
nr.; 2022, 96., 175., 190. nr.; 2023, 164. nr.; 2024, 81. nr.)
šādus grozījumus:
1.1. papildināt ar 25.6 punktu šādā
redakcijā:
"25.6 Skolēniem, kuri līdz 2024. gada 1.
septembrim uzsākuši apgūt pamatkursu "Vēsture un sociālās
zinātnes I", izglītības iestāde nodrošina tā pilnu apguvi,
bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. augustam.";
1.2. izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā (1.
pielikums);
1.3. izteikt 11. pielikumu jaunā redakcijā (2.
pielikums);
1.4. izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā (3.
pielikums).
2. Noteikumi stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī.
Ministru prezidente
E. Siliņa
Izglītības un zinātnes ministre
A. Čakša
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 397
"9. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Kursu
apraksti
Mācību joma
|
Kursu saturs (mērķis, apguves
nosacījumi, skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti)
|
Pamatkursi
|
Padziļinātie kursi
|
Specializētie kursi
|
Valodu mācību joma |
Latviešu valoda I
Kursa mērķis:
1) izprast valodu situāciju Latvijā, latviešu valodas
statusa nozīmi sabiedrībā un personiskās identitātes
tapšanā;
2) pilnveidot prasmi izteikties skaidri, mērķtiecīgi un
atbilstoši literārās valodas normām kā mutvārdos, tā
rakstveidā;
3) izprotot teksta kompozīcijas principus, prasmīgi
veidot dažādu žanru tekstus;
4) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļu publikācijas un
citus tekstus publiskajā telpā, identificēt tajos valodas
līdzekļus, kas izmantoti kā ietekmes rīki;
5) prasmīgi izmantot pareizrakstības, gramatikas un
leksikogrāfijas avotus un citus lingvistiskos resursus,
rodot idejas radošai izpausmei un izaugsmei ar valodas
starpniecību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
2. pielikumā minētie valodu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti latviešu valodā optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Latviešu valoda un literatūra II
Kursa mērķis:
1) veicināt radošumu, intelektuālās spējas un kritiska
lasītāja pieredzes veidošanos, iedziļinoties valodas,
literatūras un kultūras mijiedarbībā;
2) veidot izpratni par atšķirīgu dažādu kultūru cilvēku
un sociālo grupu attīstību, atšķirīgiem uzskatiem,
vērtībām, tradīcijām, kas atspoguļotas literārajos tekstos
un plašsaziņas līdzekļos caur to autoru prizmu;
3) pilnveidot teksta analīzes un interpretācijas
prasmes, ņemot vērā mijiedarbību starp tekstu, tā autoru
(viņa identitāti) un lasītāju;
4) pētīt valodas un literatūras jautājumu atspoguļojumu
dažādos avotos, lai pēc noteiktiem kritērijiem izvērtētu
informācijas aktualitāti, kvalitāti un izmantojamību savu
tekstu izveidei;
5) vērtēt literārās valodas un latviešu valodas paveidu
mijiedarbību un šī procesa nozīmi mūsdienu latviešu valodas
un savas valodas attīstībā;
6) izprast valodas līdzekļu sistēmisko saistījumu un
valodas vienību saderību tekstā, lai veidotu noteiktam
žanram atbilstošu tekstu.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
2. pielikumā minētie valodu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti latviešu valodā augstākajā apguves
līmenī, šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8., 2.9.,
3.1., 3.2., 3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūti pamatkursi
"Latviešu valoda I" un "Literatūra
I".
|
Mazākumtautības valoda un literatūra
Kursa mērķis:
1) izprast valodu situāciju Latvijā, mazākumtautības
valodas un kultūras nozīmi sabiedrībā un personiskās
identitātes tapšanā;
2) izmantot apgūtās mazākumtautības valodas prasmes
savas personības garīgai un intelektuālai attīstībai,
pašizpausmei un radošā potenciāla realizēšanai mūsdienu
starpkultūru saziņā rakstveidā;
3) iepazīstot literatūru mazākumtautības valodā, veidot
izpratni par tautas kultūras vērtībām, garīgo pieredzi,
pasaules uzskatiem, sociokultūru un mākslinieciskajām
tradīcijām;
4) izprotot daiļliteratūras lasīšanas dialoģisko un
jēgpilno dabu, pilnveidot savu lasīšanas kultūru un
estētisko gaumi, kas pamatojas nacionālajās tradīcijās.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 2. pielikuma
1.1., 1.3., 3.1.-3.5., 4.1.-4.7. apakšpunktā minētie
valodu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
latviešu valodā optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.7., 1.8., 3.10. un
4.4. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī, kā arī 1.1., 1.4.,
1.5., 2.1., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.5.,
3.8., 3.9., 3.10., 4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie
kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti normatīvajos aktos
par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības
programmu paraugiem noteiktie pamatizglītībā plānotie
sasniedzamie rezultāti mazākumtautības valodā un literatūrā
vai arī skolēnam ir atbilstošs mazākumtautības valodas
prasmes līmenis.
Latgaliešu rakstu valoda
Kursa mērķis:
1) veicināt sapratni par latgaliešu rakstu valodu un
kultūru kā unikālu Latgales reģiona un Latvijas bagātību,
attīstot idejas par šī kultūrvēsturiskā mantojuma
transformēšanas iespējām 21. gs.;
2) attīstīt un pilnveidot prasmi lasīt un izprast
tekstus latgaliešu valodā, izmantojot drukātos un digitālos
resursus (literāros vai publicistiskos darbus, mācību
līdzekļus, plašsaziņas līdzekļus un mūsdienu latgaliešu
tekstu korpusu);
3) apzināties atšķirības starp latgaliešu rakstu valodu
un izloksnēm dažādu žanru un stilu tekstos, veidojot
izpratni par valodu, kā arī lasītāja, klausītāja un tekstu
radītāja pieredzi formālās un neformālās valodas lietojuma
situācijās;
4) attīstīt un pilnveidot prasmi rakstīt atšķirīgu stilu
un žanru tekstus, ievērojot pareizrakstības normas,
lietojot bagātu vārdu krājumu un gramatikas formas un
konstrukcijas, kas raksturīgas latgaliešu rakstu
valodai.
Šī kursa apguvei sasniedzamie rezultāti, kas saistīti ar
latgaliešu rakstu valodas prasmēm, atvasināmi no šo
noteikumu 2. pielikumā minētajiem valodu jomas
plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodai
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.9., 2.4., 2.5., 2.7., 2.10. un
4.1. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem
rezultātiem literatūrai optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: vēlamas latgaliešu valodas
priekšzināšanas vismaz sarunvalodas līmenī.
|
Svešvaloda (B1)
Kursa mērķis:
1) uztvert un izprast informāciju un viedokļus runā un
rakstos svešvalodā (dažādos raidījumos, ceļojumu aprakstos,
filmās, intervijās, daiļliteratūrā, emuāros) un izmantot
tos atbilstoši saziņas mērķiem;
2) veidot aprakstus, salīdzinājumus un stāstījumus, lai
pamatotu un izskaidrotu savus uzskatus, nodomus un
attieksmi;
3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to
lietotu saziņai personiskā un publiskā vidē, noskaidrotu
problēmas arī neierastās situācijās.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
2. pielikumā minētie valodu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti svešvalodā vispārīgajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem,
kuru svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo
pamatnostādņu valodu apguves A2 līmenim un kas vēlas
turpināt šīs svešvalodas apguvi vispārīgā līmenī.
|
|
Trešā svešvaloda (B1)
Kursa mērķis:
1) uztvert informāciju skaidrā runā un rakstos
svešvalodā (dažādos raidījumos, ceļojumu aprakstos, filmās,
intervijās) un izmantot to atbilstoši saviem saziņas
mērķiem;
2) veidot un saistīt teikumus un izteikumus, lai
pastāstītu par pieredzēto, sapņiem, cerībām un vēlmēm;
3) apgūt nepieciešamo leksiku un gramatiku, lai to
lietotu saziņai personiskā un publiskā vidē.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
2. pielikumā minētie valodu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti svešvalodā vispārīgajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav. Kurss plānots skolēniem
bez priekšzināšanām apgūstamajā svešvalodā.
|
Svešvaloda I (B2)
Kursa mērķis:
1) uztvert kompleksu informāciju svešvalodā (ziņās,
reportāžās, filmās, lekcijās, daiļliteratūrā, publicistikā,
datubāzēs) un izmantot to atbilstoši saviem saziņas
mērķiem;
2) izklāstīt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli par
dažādiem tematiem rakstos un runā atkarībā no izvēlētā
teksta veida (vēstulēs, esejās, ziņojumos, prezentācijās,
diskusijās);
3) paplašināt vārdu krājumu un gramatisko konstrukciju
dažādību, lai spētu sazināties brīvi un bez sagatavošanās
atbilstoši valodas funkcionālajam stilam.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
2. pielikumā minētie valodu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti svešvalodā optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: kurss paredzēts skolēniem,
kuru svešvalodas prasmes atbilst Eiropas kopīgo
pamatnostādņu valodu apguves B1 līmenim un kas vēlas
turpināt šīs svešvalodas apguvi optimālajā līmenī.
