Ropažu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 42/23

Ulbrokā 2023. gada 13. decembrī

Ropažu novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi

Apstiprināti ar Ropažu novada pašvaldības domes
13.12.2023. sēdes lēmumu Nr. 2914 (prot. Nr. 82/2023)

Precizēti ar Ropažu novada pašvaldības domes
06.03.2024. sēdes lēmumu Nr. 3083 (prot. Nr. 90/2024)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 3. un 4. punktu un
Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta
noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"
158.2. apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā kopjami Ropažu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

2. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

2.1. kūla – iepriekšējā gada zāle, kas veidojas pavasarī no veciem, iepriekšējās veģetācijas sezonas atmirušiem augiem (zāles);

2.2. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu piekļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz ceļam (ielai) piegulošajai teritorijai un nekustamajam īpašumam;

2.3. piegulošā teritorija – nekustamam īpašumam pieguloša publiskā lietošanā esoša teritorija (zālāji līdz brauktuves malai, izņemot gājēju ietves un sabiedriskā transporta pieturvietas) starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu, bet ne vairāk kā divu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas;

2.4. zālājs – ar zālaugiem apsēta vai dabiski aizņemta platība (gan zāliens, gan zālājs);

2.5. ainaviska pļava – pilsētas vai ciemu teritorijās dabai pietuvināts zālāja veids, kurā līdzās aug dažādu sugu savvaļas puķes (kliņģerītes, margrietiņas, kumelītes, āboliņš, dzirkstelītes, dzeltenās ilzītes, cekulainā ziepene u.c.), kas aptver vismaz 50 procentus no konkrētā zālāja, un tajā neaug invazīvās citzemju sugas (korintes, lupīnas, zeltslotiņas, slotzari u.c.), kā arī kurai apkārt pa perimetru nopļauta zāle, tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību.

3. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu un kopšanu nodrošina:

3.1. nekustamā īpašuma (tajā skaitā arī nedzīvojamo ēku un to teritoriju, viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu privātu teritoriju) īpašnieks, tiesiskais vai faktiskais valdītājs, pārvaldnieks;

3.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieks, ja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdots veikt pārvaldniekam;

3.3. dalītā īpašuma gadījumā – ēkas īpašnieks un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks ēkai piesaistīto (funkcionāli nepieciešamo) zemesgabalu, kā arī šim zemesgabalam piegulošās teritorijas; zemes īpašnieks – ēkām nepiesaistīto zemesgabala daļu un šim zemesgabalam piegulošo teritoriju;

3.4. zemes īpašnieks, ja ēkas īpašnieks nav noskaidrojams.

II. Nekustamā īpašuma un tam piegulošo teritoriju uzturēšana un kopšana

4. Saistošo noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamā īpašumā un tam piegulošā teritorijā nodrošina:

4.1. teritorijas sakopšanu, tai skaitā nokritušo koku lapu un zaru savākšanu un to neuzkrāšanos uz publiskā lietošanā esošām brauktuvēm, piebrauktuvēm, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem (bērnu rotaļu, sporta, atpūtas, gājēju u. tml.), izņemot tam īpaši paredzētās vietās. Aizliegts veidot zaru un komposta kaudzes grāvjos un ārpus īpašuma teritorijas;

4.2. publiskā lietošanā esošo piebrauktuvju, piebraucamo ceļu (ielu) pastāvīgu kopšanu – attīrīšanu no gružiem, sniega tīrīšanu, pretslīdes materiālu kaisīšanu, kā arī izkaisītā pretslīdes materiāla savākšanu, tiklīdz tas vairs nav nepieciešams. Aizliegts veidot sniega vaļņus uz gājēju pārejām un krustojumiem, tuvāk par 5 metriem no tiem. Pieļaujama sniega vaļņu veidošana, ja tie netraucē gājēju un transporta pārvietošanos pa piebrauktuvēm un piebraucamajiem ceļiem;

4.3. zālāja pļaušanu:

4.3.1. nepieļaujot zālāja garumu virs 20 cm, nožogotās teritorijās – virs 30 cm. Ilgstoša sausuma periodā vietās, kur netiek nodrošināta laistīšana, rekomendējama zālāja regulāra pļaušanas pārtraukšana;

4.3.2. zemē, kurai piešķirts statuss lauksaimniecībā izmantojamā zeme – zālāja nopļaušanu līdz 1. oktobrim, nepieļaujot kūlas veidošanos;

4.3.3. pilsētas vai ciemu teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava:

4.3.3.1. zālājs, kura garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pļaujams pa perimetru apkārt ainaviskai pļavai 2 metrus platā zonā;

4.3.3.2. pārējā zālāja nopļaušana veicama, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējuši un sākušas veidoties sēklas, vai puķes ir noziedējušas, pie stumbra apakšas lapas nomelnējušas, un dominē augi, kas pēc noziedēšanas zaudē savu pievilcīgumu, bet ne vēlāk par 1. septembri un nepieļaujot kūlas veidošanos.

