Ministru kabineta noteikumi Nr. 155
  Rīgā 2024. gada 5. martā (prot. Nr. 10 31.
  §)
  Grozījumi Ministru kabineta 2011.
  gada 30. augusta noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas,
  sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība"
  Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 57.
  pantu
  1. Izdarīt Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta
  noteikumos Nr. 685 "Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras
  finansēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 140. nr.; 2013,
  122. nr.; 2016, 62., 245. nr.; 2018, 78., 251. nr.; 2019, 12.,
  251. nr.; 2020, 31., 248. nr.; 2021, 27. nr.; 2022, 14., 29.,
  154. nr.; 2023, 65., 247. nr.) šādus grozījumus:
  1.1. izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
  
  "3. Veselības ministrija nosaka no valsts budžeta līdzekļiem
  finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm
  un ārstniecības iestādēm, pamatojoties uz šādiem datiem:
  3.1. informācija, ko sniegušas ārstniecības iestādes, kuras
  sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, par
  nepieciešamo ārstu skaitu un gatavību iesaistīties rezidentu
  apmācībā un nodarbinātībā, tai skaitā Nacionālā veselības
  dienesta sniegtā informācija par nepieciešamo ģimenes (vispārējās
  prakses) ārstu skaitu;
  3.2. pamatdarbā nestrādājošo ārstu skaits;
  3.3. ārstu bezdarbnieku skaits;
  3.4. prognozējamais ārstu skaits, kuri sasniegs pensijas vecumu
  turpmāko piecu gadu laikā;
  3.5. Eiropas Savienības dalībvalstu ārstu nodrošinājuma
  statistisko datu savstarpējā analīze;
  3.6. demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes;
  3.7. ārstniecības personu skaita prognozes pilna laika
  slodzēm;
  3.8. augstskolu sniegtā informācija par plānoto ārsta grādu
  ieguvušo personu skaitu kārtējā gadā.";
  1.2. izteikt 4. punktu šādā redakcijā:
  
  "4. Veselības ministrija katru gadu līdz 1. aprīlim ar rīkojumu
  apstiprina rezidentu vietu skaitu uzņemšanā sadalījumā pa
  specialitātēm un ārstniecības iestādēm, ņemot vērā šo noteikumu
  4.1 punktā minēto nosacījumu, kā arī indikatīvi nosaka
  rezidentu vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm un
  ārstniecības iestādēm turpmākajiem diviem gadiem, kas var tikt
  precizēts attiecīgajā gadā.";
  1.3. papildināt ar 4.1 punktu šādā
  redakcijā:
  
  "4.1 No valsts budžeta līdzekļiem finansētās
  rezidentūras vietas prioritāri plāno un organizē klīniskajās
  universitāšu slimnīcās, specializētajās ārstniecības iestādēs,
  reģionu daudzprofilu slimnīcās un ģimenes ārsta praksēs.";
  1.4. izteikt 5. punktu šādā redakcijā:
  
  "5. Augstskolas, kuras īsteno augstāko profesionālo studiju
  programmu ārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk -
  augstskola), ar augstskolu vienotās uzņemšanas komisijas (turpmāk
  - uzņemšanas komisija) starpniecību organizē rezidentūras
  pretendentu uzņemšanu rezidentūras studiju programmās atbilstoši
  šo noteikumu 4. punktā minētajam rīkojumam un līdz attiecīgā gada
  20. septembrim iesniedz Veselības ministrijā rezidentūras
  uzņemšanas rezultātus pa specialitātēm, ārstniecības iestādēm un
  augstskolām, kurās notiks rezidentūras programmas apguve.";
  1.5. izteikt 6. punktu šādā redakcijā:
  
  "6. Rezidentūras pretendents saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu
  var pretendēt uz rezidentūras vietu ne vairāk kā divās
  specialitātēs.";
  1.6. papildināt ar 6.1 punktu šādā
  redakcijā:
  
  "6.1 Pēc uzņemšanas konkursa rezultātu paziņošanas
  rezidentūras pretendentiem, kuriem ir vienošanās par darba līguma
  slēgšanu ar kādu no šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā
  norādītajām ārstniecības iestādēm, tiek noteikta ārstniecības
  iestāde kā darba devējs saskaņā ar noslēgto vienošanos. Ja
  vairākiem rezidentūras pretendentiem konkrētajā specialitātē ir
  vienošanās par darba līguma slēgšanu ar vienu un to pašu
  ārstniecības iestādi, tad prioritāte tiek noteikta atbilstoši
  uzņemšanas konkursā iegūto punktu skaitam.";
  1.7. izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
  