|
Svešvaloda II (C1)
Kursa mērķis:
1) padziļināt svešvalodas prasmes pasaules kultūras
mantojuma izpētei un saziņai starptautiskā vidē;
2) analizēt dažādus tekstus daudzvalodu un vēsturiskā
kontekstā;
3) veidot skaidru, labi strukturētu, noteiktam stilam un
saziņas nolūkam atbilstošu runu vai tekstu;
4) izprast un lietot plašu vārdu krājumu un gramatiskās
konstrukcijas apgūstamajā svešvalodā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
2. pielikumā minētie valodu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti svešvalodā augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Svešvaloda I" svešvalodā, kurā skolēns mācīsies
šo kursu.
|
|
Sociālā un pilsoniskā mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
Kursa mērķis:
1) nostiprināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā;
2) pilnveidot prasmi meklēt un saskatīt likumsakarības
starp notikumiem pagātnē un tagadnē;
3) kritiski vērtēt plašsaziņas līdzekļos izmantotos
paņēmienus (t. s. vēstures interpretācijas), kas tiek
lietoti kā sabiedrības viedokļa veidošanas rīki;
4) pilnveidot prasmes analizēt daudzveidīgus ekonomiskos
rādītājus un secināt;
5) pilnveidot prasmi atbildīgi rīkoties ar savām
finansēm;
6) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus
savas un apkārtējo dzīves kvalitātes uzlabošanai;
7) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
3. pielikumā minētie sociālās un pilsoniskās mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Novadu mācība
Kursa mērķis:
1) paplašināt zināšanas par vietējās kopienas un reģiona
vēsturi, kultūras mantojumu un tradīcijām;
2) izprast reģiona sociālos, politiskos un ekonomiskos
procesus, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību;
3) nostiprināt piederības sajūtu vietējai kopienai un
reģionam;
4) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
vērtību dažādību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.3., 1.6., 2.4., 2.5., 2.13., 4.1., 4.3., 5.3., 5.4.,
5.6., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.9.,
2.2., 3.7., 3.8. un 5.9. apakšpunktā minētie sociālās
un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī. Šo noteikumu 4. pielikuma
2.4., 2.7. un 2.10. apakšpunktā minētie kultūras un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā
līmenī.
Filozofija
Kursa mērķis:
1) paplašināt zināšanas par ideju vēsturi un filozofiju
kā zinātnes nozari, saistīt idejas ar notikumiem pagātnē un
tagadnē, saskatīt sakarības starp idejām un cilvēku rīcību,
domāšanas tendencēm un aktualitātēm sabiedrībā dažādos
laikmetos;
2) gūt ieskatu dažādos filozofijas virzienos, to
problemātikā - izziņas teorijās, epistemoloģijā,
aksioloģijā, sociālajā filozofijā;
3) izprast ētikas problēmas un diskutēt par to
risināšanas iespējām, balstoties dažādās ētikas teoriju
pamatnostādnēs;
4) attīstīt kritisko domāšanu, argumentēšanas spējas un
uz zināšanām balstītu spriedumu veidošanu;
5) izkopt sevī toleranci un spēju pieņemt viedokļu un
vērtību dažādību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
5.2., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.3.,
1.7., 2.3., 4.1., 5.3., 5.4., 5.5. un 5.7. apakšpunktā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie rezultāti vispārīgajā
līmenī.
|
Vēsture I
Kursa mērķis:
1) paplašināt pamatizglītības posmā iegūtās vēstures
zināšanas un zināšanas par procesiem sabiedrībā;
2) izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās
attiecības un to regulējumu;
3) meklēt un saskatīt likumsakarības starp notikumiem
pagātnē un tagadnē;
4) izprast vēstures lomu sabiedrības viedokļa veidošanās
procesā;
5) izvērtēt apkārtējos notikumus no dažādām
perspektīvām;
6) novērtēt kultūru daudzveidību un saudzīgi izturēties
pret kultūras un vēstures mantojumu;
7) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;
8) izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības
pamatvērtības.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
apakšpunktā 1.3., 1.6., 2.1., 2.2., 2.4., 2.10., 2.12.,
4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6.,
5.7., 5.9., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. minētie sociālās
un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Sociālās zinātnes I
Kursa mērķis:
1) izprast sabiedrības un indivīda savstarpējās
attiecības un to regulējumu;
2) kritiski vērtēt medijos izmantotos paņēmienus kā
sabiedrības viedokļa veidošanas rīkus;
3) izprotot pārdomātas un ilgtspējīgas saimniekošanas
nozīmi, atbildīgi rīkoties ar savām finansēm;
4) izprast un ievērot demokrātiskas sabiedrības
pamatvērtības;
5) pieņemt pārdomātus, izsvērtus un atbildīgus lēmumus
savas un apkārtējo dzīves kvalitātes uzlabošanai;
6) izteikt, pamatot un aizstāvēt savu viedokli;
7) izprast likumsakarības, kas nosaka tirgus darbības
principus un tirgus dalībnieku izturēšanos;
8) analizēt saimnieciskās darbības mērķus mikrolīmenī un
makrolīmenī;
9) analizēt ekonomisko procesu norisi, to raksturojošos
rādītājus un savstarpējo saistību, kā arī iespējas un
līdzekļus ietekmēt šo procesu norisi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7., 2.1., 2.2., 2.3.,
2.4., 2.5., 2.6., 2.7., 2.8., 2.9., 2.10., 2.11., 2.12.,
2.13., 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 5.8.,
5.9., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā minētie
sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Vēsture II
Kursa mērķis:
1) gūt pozitīvu un iekšēji motivētu interesi par
vēsturi;
2) meklēt un saskatīt cēloņsakarības starp dažādiem
notikumiem pagātnē;
3) izvērtēt vēstures notikumus no dažādām perspektīvām
un vērtēt dažādus viedokļus;
4) vērtēt dažādu vēstures avotu ticamību un iespēju no
tiem iegūt ticamu informāciju;
5) gūt praktisku pieredzi vēstures un kultūras mantojuma
izpētē un saglabāšanā;
6) izprast kultūru daudzveidību Latvijā un pasaulē kā
priekšnoteikumu sabiedrības kulturālajai bagātībai un
tālākai attīstībai;
7) argumentēti aizstāvēt savu viedokli;
8) attīstīt vēstures pētniecības prasmes, rezultātus
demonstrēt gan rakstītā, gan mutiskā formā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.4., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1., 2.3., 2.4., 2.14., 3.2.,
4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.6., 5.1., 5.2., 5.3., 5.4.,
5.5., 5.6., 5.7., 5.8., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un
6.5. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Vēsture I ".
|
Uzņēmējdarbības pamati
Kursa mērķis:
1) veidot izpratni par aktuālākajām ekonomiskās
attīstības likumsakarībām, orientēties tautsaimniecības
vidē notiekošajos procesos un spēt tos izskaidrot;
2) attīstīt spēju argumentēti diskutēt un pieņemt
lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām;
3) pilnveidot prasmes iegūtās zināšanas izmantot
uzņēmējdarbības vadīšanā atbilstoši izvirzītajiem
stratēģiskajiem un operatīvajiem mērķiem, sekot to
īstenošanas gaitai, pieņemt lēmumus un vajadzības gadījumā
tos precizēt operatīvās un stratēģiskās darbības
optimizēšanai;
4) pilnveidot prasmes veikt profesionālu darbību,
formulēt un analizēt informāciju, risināt problēmas un rast
risinājumus, izmantojot zinātnisku pieeju, kā arī pieņemot
izsvērtus lēmumus;
5) attīstīt prasmes rīkoties ētiski un izprast atbildību
par profesionālās darbības ietekmi uz vidi un
sabiedrību;
6) pilnveidot prasmes uzņemties atbildību, strādāt
komandā, deleģēt un saskaņot pienākumu izpildi, efektīvi
plānot un organizēt savu darbu, kā arī risināt konflikta
situācijas.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.1., 1.4., 1.5., 2.5., 2.6., 2.7., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5.,
3.6., 3.7., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktā
minētie sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.6.,
1.7., 2.2., 2.5., 2.6., 3.1., 3.2., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8.,
3.11. un 3.13. apakšpunktā minētie sociālās un
pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
3. pielikumā minētie sociālās un pilsoniskās mācību
jomas plānotie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
|
Sociālās zinātnes II
Kursa mērķis:
1) izprast valsts pārvaldes un likumdošanas mehānismus
Latvijā un citur pasaulē;
2) saprast un novērtēt demokrātijas pamatprincipus,
pilsoņu un cilvēktiesības;
3) skaidrot sabiedrības struktūru un indivīdu
savstarpējo attiecību principus;
4) meklēt un saskatīt globālas un lokālas cēloņsakarības
starp dažādiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem
procesiem, izprast dažādu pārnacionālu organizāciju
darbības principus: pārvalstiskas organizācijas, politika,
ekonomika, kultūras kontakti;
5) izprast mūsdienu ekonomikas principus, izvirzīt savas
nākotnes mērķus un izvērtēt šo mērķu sasniegšanas
iespējas;
6) praktiskā darbā gūt pieredzi un attīstīt prasmes
organizēt un vadīt atbilstoša līmeņa sabiedriski politiskus
un ekonomiskus pasākumus;
7) nostiprināt nepieciešamo pārliecību un prasmes, kas
veido aktīvu pozīciju - efektīvi darboties tirgus ekonomikā
balstītā sabiedrībā, līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē,
aizstāvēt savas un citu tiesības, vērsties pret rīcību, kas
ir pretrunā ar demokrātiskajām vērtībām;
8) pilnveidot prasmi lietot dažādu veidu informācijas
avotus un analizēt tur pieejamos datus par sociālajiem,
ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem sabiedrībā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 3. pielikuma
1.1., 1.2., 1.3., 1.5., 1.6., 1.7., 1.8., 1.9., 2.1., 2.2.,
2.3., 2.4., 2.5., 2.6., 2.8., 2.10., 2.11., 2.12., 2.13.,
2.15., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9.,
3.10., 3.11., 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un
6.5. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās
mācību jomas sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Sociālās zinātnes I".
