Ministru kabineta noteikumi Nr. 692

Rīgā 2023. gada 28. novembrī (prot. Nr. 59 51. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.2. pasākuma "Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" 4.3.1.2. pasākumu "Pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, tuvinot valsts sociālās aprūpes centru filiāles kopienā sniegtajiem (ģimeniskai videi pietuvinātiem) pakalpojumiem" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem;

1.5. pasākuma atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir paaugstināt pakalpojumu kvalitāti un uzlabot pakalpojumu pieejamību valsts sociālās aprūpes centros, izveidojot ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma infrastruktūru, tādējādi sekmējot bērnu un jauniešu ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu.

3. Pasākuma mērķa grupa ir valsts sociālās aprūpes centros esošie: 

3.1. bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem funkcionālo traucējumu smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa, audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē;

3.2. personas no 18 gadiem līdz 25 gadiem (ieskaitot) ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.

4. Pasākuma ietvaros sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2024. gada 31. decembrim – iznākuma rādītājs – izvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei – 10;

4.2. līdz 2029. gada 31. decembrim:

4.2.1. iznākuma rādītāji:

4.2.1.1. izvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveidei – 10;

4.2.1.2. jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitāte – 120;

4.2.2. rezultāta rādītājs – personu skaits gadā, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, – 120.

5. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija.

7. Pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 100 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 22 185 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 915 000 euro.

8. Pasākuma atbalsta veids ir grants.

9. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

10. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2021. gada 1. decembra.

II. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem

11. Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams", kas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu pārvalda Labklājības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, kuri nepieciešami valsts sociālās aprūpes centru pakalpojumu nodrošināšanai. Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

12. Finansējuma saņēmēja sadarbības partneri ir valsts sociālās aprūpes centri (turpmāk – sadarbības partneri).

13. Finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneriem slēdz sadarbības līgumu. Sadarbības līgumā papildus normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, noteiktajām prasībām iekļauj vismaz šādu informāciju par sadarbības partneru pienākumiem:

13.1. sniegt informatīvo un konsultatīvo atbalstu, kas nepieciešams kvalitatīvai projekta mērķa sasniegšanai un īstenošanai;

13.2. nodrošināt, ka projekta īstenošanā šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajā informatīvā un konsultatīvā atbalsta sniegšanā piedalās to valsts sociālās aprūpes centru filiāļu speciālisti, kuri ikdienā nodrošina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu šo noteikumu 3. punktā minētajai mērķa grupai.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

14. Pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

14.1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas, izņemot projekta iesniegumu, izstrāde, tai skaitā arī metu konkursa organizēšana;

14.2. būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, teritorijas labiekārtošana, būvekspertīze, būvuzraudzība, autoruzraudzība, energosertifikācija un energoaudits;

14.3. nekustamā īpašuma atsavināšana, tai skaitā nekustamā īpašuma iegāde, atsavināšana sabiedrības vajadzībām un nekustamā īpašuma tirgus cenas novērtēšana;

14.4. materiāltehniskā nodrošinājuma iegāde;

14.5. vides pieejamības ekspertu konsultācijas šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

14.6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi;

14.7. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.

15. Pasākuma ietvaros plāno šādas attiecināmās izmaksas:

15.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

15.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

15.3. neparedzētās izmaksas.

16. Šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

16.1. attiecināmās personāla izmaksas – projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Personāla atlīdzības izmaksām jābūt atbilstošām finansējuma saņēmēja iestādes atlīdzības sistēmā noteiktajai samaksai par līdzvērtīga darba veikšanu vai atbilstošām vidējai darba samaksai saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē;

16.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:

16.2.1. iepirkumu līgumu izmaksas šo noteikumu 14. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, ņemot vērā, ka iepirkumu līgumu izmaksas šo noteikumu 14.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai piemēro, ja komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai piesaista pakalpojuma sniedzēju, un šo noteikumu 14.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai piesaista pakalpojuma sniedzēju;

16.2.2. žūrijas komisijas darbības un atlīdzības un godalgu izmaksas šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētās projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādei;

16.2.3. izmaksas nekustamā īpašuma iegādei un nekustamā īpašuma tirgus cenas novērtēšanai, kā arī izmaksas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma iegādi un atsavināšanu;

16.2.4. iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksas šo noteikumu 14.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja projekta vadības un īstenošanas personāls piesaistīts uz darba tiesisko attiecību pamata. Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikas par vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķinu un piemērošanu viena km izmaksām un iekšzemes komandējuma izmaksām.

17. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētā projekta vadības personāla izmaksas nepārsniedz 84 787 euro kalendāra gadā, un tās reizina ar projekta īstenošanas gadu skaitu. Ja projekta īstenošanas gads neietver 12 kalendāra mēnešus, gada izmaksu ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta īstenošanas kalendāra mēnešu skaitam.

18. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto izmaksu plānošanā ņem vērā, ka:

18.1. projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā būvekspertīzes, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

18.2. žūrijas komisijas darbības un atlīdzības un godalgu izmaksas var paredzēt, ja šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētās projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas izstrādei organizē metu konkursu;

18.3. teritorijas labiekārtošanai izmaksas plāno tādā apmērā, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā nodrošinātu būves nodošanu ekspluatācijā, izveidotu teritoriju atpūtas un brīvā laika pavadīšanai, rehabilitācijai un rekreācijai, kā arī nodrošinātu vides piekļūstamību šo noteikumu 3. punktā minētajām mērķa grupas personām un citiem teritorijas un būves lietotājiem;

18.4. šo noteikumu 16.2.3. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

18.5. darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanai un remontam, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam jaunu darba vietu radīšanai vai gadījumā, ja esošas darba vietas aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā;

18.6. šo noteikumu 14.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var paredzēt transporta pakalpojumu izmaksas (transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojumu pirkšana, maksa par degvielu).

19. Šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba tiesisko attiecību pamata.

20. Šo noteikumu 15.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas finansējuma saņēmējs var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, kas nepārsniedz piecus procentus no šo noteikumu 15.1. apakšpunktā minētajām kopējām projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, un tās var izmantot šo noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai. Neparedzēto izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka vienošanās par projekta īstenošanu.

21. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr.  2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tas nav atgūstams saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodokļu jomā.

22. Pasākuma ietvaros šo noteikumu 14. punktā minēto atbalstāmo darbību izmaksu veikšanai sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam veic avansa un starpposma maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtību Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā, nodrošinot avansa un starpposma maksājumu kopsummu 100 procentu apmērā no projekta apstiprinātā kopējā attiecināmā finansējuma.

23. Šo noteikumu 22. punktā minētos starpposma maksājumus sadarbības iestāde veic arī laikposmā, kad finansējuma saņēmējs izmanto saņemtā avansa maksājumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst iespējai to izlietot deviņu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu sadarbības iestāde var piešķirt līdz 30 procentiem no projekta apstiprinātā kopējā attiecināmā finansējuma, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

IV. Pasākuma un projekta īstenošanas nosacījumi

24. Pasākuma īstenošanu pārvalda un ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma infrastruktūras izveidei izvēlētās vietas saskaņo Labklājības ministrija.

25. Šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs, tai skaitā īstenojot iepirkumu līgumus, nodrošina:

25.1. jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādi;

25.2. ēkas energoefektivitātes novērtēšanu, ja tā ir priekšnosacījums būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktās dokumentācijas izstrādei;

25.3. citas projekta īstenošanai nepieciešamās pamatojošās dokumentācijas izstrādi, ja tā ir nepieciešama šo noteikumu 14.2. apakšpunktā atbalstāmo darbību īstenošanai.

26. Šo noteikumu 14.2. apakšpunktā atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs, tai skaitā īstenojot iepirkumu līgumus, nodrošina:

26.1. infrastruktūras izveidi šo noteikumu 3. punktā minētās mērķa grupas personām atbilstoši būvniecības jomā noteiktajiem normatīvajiem aktiem;

26.2. papildus būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām – vides pieejamības ekspertu konsultācijas un specifiskas darbības vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai personām ar:

26.2.1. redzes traucējumiem;

26.2.2. dzirdes traucējumiem;

26.2.3. kustību un pārvietošanās traucējumiem;

26.2.4. garīga rakstura traucējumiem.

27. Īstenojot šo noteikumu 14.3. apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, finansējuma saņēmējs:

27.1. balstās uz saimnieciskuma principu, kā arī pamato nekustamā īpašuma iegādes nepieciešamību un saikni ar projekta mērķi;

27.2. plāno izdevumus tāda nekustamā īpašuma iegādei, kas nav citam atsavināts, ieķīlāts, iznomāts vai nodots lietojumā, kas netiek izmantots kā komersanta juridiskā adrese un tajā nav deklarēta fiziskas vai juridiskas personas adrese, tas nav apgrūtināts ar parādiem vai saistībām un tam nav uzlikts aizliegums vai arests, kā arī par nekustamo īpašumu ir samaksāti visi tam piemērojamie nodokļi, kas bija jāsamaksā līdz darījuma noslēgšanai;

27.3. ievēro attiecīgi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā vai Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto kārtību.

28. Šo noteikumu 14.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs, tai skaitā īstenojot iepirkumu līgumus, nodrošina telpu aprīkošanai un ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai nepieciešamā materiāltehniskā aprīkojuma iegādi, kā arī datoru, datorprogrammatūras, tehnisko palīglīdzekļu un citu nepieciešamo ierīču un materiālu iegādi.