  "7. Ja rezidentūras pretendentam nav vienošanās par darba līguma
  slēgšanu vai ja rezidentūras vietas atbilstoši šo noteikumu
  6.1 punktam netiek aizpildītas, tad pēc uzņemšanas
  konkursa rezultātu paziņošanas rezidentūras pretendenti iegūto
  punktu secībā izvēlas ārstniecības iestādi kā darba devēju un
  augstskolu, kurā tiks apgūta rezidentūras programma. Ja
  pretendents neizvēlas nevienu no šo noteikumu 4. punktā minētajā
  rīkojumā norādītajām ārstniecības iestādēm, tad izvēles tiesības
  iegūst nākamais pretendents iegūto punktu secībā.";
  1.8. izteikt 11.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "11.1. organizē rezidentu izglītību (tai skaitā studiju kursu
  rotāciju) un nodrošina apmācību saskaņā ar valsts akreditētu
  studiju programmu. Augstskola apmācāmo rezidentu sarakstu,
  studiju kursus un teorētisko izglītību saskaņo ar ārstniecības
  iestādēm, kurās plānots apgūt praktisko un teorētisko
  apmācību;";
  1.9. izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "11.5. slēdz līgumus ar šo noteikumu 4. punktā minētajā rīkojumā
  norādītajām ārstniecības iestādēm un sadarbības līgumus ar
  ārstniecības iestādēm, kas ir Veselības ministrijas padotībā
  esošas budžeta iestādes un ir norādītas šo noteikumu 4. punktā
  minētajā rīkojumā, par rezidentu teorētisko un praktisko
  apmācību, kas ietver rezidenta profesionālo darbību ārstniecības
  iestādē (tostarp dežūras), lai nodrošinātu programmā noteikto
  rezultātu sasniegšanu. Šajos līgumos nosaka:
  11.5.1. ārstus, kuri ir atbildīgi par rezidentūras organizāciju
  attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē (ņemot vērā
  rezidentu viedokli par šo noteikumu 11.5.2. apakšpunktā minēto
  ārstu noteikšanu);
  11.5.2. ārstus, kuru vadībā strādā rezidenti;
  11.5.3. prasības un kārtību, kādā augstskola nodrošina
  ārstniecības iestādē īstenotās studiju programmas kvalitātes
  kontroli, tai skaitā rezidentiem nodrošinot supervīziju un
  atgriezenisko saiti, un vismaz reizi kalendāra gadā sniedz
  Veselības ministrijai un ārstniecības iestādēm informāciju par
  studiju programmas īstenošanas kvalitāti;
  11.5.4. augstskolas un ārstniecības iestādes sadarbības principus
  rezidentu apmācībai, tai skaitā ārstniecības iestādes pienākumus
  un tiesības nodrošināt rezidentu teorētisko un praktisko
  apmācību.";
  1.10. papildināt ar 11.1 punktu šādā
  redakcijā:
  
  "11.1 Rezidents apgūst rezidentūras programmu šo
  noteikumu 11.5. apakšpunktā minētajās ārstniecības iestādēs uz
  darba līguma pamata.";
  1.11. izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
  
  "15. Saskaņā ar šo noteikumu 19.5. apakšpunktā minēto nosacījumu
  rezidentūras studiju programmas ietvaros rezidenti piedalās
  dežūrās 48 stundas mēnesī (ja konkrētās specialitātes akreditētās
  studiju programmas nosacījumi to pieļauj), veicot dežūras
  atbilstoši ārstniecības iestādē pastāvošajai nepieciešamībai,
  prioritāri - ārstniecības iestādes neatliekamās palīdzības
  nodaļā. Persona, kas ārstniecības iestādē ir atbildīga par
  rezidentūras procesu, pēc vienošanās ar specialitātes programmas
  vadītāju nosaka ārstniecības iestādes struktūrvienību, kurā tiks
  veiktas dežūras, un informē par to rezidentu. Ja ārstniecības
  iestādē pastāv nepieciešamība un rezidents ir devis attiecīgu
  rakstveida piekrišanu, papildu dežūras var īstenot esošā
  finansējuma ietvaros. Šīs papildu dežūras veicamas ārstniecības
  iestādē, kas ir rezidenta darbavieta.";
  1.12. izteikt 19.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "19.1. rezidentu apmācībai paredzētais finanšu līdzekļu apmērs
  atbilstoši šo noteikumu 25. punktā minētajiem nosacījumiem un
  finanšu līdzekļu saņemšanas kārtība;";
  1.13. izteikt 19.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "19.4. finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts rezidentu apmācībai
  pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē nepārsniedz
  43 471,68 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja
  rezidentūra notiek specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas,
  reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus
  Rīgas, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai
  ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 34
  318,34 euro kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja
  rezidentūra notiek citā ārstniecības iestādē;";
  1.14. izteikt 19.4.1 apakšpunktu šādā
  redakcijā:
  