|
Kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību joma |
Kultūras pamati
Kursa mērķis:
1) izzināt un pētīt daudzveidīgas kultūras izpausmes un
laikmetīgo mākslu, meklējot un saskatot iepriekšējo
kultūras laikmetu atsauces 20. un 21. gs. mākslā;
2) pilnveidot zināšanas un prasmes radošā darbībā,
gūstot pozitīvu māksliniecisku pieredzi;
3) attīstīt izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un tā
pārradīšanas iespējām;
4) gūt emocionālu un estētisku pieredzi kultūras un
mākslas procesu piedzīvošanā klātienē.
Sasniedzamie rezultāti šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.2., 1.3., 1.6., 2.1.-2.9., 3.1.-3.10.,
4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Radošā rakstīšana
Kursa mērķis:
1) apgūt specifiskas prasmes un zināšanas par
tekstveides radošajām iespējām (sižeta veidošana,
izteiksmes līdzekļu izvēle u. c.);
2) radošā un eksperimentālā darbībā paplašināt tekstu
radošas veidošanas pieredzi;
3) veidot māksliniecisko pieredzi, īstenojot patstāvīgo
projektu no ieceres līdz prezentācijai.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.8., 1.9., 1.10., 2.8., 2.9.,
3.1., 3.2., 3.4., 3.8., 4.1. un 4.5. apakšpunktā
minētie pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves līmenī un šo
noteikumu 2. pielikuma 1.3., 2.1., 3.1. un
3.4. apakšpunktā minētie valodu mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti latviešu valodā augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Vizuāli plastiskā māksla
Kursa mērķis:
1) pilnveidot individuālās radošās spējas vairākos
vizuālās mākslas virzienos;
2) attīstīt prasmi vizuāli izteikties, oriģināli un
neatkarīgi domāt, pilnveidot estētisko pieredzi, kritiski
analizēt mākslas darba iedarbību uz skatītāju;
3) gūt padziļinātu radošā procesa pieredzi dažādās
vizuāli plastiskās mākslas nozarēs vairākos mākslas veidos
un tehnikās.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.2., 1.4., 1.5., 2.8., 3.1., 3.3., 3.8. un
3.9. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Kolektīvā muzicēšana
Kursa mērķis:
1) pilnveidot radošās spējas muzicēšanas procesā,
attīstot muzikālo iztēli un fantāziju, mūzikas uztveri,
pilnveidojot melodiskās un harmoniskās dzirdes
attīstību;
2) attīstīt ansambļa izjūtas veidošanos muzicēšanas
procesā un/vai dziedātprasmi, muzikālo domāšanu, nošu
lasīšanu un improvizācijas prasmes;
3) gūt muzikālo un uzstāšanās pieredzi muzicēšanas
procesā dažādās kolektīvās muzicēšanas formās (koris,
orķestris u. c.).
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.6., 1.7., 1.8., 2.8., 3.1., 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8.
un 3.9. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Teātris un drāma
Kursa mērķis:
1) attīstīt prasmes teātra mākslā, padziļināti
iepazīstot teātri kā institūciju, kultūras nozari un
mākslas veidu un apgūstot teātra izteiksmes līdzekļus
radošos uzdevumos;
2) attīstīt prasmi patstāvīgi un radoši risināt
problēmsituācijas, strādājot individuāli un komandā,
veidojot māksliniecisku produktu - izrādi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.11., 1.12., 1.13., 2.8., 3.1., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6.,
3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 4.3., 4.4. un
4.5. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Publiskā uzstāšanās
Kursa mērķis:
1) pilnveidot publiskās uzstāšanās prasmes, lietojot
mērķim atbilstošus izteiksmes līdzekļus lietišķas un
zinātniskas prezentācijas, mākslinieciskas uzstāšanās,
reglamentētu ceremoniju, svētku, cita veida runu
(aizstāvības) un procesu vadīšanai auditorijā;
2) gūt pieredzi, publiski uzstājoties, gan akustiski,
gan izmantojot tehnoloģijas.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.6., 3.4., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
līmenī un šo noteikumu 2. pielikuma 2.4., 3.1., 3.2.,
3.3., 3.4., 3.5. un 4.7. apakšpunktā minētie valodu
mācību jomā plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Literatūra I
Kursa mērķis:
1) pilnveidot kritiskās domāšanas un jaunrades prasmes
teksta lasīšanas un radīšanas procesā;
2) attīstīt emocionālo inteliģenci un paplašināt
literāro pieredzi;
3) pētīt iepriekšējo kultūras laikmetu atsauces
laikmetīgajā literatūrā;
4) veidot ieradumu literāra teksta izvēlei, lasīšanai un
interpretācijai atbilstoši personiskajiem mērķiem;
5) piedzīvot radošu procesu literāros eksperimentos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. un 4.4. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes
un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.9., 1.10., 2.1., 2.5., 2.6.,
2.7., 2.8., 2.9., 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.8., 3.9.,
3.10., 4.1. un 4.5. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla II
Kursa mērķis:
1) pētīt kultūras procesus un fenomenus dažādos kultūras
periodos un raksturot to īpašās pazīmes;
2) izzināt un analizēt sabiedrības kultūras vajadzības,
kultūras piedāvājumu un pieprasījumu dažādās kultūras
industrijas jomās;
3) formulēt un pamatot savu viedokli, pasaules uzskatu
un vērtības, analizējot ideju un emociju daudzveidīgos
izpausmes veidus mūzikā, literatūrā, skatuves mākslā un
kino, arhitektūrā, dizainā un vizuālajā mākslā;
4) nostiprināt prasmes un radoši lietot jaunradē 20. un
21. gs. dažādas mākslas formas, tehnikas, paņēmienus un
izgudrojumus;
5) īstenot radošā sadarbībā veidotu projektu (grupā) vai
māksliniecisku jaundarbu (individuāli) izvēlētā mākslas
veidā, lai radītu jaunu māksliniecisku vērtību, kas
pamatotu personisko attieksmi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
3.10. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5., 1.6., 1.7.,
1.11., 1.12., 2.1.-2.10., 3.1.-3.9. un
4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un
pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts viens no pamatkursiem -
"Kultūra un māksla I (vizuālā māksla)",
"Kultūra un māksla I (mūzika)" vai
"Kultūra un māksla I (teātra māksla)".
|
Kultūra un māksla I
(vizuālā māksla)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm mūsdienu
kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras laikmetos;
2) pilnveidot prasmes vizuālajā mākslā radošā darbībā,
izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu
pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un
tā pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.1.-2.8., 2.10.,
3.1.-3.10. un 4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla I (mūzika)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm mūsdienu
kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras laikmetos;
2) pilnveidot prasmes mūzikā radošā darbībā, izzinot
radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un
tā pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
4. pielikuma 1.1., 1.3., 1.4., 1.6., 1.7., 1.8.,
2.1.-2.8., 2.10., 3.1.-3.10. un 4.1.-4.6. apakšpunktā
minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Kultūra un māksla I
(teātra māksla)
Kursa mērķis:
1) attīstīt daudzveidīgas kultūras izpratni,
pilnveidojot zināšanas par mākslas veidu izpausmēm mūsdienu
kultūrā un to attīstību vēsturiskos kultūras laikmetos;
2) pilnveidot prasmes teātra mākslā radošā darbībā,
izzinot radošu procesu un gūstot pozitīvu radošu
pieredzi;
3) pilnveidot izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un
tā pārradīšanas iespējām;
4) veidot ieradumu piedzīvot kultūras un mākslas
procesus klātienē un iesaistīties tajos, veidojot
emocionālu, māksliniecisku, ētisku un estētisku
pieredzi.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 4. pielikuma
1.6. apakšpunktā minētie kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu 4. pielikuma
1.1., 1.3., 1.4., 1.11., 1.12., 1.13., 2.1.-2.8., 2.10.,
3.1.-3.10. un 4.1.-4.6. apakšpunktā minētie kultūras
izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Dabaszinātņu mācību joma |
Dabaszinības
Kursa mērķis:
1) apkopot un vispārināt izpratni par dabas daudzveidību
un vienotību;
2) izzināt dabas parādības un procesus, to cēloņus un
likumsakarības;
3) pilnveidot pētnieciskās prasmes un prasmes rīkoties
jaunās situācijās;
4) veicināt un pamatot savu līdzdalību sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
5. pielikumā minētie dabaszinātņu mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Astronomija
Kursa mērķis:
1) paplašināt un padziļināt zināšanas un izpratni par
astronomiskajām parādībām, apkārtējo pasauli ārpus Zemes
robežām, Visuma objektu uzbūvi un evolūciju;
2) iepazīt Latvijai tradicionālos pētniecības virzienus,
metodes un instrumentus astronomijā;
3) apzināties astronomijas zināšanu izmantošanas
iespējas sabiedrības labklājības veicināšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 6.1.1.-6.1.3., 6.2.1., 6.2.2. un 6.3.1. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un šo noteikumu
5. pielikuma 6.1.1. un 6.2.1. apakšpunktā minētie
dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
5. pielikumā minētie dabaszinātņu mācību jomas
plānotie rezultāti vispārīgajā līmenī.
