Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1. Mērķis un nepieciešamības pamatojums

Tiesības dzīvot labvēlīgā vidē aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 115. pants, kas sevī ietver divus būtiskus satura elementus: valsts konstitucionālo pienākumu aizsargāt vidi un personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.¹

Tulkojot pirmo elementu, kas nosaka valsts pienākumu aizsargāt vidi, vārds "valsts" lietojams visplašākajā izpratnē, ar to saprotot arī pašvaldību, kurai kopīgi ar valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums aizsargāt ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.² Savukārt otrs elements, kas ietver tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, nozīmē personas tiesības dzīvot vidē, kuras stāvoklis neapdraud personas veselību un labklājību. Degradēta dabiskā vide negatīvi ietekmē ikvienas personas (sabiedrības) labklājību.³

Lai sekmētu Satversmes 115. pantā ietverto pašvaldības pienākumu izpildi, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas otrais punkts paredz, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Savukārt pašvaldībai, lai nodrošinātu minētās autonomās funkcijas izpildi, saskaņā ar Pašvaldību likuma 45. panta pirmās daļas 3. punktu, ir piešķirtas tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, nosakot administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos administratīvos sodus par teritoriju un būvju uzturēšanu, ciktāl tas ir saistīts ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Pašvaldības administratīvajā teritorijā nereti konstatējami nekustamie īpašumi (gan zemes gabali, gan būves), par kuriem tās īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav pienācīgi rūpējies.

Saistībā ar teritoriju uzturēšanu un kopšanu, līdz šim likumdevējs veicamos minimālos teritorijas sakopšanas darbus normatīvajā aktā ir nodefinējis tikai daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" (turpmāk – noteikumi), daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir jānodrošina sanitārās apkopes prasību izpilde, lai novērstu iespējamos apdraudējumus cilvēku dzīvībai, veselībai, drošībai, īpašumam vai videi. Noteikumu 5. punkts nosaka regulāri veicamos teritorijas sakopšanas darbus, kā arī ziemas periodā papildus regulāri veicamos teritorijas sakopšanas darbus, un saskaņā ar noteikumu 4. punktu pašvaldībai saistošajos noteikumos ir jānosaka kārtība, kādā veicami 5. punktā noteiktie teritorijas sakopšanas darbi.

Šobrīd Bauskas novada pašvaldībā (turpmāk – pašvaldība) nav spēkā neviens normatīvais akts, kas noteiktu gan noteikumos reglamentēto regulāri veicamo teritorijas sakopšanas darbu kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, gan citu nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju pienākumus attiecībā uz teritoriju kopšanu pašvaldībā, tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pašvaldības iestādes "Bauskas novada pašvaldības policija" (turpmāk – Pašvaldības policija) sniegto darba atskaiti par periodu no 2022. gada decembra līdz 2023. gada jūnijam, kurā norādīts, ka Pašvaldības policija ir saņēmusi 5 izsaukumus par nesakārtotu īpašumu, 20 izsaukumus par nepļautu zālienu, 2 izsaukumus par smakām un 52 izsaukumi par atkritumiem un piegružošanu, saņemtie izsaukumi liecina, ka ar teritorijas kopšanu saistīti jautājumi Bauskas novada iedzīvotājiem ir aktuāli.

Saistībā ar būvju uzturēšanu, Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) XV nodaļa reglamentē nosacījumus, kādos jāveic pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai ainavu bojājošas būves sakārtošana vai nojaukšana. 158.2. apakšpunkts nosaka, ka būve jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kādas ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

