Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 21/24

Ulbrokā 2024. gada 15. maijā

Zemes vienības "Liedes", Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

Apstiprināti ar Ropažu novada pašvaldības domes
2024. gada 15. maija lēmumu Nr. 3233 (prot. Nr. 94/2024)

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi "Zemes vienības "Liedes", Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, lokālplānojuma, grozot teritorijas plānojumu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa" (turpmāk - noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un grafisko daļu - funkcionālo zonējumu, aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem (hipersaite uz valsts vienoto ģeotelpiskās informācijas portālu - https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_29899).

2. Noteikumi stājas spēkā nākamā dienā pēc paziņojuma publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet īstenojami saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. pantā noteikto.

Ropažu novada pašvaldības domes
priekšsēdētājas 1. vietnieks A. Vaičulens

 

Pielikums
Ropažu novada pašvaldības domes 2024. gada 15. maija
saistošajiem noteikumiem Nr. 21/24

Ropažu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000067986
Institūta iela 1a, Ulbroka, Stopiņu pagasts, Ropažu novads
novada.dome@ropazi.lv https://ropazi.lv

Lokālplānojums, teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai, zemes vienībai "Liedes", Dreiliņi, Stopiņu pagasts, Ropažu novads

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Lokālpānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" norādītajā lokālplānojuma teritorijā - zemes vienībā "Liedes", Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, kad. apzīmējums 8096 002 0046 (turpmāk - lokālplānojuma teritorija).

2. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro spēkā esošā Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojuma (pieejams geolatvija.lv/geo/tapis#document_27134) prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no Noliktavu ielas.

4. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvprojektēšanas ietvaros.

5. Auto novietņu skaitu un izvietojumu nosaka būves būvprojekta sastāvā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

6. Ēkām un citām būvēm paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

7. Inženiertīklus, kas nepieciešamas būvju inženiertehniskajai apgādei, projektē ēku būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā, saskaņā ar inženiertīkla turētāja tehniskajiem noteikumiem.

8. Projektējot ēkas, veic teritorijā paredzēto objektu slodžu orientējošos aprēķinus un izstrādā objektu perspektīvās apgādes shēmas.

9. Meliorācijas un lietus kanalizācijas sistēmu izbūvē ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu lietus ūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai apbūves rezultātā nepasliktinātu melioratīvo stāvokli objektam pieguļošajās platībās.

10. Līdz pašvaldības (vai tā pilnvarotā komersanta) centralizētas ūdensapgādes tīklu izbūvei Dreiliņu ciemā, daļā starp Garo un Noliktavas ielu, dzeramā ūdens apgādei lokālplānojuma teritorijā pieļaujams nodrošināt decentralizēti - izmantojot esošos urbumus lokālplānojuma teritorijas apkārtnē, ievērojot dzeramā ūdens kvalitātes normatīvus.

11. Līdz pašvaldības (vai tā pilnvarotā komersanta) centralizētas sadzīves kanalizācijas tīklu sistēmas izbūvei Dreiliņu ciemā, daļā starp Garo un Noliktavu ielām, pieļaujama decentralizēto kanalizācijas sistēmu ierīkošana ar lokālu attīrīšanas iekārtu (rūpnieciski izgatavotu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vai notekūdeņu krājtvertņu) izbūvi, ievērojot vides aizsardzības prasības un nodrošinot notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

12. Projektējot kanalizācijas tīklus un būves, paredz dalīto sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīklu atdalītu no lietusūdeņu tīkla.

13. Lietus ūdeņu uzkrāšanai un novadīšanai būvprojektēšanas ietvaros izvērtē iespējas veidot kombinētos ilgtspējīgus lietus kanalizācijas risinājumus (ievalkas, ūdensuzkrāšanas objektus ugunsdzēsības vajadzībām u.tml.). Nodrošinot atbilstošas vides prasības, lietuskanalizāciju atļauts novadīt esošajā koplietošanas meliorācijas grāvju sistēmā. Projektējot atklātās autonovietnes ar ietilpību 50 vai vairāk transportlīdzekļu, nodrošina lietusūdeņu savākšanu un attīrīšanu, izbūvējot nepieciešamās uztvērējakas un filtrus (naftas produktu uztvērējus u.tml.).

