Ministru kabineta informatīvais ziņojums

Informatīvais ziņojums
"Par Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna 2020.-2022. gadam izpildi"

Satura rādītājs

Izmantotie saīsinājumi

Ievads

Plāna mērķu un rezultatīvo rādītāju izpilde 2020.-2022.gadā

1. Rīcības virziens - Alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana

2. Rīcības virziens - Alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika

3. Rīcības virziens - Alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku indikatorrādītāju monitorings un pētījumi

4. Rīcības virziens - Alkohola atkarības ārstēšana un rehabilitācija

Secinājumi un priekšlikumi turpmākai rīcībai

Izmantotie saīsinājumi

AUDIT	Alkohola lietošanas traucējumu tests
BKUS	Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
CSDD	Ceļu satiksmes drošības direkcija
EM	Ekonomikas ministrija
ESF	Eiropas Sociālais fonds
FM	Finanšu ministrija
LANA	Latvijas Alkohola nozares asociācija
LDDK	Latvijas Darba devēju konfederācija
LĢĀA	Latvijas Ģimenes ārstu asociācija
NVD	Nacionālais veselības dienests
NVVST	Nacionālā Veselību veicinošo skolu tīkla
NVPT	Nacionālais Veselīgo pašvaldību tīkls
PVD	Pārtikas un veterinārais dienests
RPNC	Valsts SIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs"
SSK-10	Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija
SM	Satiksmes ministrija
SPKC	Slimību profilakses un kontroles centrs
TAP	Tiesību aktu projektu portāls
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VID	Valsts ieņēmumu dienests
VM	Veselības ministrija
VP	Valsts policija

Ievads

2020.gada 30.jūlijā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.412 (turpmāk - rīkojums) tika apstiprināts "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020.-2022.gadam" ¹ (turpmāk - Plāns).

Plāns tika izstrādāts, saskaņā ar Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta Valdības rīcības plānu², kurā noteikts izstrādāt Alkohola atkarības ierobežošanas plānu turpmākajam periodam un nodrošināt tā īstenošanu līdz 2022.gadam, kā arī pamatojoties uz Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam³ 2.apakšmērķi - samazināt priekšlaicīgu mirstību no neinfekcijas slimībām, mazinot riska faktoru negatīvo ietekmi uz veselību.

Plāna ietvaros tika iekļauti risinājumi problēmām, kas ir saistītas ar augsto alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū. Sabiedrība, it īpaši jaunieši, ir pakļauti alkoholisko dzērienu reklāmai un mārketinga ietekmei, kā arī alkoholiskie dzērieni joprojām ir viegli pieejami jauniešiem, kā rezultātā izplatīta alkohola lietošana jauniešu vidū. Ņemot vērā minēto, Plānā iekļauti risinājumi reklāmas un mārketinga stratēģiju ietekmes mazināšanai. Tāpat Plāna ietvaros secināts, ka iedzīvotājiem ir pieejams lēts alkohols, ņemot vērā valstī noteikto cenu un akcīzes nodokļa politiku, kā arī mazumtirdzniecības vietās notiekošos dažādus alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas un cenu samazināšanas pasākumus, tādēļ Plānā piedāvāti risinājumi alkohola pieejamības mazināšanai, izmantojot gan fiskālās politikas instrumentus, gan tirdzniecības veicināšanu ierobežojošus pasākumus.

Tāpat Plānā iekļauti risinājumi alkoholisko dzērienu nelikumīgas aprites apkarošanai un kontroles pasākumu stiprināšanai, jo iedzīvotāju vidū palielinājusies riskanta² alkohola lietošana un nelegālā alkohola patēriņš, kā arī ar alkohola lietošanu saistītie pārkāpumi, tai skaitā transportlīdzekļu vadīšana personai atrodoties alkohola reibumā, izraisot ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem un cietušajiem.

Vienlaikus Plāna ietvaros risinātas problēmas kā sabiedrības nepietiekama informētība un izglītotība par alkohola nodarīto kaitējumu veselībai, it īpaši grūtniecības laikā, narkoloģiskās palīdzības pakalpojumu nevienmērīgs sadalījums, nepilngadīgo ārstēšanai specializētās narkoloģijas nodaļas neesamība un nepilngadīgo narkologa konsultāciju trūkums akūtu intoksikāciju gadījumos.

Plāns paredz arī monitoringa sistēmas izvērtējumu un uzlabojumus, lai neradītu maldīgu ainu attiecībā uz Latvijas iedzīvotāju alkohola patēriņu, ņemot vērā, ka, aprēķinot absolūtā alkohola patēriņu valstī, netika atrēķināts tūristu patērētais alkohola apjoms.

Lai risinātu identificētās problēmas, tika izvirzīts mērķis - samazināt alkohola nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, ierobežojot alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un radītās sekas, vienlaikus uzlabojot alkohola atkarības ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumus. Atbilstoši tam, uzdevumi Plānā tika strukturēti, balstoties uz četriem rīcības virzieniem:

1. Alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana;

2. Alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika;

3. Alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku indikatorrādītāju monitorings un pētījumi;

4. Alkohola atkarības ārstēšana un rehabilitācija.

Jāatzīmē, ka Plāna īstenošanas laikā tika ieviesti Covid-19 pandēmiju ierobežojoši pasākumi, kas ietekmēja Plāna izpildi, novirzot resursus un finansējumu ārkārtas situācijas brīža prioritāriem pasākumiem, kā arī kavēja sabiedrības informēšanas pasākumu klātienes norisi.

Atbilstoši rīkojuma 5.punktam, Veselības ministrija (turpmāk - VM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Plāna izpildi.

Plāna mērķu un rezultatīvo rādītāju izpilde 2020.-2022.gadā

Rezultatīvie rādītāji	2018	2019	2020	2021	2022	2022
	(bāze)	Izpilde				Plāns
Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu: 2018.gadā - 11,00 litri, 2022.gads - 10,6 litri	11,0 l4	11,6 l5	12,1 l6	12,2 l7	-8	10,6 l
Pēdējā gada laikā riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars115 (darbspējas vecumā 15-64 gadi): 2018.gadā - 40%, 2022.gadā - 39%	40%9	-	39,8%10	-	38,6%11	39%

Latvijā patērētais alkohola daudzums joprojām ir liels un pārsniedz Eiropas valstu vidējo rādītāju, ierindojoties pirmajā vietā pēc alkohola patēriņa starp Eiropas Savienības valstīm un arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm.¹² Saskaņā ar SPKC 2023.gada jūlijā publicētiem aprēķiniem⁵, reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu, kopš 2017.gada turpina palielināties (2017.g. - 10,9 l, 2021.g.-12,2 l). Tāpat arī kopējais reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, palielinājās par 0,5 l (2021.gadā - 12,3 l, 2022.g. - 12,8 l).