Likumdevējs, pieņemot Vispārīgos būvnoteikumus, jau ir izvērtējis un atzinis, ka gadījumā, ja būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, tas degradē ainavu un saskaņā ar Vispārējo būvnoteikumu 159. punktu tās ir jāsakārto, līdz ar to likumdevējs pašvaldībai nav devis rīcības brīvību vērtēt, vai šāds nodarījums ir sabiedrībai kaitīgs un vai šāds nodarījums ir sabiedrības interešu aizskārums. Tieši pretēji, likumdevējs jau uz to ir norādījis kā būtisku pārkāpumu un devis pašvaldībai tiesības saistošajos noteikumos noteikt prasības, kādām ir jāatbilst minētajām būvēm. Taču šobrīd pašvaldībā nav spēkā esoša normatīvā akta, kas paredzētu šādas prasības būvēm, tomēr pašvaldībā ir novērojamas situācijas, kad būvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nerūpējas par to, kā piemēram, Bauskas vecpilsētas pilsētbūvniecības ainavā (ainaviski vērtīgā teritorija saskaņā ar Bauskas novada teritorijas plānojumu) ir novērojams, ka būves nereti netiek koptas, to fasādes ir nolupušas un nodrupušas, kā rezultātā rodas nepievilcīga ainava un ainaviski vērtīgā teritorija zaudē savu vērtību, līdz ar to šādu nosacījumu nepieciešamība ir aktuāla.

Ņemot vērā iepriekš minēto, saistošo noteikumu neesamība rada situācijas, kurās pie iespējama personas drošības, veselības vai labklājības apdraudējuma, pašvaldībai nav līdzekļu, ar kuriem tos varētu ierobežot vai novērst, tādēļ pašvaldības administratīvajā teritorijā ir nepieciešami vienoti noteikumi, kas nosaka teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas prasības pašvaldībā, lai būtu iespējams identificēt pārkāpumus un vērsties pret nekustamo īpašumu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, lai tos novērstu, tādējādi veidojot drošu un sakoptu vidi.

Pašvaldība, izstrādājot saistošos noteikumus, saskaņā ar noteikumiem ir noteikusi gan daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijās regulāri veicamo teritorijas sakopšanas darbu kārtību, gan, izvērtējot aktualitāti un nepieciešamību, nedzīvojamo ēku, viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju sakopšanas un uzturēšanas darbus.

Papildus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, par saistošo noteikumu neievērošanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju teritorijās regulāri veicamo teritorijas sakopšanas darbu neveikšanu likumdevējs jau ir paredzējis administratīvo atbildību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. pantā. Taču, ņemot vērā samērīguma un vienlīdzības principus, arī par nedzīvojamo ēku, viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju sakopšanas darbu neveikšanu saistošajos noteikumos ir paredzama administratīvā atbildība, jo likumdevējs, lai gan tikai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā, bet jau ir izšķīries par labu administratīvajam sodam gadījumos, ja netiek pienācīgi veikti teritoriju sakopšanas darbi, un lai nodrošinātu konsekventu rīcību attiecībā uz līdzīgiem pārkāpumiem, kā arī lai iedzīvotājam būtu skaidra un viegli uztverama kārtība, ir nosakāms vienāds administratīvā pārkāpuma process neatkarīgi no tā, kāds ir nekustamā īpašuma veids.

Saistībā ar būvju uzturēšanu, arī šeit likumdevējs jau ir paredzējis iespēju par pārkāpumiem būvju ekspluatācijas jomā atbildīgo personu administratīvi sodīt saskaņā ar Būvniecības likuma 28. pantu, līdz ar to, lai arī šajā jautājumā nodrošinātu konsekvenci, saistošajos noteikumos ietverams regulējums par administratīvā soda piemērošanu gadījumos, kad tiek pārkāpti būvju uzturēšanas noteikumi.

Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem administratīvā atbildība ir paredzēta par šādu noteikumu neievērošanu:

1. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku teritoriju uzturēšana:

– zāliena pļaušana pilsētās un ciemos, zāliena garumam nepārsniedzot 20 centimetrus gadījumā, ja teritorija nav nožogota vai teritorija ir nožogota ar caurredzamu žogu

– zāliena pļaušana ārpus pilsētu un ciemu teritorijām, zālienu pļaujot ne retāk kā 2 (divas) reizes gadā, pirmo reizi to veicot līdz 20. jūnijam un otro – līdz 1. oktobrim, lai nepieļautu kūlas veidošanos;

– cietā seguma ietvju, celiņu, iekšpagalma un piebraucamo ceļu attīrīšana no sniega un ledus katru dienu līdz plkst. 7.00 vai stundas laikā pēc intensīvas snigšanas beigām;

– transportlīdzekļu stāvēšanai paredzēto laukumu attīrīšana no sniega un ledus katru dienu līdz plkst. 8.00 vai stundas laikā pēc intensīvas snigšanas beigām;

– cietā seguma ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu kaisīšana ar pretslīdes materiāliem katru dienu līdz plkst. 7.00;

– sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām balkoniem 72 stundu laikā no apdraudējuma rašanās;

– situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošina bīstamo vietu norobežošanu, kamēr bīstamība tiek novērsta.