14. Teritorijas siltumapgādi nodrošina izmantojot elektroapgādes, siltumsūkņu, saules paneļu, šķeldas, granulu, gāzes apgādes vai tml. videi draudzīgus apkures veidus, tehniski ekonomiski pamatotāko risinājumu izvērtējot būvprojektēšanas procesā.

3.3. Prasības apbūvei

15. Apbūvi izvieto atbilstoši brīvstāvošu ēku plānojumam, grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi" attēlotajās apbūves teritorijās - Rūpnieciskās apbūves teritorijas apakšzonā ar indeksu R3 un Tehniskās apbūves teritorijas apakšzonā ar indeksu TA1, ņemot vērā lokālplānojumā noteiktās būvlaides, apbūves līnijas, aizsargjoslas u.c. šo noteikumu nosacījumus.

16. Attālumus starp ēkām un būvēm, tostarp attiecībā pret apbūvi kaimiņu zemes vienībās, paredz atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņu un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, kā arī nodrošinot netraucētas piekļūšanas iespējas operatīvo dienestu transportam, tai skaitā ugunsdzēsības tehnikai. Konkrēto būvju izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.

17. Žogu izvietojumu, konkrētos parametrus un arhitektoniski vizuālo risinājumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, ņemot vēro sekojošus pamatnosacījumus: 

17.1. nožogojumu atļauts izvietot pa Rūpnieciskās apbūves teritorijas R3 un Tehniskās apbūves teritorijas teritorijas TA1 zonu ārējo robežu, nodrošinot pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekas piekļuvi tās apsaimniekošanas nodrošināšanai; 110 kV elektrolīniju līniju u.tml. objektu piekļuvi lokālplānojuma teritorijā atbilstoši eksplutācijas aizsargjoslu nosacījumiem;

17.2. teritorijas daļā, kas robežojas ar ielas sarkano līniju nožogojumu atļauts ierīkot pa ielas sarkano līniju;

17.3. teritorijas daļā, kas eksponējās pret dzīvojamās apbūves teritorijām, papildus izvērtējot žoga vizuālo uztveramību un estētisko kvalitāti; 

17.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

18. Apstādījumus un teritorijas labiekārtojumu projektē atbilstoši plānoto objektu funkcijai, konkrēto risinājumu nosakot būvniecības ieceres dokumentācijā. Cietos segumus paredz tikai funkcionāli pamatotās vietās. Būvvaldei ir tiesības noteikt nosacījumus skata aizsedzošas stādījumu joslas izveidei. Prasības koku stādījumiem nosaka, ņemot vērā plānotās izmantošanas varbūtējo iespējamo ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera. Apstādījumos paredz vidējā un liela izmēra koku stādījumus. Konkrēto apstādījumu veidu, kompozīciju, sortimentu un dižstādu īpatsvaru nosaka labiekārtojuma projektā.

19. Teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamo apbūvi, saglabā esošo koplietošanas meliorācijas grāvi, paredzot vismaz 3m platu, nenožogotu zonu grāvja apsaimniekošanai (pļaušanai).

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

20. Lokālplānojuma teritorijā atļautas darbības, kas nepasliktina vides kvalitāti, un darbības rezultātā:

20.1. vides trokšņa līmeņa rādītāji (kopā ar fonu) blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus attiecīgo teritoriju izmantošanas funkcijām. Pirms darbības uzsākšanas, trokšņa līmeņa rādītājus galvenajiem trokšņa avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām trokšņa kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā. Vides trokšņa līmeņa robežlielumu pārsniegumu gadījumā, izvērtē piemērotākos risinājumus trokšņa ietekmes mazināšanai, piemēram, troksni slāpējošas barjeras, stādījumu joslas, ēku arhitektoniskos un citus risinājumus. Prettrokšņa pasākumus, to apjomu un veidus iekļauj būvniecības dokumentācijā;

