Ministru kabineta noteikumi Nr. 230

Rīgā 2024. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 15 52. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu 

Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 77., 136., 153., 183., 213., 237. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 15.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.1. aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platības, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. septembrim;".

2. Izteikt 15.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"15.2. šo noteikumu 89. punktā minēto ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju, ja attiecīgajā platībā īsteno lauku attīstības intervenci "Zālāju biotopu apsaimniekošana" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība" un to apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai;".

3. Izteikt 36.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"36.6. standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru, izņemot ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ir vismaz 300 euro;".

4. Papildināt ar 55.¹ punktu šādā redakcijā:

"55.¹ Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz lauksaimniecības zemes nogabalu platības daļu, kura laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam kādā no gadiem ir pieteikta tiešo maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai vai lauku attīstības bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam un kuras statuss ir mainīts no ilggadīgā zālāja pret cita lietojuma zemi."

5. Izteikt 123. punktu šādā redakcijā:

"123. Ja kāds no šo noteikumu 122.2. apakšpunktā minētajiem kapitālsabiedrību kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tiem kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības."

6. Izteikt 124. punktu šādā redakcijā:

"124. Ja kāds no šo noteikumu 122.3. apakšpunktā minētajiem individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tie kārtējā gadā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības."

7. Izteikt 141.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;".

8. Izteikt 144.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"144.2. izmantotā kalcija karbonāta (CaCO₃) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka par devu, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem. Ja minētajos dokumentos norādītā vai saskaņā ar 17.¹ pielikumā noteiktajiem normatīviem aprēķinātā augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas pamatkaļķošanas deva ir lielāka nekā 6 t/ha CaCO₃, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO₃ deva ir vismaz 6 t/ha;".

9. Svītrot 144.3. apakšpunktu.

10. Izteikt 144.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"144.4. dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas izdarītas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, ja iespējams, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk - GPS) koordinātām, un kas nav senākas par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) - par pieciem gadiem;".

11. Izteikt 145. punktu šādā redakcijā:

"145. Šo noteikumu 144. punktā minēto atbalstu piešķir, ja augsnes kvalitāte un reakcija optimizēta pēc 2023. gada 1. janvāra."

12. Izteikt 146. punktu šādā redakcijā:

"146. Lauksaimnieks pēc augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas līdz kārtējā gada 5. novembrim par katru atbalstam pieteikto lauku Lauku atbalsta dienestam elektroniski sniedz šādu informāciju, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādējot to Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā:

146.1. iegādātie materiāli (nosaukums, daudzums);

146.2. iestrādes datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās;

146.3. lauka numurs un platība (ha), kurā materiāls iestrādāts;

146.4. pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs un nosaukums, ja tiek izmantots pakalpojums;

146.5. agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja dati un augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav pieejami Valsts augu aizsardzības dienestā. Dati Lauku atbalsta dienestā vai Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā;

146.6. aprēķinātā kalcija karbonāta (CaCO₃) deva (t/ha) saskaņā ar šo noteikumu 144.2. apakšpunktu."

13. Svītrot 147. punktu.

14. Izteikt 153. punktu šādā redakcijā:

"153. Lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu minimālu augsnes apstrādi, par vismaz 90 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci un tos neiesniedz Lauku atbalsta dienestā, tie ir uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."

15. Izteikt 155. punktu šādā redakcijā:

"155. Lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā uzglabā aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un herbicīdu lietošanu, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu un daudzumu, devu (kilogrami vai litri uz hektāru), izsmidzināšanas datumu un apstrādāto platību, un līdz kārtējā gada 5. novembrim attiecīgo informāciju elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā."

16. Izteikt 158. punktu šādā redakcijā:

"158. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) - par pieciem gadiem, un analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā līdz kārtējā gada 30. jūnijam. Ja analīzes nav veiktas Valsts augu aizsardzības dienestā, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus, augsnes paraugu analīžu rezultātus un testēšanas pārskatu kopiju iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim."

