Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 8
Liepājā 2024. gada 21. martā (prot. Nr. 3, 33. §)
Liepājas valstspilsētas pašvaldības sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojumu izmaksas
tiek segtas no pašvaldību budžeta" 6. punktu
1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Liepājas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) pilnībā vai daļēji finansētu sociālo pakalpojumu veidus, saņemšanas, izbeigšanas un samaksas kārtību. 2
2. Sociālos pakalpojumus pašvaldībā administrē un nodrošina pašvaldības iestāde "Liepājas Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests). 3
3. Tiesības saņemt pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus ir personai: 3.1. kura deklarējusi dzīvesvietu pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja noteikumos nav noteikts citādi; 3.2. kura ir bez noteiktas dzīvesvietas vai nonākusi krīzes situācijā (noteikumu 4.2. un 4.6. apakšpunktā noteiktos sociālos pakalpojumus); 3.3. kuras deklarētā dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, ja šai pašvaldībai nav iespēju nodrošināt attiecīgu sociālo pakalpojumu un, ja pašvaldība, kurā persona deklarējusi savu dzīvesvietu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgusi līgumu ar Sociālo dienestu par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši Sociālā dienesta maksas pakalpojumu cenrādim. 4
4. Pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētie sociālie pakalpojumi ir: 4.1. aprūpes mājās pakalpojums; 4.2. krīzes centra pakalpojums; 4.3. grupu dzīvokļa pakalpojums; 4.4. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām; 4.5. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem; 4.6. naktspatversmes pakalpojums; 4.7. atbalsta dzīvokļa pakalpojums; 4.8. dienas aprūpes centra pakalpojums; 4.9. specializēto darbnīcu pakalpojums; 4.10. ģimenes asistenta pakalpojums; 4.11. sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā; 4.12. sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē; 4.13. agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem; 4.14. sociālā mentora pakalpojums; 4.15. sociālā darba pakalpojums. 5
II. Sociālo pakalpojumu pieprasīšanas un saņemšanas kārtība 5. Sociālos pakalpojumus persona vai tās likumiskais pārstāvis pieprasa Sociālajā dienestā, iesniedzot iesniegumu un dokumentus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībai, vai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos sociālā pakalpojuma saņemšanai persona vēršas tieši pie sociālā pakalpojuma sniedzēja. 6
6. Sociālais dienests pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas tos izvērtē un atbilstoši normatīvo aktu nosacījumiem pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja nav ievērotas šo noteikumu un normatīvajos aktos noteiktās prasības. 7
7. Ja persona reģistrēta rindā noteikumu 4.1. vai 4.4. apakšpunktā noteiktā sociālā pakalpojuma saņemšanai, Sociālais dienests prioritārā kārtībā piešķir sociālo pakalpojumu personai, kurai nav apgādnieku. 8
8. Pēc lēmuma pieņemšanas par sociālā pakalpojuma piešķiršanu Sociālais dienests izsniedz nosūtījumu sociālā pakalpojuma saņemšanai vai noslēdz līgumu ar sociālā pakalpojuma sniedzēju par sociālā pakalpojuma sniegšanu personai (ģimenei). 9
10. Noteikumu 4.15. apakšpunktā noteiktais sociālais pakalpojums tiek nodrošināts Sociālajā dienestā, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas ietvaros Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 11
III. Aprūpes mājās pakalpojums 11. Aprūpes mājās pakalpojums nodrošina pakalpojumus dzīvesvietā pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kura objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt savu pašaprūpes un aprūpes vajadzību apmierināšanu dzīvesvietā, kura dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi. 12
12. Pakalpojums, atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktajam personas vajadzību izvērtējumam, tiek nodrošināts trīs līmeņos: 12.1. pirmais aprūpes līmenis – līdz 4 stundām nedēļā; 12.2. otrais aprūpes līmenis – līdz 6 stundām nedēļā; 12.3. trešais aprūpes līmenis – līdz 12 stundām nedēļā. 13
13. Ja personas funkcionālais stāvoklis ir mainīgs vai pastāv iespēja nonākt bezpalīdzīgā stāvoklī, atbilstoši Sociālā dienesta sociālā darba speciālista izvērtējumam, personai aprūpes mājās pakalpojumu var nodrošināt arī pēc "drošības pogas" izsaukuma, kas atbilstoši vajadzībai ietver nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī. 14
14. Nosakot samaksu par pakalpojumu, Sociālais dienests: 14.1. novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana; 14.2. nevērtē personas apgādnieka ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu; 14.3. vērtē uztura līgumā noteikto uztura apjomu, ja persona noslēgusi uztura līgumu. 15
15. Persona par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot šādus nosacījumus: 15.1. pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, nedrīkst būt mazāki par normatīvajā aktā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā. 15.2. ja personas ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par noteikumu 15.1. apakšpunktā noteikto līmeni, bet persona nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, persona maksā daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp personas ienākumu līmeni, ieskaitot pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, un normatīvajā aktā noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pašvaldībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz Sociālais dienests, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus. 16
IV. Krīzes centra pakalpojums 16. Krīzes centra pakalpojums nodrošina īslaicīgu psiholoģisku un cita veida palīdzību krīzes situācijā nonākušām personām. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu krīzes centrā var saņemt ar vai bez izmitināšanas. 17
17. Tiesības saņemt krīzes centra pakalpojumu ir: 17.1. bērniem; 17.2. ģimenēm ar bērniem; 17.3. citām mērķa grupām saskaņā ar Sociālā dienesta sociālā darbinieka izvērtējumu, ja tiek konstatēta atbilstība krīzes situācijas kritērijiem. 18
18. Uzturēšanās laiks krīzes centrā ir līdz trīs mēnešiem. Izvērtējot personas sociālo situāciju un individuālā sociālās rehabilitācijas plāna izpildi, uzturēšanās laiks var tikt pagarināts līdz sešiem mēnešiem. 19