29. Šo noteikumu 14.5. apakšpunktā atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmējs, tai skaitā īstenojot iepirkumu līgumus, nodrošina konsultāciju sniegšanu atbilstoši būvju vispārīgo prasību būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajām minimālajām vides pieejamības prasībām un Labklājības ministrijas izstrādātajiem labās prakses ieteikumiem vides piekļūstamības nodrošināšanai.

30. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

30.1. nodibina darba tiesiskās attiecības ar projekta vadības un īstenošanas personālu un, paredzot tam atlīdzības izmaksas, nodrošina, ka šis personāls tiek nodarbināts normālu vai nepilnu darba laiku, tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika izmaksu attiecināmības principu. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, veic personāla darba laika uzskaiti par nostrādāto laiku un veiktajām funkcijām;

30.2. publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms un atbilst projekta darbības specifikai, īstenojot sociāli atbildīgus, inovatīvus un zaļos publiskos iepirkumus;

30.3. iepirkumu līgumos avansa maksājumu paredz ne vairāk kā 50 procentu apmērā no attiecīgās līguma summas;

30.4. piesaista šo noteikumu 14. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai nepieciešamo personālu, slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem vai īsteno publiskos iepirkumus, nodrošinot, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītais personāls, sadarbības partnera personāls, kas iesaistīts projekta īstenošanā, un iepirkumu līgumu izpildītāji ir:

30.4.1. informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm;

30.4.2. parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – regula 2018/1046), 61. pantu un publisko iepirkumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

30.5. nodrošina, ka šo noteikumu 16.2.2. un 18.2. apakšpunktā minētās žūrijas komisijas dalībnieki pirms metu konkursa pieteikuma izvērtēšanas paraksta apliecinājumu, ka nav saistīti ar labuma guvēju likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē un regulas 2018/1046 61. panta izpratnē;

30.6. novērš dubultfinansēšanas riskus un nodrošina, ka projekta ietvaros atbalstāmās darbības un to izmaksas nav finansētas, netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem;

30.7. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu atbilstoši regulas Nr.  2021/1060 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

30.8. savā tīmekļvietnē un sociālajos tīklos ievieto informāciju par projekta īstenošanu un aktualizē to, tiklīdz pieejama jaunākā informācija;

30.9. nodrošina informācijas un vides piekļūstamību, atšķirīgas attieksmes aizlieguma ievērošanu personas vecuma, dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu, kā arī nodrošina, ka tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta darba laika iespēju un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem, kā arī sievietēm un vīriešiem nodrošina vienādu samaksu par vienādas vērtības darbu;

30.10. nodrošina ieguldījumu infrastruktūrā atbilstību normatīvajiem aktiem par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

30.11. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem plānots veikt ieguldījumus, ir Labklājības ministrijas valdījumā vai līdz projekta īstenošanas beigām tiks nostiprināts zemesgrāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas personā;

30.12. neplāno fosilo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanu un, ciktāl tas ir attiecināms, šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai tehniskās specifikācijas prasībās iekļauj informāciju, kas pamato, ka paredzētie risinājumi ir videi draudzīgi un energoefektīvi un atbalsta horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088, 17. panta nozīmē) mērķu ievērošanu:

30.12.1. klimata pārmaiņu mazināšanai;

30.12.2. spējai pielāgoties klimata pārmaiņām;

30.12.3. ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai;

30.12.4. pārejai uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu;

30.12.5. piesārņojuma novēršanai un kontrolei;

30.12.6. bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai;

30.13. uzkrāj datus par šādiem horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" horizontālajiem rādītājiem: 

30.13.1. objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

30.13.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;

30.14. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par projekta izdevumiem saskaņā ar grāmatvedību regulējošo normatīvo aktu prasībām un vispārpieņemtiem grāmatvedības kārtošanas principiem, piemēram, izveidojot atbilstošu uzskaites kodu sistēmu par projekta īstenošanai veiktajiem darījumiem.

31. Labklājības ministrija nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam, izmantojot projekta ietvaros radīto infrastruktūru ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanai.

32. Ja pasākuma ietvaros izveidojamā ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma infrastruktūra projekta īstenošanas laikā šo noteikumu 31. punktā minētajā periodā vai ieguldījumu amortizācijas periodā kļūst par infrastruktūru, kas saistīta ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs atmaksā sadarbības iestādei nelikumīgi saņemto atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu. Ja paredzēts mainīt ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma infrastruktūras izmantošanas nosacījumus ieguldījumu amortizācijas periodā un tā rezultātā projekta darbības būs saistītas ar saimniecisko darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, Labklājības ministrija iesniedz sadarbības iestādē informāciju par plānotajām izmaiņām.

33. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

34. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒ zemkopības ministrs A. Krauze