2. Viendzīvokļa dzīvojamo māju un neapbūvētu zemesgabalu teritoriju uzturēšana:

– zāliena pļaušana pilsētu un ciemu teritorijās, kuras vērstas pret publisku ārtelpu, zāliena garumam nepārsniedzot 20 centimetrus gadījumā, ja teritorija nav nožogota vai teritorija ir nožogota ar caurredzamu žogu zāliena pļaušana, ārpus pilsētu un ciemu teritorijām zālienu pļaujot ne retāk kā 2 (divas) reizes gadā, pirmo reizi to veicot līdz 20. jūnijam un otro – līdz 1. oktobrim, lai nepieļautu kūlas veidošanos;

– zāliena pļaušana, teritorijās, kuras pieteiktas Lauku atbalsta dienestā, zālienu nopļaujot ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā, to veicot līdz 15. septembrim;

– sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, kas robežojas ar ietvi, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, balkoniem 72 stundu laikā no apdraudējuma rašanās.

– situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošina bīstamo vietu norobežošanu, kamēr bīstamība tiek novērsta.

Attiecībā par zāliena pļaušanu, saistošajos noteikumos ir iekļauti dažādi nosacījumi, diferencējot tos, atkarībā no tā, kur atrodas nekustamais īpašums un vai nekustamais īpašums ir nožogots, kā arī noteikti dažādi zāliena maksimālie garumi un minimālās zāliena pļaušanas reizes, tādējādi nodrošinot, ka blīvāk apdzīvotajās teritorijās (pilsētās un ciemos) tiek nodrošināta droša un sakopta vide, ņemot vērā arī konkrēta nekustama īpašuma ietekmi uz kopējo vides sakoptību un drošību.

Nosakot pienākumu pļaut zālienu, kā arī maksimālo zāliena augstumu un minimālo zāliena pļaušanas reižu skaitu gadā, ņemti vērā šādi apsvērumi:

1) pilsētās un ciemos nereti ir sastopami meža zvēri (lapsas, zaķi, stirnas) un nenopļauts zāliens ir viena no vietām, kur šie meža zvēri patveras un uzskata par savu mājvietu. Savukārt meža zvēri rada apdraudējumu gan cilvēkam, gan mājdzīvniekiem, jo var būt neprognozējami savā rīcībā, kā arī pārnēsāt slimības, tie var nodarīt kaitējumu cilvēku ierīkotiem apstādījumiem, kā arī radīt apdraudējumu satiksmes drošībai, jo liela daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek saduroties ar dzīvnieku. Līdz ar to, lai pilsētās un ciemos neradītu labvēlīgu vidi dzīvošanai šiem zvēriem, nepieciešama regulāra zāliena pļaušana;

2) zālienā uzturas dažādi kaitēkļi, tai skaitā ērces, kuras var pārnēsāt slimības un kļūt par apdraudējumu cilvēka veselībai. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos apstākļos tā var būt arī garāka. Tādēļ, lai samazinātu ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir svarīgi kopt nekustamā īpašuma teritoriju, tai skaitā, regulāri pļaut zālienu⁴;

3) nereti, lai atbrīvotos no pērnajā gadā nenopļautā zāliena (kūlas), cilvēki izvēlas to dedzināt, tādā veidā nodarot kaitējumu gan videi, gan arī rada apdraudējumu gan savai, gan citu cilvēku veselībai un dzīvībai. Tādējādi, lai neveidotos kūla un samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, ir nepieciešams kopt nekustamo īpašumu, tajā skaitā regulāri veicot zāliena pļaušanu, līdz ar to saistošajos noteikumos ir svarīgi noteikt minimālo reižu skaits gadā, kad zāliens ir jānopļauj. Vispārējā gadījumā zāle nopļaujama pirmo reizi līdz 20. jūnijam, lai nodrošinātu teritoriju sakopšanu līdz vasaras saulgriežiem, un otro reizi – līdz 1. oktobrim, lai nodrošinātu teritoriju sakopšanu pēc ražas novākšanas un pirms iestājies aukstums. Attiecībā uz teritorijām, kuras pieteiktas Lauku atbalsta dienestā, zāliena pļaušana jāveic reizi gadā līdz 15. septembrim, ņemot vērā Lauku atbalsta dienesta nosacījumus par atbalsta saņemšanu (zālājiem jābūt noganītiem vai nopļautiem un zālei novāktai līdz 15. augustam; līdz 15. septembrim ir jābūt noganītiem vai nopļautiem un novāktiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem vai zālājiem, kas atzīti par ES nozīmes biotopiem⁵);