Arī riskanta alkohola lietošana (60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē) Latvijas iedzīvotāju vidū ir salīdzinoši augsta un plaši izplatīta. Covid-19 pandēmijas apstākļos alkohola lietošanas biežums Latvijā pieauga, kā arī pieauga kopējais alkohola patēriņš riskanto alkohola lietotāju vidū, taču citās ES valstīs alkohola lietošana Covid-19 laikā mazinājās^{13, 14}. Jāatzīmē, ka saistībā ar COVID-19 pandēmiju, 2020.gada 28.decembrī, tika atcelts 2013.gadā pieņemtais aizliegums iegādāties alkoholiskos dzērienus izmantojot distances līgumu (tīmekļavietnē un mobilajā lietotnē, pie tam atļaujot piegādi uz mājām un ar pakomātu starpniecību) ārkārtējas situācijas laikā. Vēlāk Ekonomikas ministrija (turpmāk - EM) rosināja to ieviest arī kā pastāvīgu normu.

Pēc 2018.gada "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma" datiem alkohola lietotāju īpatsvars (darbspējas vecumā 15-64 gadi), kas pēdējo 12 mēnešu laikā lietojuši alkoholu riskantā veidā, bija 40% ¹⁵, pārsniedzot PVO Eiropas reģiona valstu vidējo riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvaru - 30,%¹⁶. Savukārt 2020.gadā veiktā pētījumā "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatības iedzīvotāju vidū" pētījuma dati liecina, ka pēdējā gada laikā pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars darbspējas vecumā sasniedza 32%¹⁷ , kas ir zemāks rādītājs, salīdzinot ar "Atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatības iedzīvotāju vidū 2015.gadā" datiem, tomēr tas joprojām pārsniedz PVO Eiropas reģiona valstu vidējo riskanto un pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvaru.

Arī jauniešu vidū joprojām ir plaši izplatīta alkoholisko dzērienu lietošana. Saskaņā ar 2019.gada ESPAD (Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēniem) pētījuma datiem gan 2015.gadā, gan 2020.gadā alkoholu vismaz reizi pamēģinājuši 89% 15 gadus veco jauniešu¹⁸. Vienlaikus jauniešu (15 - 16 gadu vecumā) īpatsvars, kuri lietojuši alkoholu riskantā veidā (60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā reizē) pēdējā mēneša laikā, bija 36% 2019.gadā.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - SPKC) datiem mirstība no slimībām, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju vidū pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājusies (2017.g.- 38 nāves gadījumi/100 000 iedz., 2021.g. - 59 nāves gadījumi/100 000 iedz.). Lielākā daļa nāves gadījumu bija saistīta ar alkohola kardiomiopātijām un alkohola izraisītām aknu cirozēm. Mirstība ar alkohola lietošanu daļēji saistītu ārējo nāves cēloņu dēļ kopš 2019.gada palielinās, tostarp palielinās alkohola lietošanas dēļ izraisītie transporta nelaimes gadījumi kā rezultātā ir bojā gājušie, noslīkšanas, saindēšanās ar alkoholu u.c. cēloņu dēļ.

1. Rīcības virziens - Alkoholisko dzērienu pieejamības samazināšana

Pirmā rīcības virziena ietvaros kopumā izvirzīti tādi uzdevumi kā sabiedrības izglītošanas pasākumu īstenošana atkarību izraisošu vielu lietošanas mazināšanai, alkoholisko dzērienu nelikumīgas aprites apkarošana un kontroles pasākumu stiprināšana, alkoholisko dzērienu pieejamības ierobežošana.

1.1. Īstenot sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses pasākumus atkarību izraisošo vielu, tai skaitā alkohola, lietošanas izplatības mazināšanai, īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju grupās. (Izpildīts)

Plāna īstenošanas laikā Eiropas Sociālo fondu (turpmāk - ESF) projekta ietvaros 2020. un 2021.gadā tika īstenotas divas sabiedrības izglītošanas kampaņas:

1) "Interneta vides kampaņa par palīdzības iespējām cilvēkiem, kuri vēlas pārtraukt atkarību izraisošo vielu vai procesu lietošanu", kuras ietvaros ar video palīdzību tiek aktualizēti atbalsta pakalpojumi, kas pieejami cilvēkiem, kuri vēlas pārtraukt atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanu.

2) "Viss ir Norm.a", kuras viens no mērķiem ir palīdzēt atpazīt dažādas psihiskās slimības, tostarp atkarību izraisošu vielu lietošanas traucējumus, vai grūtības un mudināt savlaicīgi vērsties pēc palīdzības.

Sabiedrības informēšana atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksē tika iekļauti arī citos ESF projektu pasākumos, piemēram, 2020. un 2021.gadā norisinājās "Pilotprojekts sirds un asinsvadu slimību riska faktoru noteikšanai un mazināšanai bērniem", kura ietvaros tika  izstrādāti metodiskie atbalsta materiāli ģimenes ārstiem un pedagogiem par sirds slimību profilaksi bērniem, nodrošinot plašu aktivitāšu klāstu nodarbības, seminārus, nometnes, u.tml. četros pamatdarbības virzienos, tai skaitā atkarību izraisošu vielu lietošanas profilakses jomā.

Lai atzīmētu Pasaules dienu bez alkohola (15.novembris), 2022.gadā izstrādāti un nosūtīti Nacionālā Veselību veicinošo skolu tīkla (turpmāk - NVVST) un Nacionālā Veselīgo pašvaldību tīkla (turpmāk - NVPT) dalībniekiem SPKC izstrādāti materiāli - infografika "Kā pārtraukt alkohola lietošanu?", vizuāļi "Kā alkohols iedarbojas uz organismu?", "10 lieliski iemesli, kāpēc nelietot alkoholu". Izstrādātie materiāli vairākkārt publicēti arī SPKC sociālo tīklu kontos un iekļauti NVVST un NVPT ziņu lapās sadaļā "Informatīvo materiālu jaunumi".

2022./2023.gadā izstrādāta brošūra "Lai būtu skaidrs! Svarīgākais, kas Tev jāzina par alkohola lietošanu" (drukas tirāža - 8000 gab.). Brošūras galvenā mērķauditorija ir pieaugušie (darbspējas vecuma) iedzīvotāji. Brošūra izstrādāta, lai informētu iedzīvotājus par tēmām: 1) alkohola iedarbība uz veselību, 2) riskanta alkohola lietošana, tās radītās sekas, 3) alkohola atkarības pazīmes, 4) alkohola lietošana grūtniecības laikā un zīdīšanas periodā, 5) mīti un fakti par alkohola lietošanu, 6) ieteikumi alkohola lietošanas pārtraukšanai, 7) palīdzības iespējas. Informācija par informatīvā materiāla izstrādi un pieejamību ievietota SPKC sociālo tīklu kontos, mājaslapā, izsūtīta NVPT un NVVST ziņu lapu ietvaros, regulāri piedāvāta ārstniecības iestādēm, asociācijām un biedrībām visos Latvijas reģionos.