V. Grupu dzīvokļa pakalpojums 19. Grupu dzīvokļa pakalpojums nodrošina mājokli, individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, sociālo aprūpi pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem, ja tai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 19.1. personai nav prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ārpusģimenes aprūpes; 19.2. persona ir saņēmusi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieaugošo aprūpes institūcijā personām ar garīga rakstura traucējumiem un sociālās rehabilitācijas rezultātā personai šis pakalpojums turpmāk nav nepieciešams; 19.3. personai, kura vēlas dzīvot patstāvīgi un kuras ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi, sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai. 20
20. Personai ir pienākums norēķināties par izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma ietvaros nodrošinātā mājokļa ekspluatāciju (apkure, elektrība, ūdens, kanalizācija, atkritumu izvešana, apsaimniekošana u.c.) atbilstoši lietojamai daļai. Pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām personām, kurām pakalpojums piešķirts ar Sociālā dienesta lēmumu, aprēķinot ar mājokļa ekspluatāciju saistītos izdevumus, piemēro pašvaldībā noteiktos sociālā dzīvokļa atvieglojumus. 21
VI. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām 21. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikumos un līgumos ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām. 22
22. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis. 23
23. Nosakot samaksu par pakalpojumu, Sociālais dienests: 23.1. pamatojoties uz personas sniegto informāciju par ienākumiem un noslēgtajiem uztura līgumiem, novērtē personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par personas ienākumiem, t.sk. vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana; 23.2. nevērtē personas apgādnieka ienākumus, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu. 24
24. Persona par saņemto pakalpojumu maksā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas nosacījumus. 25
VII. Naktspatversmes pakalpojums 25. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas, brokastis un personiskās higiēnas iespējas pilngadīgai personai bez dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušai personai, kura nespēj sevi nodrošināt ar pajumti. 26
26. Pakalpojums uz laiku līdz 60 dienām tiek nodrošināts Sociālā dienesta Nakts patversmē. Personai, kura aktīvi iesaistās savu problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt. 27
27. Sākot ar 61. pakalpojuma sniegšanas dienu persona par pakalpojumu maksā līdzdalības maksu 1 % dienā no iepriekšējā mēnesī gūtajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā līdz pilnai pakalpojuma samaksai. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtē personas maksātspēju, ievērojot nosacījumu, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu. 28
28. Ja gada laikā persona pakalpojumu saņem atkārtoti, tad līdzdalības maksu noteikumu 27. punktā noteiktajā apmērā persona maksā, sākot ar pirmo pakalpojuma saņemšanas dienu. 29
29. Ja personas pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta ir ārpus pašvaldības administratīvās teritorijas, tai ir tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ne ilgāk par piecām dienām sešu mēnešu periodā. 30
30. Ja personai pakalpojums tiek sniegts mazāk par 60 dienām kārtējā gadā un personai par pakalpojumu nav jāveic līdzmaksājums noteikumu 27. punktā noteiktajā kārtībā, noteikumu 8. punktā noteiktais līgums par pakalpojuma saņemšanu netiek slēgts. 31
VIII. Atbalsta dzīvokļa pakalpojums 31. Atbalsta dzīvokļa pakalpojums nodrošina īslaicīgu mājokli un sociālā darba speciālista palīdzību personai (ģimenei), kuras aprūpē ir viens vai vairāki bērni un kura nespēj sevi nodrošināt ar mājokli. 32
32. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz diviem mēnešiem kārtējā gadā, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību. Pakalpojuma sniegšanas laiku var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim, ja persona pilda līdzdarbības pienākumus. 33
IX. Dienas aprūpes centra pakalpojums 33. Dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina personai ar garīgās attīstības traucējumiem no 16 gadu vecuma, kurai ir noteikts pirmais, otrais vai trešais aprūpes līmenis, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanas iespējas un ēdināšanu vienu reizi dienā. Pakalpojums tiek nodrošināts pilnu darbdienu. 34
34. Persona par pakalpojumu maksā līdzdalības maksu 5 % apmērā no iepriekšējā mēnesī gūtajiem ienākumiem, bet ne vairāk kā līdz pilnai pakalpojuma samaksai. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtē personas maksātspēju, ievērojot nosacījumu, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu. 35
X. Specializēto darbnīcu pakalpojums 35. Specializēto darbnīcu pakalpojums nodrošina pilngadīgai personai ar garīgās attīstības traucējumiem, kurai ir noteikts pirmais vai otrais aprūpes līmenis, prasmes veicinošas aktivitātes, speciālistu atbalstu un ēdināšanu vienu reizi dienā. 36
36. Persona par pakalpojuma ietvaros nodrošinātās ēdināšanas izdevumiem maksā līdzdalības maksu 15 % mēnesī no faktiskajām ēdināšanas izmaksām, kas tiek noteiktas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtajam piegādes līgumam. 37
XI. Ģimenes asistenta pakalpojums 37. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai (ģimenei) atbalstu tās dzīvesvietā un apkārtējā vidē, veicinot sociālo, bērna aprūpes un mājsaimniecības vadīšanas prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī apgūto un pilnveidoto prasmju nostiprināšanu. 38
38. Pakalpojumu līdz 15 stundām nedēļā ir tiesības saņemt: 38.1. ģimenei, kurai nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē; 38.2. ģimenei, kurā vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, un kurai ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē; 38.3. ģimenei, kurā vecākiem ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības un bāriņtiesa ir devusi atļauju bērnam uzturēties ģimenē. 39
39. Pakalpojumu piešķir uz laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu. Ģimenei, kura aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt. 40
