Preambula

Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija (turpmāk – akadēmija) izveidota 1992. gada 13. februārī. Akadēmija ir Kara skolas vēstures un tradīciju turpinātāja, valsts dibināta augstskola, kuras juridiskais statuss ir noteikts Augstskolu likuma 7. panta otrajā un 2.¹ daļā. Akadēmijas un tās pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju kompetenci, ciktāl tā atšķiras no Augstskolu likumā noteiktās, kā arī citus ar tās darbību saistītus jautājumus nosaka Ministru kabineta 2023. gada 7.novembra noteikumi Nr. 643 "Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumi".

I. Vispārīgie jautājumi

1. Atbilstoši Latvijas Republikā pieņemtajai augstskolu tipoloģijai akadēmija ir lietišķo zinātņu augstskola, un tās stratēģiskā specializācija ir valsts drošības un aizsardzības joma. Akadēmija īsteno zinātnisko un lietišķo pētniecību, inovācijas, kā arī mūžizglītības iespējas.

2. Akadēmijas oficiālais nosaukums citās valodās:

2.1. National Defence Academy of Latvia (angļu valodā);

2.2. Académie Nationale de la Défense de Lettonie (franču valodā).

3. Akadēmijas juridiskā adrese ir Ezermalas iela 8B, Rīga, LV-1014, Latvija.

4. Akadēmijai ir savs ģerbonis, karogs, emblēma, devīze un himna, kā arī zīmogs ar akadēmijas ģerboni un uzrakstu "Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija".

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

5. Akadēmijas mērķis ir:

5.1. sagatavot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem profesionālus virsniekus – līderus ar augstu morāli, goda un pienākuma apziņu, kuri spēj sekmīgi vadīt savus padotos un uzņemties atbildību par uzdevumu izpildi;

5.2. īstenot profesionālās augstākās izglītības programmas un akadēmiskās izglītības programmas, sagatavojot zinošus, prasmīgus un kompetentus profesionāļus militārajā jomā;

5.3. veikt pētījumus valsts aizsardzības un drošības jomā.

6. Akadēmijas darbības pamatvirzieni:

6.1. īstenot izglītības programmas;

6.2. nodrošināt izglītības kvalitāti;

6.3. attīstīt zinātnisko un lietišķo pētniecību;

6.4. īstenot mūžizglītību;

6.5. veicināt inovāciju un tehnoloģiju pārneses attīstību;

6.6. veicināt starptautisko sadarbību.

7. Akadēmija īsteno šādus uzdevumus:

7.1. izstrādā attīstības stratēģiju, pamatojoties uz akadēmijas padomes noteiktajām vadlīnijām;

7.2. sadarbībā ar Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībām izstrādā, īsteno un pastāvīgi pilnveido profesionālās augstākās izglītības programmas un akadēmiskās izglītības programmas;

7.3. nosaka studējošo uzņemšanas prasības;

7.4. nodrošina studiju kvalitāti;

7.5. izsniedz valsts atzītus augstākās izglītības diplomus un apliecības par neformālās izglītības apgūšanu;

7.6. veic zinātniskos un lietišķos pētījumus valsts drošības un aizsardzības jomā un iepazīstina sabiedrību ar gūtajām atziņām;

7.7. īsteno inovācijas un daudzveidīgu sadarbību ar industriju pārstāvjiem valsts drošības un aizsardzības jomā;

7.8. veicina akadēmiskā personāla iesaistīšanos starptautiskās sadarbības procesos;

7.9. izstrādā un izdod akadēmijas iekšējos normatīvos aktus;

7.10. izstrādā, īsteno un pastāvīgi pilnveido profesionālās pilnveides un tālākizglītības, formālās un neformālās izglītības programmas atbilstoši valsts drošības un aizsardzības vajadzībām;

7.11. īsteno akadēmiskā personāla un studējošo pieredzes apmaiņas un akadēmisko mobilitāti ar citām augstskolām un ārvalstu militārajām mācību iestādēm;

7.12. sadarbojas ar citām iestādēm, institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām;

7.13. organizē konferences, seminārus un citus pasākumus valsts drošības un aizsardzības jomā;

7.14. veicina personāla patriotiskās apziņas veidošanu, organizē sporta un kultūras pasākumus.

8. Izpildot akadēmijai dotos uzdevumus, tā ievēro studējošo un akadēmiskā personāla akadēmisko brīvību, ciktāl tā nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem.

9. Studējošiem ir tiesības izvēlēties un apgūt studiju brīvās izvēles daļu, nodarboties ar pētniecību, kā arī, saskaņojot ar akadēmijas rektoru, klausīties lekcijas citās augstskolās.