ESF 9.2.4.2.pasākuma projekta ietvaros Plāna periodā 2020.-2022.gadam pašvaldībās tika īstenoti uz atkarību izraisošu vielu lietošanas profilaksi mērķēti pasākumi lekciju, grupu nodarbību, semināru, izglītojošu nodarbību veidā vērsti gan uz bērniem, gan pieaugušajiem, piemēram:

• Ādažu novadā pašvaldībā īstenots projekts "Grupu nodarbības atkarību izraisošu vielu un procesu izplatības mazināšanai organizēšana un vadīšana skolas vecuma bērniem", kā arī "Radošās darbnīcas atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšanai skolas vecuma bērniem";

• Aglonas novada pašvaldībā īstenots seminārs 65 dalībniekiem - "Aktuālo atkarību veidi";

• Balvu novada pašvaldība par atkarību izraisošo vielu lietošanu īstenoja "Lekcijas pedagogiem un izglītojamo vecākiem", iesaistot 80 dalībniekus, kā arī "Lekcijas izglītojamajiem 7.-12.klase", kurā piedalījās 174 skolēni;

• Jēkabpils novada pašvaldībā īstenotas 737 skolēniem un 53 skolēnu vecākiem izglītojošas nodarbības par atkarību profilaksi;

• Kandavas novada pašvaldībā īstenots "Izglītojošs seminārs par atkarību izraisošām vielām un to ietekmi uz jauniešu veselību", kurā piedalījās 66 dalībnieki;

• Krustpils novada pašvaldības jauniešiem ZOOM platformā īstenota attālināta "Lekcija pusaudžiem un jauniešiem par atkarībām un to ietekmi uz veselību", kurā piedalījās 67 dalībnieki;

• Limbažu novada pašvaldība īstenoja "Atkarību profilakses nodarbības" 6.-11.klases skolēniem 5 skolās.

• Līvānu novada pašvaldība 111 5.-9.klases audzēkņiem īstenoja attālinātas "Izglītojošas nodarbības par atkarību izraisošām vielām";

• Ogres novada pašvaldība organizēja diennakts izglītojošu nometni jauniešiem "Brīvs no atkarībām". Kā arī tika organizēta nodarbība atkarību riska uzvedības paradumu mazināšanai pusaudžiem un jauniešiem, kuru īstenoja atkarību profilakses speciālists un to apmeklēja 659 dalībnieki;

• Ropažu novada pašvaldība īstenoja nodarbības "Aktuālo atkarību veidi un to izplatības mazināšana 7.-12.klašu jauniešiem", sadalot tās divās daļās - teorētiskā un praktiskā. Nodarbībās piedalījās 152 audzēkņi.

• Smiltenes novada pašvaldība nodrošināja "Psihologs nodarbības bērniem un vecākiem", paredzot tās vecākiem, kuru ģimenēs ir bērni, kas atrodas sociālā dienesta redzeslokā.

Tāpat Plāna periodā pašvaldībās īstenoti pasākumi, kas nav tieši saistīti ar atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi, tomēr pasākumu saturā ietvertas arī tēmas, kas attiecināmas uz atkarību izraisošo vielu lietošanas profilaksi, piemēram: pašvaldībās īstenota izglītojošo nodarbību vadīšana pēc programmas "Nodarbību cikla "Izzini sevi - saproti citus!" programma, kuru apmeklēja kopumā 2706 dalībnieki; tāpat īstenotas izglītojošas praktiskas nodarbības "Kā būt harmonijā ar sevi", nodrošinot apmeklējumu1257 dalībniekiem un citi tamlīdzīgi pasākumi.

Lai veicinātu labas prakses atkarību profilakses integrāciju izglītības iestādēs Latvijā, 2021./2022. mācību gadā VM projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001)" ietvaros tulkota, adaptēta un pilotēta starptautiska skolu atkarības profilakses programma "Unplugged", lai novērstu vai attālinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas uzsākšanu 12-14 gadus vecu skolēnu vidū. Programmu veido 12 nodarbības, kas tiek īstenotas vispārizglītojošās skolās reizi nedēļā, iekļaujot jautājumus, kas ietver kritiskās domāšanas, lēmumu pieņemšanas, radošās domāšanas, efektīvas komunikācijas, savstarpējo attiecību, empātijas un citu prasmju un iemaņu attīstīšanu jauniešiem. Lai nodrošinātu šādas programmas sistemātisku īstenošanu Latvijā, tās saturs būtu jāintegrē mācību programmā. Pilotēšanas laikā gūtie secinājumi norāda programmas sistemātisku ieviešanu kā vienu no centrālajām organizatoriskajām problēmām Latvijas skolās, kā rezultātā šīs un līdzvērtīgu programmu īstenošana ir atkarīga no katras skolas vadības un pedagogu motivācijas, meklējot un radot individuālus risinājumus. Minētais ir potenciāls šķērslis šādu programmu īstenošanai nacionālā mērogā.¹⁹.

Tāpat 2022.gadā ESF projekta ietvaros pēc VM pasūtījuma SIA "Bērnu un pusaudžu resursu centrs" uzsāka uz pierādījumiem balstītas atkarību intervences izstrādi un pilotēšanu ar nosaukumu: "Indicētā atkarību profilakses intervence 13 līdz 25 gadus veciem iedzīvotājiem ar paaugstinātu atkarību izraisošo vielu lietošanas radīto veselības traucējumu attīstības risku" . Tās mērķis ir nodrošināt agrīnu palīdzību bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem, kuri ir pamēģinājuši vai sākuši lietot atkarību izraisošās vielas, lai nodrošinātu lietošanas pārtraukšanu vai lietošanas samazināšanu, pirms tā ir kļuvusi par augsta riska lietošanu, tādējādi novēršot vai mazinot veselības traucējumu attīstību un sociālo seku padziļināšanos. Pilotprojekta ietvaros laika posmā no 2022.gada septembra līdz oktobrim tika apmācīti 54 speciālisti no 39 Latvijas pašvaldībām. Programmas pilotēšana norisinājās 7 pašvaldībās.

1.2. Īstenot alkohola lietošanas profilakses pasākumus grūtniecēm un topošajiem vecākiem. (Izpildīts)

Lai veicinātu grūtnieču un topošo vecāku informētību par atkarību izraisošu vielu lietošanas kaitējumu, 2022.gadā izstrādāta infografika "Grūtniecība un alkohols". Infografika tika publicēta SPKC mājaslapā²⁰. Lai sasniegtu plašāku mērķauditoriju, SPKC sociālajos tīklos periodiski publicēja komunikāciju ziņas par izstrādāto infografiku. Informācija par infografikas izstrādi tika iekļauta arī NVVST un NVPT ziņu lapās sadaļā "Informatīvo materiālu jaunumi".

2022.gadā izstrādāta pastkarte "Grūtniecības laikā alkoholu lietot NEDRĪKST", lai informētu iedzīvotājus (jo īpaši jauniešu un pieaugušo mērķauditoriju), ka grūtniecības laikā alkohola lietošana ir kaitīga gan mātes, gan bērna veselībai, kā arī alkohola lietošanai nav droša daudzuma, laika un veida (tirāža - 6000 gab.). Pastkartē tika ietverts QR kods ar saiti uz SPKC aktualizēto mājaslapas sadaļu²¹ par kaitīgajām vielām grūtniecei. Pastkartes tika izplatītas tādās sabiedriskās vietās Rīgā kā restorāni, kafejnīcas, bāri, universitātes. Informācija par izstrādāto pastkarti tika iekļauta arī NVPT ziņu lapā sadaļā "Informatīvo materiālu jaunumi".

2022.gadā tīmekļa vietne www.grutnieciba.lv pārcelta uz SPKC mājaslapu²², tajā aktualizējot un papildinot noderīgu informāciju iedzīvotājiem, tostarp par atkarību izraisošu vielu, t.sk. alkohola, lietošanas kaitīgumu grūtniecības laikā. SPKC mājaslapas sadaļā "Grūtniecība" izveidotas 5 jaunas apakšsadaļas - "Pirms mazuļa ieņemšanas", "Gaidot mazuli", "Dzemdības", "Laiks pēc dzemdībām", "Papildu resursi par grūtniecību un bērna aprūpi", katras apakšsadaļas saturā ietverot arī atbilstošu informāciju par alkohola lietošanas ierobežošanu dažādos ar grūtniecību un pēcdzemdību periodu saistītos laikposmos.