XII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā 40. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē, veicināt personas sociālo spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, personas iekļaušanos sabiedrībā. 41
41. Pakalpojumu ir tiesības saņemt: 41.1. bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram ir noteikta invaliditāte; 41.2. ģimenei (bērnam un viņa vecākiem), kurā pastāv riski bērna drošībai vai attīstībai; 41.3. personai, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības un kura ir Sociālā dienesta sniegtā sociālā darba pakalpojuma saņēmēja un aktīvi iesaistās sociālo problēmu risināšanā pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanai. 42
42. Noteikumu 41.1. apakšpunktā noteiktajai personai sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts līdz 400 euro apmērā kalendārajā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, par bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētu pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem pakalpojumiem. 43
43. Noteikumu 41.2. un 41.3. apakšpunktā noteiktajām personām sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts psihologa konsultāciju veidā līdz 200 euro apmērā kalendārajā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, par bērna likumiskā pārstāvja izvēlēta Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai Psihologu reģistrā reģistrēta pakalpojuma sniedzēja konsultācijām, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks: 43.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtējot riskus ģimenē, secinājis, ka pastāv riski bērna drošībai un attīstībai un sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību noteikumu 41.2. apakšpunktā minētajā gadījumā; 43.2. sniedzis atzinumu par pakalpojuma nepieciešamību, ja persona iesaistās savas problēmas risināšanā, līdzdarbojas pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanas procesā noteikumu 41.3. apakšpunktā minētajā gadījumā. 44
44. Lai saņemtu 41.1. apakšpunktā noteikto pakalpojumu, bērna likumiskais pārstāvis papildus noteikumu 5. punktā noteiktajam, iesniegumā norāda vēlamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidu atbilstoši bērna veselības stāvoklim un iesniedz ārstniecības personas (ģimenes ārsta vai ārsta speciālista) atzinumu par bērna veselības stāvokļa uzlabošanai nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma veidu. 45
XIII. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē 45. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē nodrošina pilngadīgām personām ar invaliditāti patstāvīgas funkcionēšanas iemaņu apguvi un sociālo integrāciju. 46
46. Pakalpojums personai tiek nodrošināts līdz 100 stundām kalendārajā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus. 47
XIV. Agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem 47. Agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem ir atbalsta programma vecākiem, realizējot preventīvo pasākumu kopumu, lai veicinātu vardarbības pret bērnu mazināšanu. 48
48. Pakalpojumu piešķir personai (ģimenei), kurai ir bērns vecumā no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par agrīnās intervences pakalpojuma nepieciešamību. 49
XV. Sociālā mentora pakalpojums 49. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina personai vecumā no 10 līdz 25 gadiem (ieskaitot) atbalstu sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, veicinot uzvedības izmaiņas un sociālo integrāciju. 50
50. Pakalpojumu personai nodrošina līdz 100 stundām kārtējā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par mentora pakalpojuma nepieciešamību. 51
XVI. Gadījumi, kad pārtrauc sniegt sociālo pakalpojumu 51. Sociālo pakalpojumu, izņemot noteikumu 4.3., 4.4., 4.5. un 4.10. apakšpunktā noteikto pakalpojumu, nesniedz vai pārtrauc sniegt, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem: 51.1. personai ir akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības u.c.) pazīmes, kas var ietekmēt sociālā pakalpojuma sniegšanu vai citu personu veselību; 51.2. persona pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē; 51.3. persona apdraud vai izsaka draudus sociālā pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem, citiem pakalpojuma saņēmējiem. 52
52. Sociālo pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši sociālā pakalpojuma nesniegšanas vai pārtraukšanas pamatā, par to veicot ierakstus sociālā pakalpojuma sniegšanas dokumentācijā. 53
XVII. Gadījumi, kad izbeidz sniegt sociālo pakalpojumu 53. Sociālo pakalpojumu izbeidz sniegt, šādos gadījumos: 53.1. persona rakstiski lūdz pārtraukt pakalpojuma sniegšanu; 53.2. ir beidzies lēmumā noteiktais sociālā pakalpojuma sniegšanas termiņš; 53.3. personai, kura iepriekš saņēmusi sociālo pakalpojumu dzīvesvietā, tiek nodrošināts sociālais pakalpojums institūcijā; 53.4. ir sasniegts sociālās rehabilitācijas mērķis; 53.5. persona ir atguvusi funkcionēšanas vai pašaprūpes spējas un sociālais pakalpojums nav nepieciešams; 53.6. sociālais pakalpojums tiek nodrošināts cita sociālā pakalpojuma ietvaros; 53.7. persona apdraud citu personu veselību vai dzīvību, pārkāpj sociālā pakalpojuma sniedzēja institūcijas iekšējās kārtības noteikumus; 53.8. persona bez attaisnojoša iemesla neuzsāk saņemt sociālo pakalpojumu vai persona nesadarbojas ar pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto līgumu un nepastāv objektīvi apstākļi, kā dēļ persona nevar izpildīt līgumu vai nav iespējama līdzdarbība; 53.9. iestājusies personas nāve; 53.10. persona ir mainījusi dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju; 53.11. persona bez objektīva iemesla viena mēneša laikā nav uzsākusi pakalpojuma saņemšanu; 53.12. persona bez objektīva iemesla pārtraukusi pakalpojuma saņemšanu ilgāk kā vienu mēnesi; 53.13. personai sociālais pakalpojums ir piešķirts, bet persona neiesniedz dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par noteikumu 4.1., 4.4. un 4.6. apakšpunktā noteikto sociālo pakalpojumu un Sociālajam dienestam nav pieejama šāda informācija. 54