4) saskaņā ar šobrīd spēkā esošo bijušā Bauskas novada teritorijas plānojumu, pilsētas un ciemu teritorijās žogiem gar ielām un ceļiem jābūt vismaz 20 procenti caurredzamiem⁶, bijušā Iecavas novada teritorijas plānojums nosaka, ka ciemu teritorijās, atkarībā no žoga augstuma, caurredzamībai jābūt līdz 80 procentiem⁷, bijušajā Rundāles novada teritorijas plānojums nosaka, ka žogi gar ielām un ceļiem nedrīkst būt necaurredzami⁸, savukārt bijušā Vecumnieku novada teritorijas plānojumā noteikts, ka žoga minimālajai caurredzamībai jābūt 50 procentiem⁹. Izvērtējot nosacījumus, kādi šobrīd pašvaldībā ir attiecībā uz žogu būvniecību, ir noteikti nosacījumi attiecībā uz zāles pļaušanu iežogotās teritorijās. Prasības ir noteiktas, ņemot vērā nekustamā īpašuma ietekmi uz kopējo ainavu. Līdz ar to gadījumā, ja žogs ir caurredzams un teritorija ir pamanāma no publiskās ārtelpas, zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus.

Attiecībā uz ietvju, celiņu, laukumu, iekšpagalma un iebraucamo ceļu tīrīšanu ziemas periodā, pienākumi noteikti, ņemot vērā iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai, ja tīrīšanas darbi netiek veikti laikus. Ņemot vērā, ka vairums iedzīvotāju savas dienas gaitas (dodas uz izglītības iestādi vai darbu) uzsāk ap plkst. 7.00, ir svarīgi, ka līdz šim laikam prioritāri jau ir veikta ietvju, celiņu, laukumu, iekšpagalma un iebraucamo ceļu attīrīšana no sniega un ledus, kā arī ir veikta cietā seguma ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu nokaisīšana ar pretslīdes materiāliem, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. Attiecīgi pēc prioritāro darbu pabeigšanas ir veicama transportlīdzekļu stāvēšanai paredzēto laukumu attīrīšanu no sniega un ledus līdz plkst. 8.00, kad lielākoties stāvlaukumi ir brīvi no transportlīdzekļiem.

Grantētās un bez cietā seguma ietves, celiņi un piebraucamie ceļi pārsvarā ir ar nelielu noslodzi, tādēļ noteikts nosacījumos tos kaisīt pēc nepieciešamības.

Vēl papildus, teritorijās, kuras vērstas pret publisku ārtelpu, ir noteikts pienākums veikt teritorijā esošo žogu, vārtu un vārtiņu, uzturēšanu tehniskā un vizuālā kārtībā, un publiskās teritorijās (daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku teritorijas) arī veikt teritorijā esošo labiekārtojuma elementu (bērnu rotaļu ierīču un laukumu, sporta aprīkojuma, laternu un apgaismes ķermeņu, velosipēdu statīvu u.tml.) uzturēšanu. Nereti novērojams, ka minētie labiekārtojuma elementi, kurus izmanto ikdienā gan pieaugušie, gan bērni, kā arī žogi, vārti un vārtiņi ir sliktā tehniskajā stāvoklī un var radīt vai rada cilvēku veselības apdraudējumu un lai to novērstu, ir nepieciešams noteikt par pienākumu regulāri tos apsekot un uzturēt vizuālā un tehniskā kārtībā.

