Ministru kabineta noteikumi Nr. 275

Rīgā 2024. gada 30. aprīlī (prot. Nr. 18 44. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās"

Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 
12. panta ceturto daļu un 43. panta pirmo daļu 
un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
12. panta septīto un astoto daļu 
un 13. panta pirmās daļas 15. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr. 857 "Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 184. nr.; 2006, 11., 185. nr.; 2007, 169. nr.; 2011, 47. nr.; 2013, 184. nr.; 2018, 162. nr.; 2020, 181., 248. nr.; 2023, 124. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:

"Noteikumi par sociālajām garantijām un atbalstu bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās".

2. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā redakcijā:

"Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 12. panta ceturto daļu un 43. panta pirmo daļu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 12. panta septīto un astoto daļu un 13. panta pirmās daļas 15. punktu".

3. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Noteikumi nosaka:

1.1. sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē (turpmāk - bērns), kā arī bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc pilngadības sasniegšanas (turpmāk - pilngadību sasniedzis bērns);

1.2. sniedzamā atbalsta veidus, apjomu un saturu personai līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja persona mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai un kura ir paudusi vēlmi saņemt attiecīgo atbalstu un pēc pilngadības sasniegšanas uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja, ja aizbildnis, audžuģimene vai specializētā audžuģimene tam ir piekritusi, var uzturēties pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, kā arī nosaka atbalsta saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību;

1.3. sniedzamā atbalsta veidus, apjomu un saturu pilngadīgai personai, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja tā mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību;

1.4. valsts atbalstu pašvaldībām, kuras nodrošina pakalpojumus un atbalstu šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētajām ārpusģimenes aprūpē bijušajām personām un 1.3. apakšpunktā minētajām personām, valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, apmēru un kritērijus tā noteikšanai."

4. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Bērnam vecumā no septiņiem gadiem, kā arī pilngadību sasniegušajam bērnam bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, izsniedz vienota parauga apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai (turpmāk - apliecība) (1. pielikums). Pilngadību sasniegušajam bērnam apliecību izsniedz, ja viņš apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu vai augstākās izglītības programmu."

5. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Apliecības izgatavošanu pēc bāriņtiesas pieprasījuma nodrošina Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk - centrs). Apliecības bāriņtiesām izsniedz bez maksas."

6. Izteikt 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Pirmo reizi apliecību izsniedz un tās derīguma termiņu (ne ilgāku par trim gadiem) nosaka centrs, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi."

7. Izteikt 11. punktu šādā redakcijā:

"11. Atkārtoti apliecību izsniedz bāriņtiesa atbilstoši ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja atrašanās vietai vai tās izglītības iestādes atrašanās vietai, kurā mācās pilngadību sasniegušais bērns. Apliecības derīguma termiņu (ne ilgāku par trim gadiem) nosaka centrs."

8. Izteikt 13. punktu šādā redakcijā:

"13. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc lēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpi pieņemšanas iesniedz centrā:

13.1. pieprasījumu apliecības izgatavošanai (turpmāk - apliecības pieprasījums) (2. pielikums);

13.2. bērna fotogrāfiju (3 x 4 cm);

13.3. bāriņtiesas lēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpi kopiju vai norakstu."

9. Izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Bāriņtiesa apliecību reģistrā izdara ierakstu par apliecības pieprasījuma nosūtīšanu centram (3. pielikums) sociālo garantiju nodrošināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem."

10. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15. Ja apliecību pieprasa atkārtoti, bāriņtiesa centrā iesniedz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētos dokumentus."

11. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Pieprasot apliecību pilngadību sasniegušam bērnam, bāriņtiesa Valsts izglītības informācijas sistēmā pārliecinās, ka bērns apgūst kādu no šo noteikumu 7. punktā minētajām izglītības programmām, un iesniedz centram šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā  minētos dokumentus."

12. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Centrs 10 darbdienu laikā nodrošina apliecības izgatavošanu un izsniedz to pieprasītājam vai nosūta pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā uz pieprasītāja norādīto adresi, kā arī izdara par to attiecīgu ierakstu apliecību uzskaites žurnālā (turpmāk - uzskaites žurnāls) (4. pielikums)."

13. Izteikt 17.¹ punktu šādā redakcijā:

"17.¹ Šo noteikumu 15. punktā minētajā gadījumā bērns vai pilngadību sasniegušais bērns, saņemot jauno apliecību, bāriņtiesā nodod iepriekš izdoto apliecību. Nodoto apliecību bāriņtiesa divu nedēļu laikā iesniedz centrā."

14. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Ja apliecība nozaudēta, atņemta vai bojāta, bāriņtiesa centrā iesniedz apliecības pieprasījumu un bērna vai viņa likumiskā pārstāvja rakstveida paskaidrojumu."

15. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:

"19. Bāriņtiesa 10 darbdienu laikā pēc bērna ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās par to rakstiski informē centru, pievienojot dokumentu, kas pamato ārpusģimenes aprūpes izbeigšanos, un iepriekš izsniegto apliecību."

16. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:

"20. Centrs šo noteikumu 15., 18. un 19. punktā minētās apliecības anulē, iekļauj nederīgo apliecību sarakstā un izdara attiecīgu ierakstu uzskaites žurnālā, norādot anulēšanas iemeslu un datumu. Šo noteikumu 15. un 19. punktā minētās apliecības iznīcina atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka dokumentu iznīcināšanas kārtību."

17. Papildināt ar V¹ nodaļu šādā redakcijā:

"V¹. Atbalsts pilngadību sasniegušajam bērnam un pilngadīgai personai

24.¹ Ja šo noteikumu 1.2. apakšpunktā  minētā persona ir izteikusi vēlmi saņemt atbalstu vai pašvaldības sociālais dienests ir saņēmis informāciju par  šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minēto personu, pašvaldības sociālais dienests, izvērtējot personas sociālo situāciju un ņemot vērā atbalsta vajadzības, lemj par atteikumu piešķirt atbalstu vai par personas individuālajām vajadzībām atbilstoša atbalsta sniegšanu un piešķir:

24.¹1. sociālā mentora pakalpojumu līdz trim stundām nedēļā socializēšanās un patstāvības prasmju apguvei. Lai veicinātu šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās personas motivāciju, sociālais mentors var nodrošināt personas interesēm un vajadzībām atbilstošus biheiviorālās pārmaiņas motivējošus pasākumus, apmaksājot ēdināšanu, kultūras pasākumus, sporta nodarbības un cita veida motivācijas pasākumus;

24.¹2. pabalstu 3,29 euro dienā finanšu pratības apguvei. Piešķirot šo atbalsta veidu, pašvaldības sociālais dienests piešķir arī vismaz vienu no šo noteikumu 24.¹1. apakšpunktā  vai 24.¹3. apakšpunktā minētajiem atbalsta pasākumiem;

24.¹3. atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei (turpmāk - atbalsta grupas) vienu reizi mēnesī.

24.² Pašvaldības sociālais dienests ne retāk kā reizi gadā pēc šo noteikumu 24.¹ punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas, noskaidrojot personas viedokli, atkārtoti izvērtē šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētās personas vajadzības un resursus un lemj par nepieciešamību turpināt piešķirtā atbalsta pasākuma sniegšanu, izbeigt to vai piešķirt citu atbalsta pasākumu.

24.³ Pašvaldības sociālais dienests lemj par piešķirto šo noteikumu 24.¹ punktā minēto atbalsta pasākumu sniegšanas pārtraukšanu, ja šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētā persona:

24.³1. pilda valsts aizsardzības militāro dienestu - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Latvijas Republikas Zemessardzes vienībā;

24.³2. atrodas ieslodzījuma vietā vai ir ievietota ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai stacionārā un uzturēšanos tajā pilnībā vai daļēji apmaksā valsts;

24.³3. mācību, darba vai cita iemesla dēļ atrodas ārvalstīs ilgāk par vienu mēnesi;

24.³4. atrodas bezvēsts prombūtnē;

24.³5. bez attaisnojoša iemesla divus mēnešus nav saņēmusi sociālā mentora pakalpojumu vai piedalījusies atbalsta grupā.

24.⁴ Pašvaldības sociālais dienests lemj par atbalsta sniegšanas izbeigšanu, ja šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētā persona:

24.⁴1. ir sasniegusi 21 gada vecumu un neapgūst kādu no šo noteikumu 7. punktā minētajām izglītības programmām;

24.⁴2. ir sasniegusi 24 gadu vecumu;

24.⁴3. atsakās no turpmākās atbalsta saņemšanas vai sociālais dienests, veicot šo noteikumu 24.² punktā minēto izvērtējumu, secina, ka turpmāka atbalsta sniegšana nav nepieciešama;

24.⁴4. izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī.