54. Grupu dzīvokļa pakalpojumu papildus saistošo noteikumu 53. punktā noteiktajam izbeidz sniegt, ja: 54.1. personai atklātas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanai (izņemot gadījumus, ja persona ārstējas stacionārajā psihiatriskajā ārstniecības iestādē). Ja persona ārstējas ilgāk par 12 mēnešiem, Sociālais dienests, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darba speciālista veiktu personas sociālās situācijas izvērtējumu, var pieņemt lēmumu par grupu dzīvokļa pakalpojuma izbeigšanu; 54.2. persona ir nodibinājusi ģimeni (izņemot gadījumus, ja abi ģimenes locekļi ir personas ar garīga rakstura traucējumiem); 54.3. persona bez attaisnojoša iemesla ilgāk par diviem mēnešiem nedzīvo grupu dzīvoklī. 55
55. Dienas aprūpes centra pakalpojumu papildus saistošo noteikumu 53. punktā noteiktajam izbeidz sniegt, ja: 55.1. personas veselības vai pašaprūpes spējas pasliktinājušās tiktāl, ka Dienas aprūpes centra pakalpojuma apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu personas speciālās vajadzības; 55.2. personai konstatētas speciālās (psihiskās) kontrindikācijas, kas var ietekmēt Dienas aprūpes centra pakalpojuma sniegšanu. Šādā gadījumā Sociālajam dienestam ir tiesības pieprasīt personai vai tās likumiskajam pārstāvim iesniegt neatkarīga psihiatra atzinumu par kontrindikācijām pakalpojuma saņemšanai. 56
56. Agrīnās intervences pakalpojumu papildus saistošo noteikumu 53. punktā noteiktajam izbeidz sniegt, ja: 56.1. personai (ģimenei) pakalpojuma sniegšanu nav nepieciešams turpināt, ko apliecina Sociālā dienesta sociālā darba speciālista atzinums; 56.2. vecākiem pārtrauktas bērna aizgādības tiesības. 57
57. Ja konstatēti apstākļi, kuru dēļ personai sociālais pakalpojums jāizbeidz sniegt, Sociālais dienests pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, izņemot noteikumu 53.2. un 53.9. apakšpunktā minētos apstākļus. 58
XVIII. Noslēguma jautājumi 58. Personām, kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", piešķirts īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums ārstniecības iestādē, ir tiesības šo pakalpojumu saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma ārstniecības iestādē nodrošināšanu līdz Sociālā dienesta pieņemtā lēmuma par īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojuma ārstniecības iestādē pakalpojuma piešķiršanu darbības perioda beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam. 59
59. Personām, kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", piešķirts aprūpes mājās pakalpojums, ir tiesības šo pakalpojumu saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu par aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam. 60
60. Personām, kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošajiem noteikumiem Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem", piešķirts drošības pogas pakalpojums, ir tiesības šo pakalpojumu saņemt saskaņā ar noslēgto līgumu par drošības pogas pakalpojuma nodrošināšanu ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam. 61
61. Atzīt par spēku zaudējušiem Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošos noteikumus Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 39. nr.; 2010, 186. nr.; 2011, 144. nr.; 2013, 233. nr.; 2015, 92. nr.; 2016, 49. nr.; 2018, 91. nr.; 2018, 239. nr.; 2020, 93. nr.; 2022, 105. nr.). 62
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
Saistošo noteikumu "Liepājas valstspilsētas pašvaldības sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" paskaidrojuma raksts Paskaidrojuma raksta sadaļa | Norādāmā informācija | | 1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums | Saskaņā ar Pašvaldību likuma, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, pārejas noteikumu 6. punktu, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likumam un izdod jaunus saistošos noteikumus atbilstoši pilnvarojumam. Līdz jaunu saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam, piemērojami uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdotie saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu. Ņemot vērā to, ka likums "Par pašvaldībām" ir zaudējis spēku, spēku zaudē arī Liepājas pilsētas domes 2010. gada 21. janvāra saistošo noteikumu Nr. 2 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 2) izdošanas tiesiskais pamatojums un ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus. Pašvaldību likuma 44. panta otrajā daļā noteikts, ka dome var izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzēto funkciju izpildes kārtību. Lai noteiktā apjomā sniegtu uz personas sociālo aprūpi vai sociālo rehabilitāciju vērstus pašvaldības pilnībā vai daļēji finansētus sociālos pakalpojumus un pilnveidotu atbalstu pašvaldības iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā, ir izstrādāti saistošie noteikumi "Liepājas valstspilsētas pašvaldības sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – saistošie noteikumi). Saistošie noteikumi nosaka pašvaldības pilnībā vai daļēji finansēto sociālo pakalpojumu veidus, saņemšanas, izbeigšanas kārtību, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālos pakalpojumus, kā arī pakalpojumu samaksas un finansēšanas kārtību. Saistošajos noteikumos noteikti šādi sociālo pakalpojumu veidi: - aprūpes mājās pakalpojums; - krīzes centra pakalpojums; - grupu dzīvokļa pakalpojums; - ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām; - ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem; - naktspatversmes pakalpojums; - atbalsta dzīvokļa pakalpojums; - dienas aprūpes centra pakalpojums; - specializēto darbnīcu pakalpojums; - ģimenes asistenta pakalpojums; - sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā; - sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē; - agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem; - sociālā mentora pakalpojums; - sociālā darba pakalpojums. Saistošajos noteikumos aktualizēti un precizēti sociālo pakalpojumu piešķiršanas, saņemšanas un izbeigšanas nosacījumi. Salīdzinot ar saistošajiem noteikumiem Nr. 2: - Lai atvieglotu aprūpes mājās pakalpojuma pieejamību, noteikts, ka aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts neatkarīgi no personas materiālā stāvokļa. Nosakot samaksu par pakalpojumu, tiek novērtēta personas maksātspēja, paredzot līdzekļu apmēru, kādam jāpaliek personas rīcībā pēc pakalpojuma samaksas. Noteikta labvēlīgāka