Lai nodrošinātu konsekvenci jautājumos, kas saistīta ar teritorijas sakopšanu un uzturēšanu, par iestādi, kura saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ir kompetenta veikt administratīvā pārkāpuma procesu, ir noteikta Pašvaldības policija. Jau saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, pašvaldības policija ir tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu saistībā ar pārkāpumiem obligāti veicamajās pārvaldīšanas darbībās, tai skaitā, par regulārajiem teritorijas sakopšanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām, līdz ar to, saistošajos noteikumos ir ietverts pilnvarojums Pašvaldības policijai kontrolēt nekustamo īpašumu teritoriju uzturēšanas prasības neatkarīgi no nekustamā īpašuma veida.

Lai konstatētu pārkāpumu, Pašvaldības policija pēc saņemta izsaukuma vai uz pašu iniciatīvas pamata veiks teritorijas apsekošanu un sagatavos aktu par konstatēto. Ja tiks konstatēts kāds no saistošo noteikumu prasību pārkāpumiem, Pašvaldības policija uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu. Par saistošajos noteikumos minēto prasību neievērošanu paredzēti šādi administratīvie sodi:

1) par zāliena pļaušanas noteikumu neievērošanu:

– brīdinājums;

– naudas sods fiziskām personām līdz 100 naudas soda vienībām;

– naudas sods juridiskām personām līdz 200 naudas soda vienībām;

2) par ietvju, celiņu, laukumu, iekšpagalma un piebraucamo ceļu tīrīšanas ziemas periodā noteikumu neievērošanu:

– brīdinājums;

– naudas sods fiziskām personām līdz 100 naudas soda vienībām;

– naudas sods juridiskām personām līdz 200 naudas soda vienībām.

Soda apmērs noteikts, ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikto soda apmērus par pārkāpumiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jomā, kā arī ņemot vērā līdzšinējo pieredzi par pārkāpēju attieksmi pret piemēroto administratīvo sodu un to, vai tas attur pārkāpumu izdarījušo personu no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas. Dažkārt rodas situācijas, kad piemērojamais maksimālais administratīvā soda apmērs nav salīdzināms ar izmaksām, kas nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam rodas, lai veiktu noteiktos pienākumus, līdz ar to persona nosliecas par labu veikt administratīvo soda samaksu nevis pildīt tam uzliktos pienākumus. Ievērojot iepriekš minēto, saistošajos noteikumos ir noteikti dažādi administratīvo sodu veidi, kā arī paredzētā maksimālā naudas soda robeža, kas dod rīcības brīvību katrā situācijā piemērot atbilstošāko sodu, lai sasniegtu pēc iespējas taisnīgāku attiecību noregulējumu un pārkāpumu izdarījušo personu, kā arī citas personas turpmāk atturētu no pārkāpumu izdarīšanas.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi kopumā saistībā ar soda efektivitāti nodarījuma skaita samazināšanā, seku novēršanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs, novērojams, ka, lai gan no visiem izteiktajiem brīdinājumiem, kuros noteikts laiks novērst pārkāpumu, aptuveni 70 procentos gadījumu personas pārkāpumu arī novērš, tomēr atlikušajos 30 procenti gadījumos sods ir jāpiemēro. Līdz ar to ir nepieciešams noteikt piespiedu mehānismu, lai nodrošinātu sekmīgu prasību izpildi un sabiedrisko kārtību.

3. Būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju atbilstības pilsētvides ainavas un ainaviski vērtīgo teritoriju prasībām nodrošināšana:

– nepieļaut būvju vēsturisko un dekoratīvo elementu bojājumus;

– likvidēt uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām augošu zāli, krūmus un kokus;

– nepieļaut būvju fasāžu vai citu ārēju konstrukciju norobežošanu ar aizsargtīkliem vai tiem pielīdzināmiem risinājumiem, izņemot būvdarbu veikšanas laikā.

Lai nodrošinātu konsekvenci jautājumos, kas saistīta ar būvniecības kontroli un uzraudzību, par iestādi, kura saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ir kompetenta veikt administratīvā pārkāpuma procesu, ir noteikta pašvaldības iestāde "Bauskas novada administrācija" Būvvalde (turpmāk – Būvvalde). Jau saskaņā ar Būvniecības likumu un Vispārīgajiem būvnoteikumiem, pašvaldības būvvaldei ir piešķirtas tiesības būvju ekspluatācijas uzraudzības ietvaros pieņemt lēmumus saistībā ar būvju sakārtošanu, līdz ar to, arī saistošajos noteikumos ir ietverts tāds pats regulējums.