24.⁵ Ja šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētā persona ir paudusi vēlmi saņemt atbalstu atkārtoti, pašvaldības sociālais dienests to piešķir šo noteikumu 24.¹ punktā noteiktajā kārtībā, ja ir zudis un nav iestājies cits šo noteikumu 24.³ un 24.⁴ punktā minētais atbalsta pasākumu pārtraukšanas vai izbeigšanas pamats.

24.⁶ Pieņemot lēmumu par atbalsta pasākumu piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu, pašvaldības sociālais dienests veic atzīmi pašvaldības ikdienā lietotajā informācijas sistēmā, norādot:

24.⁶1. atbalsta pasākuma piešķiršanas, pārtraukšanas vai izbeigšanas datumu;

24.⁶2. piešķirto atbalsta pasākumu veidus, apjomu un finansējuma faktisko izlietojumu;

24.⁶3. atbalsta pasākumu pārtraukšanas vai izbeigšanas iemeslu;

24.⁶4. dzīvesvietu atbalsta pakalpojuma saņemšanas laikā.

24.⁷ Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzējs pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanas izbeigšanas nodod pilngadību sasniegušajam bērnam viņa lietošanā esošo apģērbu un apavus.

24.⁸ Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai, kuru apmērs nav mazāks par 40 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības nav mazāks par 60 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Minētos izdevumus sedz no attiecīgajai institūcijai kārtējam gadam paredzētajiem līdzekļiem.

24.⁹ Pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanās audžuģimenē, specializētajā audžuģimenē vai pie aizbildņa pilngadību sasniegušajam bērnam izmaksā naudas līdzekļus patstāvīgas dzīves uzsākšanai, kuru apmērs nav mazāks par 40 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības nav mazāks par 60 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.

24.¹⁰ Pašvaldība likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajā kārtībā sniedz pilngadību sasniegušajam bērnam palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā.

24.¹¹ Pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās pilngadību sasniegušajam bērnam piešķir vienreizēju pabalstu sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei sakarā ar patstāvīgas dzīves uzsākšanu. Minētā pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī, kurai piemērots koeficients 1,7 (noapaļots līdz pilniem euro), un tas paredzēts, lai aprīkotu mājokli ar nepieciešamajiem sadzīves priekšmetiem un mīksto inventāru.

24.¹² Ja šo noteikumu 1.2. apakšpunktā minētā persona turpina uzturēties pie tā paša ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja, tai šo noteikumu 24.⁸, 24.⁹ un 24.¹¹ punktā minētos naudas līdzekļus izmaksā vai piešķir pēc 23 gadu vecuma sasniegšanas vai pēc tam, kad persona ir uzsākusi patstāvīgu dzīvi.

24.¹³ Ja pilngadību sasniegušais bērns apgūst vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu, pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par likuma "Par sociālo drošību" 2.² panta otrajā daļā noteikto minimālo ienākumu sliekšņa apmēru (noapaļots līdz pilniem euro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības nav mazāks par 30 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī.

24.¹⁴ Ja pilngadību sasniegušais bērns apgūst augstākās izglītības programmu, pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem, kas nav mazāks par likuma "Par sociālo drošību" 2.² panta otrajā daļā noteikto minimālo ienākumu sliekšņa apmēru (noapaļots līdz pilniem euro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības nav mazāks par 30 procentiem (noapaļots līdz pilniem euro) no Centrālās statistikas pārvaldes publicētās aktuālās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Pabalsta izmaksu aptur studiju pārtraukuma laikā un to atjauno, ja studijas tiek atsāktas. Par studiju pārtraukšanu studiju procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilngadību sasniegušajam bērnam ir pienākums nekavējoties informēt pašvaldību, kura izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem.

24.¹⁵ Pašvaldība pēc šo noteikumu 24.¹³ un 24.¹⁴ punktā minētā pabalsta piešķiršanas ne retāk kā divas reizes gadā pārbauda informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā par to, vai pilngadību sasniegušais bērns turpina apgūt izglītības programmu vai studiju programmu.

24.¹⁶ Pašvaldība katru gadu uz 1. janvāri pārskata šo noteikumu 24.⁸ un 24.⁹ punktā  minēto naudas līdzekļu apmēru un šo noteikumu 24.¹¹, 24.¹³, 24.¹⁴ punktā minētā pabalsta apmēru, ņemot vērā aktuālo Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicēto minimālo ienākumu mediānu uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Ja pārskata gadā aktuālā ienākumu mediāna nemainās vai samazinās, naudas līdzekļi un pabalsts paliek iepriekš noteiktajā apmērā.