samaksas kārtība par personai sniegto aprūpes mājās pakalpojumu – personas apgādnieka ienākumi, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu, netiek vērtēti. Noteikts, ka aprūpes mājās pakalpojums atbilstoši sociālā darba speciālista izvērtējumam tiek nodrošināts trīs līmeņos, attiecīgi līdz 4, 6 vai 12 stundām nedēļā. Saistošie noteikumi paredz, ka aprūpi mājās var nodrošināt arī pēc "drošības pogas" izsaukuma, kas atbilstoši vajadzībai nodrošina personai attālinātu diennakts uzraudzību dzīvesvietā. - Paredzēts nodrošināt krīzes centra pakalpojumu ar mērķi sniegt sociālo un psiholoģisko palīdzību krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem. Bērniem īslaicīga aprūpe krīzes centrā tiek nodrošināta Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā. - Noteikts, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām personām, kurām grupu dzīvokļa pakalpojums piešķirts ar Sociālā dienesta lēmumu, aprēķinot ar mājokļa ekspluatāciju saistītos izdevumus, piemēro pašvaldībā noteiktos sociālā dzīvokļa atvieglojumus. - Paredzēta labvēlīgāka samaksas kārtība par personai sniegto ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā – noteikts, ka personas apgādnieka ienākumi, lai noteiktu apgādnieka pienākumu maksāt par personai nodrošināto pakalpojumu, netiek vērtēti. Saistošie noteikumi nosaka, ka prioritārā kārtībā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā tiek nodrošināts personai, kurai nav apgādnieku. Saistošie noteikumi neparedz nodrošināt iepriekš sniegto pakalpojumu – īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādē. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (SPSPL) 1. panta 20. punktā definēts sociālās aprūpes pakalpojums – pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. SPSPL 1. panta 23. punktā definēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums – pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Savukārt, SPSPL 1. panta 24. punkts nosaka, ka sociālo pakalpojumu sniedzējs ir persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus. Atbilstoši SPSPL normām un Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 338) II nodaļas "Vispārīgās prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem" un VI nodaļas "Prasības pilngadīgu personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniedzējiem" prasībām kopumā, saistošie noteikumi paredz nodrošināt tikai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, turpmāk neparedzot nodrošināt ar veselības aprūpi saistītos pakalpojumus ārstniecības iestādē. - Saistošie noteikumi precizē naktspatversmes pakalpojuma saņemšanas nosacījumus, nosakot, ka sākot ar 61. pakalpojuma sniegšanas dienu persona par pakalpojumu maksā līdzdalības maksu 1 % dienā no iepriekšējā mēnesī gūtajiem ienākumiem. Sociālais dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā novērtē personas maksātspēju, ievērojot nosacījumu, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu. Naktspatversmes pakalpojums netiks nodrošināts personām, kuras pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. - Lai sniegtu atbalstu sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanai personai (ģimenei) ar bērniem, kura nespēj sevi nodrošināt ar mājokli, tiek sniegts sociālās rehabilitācijas pakalpojums ar izmitināšanu atbalsta dzīvoklī. Noteikts, ka sociālā darba ietvaros ietverto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt līdz diviem mēnešiem gadā. - Lai atvieglotu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, veicinātu personas līdzdalību sabiedrības dzīvē, dienas aprūpes centra pakalpojums nodrošina sociālo prasmju attīstību, izglītošanu, brīvā laika pavadīšanas iespējas personai ar garīgās attīstības traucējumiem. Saistošie noteikumi nosaka, ka pēc pakalpojuma samaksas personas rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, noteikto ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot persona tiek atzīta par trūcīgu. - Lai nodrošinātu Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros sniegto pakalpojumu un izveidotās infrastruktūras pēctecību, saistošie noteikumi paredz specializēto darbnīcu pakalpojumu, kura ietvaros speciāli pielāgotā darba telpā ar speciālistu atbalstu tiek veicinātas personu ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, kā arī attīstītas viņu sociālās un funkcionēšanas prasmes. Pakalpojumu nodrošina pilngadīgai personai ar garīgās attīstības traucējumiem, kurai ir noteikts pirmais vai otrais aprūpes līmenis. Pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta ēdināšana. Noteikts līdzmaksājuma apmērs ēdināšanas izdevumu segšanai – 15 % apmērā no ēdināšanas faktiskajām izmaksām. - Lai nodrošinātu personas individuālajām vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, saistošajos noteikumos apvienoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā veidi, neizdalot atsevišķu pakalpojuma metodi, paredzot, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju var izvēlēties bērna vecāks vai likumiskais pārstāvis vai Psihologu reģistrā reģistrētu pakalpojuma sniedzēju, ja personai ir tiesības saņemt psihologa pakalpojumu. Viena no pakalpojuma mērķa grupām ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte. Lai veicinātu sociālas rehabilitācijas pakalpojuma pieejamību plašākam saņēmēju lokam, nodrošinātu Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros sniegto pakalpojumu pēctecību, noteikts, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts atbilstoši individuālajam sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, neatkarīgi no diagnosticētās saslimšanas un mājsaimniecības materiālā stāvokļa. No pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas pakalpojuma izmaksas līdz 400 euro apmērā kalendārajā gadā. Lai savlaicīgi sniegtu atbalstu ģimenei un novērstu apstākļus, kas nelabvēlīgi ietekmētu bērnu, radītu bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, vai lai veicinātu pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem un sekmētu bērna atgriešanos ģimenē, ne tikai bērniem, bet arī vecākiem nepieciešama profesionālu speciālistu palīdzība. Līdz ar to, ģimenēm, kurās pastāv riski bērna drošībai vai attīstībai, kā arī vecākiem, kuriem pārtrauktas aizgādības tiesības, ir