|
Fizika I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par fizikālo procesu daudzveidību
un dabas vienotību, un likumsakarībām tajā;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus fizikālo
procesu skaidrošanā un analīzē;
4) rīkoties atbildīgi vides apsaimniekošanā, saglabāšanā
un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties fizikas
nozīmi globālā un reģionālā mērogā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1., 1.3.1., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
2.1.1.-2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 3.1.1.-3.1.4.,
3.2.1.-3.2.3., 4.1.1., 4.2.1., 4.3.1.-4.3.5., 4.4.1.,
6.1.1.-6.1.3., 6.2.1., 6.2.2., 6.3.1., 11.1.1.,
11.2.1.-11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1.,
11.5.2., 11.6.1., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.1., 12.3.2.,
12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Fizika II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
fundamentāliem procesiem dabā un pētnieciskās prasmes
fizikā, risinot kompleksas starpdisciplināras
problēmas;
2) pilnveidot prasmi analizēt un strukturēt parādības un
procesus dabā un tehnikā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus fizikālo procesu analīzē;
4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1., 1.2.2., 1.4.1., 1.5.1., 2.1.1.-2.1.6.,
2.2.1., 2.2.2., 3.1.1.-3.1.3., 3.2.1.-3.2.3., 4.2.1.,
4.3.1.-4.3.3., 4.4.1., 6.1.1., 6.2.1., 11.1.1., 11.2.1.,
11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
11.6.1., 11.7.2.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.4.,
12.2.1.-12.2.3., 12.3.1., 12.4.1., 13.1.1., 13.1.2.,
13.2.4. un 13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā minētie
sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā augstākajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Fizika
I".
|
Ķīmija I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par vielu sastāvu un uzbūvi,
to daudzveidību, ķīmiskajiem procesiem un to norises
likumsakarībām;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātņu un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus ķīmisko
procesu skaidrošanā un analīzē;
4) veicināt atbildīgu rīcību vides apsaimniekošanā,
saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā,
apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības
mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1.-1.2.5., 1.4.2., 1.4.3., 1.5.1.,
1.5.3.-1.5.7., 4.3.3., 11.1.1., 11.2.1.-11.2.3., 11.3.1.,
11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
11.7.1.1.-11.7.1.5., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.2., 12.3.5.,
12.4.1., 13.1.1., 13.2.1. un 13.3.2. apakšpunktā minētie
dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Ķīmija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām ķīmijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) veidot un padziļināt izpratni par vielu uzbūves
daudzveidību, ķīmisko procesu norisi un enerģijas izmaiņām
ķīmiskajās reakcijās;
3) apgūt dažādas metodes vielu sintēzei, vielu un to
maisījumu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva
noteikšanai;
4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus ķīmijas kontekstā;
5) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
6) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā,
apzinoties ķīmijas, tehnoloģiju, vides un sabiedrības
mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
1.1.1., 1.2.1.-1.2.5., 1.4.1., 1.5.1.-1.5.4., 2.1.6.,
2.1.7., 4.2.2., 4.3.4., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2., 11.3.1.,
11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1., 11.7.1.1.,
11.7.1.2., 11.7.2.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.4.,
12.2.1.-12.2.3., 12.3.1.-12.3.3., 12.4.1., 13.1.1., 13.1.2.
un 13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību
jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss "Ķīmija
I".
|
Bioloģija I
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par dzīvo sistēmu un dabas
procesu daudzveidību, vienotību un likumsakarībām dabā;
2) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus modeļus bioloģisko
procesu skaidrošanā un analīzē;
3) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā;
4) rīkoties atbildīgi un veicināt aktīvu līdzdalību
vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties bioloģijas nozīmi globālā
un reģionālā mēroga pētījumos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
7.1.1.-7.1.3., 7.2.1.-7.2.3., 7.3.1., 7.4.1., 7.4.2.,
8.1.1., 8.2.1.-8.2.3., 9.1.1.-9.1.3., 9.2.1., 9.2.2.,
10.1.1., 10.1.2., 10.2.1., 10.2.2., 11.1.1., 11.2.1.-
11.2.3., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
11.6.1., 11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.7.3.1., 11.7.4.1.,
11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2.,
12.3.5., 12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.2., 13.3.1. un
13.3.2. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Bioloģija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām bioloģijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) pilnveidot prasmes novērot un analizēt procesus
dzīvajos organismos un ekosistēmās;
3) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
4) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus bioloģijas kontekstā;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
7.1.1.-7.1.3., 7.2.1.-7.2.4., 7.3.1., 7.3.2., 7.4.1.,
7.4.2., 8.1.1., 8.2.1., 9.1.1.-9.1.6., 9.2.1., 9.2.2.,
10.1.1.-10.1.3., 10.2.1.-10.2.3., 11.1.1., 11.2.1.,
11.2.2., 11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2.,
11.6.1., 11.7.2.1., 11.7.3.1., 11.7.4.1., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.4., 12.2.1.-12.2.3., 12.3.1., 12.4.1.,
13.1.1., 13.1.2., 13.2.1., 13.3.1.-13.3.4. apakšpunktā
minētie dabaszinātņu mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Bioloģija I".
|
Ģeogrāfija I
Kursa mērķis:
1) paplašināt un padziļināt izpratni par Zemes un
cilvēka veidotajām sistēmām, to savstarpējo
mijiedarbību;
2) pilnveidot pētnieciskās prasmes dabaszinātnisku un
starpdisciplināru problēmu risināšanā, rīkoties atbildīgi
vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības
ilgtspējīgā attīstībā, apzinoties ģeogrāfijas nozīmi
globāla un reģionāla mēroga pētījumos.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
5.1.1.-5.1.3., 5.2.1.-5.2.3., 5.3.1.-5.3.4., 5.4.1.,
5.4.2., 5.5.1., 8.2.2., 8.2.3., 11.1.1., 11.2.1.-11.2.3.,
11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
11.7.2.1.-11.7.2.3., 11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1.,
12.1.1.-12.1.3., 12.2.1., 12.2.2., 12.3.3.-12.3.5.,
12.4.1., 13.1.1., 13.2.1., 13.2.3. un
13.3.2. apakšpunktā minētie dabaszinātņu mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī
un šo noteikumu 3. pielikuma 2.13., 3.7., 4.4., 5.8.
un 5.9. apakšpunktā minētie sociālās un pilsoniskās
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā
apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Ģeogrāfija II
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt teorētiskās zināšanas par
jēdzieniem un teorijām ģeogrāfijā, risinot kompleksas
starpdisciplināras problēmas;
2) pilnveidot spējas analizēt un strukturēt parādības un
procesus dabā un sabiedrībā;
3) mērķtiecīgi izmantot daudzveidīgus matemātiskos
modeļus ģeogrāfijas kontekstā un analītisko rīku -
ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS);
4) lietot pētījumu datu ieguves un apstrādes metodes
jaunās situācijās;
5) rast iespēju pēc paša ierosmes atbildīgi rīkoties
vides mērķtiecīgā apsaimniekošanā un saglabāšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 5. pielikuma
5.1.1.-5.1.4., 5.2.1.-5.2.4., 5.3.1.-5.3.3., 5.4.1.-5.4.5.,
5.5.1., 5.6.1.-5.6.4., 8.2.1., 11.1.1., 11.2.1., 11.2.2.,
11.3.1., 11.3.2., 11.4.1., 11.5.1., 11.5.2., 11.6.1.,
11.7.2.1., 11.7.3.1., 11.8.1., 11.9.1., 12.1.1.-12.1.4.,
12.2.1.-12.2.3., 12.3.1., 12.3.4., 12.4.1., 13.1.1.,
13.1.2., 13.2.2.-13.2.4. un
13.3.1.-13.3.3. apakšpunktā minētie dabaszinātņu
mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā
apguves līmenī un šo noteikumu 3. pielikuma 2.15., 3.12.,
3.13., 4.6., 5.9. un 5.10. apakšpunktā minētie
sociālās un pilsoniskās mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Ģeogrāfija I".