17. Izteikt 161. punktu šādā redakcijā:

"161. Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 157.1. un 157.2. apakšpunktā minēto metožu izmantošanu piešķir, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

161.1. līdz kārtējā gada 30. jūnijam lauksaimnieka paša izvēlētā elektroniskā sistēmā ir izveidots mēslošanas plāns, kas nosaka saimniecībai nepieciešamo slāpekļa daudzumu, kuru aprēķinot netiek pārsniegts šo noteikumu 18. pielikumā noteiktais maksimālais slāpekļa apjoms katram attiecīgajam kultūraugam;

161.2. mēslojuma - pamatmēslojuma un papildmēslojuma - iestrāde saimniecībā notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā aprēķināto slāpekļa (N) vajadzības apjomu saimniecībai vai laukiem, kuros kultūraugiem lietots slāpekli saturošs mēslošanas līdzeklis;

161.3. lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem, kas satur vismaz slāpekļa savienojumus, attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, norādot iegādātā, pārdotā, izlietotā un krājumā esošā mēslojuma daudzumu, mēslojuma iestrādes datumu, devu, šķidrā organiskā mēslojuma vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks;

161.4. lauksaimnieks informāciju par slāpekļa vajadzības apjomu saimniecībai, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu, un informāciju, kura uzskaitīta saskaņā ar 161.3. apakšpunktu, iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim;

161.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par katru precīzo minerālmēslu izkliedes reizi attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā vai, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, ir uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;

161.6. ja šo noteikumu 161.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."

18. Svītrot 162. punktu.

19. Izteikt 163. punktu šādā redakcijā:

"163. Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 157.3. apakšpunktā minēto augu aizsardzības līdzekļu precīzās izsmidzināšanas metodes izmantošanu piešķir, ja lauksaimnieks:

163.1. lieto augu aizsardzības līdzekli atbilstoši marķējumā norādītajiem nosacījumiem;

163.2. plāno augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas pamatota ar kādu no šādām situācijām:

163.2.1. kaitīgo organismu parādīšanās, kuru lauksaimnieks konstatē lauka uzraudzībā un regulārās pārbaudēs;

163.2.2. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes vispārējo brīdinājumu sistēmā ir publicēta informācija par kaitīgā organisma parādīšanos un prognoze par tā attīstību;

163.2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē ir publicēti noteikti sliekšņi attiecībā uz kaitēkļu un slimību kaitīgumu;

163.2.4. laikapstākļu prognozes liecina par nelabvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, kuri var veicināt kaitīgo organismu savairošanos vai izplatību;

163.2.5. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā ir publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību;

163.3. paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar iegādātajiem, izlietotajiem un krājumā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks;

163.4. šo noteikumu 163.3. apakšpunktā minētā informācija ir iesniegta Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim;

163.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par īstenoto precīzo augu aizsardzības līdzekļu apstrādi (izsmidzināšanu) attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati vai uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;

163.6. ja šo noteikumu 163.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."

20. Izteikt 164. punktu šādā redakcijā:

"164. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ atbalstam pieteikto platību nepieciešams pārsēt ar citu kultūraugu, par attiecīgo lauku sagatavojams jauns mēslošanas plāns 15 dienu laikā pēc kultūrauga pārsēšanas saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu."

21. Svītrot 217. punktu.

22. Svītrot 223. punktu.

23. Svītrot 229. punktu.

24. Papildināt ar 244.¹ punktu šādā redakcijā:

"244.¹ Lauku atbalsta dienests atsevišķos gadījumos ģeotelpisko iesniegumu var pieņemt telefoniski, ja ir iespēja identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu."

25. Izteikt 256. punktu šādā redakcijā:

"256. Ja lauksaimnieks pārkāpj šo noteikumu 146. un 155. punktā un 161.4.un 163.4. apakšpunktā norādīto termiņu ne vairāk kā par 10 darbdienām, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu. Pēc šī termiņa pārsniegšanas attiecīgo atbalsta iesniegumu noraida."

26. Papildināt ar 315.¹ punktu šādā redakcijā:

"315.¹ Šo noteikumu 315. punktā noteikto atbalsta samazinājumu nepiemēro, ja atbalstu nepiešķir tādēļ, ka nav izpildīti šo noteikumu 205.2., 213.2., 218.2. vai 224.2. apakšpunktā minētie nosacījumi."

27. Izteikt 349.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"349.6. par iepriekš konstatētās neatbilstības samazinājuma procentu, kas reizināts ar trīs, bet nepārsniedzot 10 procentus, ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 6. punktu;".

28. Izteikt 352.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"352.1. vienu procentu, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;".

29. Izteikt 352.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"352.2. trim procentiem, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;".

30. Izteikt 353.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"353.1. vienu procentu, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir līdz trim procentiem  un pārsniedz 0,3 hektārus;".