2022.gadā VM ir aktualizējusi veselīga uztura ieteikumus sievietēm zīdīšanas periodā, kurā ir akcentēts brīdinājums, par to, ka nav drošas alkohola devas un alkohola nelietošana ir drošākais risinājums zīdīšanas periodā.

Lai topošos un jaunos vecākus nodrošinātu ar savlaicīgu un vispusīgu informāciju par riskiem, kas apdraud bērna drošību, vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" 2022.gadā ir strādājusi pie praktiskas padomu grāmatas "Kā nosargāt savu bērnu" izstrādes, kurā ir ietverti VM sniegtie priekšlikumi, t.sk. brīdinājumi par alkohola lietošanas kaitējumu arī drošības apsvērumu dēļ.

1.3. Iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju, kura mudina iedzīvotājus nelietot alkoholu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli. (Izpildīts)

1.4. Iekļaut alkoholisko dzērienu marķējumā informāciju par alkoholisko dzērienu sastāvdaļām, uzturvērtību, tai skaitā enerģētisko vērtību, norādot sastāva informāciju drukātā veidā uz dzēriena etiķetes vai izmantojot QR koda starpniecību. (Izpildīts)

Lai informētu patērētājus par dzēriena sastāvu un uzturvērtību, kā arī brīdinātu (piktogrammu veidā) nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli, tika īstenoti Plāna 1.3. un 1.4.pasākumi, iekļaujot papildu prasības alkoholisko dzērienu marķējumiem Veselības ministrijas izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā". Likumprojekts 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26.§) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14).

1.5. Izvērtēt iespēju samazināt noteikto pieļaujamo alkohola koncentrāciju asinīs visiem transportlīdzekļu vadītājiem (līdz 0,2 promilēm). (Daļēji izpildīts)

Lai īstenotu Plāna 1.5.pasākumu, 2022.gadā VM uzsāka īstenot pētījumu "Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā", kura ietvaros cita starpā tiks vērtēts politiskā instrumenta, kas paredz transportlīdzekļu vadītāju asinīs pieļaujamās alkohola koncentrācijas samazināšanu no 0,5 līdz 0,2 promilēm, ekonomiskais ieguvums.

Īstenotā pētījuma ietvaros aprēķināts, ka transportlīdzekļu vadītāju asinīs pieļaujamās alkohola koncentrācijas samazināšana no 0,5 līdz 0,2 promilēm visiem vadītājiem varētu samazināt veselības aprūpes un tiesībsargājošo iestāžu ar alkoholu lietošanu saistītos izdevumus par 4,2-6,7%. Aprēķināts, ka tiešās izmaksas, kas radušās alkohola lietošanas kaitējuma dēļ tiesībsargājošās un veselības aprūpes iestādēs, 2021.gadā sastādīja EUR 104,3 milj.

1.6. Pastiprināt transportlīdzekļu vadītāju kontroli, lai mazinātu transportlīdzekļu vadītāju braukšanu alkohola reibumā. (Izpildīts)

Lai īstenotu Plāna 1.6.pasākumu, Valsts policijas (turpmāk - VP) Plāna periodā veica transportlīdzekļu vadītāju kontroles pasākumus. Saskaņā ar VP sniegto informāciju, 2022.gadā VP veica mazāk reidus un pārbaudīja mazāk transportlīdzekļu vadītājus, nekā iepriekšējos gados, jo 2022.gada sākumā ievērojami Valsts policijas resursi bija novirzīti COVID-19 epidemioloģisko ierobežojumu kontrolei.

VP īstenoti pasākumi 2020.-2022.gadam transportlīdzekļu vadītāju kontrolē:

		2020	2021	2022
Profilaktiskie VP reidi, kuru laikā veiktas alkohola pārbaudes	Īstenoto reidus skaits	38	39	32
	Pārbaudīto vadītāju skaits	258 495	265 238	217 645
Personu skaits, kurus par transportlīdzekļu (izņemot velosipēdu, mopēdu/motorolleru un elektroskrejriteņu) vadīšanu alkohola reibumā aizturējusi VP	Aizturēti	5170	5288	4254
	t.sk. uzsākti administratīvā pārkāpuma procesi	3527	3534	2429
	t.sk. uzsākti kriminālprocesi	1643	1754	1825
Personu skaits, kurus par velosipēdu vadīšanu alkohola reibumā aizturējusi VP		1437	937	1195
Personu skaits, kurus par elektroskrejriteņu vadīšanu alkohola reibumā aizturējusi VP *		5	134	485

*(elektroskrejriteņu vadītājus par pārkāpumiem var administratīvi sodīt tikai no 20.04.2021.)

Lai mazinātu personu skaitu, kuras vada transportlīdzekli alkohola reibumā, 2022.gada 25.novembra stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par braukšanu alkohola reibumā virs 1,5 promilēm. Līdz 2023.gada 30. jūnijam reģistrēti 643 kriminālprocesi par šo noziedzīgo nodarījumu.

1.7. Izveidot uzvedības korekcijas programmas transportlīdzekļu vadītājiem, kuri sodīti par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā (arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē). (Izpildīts)

Lai izpildītu Plāna 1.7.pasākumu, Satiksmes ministrija (turpmāk - SM) 2021.gadā sagatavoja noteikumu projektu "Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas noteikumi", taču 09.12.2021. Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr.41., 2.§) nolemts noteikumu projekta izskatīšanu atlikt un sagatavot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, precizējot deleģējumu Ministru kabinetam (turpmāk - MK), un iesniegt tos Saeimā.

2023.gada 22.jūnijā Saeimā 3.lasījumā apstiprināts likumprojekts Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (Nr:61/Lp14), kurā cita starpā iekļauta prasība attiecībā uz korekcijas programmas izveidi un deleģējums MK noteikt uzvedības korekcijas programmas uzdevumus, saturu, ilgumu un citas prasības. SM 2023.gada 18.jūlijā un 3.augustā atkārtoti Tiesību aktu projektu portālā (turpmāk - TAP portāls) nodeva saskaņošanai precizēto MK noteikumu projektu "Par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē sodītas personas uzvedības korekcijas programmas noteikumi" ²³ (21-TA-292) .

1.8. Aizliegt azartspēļu zālēs un kazino piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu. Aizliegt tirgot, lietot un pienest alkoholiskos dzērienus azartspēļu zālēs un kazino pie azartspēļu automātiem, spēļu galdiem un citām azartspēļu iekārtām. (Izpildīts)

Lai atturētu azartspēļu organizēšanas vietu klientus no konstantas alkohola lietošanas visa azartspēļu organizēšanas vietas apmeklējuma laikā un novērstu problemātiskas azartspēļu spēlēšanas attīstības risku, Veselības ministrijas izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14) iekļauta prasība aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību un patērēšanu uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām. Vienlaikus likumprojekts paredz alkoholisko dzērienu degustācijas aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

1.9. Pastiprināt kontroli, lai novērstu alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām. (Izpildīts)

Lai īstenotu Plāna 1.9.pasākumu un novērstu alkoholisko dzērienu tirdzniecību nepilngadīgām personām, Valsts policija veikusi kontrolpirkumus tirdzniecības vietās:

• 2020.gadā - 257 tirdzniecības vietās,

• 2021.gadā - 294 tirdzniecības vietās;

• 2022.gadā - 357 tirdzniecības vietās.