24.¹⁷ Pašvaldība, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sniedzot psihosociālo un materiālo atbalstu, veic nepieciešamos pasākumus pilngadību sasniegušā bērna un šo noteikumu 1.3. apakšpunktā minētās personas integrēšanai sabiedrībā."

18. Svītrot VI nodaļu.

19. Papildināt ar VI¹ nodaļu šādā redakcijā:

"VI¹. Valsts nodrošinātā atbalsta apmērs pašvaldībām, kritēriji tā noteikšanai un valsts atbalsta piešķiršanas kārtība

32.¹ Atbalsta pasākumus apmaksā no tās pašvaldības budžeta līdzekļiem, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi vai lēmusi par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm.

32.² Labklājības ministrija no valsts budžeta līdzekļiem atbalsta pasākumu nodrošināšanai piešķir pašvaldībai, kura ir sniegusi šo noteikumu 24.¹ punktā minēto atbalstu, ne vairāk kā 3 565,19 euro kalendāra gadā par vienu šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto personu.

32.³ Pašvaldība atbalsta pasākumu nodrošināšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus izlieto, ievērojot šādus nosacījumus:

32.³1. vienas šo noteikumu 24.¹1. apakšpunktā minētā sociālā mentora darba stundas atalgojums nepārsniedz 11,00 euro, tai skaitā darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

32.³2. biheiviorālās pārmaiņas motivējošu pasākumu izmaksas nepārsniedz 30 euro mēnesī;

32.³3. sociālo mentoru mācību lektora akadēmiskās stundas cena nepārsniedz 50 euro, tai skaitā darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Mācību ilgums ir 24 akadēmiskās stundas un mācību grupā vidēji ir 20 dalībnieki;

32.³4. šo noteikumu 24.¹2. apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajai personai  izmaksā vienu reizi mēnesī proporcionāli kalendāra mēneša dienu skaitam no dienas, kad pašvaldības sociālais dienests ir personai piešķīris šo atbalsta veidu;

32.³5. par vienas nodarbības (ieskaitot materiālus) nodrošināšanu šo noteikumu 24.¹3. apakšpunktā minētās atbalsta grupas dažādu sociālo prasmju un iemaņu apguvei, kurā piedalās no 7 līdz 15 personām, valsts sedz ne vairāk kā 250 euro, nepārsniedzot 16,67 euro par vienu personu.

32.⁴ Ar atbalsta pasākumu nodrošināšanu saistītos administrēšanas izdevumus no valsts budžeta sedz ne vairāk kā 10 % apmērā no šo noteikumu  32.² punktā minēto pasākumu faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 356,52 euro gadā par vienu šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minēto personu. Finansējumu administrēšanas izdevumiem pašvaldība var izlietot:

32.⁴1. pakalpojuma administrēšanā iesaistīto darbinieku atlīdzībai;

32.⁴2. transporta izdevumiem;

32.⁴3. telpu īres, apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksai, biroja, kancelejas preču, tehnikas un aprīkojuma iegādei;

32.⁴4. citiem izdevumiem, kas saistīti ar šo noteikumu 24.¹ punktā minēto atbalsta pasākumu administrēšanu.

32.⁵ Pašvaldības sociālais dienests, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu, līdz nākamā ceturkšņa desmitajam datumam iesniedz Labklājības ministrijā pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu izmaksai par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajai personai, norādot personas datus nesaturošu informāciju.

32.⁶ Labklājības ministrija:

32.⁶1. 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 32.⁵ punktā minētā pieprasījuma apstiprināšanas veic atbalsta maksājumu pašvaldībai;

32.⁶2. ir tiesīga izlases kārtībā veikt atbalsta maksājumam pašvaldībai paredzēto līdzekļu izlietojuma kontroli, kā arī pieprasīt atbalsta maksājuma saņēmējam ar atbalsta maksājuma līdzekļu izlietojumu saistītos dokumentus un informāciju.

32.⁷ Ja Labklājības ministrija konstatē kļūdas šo noteikumu 32.⁵ punktā minētajos pieprasījumos vai pārkāpumus šo noteikumu 24.¹ punktā minēto atbalsta pasākumu apmaksā, tā pārtrauc atbalsta maksājumu izmaksu līdz kļūdu izlabošanai vai pārkāpumu novēršanai. Pēc kļūdu labošanas vai pārkāpumu novēršanas Labklājības ministrija izdara pārrēķinu un veic maksājumus par iepriekšējo periodu. Nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajā ceturksnī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem.

