1.2. Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 (turpmāk – Spriedums) ir atzinusi pašvaldību tiesības noteikt pienākumu uzkopt nekustamajam īpašumam piegulošu publiskā lietošanā esošu teritoriju. Šāds pienākums personām tiek uzlikts sabiedrības interesēs – lai nodrošinātu sakoptu pilsētvidi, kā arī novērstu iespējamos draudus personu veselībai un dzīvībai, kas varētu tikt apdraudētas nesakoptas īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas gadījumā. Satversmes tiesa vairākkārt ir norādījusi, ka jebkuram pamattiesību ierobežojumam bez tā, ka šis ierobežojums ir noteikts ar likumu un tam ir leģitīms mērķis, ir jāatbilst arī samērīguma principam. Spriedumā Satversmes tiesa secināja, ka pašvaldībām, saistošajos noteikumos, nosakot publiskā lietošanā esošo teritorijas kopšanas kārtību, jāizvērtē, kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi – nodrošināt sakoptu pilsētvidi. Norādīts arī, ka pašvaldībai iespēju robežās jāparedz atvieglojumi personām, kuras vecuma, veselības stāvokļa vai citu objektīvu iemeslu dēļ nespēj minēto pienākumu izpildīt. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība šādu kārtību ir paredzējusi saistošo noteikumu IV nodaļā;

1.3. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, lai nodrošinātu samērīgu pienākumu uzlikšanu privātpersonām un pašvaldības līdzdalību šīs autonomās funkcijas īstenošanā, nodrošinās ielu: Pērkona iela, Rīgas iela, Mežaparka prospekts, Meža prospekts, Bulduru prospekts, Aizkraukles iela, Rembates iela, Raunas iela, Ikšķiles iela, Dzintaru prospekts, Lienes iela, Jomas iela, Jūras iela, Ērgļu iela, Zigfrīda Meierovica prospekts, Dubultu prospekts, Strēlnieku prospekts, Raiņa iela, Nometņu iela, Tallinas iela, Mellužu prospekts, Asaru prospekts, Talsu šoseja, Kolkas iela, Turaidas iela posmā no izejas pludmalē līdz dzelzceļa līnijai, Skolas iela, Ventspils šoseja, Slokas iela, Piekrastes iela, Mežmalas iela, Tukuma iela, E. Dārziņa iela, Vienības prospekts, Lielais prospekts, Vikingu iela, Lašu iela, Babītes iela, Viestura iela posmā no Ganību ceļa līdz Vienības prospektam, Jaunķemeru ceļš, Tūristu iela, kopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu par pašvaldības budžeta līdzekļiem. Minētās ielas ir Jūrmalas valstspilsētas centrālās ielas, kur notiek intensīva sabiedriskā transporta, autotransporta un cilvēku plūsma, līdz ar to ir nepieciešams pastiprināti nodrošināt to kopšanu, kas būtu nesamērīga pienākuma uzlikšana privātpersonām;

1.4. Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. un 4. punkts nosaka, ka pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, piemērojot administratīvos sodus, ja likumos tas nav paredzēts, tostarp jautājumos par teritorijas uzturēšanu, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu, kā arī par īpašumam piegulošu, publiskā lietošanā nodotu pašvaldības teritoriju (gājēju ietves un zāliens līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) kopšanu. Izvērtējot situācijas Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā un iedzīvotāju paradumus teritorijas kopšanā, secināms, lai sasniegtu saistošajos noteikumos noteikto mērķi, ir nepieciešams noteikt prasības teritorijas kopšanai, izdodot saistošos noteikumus, kuri paredz administratīvo atbildību par to neievērošanu;

1.5. saistošo noteikumu 5.1. apakšpunktā noteiktais zāles garums 15 cm (maksimālais pieļaujamais) ir optimāls, lai tiktu ievērots gan sakoptas pilsētvides uzstādījums, gan kvalitatīvi veikta to normatīvajos aktos noteikto prasību kontrole, kas saistīta ar atkritumu apsaimniekošanas ievērošanu, proti, pārlieku gara zāle īpašuma vai īpašumam piegulošā teritorijā rada atkritumu uzkrāšanās riskus, kas, savukārt, var veicināt antisanitārus apstākļus, vides piesārņojumu vai personu veselības, vai dzīvības apdraudējumus, tostarp no antisanitāros apstākļos mītošo grauzēju pārnēsājamām slimībām u.c. Papildus norādāms – nekopti īpašumi ar garu zāli ir pozitīva augsne dažādu rāpuļu, t.sk. Latvijā vienīgās indīgās čūskas (odzes) izplatībai kā arī ērču izplatībai, kas, savukārt, pilsētvidē var radīt lielākus riskus iedzīvotāju, viesu un tūristu veselībai un dzīvībai. Saistošajos noteikumos noteiktais maksimālais zāles garums 15 cm veicinās ne tikai Jūrmalas valstspilsētas teritorijas sakoptību, bet arī būtiski ierobežos invazīvo sugu izplatību pilsētvidē. Tāpat teritorijas kopšanā ir paredzēti izņēmumi saskaņā ar saistošo noteikumu 5.1.1., 5.1.2., 5.1.3. apakšpunktiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, neatkarīgi no tā vai teritorija ir vai nav nožogota, tā ir vai nav redzama no publiskās ārtelpas, pieļaujamais zāles garums (15 cm) Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā, ar saistošajos noteikumos noteiktajiem izņēmumiem, ir samērīgs, lai saistošo noteikumu mērķis tiktu sasniegts;