Kontrolpirkumu rezultātā saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14.panta sesto daļu Valsts policija uzsākusi administratīvā pārkāpuma procesus:

• 2020.gadā:

- I pusgadā saskaņā ar LAPK 155.panta trešo un ceturto daļu - 42 gadījumos.

- II pusgadā saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 14.panta sesto daļu - 37 gadījumos,

• 2021.gadā - 70 gadījumos,

• 2022.gadā - 60 gadījumos.

Jāatzīmē, ka 2020.gada 28.decembrī stājās spēkā EM izstrādātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas atļauj alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus ir aizliegts piegādāt (izsniegt) personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.1 pantu. Saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likuma 15.panta pirmo un trešo daļu administratīvā pārkāpuma procesu par alkoholisko dzērienu pārdošanu vai piegādi (izsniegšanu) personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Vienlaikus MK noteikumu Nr.619 3.punkts paredz, ka pašvaldības policija kontrolpirkumus plāno un veic, lai novērstu un atklātu tās kompetencē esošos administratīvos pārkāpumus. Neskatoties uz to, ka noteikumi Nr.619 neizslēdz iespēju kontrolpirkumu veikt arī tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, pašreizējais normatīvais regulējums minētajam kontrolpirkumam ar distances līgumu nav piemērojams, jo kontrolpirkumam ar distances līgumu ir piemērojama atšķirīga kārtība, īpaši, ja kontrolpirkuma veikšanā iesaistāma nepilngadīga persona.

Publiskajā Tiesību aktu projektu portālā (turpmāk - TAP portāls) 2022.gada 8.aprīlī pirmreizējai saskaņošanai tika nodots Ministru kabineta noteikumu projekts "Kontrolpirkuma veikšanas kārtība" (projekta ID nr. 21-TA-1707) , taču joprojām turpinās projekta saskaņošana TAP portālā) .

1.10. Pastiprināt alkoholisko dzērienu aprites kontroli, kā arī pastiprināt cīņu pret nelegālā alkohola apriti. (Daļēji izpildīts)

Valsts policija

Plāna periodā saskaņā ar VP sniegto informāciju akcīzes preču, t.sk. alkoholisko dzērienu, nelegālās aprites ierobežošanas jomā VP struktūrvienībās tika veikti dažāda rakstura un līmeņa pasākumi:

• Akcīzes preču nelegālās aprites novēršanas pasākumi (2020.gadā - 2626, 2021.gadā - 2101, 2022.gadā - 1782);

• Veikti operatīvās meklēšanas pasākumi (2020. gadā - 430, 2021.gadā - 490, 2022.gadā - 393);

• Uzsāktas resoriskās pārbaudes (2020. gadā -170, 2021.gadā - 146, 2022.gadā - 86);

• Veiktās pārbaudes nelegālo akcīzes preču tirdzniecības vietās jeb "točkās" (2020. gadā -1696, 2021.gadā - 1597, 2022.gadā - 1328).

Plāna periodā VP struktūrvienības turpināja aktīvu darbu saistībā ar nelegālo akcīzes preču tirdzniecības vietu jeb "točku" darbības apkarošanu. Visvairāk pārbaudes - 486 tika veiktas VP Latgales reģiona pārvaldes apkalpojamajā teritorijā. Nelegālās tirdzniecības vietās alkoholiskie dzērieni pārsvarā tiek izgatavoti realizācijas nolūkā, izmantojot destilācijas iekārtas. Ar to nodarbojas zemāka sociālā līmeņa iedzīvotāji peļņas gūšanai.

VP uzsāktie administratīvie procesi par nelegālu akcīzes preču nelikumīgu apriti 2020.gadā (no 2020.gada 1.jūlija) - 767, 2021.gadā - 1459, 2022.gadā - 1291, t.sk. saistībā ar alkoholiskajiem dzērieniem 2020.gadā (no 2020.gada 1.jūlija) - 219, 2021.gadā - 384, 2022.gadā - 252.

VP uzsāktie kriminālprocesi:

• Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) un realizācija (KL 221.pants) 2020.gadā - 198, 2021.gadā - 307, 2022 - 294, t.sk. par alkoholiskajiem dzērieniem 2020.gadā - 32, 2021.gadā - 42, 2022 - 33;

• Nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizācija (KL 221.1pants) 2020.gadā - 116, 2021.gadā - 125, 2022 - 106;

• Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana (KL 221.² pants) 2020.gadā - 135, 2021.gadā - 143, 2022 - 109.

Lielākā daļa administratīvo procesu par akcīzes preču nelikumīgu apriti, t.sk. par alkoholisko dzērienu nelikumīgu apriti, tiek uzsākti Latgales reģionā, arī lielākais uzsākto kriminālprocesu skaita īpatsvars ir VP Latgales reģiona pārvaldē, kam seko VP Rīgas reģiona pārvalde. Minētie reģioni atrodas piemērotākajās ģeogrāfiskajās teritorijās, lai personas izdarītu nelegālo akcīzes preču aprites likumpārkāpumus. Latgales reģionālā teritorija atrodas pie Baltkrievijas un Krievijas robežas, no kurienes lielākoties tiek ievestas nelegālas preces. Tajā arī vairāk tiek izgatavoti pašdarināti dzērieni (kandža, brāga) un iedzīvotājiem ir mazāka legālo preču pirktspēja. Rīgas reģiona teritorija savukārt ir apdzīvotāka, plašāka, un tajā ir daudz iespēju īstenot nelegālu akcīzes preču apriti.

VP kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtītās krimināllietas (t.sk. iepriekšējos periodos uzsāktie):

• Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana, pārvietošana (pārvadāšana) un realizācija (KL 221.pants) 2020.gadā - 68, 2021.gadā - 124, 2022 - 151, t.sk. par alkoholiskajiem dzērieniem 2020.gadā - 11, 2021.gadā - 7, 2022 - 10;

• Nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizācija (KL 221.1pants) 2020.gadā - 55, 2021.gadā - 47, 2022 - 43;

• Nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošana (ražošana), glabāšana un pārvietošana (KL 221.² pants) 2020.gadā - 117, 2021.gadā - 114, 2022 - 93

Personas, kuras nodarbojas ar akcīzes preču nelikumīgu apriti, pārsvarā tās nogādā tālākos sadales punktos un pašas tās netirgo. Akcīzes preces pamatā tiek pārvadātas mazos apjomos, lai aizturēšanas gadījumā iestātos tikai administratīvā atbildība. Netiek veidoti akcīzes preču uzkrājumi, jo, preces atvedot, tās tiek sadalītas pa atsevišķām tirdzniecības vietām.