32.⁸ Pašvaldības sociālais dienests triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu 32.⁵ punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas ir tiesīgs precizēt pieprasījumā minēto informāciju un iesniegt Labklājības ministrijā precizēto pieprasījumu par atbalsta pasākumu nodrošināšanu. Labklājības ministrija pieņem precizēto pieprasījumu un 10 darbdienu laikā pēc tā apstiprināšanas veic maksājumu pašvaldībai atbilstoši precizētajā pieprasījumā norādītajam finanšu izlietojumam. Izņēmuma gadījumā, ja norādīti pamatoti iemesli, kādēļ pieprasījums nav iesniegts vai precizēts noteiktajā termiņā, tiek pieņemti precizētie pieprasījumi par iepriekšējiem periodiem.

32.⁹ Ja Labklājības ministrija vai pašvaldība konstatē finanšu līdzekļu pārmaksu par iepriekšējiem periodiem, pašvaldības sociālais dienests piecu darbdienu laikā iesniedz precizētu šo noteikumu 32.⁵ punktā minēto pieprasījumu par iepriekšējiem periodiem. Pēc kļūdu izlabošanas Labklājības ministrija izdara pārrēķinu un nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no pašvaldībai nākamajos mēnešos paredzētajiem līdzekļiem.

32.¹⁰ Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ieturēt šo noteikumu 32.⁹ punktā minētos līdzekļus, pašvaldība atmaksā nepamatoti saņemtos līdzekļus, ieskaitot tos valsts pamatbudžeta ieņēmumos."

20. Papildināt ar 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Šo noteikumu 32.⁵ punktā minētās informācijas ievadi Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā pašvaldības sociālais dienests nodrošina pēc tam, kad ir uzsākta attiecīgās funkcionalitātes darbība. Līdz Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas funkcionalitātes darbības uzsākšanai pašvaldība līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša desmitajam datumam, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu ePārskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, iesniedz atbilstoši Labklājības ministrijas oficiālajā tīmekļvietnē publicētajam paraugam aizpildītu veidlapu "Pārskats par finanšu izlietojumu atbalsta pasākumu nodrošināšanai šo noteikumu 1.2. un 1.3. apakšpunktā minētajai personai"."

21. Papildināt ar 43. punktu šādā redakcijā:

"43. Līdz attiecīgu pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim, ir piemērojami pašvaldības saistošie noteikumi, kas nosaka tās sniedzamo atbalstu pilngadību sasniegušajam bērnam patstāvīgas dzīves uzsākšanai, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem."

22. Papildināt ar 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Informāciju par augstākās izglītības studiju programmas apguvi, kas nepieciešama šo noteikumu 16. punktā minētās apliecības pieprasīšanai, bāriņtiesas darbinieks Valsts izglītības informācijas sistēmā iegūst pēc 2025. gada 1. jūnija."

23. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

24. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒
ekonomikas ministrs V. Valainis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 30. aprīļa
noteikumiem Nr. 275

"2. pielikums
Ministru kabineta
2005. gada 15. novembra
noteikumiem Nr. 857

Pieprasījums apliecības sociālo garantiju nodrošināšanai izgatavošanai

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 30. aprīļa
noteikumiem Nr. 275

"4. pielikums
Ministru kabineta
2005. gada 15. novembra
noteikumiem Nr. 857

Apliecību uzskaites žurnāls

Nr. p. k.	Apliecības izsniegšanas datums*	Izsniegtās apliecības numurs	Ziņas par bērnu		Apliecības derīguma termiņš	Apliecība izsniegta		Bāriņtiesas nosaukums	Bāriņtiesas priekšsēdētāja vai pilnvarotās personas vārds, uzvārds*	Pilnvaras numurs un izsniegšanas datums*	Bāriņtiesas priekšsēdētāja vai pilnvarotās personas paraksts*	Apliecības nosūtīšanas datums	Ziņas par apliecības anulēšanu
			vārds	uzvārds		pirmo reizi	atkārtoti						iemesls	datums
1	2	3	4	5	6	7	8	9	10	11	12	13	14	15
Piezīme. * 2., 10., 11. un 12. aili aizpilda, ja apliecība tiek izsniegta centrā."