|
Matemātikas mācību joma |
Matemātika
Kursa mērķis:
1) iegūt pozitīvu, iekšēji motivētu, kognitīvi
daudzveidīgu matemātiskās darbības pieredzi, kas ietver
izpētes, matemātiskās modelēšanas, problēmrisināšanas un
kritiskās domāšanas elementus;
2) konkrētos piemēros skaidrot atsevišķus algebras,
planimetrijas, analītiskās ģeometrijas, stereometrijas,
varbūtību teorijas un statistikas matemātiskos modeļus un
lietot tos vienkāršos praktiskos, autentiskos
kontekstos;
3) aprakstoši, izmantojot konkrētus piemērus, skaidrot
būtiskākos saturā iekļautos matemātikas jēdzienus, idejas
un savu darbību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Matemātika II
Kursa mērķis
1) analizēt matemātiskos modeļus, formulēt un pierādīt
vispārinājumus, veidot matemātisko modeli, izvērtēt un
pamatoti izvēlēties paņēmienus, risinot problēmas
sarežģītās, jaunās situācijās;
2) skaidrot un pamatot algebras, matemātiskās analīzes,
planimetrijas, analītiskās ģeometrijas, stereometrijas,
trigonometrijas, varbūtību teorijas un statistikas
matemātiskos modeļus un lietot tos padziļinātos
matemātiskos un citu mācību jomu kontekstos;
3) korekti definēt galvenos matemātikas jēdzienus,
precīzi raksturot idejas un kopsakarības, aprakstīt
eksistences nosacījumus un izņēmuma gadījumus.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
1.1.1., 1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.2.3., 1.2.4., 1.2.5.,
2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.3.1., 2.3.2.,
2.3.3., 2.3.4., 3.1.1., 3.2.1., 4.1.1., 4.1.2., 4.1.3.,
4.2.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.2.5., 4.3.1., 4.3.2.,
4.3.3., 4.3.4., 4.3.5., 4.3.6., 4.3.7., 4.4.1., 4.4.2.,
4.4.3., 4.4.4., 4.4.5., 4.4.6., 4.4.7., 4.5.1., 4.5.2.,
4.5.3., 4.5.4., 4.5.5., 4.5.6., 4.5.7., 5.1.1., 5.1.2.,
5.1.3., 5.2.1., 5.2.2., 5.2.3., 5.2.4., 5.3.1., 5.3.2.,
5.3.3., 5.3.4., 6.1.1., 6.1.2., 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3.,
6.2.4., 6.3.1., 6.3.4., 6.3.5. un 6.3.6. apakšpunktā
minētie matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Matemātika I".
|
Projicēšanas metodes
Kursa mērķis:
1) pilnveidot telpisko domāšanu, situācijas analīzes un
pamatošanas prasmes;
2) padziļināt izpratni par telpisku ķermeņu īpašībām un
to attēlošanas plaknē matemātisko stingrību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
6.3.2., 6.3.3. un 6.3.7. apakšpunktā minētie
matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo noteikumu
6. pielikuma 6.3.1.-6.3.5. apakšpunktā minētie
matemātikas mācību jomas plānotie rezultāti optimālajā
apguves līmenī.
Diskrētās matemātikas
elementi
Kursa mērķis:
1) padziļināt izpratni par skaitīšanas sistēmu
daudzveidību un lietojumu;
2) lietot atsevišķus diskrētai matemātikai raksturīgus
matemātiskos modeļus un problēmrisināšanas paņēmienus.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
3.1.4., 4.5.8., 4.5.9. un 4.5.10. apakšpunktā minētie
matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Kompleksie skaitļi
Kursa mērķis:
1) padziļināt un paplašināt izpratni par jēdzienu
skaitlis, definējot un attēlojot kompleksu skaitli,
iegūstot priekšstatu par tā lietojumu;
2) apgūt un lietot darbības ar kompleksiem skaitļiem,
izvēloties piemērotāko pieraksta formu.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 6. pielikuma
3.1.2., 3.1.3., 3.2.2. un 4.5.11. apakšpunktā minētie
matemātikas mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
rezultāti optimālajā apguves līmenī.
|
Matemātika I
Kursa mērķis:
1) iegūt daudzveidīgu spriešanas, pierādīšanas,
matemātiskās modelēšanas un citu matemātikai raksturīgu
paņēmienu pieredzi, risinot problēmas vienkāršās, jaunās
situācijās;
2) skaidrot algebras, planimetrijas, analītiskās
ģeometrijas, stereometrijas, trigonometrijas, varbūtību
teorijas un statistikas matemātiskos modeļus un lietot tos
vienkāršos matemātiskos un citu mācību jomu kontekstos;
3) lietot matemātisko valodu, lai raksturotu savu
darbību, būtiskākos saturā iekļautos matemātikas jēdzienus
un idejas, ar konkrētiem piemēriem ilustrējot un skaidrojot
to mijiedarbību.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
6. pielikumā minētie matemātikas mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Tehnoloģiju mācību joma |
Datorika
Kursa mērķis:
1) apgūt un lietot dažādas ikdienas lietojumprogrammas,
lai paaugstinātu sava mācību un personiskā darba
produktivitāti;
2) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
ikdienišķās problēmsituācijās;
3) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības un rīkoties
atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
Digitālais dizains
Kursa mērķis:
1) iegūt prasmes multimediju (teksts, attēls, 2D un 3D
grafikas, animācijas, video, skaņa) apstrādē un integrēšanā
dizaina risinājumos, lai izstrādātu savu kompleksu
multimodālu informācijas risinājumu;
2) attīstīt izpratni par multimediju, digitālo mediju un
dizaina mijiedarbību un procesiem pasaulē, to ietekmējošiem
faktoriem un kontekstiem, lai veidotu savus informācijas
risinājumus atbilstoši vēstījuma mērķim un izvēlētajai
mērķauditorijai;
3) iegūt pieredzi un nepieciešamās prasmes multimediju
dizaina projektu organizēšanā un vadībā, lai tās izmantotu
sava dizaina risinājuma radīšanā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
2.2.1, 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4. un 2.2.5. apakšpunktā
minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie
rezultāti optimālajā apguves līmenī un 1.1.1., 1.1.2.,
1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3.,
1.4.2., 1.5.1., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.2.5.,
3.2.1., 3.2.2. un 3.2.4. apakšpunktā minētie
tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu
7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Robotika
Kursa mērķis:
1) iegūt iemaņas praktiskā problēmrisināšanā, izmantojot
robotizētus risinājumus, lai attīstītu inženiertehniskās
domāšanas prasmes;
2) veidot pieredzē balstītu izpratni par mehāniku,
elektroniku, mehatroniku, programmvadāmām iekārtām, lai
plānotu, konstruētu un programmētu savu robotizētu un
automatizētu risinājumu vai to sistēmas;
3) analizēt mūsdienīgus risinājumus (mākslīgo intelektu,
lietisko internetu, attālināti un automatizēti vadītas
sistēmas), to lietošanas iespējas un nozīmi ikdienas dzīvē,
lai patstāvīgi plānotu un izstrādātu savu risinājumu.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
2.5.1., 2.5.2., 2.5.3., 2.5.4., 2.5.5. un
2.5.6. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti optimālajā līmenī un
1.1.1., 1.1.2., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3.,
1.4.2., 1.5.2., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.5.1.,
2.5.2., 2.5.3., 2.5.4., 2.5.5., 2.5.6., 3.1.3., 3.2.4.,
3.2.5., 3.2.6. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: sasniegti visi šo noteikumu 7.
pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
|
Dizains un tehnoloģijas I
Kursa mērķis:
1) iepazīt dizainu kā nozari, populārākās dizaina jomas
(produkta, modes, vides un interjera dizains) un tajās
izmantotos materiālus, tehnoloģijas un aktuālās tendences,
lai radītu idejas, plānotu un izgatavotu savus risinājumus
atbilstoši savām un citu vajadzībām;
2) pētīt un analizēt lietotāju vēlmes, vajadzības un
iespējas, lai radītu un pielāgotu savas idejas un
risinājumus lietotājiem;
3) iedziļināties dažādos ražošanas aspektos (resursu
pārvaldība, darba vide, drošība un ilgtspējība), lai
plānotu produkta izveidi, attīstību un ieviešanu tirgū;
4) izmantot zināšanas par dizaina procesu un prasmes
darbā ar materiāliem un tehnoloģijām, lai izstrādātu
produktu un to variantus dizaina jomās;
5) apgūt un lietot dažādas ikdienas lietojumprogrammas,
lai paaugstinātu sava mācību un personiskā darba
produktivitāti;
6) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
ikdienišķās problēmsituācijās;
7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši
un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo
noteikumu 7. pielikuma 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4.,
1.2.1., 1.2.2., 1.3.1., 1.3.2., 1.3.3., 1.4.1., 1.4.2.,
1.5.1., 1.5.2., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 3.1.1.,
3.1.2., 3.1.4., 3.1.5., 3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4.,
3.2.5., 3.2.6. un 3.2.7. apakšpunktā minētie
tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
Dizains un tehnoloģijas II
Kursa mērķis:
1) pētīt un analizēt dizaina nozares tendences un to
ietekmi uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem, lai
gūtu idejas savam projekta darbam;
2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
pētniecības prasmes sabiedrības un noteiktas mērķgrupas
vajadzību apzināšanai, dizaina risinājumu izpētei un
projektu īstenošanai, lai veiksmīgi vadītu sava risinājuma
izstrādes procesu, radītu zīmolu un/vai produkta
iepakojumu;
3) padziļināti apgūt un paplašināt izpratni par produktu
dizaina procesu, gūstot izpratni par dizaina procesa
vadību, plānojot un praktiski izstrādājot konkrētu produktu
kādā no dizaina jomām;
4) plānot un analizēt produkta dažādu variantu
izgatavošanu un prototipēšanu, apskatot produktu no
dažādiem skatpunktiem (lietotāju vēlmes, vajadzības,
izmantotie materiāli, ražošanas procesi u. c.).