VP amatpersonas kriminālprocesu un administratīvo procesu ietvaros no nelegālās aprites izņēma:

- 2020.gadā ~ 99,4 tūkst. l alkohola (novērstie zaudējumi 0,88 milj. EUR),

- 2021.gadā ~ 33,2 tūkst. l alkohola (novērstie zaudējumi 0,43 milj. EUR),

- 2022.gadā ~ 53,9 tūkst. l alkohola (novērstie zaudējumi 0,44 milj. EUR).

Pārsvarā visvairāk nelegālo alkoholu atskaites periodā izņēma VP Rīgas RP. 2020.gadā VP amatpersonas kopumā atklāja 3 (+1 fasēšanas telpa) alkohola ražotnes, 2022.gadā VP amatpersonas kopumā atklāja 4 alkohola ražotnes.

Kopumā 2022.gadā nelegālā alkohola aprites jomā Latvijā pārsvarā tiek izņemts nezināmas izcelsmes alkohols, proti, dažādi alkoholiski dzērieni (vīns, spirts, brendijs, viskijs, rums), pēc tam seko spirta ūdens maisījums un brāga. Savukārt 2021.gadā vairāk tika izņemta brāga, spirta ūdens maisījums, kandža (pašizgatavots alkoholiskais dzēriens) un spirts.

Valsts ieņēmumu dienests

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) Plāna periodā cīņā pret nelegālā alkohola apriti:

1) nodokļu apmērā precizēšanas rezultātā:

- 2022.gadā 69 gadījumos papildus aprēķinājis akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem vai akcīzes nodokli alum un nokavējuma naudu 7,9 tūkst. EUR apmērā;

- 2021.gadā 51 gadījumā papildus aprēķinājis akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un nokavējumā naudu 4,8 tūkst. EUR apmērā;

- 2020.gadā 7 gadījumos papildus aprēķinājis akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un nokavējumā naudu 0,7 tūkst. EUR apmērā;

2) Datu atbilstības pārbaudes rezultātā:

- 2022.gadā 2 gadījumos papildus aprēķinājis akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem vai akcīzes nodokli alum un nokavējuma naudu 100,0 tūkst. EUR apmērā;

- 2020.gadā 1 gadījumā papildus aprēķinājis akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un nokavējuma naudu 0,1 tūkst. EUR apmērā;

3) veicis tematiskās pārbaudes komersantiem, kuri veic komercdarbību ar alkoholiskajiem dzērieniem:

- 2022.gadā 25 gadījumos, no tiem 24 gadījumos konstatēti pārkāpumi;

- 2021.gadā 9 gadījumos, kuros konstatēti pārkāpumi;

- 2020.gadā 67 gadījumos, no tiem 63 gadījumos konstatēti pārkāpumi. Bez tam 7 tematiskajās pārbaudēs tika konstatēti alkoholiskie dzērieni bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, 2 tematiskajās pārbaudēs konstatēti ar spirta apriti saistīti pārkāpumi un 2 tematiskajās pārbaudēs konstatēti denaturētā spirta aprites pārkāpumi.

Lai īstenotu Plāna 1.10.pasākumu, VP un VID Plāna periodā turpināja veikt nelegālā alkohola kontroli, taču, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, faktisko reidu skaits nav palielinājies. Kā iemesls tam ir ievērojamu resursu novirzīšana COVID-19 epidemioloģisko ierobežojumu kontrolei Plāna īstenošanas periodā. Kā vienu no tendencēm, kas ietekmēja nelikumīgo alkoholisko dzērienu un spirta izgatavošanu un izplatīšanu, var minēt ierobežojumu saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanas atcelšanu. Tā kā mazinājās nepieciešamība ikdienā lietot dezinfekcijas līdzekļus roku dezinficēšanai, līdz ar ko mazāk tika konstatēti un izņemti dažāda veida dezinfekcijas šķīdumi, kas satur spirtu un tiek nelegālajā apritē tirgoti kā alkoholiskie dzērieni.

1.11. Izvērtēt iespēju ierobežot alkoholu saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu izmantošanu apreibināšanās nolūkos. (Izpildīts)

Plāna periodā VM izvērtēja un apkopoja EM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk - VARAM), VID, Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iesniegtos priekšlikumus alkoholu (spirtu) saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu, kas tiek izmantoti apreibināšanās nolūkā, pieejamības mazināšanai. Iesaistītās puses ir sniegušas komentārus par pasākumu lietderību mērķa sasniegšanai, ieviešanas un kontroles iespējamību. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ izraisīto augsto pieprasījumu pēc spirtu saturošiem dezinfekcijas līdzekļiem, izmantojot tos kā aizsardzības līdzekļus atbilstoši to paredzētajiem lietošanas mērķiem, pieņemts lēmums jautājumu par alkoholu saturošu kosmētikas un higiēnas līdzekļu, ko izmanto apreibināšanas nolūkos, ierobežošanu Covid-19 pandēmijas periodā tālāk nevirzīt.

1.12. Izvērtēt iespēju pārskatīt alkoholisko dzērienu tirdzniecības laiku, ņemot vērā citu valstu pieredzi. (Izpildīts)

Lai izpildītu Plāna 1.12.pasākumu, alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojums (aizliegums pārdot alkoholu 22.00-8.00) tika iekļauts VM sagatavotajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā"²⁴, kas 2021.gada 26.jūnijā nodots publiskai apspriedei. Publiskās apspriedes laikā par šo iniciatīvu VM saņēma visvairāk iebildumus gan no juridiskām personām, kas īsteno alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, gan no institūcijām, t.sk. valsts pārvaldes iestādēm, kas pārstāv alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju ekonomiskās intereses. Lai panāktu likumprojekta "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" tālāku virzību iesniegšanai MK, VM svītroja no likumprojekta prasību par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laika ierobežojumu.

Lai iegūtu kvantitatīvu izvērtējumu par alkohola tirdzniecības laika ierobežojumu, VM 2022.gadā uzsāka īstenot pētījumu "Par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā", kura ietvaros cita starpā tika izvērtēts politiskā instrumenta alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika pārskatīšanas (saīsināšanas) ekonomiskais ieguvums. Pētījuma ietvaros secināts, ka alkohola mazumtirdzniecības laika ierobežojumu pastiprināšana varētu samazināt ar alkohola lietošanu saistītus tiešos izdevumus par 3,3-7,1%. Alkohola radītā kaitējuma tiešo izmaksu novērtējums 2021.gadā sastāda EUR 104,9 milj.

1.13. Noteikt, ka mazumtirdzniecības vietās, kurās tirgo un izvieto alkoholiskos dzērienus, jābūt norādītai informācijai ar brīdinājumu, ka alkoholiskos dzērienus nevar lietot nepilngadīgas personas un, ka to lietošana kaitē veselībai. (Izpildīts)

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtiem datiem pārkāpumi, kas saistīti ar nepilngadīgu personu alkoholisko dzērienu lietošanu, atrašanos alkoholisko dzērienu ietekmē vai alkoholisko dzērienu iegādāšanos, tiek konstatēti regulāri. Lai informētu patērētājus par alkoholisko dzērienu negatīvo ietekmi un atkārtoti atgādinātu, ka alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgam personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt, izpildīts Plāna 1.13.pasākumu, iekļaujot VM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14) obligātu prasību mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamu uzrakstu, kas brīdina, ka "alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt".