20.2. darbības radītais gaisa piesārņojuma līmenis (kopā ar fonu) blakus esošajās teritorijās nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos gaisa kvalitātes robežlielumus un gaisa piesārņojuma līmenis netiek paaugstināts. Pirms darbības uzsākšanas, gaisa kvalitātes rādītājus galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem nosaka pēc to novietnei atbilstošām gaisa piesārņojuma izkliežu kartēm, bet, ja to nav - aprēķinu rezultātā. Gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumu gadījumā, atkarībā no plānotā darbības veida plāno gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus, tos iekļaujot būvniecības dokumentācijā.

21. Sagatavojot ēku būvniecības dokumentāciju, teritorijas daļās, kas robežojas ar dzīvojamo apbūvi, izstrādā buferzonas risinājumu, kas nodrošina ilgtspējīgu, ekoloģiski un estētiski pamatotu un visās sezonās pilnvērtīgi nodrošinātu apstādījumu buferzonu funkciju.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

4.6.1.1. Pamatinformācija

22. Rūpnieciskās apbūves teritorija ar indeksu R3 ir funkcionālā apakšzona, kurā pārmantota spēkā esošajā teritorijas plānojumā atļautā izmantošana Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R), sašaurinot atļautās izmantošanas veidu spektru un precizējot citus nosacījumus, atbilstoši apkārtnes kontekstam.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

23. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

24. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

25. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

26. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti (autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml. transporta apkalpojošā infrastruktūra).

27. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai (tostarp pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem neiekļaujas paaugstinātas bīstamības objekta kritērijos); loģistikas centri un līdzīga rakstura būves.

28. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): izņemot koģenerācijas stacijas, vēja parku un līdzīga rakstura objektu apbūvi ar iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) uz apkārtējo teritoriju vidi.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

29. Biroju ēku apbūve (12001).

30. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
31.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve		70	līdz 150	līdz 16 3	līdz 3	20
32.	Inženiertehniskā infrastruktūra		1	1	līdz 16 3	1	1
33.	Transporta lineārā infrastruktūra		1	1	1	1	1
34.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra		70	1	līdz 16 3	līdz 3	20
35.	Noliktavu apbūve		70	līdz 150	līdz 16 3	līdz 3	25
36.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve		70	līdz 150	līdz 16 3	līdz 3	20
37.	Biroju ēku apbūve		70	līdz 150	līdz 16 2	līdz 4	20
38.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		70	līdz 150	līdz 16 3	līdz 3	20
1 nenosaka 2 a tieši robežojas ar Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS), maksimālais apbūves augstums - atbilstoši spēkā esošā teritorijas plānojuma Publiskās apbūves (P) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritirijā ( DzM) atļautajam apbūves augstumam 3 ja tieši robežojas ar Savrupmāju apbūves teritorijām (DzS), maksimālais apbūves augstums - atbilstoši spēkā esošā teritorijas plānojuma Publiskās apbūves (P) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritirijā ( DzM) atļautajam apbūves augstumam

4.6.1.5. Citi noteikumi

39. Teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamās apbūves teritorijām, būvprojektā paredz pasākumus teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem vai cita veida iespējamiem traucējumiem, paredzot atbilstošu nožogojumu, aizsargstādījumus u.tml.

40. Vismaz 5 % no funkcionālās zonas platības paredz apstādījumiem.

41. Autonovietnes nodrošina zemes gabala robežās.

42. Priekšpagalma minimālais dziļums - 10 m, izņemot esošās apbūves gadījumus, kad ir jau iedibināta būvlaide. Priekšpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi.

43. Ja teritorija robežojas ar dzīvojamo vai publisko apbūvi, atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 3m no zemesgabala robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu.

44. Teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamās apbūves atļautās izmantošanas teritoriju, paredz zaļumjoslu (ar krūmu vai koku stādījumiem, paredzot vismaz 50 % vismaz skujkoku stādījumus, vismaz vidēja augstuma) sev piederošajā teritorijā gar zemes gabala robežu, un realizējot būvprojektu to ierīko. Zaļumjoslas risinājumu precizē būvprojektā, atkarībā no uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. 

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR8)

4.7.1.1. Pamatinformācija

45. Transporta infrastruktūras teritorija ar indeksu TR8 ir funkcionālā apakšzona, kurā pārmantota spēkā esošajā teritorijas plānojumā noteiktā vietējās nozīmes ceļa piebraucamā ceļa (E kategorijas ielas) trajektorija ielas sarkanajās līnijās, Transporta infrastruktūras (TR) teritorijas funkcijām, sašaurinot vispārīgajā gadījumā atļautās izmantošanas veidu spektru un precizējot citus nosacījumus, ņemot vērā apkārtnes kontekstu - piekļuves iespēju nodrošināšanu apkārtējiem īpašumiem no Garās ielas.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

46. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

47. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

48. Ielas šķērsprofilu precizē būvprojektā, atbilstoši plānotajai ielas funkcijai un kategorijai (E kategorija), pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto sarkano līniju koridora ietvaros (15 m) un ņemot vērā teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.1.1.nodaļā noteiktās prasības. 

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA1)

4.8.1.1. Pamatinformācija

49. Tehniskās apbūves teritorija ar indeksu TA1 ir funkcionālā apakšzona, kas noteikta, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas noliktavu un ar tās darbību funkcionāli saistīto citu funkciju objektu apbūvei, transporta infrastruktūras un inženiertehniskās apgādes tīklu izbūvei un uzturēšanai.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

50. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

51. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

52. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti (autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml. transporta apkalpojošā infrastruktūra).

53. Noliktavu apbūve (14004): apbūve, ko veido noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai (tostarp pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem neiekļaujas paaugstinātas bīstamības objekta kritērijos); loģistikas centri un līdzīga rakstura būves.

54. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): izņemot koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas, vēja parku un līdzīga rakstura objektu apbūvi ar iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) uz apkārtējo teritoriju vidi.

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

55. Biroju ēku apbūve (12001).

56. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
57.	Inženiertehniskā infrastruktūra		4	4	līdz 16	4	4
58.	Transporta lineārā infrastruktūra		4	4	4	4	4
59.	Transporta apkalpojošā infrastruktūra		70	4	līdz 16	līdz 3	20
60.	Noliktavu apbūve		70	līdz 150	līdz 16	līdz 3	20
61.	Energoapgādes uzņēmumu apbūve		70	līdz 150	līdz 16	līdz 3	20
62.	Biroju ēku apbūve		70	līdz 150	līdz 16	līdz 3	20
63.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve		70	līdz 150	līdz 16	līdz 3	20
4 nenosaka

4.8.1.5. Citi noteikumi

64. Teritorijas daļā, kas robežojas ar esošu dzīvojās funkcijas apbūvi, ēkas izvieto ar atkāpi no kaimiņu zemes vienības robežas ne mazāk kā 20 m.

65. Ēku un būvju konkrēto novietojumu un arhitektonisko risinājumu nosaka būvprojektā.

66. Autostāvvietas nodrošina zemes vienības robežās.

67. Vismaz 5 % no zemes gabala kopējās platības jāparedz apstādījumiem.

68. Teritorijas daļā, kas robežojas ar dzīvojamās apbūves teritorijām, būvprojektā paredz pasākumus teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem vai cita veida iespējamiem traucējumiem, paredzot atbilstošu nožogojumu, aizsargstādījumus u.tml.

69. Teritoriju pa funkcionālās zonas robežu atļauts nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu nožogojumu. Žoga novietojumu, tipu un arhitektonisko risinājumu nopamato būvniecības ieceres dokumentācijā.