nepieciešams nodrošināt iespēju par pašvaldības budžeta līdzekļiem saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dzīvesvietā psihologa konsultāciju veidā, sekmējot vecāku izpratni par ģimenē notikušo, motivētu iesaistīties situācijas risināšanā un saskarsmes uzturēšanā ar bērniem. No pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas pakalpojuma izmaksas līdz 200 euro apmērā kalendārajā gadā. - Lai atvieglotu pakalpojuma piešķiršanas kārtību, veicinātu sociālā mentora pakalpojuma pieejamību un noteiktu vienkāršākas administratīvās procedūras, noteikts, ka sociālā mentora pakalpojums jauniešiem tiek nodrošināts līdz 100 stundām kārtējā gadā. Noteikts, ka sociālā mentora pakalpojums tiek nodrošināts bērnam no 10 gadu vecuma. Saistošajiem noteikumiem nav alternatīvu, jo kārtību, kā pašvaldības iedzīvotāji var saņemt attiecīgos sociālos pakalpojumus, pašvaldība nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos. | | 2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu | Sociālie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldības budžeta līdzekļiem un to apjoms ir atkarīgs no pašvaldības finansiālajām iespējām. Pašvaldības plānotais budžets saistošajos noteikumos noteikto sociālo pakalpojumu nodrošināšanai 2024. gadā kopā ir 3 377 950 euro, tajā skaitā: 1) aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai apstiprinātais budžets 2024. gadam ir 529 792 euro (t.sk., samaksa štata un ārštata aprūpētājiem, administratīvajiem darbiniekiem, preču un pakalpojumu izmaksas). Aprūpes mājās pakalpojums tiek nodrošināts 268 personām. Prognozējamais līdzekļu izlietojums līdz 2024. gada 30. jūnijam (līdz brīdim, kad spēku zaudēs saistošie noteikumi Nr. 2) – 327 849 euro (t.sk., samaksa štata un ārštata aprūpētājiem, administratīvajiem darbiniekiem, preču un pakalpojumu izmaksas), līdzekļu atlikums pakalpojuma nodrošināšanai uz 01.07.2024 – 201 943 euro. Lai nodrošinātu aprūpes mājās pakalpojumu no 01.07.2024. līdz 31.12.2024. nepieciešamais finansējums ir 812 644 euro (t.sk., darba samaksa administratīvajiem darbiniekiem, preču un pakalpojumu izmaksas), prognozējot, ka vidējā pakalpojuma cena būs 10 euro stundā par attiecīgā līmeņa aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu vienam klientam. Prognozējamais pakalpojuma saņēmēju skaits 2024. gadā – 450 personas; Prognozējamais izmaksu sadalījums pakalpojuma nodrošināšanai no 01.07.2024. līdz 31.12.2024: - 1. aprūpes līmenī (līdz 4 stundām nedēļā) pakalpojums tiks nodrošināts 115 personām, pakalpojuma izmaksas mēnesī vienai personai: 168 euro, personu līdzmaksājums (kopā): 1219 euro, pašvaldības līdzfinansējums (kopā): 18 860 euro. - 2. aprūpes līmenī (līdz 6 stundām nedēļā) pakalpojums tiks nodrošināts 100 personām, pakalpojuma izmaksas mēnesī vienai personai: 252 euro, personu līdzmaksājums (kopā): 802 euro, pašvaldības līdzfinansējums (kopā): 24 300 euro. - 3. aprūpes līmenī (līdz 12 stundām nedēļā) pakalpojums tiks nodrošināts 235 personām, pakalpojuma izmaksas mēnesī vienai personai: 504 euro, personu līdzmaksājums (kopā): 6305 euro, pašvaldības līdzfinansējums (kopā): 111 390 euro. Ņemot vērā to personu finansiālo spēju novērtējumu, kuri saņem pakalpojumu šobrīd, 2024. gadā pašvaldības līdzfinansējums vienam pakalpojuma saņēmējam tiek plānots vidēji 95 % apmērā no pakalpojuma pilnas maksas. Aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros nodrošinātā drošības pogas pakalpojuma izmaksas 2024. gadā tiek prognozētas 3000 euro apmērā, no tām – 1720 euro – nepieciešamais papildus finansējums. Nepieciešamais papildus finansējums pakalpojuma nodrošināšanai kopā 2024. gadā – 612 241 euro. Prognozējamie pašvaldības budžeta līdzekļi pakalpojuma nodrošināšanai 2025. gadā – 1 930 071 euro, ieskaitot darba samaksu administratīvajiem darbiniekiem, preču un pakalpojumu izmaksas. 2) krīzes centra pakalpojuma prognozējamie izdevumi gadā 0 euro: - pašvaldībā 2023. gadā pakalpojums nav sniegts; - pakalpojums vardarbībā cietušām personām, kurām nepieciešams krīzes centra pakalpojums, tiek nodrošināts Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 790 "Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām" noteiktajā kārtībā un tiek finansēts no valsts budžeta šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem; - 2024. gada aprēķinos pakalpojuma pieaugums nav plānots, turpmākajos gados aprēķinos tiks ņemta vērā sniegtā pakalpojuma apjoms. 3) grupu dzīvokļa pakalpojums 198 863 euro: - prognozējamais klientu skaits gadā – 28 personas; - maksas pakalpojumu izcenojums dienā 16 klientiem grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas vietā Viršu ielā 9/11, Liepājā – 16,90 euro dienā; 12 klientiem grupu dzīvokļa pakalpojuma sniegšanas vietā Kuldīgas ielā 34, Liepājā, 22,75 euro dienā. 4) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām 811 000 euro: - prognozējamais pakalpojuma saņēmēju vietu skaits gadā – 150 personas; - maksa par pakalpojumu vienai personai diennaktī tiks noteikta atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā noslēgtajam pakalpojuma līgumam, noslēgtajam līgumam starp personu, sociālā pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu, ievērojot SPSPL un Ministru kabineta noteikumos noteiktos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas nosacījumus; - aprēķinā pieņemts, ka pakalpojums tiks nodrošināts par 50 % personām vairāk kā iepriekšējā gadā, jo pieņemts, ka daļa personu, kas iepriekš saņēma īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojumu ārstniecības iestādē, izvēlēsies saņemt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Aprēķins veikts, pamatojoties uz 2023. gadā sniegtā pakalpojuma vidējo maksu. 5) ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bērniem 495 885 euro: - prognozējamais klientu skaits gadā – 28 personas; - maksas pakalpojumu izcenojums dienā vienam klientam – 48,39 euro. 6) naktspatversmes pakalpojums 387 076 euro: - prognozējamais klientu skaits dienā – 80 personas; - maksas pakalpojumu izcenojums dienā vienam klientam – 13,22 euro. 7) atbalsta dzīvokļa pakalpojums tiek sniegts Sociālā dienesta funkciju veikšanai lietošanā nodotajā pašvaldības nekustamajā īpašumā, sociālā darba pakalpojums personām (ģimenēm) tiek veikts atbilstoši Sociālajam dienestam noteiktajiem uzdevumiem. Pakalpojuma izmaksas atbilst faktiskajiem dzīvokļa ekspluatācijas izdevumiem. 