Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 71
Rīgā 2024. gada 23. janvārī (prot. Nr. 3 34. §) Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2024.–2027. gadam
3. Atbildīgajām un līdzatbildīgajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā nodrošināt no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem. Jautājumu par papildu finansējumu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, plāna izpildē iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kuriem valsts budžeta līdzekļu finansējums ir pietiekams. Ministru prezidente E. Siliņa
Ārlietu ministrs A. K. Kariņš Rīga, 2024 Satura rādītājs Izmantoto saīsinājumu saraksts I. Plāna kopsavilkums II. Esošās situācijas raksturojums III. Veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu Izmantoto saīsinājumu saraksts
Izmantoto jēdzienu un terminu skaidrojums Saņēmējvalsts (partnervalsts) – valsts, kura saņem starptautisko palīdzību. Pilsoniskās sabiedrības organizācijas – organizācijas, kas ietver visu veidu sabiedrisko rīcību, ko veic personas vai to apvienības, kuras nav saistītas ar valsti un kuras nevada valsts iestādes. Pilsoniskās sabiedrības organizācija ir organizatoriska struktūra, kuras dalībnieki kalpo kopīgām interesēm ar demokrātiska procesa starpniecību un kam ir starpnieka loma starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem. I. Plāna kopsavilkums Plāns ir izstrādāts, lai veicinātu Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu. Plānā ir iekļauti konkrēti pasākumi, lai sekmētu Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa "veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu Dienaskārtības 2030 ieviešanā" sasniegšanu, īstenojot attīstības sadarbību tiesiskuma veicināšanas, publiskās pārvaldes attīstības un tās spēju stiprināšanas, uzņēmējdarbības attīstības, dzimumu līdztiesības, demokrātiskas līdzdalības veicināšanas un pilsoniskās sabiedrības attīstības, izglītības, kā arī klimata pārmaiņu un vides aizsardzības jomās. Plāns stiprina Latvijas kā divpusējā donora lomu un īsteno Latvijas ārpolitiskās intereses, ko nosaka ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā Saeimai par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā. Plāns ir izstrādāts laikā, kad Krievija turpina tās 2022. gada 24. februārī sākto pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus, iznīcinot tās infrastruktūru un radot zaudējumus tās ekonomikai. Laikā, kad pasaule cīnās ar vīrusa Covid-19 globālās pandēmijas sekām, Krievijas rīcība ir padziļinājusi esošos drošības un stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus, tostarp globālas pārtikas krīzes draudus un energoresursu piegādes traucējumus. Vienlaikus, turpinās arī Baltkrievijas līdzatbildība agresijā pret Ukrainu, kā arī Aleksandra Lukašenko režīma represijas pret Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un medijiem. Nepieciešamība pēc noteikumos balstītas pasaules kārtības stiprināšanas turpina pieaugt. Latvijas kandidatūra uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2025. gada vēlēšanās uz 2026.–2027. gadu un potenciālā ievēlēšana sniegs papildu iespējas ietekmēt globālos procesus. Tāpat starptautiskās sabiedrības dienaskārtībā saglabājas tie izaicinājumi, kas ir risināmi, īstenojot ANO Dienaskārtības 2030 IAM. Saskaņā ar Pamatnostādnēm galvenās Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes ir saskaņotas ar IAM. Kā prioritāri tiek identificēti 16. IAM Miers, taisnīgums un stipras un iekļaujošas institūcijas, 5. IAM Dzimumu līdztiesība, 4. IAM Kvalitatīva izglītība, 8. IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme, 13. IAM Klimata rīcība un 17. IAM Sadarbība mērķu īstenošanai. Tematisko prioritāšu īstenošanā Latvija īpaši pievērš uzmanību digitalizācijai kā attīstības veicinātājam un atbalsta inovatīvus un pārbaudītus digitālus risinājumus, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanu. Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes iekļauj arī Latvijas kandidatūras uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2025. gada vēlēšanās uz 2026.–2027. gadu tematiskos virzienus – tiesiskums, demokrātija, laba pārvaldība, mediju brīvība, noturība pret dezinformāciju; sieviešu tiesību un iespēju veicināšana, "Sievietes, miers un drošība" tematika; digitālie jautājumi attīstībai un drošībai; ilgtspējīga attīstība; vide un klimats. Ņemot vērā ģeopolitiskās izmaiņas, kā ģeogrāfiskās prioritātes savu nozīmi saglabā ES Austrumu partnerības valstis (īpaši Ukraina, Moldova un Gruzija, kā arī atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem medijiem) un Centrālāzijas valstis (īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna). Līdz ar Latvijas attīstības sadarbības politikas kapacitātes palielināšanos, Latvija kā prioritāti nosaka atbalsta sniegšanas paplašināšanu citiem reģioniem, īpaši Āfrikas valstīm, sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kurus vēl vairāk saasinājusi Krievijas pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu. Latvija tiecas ievērot attīstības sadarbības politikas saistības atbalstīt arī VAV. Kopš 2022. gada, kad Krievija uzsāka pilna mēroga militāru agresiju pret Ukrainu, Latvija kā attīstības sadarbības prioritāti ir noteikusi palīdzības sniegšanas un atbalsta sistēmas attīstību Ukrainā, kā arī atbalstu personām, kas cietušas no Krievijas militāras agresijas. Līdz ar ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai 2022. gada 23. jūnijā, Latvija kā prioritāti ir noteikusi atbalsta sniegšanu Ukrainas un Moldovas reformu un eirointegrācijas procesu veicināšanai, tai skaitā publiskās pārvaldes attīstībai un spēju stiprināšanai, likuma varas un tiesiskuma veicināšanai, cīņai pret korupciju, pilsoniskās sabiedrības attīstībai un demokrātiskas līdzdalības veicināšanai, decentralizācijai, dzimumu līdztiesības veicināšanai, sabiedrības noturības stiprināšanai pret dezinformāciju, atbalstu medijiem, kiberdrošību, kā arī uzņēmējdarbības, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai. Vienlaikus, Latvijas prioritāte ir iesaiste Ukrainas rekonstrukcijas procesā. Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus – laba pārvaldība, dzimumu līdztiesība, izglītība, ekonomiskā izaugsme. Latvija kā prioritāti ir izvēlējusies Čerņihivas apgabala rekonstrukciju. Atbalsta mērķis ir pamatpakalpojumu nodrošināšana apgabala iedzīvotājiem, kara radīto traumu pārvarēšana un Čerņihivas apgabala sociālekonomiskā attīstība. Latvijas turpmākās iesaistes Ukrainas rekonstrukcijā plānošanai tiks izstrādāti atsevišķi dokumenti, kas tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Latvijas attīstības sadarbības aktivitātes, attiecīgi OAP finansējums, veidojas no divpusējos un daudzpusējos formātos īstenotām aktivitātēm. Daudzpusējais formāts galvenokārt ietver starptautiskās iemaksas ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, kā arī iemaksas ANO aģentūrās un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Šajos formātos ir svarīgi aizstāvēt galvenās Latvijas prioritārās jomas un reģionus, veicināt Latvijas redzamību. Savukārt Latvijas OAP divpusējā formātā ietver Ārlietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" paredzētos līdzekļus; citu valsts iestāžu divpusējai attīstības sadarbībai veltīto finansējumu, ad hoc veidā sniegto atbalstu un humāno palīdzību. Plānā iekļautās darbības (Ārlietu ministrijas un nozaru ministriju) strukturētas atbilstoši sešiem Pamatnostādņu rīcības virzieniem un tajos ietvertajiem uzdevumiem: 1. Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu risināšanā: Šajā rīcības virzienā ietverto pasākumu īstenošanai paredzēts novirzīt lielāko daļu no Ārlietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" piešķirtajiem līdzekļiem (2024.–2026. gadam ik gadu plānots finansējums 1 863 813 euro apmērā), lai īstenotu šādus pasākumus. Pirmkārt, rīkotu granta projektu konkursus: 1) attīstības sadarbības projektu īstenošanai ES Austrumu partnerības valstu un Centrālāzijas valstu atbalstam un citiem reģioniem (īpaši Āfrikas valstīm); 2) līdzfinansējuma piešķiršanai PSO īstenotajiem attīstības sadarbības un globālās izglītības projektiem, kas ieguvuši finansējumu no citiem starptautiskajiem palīdzības finansētājiem; 3) īstenotāju priekšizpētes vizīšu īstenošanai. Otrkārt, īstenotu ilgtermiņa attīstības sadarbības projektus atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei un projektus, kuru īstenošanā ir piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apmērā. 2. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos Daudzpusējos formātos plānots turpināt iesaistošu pozīciju izstrādi par aktuālajiem attīstības sadarbības jautājumiem, stiprināt dialogu ar Saeimu. 3. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību Atbilstoši Pamatnostādnēm, Ārlietu ministrija ar šo Plānu veicina Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu saskaņotību. Viens no būtiskākajiem šī virziena uzdevumiem būs veicināt Latvijas iesaisti lielapjoma ES un citu donoru finansēto attīstības sadarbības projektu īstenošanā un ar to saistīto funkciju integrēšanu Aģentūras darbā, ceļot Aģentūras kapacitāti un profesionalitāti, kā arī veicot EK akreditācijas procesu pilntiesīgas attīstības sadarbības aģentūras statusa iegūšanai (uzsākts jau 2023. gadā). Aģentūra, saņemot EK novērtējumu, varēs pilntiesīgi strādāt ar ES līdzekļiem netiešajā pārvaldībā attīstības sadarbības fondu īstenošanā. Netiešā pārvaldība ir viena no EK budžeta izpildes metodēm, kurai Latvijai bez EK akreditētas institūcijas šobrīd nav piekļuves. Plānā līdz ar Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas plānošanu ietverti arī 38 attīstības sadarbības pasākumi, ko attīstības valstīs plāno īstenot 15 Latvijas publiskās pārvaldes iestādes. Ņemot vērā, ka valsts pārvaldes iestāžu aktivitātes veido ievērojamu Latvijas divpusējā attīstības sadarbības finansējuma daļu, svarīgi veicināt šo aktivitāšu sasaisti ar Ārlietu ministrijas plānoto politiku. 4. Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem Ārlietu ministrija turpina darbu pie atbalstīto projektu izvērtēšanas sistēmas stiprināšanas, ievieš daudzgadu plānošanu, tādejādi paaugstinot prognozējamību un paredzot elastību divpusējā attīstības sadarbības finansējuma īstenošanā, vienlaikus nodrošinot spēju ātri un efektīvi reaģēt mūsdienu mainīgos apstākļos. Sniedzot Latvijas atbalstu, tiks izvērtēti, novērsti un pārvaldīti riski, īpaši korupcijas jomā, kā arī pilnveidota partnervalstu vajadzību novērtēšana, lai caurskatāmi noteiktu prioritātes un izvēlētos atbilstošāko atbalsta procedūru. 5. Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai Ārlietu ministrija regulāri atjaunina un papildina aktuālo informāciju attīstības sadarbības jomā ministrijas tīmekļa vietnē, kā arī turpina dialogu ar partneriem, projektu īstenotājiem un interesentiem. Lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu plašās mērķa grupās, papildus Ārlietu ministrijas aktivitātēm, šim mērķim tiek paredzēts šī plāna II sadaļas tabulā "Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta sadalījums" 4.1. punktā plānotais atbalsts. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt plašu PSO, skolu, bibliotēku, augstskolu, jaunatnes centru un citu partneru iesaisti, šīs aktivitātes plānots īstenot sadarbībā ar biedrību LAPAS, kas apvieno nevalstiskās organizācijas, kas strādā attīstības sadarbības un globālās izglītības jomā, un kam ir ilggadēja pieredze izpratnes par attīstības sadarbību veicināšanā un projektu ieviešanā attīstības valstīs. No Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības budžeta programmas 2024. gadā un turpmākos gados plānots sniegt arī tiešfinansējumu LPS un LAPAS dalībai ES un starptautisko organizāciju PSO platformās, kā arī LAPAS dalībai starptautiski nozīmīgos forumos. 6. Stiprināt visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē Attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā Ārlietu ministrija sadarbojas ar atbildīgajām publiskās pārvaldes institūcijām, PSO un privāto sektoru, stiprinot sinerģiju starp attīstības sadarbības, ārpolitikas un drošības politikas īstenošanai pieejamām apstiprināšanas procedūrām projektu īstenotāji tiek aicināti veicināt korporatīvās sociālas atbildības principu ievērošanu. Plāns tika konceptuāli atbalstīts 2023. gada 9. novembra Attīstības sadarbības politikas konsultatīvajā padomē. II. Esošās situācijas raksturojums Plāns ir izstrādāts, pamatojoties uz Pamatnostādnēm un saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 6. panta pirmo daļu, un nosaka Ārlietu ministrijas 2024.–2026. gada budžetā piešķirtā attīstības sadarbības finansējuma izlietojumu, ietver īstenojamo pasākumu aprakstus par Ārlietu ministrijas finansētajām aktivitātēm, kā arī veicina attīstības sadarbības saskaņotību plašākā mērogā. Palielinoties finansējumam apmēram, Latvija kā prioritāti ir noteikusi atbalsta sniegšanu citiem reģioniem, īpaši Āfrikas valstīm, sniedzot ieguldījumu globālos sabiedriskos labumos un globālu izaicinājumu risināšanā, kā arī ievērojot Latvijas attīstības sadarbības politikas saistības atbalstīt arī VAV. Ārlietu ministrijas budžetā attīstības sadarbības īstenošanai 2024.–2025. un 2026. gadā ir paredzēti 1 863 813 euro ik gadu. Paredzams, ka 2027. gadā Ārlietu ministrijai ir nepieciešams finansējums vismaz tādā pašā apmērā – 1 863 813 euro. Vienlaikus, ņemot vērā Latvijas apņemšanos, tiecoties sasniegt 0.33% no NKI līdz 2030. gadam, ir nepieciešams palielināt finansējumu divpusējai attīstības palīdzībai. Saskaņā ar Pamatnostādnēm un Ministru kabineta 2020. gada 8. aprīļa rīkojumu Nr. 173 "Par konceptuālo ziņojumu "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.–2025. gadā"" kā minimums 2025. gadā – papildus 3 293 619 euro. Finansējuma palielinājums attīstības sadarbībai veicinātu Latvijas redzamību pasaulē (t.sk. strādājot pie Latvijas kandidatūras uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2025. gada vēlēšanās uz 2026.–2027. gadu), sniegtu ieguvumus divpusējās attiecībās un sekmētu ārējo ekonomisko politiku, kā arī iespējas pilnveidot savas attīstības sadarbības sistēmas un kopienas spējas. Tas, savukārt, ļautu pilnvērtīgāk izmantot Latvijā pieejamo ekspertīzi un risinājumus (t.sk. tehnoloģiju pārnese) ilgtspējīgas palīdzības nodrošināšanā, kā arī sniegtu jaunas iespējas Latvijas valsts institūcijām, PSO un privātajam sektoram, kas iesaistīti attīstības sadarbības projektu īstenošanā. Turklāt, plānojot divpusējo attīstības palīdzību, ir plašākas iespējas veicināt sinerģijas ar drošības, tirdzniecības, ārējās ekonomikas, kā arī migrācijas politikām un to instrumentiem. Ar piešķirto finansējumu 2024. gadā tiks turpinātas jau aizsāktās sadarbības aktivitātes un atbalstītas jaunas attīstības sadarbības iniciatīvas. Stratēģiskie attīstības sadarbības projekti iekļauti Plānā atbilstoši Pamatnostādnēs iekļautiem kritērijiem par pasākumu tiešu iekļaušanu Plānā: 1) projekti atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (t.sk., ārpolitika, drošība, ekonomika, digitalizācija) un ģeopolitiskajai situācijai; 2) trīspusējās sadarbības projektu un aktivitāšu īstenošana, kam piesaistīts citu donoru līdzfinansējums vismaz 50% apjomā, t.sk. projekti, kas ir izvērtēšanas procesā; 3) ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei. Izvērtējot aktuālo situāciju, Ārlietu ministrija var pieņemt lēmumu par stratēģiskā attīstības sadarbības projekta īstenošanu laika posmā no 2024. līdz 2027. gadam, kas nav iekļauts Plānā. Līgumi par stratēģisko attīstības sadarbības projektu īstenošanu tiks slēgti, vadoties no līguma slēgšanas brīdī spēkā esošā vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, paredzot ikgadēju projekta ieviešanas gaitas izvērtēšanu, kā arī prasību projekta īstenotājiem katru gadu sniegt informāciju par nākamajā gadā plānotajām aktivitātēm un to izmaksām. Ārlietu ministrijas divpusējās attīstības sadarbības budžeta sadalījums, euro
Ārlietu ministrija, izvērtējot kārtējam gadam budžeta programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" pieejamo finansējuma apmēru, kura izmaiņas var ietekmēt dažādi apstākļi, lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu, vadīsies pēc šādiem principiem: 1. Gadījumā, ja kārtējā gadā nav iespējams īstenot kādu no aktivitātēm (1.2.–4.2. aktivitāte) vai to īstenošanai ir nepieciešams mazāks finansējums, no šo aktivitāšu īstenošanas ir palicis neizmantots finansējums vai Ārlietu ministrijas budžeta ietvaros attīstības sadarbības politikas īstenošanai tiek pārdalīts papildus finansējums, tas prioritārā kārtībā tiks novirzīts 1.1.aktivitātei "Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam", ja granta projektu konkurss nav noslēdzies, vai atbilstoši Starptautiskās palīdzības likuma 5. pantam saskaņā ar Ārlietu ministrijas lēmumu tiks pārdalīts citām attīstības sadarbības aktivitātēm. Prioritārās aktivitātes finansējuma novirzīšanai augstāk minētajos gadījumos tiks izvēlētas atbilstoši Starptautiskās palīdzības likuma 5. pantā identificētajām starptautiskās palīdzības apstiprināšanas procedūrām, kā arī Pamatnostādnēs noteiktajam. 2. Gadījumā, ja kārtējā gadā un turpmākajos gados finansējums gadskārtējā valsts budžeta likumā attīstības sadarbības politikas īstenošanai Ārlietu ministrijas budžetā tiek palielināts, bet nesasniedz attiecīgajā gadā Pamatnostādnēs noteikto apmēru, papildu finansējums galvenokārt tiks novirzīts 1.1. aktivitātei "Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam", kā arī citām attīstības sadarbības aktivitātēm, īpaši 2.2. aktivitātei digitalizācijas jomā. Līgumi ar granta projektu īstenotājiem tiks slēgti, vadoties no līguma slēgšanas brīdī spēkā esošā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma. 3. Gadījumā, ja plānotais finansējums attīstības sadarbības politikas īstenošanai Ārlietu ministrijas budžetā tiek samazināts, kā rezultātā nav iespējams īstenot visus Plānā ietvertos projektus, Ārlietu ministrija, izvērtējot pieejamo finansējuma apmēru un prioritārās jomas, var pieņemt lēmumu noteiktus pasākumus neīstenot. Plāns ir sagatavots, ievērojot Pamatnostādnēs aprakstītos starptautiskos, ES un Latvijas plānošanas dokumentus, t.sk. Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam2, Dienaskārtību 20303, kā arī Eiropas Vienprātību par ES attīstības politiku4. Īstenojot Plānā noteiktos pasākumus, var tikt noteikti ierobežojumi atbalstāmo projektu jomām un partneru lokam, ja kādā no partnervalstīm pasliktinās situācija vai tiek novēroti pārkāpumi likuma varas, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas jomā. III. Veicamie pasākumi, darbības rezultāti un rezultatīvie rādītāji
IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu
Pasākumu, kam finansējums ir norādīts 0, īstenošanai nepieciešamais finansējums nav precīzi aprēķināms un tiks nodrošināts piešķirto līdzekļu ietvaros. Atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu 2024. gadā nodrošinās piešķirto līdzekļu ietvaros, savukārt jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2025. gadā un turpmākajos gados skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ārlietu ministrs A. K. Kariņš 1 2.2. aktivitātes finansējums var tikt manīts gadījumā, ja turpmākajos gados (2025., 2026. un turpmāk) gadskārtējā valsts budžeta likumā finansējums attīstības sadarbības politikas īstenošanai Ārlietu ministrijas budžetā tiek palielināts. 2 https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027 3 https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki 4 https://international-partnerships.ec.europa.eu/policies/european-development-policy/european-consensus-development_en 5 Šajā sadaļā noteiktie procentuālie rezultatīvie rādītāji nesummējas un neveido 100% kopsummu, jo aptver rezultatīvos rādītājus par jomām, sadarbības metodēm un finansējuma avotiem. 6 Pamatnostādnēs noteiktais rezultatīvais rādītājs 2027. gadam ir 0,23% no NKI. 7 Ņemot vērā paredzēto valsts budžetu 2024. gadam, 2024. gadā netiks sasniegts Pamatnostādnēs paredzētais – sasniegt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības finansējuma apjomu 3 642 299 euro apmērā. Ierobežotais finansējuma apjoms var ietekmēt arī 1. politikas rezultāta un tā rezultatīvo rādītāju sasniegšanu 2027. gadā. 8 Pamatnostādnēs noteiktais rezultatīvais rādītājs, kas sasniedzams līdz 2027. gadam ir 85%. 9 Saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 8. aprīļa rīkojumu Nr. 173 "Par konceptuālo ziņojumu "Par attīstības sadarbībai paredzētā finansējuma palielināšanu 2021.-2025.gadā"" (no 5 157 432 euro atskaitot 1 863 813 euro). 10 Papildu nepieciešamā finansējuma apmērs iekļauts saskaņā ar 2021. gada 14. aprīlī pieņemtajām Latvijas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. 11 2024. gadā Iekšlietu ministrijas programma 10.00.00 "Valsts robežsardzes darbība" ir 29 590 euro. Budžeta izpildes procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 23. maija rīkojumu Nr. 292 "Par Valsts robežsardzes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dalības laika pagarināšanu Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia) un finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" ir 29 590 euro. 12 2024.gadā Iekšlietu ministrijas apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija" ir 61 800 euro. Budžeta izpildes procesā palielināts finansējums saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 28. marta rīkojumu Nr.173 "Par Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dalību Eiropas Savienības misijā Armēnijā (EUMA) un finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" 23 472 euro, saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojumu Nr.630 "Par Valsts policijas amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi dalību Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia) un finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" 38 328 euro." |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2024.–2027. gadam
Izdevējs: Ministru kabinets
Veids:
rīkojums
Numurs: 71Pieņemts: 23.01.2024.Stājas spēkā: 23.01.2024.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 18, 25.01.2024.
OP numurs:
2024/18.19
Dokumenta valoda: Politikas plānošanas dokuments Nosaukums: Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2024.-2027. gadam Veids: plānsPolitikas joma: Attīstības sadarbība Atbildīgā iestāde: Ārlietu ministrija
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|