5. Saistošo noteikumu 3. punktā minētajām personām ir pienākums:

5.1. neizgāzt saslaukas, sniegu, ledu un citas līdzīgas vielas šim nolūkam neparedzētās vietās – uz lietus ūdens uztvērēju restēm un vākiem, inženiertīklu akās, uz brauktuvēm un ietvēm, grāvjos;

5.2. nepieļaut, lai tiktu novietots un uzglabāts kurināmais, celtniecības materiāli, novietoti atkritumu konteineri, izkrautas kravas nekustamam īpašumam piegulošā teritorijā, ja tas traucē gājēju vai transporta kustību. Ja novietošana netraucē gājēju vai transporta kustību, tad šo materiālu novietošana ir pieļaujama uz laiku ne ilgāku par piecām diennaktīm;

5.3. nodrošināt labiekārtojuma elementu (soliņu, bērnu rotaļu ierīču, sporta aprīkojuma, atsevišķo laternu un apgaismes ķermeņu, karogu mastu, velosipēdu statīvu u.tml.) publiski pieejamajās teritorijās uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā. Nodrošināt rotaļu ierīču ražotāju noteiktās drošības zonas uzturēšanu tehniskā kārtībā, tai jābūt līdzenai, bez bedrēm, bez svešķermeņiem un ar krišanas augstumam atbilstošu seguma slāni. Ja konstatē labiekārtojuma elementa, rotaļu ierīču vai tās drošības zonas apdraudējuma risku cilvēka veselībai vai dzīvībai, nodrošināma iekārtas nepieejamība līdz ierīces lietošanas drošuma risku novēršanai.

III. Prasības būvju fasādēm un citām ārējām konstrukcijām pilsētvides ainavas uzturēšanai

6. Saistošo noteikumu 3. punktā minētās personas nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo būvju fasādes un citas ārējās konstrukcijas uztur tādā tehniskajā stāvoklī un ārējā izskatā, kas nedegradē vidi, nebojā apkārt esošo ainavu, neapdraud citu cilvēku dzīvību un veselību, ievērojot šādas prasības:

6.1. nepieļauj bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas sistēmu elementos (piemēram, korozijas radītus caurumus, atsevišķu elementu neesamību u.c.);

6.2. logu stiklojuma, durvju vai vārtu neesamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad logu stiklojuma, durvju vai vārtu tehniskais stāvoklis nerada šķēršļus nepiederošu personu iekļūšanai būvēs vai pakļauj būvju iekštelpas laikapstākļu ietekmei, veic to atjaunošanu vai nodrošina būvju logu, durvju vai vārtu ailu noslēgšanu ar vienveidīgiem materiāliem atbilstoši būvju arhitektoniskajam stilam, kā arī atjauno atlocījušās palodzes vai novērš citus līdzīgus bojājumus;

6.3. nepieļauj būvju dekoratīvo elementu bojājumus;

6.4. nepieļauj un likvidē uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, kā arī lietusūdens novadīšanas sistēmā augošus krūmus, kokus, sūnas, vīteņaugus, stiebrzāli vai citus augus;

6.5. būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā veic apdares atjaunošanu;

6.6. būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma izbalēšanas, nolupšanas, noskalošanas vai arī daļējas neesamības gadījumā veic krāsojuma atjaunošanu;

6.7. neizvieto uz būvēm dažāda veida aizsargtīklus vai līdzīgus risinājumus uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām, dekoratīvos pārsegus, izņemot saistošo noteikumu 8. punktā paredzēto gadījumu, kā arī tādas būves, uz kurām atļauts izvietot reklāmas objektus, izkārtnes un citus informatīvos materiālus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

7. Būvi, kuras tehniskajā stāvoklī vai ārējā izskatā tiek konstatēts, ka nav ievērota kāda no saistošo noteikumu 6. punktā, minētajām prasībām, pašvaldības būvvalde to var klasificēt kā vidi degradējošu būvi.

8. Uz būves, kura ir vidi degradējoša vai ainavu bojājoša, ar pašvaldības būvvaldes saskaņojumu var izvietot dekoratīvo pārsegu, ievērojot, ka tajā ir respektēts būves arhitektoniskais risinājums, kas attēlots ar grafiskiem līdzekļiem labā dizaina kvalitātē, krāsu risinājums atbilst arhitektoniskajam stilam un iekļaujas apkārtesošajā pilsētvides ainavā. Nav pieļaujama tīklveida dekoratīvā pārsega izmantošana.