31. Izteikt 353.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"353.2. trim procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;".

32. Izteikt 353.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"353.3. pieciem procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir lielāka par 20 procentiem;".

33. Izteikt 354. punktu šādā redakcijā:

"354. Konstatējot neatbilstību 6. LLVS un 8. LLVS standarta prasību ievērošanā, kad netiek sasniegta nepieciešamā platība, lai prasības uzskatītu par izpildītām, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par kuru lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:

354.1. vienu procentu, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;

354.2. trim procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;

354.3. pieciem procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par 20 procentiem;

354.4. 10 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;

354.5. 15 līdz 100 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu."

34. Izteikt 362. punktu šādā redakcijā:

"362. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu šo noteikumu 2.15. un 2.16. apakšpunktā noteikto atbalstu, ja nav novākta raža, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai nav ierīkots jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi."

35. Izteikt 379. punktu šādā redakcijā:

"379. Šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru, 2024. gadā uzskatāms par vienu darbaspēka vienību."

36. Izteikt 387. punktu šādā redakcijā:

"387. Ja ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi vēlas saņemt par 2022. gadā sētiem ziemājiem, lauksaimnieks nodrošina šo noteikumu 12.5. apakšnodaļas prasību izpildi un līdz 2023. gada 30. jūnijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 161.3. un 163.3. apakšpunktam."

37. Izteikt 389. punktu šādā redakcijā:

"389. Šo noteikumu 155. punktā, 161.3. un 163.3. apakšpunktā prasīto informāciju par 2023. gadu lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā iesniedz līdz 2024. gada 5. februārim."

38. Izteikt 391. punktu šādā redakcijā:

"391. 2023. gadā lauksaimnieks šo noteikumu 161.3. un 163.3. apakšpunktā minēto datu vietā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, var iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus, kuros traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrānā fiksēta tā lauka robeža, kurā izkliedēti minerālmēsli vai izsmidzināti augu aizsardzības līdzekļi. GPS dati vai ģeomarķētie fotoattēli iesniedzami vismaz par 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma lauksaimniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus par pārējiem laukiem."

39. Papildināt ar 398. punktu šādā redakcijā:

"398. Lai izpildītu šo noteikumu 75. punktā minēto prasību par nepieciešamību atvēlēt vismaz četrus procentus no saimniecības aramzemes ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem, 2024. gadā var pieteikt arī starpkultūru vai slāpekli piesaistošu kultūraugu aizņemtas platības. Starpkultūras un slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus."

40. Papildināt ar 399. punktu šādā redakcijā:

"399. Šo noteikumu 398. punktā minētie slāpekli piesaistoši kultūraugi ir:

399.1. lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu;

399.2. lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini, kaņepes un maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi, ja zirņu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem."

41. Papildināt ar 400. punktu šādā redakcijā:

"400. Šo noteikumu 398. punktā minētās starpkultūras ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Ja starpkultūru sēj un saglabā citā laikposmā, lauksaimnieks lauku vēsturē norāda starpkultūru sējas datumu un divus mēnešus pēc starpkultūru sējas, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms tālākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta dienestā, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."

42. Papildināt ar 401. punktu šādā redakcijā:

"401. Par starpkultūru un slāpekli piesaistošu kultūraugu platībām, kas pieteiktas šo noteikumu 398. punktā minētās prasības izpildei, nepiešķir šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minēto atbalstu."

43. Papildināt ar 17.¹ pielikumu (1. pielikums).

44. Izteikt 18. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

45. Izteikt 19. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

46. Izteikt 20. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).

Ministru prezidente E. Siliņa

Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒
labklājības ministrs U. Augulis

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 230

"17.¹ pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198

Tīrumu, pļavu un ganību augšņu kaļķošanas normatīvi (CaCO₃, t ha^-1)