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4., 1.2.1., 1.2.2., 1.3.1.,
1.3.2., 1.3.3., 1.3.4., 1.4.1., 1.4.2., 1.5.1., 1.5.2.,
1.5.3., 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 3.1.1., 3.1.3,
3.2.1., 3.2.2., 3.2.3., 3.2.4., 3.2.5., 3.2.6. un
3.2.7. apakšpunktā minētie tehnoloģiju mācību jomas
plānotie sasniedzamie rezultāti augstākajā apguves
līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Dizains un tehnoloģijas I".
|
Programmēšana I
Kursa mērķis:
1) gūt priekšstatu par datorikas nozari, tās attīstības
tendencēm, kā arī ietekmi un nozīmīgumu mūsdienu
sabiedrības un industrijas attīstībā;
2) apgūt un lietot dažādas ikdienas lietojumprogrammas,
lai paaugstinātu sava mācību un personiskā darba
produktivitāti;
3) iedziļināties informācijas sistēmu un tiešsaistes
rīku dažādībā un lietošanas apguvē, lai nostiprinātu
digitālās prasmes un izvēlētos atbilstošāko risinājumu
ikdienišķās problēmsituācijās;
4) iedziļināties programmatūras dzīves cikla modeļos un
atbilstoši realizēt programmatūras izstrādes projektu,
ievērojot iespējamās lietotāju vajadzības un iespējas, lai
radītu idejas, plānotu un izstrādātu savus programmatūras
risinājumus atbilstoši savām un citu vajadzībām;
5) veidot priekšstatu par programmēšanas valodām,
programmatūras izstrādes vidēm un tehnoloģijām, apgūt
vismaz vienu no tām, lai izstrādātu programmatūru
vienkāršas, iepriekš definētas problēmas risinājumam;
6) veidot prasmi saskatīt algoritmus vienkāršākos
sadzīves un ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt
tos, kā arī izmantot dotos gatavos un paša veidotos
algoritmus un vienkāršākās datu struktūras programmatūras
izstrādē;
7) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši
un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas procesā.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
7. pielikumā minētie tehnoloģiju mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī un šo
noteikumu 7. pielikuma 2.3.1., 2.3.2., 2.3.3., 2.3.4.,
2.4.1., 2.4.2., 2.4.3., 2.4.4., 2.4.5., 2.4.6., 2.4.7.,
2.4.8., 2.4.9., 2.4.10., 2.4.11., 2.4.12., 2.4.13.,
2.4.14., 2.4.15., 2.4.16., 2.4.17., 2.4.18., 2.4.19.,
3.1.1., 3.1.3. un 3.2.5. apakšpunktā minētie
tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī.
|
Programmēšana II
Kursa mērķis:
1) pētīt un analizēt datorikas nozares attīstību,
ietekmi uz sabiedrības ikdienu un dažādiem procesiem,
inovācijas programmatūras izstrādes procesā un
tehnoloģijās, lai izvēlētos atbilstošākos rīkus un pieejas
programmēšanas problēmsituāciju risināšanai;
2) attīstīt patstāvīgās mācīšanās, sadarbības un
pētniecības prasmes datorikas nozares kontekstā, lai vadītu
programmatūras izstrādes procesu atbilstoši programmatūras
dzīves cikla modeļiem un spētu patstāvīgi atrast
problēmsituācijām nepieciešamos risinājumus;
3) iegūt pieredzi dažādu programmatūru izstrādē, lai
patstāvīgi plānotu un izstrādātu programmatūru, tās
dokumentāciju, kā arī veiktu funkcionalitātes un drošības
pārbaudi;
4) veidot prasmi saskatīt algoritmus sadzīves un
ražošanas procesos, formalizēt un pierakstīt tos, kā arī
meklēt un izmantot gatavus un paša veidotus algoritmus un
datu struktūras programmatūras izstrādē;
5) ievērot intelektuālā īpašuma tiesības, rīkoties droši
un atbildīgi digitālo tehnoloģiju izmantošanas un radīšanas
procesā.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 7. pielikuma
2.3.1., 2.3.2., 2.4.1., 2.4.2., 2.4.3., 2.4.4., 2.4.5.,
2.4.6., 2.4.7., 2.4.8., 2.4.9., 2.4.10., 2.4.11., 2.4.12.,
2.4.13., 2.4.14., 2.4.15., 2.4.16., 2.4.17., 2.4.18,
2.4.19., 3.1.2. un 3.1.4. apakšpunktā minētie
tehnoloģiju mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
augstākajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumi: apgūts pamatkurss
"Programmēšana I".
|
Veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību
joma |
Sports un veselība
Kursa mērķis:
1) nostiprināt ieradumus ikdienā apzināti rīkoties
saskaņā ar veselīga dzīvesveida principiem;
2) gūt pieredzi un apzināties veselību veicinošu fizisko
aktivitāšu nozīmi un pozitīvo ietekmi uz veselību,
emocionālo labsajūtu, sociālo saskarsmi un pašizpausmi;
3) nostiprināt problēmu risināšanas un lēmumu
pieņemšanas prasmes gan komandu, gan individuālajās
fiziskajās aktivitātēs, izmantojot daudzveidīgas
stratēģijas un taktiskos paņēmienus;
4) lietot un izvērtēt efektīvākos taktiskos risinājumus
un stratēģijas individuālās un komandas fiziskajās
aktivitātēs;
5) patstāvīgi un atbildīgi izvēlēties un iesaistīties
sev interesējošās fiziskajās aktivitātēs, izvirzot un
īstenojot sev nozīmīgus kustību prasmju un fiziskās
sagatavotības izaugsmes mērķus, reflektēt par sniegumu un
emocionālo labsajūtu;
6) spēt atpazīt apdraudējumus un riskus dažādās vidēs un
situācijās, tajā skaitā valsts aizsardzības apdraudējuma
gadījumos, veikt preventīvus drošības pasākumus, izprast
drošas rīcības soļus, izvēloties piemērotākās
problēmrisināšanas stratēģijas.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
8. pielikumā minētie veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
vispārīgajā un optimālajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
Valsts aizsardzības mācība
Kursa mērķis:
1) attīstīt uz pilsoniskām vērtībām un uz pilsonisko
apziņu balstītu Latvijai piederīgu personību;
2) attīstīt un veidot izpratni par valsts aizsardzības
prasmēm;
3) patstāvīgi pilnveidot savu fizisko sagatavotību (t.
sk. veicot specifiskus militāros vingrinājumus);
4) pilnveidot zināšanas un prasmes, kas dod iespēju
izglītības turpināšanai un karjeras veidošanai valsts
aizsardzībā;
5) veicināt skolēnu interesi par dienestu Nacionālajos
bruņotajos spēkos, militāro specialitāšu daudzveidību.
Sasniedzamie rezultāti: šo noteikumu 8. pielikuma
1.3.2., 1.4.2., 1.4.3., 1.4.4., 1.4.7., 2.1. un 2.2.
apakšpunktā minētie veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību jomas plānotie sasniedzamie rezultāti
optimālajā apguves līmenī, šo noteikumu 8. pielikuma
3.1., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minētie veselības,
drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomas plānotie
sasniedzamie rezultāti vispārīgajā apguves līmenī.
Apguves priekšnosacījumu nav.
|
|
|
Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs
Kursa mērķis:
1) īstenot un aizstāvēt projekta darbu saistībā ar vienu
vai vairākiem padziļinātajiem kursiem, veicot patstāvīgu
darbu, lai nostiprinātu lietpratību kompleksās situācijās
dažādās mācību jomās;
2) pārdomāti un atbildīgi izvēlēties sev saistošu tematu
un projekta darba formu patstāvīgai darbībai;
3) izvirzīt un sasniegt mērķus, sadarbojoties ar darba
procesā iesaistītajām pusēm;
4) veidot izpratni par zināšanu un pieņēmumu veidošanos
un to kritisku izvērtēšanu indivīda un grupas līmenī;
5) attīstīt un lietot kritiskās domāšanas un
problēmrisināšanas prasmes;
6) pilnveidot jaunrades, plānošanas, darba uzraudzības
un darba prezentēšanas prasmes;
7) attīstīt un pilnveidot pašvadītas mācīšanās prasmes
un kritisku mācīšanās pieeju, kā arī regulāri un
sistemātiski izvērtēt savu sniegumu;
8) saskatīt kursā attīstīto prasmju pārneses iespējas uz
citām mācību jomām, apzinoties un izprotot šo prasmju
starpdisciplinaritāti;
9) saistīt kursā iegūto mācību un mācīšanās pieredzi ar
personisko izaugsmi un profesionālo mērķu realizēšanas
iespējām.
Sasniedzamie rezultāti: visi šo noteikumu
1. pielikumā minētie plānotie sasniedzamie rezultāti
caurviju prasmēs, beidzot 12. klasi.