Lai konstatētu pārkāpumu, Būvvalde veiks būvju apsekošanu un to novērtēšanu, un sagatavos attiecīgu aktu par konstatēto. Ja tiek konstatēts kāds no saistošo noteikumu prasībām pārkāpumiem, Būvvalde ir tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu. Par saistošajos noteikumos minēto prasību neievērošanu paredzēti šādi administratīvie sodi:

– brīdinājums;

– naudas sods fiziskām personām līdz 250 naudas soda vienībām;

– naudas sods juridiskām personām līdz 350 naudas soda vienībām.

Soda apmērs noteikts, ievērojot Būvniecības likumā noteikto soda apmērus par pārkāpumiem būvju ekspluatācijas jomā. Dažādi administratīvo sodu veidi, kā arī paredzētā maksimālā naudas soda robeža dod rīcības brīvību katrā individuālā situācijā piemērot atbilstošāko sodu, lai sasniegtu pēc iespējas taisnīgāku attiecību noregulējumu.

Saistībā ar soda efektivitāti nodarījuma skaita samazināšanā, seku novēršanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sabiedrības interesēs, attiecībā uz degradētām būvēm ir novērojams, ka būvju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji, kuru būves atzītas par vidi degradējošām, sagruvušām un cilvēku dzīvību apdraudošām un tās apliekot ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3 % apmērā, veic šo būvju sakopšanu vai gadījumā, ja nav pietiekamu līdzekļu, būvi pārdod. Līdz ar to pieļaujams, ka arī šo saistošo noteikumu noteiktajos pārkāpumu gadījumos pārkāpēji risinās radušās problēmas, kā arī tas atturēs no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu

Saistošie noteikumi var ietekmēt pašvaldības budžeta ieņēmumu daļu – ieņēmumi var palielināties iekasēto administratīvo sodu apmērā. Ieņēmumu apmēru no administratīvajiem sodiem gan par teritoriju kopšanu, gan par būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju atbilstības prasību neievērošanu nav iespējams noteikt, jo nevienā pašvaldības normatīvajā aktā iepriekš šādi nosacījumi nav bijuši paredzēti.

Saistošo noteikumu īstenošana ietekmēs pašvaldībai pieejamos resursus, t.i., ar saistošajos noteikumos ietvertajām tiesību normām tiek paplašināta Pašvaldības policijas un Būvvaldes kompetence kontrolēt saistošajos noteikumos ietverto pienākumu izpildi.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci

Saistošo noteikumu regulējums rada tiešu, pozitīvu ietekmi uz vidi, jo saistošajos noteikumos ietvertās tiesību normas nosaka pienākumus nekustamo īpašumu sakopšanai un uzturēšanai, kā rezultātā tiks nodrošināta pilsētvides ainavas saglabāšana, kā arī veicināta vides sakoptība kopumā, rezultātā novēršot iespējamo cilvēku veselības vai drošības apdraudējumu.

Saistošie noteikumi rada netiešu ietekmi uz iedzīvotāju veselību. Līdz ar saistošajos noteikumos ietverto pienākumu izpildi tiks nodrošināta sanitārā tīrība, kā rezultātā ierobežota dažādu invazīvo augu, kā arī kaitēkļu, grauzēju un citu dzīvnieku pārnēsāto slimību, kas var ietekmēt iedzīvotāju veselību, izplatība.

Sociālā ietekme, ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un konkurenci – nav attiecināms.

4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

Jautājumos, kas skar saistošo noteikumu piemērošanu, persona ir tiesīga vērsties pašvaldības iestādē "Bauskas novada administrācija".

Saistošie noteikumi nosaka privātpersonām veicamās darbības saistībā ar nekustamo īpašumu teritoriju un būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju uzturēšanu, savukārt par šo noteikumu neievērošanu Būvvalde un Pašvaldības policija ir tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt administratīvā pārkāpuma lietu ir tiesīga izskatīt pašvaldības Administratīvā komisija.