70. Attīstot noliktavu apbūvi, gar zemes gabala robežu ar funkcionālo zonu, kurā atļauta dzīvojamā apbūve, ierīko apstādījumu zonu ar krūmu un koku stādījumiem, paredzot vismaz 50% skujkoku stādījumus,vismaz vidēja augstuma, kombinējot ar nožogojumu.

71. Gar teritorijas robežu ar pašvaldības teritorijas plānojumā sarkanajās līnijās noteikto ceļa/ ielas teritoriju, būvniecības ieceres dokumentācijā paredz pretrokšņu sienu vai kompleksu žogu (žogs un apstādījumiem), nodrošinot risinājuma saskanīgumu ceļa/ielas perspektīvā šķērsprofila kontekstā (pamato ar šķērsgriezumu, iekļaujot  ceļa/ielas teritoriju un tai piegulošajā apbūves teritorijas plānotās apbūves izvietojumu).

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.1.1. Pamatinformācija

72. Dabas un apstādījumu teritorija ar indeksu DA3 ir funkcionālā apakšzona, kas noteikta, lai nodrošinātu apstādījumu buferzonu ar blakus esošajām dzīvojamās apbūves teritorijām.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

73. Labiekārtota ārtelpa (24001): speciāli ierīkoti un uzturēti apstādījumi.

74. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): uzturēta dabas teritorijas bez labiekārtojuma.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.1.5. Citi noteikumi

75. Teritoriju izmanto apstādījumu buferzonas izveidei, primāri nodrošinot daudzpakāpju koku un krūmu stādījumus. Risinājumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā, izvērtējot stādījumu kombinēšanas iespējas ar pretrokšņu sienu (skaņas barjeru), grunts valni un /vai citiem risinājumiem, lai visefektīvāk, ekoloģiski un estētiski pamatotāk un pilnvērtīgi visās sezonās nodrošinātu buferzonas funkcijas starp dzīvojamo apbūvi un tehniskās apbūves zonu, izvērtējot, piemēram, sekojošus variantus:

75.1. 2-3 līmeņu blīvi aizsargstādījumi, kombinējot koku un krūmu stādījumus un rūpnieciski izgatavotu nožogojumu,

75.2. ar vīteņaugiem blīvi apaudzētu skaņu barjeras metāla konstrukcija, kombinācijā ar citiem apstādījumiem,

75.3. grunts vaļņa risinājums ar 2-3 līmeņu stādījumiem

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū1)

4.12.1.1. Pamatinformācija

76. Ūdeņu teritorija ar indeksu Ū1 ir funkcionālā apakšzona, kas noteikta esošā atklātā meliorācijas grāvja saglabāšanai meliorācijas un lietusūdeņu novadīšanai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

77. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): ūdenstece meliorācijas un lietusūdeņu novadīšanai

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Lokālpānojuma īstenošanas kārtība

78. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus un veicot būvniecību.

79. Lokālplānojums nenosaka teritorijas izbūves kārtas - ēku, būvju un inženiertīklu izbūves secību īsteno būvprojektā noteiktajās secībā.

80. Lokālplānojuma teritorijā nav nepieciešams izstrādāt atsevišķu teritorijas detālplānojumu, ja tas tiek īstenots atbilstoši šī lokālplānojuma risinājumā iekļautajai attīstības iecerei un šo noteikumu prasībām.

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi teritorijas izmantošanas aprobežojumi

81. Lokālplānojuma teritorijā ievēro aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu. Aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai attēlotas grafiskās daļas kartē "Teritorijas funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

82. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā, atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam un saskaņā ar būvprojektu un izpilduzmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju. Esošo ekspluatācijas aizsargjoslu aprobežojumi zaudē spēku līdz ar attiecīgās inženierkomunikācijas, kam tā noteikta, demontāžu (pārbūves gadījumā - atbilstoši precizētas).

83. Darbiem ar celšanas un citiem mehānismiem tuvāk par 30 metriem no 110kV elektrolīniju malējiem vadiem sagatavot un saskaņot ar AS "Augstsprieguma tīkls" darbu izpildes projektu.