Valmieras novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 131

Valmierā 2024. gada 13. jūnijā (ārkārtas sēdes prot. Nr. 8, 1. §)

Lokālplānojuma, kas groza Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu (no 2017. gada) nekustamā īpašuma "Industriālais parks", Valmierā, Valmieras novadā, daļai, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Izdoti saskaņā ar Pašvaldības likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu un Ministru
kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprinātas lokālplānojuma, kas groza Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu (no 2017. gada), nekustamā īpašuma "Industriālais parks", Valmierā, Valmieras novadā, saistošās daļas: Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums¹) un Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums. Grafiskā daļa pieejama valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā (turpmāk - Ģeoportāls) https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30106 (2. pielikums).

Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

---

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs J. Baiks

 

1. pielikums
Valmieras novada pašvaldības 13.06.2024.
saistošajiem noteikumiem Nr. 131 "Lokālplānojuma,
kas groza Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu (no
2017. gada) nekustamā īpašuma "Industriālais parks",
Valmierā, Valmieras novadā, daļai, teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa"

Valmieras novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000043403
Lāčplēša iela 2, Valmiera, LV-4201
pasts@valmierasnovads.lv http://www.valmiera.lv

Lokālplānojums, kas groza Valmieras pilsētas teritorijas plānojumu (no 2017. gada), nekustamā īpašuma "Industriālais parks", Valmierā, Valmieras novadā, daļai

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija

2.2. Tehniskās apbūves teritorija

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

4. Citi nosacījumi

1. Prasības lokālplānojuma teritorijas izmantošanai, kas ir atšķirīgas no teritorijas plānojumā noteiktā

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā (turpmāk - lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu Grafiskās daļas karti "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums".

3. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības ceļa V184 Dumbrāji - Zeiboti.

4. Minimālā būvlaide - 6 m no pašvaldības ceļa V184 Dumbrāji - Zeiboti sarkanās līnijas līdz apbūvei un 60 m no valsts reģionālā autoceļa P18 Valmiera - Smiltene ceļa ass līdz apbūvei, ja VSIA "Latvijas Valsts ceļi" nav noteikusi citādāk.

5. Iekšējo transporta organizāciju un infrastruktūru lokālplānojuma teritorijā nosaka būvprojektēšanas ietvaros.

6. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cieto segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz ēku nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

7. Autonovietnes izvieto uz tās pašas zemes vienības, kuras izmantošanai tās nepieciešamas.

8. Nepieciešamo autonovietņu un velonovietņu skaitu nosaka objekta (industriālā parka) būvprojektā/os, ievērojot normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasības.

9. Autonovietnes un velosipēdu novietnes, kas nepieciešamas attiecīgā objekta izmantošanai, izbūvē un nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar jaunbūvējamo objektu.

10. Inženiertehniskajai apgādei nepieciešamo inženiertīklu izbūvi nosaka būvprojektos, izstrādājot detalizētus risinājumus, saskaņā ar attiecīgā inženiertīkla turētāja tehnisko noteikumu nosacījumiem.

11. Ēku ūdensapgādes nodrošināšanai izbūvē pieslēgumu pašvaldības centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Izbūvē pieslēgumu pašvaldības centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

12. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīklu atdalītu no lietusūdeņu tīkla.

13. Projektējot atklātās autonovietnes ar ietilpību 50 vai vairāk transportlīdzekļu, nodrošina lietusūdeņu savākšanu un attīrīšanu, izbūvējot nepieciešamās uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus u.tml.).

14. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina atbilstoši apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

15. Zemes vienību atļauts iežogot:

15.1. pa zemes vienības robežu;

15.2. pa sarkano līniju;

15.3. pa redzamības trīsstūri;

15.4. pa Apbūves tiesībai nodotās zemes vienības daļas robežu.

16. Žogam jābūt ne augstākam par 2,2 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamu žogu, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai.

17. Aizliegts ar žogu sadalīt zemes vienību, ja ar citu ārējo normatīvo aktu prasībām nav noteikts savādāk. Zemes vienību funkcionāli var sadalīt ar dzīvžogiem.

18. Lai samazinātu ietekmi uz īpaši aizsargājamo putnu sugu iespējamo ligzdošanu, meža zemes atmežošanas darbus neveikt laika periodā no 1. marta līdz 31. jūlijam.

19. Lokālplānojuma teritorijā ierīko apstādījumus un citu labiekārtojumu, atbilstoši būvprojektam/iem. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera.

20. Lokālplānojuma teritorijā atļautas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti, un darbības rezultātā:

20.1. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus attiecīgo teritoriju izmantošanas funkcijām. Pirms darbības uzsākšanas, trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā, izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, stādījumu joslas, ēku arhitektoniskos un citus risinājumus;

20.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus un gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. Pirms darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida plāno gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus.

2. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

2.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija

2.1.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

2.1.1.1. Pamatinformācija

21. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

2.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

22. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

23. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): izņemot uzņēmumus, kuru darbība var radīt būtisku piesārņojumu.

24. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

25. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

26. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

27. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

28. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

29. Noliktavu apbūve (14004).

30. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

2.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

31. Biroju ēku apbūve (12001).

32. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

33. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

2.1.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
34.	800 m2				1	20
1 atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, pārsniedzot 3 stāvu augstumu nepieciešams attiecīgās nozares speciālista pamatojums projektēšanas programmā

2.1.1.5. Citi noteikumi

35. Ja rūpnieciskās apbūves teritorija robežojas ar dzīvojamās vai publiskās apbūves teritoriju, gar zemes vienības robežu jāierīko buferzonu (prettrokšņa siena, aizsargstādījumi u.tml.), kuras platumu nosaka un pamato detālplānojumā vai būvprojektā, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

36. Būves, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, attālums no zemes vienības ar dzīvojamo un publisko ēku kontūras nedrīkst būt mazāks par 50 m, izņemot inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanu un teritorijas labiekārtojumu.

2.2. Tehniskās apbūves teritorija

2.2.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

2.2.1.1. Pamatinformācija

37. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

2.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

38. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005).

39. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

40. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

41. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

42. Noliktavu apbūve (14004).

43. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

2.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

44. Biroju ēku apbūve (12001).

45. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

46. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

2.2.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

2.2.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

3. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

4. Citi nosacījumi

47. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību. Plānotās izmantošanas īstenošanai nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.

48. Inženiertīklu un to pieslēgumu izbūves secību precizē būvprojektēšanas stadijā saskaņā ar katra konkrētā inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

49. Aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk, lokālplānojuma teritorijā noteiktas un/vai attēlotas Grafiskās daļas kartē "Lokālplānojuma teritorijas funkcionālais zonējums", saskaņā ar Aizsargjoslu likumu.