pH KCl	Organisko vielu saturs augsnē, %
	smilts, grants					mālsmilts					smilšmāls						māls						kūdra
	< 1,0	1,1-2,0	2,1-3,0	3,1-10	10-50	< 1,0	1,1-2,0	2,1-3,0	3,1-10	10-50	< 1,0	1,1-2,0	2,1-3,0	3,1-4,0	4,1-10	10-50	< 1,0	1,1-2,0	2,1-3,0	3,1-4,0	4,1-10	10-50	> 50
3,9	5,0	6,0	7,0	8,0	6,0	7,0	8,0	9,0	10,0	8,0	8,0	9,0	10,0	11,0	12,0	10,0	9,0	10,0	11,0	12,0	13,0	11,0	8,0
4,0	4,8	5,8	6,7	7,7	5,8	6,8	7,7	8,7	9,7	7,7	7,8	8,8	9,7	10,7	11,7	9,7	8,8	9,8	10,7	11,7	12,7	10,7	7,5
4,1	4,6	5,6	6,4	7,4	5,6	6,6	7,4	8,4	9,3	7,4	7,6	8,6	9,4	10,4	11,4	9,4	8,6	9,6	10,4	11,4	12,4	10,4	7,0
4,2	4,4	5,4	6,1	7,1	5,4	6,3	7,1	8,1	8,9	7,1	7,4	8,3	9,1	10,1	11,1	9,1	8,4	9,4	10,1	11,1	12,1	10,1	6,5
4,3	4,2	5,1	5,8	6,8	5,1	6,0	6,8	7,8	8,5	6,8	7,2	8,0	8,8	9,8	10,8	8,8	8,2	9,1	9,8	10,8	11,8	9,8	6,0
4,4	4,0	4,8	5,5	6,4	4,8	5,7	6,5	7,5	8,1	6,5	7,0	7,7	8,5	9,5	10,5	8,5	8,0	8,8	9,5	10,5	11,5	9,5	5,5
4,5	3,8	4,5	5,2	6,0	4,5	5,4	6,2	7,2	7,7	6,2	6,8	7,4	8,2	9,2	10,2	8,2	7,8	8,5	9,2	10,2	11,2	9,2	5,0
4,6	3,6	4,2	4,9	5,6	4,2	5,1	5,9	6,8	7,3	5,9	6,6	7,1	7,9	8,9	9,8	7,9	7,6	8,2	8,9	9,9	10,8	8,9	4,5
4,7	3,4	3,9	4,6	5,2	3,9	4,8	5,6	6,4	6,9	5,6	6,4	6,8	7,6	8,6	9,4	7,6	7,4	7,9	8,6	9,6	10,5	8,6	4,0
4,8	3,1	3,6	4,3	4,8	3,6	4,5	5,3	6,0	6,5	5,3	6,2	6,5	7,3	8,3	9,0	7,3	7,1	7,6	8,3	9,3	10,2	8,3	3,5
4,9	2,8	3,3	3,9	4,4	3,3	4,2	5,0	5,6	6,1	5,0	6,0	6,2	7,0	8,0	8,6	7,0	6,8	7,3	8,0	9,0	9,8	8,0	2,8
5,0	2,5	3,0	3,5	4,0	3,0	3,9	4,7	5,2	5,7	4,7	5,8	5,9	6,7	7,7	8,2	6,7	6,5	7,0	7,7	8,7	9,5	7,7	2,0
5,1	2,2	2,7	3,1	3,6	2,7	3,6	4,4	4,8	5,3	4,4	5,6	5,6	6,4	7,4	7,8	6,4	6,2	6,7	7,4	8,4	9,1	7,4	-
5,2	1,9	2,4	2,7	3,2	2,4	3,3	4,1	4,4	4,9	4,1	5,3	5,3	6,1	7,1	7,4	6,1	5,9	6,4	7,1	8,1	8,7	7,1	-
5,3	1,6	2,1	2,3	2,8	2,1	3,0	3,8	4,0	4,5	3,8	5,0	5,0	5,8	7,0	7,0	5,6	5,6	6,1	6,8	7,8	8,3	6,8	-
5,4	1,3	1,8	1,9	2,4	1,8	2,7	3,5	3,6	4,1	3,5	4,7	4,7	5,5	6,5	6,6	5,5	5,3	5,8	6,5	7,4	7,9	6,4	-
5,5	1,0	1,5	1,5	2,0	1,5	2,4	3,2	3,2	3,7	3,2	4,4	4,4	5,2	6,2	6,2	5,2	5,0	5,5	6,2	7,0	7,5	6,0	-
5,6	-	-	-	-	-	2,1	2,8	2,8	3,3	2,8	4,1	4,1	4,9	5,8	5,8	4,8	4,7	5,2	5,9	6,6	7,1	5,6	-
5,7	-	-	-	-	-	1,8	2,4	2,4	2,9	2,4	3,8	3,8	4,6	5,4	5,4	4,4	4,4	4,9	5,6	6,2	6,7	5,2	-
5,8	-	-	-	-	-	1,5	2,0	2,0	2,5	2,0	3,5	3,5	4,3	5,0	5,0	4,0	4,1	4,6	5,3	5,8	6,3	4,8	-
5,9	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	3,2	3,2	4,0	4,6	4,6	3,6	3,8	4,3	5,0	5,4	5,9	4,4	-
6,0	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2,9	2,9	3,7	4,2	4,2	3,2	3,5	4,0	4,7	5,0	5,5	4,0	-
6,1	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2,6	2,6	3,3	3,8	3,8	2,8	3,2	3,7	4,4	4,6	5,1	3,6	-
6,2	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2,3	2,3	2,9	3,4	3,4	2,4	2,9	3,4	4,1	4,2	4,7	3,2	-
6,3	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2,0	2,0	2,5	3,0	3,0	2,0	2,6	3,1	3,8	3,8	4,3	2,8	-
6,4	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2,3	2,8	3,4	3,4	3,9	2,4	-
6,5	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	-	2,0	2,5	3,0	3,0	3,5	2,0	-"