  "19.4.1 finanšu līdzekļu apmērs, kas piešķirts
  rezidentu apmācībai, sākot ar trešo rezidentūras gadu
  pamatspecialitātē un pirmo rezidentūras gadu papildspecialitātē
  un apakšspecialitātē, nepārsniedz 47 438,16 euro
  kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek
  specializētajā slimnīcā ārpus Rīgas, reģionālajā daudzprofilu
  slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā ārpus Rīgas, kura sadarbojas
  ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās
  prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas, un 37 369,29 euro
  kalendāra gadā par vienu rezidentu, ja rezidentūra notiek
  citā ārstniecības iestādē;";
  1.15. svītrot 21. punktu;
  1.16. izteikt 23.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "23.1. ar rezidentūras procesa organizēšanu un specialitāšu
  programmu attīstību saistīto izdevumu segšanai;";
  1.17. izteikt 25.2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
  
  "25.2.1. ārstu un cita mācību personāla atlīdzībai - ne mazāk kā
  3 432 euro par vienu rezidentu, no tiem:
  25.2.1.1. atlīdzībai par rezidenta praktisko apmācību - ne mazāk
  kā 2 280,00 euro jeb 190,00 euro mēnesī;
  25.2.1.2. atlīdzībai par rezidenta teorētisko apmācību - ne
  vairāk kā 776,28 euro par vienu rezidentu jeb 64,69
  euro mēnesī;
  25.2.1.3. to ārstu atlīdzībai, kuri ir atbildīgi par rezidentūras
  organizāciju attiecīgajā ārstniecības iestādē katrā specialitātē,
  - ne vairāk kā 375,72 euro par vienu rezidentu jeb 31,31
  euro mēnesī;";
  1.18. izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
  
  "28. Persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts
  budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas
  trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) ir
  darba tiesiskajās attiecībās attiecīgajā ārstniecības personas
  specialitātē Latvijas Republikas teritorijā publiskas personas
  izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības
  inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta
  augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās
  specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts
  zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās
  specialitātes jomā.";
  1.19. izteikt 43.2 punktu šādā
  redakcijā:
  
  "43.2 Uz šo noteikumu 42. punktā minēto personu
  neattiecas šajā punktā ietvertās prasības, ja persona piecu gadu
  laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus strādā šo noteikumu
  28. punktā minētajās iestādēs.";
  1.20. izteikt 43.61. apakšpunktu šādā
  redakcijā:
  
  "43.61. piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas
  nostrādāt trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot
  summāri);";
  1.21. izteikt 43.62. apakšpunktu šādā
  redakcijā:
  
  "43.62. persona ir darba tiesiskajās attiecībās
  attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas
  Republikas teritorijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības
  iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību
  profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā
  pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes
  jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā
  institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes
  jomā;";
  1.22. papildināt ar 43.8 punktu šādā
  redakcijā:
  
  "43.8 Ja persona rezidentūras studijas uzsākusi līdz
  2023. gada 1. oktobrim un ar pašvaldību vai valsts vai
  pašvaldības ārstniecības iestādi, kas sniedz no valsts budžeta
  apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, ir
  noslēgusi vienošanos, ka persona pēc rezidentūras programmas
  beigšanas uzsāks darba tiesiskās attiecības attiecīgajā
  ārstniecības iestādē ārpus Rīgas rezidentūras programmā apgūtajā
  specialitātē, personai ir pienākums piecu gadu laikā pēc
  rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros
  (arī skaitot summāri) būt darba tiesiskajās attiecībās
  attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijas
  Republikas teritorijā ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta
  vienošanās, vai pašvaldības norādītajā ārstniecības iestādē, ja
  vienošanās ir noslēgta ar pašvaldību."
  2. Šo noteikumu 1.17. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada
  1. jūlijā.
  Ministru prezidente E. Siliņa
  Veselības ministrs H. Abu Meri