1.6. saistošo noteikumu 4. punktā noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina piegulošās teritorijas uzturēšanu piecu metru platumā no nekustamā īpašuma robežas, tai skaitā gājēju ietves un zālienu līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas. Izvērtējot faktiskās situācijas un ņemot vērā, ka piegulošo teritoriju kopšana tiek attiecināta arī uz gājēju ietvēm, saistošajos noteikumos ir noteikta maksimālā kopjamā platība (pieci metri) īpašumam piegulošā teritorijā, lai nerodas situācijas, kad daļa no ietves netiek kopta. Noteiktā platība (pieci metri) piegulošās teritorijas kopšanā saistošajos noteikumos ir noteikta kā maksimālā un ir samērīga, bieži šīs platības ir mazākas par pieciem metriem, ņemot vērā faktisko situāciju dabā. Līdz šim nav konstatēts, ka kopšanai noteiktā piegulošā platība, kādā no gadījumiem, pārsniegtu pusi no nekustamā īpašuma platības. Situācijās, kad konstatēts, ka piegulošās teritorijas platība, kas tiek uzturēta no personas puses, pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības – pieļaujams, ka persona kopj piegulošo teritoriju tādā platībā, kas nav lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, attiecīgi samazinot kopjamo platību no brauktuves puses. Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz būtisku atbalstu teritoriju uzturēšanā un kopšanā, katru gadu izvērtējot pašvaldības budžeta iespējas, tiek rīkotas akcijas par dažāda veida atkritumu bezmaksas nodošanu, arī, kas radušies nekustamo īpašumu kopšanas rezultātā, piemēram, rudens lapu izvešanu no īpašumiem bez maksas u.c. Tāpat nekustamā īpašuma piegulošo teritoriju kopšanā saistošo noteikumu IV nodaļa paredz atvieglojumus;

1.7. Jūrmalas valstspilsētas administrācijā saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums ar iebildumiem, svītrot Jūrmalas domes 2023. gada 28. septembra saistošo noteikumu Nr. 25 "Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas kopšanas un uzturēšanas noteikumi" III nodaļu "Aizliegumi un ierobežojumi pašvaldības administratīvajā teritorijā" un precizēt V nodaļu "Saistošo noteikumu izpildes kontrole un administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpumu".

2.1.1. saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu paredz budžeta ieņēmumus par šo Noteikumu prasību neievērošanu fiziskām un juridiskām personām, piemērojot šo Noteikumu 11. punktā noteiktos naudas sodus. 2022. gada budžeta ietvaros ieņēmumi par šo Noteikumu pārkāpumiem (piemērotajiem sodiem) sastādīja 35 390.00 euro. Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz pašvaldības budžetu paredz izdevumu daļu. Pašvaldības izdevumi, veicot Jūrmalas valstspilsētas administratīvās teritorijas publiskās ārtelpas kopšanu (zāliena pļaušana, grābšana, ielām piegulošo teritoriju uzturēšana u.c.) 2022. gada budžeta ietvaros bija vairāk kā ~ 1 000 000.00 euro. Paredzama budžeta izdevumu daļas palielināšana, līdzsvarojot finansējumu citās pozīcijās;

2.1.2. nav nepieciešami resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanai, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi;

2.2. saistošo noteikumu izpilde tiek nodrošināta piešķirtā budžeta ietvaros.

3.2. ietekme uz iedzīvotāju veselību – sagaidāma pozitīva ietekme, piemēram, bioloģiskā daudzveidība pilsētā var uzlabot iedzīvotāju fizisko un garīgo veselību, tāpat sakopta un atbilstoši uzturēta vide;

3.3. ietekme uz sociālo vidi – nav;

3.4. ietekme uz uzņēmējdarbības vidi – nav.

4.2. administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Jūrmalas pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata Jūrmalas Administratīvā komisija.

5.2. papildu darba vietas netiks izveidotas.

6.2. nav paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija.

8.2. Saistošo noteikumu izstrādē izvērtētas un ņemtas vērā sekojošu institūciju rekomendācijas:

8.2.1. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2022. gada 6. jūlija vēstule Nr. 1-18/4247;

8.2.2. Dabas aizsardzības pārvaldes 2022. gada 22. jūlija vēstule Nr. /2.2/4005/2022-N;

8.2.3. Latvijas Republikas tiesībsarga 2022. gada 4. jūlija atzinums Nr. 6-6/39.