2. Rīcības virziens - Alkoholisko dzērienu mārketinga ierobežošana un cenu politika

Plāna otrajā rīcības virzienā iekļautie uzdevumi paredz mazināt alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga stratēģiju ietekmi uz patērētāju un impulsīvu alkohola pirkšanu, it īpaši pusaudžu un jauniešu vidū.

2.1. Aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.), kas piedāvā kopā ar alkoholisko dzērienu iegādāties ar atlaidi citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, kā arī, kas piedāvā kopā ar citu preci vai pakalpojumu iegādāties ar atlaidi alkoholisko dzērienu. (Izpildīts)

Lai mazinātu mārketinga stratēģiju ietekmi uz patērētāju un impulsīvu alkohola pirkšanu, izpildīts Plāna 2.1.pasākums, iekļaujot VM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14), prasību, kas paredz aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas u.tml.), kas piedāvā kopā ar alkoholisko dzērienu iegādāties ar atlaidi citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, kā arī, kas piedāvā kopā ar citu preci vai pakalpojumu iegādāties ar atlaidi alkoholisko dzērienu.

2.2. Aizliegt tirdzniecības vietām, kurās tiek pārdoti vai izvietoti alkoholiskie dzērieni, pircēja/klienta dzimšanas dienā un vārda dienā, tai skaitā lojalitātes programmas ietvaros, popularizēt alkoholiskos dzērienu iegādi ar atlaidi. (Izpildīts)

Mazumtirdzniecības vietās tiek īstenoti dažādi alkoholisko dzērienu speciālie piedāvājumi, tostarp klientu dzimšanas un vārda dienās, piedāvājot iegādāties alkoholiskos dzērienus ar atlaidi u.c. Šādi tirdzniecības veicināšanas un mārketinga pasākumi, palielina alkoholisko dzērienu pieejamību. Ņemot vērā minēto un lai izpildītu Plāna 2.2.pasākumu, VM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14), iekļauta prasība alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietās (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē) aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kuros piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros.

2.3. Aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un internetā, izņemot tirdzniecības vietas, kurās tiek izvietoti un pārdoti alkoholiskie dzērieni. Aizliegt izplatīt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu ārpus tirdzniecības vietām, kurās tiek izvietoti un pārdoti alkoholiskie dzērieni. (Izpildīts)

Pētījumi liecina, ka alkoholisko dzērienu reklāma mudina iedzīvotājus (jo īpaši jauniešus) pirkt un lietot alkoholu. Tāpēc, lai samazinātu alkoholisko dzērienu patēriņu un pieejamību, nepieciešams ieviest ne tikai mārketinga, bet arī reklāmas un dažādu tirdzniecības veicināšanas pasākumu ierobežošanu alkoholiskajiem dzērieniem. Lai mazinātu alkohola impulsīvu iegādi un no tās izrietošu augstāku alkohola patēriņu, it īpaši - jauniešu vidū, kā arī izpildītu Plāna 2.3.pasākumu, VM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. §) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14.Saeimas reģ. Nr.217/Lp14), iekļauta prasība aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu preses izdevumos, drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem, kinoteātros, tīmekļvietnēs un tiešsaistē (tai skaitā tiešsaistes saskarnēs), izmantojot pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumus. Vienlaikus minētie cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi neattiecas uz mazumtirdzniecības vietām, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē), kā arī alkoholisko dzērienu ražošanas vietās vai ražotāja telpās.

Lai aizliegtu alus un vīna cenu un atlaižu reklāmu televīzijā un radio, VM izstrādāja un paralēli virzīja likumprojektu "Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 25.§) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14. Saeimas reģ. Nr. 213/Lp14), iekļauta prasība aizliegt alus un vīna cenu un atlaižu reklāmu televīzijā un radio.

2.4. Izvērtēt iespēju izveidot valsts veselības veicināšanas fondu, iezīmējot finansējumu 0,5% apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par alkoholu, tabaku un nodokļiem par azartspēlēm un izlozēm. (Nav izpildīts)

Plāna periodā Finanšu ministrija nav sniegusi informāciju par finansējuma iezīmēšanas iespējām 0,5% apmērā no akcīzes nodokļa par alkoholu, tabaku, azartspēlēm un izlozēm ieņēmumiem, kas būtu novirzāmi valsts veselības veicināšanas fondā. Vienlaikus priekšlikumu sniegšanas laikā iniciatīvai kā veselības veicināšanas fonda izveidei, iezīmējot finansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, nav bijis politisks atbalsts. Iespēja šāda fonda izveidei tiks vērtēta, izskatot nākamā vidēja termiņa budžeta ietvara un gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu.

2.5. Izvērtēt iespēju aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2l un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā. (Izpildīts)

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu pieejamību un mērķtiecīgi ierobežotu tādu alkoholisko dzērienu pārdošanu Latvijā, kuri, galvenokārt, paredzēti personām, kas pārmērīgi vai riskanti lieto alkoholu, tika izpildīts Plāna 2.5.pasākums, iekļaujot VM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā", kas 2023.gada 21.martā tika apstiprināts Ministru kabinetā (prot. Nr.15 26. § ) un 2023.gada 18.maijā Saeimā apstiprināts 1.lasījumā (14. Saeimas reģ. Nr. 217/Lp14), prasību aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, kuru tilpums nepārsniedz 0,2l un kuri pildīti plastmasas (PET) iepakojumā.

2.6. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu ietvarā attiecīgajam periodam pārskatīt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, samērojot valsts fiskālos un sabiedrības veselības aizsardzības mērķus. (Daļēji izpildīts)

Saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem Plāna periodā tika paaugstināts 2020.gada 1.martā un 2021.gada 1.martā vidēji par 5 % stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem alum un vīnam. Akcīzes nodokļa likme netika paaugstināta raudzētiem dzērieniem ar alkohola saturu līdz 6%.

Plāna periodā īstenotā akcīzes nodokļa politika alkoholiskajiem dzērieniem tika balstīta uz samērīguma principiem. Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem netika paaugstināts strauji, bet gan pakāpeniski, tādējādi palielinot budžeta ieņēmumus, bet neietekmējot patēriņa rādītājus un neradot līdzsvaru starp ekonomiskiem ieguvumiem un sabiedrības veselību. VM ir rosinājusi un atbalsta straujāku akcīzes nodokļa celšanu.

3. Rīcības virziens - Alkoholisko dzērienu lietošanas un tā radīto seku indikatorrādītāju monitorings un pētījumi

Ceturtais Plāna rīcības virziens ir vērsts uz statistiski ticamu datu apkopošanu un analizēšanu. Šī rīcības virziena ietvaros sagatavotā informācija nodrošina arī Plāna darbības ietekmes uzraudzību.

3.1. Veikt pašreizējās alkohola lietošanas situācijas un tā radīto seku monitoringa sistēmas novērtējumu. (Izpildīts)

Plāna periodā SPKC ir izstrādāts Alkohola lietošanas situācijas un tā radīto seku monitoringa sistēmas izvērtējums, kurā aprakstītas monitoringa sistēmas problēmas un sniegti iespējami risinājumi alkohola lietošanas situācijas un tā radīto seku monitoringa sistēmas pilnveidošanai, lai veiktie regulārie mērījumi un to uzskaite būtu laika gaitā savstarpēji salīdzināma, t.sk. salīdzināma ar starptautiskiem datiem.