Apguves priekšnosacījumi: uzsākta vismaz viena
padziļinātā kursa apguve.
|
|
"
|
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 397
"11. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās
vidējās izglītības programmas paraugs
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķis un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei
klātienes formā (turpmāk - izglītības programma) mērķis ir
nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un vērtīborientāciju, lai
skolēns gribētu un varētu turpināt izglītību vai apgūt profesiju,
iesaistīties sabiedrības dzīvē un veidoties par laimīgu un
atbildīgu personību. Uzdevumi ir īstenojami atbilstoši valsts
vispārējās vidējās izglītības standartam.
II. Izglītības
saturs
2. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās
izglītības standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
3. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs
un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā
atbilstoši mācību priekšmetiem
4. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties
uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits
mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un
specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei klātienes
formā
Mācību joma
|
Mācību priekšmeti
|
pamatkursi
|
padziļinātie kursi
|
specializētie kursi
|
Valodas |
Latviešu valoda
I1 (420)2 |
Latviešu valoda un literatūra II
(210) |
Mazākumtautības valoda un literatūra (210)
Latgaliešu rakstu valoda (70)
Trešā svešvaloda (B1) (315)
|
Svešvaloda I (B2)
Svešvaloda (B1) (420)3
|
Svešvaloda II (C1) (210) |
Sociālā un
pilsoniskā mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
(140) |
|
Novadu mācība (70)
Filozofija (70)
Uzņēmējdarbības pamati (140)
|
Vēsture I (105) |
Vēsture II (210)
|
Sociālās zinātnes I (140) |
Sociālās zinātnes II (210) |
Kultūras izpratne un
pašizpausme mākslā |
Kultūras pamati (105) |
|
Radošā rakstīšana (105)
Vizuāli plastiskā māksla (140)
Kolektīvā muzicēšana (210)
Teātris un drāma (140)
Publiskā uzstāšanās (70)
|
Literatūra I2 |
Kultūra un māksla II
(210) |
Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla) (210) |
Kultūra un māksla I (mūzika)
(210) |
Kultūra un māksla I (teātra
māksla) (210) |
Dabaszinātnes |
Dabaszinības (315) |
|
Astronomija
(70) |
Fizika I (245) |
Fizika II (210) |
Ķīmija I (210) |
Ķīmija II (210) |
Bioloģija I (105) |
Bioloģija II (210) |
Ģeogrāfija I (105) |
Ģeogrāfija II (210) |
Matemātika |
Matemātika I (420) |
Matemātika II (280) |
Projicēšanas metodes (70)
Diskrētās matemātikas elementi (70)
Kompleksie skaitļi (70)
|
Tehnoloģijas |
Datorika (70) |
|
Digitālais dizains (140)
Robotika (140)
|
Dizains un tehnoloģijas I
(210) |
Dizains un tehnoloģijas II
(210) |
Programmēšana I (210) |
Programmēšana II (210) |
Veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība (315)
Valsts aizsardzības mācība (112)4
|
|
|
Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs (70) |
|
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu
ciparu numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves
līmenī un II - padziļinātajiem kursiem, lai norādītu
pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu
numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos
rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I"
un "Literatūra I" norādīts kopējais stundu
skaits. Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem
ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei
vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
("Svešvaloda").
4 Kursu "Valsts aizsardzības
mācība" var īstenot ārpus skolēnam noteiktās mācību
stundu slodzes atbilstoši izglītības iestādes izglītības
programmas mācību plānam vai iekļaut to mācību stundu
slodzē. Kursam "Valsts aizsardzības mācība"
nepiemēro šā pielikuma 6. punktu.
|
5. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem
kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto
kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību
jomā:
5.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas
svešvalodas - viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām
(angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču,
vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
("Svešvaloda");
5.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās
zinības un vēsture" vai pamatkursi: "Vēsture I" un
"Sociālās zinātnes I";
5.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā -
"Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds
no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai
"Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
5.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai
pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I",
"Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
5.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I";
5.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens
no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai
"Programmēšana I";
5.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā -
"Sports un veselība" un "Valsts aizsardzības
mācība".
6. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā,
nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā
kursam noteiktā stundu skaita.
7. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos
specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot
specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem
latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā
mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti
šo noteikumu 9. pielikumā.
8. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un
stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā
mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
9. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto
mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un
skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā, kas
ietver gan darbu mācību stundās un citās mācību organizācijas
formās, gan ārpus kopējās mācību slodzes iekļautos pasākumus.
10. Izglītības programmā ārpus kopējās mācību stundu slodzes
iekļauj:
10.1. klases stundas, kas tiek plānotas atbilstoši mācību un
audzināšanas darba vajadzībām;
10.2. fakultatīvās nodarbības, kas tiek organizētas skolēnu
grupai, ievērojot brīvprātības principu;
10.3. stundas individuālajam darbam ar skolēniem;
10.4. pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
kārtību.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas
apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību
procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes
traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai
skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes
traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai
skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs
mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam
sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides
raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina
prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve,
vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā
izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai,
problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un
prototipu izgatavošanai.
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
15. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie
pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts
vispārējās vidējās izglītības standartā.
16. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās
izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem
izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā
nosaka:
16.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā
dažādos mācību priekšmetu kursos;
16.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie
vērtējumi;
16.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu
izaugsme un ieradumi;
16.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās
vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai
klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā
divus summatīvos darbus;
16.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību
izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai
likumiskos pārstāvjus;
16.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos
vērtējumus;
16.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada
noslēgumā;
16.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma
vērtēšanas jautājumus.
17. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus,
izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs,
ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību.
18. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss
turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē
notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā
izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās,
speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas
izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
19. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro
normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
darbību.
20. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
20.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
budžeta;
20.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un
pašvaldības budžeta;
20.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts,
pašvaldības un privātā budžeta.
21. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu
īstenošanas plānam.
22. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 25. jūnija
noteikumiem Nr. 397
"12. pielikums
Ministru kabineta
2019. gada 3. septembra
noteikumiem Nr. 416
Vispārējās
vidējās izglītības programmas paraugs izglītības ieguvei
neklātienes vai tālmācības formā
I. Izglītības
programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi
1. Vispārējās vidējās izglītības programmas izglītības ieguvei
neklātienes vai tālmācības formā (turpmāk - izglītības programma)
mērķis ir nodrošināt skolēna vispusīgu attīstību un
vērtīborientāciju, lai skolēns gribētu un varētu turpināt
izglītību vai apgūt profesiju, iesaistīties sabiedrības dzīvē un
veidoties par laimīgu un atbildīgu personību. Uzdevumi ir
īstenojami atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības
standartam.
2. Izglītības programmas īpašais mērķis ir dot iespēju iegūt
izglītību neklātienes vai tālmācības formā personām, kurām nav
iespēju regulāri apmeklēt izglītības iestādi (darba,
dzīvesvietas, veselības stāvokļa, sociālu vai citu iemeslu dēļ),
kuras dod priekšroku individuālam mācību tempam un kuras ir
gatavas patstāvīgām mācībām.
II. Izglītības
saturs
3. Izglītības programmas obligāto saturu un tā apguves
plānotos rezultātus mācību jomās nosaka valsts vispārējās vidējās
izglītības standarts.
III. Prasības
attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību
4. Skolēnus 10.-12. klasē uzņem atbilstoši normatīvajiem
aktiem, kas nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti
vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs
un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no
tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi.
IV. Pedagoģiskā
procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā
atbilstoši mācību priekšmetiem
5. Izglītības iestāde veido izglītības programmu, pamatojoties
uz šādiem tabulā norādītajiem kursiem:
Stundu skaits
mācību priekšmetu pamatkursos, padziļinātajos kursos un
specializētajos kursos mācību jomās izglītības ieguvei
neklātienes vai tālmācības formā
Mācību joma
|
Mācību priekšmeti
|
pamatkursi
|
padziļinātie kursi
|
specializētie kursi
|
Valodas |
Latviešu valoda
I1 (210)2 |
Latviešu valoda un literatūra II
(105) |
Latgaliešu rakstu valoda (35)
Trešā svešvaloda (B1) (150)
Mazākumtautības valoda un literatūra (140)
|
Svešvaloda I (B2) Svešvaloda
(B1) (210)3 |
Svešvaloda II (C1) (105) |
Sociālā un
pilsoniskā mācību joma |
Sociālās zinības un vēsture
(70) |
|
Novadu mācība (35)
Filozofija (35)
Uzņēmējdarbības pamati (70)
|
Vēsture I (70) |
Vēsture II (105) |
Sociālās zinātnes I (70) |
Sociālās zinātnes II (105) |
Kultūras izpratne un
pašizpausme mākslā |
Kultūras pamati (53) |
|
Radošā rakstīšana (105)
Vizuāli plastiskā māksla (70)
Teātris un drāma (70)
|
Literatūra I2 |
Kultūra un māksla II
(105) |
Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla) (105) |
Kultūra un māksla I (mūzika)
(105) |
Kultūra un māksla I (teātra
māksla) (105) |
Dabaszinātnes |
Dabaszinības (210) |
|
Astronomija
(35) |
Fizika I (175) |
Fizika II (105) |
Ķīmija I (140) |
Ķīmija II (105) |
Bioloģija I (70) |
Bioloģija II (105) |
Ģeogrāfija I (105) |
Ģeogrāfija II (105) |
Matemātika |
Matemātika I (380) |
Matemātika II (250) |
Projicēšanas metodes (35)
Diskrētās matemātikas elementi (35)
Kompleksie skaitļi (35)
|
Tehnoloģijas |
Datorika (70) |
|
Digitālais dizains (70)
Robotika (70)
|
Dizains un tehnoloģijas I
(105) |
Dizains un tehnoloģijas II
(105) |
Programmēšana I (105) |
Programmēšana II (105) |
Veselības, drošības un fiziskās
aktivitātes mācību joma |
Sports un veselība4 (35)
|
|
|
Starpdisciplinārs kurss |
|
Projekta darbs (35) |
|
Piezīmes.