8) dienas aprūpes centra pakalpojums 237 499 euro: - prognozējamais klientu skaits gadā – 32 personas; - maksas pakalpojumu izcenojums dienā vienam klientam – 32,55 euro; 9) specializēto darbnīcu pakalpojums 93 573 euro: - prognozējamais klientu skaits gadā – 18 personas; - maksas pakalpojumu izcenojums dienā vienam klientam – 20,71 euro; 10) ģimenes asistenta pakalpojums 264 000 euro: - prognozējamais klientu (ģimeņu) skaits gadā – līdz 100 ģimenēm; - pakalpojuma maksa – 10 euro stundā vienai ģimenei; - pakalpojuma apjoms – līdz 15 stundām nedēļā vienai ģimenei 12 mēnešu periodā. 11) sociālās rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā 44 520 euro, (ieskaitot portidžas mācībsistēmas pakalpojuma izmaksas līdz 30.06.2024 – 11520 euro), t.sk., bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte – 28 000 euro; sociālā rehabilitācija ģimenēm ar bērniem – 5000 euro: - kopējais prognozējamais klientu skaits gadā – 95 personas; - maksa par pakalpojumu vienai personai tiks noteikta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noslēgtajiem pakalpojuma līgumiem, starp personu, pakalpojuma sniedzēju un Sociālo dienestu. 12) sociālās rehabilitācijas pakalpojums lauku vidē 31 350 euro: - prognozējamais klientu skaits gadā – 82 personas; - pakalpojuma maksa – 3,80 euro stundā vienam klientam; pakalpojuma apjoms – līdz 100 stundām gadā vienam klientam. 13) agrīnās intervences pakalpojums ģimenei ar bērniem 23 000 euro; - prognozējamais klientu (ģimeņu) skaits gadā – līdz 30 ģimenes; - pakalpojuma maksa – 120 euro par ģimeņu nodarbību grupā. 14) sociālā mentora pakalpojums 55 000 euro: - maksa par pakalpojumu –10 euro stundā vienam klientam; - kopējais prognozētais pakalpojuma apjoms – 4600 līdz 4700 stundas gadā. Finansējums saistošo noteikumu īstenošanai ik gadu tiks paredzēts pašvaldības budžetā. | | 3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci | Saistošie noteikumi paredz sniegt jau esošos pašvaldības sociālos pakalpojumus, kā arī nosaka jaunus sociālo pakalpojumu veidus. Šo sociālo pakalpojumu mērķis ir uz personas sociālo aprūpi vai sociālo rehabilitāciju vērstu pakalpojumu sniegšana un pašvaldības iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanas pilnveidošana, veicinot iedzīvotāju sociālo funkcionēšanu, līdz ar to neparedz ietekmi uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi, ietekmi uz konkurenci. | | 4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām | Saistošajiem noteikumiem nebūs ietekme uz kopējo administratīvo slogu, jo netiek veidotas jaunas institūcijas un netiek noteikti jauni pienākumi. Saistošo noteikumu izpildi nodrošinās Sociālais dienests. Personām (ģimenēm) administratīvais slogs nemainās, kā arī nav paredzamas papildu administratīvo procedūru izmaksas, jo nemainās tiesības, pienākumi un veicamās darbības. Institūcija, kurā persona (ģimene) var vērsties jautājumos par saistošo noteikumu piemērošanu, ir Sociālais dienests. Saistošajos noteikumos noteikto pakalpojumu saņemšanas kārtība neatšķiras no saistošajos noteikumos Nr. 2 noteiktās kārtības, t.i., lai saņemtu sociālos pakalpojumus, persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz Sociālajā dienestā: - iesniegumu; - ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas veselības stāvokli, kurā norādīts funkcionālo traucējumu veids un akūtas infekcijas (piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības) pazīmes (ja tādas ir), kas var ietekmēt sociālo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Izziņā papildus norāda rekomendācijas aprūpei un profilaksei, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu dzīvoklī, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā; - psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (attiecināms tikai uz personām ar garīga rakstura traucējumiem, ja tās vēlas saņemt aprūpi mājās (tai skaitā drošības pogas pakalpojumu), pakalpojumu grupu dzīvoklī, dienas aprūpes centrā, specializētās darbnīcas pakalpojumu vai pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; - dokumentus par ienākumiem, ja personai jāveic maksājums par sociālo pakalpojumu un pašvaldībai nav pieejama šāda informācija; - citus dokumentus, ja tie nepieciešami lēmuma pieņemšanai par atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanu. Pēc iesnieguma un citu dokumentu saņemšanas Sociālais dienests tos izvērtēs, pārbaudīs pieprasījumā norādīto informāciju un pieņems lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai vai gadījumos, ja nav ievērotas saistošo noteikumu vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomas regulējošo normatīvo aktu prasības – par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai. Par pieņemto lēmumu Sociālais dienests informēs personu. Lai saņemtu naktspatversmes un krīzes centra pakalpojumus, personai jāvēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās institūcijas dibinātāja noteiktajai kārtībai. | | 5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem | Saistošie noteikumi skar pašvaldības funkciju sociālās palīdzības jomā. Ar saistošo noteikumu apstiprināšanu saturiski netiek veidota jauna pašvaldības autonomā funkcija, bet tiek precizēts esošais saturs. Saistošo noteikumu izpildes administrēšanu nodrošinās Sociālais dienests, jaunas darba vietas netiks veidotas, jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem netiks noteikti. | | 6. Informācija par izpildes nodrošināšanu | Saistošo noteikumu izpilde tiks nodrošināta Sociālā dienesta esošo funkciju un uzdevumu ietvaros, nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo institūciju reorganizācija. | | 7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana | Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai – veicināt personu sociālo funkcionēšanu, un paredz tikai to, kas ir nepieciešams norādītā mērķa sasniegšanai. | | 8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām | Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajā daļā noteiktajam, laika posmā no š.g. 26. februāra līdz 10. martam sabiedrības viedokļa noskaidrošanai saistošo noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts tika publicēts pašvaldības tīmekļvietnē www.liepaja.lv. Noteiktā termiņa ietvaros par saistošo noteikumu projekta redakciju tika saņemti četri priekšlikumi. Viena iesniegtā priekšlikuma būtība: sociālā mentora pakalpojumam ir jābūt pieejamam vismaz līdz desmit kontaktstundām nedēļā trīs līdz sešu mēnešu periodā, ar iespēju nepieciešamības gadījumā turpināt saņemt pakalpojumu. Izvērtējot priekšlikumu, konstatēts, ka saistošo noteikumu projekts paredz nodrošināt iespēju saņemt pakalpojumu līdz 100 stundām kārtējā gadā, nepārsniedzot kārtējā gada pašvaldības budžeta ietvaros šim mērķim paredzētos finanšu līdzekļus, ja Sociālā dienesta sociālais darbinieks ir sniedzis atzinumu par mentora pakalpojuma nepieciešamību. Saistošo noteikumu projektā nav iekļauts nosacījums nodrošināt sociālā mentora pakalpojumu noteiktā laika periodā (iepriekš – saistošajos noteikumos Nr. 2 noteikts, ka pakalpojumu var saņemt līdz 20 stundām mēnesī trīs mēnešu periodā). Saistošie noteikumi jau paredz pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši katras personas individuālajām vajadzībām, kas katrā gadījumā var atšķirties, tādējādi neierobežojot pakalpojuma saņemšanu strikti noteiktā laika periodā. Priekšlikums nav ņemts vērā. Otra iesniegtā priekšlikuma būtība: nepieciešams noteikt, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā ietvaros vasaras periodā tiktu segti izdevumi arī bērnu uzraudzības pakalpojumam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri apmeklē speciālo izglītības iestādi un kuriem nepieciešama nepārtraukta uzraudzība vai arī rast iespēju šajā periodā nodrošināt atelpas brīža pakalpojumu. Sociālo pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas principi, to personu loks, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus un palīdzību, kā arī sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas un finansēšanas principi noteikti SPSPL. Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos. Saistošie noteikumi izstrādāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t.i., atbilstoši noteikumu Nr. 338 prasībām. Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam – sociālās rehabilitācijas pakalpojums nodrošina personas sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu, kuru nodrošina sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ārstniecības iestāžu reģistrā, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēti pakalpojuma sniedzēji. Minētais sociālais pakalpojums neietver pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu saturīgu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu vai uzraudzību noteiktā laika periodā, tādējādi, nav pamats saistošajos noteikumos paplašināt sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā saņemšanas kritērijus. Saistošajos noteikumos noteiktie pašvaldības pilnībā vai daļēji finansēto sociālo pakalpojumu veidi, saņēmēju loks, noteikti, izvērtējot pašvaldības finanšu iespējas sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Jebkurai valsts un pašvaldības institūcijai, fiziskai personai, ja tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs vai juridiskai personai ir iespēja iesniegt projekta pieteikumu pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai konkursā par bērnu un jauniešu nometņu organizēšanu 2024. gada vasaras un rudens brīvlaikos un saņemt pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde" finansējumu nometnes rīkošanai. Priekšlikums nav ņemts vērā. Trešā iesniegtā priekšlikuma būtība: sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā netiek reģistrēti atsevišķi speciālisti, piemēram, sociālie mentori, kas darbojas kāda konkrēta pakalpojuma nodrošināšanai, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros. Priekšlikums mainīt līdzšinējo pakalpojuma nosaukumu "sociālā mentora pakalpojums" uz nosaukumu "sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem". Saistošo noteikumu projektā sociālo pakalpojumu nosaukumi lietoti tādā redakcijā, lai veicinātu sociālā pakalpojuma satura vienkāršu uztveri, savukārt, sniedzot pakalpojumu, tiek nodrošināta normatīvajos aktos noteikto prasību izpilde pakalpojuma sniedzējiem. Sociālie mentori, līdzīgi kā ģimenes asistenti, īstenojot atbalsta personu pakalpojumu, strādā patstāvīgi, sadarbojoties ar sociālo darbinieku sociālā pakalpojuma ietvaros. Priekšlikums nav ņemts vērā. Ceturtā iesniegtā priekšlikuma būtība: ģimenes asistenta pakalpojuma ģimenēm, kurās viens vai abi vecāki ir personas ar garīga rakstura traucējumiem, piešķiršanas termiņš jānosaka divpadsmit mēneši. Saistošo noteikumu projekts paredz, ka ģimenes asistenta pakalpojumu piešķir uz laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu. Ģimenei, kura aktīvi iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā un pilda līdzdarbības pienākumus, pakalpojuma saņemšanas termiņu var pagarināt, t.i., pakalpojuma apjoms ar sākotnēji noteikto termiņu nav ierobežots. Pakalpojums tiek sniegts atbilstoši personas vajadzībām un saskaņā ar sociālā darbinieka norādītiem, skaidri nodefinētiem, sasniedzamiem un izpildāmiem uzdevumiem, nodrošinot personai nepieciešamo atbalstu – izglītošanu un praktisku palīdzību dažādu sociālo un sadzīves prasmju apgūšanā un attīstīšanā un apgūto prasmju uzturēšanā. Ģimenes asistents strādā ciešā sadarbībā ar Sociālā dienesta sociālo darbinieku, kurš ir konkrētās personas sociālā gadījuma vadītājs. Ģimenes asistents darba procesā regulāri sadarbojas ar Sociālā dienesta sociālo darbinieku, lai informētu par sasniegto sadarbībā ar personu un vienotos par turpmāk veicamajiem uzdevumiem personas vai ģimenes situācijas uzlabošanai. Ņemot vērā, ka ģimenes asistents neveic sociālo darbu ar gadījumu, ir lietderīgi piešķirt ģimenes asistenta pakalpojumu no trīs līdz sešiem mēnešiem un pēc šī termiņa, vērtējot sasniegtos un izpildāmos rezultātus, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka atzinumu un norādītajiem uzdevumiem, nepieciešamības gadījumā pakalpojuma saņemšanas termiņu pagarināt. Priekšlikums nav ņemts vērā. |
Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs G. Ansiņš
|
|
Saistītie dokumenti
-
Tiesību akti, kuriem maina statusu
-
Izdoti saskaņā ar
-
Citi saistītie dokumenti
|