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 230

"18. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198

Pieļaujamais slāpekļa apjoms, aprēķinot slāpekļa vajadzību kultūraugiem un zemes izmantošanas veidiem

Nr. p. k.	Kultūraugs	Kultūrauga kods	Plānotā raža, t ha (1)	Ārpus īpaši (nitrātu) jutīgajām teritorijām: Slāpeklis (N) kg/ha (2)	Īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās: Slāpeklis (N) kg/ha (2)
1.	Ziemas kvieši Speltas kvieši, ziemas	112 116	<3	80	76
	Kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	117	3-5	120	114
	Speltas kvieši, ziemas, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	119	5-7	150	142,5
			>7	220	209
2.	Rudzi	121	<3	65	61,75
	Rudzi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	124	3-5	95	90,25
	Rudzi, populācijas šķirnes, t. sk. 'Kaupo'	122	5-7	130	123,5
	Rudzi, populācijas šķirnes, t. sk. 'Kaupo', ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	125	>7	160	152
3.	Ziemas mieži Ziemas mieži ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	132 135	<3	75	71,25
			3-5	105	99,75
			5-7	140	133
			>7	185	175,75
4.	Ziemas tritikāle Vasaras tritikāle Vasaras tritikāle ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju Ziemas tritikāle ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	151 150 152 154	<3	75	71,25
			3-5	105	99,75
			5-7	140	133
			>7	200	190
5.	Ziemas rapsis Ziemas ripsis	212 214	<2,0	90	85,5
			2,0-4,0	150	142,5
			4,0-5,0	190	180,5
			>5,0	230	218,5
6.	Vasaras rapsis Vasaras ripsis	211 213	<2,0	90	85,5
			2,0-4,0	120	114
			4,0-5,0	160	152
			>5,0	200	190
7.	Vasaras kvieši Vasaras kvieši ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju Speltas kvieši, vasaras Speltas kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	111 113 115 118	<3	80	76
			3-5	125	118,75
			5-7	160	152
			>7	200	190
8.	Vasaras mieži Vasaras mieži ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	131 133	<3	65	61,75
			3-5	100	95
			5-7	135	128,25
			>7	170	161,5
9.	Auzas Auzas ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju	140 141	<3	60	57
			3-5	90	85,5
			5-7	120	114
10.	Zirņi Zirņi ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju Lauku pupas Pupas ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju Soja Soja sēklas ieguvei Soja ar stiebrzāļu pasēju vai tauriņziežu pasēju Parastās jeb dārza pupiņas	420 421 410 411 443 473 444 859	-	40	38
11.	Kartupeļi Topinambūri	820 821 825 864	<30	90	85,5
			30-40	140	133
			>40	180	171
12.	Citur neminēta kukurūza Kukurūza biogāzes ieguvei	741 791	<40	110	104,5
			40-60	160	152
			>60	200	190
13.	Lopbarības bietes, cukurbietes	831	<40	90	85,5
			40-60	150	142,5
			>60	190	180,5
14.	Šķiedras lini	310		40	38
15.	Eļļas lini Kaņepes	330 170		80	76
16.	Aramzemē sētu stiebrzāļu un tauriņziežu maisījums, kurā tauriņzieži > 50 %	760	-	50	47,5
17.	Ziedkāposti	842	<20	110	104,5
			20-40	200	190
			>40	240	228
18.	Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti, izņemot lopbarības kāpostus)	870	<45	135	128,25
			45-70	210	199,5
			>70	240	228
19.	Burkāni	843	<30	80	76
			30-50	130	123,5
			>50	160	152
20.	Galda bietes, mangolds (lapu bietes)	844	<40	110	104,5
			40-60	170	161,5
			>60	200	190
21.	Gurķi un kornišoni	845	<25	100	95
			25-40	160	152
			>40	200	190
22.	Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni	846	<25	95	90,25
			25-45	170	161,5
			>45	200	190
23.	Dārza ķirbis, cukīni, kabači, patisoni Vīģlapu ķirbis Lielaugļu ķirbis Muskata ķirbis Arbūzi un melones	857 888 886 887 937	<30	90	85,5
			30-60	185	175,75
			>60	215	204,25
24.	Zemenes	926	-	120	114
25.	Ābeles Bumbieres Saldie un skābie ķirši Plūmes Aronijas Smiltsērkšķis Avenes Upenes Sarkanās un baltās jāņogas Krūmmellenes (zilenes) Lielogu dzērvenes Ērkšķogas Krūmcidonijas Kazenes Dārza pīlādži Vīnogas Sausserdis Irbene Plūškoks	911 912 932 914 918 919 921 922 933 924 934 927 928 929 931 935 938 939 915	-	130	123,5
	Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas SA atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha	950
	Citur neminēti ilggadīgie stādījumi ēdamo augļu un ogu ieguvei	952
26.	Īscirtmeta atvasāji: Apse Kārkli Baltalksnis Miežabrālis Klūdziņprosa	644 645 646 641 642	-	130	123,5
27.	Hibrīdā airene sēklas ieguvei Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei Ganību airene sēklas ieguvei Auzeņairene sēklas ieguvei	733 734 736 761	<20	100	95
			20-30	155	147,25
			>30	240	228
28.	Ilggadīgie zālāji Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (arī proteīnaugu) maisījums Pļavas timotiņš sēklas ieguvei Pļavas auzene sēklas ieguvei Sarkanā auzene sēklas ieguvei Niedru auzene sēklas ieguvei Pļavas skarene sēklas ieguvei Kamolzāle sēklas ieguvei Citur neminētas stiebrzāles	710 720 731 732 735 737 738 739 713	<4,0	80	76
			4,0-8,0	120	114
			>8,0	170	161,5
29.	Griķi Griķi ar tauriņziežu pasēju	160 161	1,0	25	25
30.	Graudaugu un zirņu maisījums, kurā zirņi > 50 Graudaugu un zirņu maisījums, kurā zirņi > 50 %, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju Graudaugu un vīķu maisījums, kurā vīķi > 50 %	445 446 447	20	70	70
			30	90	90
			40	100	100
			50	120	120
			1,5	35	35
			2,0	50	50
			2,5	60	60
			3,0	70	70
31.	Sarkanais āboliņš Baltais āboliņš Bastarda āboliņš Inkarnāta āboliņš Lucerna Sarkanais āboliņš sēklas ieguvei Baltais āboliņš sēklas ieguvei Bastarda āboliņš sēklas ieguvei Lucerna sēklas ieguvei Austrumu galega Austrumu galega sēklas ieguvei Ragainais vanagnadziņš Ragainais vanagnadziņš sēklas ieguvei Amoliņš Amoliņš sēklas ieguvei Esparsete Esparsete sēklas ieguvei Lupīna (saldās jeb dzeltenās, baltās, šaurlapu) Vasaras vīķi Vasaras vīķi sēklas ieguvei Ziemas vīķi Ziemas vīķi sēklas ieguvei	723 724 725 781 726 773 774 775 776 727 777 728 778 729 779 714 784 430 441 471 442 472	3	0	0
			4	0	0
			5	0	0
			6	15	15
			7	15	15
			8	20	20
			9	25	25
			10	30	30
32.	Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere)	848	-	170	170
	Sierāboliņš	880
	Kumelīte, vasaras Kumelīte, ziemas Kliņģerīte	889 890 882
	Cigoriņš	883
	Ārstniecības gurķene	884
	Sējas koriandrs jeb kinza	877
	Ķimene	878
	Mārdadzis	879
	Sinepe, tostarp baltā sinepe	215
	Sinepe ar tauriņziežu pasēju	216
	Facēlija	715
	Facēlija ar tauriņziežu pasēju	716
	Nektāraugi savstarpējos maisījumos vai citur neminētie nektāraugi (t. sk. zilā kāpnīte, malva, izops, mātere, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, raudene)	940
	Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa (citronmētra, citronmelisa), daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe)	930
33.	Tomāti Paprika Baklažāni	826 867 868	20	60	60
34.	Ķiploki	847	10	105	105
35.	Puravi	849	20	130	130
36.	Galda rāceņi, turnepši	851	30	105	105
37.	Galda kāļi	856	30	100	100
38.	Selerijas	852	30	100	100
39.	Rutki	853	30	45	45
40.	Redīsi	853	10	60	60
41.	Pētersīļi Pastinaks	854 855	20	110	110
42.	Skābenes	860	10	50	50
43.	Spināti	862	20	100	100
44.	Mārrutki	863	10	105	105
45.	Salāti	864	25	100	100
46.	Parastās dilles	874	15	105	105
47.	Rabarberi	861	30	80	80
48.	Sparģeļi	869	30	80	80
49.	Lavanda	885	-	70	70
50.	Saulespuķe	960	-	120	120
51.	Tabaka	340	-	120	120
52.	Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas SA atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,1 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha	871	-	120	120
53.	Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē	640	-	120	120
Piezīmes. 1. 30 rindā norādītajiem kultūraugiem raža noteikta siena ieguvei, 29. rindā graudu ieguvei, 26., 27., 31. rindā noteikta raža siena ieguvei. 2. Kultūraugiem, kuriem slāpekļa apjoms noteikts fiksētam ražas lielumam, maksimāli pieļaujamais slāpekļa apjoms plānotās ražas ieguvei nosakāms proporcionāli normatīviem."