III. Akadēmijas pārvaldība un lēmējinstitūcijas

10. Akadēmijas pārvaldība un lēmējinstitūcijas:

10.1. padome;

10.2. senāts;

10.3. akadēmijas rektors;

10.4. akadēmiskā šķīrējtiesa.

11. Padome ir koleģiāla akadēmijas augstākā lēmējinstitūcija, kas atbild par akadēmijas ilgtspējīgu attīstību un stratēģisko uzraudzību, kā arī nodrošina akadēmijas darbību atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem. Padomes darba organizāciju nosaka padomes nolikums.

12. Padomes kompetenci, izveides principus un darbību nosaka Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumi Nr. 643 "Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darbības noteikumi".

13. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē akadēmijas akadēmiskos un zinātniskos jautājumus.

14. Senātu veido 13 locekļi, no kuriem deviņi locekļi ir akadēmiskā personāla pārstāvji un trīs locekļi ir studējošo pārstāvji, bet akadēmijas rektors ir senāta loceklis saskaņā ar ieņemamo amatu.

15. Senāta locekļus izvirza, ievēl un atsauc akadēmiskā personāla kopsapulce un studējošo kopsapulce.

16. Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, izņemot, ja kāds no senāta locekļiem ir nolicis vai zaudējis savu mandātu un viņa vietā ir stājies cits senāta loceklis. Jaunā senāta locekļa pilnvaru termiņš atbilst esošā senāta pilnvaru termiņam.

17. Senāta locekļi no sava vidus uz trim gadiem ievēl senāta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Senāta sēdes vada senāta priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – senāta priekšsēdētāja vietnieks.

18. Senātu sasauc senāta priekšsēdētājs, ne mazāk kā viena trešdaļa senāta locekļu vai akadēmijas rektors. Senāta sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī. Senāta darbību nosaka senāta nolikums.

19. Senāts:

19.1. ievēl civilos darbiniekus akadēmiskajos amatos;

19.2. izskata un apstiprina izglītības programmas;

19.3. izskata un apstiprina studiju procesu un zinātnisko darbību reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus;

19.4. izskata un apstiprina Krīvu padomes nolikumu;

19.5. izveido padomes vai komisijas akadēmisko un zinātnisko jautājumu risināšanai un apstiprina to nolikumus;

19.6. veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

20. Akadēmijas rektors:

20.1. nodrošina akadēmijas kā augstskolas un Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas vadību;

20.2. plāno un organizē akadēmijas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām un Satversmei;

20.3. sniedz pārskatu par akadēmijas darbību akadēmijas padomei un akadēmijas personālam;

20.4. ar pavēli nodrošina senāta lēmumu un senāta izskatīto un apstiprināto normatīvo aktu ieviešanu;

20.5. veic citus normatīvajos aktos noteiktos rektora pienākumus.

21. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata tikai Augstskolu likuma 19. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktos jautājumus. Akadēmiskās šķīrējtiesas darbību nosaka Akadēmiskās šķīrējtiesas darbības nolikums.

V. Akadēmijas struktūra un personāls

22. Akadēmija ir valsts iestāde un Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa.

23. Akadēmijā ir struktūrvienības izglītības un zinātniskā darba veikšanai, kā arī atbalsta funkciju nodrošināšanai. Priekšlikumus par izmaiņām akadēmijas struktūrā akadēmijas rektors iesniedz apstiprināšanai Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

24. Akadēmijas personālu veido:

24.1. akadēmiskais personāls – akadēmiskā personāla amatos ieceltie karavīri, ievēlētie un darbā pieņemtie civilie darbinieki;

24.2. vispārējais personāls;

24.3. studējošie.

25. Akadēmijas personālam ir tiesības un pienākums sekmēt studiju un akadēmisko brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē un darbībā.

26. Akadēmijas personālam ir tiesības šajā Satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties lēmumu pieņemšanā un iekšējo normatīvo aktu izstrādāšanā, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī izteikt savu viedokli un tikt uzklausītam.

27. Akadēmijas personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas lēmējinstitūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

28. Akadēmijas studējošiem ir sava studējošo pašpārvaldes lēmējinstitūcija – Krīvu padome. Tā darbojas saskaņā ar senāta apstiprinātu Krīvu padomes nolikumu.

29. Akadēmijas vadības pienākums ir atbalstīt un sekmēt Krīvu padomes darbību, nodrošinot tai finansējumu, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no akadēmijas uzturēšanas izdevumiem.

30. Krīvu padome:

30.1. pārstāv un aizstāv studējošo intereses;

30.2. pārstāv akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

30.3. plāno studējošo aktivitātes un pieprasa tām finansējumu;

30.4. nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti augstskolas koleģiālajās institūcijās.

31. Krīvu padomes lēmumi ir saistoši studējošiem pēc tam, kad tos apstiprinājis akadēmijas rektors.