Administratīvo procedūru izmaksas nav paredzētas.

5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem

Saistošie noteikumi izstrādāti, lai īstenotu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktā minēto autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana un uzturēšana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana), kā arī noteikt teritoriju un būvju uzturēšanas prasības, ciktāl tas ir saistīs ar sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu.

Saistošo noteikumu īstenošanā tiks iesaistīti pašvaldības cilvēkresursi – ar saistošajiem noteikumiem Būvvaldes un Pašvaldības policijas amatpersonām tiek paplašinātas pilnvaras, tās ir tiesīgas uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par saistošajos noteikumos noteikto prasību pārkāpumiem, kā arī pašvaldības Administratīvā komisija ir noteiktas tiesības izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu.

6. Informācija par izpildes nodrošināšanu

Atbildīgās institūcijas par saistošo noteikumu ievērošanas kontroli ir Būvvalde, Pašvaldības policija un pašvaldības Administratīvā komisija. Jauna institūciju izveide, esošo likvidācija vai reorganizācija nav paredzēta.

Izpildes nodrošināšanai papildu resursi nav nepieciešami.

7. Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana

Vērtējot saistošajos noteikumos ietverto nekustamo īpašumu īpašnieku vai tiesisko valdītāju pienākumu (īpašuma tiesību ierobežojumus) samērīgumu, nepieciešams pārbaudīt:

1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai jeb vai ar izraudzīto līdzekli var sasniegt leģitīmo mērķi;

2) vai šāda rīcība ir nepieciešama jeb vai leģitīmo mērķi nevar sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;

3) vai ierobežojums ir atbilstošs jeb vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.¹⁰

Pirmkārt, vērtējot vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai (vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmo mērķi) secināms, ka pašvaldība, izvērtējot faktisko situāciju un apstākļus kopsakarā ar teritorijas plānošanas dokumentiem un konstatētajiem problēmjautājumiem teritoriju un būvju uzturēšanas jautājumos (Paskaidrojuma raksta pirmā sadaļa), saistošajos noteikumos ir ietvērusi prasības uzturēt nekustamo īpašumu ikvienam nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam neatkarīgi no šī nekustamā īpašuma veida. Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, ka nekustamie īpašumi tiek pienācīgi kopti, kas savukārt nodrošina pilsētvides sakoptību un novērš cilvēku veselības un drošības apdraudējumus, kā arī veicina sabiedrības labklājību. Turklāt saistošajos noteikumos ietvertais piespiedu mehānisms sekmē noteikto prasību ievērošanu. Līdz ar to izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Otrkārt, vērtējot, vai izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, pārbaudāms, vai leģitīmo mērķi nav iespējams sasniegt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Tomēr saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.¹¹ Pašvaldībai ir pienākums pirms saistošo noteikumu izstrādes veikt lietderības apsvērumus par tajos ietveramo tiesību normu nepieciešamību, tādējādi pašvaldība lietderības apsvērumus ir veikusi (Paskaidrojuma raksta pirmā sadaļa) un saistošajos noteikumos iekļāvusi tās normas, ar kurām tās ieskatā ir iespējams efektīvi sasniegt leģitīmo mērķi – nodrošināt sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu. Līdz ar to izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai.

Treškārt, vērtējot, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu, secināms, ka indivīdam noteiktā pienākuma izpilde novērš ikviena sabiedrības locekļa veselības vai drošības apdraudējumu, kā arī sekmē sabiedrības labklājību kopumā, līdz ar to labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām nodarīto kaitējumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, saistošie noteikumi ir piemēroti leģitīmā mērķa – nodrošināt sabiedrības drošību, sanitārās tīrības uzturēšanu un pilsētvides ainavas saglabāšanu – sasniegšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām

Saistošo noteikumu izstrādei tika izveidota darba grupa. Izstrādes procesā notikušas diskusijas starp pašvaldības speciālistiem, kā arī veiktas konsultācijas ar citu pašvaldību pārstāvjiem.

Saistošie noteikumi publicēti pašvaldības mājaslapā www.bauskasnovads.lv sabiedrības viedokļa noskaidrošanai. Noteiktajā publiskās apspriešanas termiņā neviens ieteikums vai priekšlikums nav saņemts.