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 230

"19. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198

Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts

1. Gaļas šķirnes

Nr. p. k.	Gaļas šķirnes	Saīsinājums
1.	Šarolē	SA
2.	Herefordas	HE
3.	Aberdinangus	AB
4.	Limuzinas	LI
5.	Hailandes	HA
6.	Galovejas	GA
7.	Beļģijas zilā	BZ
8.	Hekes	HK
9.	Blondais akvitānietis	BA
10.	Aubrak	AU
11.	Pjemontas	PM
12.	Deksteras	DR
13.	Saleras	SL
14.	Shorthom	BS
15.	Vagjū	VA
16.	Gaļas šķirņu krustojums	XG

2. Kombinētās šķirnes

Nr. p. k.	Kombinētās (piena-gaļas) šķirnes	Saīsinājums
1.	Stepju pelēkā	SP
2.	Simentāles	SI
3.	Tiroles pelēkā	TP
4.	Montbeljardas	MO
5.	Normandijas	NO
6.	Ungārijas stepju	US
7.	Kombinēto šķirņu krustojums	XK
"

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 230

"20. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198

Gaļas šķirņu, kombinēto (vilnas-gaļas) šķirņu un piena aitu šķirņu saraksts

1. Gaļas šķirnes

Nr. p. k.	Gaļas šķirnes	Saīsinājums
1.	Il de France	IF
2.	Tekselas	T
3.	Igaunijas baltgalve	IB
4.	Dorsetas	DRS
5.	Šarolē	SA
6.	Swifter	SW
7.	Dala	DAL
8.	Norvēģijas baltā	NW
9.	Leinas	LYN
10.	Hempšīras	HEM
11.	Sufolkas	S
12.	Dorperas	DOR
13.	Oksforddaunas	OX
14.	Persijas melngalve	PM
15.	Gaļas šķirņu krustojums	XG

2. Kombinētās šķirnes

Nr. p. k.	Kombinētās (vilnas-gaļas) šķirnes	Saīsinājums
1.	Latvijas tumšgalve	LT
2.	Latvijas tumšgalve vecais tips	LTV
3.	Igaunijas tumšgalve	IT
4.	Šropšīras	SRO
5.	Lietuvas melngalve	LM
6.	Vācijas melngalve	VM
7.	Vācijas merino vietējā	VMV
8.	Leisteres	LEI
9.	Somijas landrase	SL
10.	Islandes	ICE
11.	Romanovas	R
12.	Gotlandes	GOT
13.	Haidšnukes ragainā, pelēkā	HRP
14.	Soa	SO
15.	Jakobs	JK

3. Piena šķirnes

Nr. p. k.	Piena šķirnes	Saīsinājums
1.	Ostfrīzijas piena	OF
2.	Beļģu piena	BP
3.	Lakonas	LA
4.	Piena šķirņu krustojums	XP
"