9. Lai saņemtu saskaņojumu dekoratīvā pārsega izvietošanai, īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz pašvaldības būvvaldē rakstisku iesniegumu, kuram pievieno:

9.1. būves tehniskās apsekošanas atzinumu, kas sagatavots ne agrāk kā vienu gadu no tā iesniegšanas brīža;

9.2. dekoratīvā pārseguma skici, kas satur vizuālo risinājumu un informāciju par stiprināšanas paņēmieniem.

10. Laika posmu, uz kuru tiek izsniegta atļauja būves dekoratīvā pārsega izvietošanai, nosaka pašvaldības būvvalde.

11. Būves dekoratīvo pārsegu nav nepieciešams izvietot, ja:

11.1. būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir iesniedzis būvniecības ieceres iesniegumu un normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas paredz novērst būvei konstatēto prasību neievērošanu, – līdz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

11.2. būvē notiek būvdarbi ar mērķi novērst būvei konstatēto prasību neievērošanu un to veikšana ir saskaņota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, – uz būvdarbu veikšanas laiku atbilstoši iesniegtajam grafikam un būvdarbu līgumam, bet ne ilgāk par vienu gadu.

12. Būves īpašniekam ir tiesības lūgt vidi degradējošas būves klasificēšanas lēmuma darbības apturēšanu vai statusa būvei atcelšanu, ja ir novērsti visi tie būves tehniskā stāvokļa vai ārējā izskata trūkumi, kas bijuši par pamatu būves klasifikācijai par vidi degradējošu būvi, iesniegumam pievienojot trūkumu novēršanu apliecinošus dokumentus, iesniedzot iesniegumu pašvaldības būvvaldē.

IV. Atvieglojumi

13. No saistošo noteikumu 4. punktā uzliktajiem pienākumiem var tikt atbrīvotas personas ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, ja šīs personas turklāt ir:

13.1. pensijas vecuma personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurām nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām;

13.2. pensijas vecuma personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kurām ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

14. Lai saņemtu saistošo noteikumu 13. punktā noteiktos atvieglojumus, personai jāvēršas pašvaldībā ar attiecīgu iesniegumu, norādot, kādus atvieglojumus tā vēlas saņemt. Pašvaldības izpilddirektors 10 darbdienu laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par nekustamā īpašuma īpašnieka atbrīvošanu no saistošo noteikumu 4. punktā uzlikto pienākumu pildīšanas uz laiku, kas nepārsniedz sešu mēnešu termiņu.

15. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums piecu darbdienu laikā par to paziņot pašvaldībai.

16. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā.

17. Vienošanās par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā pēc nekustamā īpašuma īpašnieka izvēles var paredzēt vienu no šādiem sadarbības veidiem:

17.1. pašvaldības pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības;

17.2. cita veida sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā (piemēram, pašvaldības pienākumu nodrošināt lapu vai sniega izvešanu u.tml.).

18. Lai saņemtu saistošo noteikumu 16. punktā minēto palīdzību, personai jāvēršas pašvaldībā ar iesniegumu, norādot vēlamo sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

19. Pašvaldības izpilddirektors viena mēneša laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, pieņem lēmumu par saistošajos noteikumos minētās palīdzības sniegšanu un vienošanās slēgšanu par sadarbību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

20. Ja viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža starp pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav panākta vienošanās par konkrētu sadarbības veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, pašvaldība nodrošina palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā saistošo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētajā kārtībā.

V. Noteikumu izpildes kontrole

21. Par saistošo noteikumu 4. un 5. punktā noteiktajiem pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no divām līdz 70 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no divām līdz 250 naudas soda vienībām.

22. Par saistošo noteikumu 6. punktā noteiktajiem pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskām personām no divām līdz 80 naudas soda vienībām, bet juridiskām personām – no divām līdz 260 naudas soda vienībām.

23. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo saistošo noteikumu II nodaļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Ropažu novada pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo saistošo noteikumu III nodaļā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Ropažu novada pašvaldības būvvalde. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Ropažu novada pašvaldības Administratīvā komisija. Administratīvā pārkāpuma lietas par saistošo noteikumu 4.3. apakšpunktā noteikto prasību nepildīšanu izskata pašvaldības policija.

VI. Noslēguma jautājums

24. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ropažu novada pašvaldības 2022. gada 9. novembra saistošie noteikumi Nr. 52/22 "Ropažu novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi".

Ropažu novada pašvaldības domes
priekšsēdētājas 1. vietnieks A. Vaičulens