1 Kursu nosaukumos izmantota romiešu
ciparu numerācija: I - pamatkursiem optimālajā apguves
līmenī un II - padziļinātajiem kursiem, lai norādītu
pēctecību. Pamatkursos, kuru nosaukumos nav romiešu ciparu
numerācijas, nodrošina vispārīgā līmeņa sasniedzamos
rezultātus.
2 Kursam "Latviešu valoda I"
un "Literatūra I" norādīts kopējais stundu
skaits. Izglītības iestāde to var variēt pēc saviem
ieskatiem vai piedāvāt vienu integrētu kursu.
3 Nosaukts kopējais stundu skaits vienas
svešvalodas apguvei vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otras svešvalodas apguvei
vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
("Svešvaloda").
4 Kursā "Sports un veselība"
skolēni apgūst mācību satura teorētisko daļu.
|
6. Izglītības iestāde no šā pielikuma tabulā iekļautajiem
kursiem skolēniem piedāvā un īsteno vismaz divus padziļināto
kursu komplektus un atbilstošus pamatkursus katrā mācību
jomā:
6.1. valodu mācību jomā - "Latviešu valoda I", divas
svešvalodas - viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām
(angļu, franču vai vācu) vismaz līdz optimālajam līmenim (B2)
("Svešvaloda I") un otra svešvaloda (angļu, franču,
vācu vai krievu) vismaz līdz vispārīgajam līmenim (B1)
("Svešvaloda");
6.2. sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā - "Sociālās
zinības un vēsture" vai pamatkursi: "Vēsture I" un
"Sociālās zinātnes I";
6.3. kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā -
"Literatūra I" un "Kultūras pamati" vai kāds
no trim pamatkursiem: "Kultūra un māksla I (vizuālā
māksla)", "Kultūra un māksla I (mūzika)" vai
"Kultūra un māksla I (teātra māksla)";
6.4. dabaszinātņu mācību jomā - "Dabaszinības" vai
četri pamatkursi: "Ķīmija I", "Fizika I",
"Bioloģija I" un "Ģeogrāfija I";
6.5. matemātikas mācību jomā - "Matemātika I";
6.6. tehnoloģiju mācību jomā - "Datorika" vai viens
no pamatkursiem: "Dizains un tehnoloģijas I" vai
"Programmēšana I";
6.7. veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā -
"Sports un veselība".
7. Izglītības iestāde var mainīt mācību stundu skaitu kursā,
nesamazinot to vairāk par 20 procentiem no šā pielikuma tabulā
kursam noteiktā stundu skaita.
8. Izglītības iestāde var īstenot šā pielikuma tabulā minētos
specializētos kursus vai piedāvāt un īstenot savus. Īstenojot
specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un
literatūra", plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti
atvasināmi no valodu jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem
latviešu valodai un kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā
mācību jomā plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem, kas norādīti
šo noteikumu 9. pielikumā.
9. Izglītības iestāde ar vadītāja rīkojumu apstiprina kursu un
stundu plānu ar kopējo mācību stundu skaitu attiecīgajā kursā
mēnesī, semestrī, mācību gadā un trijos gados.
10. Valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto
mērķu sasniegšanai izmanto daudzveidīgas mācību un audzināšanas
darba formas, variējot to īstenošanas ilgumu atbilstoši mērķim un
skolēnu mācīšanās vajadzībām. Plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus sasniedz vienotā mācību un audzināšanas procesā.
11. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar
speciālām vajadzībām, izstrādā individuālo izglītības programmas
apguves plānu, lai sekmētu skolēna iekļaušanos kopējā mācību
procesā.
12. Vispārējās izglītības iestāde, iekļaujot skolēnu ar redzes
traucējumiem, nodrošina lasīt un rakstīt prasmes apguvi (tai
skaitā Braila rakstā) un, iekļaujot skolēnu ar dzirdes
traucējumiem, nodrošina komunikācijas prasmju attīstību (tai
skaitā latviešu zīmju valodā).
13. Mācību satura īstenošanai izglītības iestāde vai pedagogs
mācību līdzekļus izvēlas atbilstoši plānotajam skolēnam
sasniedzamajam rezultātam un izmanto normatīvajos aktos par
izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību
līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas
kārtību noteiktos kritērijus.
V. Mācību vides
raksturojums
14. Izglītības iestāde nodrošina normatīvajos aktos
noteiktajām higiēnas prasībām atbilstošu mācību procesu,
iekļaujošu, intelektuālo un sociāli emocionālo attīstību
veicinošu, fiziski un emocionāli drošu mācību vidi atbilstoši
skolēnu vecumposmam un attīstības īpatnībām un universālā dizaina
prasībām (piemēram, viegli uztverama informācija, ērta piekļuve,
vides objektu kontrastējošs noformējums grīdā un iekštelpās).
Mācību vide ir mobila un transformējama, mācību procesā
izmantojamas daudzveidīgas tehnoloģijas informācijas iegūšanai,
problēmu risināšanai un improvizētām darbnīcām modeļu un
prototipu izgatavošanai.
15. Izglītības iestāde, piedāvājot vispārējās vidējās
izglītības programmas īstenošanu tālmācības formā un sasniedzot
valsts vispārējās vidējās izglītības standartā plānotos
sasniedzamos rezultātus, nodrošina atbilstošus cilvēkresursus un
tehnisko nodrošinājumu (piemēram, videolekciju un individuālu
konsultāciju organizēšanai tiešsaistē, saziņai izglītības
iestādes elektroniskajā mācību vidē un tālmācībai paredzēto
mācību materiālu izstrādei).
VI. Skolēnu
mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība
16. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipi,
vērtēšanas veidi, vērtējuma izteikšanas veids un valsts noteiktie
pārbaudes darbi izglītības pakāpes beigās ir noteikti valsts
vispārējās vidējās izglītības standartā.
17. Izglītības iestāde atbilstoši vispārējās vidējās
izglītības standartā noteiktajiem vērtēšanas pamatprincipiem
izstrādā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, kurā
nosaka:
17.1. kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā
dažādos mācību priekšmetu kursos;
17.2. kādā veidā izglītības iestādē tiek izteikti formatīvie
vērtējumi;
17.3. kādā veidā tiek izvērtēta un dokumentēta skolēnu
izaugsme un ieradumi;
17.4. kā pedagogi izglītības iestādē saskaņo summatīvās
vērtēšanas un diagnosticējošās vērtēšanas darbu plānojumu katrai
klasei vai skolēnu grupai, vienā dienā plānojot ne vairāk kā
divus summatīvās vērtēšanas darbus;
17.5. kā par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību
izglītības iestāde informē skolēnus un skolēnu vecākus vai
likumiskos pārstāvjus;
17.6. kā skolēni var iegūt iepriekš neiegūtos summatīvos
vērtējumus;
17.7. kā skolēni var uzlabot sniegumu mācību gada
noslēgumā;
17.8. citus izglītības iestādei būtiskus skolēnu snieguma
vērtēšanas jautājumus.
18. Skolēnu mācību snieguma vērtēšanas metodiskos paņēmienus,
izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka pedagogs,
ievērojot mācību jomā noteiktos plānotos skolēnam sasniedzamos
rezultātus un izglītības iestādes izstrādāto skolēnu mācību
sasniegumu vērtēšanas kārtību.
19. Izglītības programmas apguvi katrā klasē apliecina
liecība, kas ietver skolēna sasnieguma vērtējumu kursa apguves
noslēgumā vai vērtējumu kursā mācību gada noslēgumā, ja kurss
turpinās nākamajā mācību gadā. Skolēnu pārcelšana nākamajā klasē
notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā
izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās,
speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas
izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo
klasi.
VII. Izglītības
programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un
materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums
20. Izglītības programmas īstenošanā izglītības iestāde ievēro
normatīvo aktu prasības, kas regulē izglītības iestāžu
darbību.
21. Izmaksas izglītības programmas īstenošanai sedz:
21.1. valsts dibinātā izglītības iestādē - no valsts
budžeta;
21.2. pašvaldības dibinātā izglītības iestādē - no valsts un
pašvaldības budžeta;
21.3. privātpersonas dibinātā izglītības iestādē - no valsts,
pašvaldības un privātā budžeta.
22. Apmaksājamo stundu skaitu mēnesī aprēķina atbilstoši
izglītības iestādes vadītāja apstiprinātajam kursu un stundu
īstenošanas plānam.
23. Pedagoga darba slodzi un darba samaksu nosaka atbilstoši
normatīvajam regulējumam par pedagogu darba samaksu."
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Izdoti saskaņā ar
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Skaidrojumi
|