Dati, kas tiek iegūti, izmantojot minētās monitoringa sistēmas, tiek izmantoti politikas izstrādē. Tā kā šīs monitoringa sistēmas dati tiek izmantoti, plānojot un izstrādājot politiku alkohola lietošanas izplatības mazināšanā, ir būtiski vērtēt un nepieciešamības gadījumā uzlabot monitoringa sistēmas, lai dati būtu ticami un atspoguļotu reālu situāciju.

SPKC tika apzināti nepieciešamie resursi alkohola lietošanas situācijas un tā radīto seku monitoringa sistēmas uzlabošanai un meklēti risinājumi monitoringa sistēmas uzlabošanas pasākumu īstenošanai.

3.2. Izmantojot veiktās komersantu aptaujas datus par alkohola tirdzniecības apjomiem pierobežā, veikt ikgadēju Latvijas iedzīvotāju reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa aprēķināšanu, atrēķinot alkohola patēriņu pārrobežas tūrisma rezultātā. (Izpildīts)

Lai iegūtu datus par reālo Latvijas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu patēriņu, nodalot tūristu iegādāto, un izstrādātu atbilstošu politiku alkohola lietošanas izplatības mazināšanā, Plāna periodā SPKC, pamatojoties uz VID Nodokļu pārvaldes Akcīzes daļas sniegtajiem alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļu datiem un CSP iedzīvotāju datiem, ir veicis ikgadēju reģistrētā absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu Latvijā uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, kā arī aprēķinājis aptuvenas aplēses par tūristu patērēto absolūtā alkohola patēriņu litros, izmantojot pieejamos datu avotus, t.i., VID "APAD pētījumu par alkoholisko dzērienu realizāciju Latvijas-Igaunijas pierobežā", CSP datus un starptautisku organizāciju (PVO, OECD) publicētus datus par absolūtā alkohola patēriņu ārvalstīs. Dati publicēti SPKC mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17567/download?attachment.

3.3. Izstrādāt tematisko ziņojumu "Alkohola lietošanas izplatība un sekas Latvijā". (Izpildīts)

Lai apzinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību, t.sk. Covid-19 vīrusa izplatības dēļ ieviesto ierobežojumu un distances līguma aizlieguma atcelšanas ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumu izmaiņām, Plāna periodā izstrādāti divi tematiskie ziņojumi "Alkohola aprites un lietošanas sekas Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju", kas publicēti SPKC mājaslapā 2020.gadā ²⁵ un 2021.gadā²⁶.

Balstoties uz datu analīzes rezultātiem, var secināt, ka vairāku faktoru kopums ietekmēja alkohola patēriņa un to lietošanas seku izmaiņas, kas, savukārt, tiks izmantots turpmāk alkohola lietošanas izplatības mazināšanas politikas plānošanā un ieviešanā.

3.4. Īstenot pētījumu par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī. (Izpildīts)

Plāna periodā tika uzsākta "Pētījuma par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī" īstenošana ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros. 2021.gadā veikts pētījuma metodoloģijas iepirkums un 2022.gada septembrī uzsākta pētījuma īstenošana. Pētījuma plānotais izpildes termiņš 2023.gada septembris.

Pētījuma rezultātā tiks nodrošināta sabiedrības veselības politikas plānotāju, lēmumu pieņēmēju, nozares profesionāļu un citu iesaistīto pušu informētība par alkoholisko dzērienu lietošanas radītā kaitējuma izmaksām un ekonomisku ietekmi uz valsts budžetu, kā arī aprēķināta potenciāli ieviešamu politikas instrumentu alkohola lietošanas profilaksei ietekme uz alkohola radītā kaitējuma tiešo izmaksu samazinājumu. Šie aprēķini varēs kļūt par pamatu profilakses politikas instrumentu ieviešanai alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanā un alkoholisma ierobežošanā.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ar alkohola lietošanu saistītās tiešās izmaksas 2021.gadā bija EUR 149,7 milj. jeb 0,45% no IKP. No tām lielāko daļu veidoja izmaksas veselības aprūpes jomā (EUR 56,6 milj. jeb 37,8% no kopējām tiešām izmaksām). Ar alkoholisko dzērienu lietošanu un nelikumīgās aprites apkarošanu saistītās izmaksas tiesībsargājošās jomās lēstas EUR 47,7 milj. apmērā (31,9% no kopējām tiešām izmaksām). Sociālās palīdzības sniegšanas izmaksas bija EUR 44,8 milj. (29,9%), bet izdevumi iedzīvotāju izglītošanai, informatīvo kampaņu un pētījumu par alkohola lietošanas radīto kaitējumu veikšanai, saskaņā ar mūsu novērtējumu, kopumā bija EUR 0,652 milj. (0,4%).

Netiešās izmaksas 2021.gadā ir novērtētas intervālā no EUR 290,2 milj. līdz EUR 452,5 milj. jeb 0,9 - 1,3% no IKP. Lielāko daļu jeb 61,5-74,6% no novērtētām netiešām izmaksām veido zaudējumi, kas rodas augsta bezdarba līmeņa un zemās ekonomiskās aktivitātes dēļ alkohola lietotāju vidū.

Ar alkohola lietošanu saistītas pētījumā aprēķinātās kopējās tiešās un netiešās izmaksas ir novērtētas 1,3-1,8% no IKP. Salīdzinājumam, 2021. gadā ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem veidoja 0,7% no IKP.

Pētījumā aprēķinātais nefinanšu novērtējums liecina, ka kopējie labā veselības stāvoklī un dzīves kvalitātē nodzīvoto dzīves gadu zaudējumi no pārmērīgas alkohola lietošanas 2021.gadā bija līdz 88 620 gadiem. Nefinanšu zaudējumi rodas alkohola lietošanas rezultātā, ietekmējot gan alkohola lietotāju, gan viņu radinieku un draugu labklājību. Kā arī nefinanšu novērtējumā tiek iekļauti alkohola lietotāja nozieguma upurim nodarītais kaitējums.

Tāpat pētījuma ietvaros veikts potenciālo ieguvumu no alkohola lietošanas profilakses pasākumiem novērtējums. Rezultāti liecina, ka lielākais alkohola pārmērīgās lietošanas radīto valsts tiešo izmaksu samazinājums sagaidāms no alkohola pārdošanas minimālā vecuma paaugstināšanas līdz 20 gadiem (izdevumu samazinājums par 11,4-15,8%), kā arī no reklāmas ierobežošanas (samazinājums par 5,0-8,0%). Svarīgi atzīmēt, ka abu šo pasākumu ietekme pilnā mērā būs jūtama tikai ilgtermiņā. Alkohola mazumtirdzniecības laika ierobežojumu pastiprināšana klātienē varētu samazināt ar alkohola lietošanu saistītus tiešos izdevumus par 3,3-7,1%. Sagaidāms, ka transportlīdzekļu vadītāju asinīs pieļaujamās alkohola koncentrācijas samazināšana no 0,5 līdz 0,2 promilēm visiem vadītājiem varētu samazināt veselības aprūpes un tiesībsargājošo iestāžu ar alkoholu lietošanu saistītos izdevumus par 4,2-6,7%. Akcīzes nodokļa palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem varētu samazināt tiešās izmaksas par 0,4-2,0%.

Pētījuma ietvaros tika apkopoti dažādu jomu ekspertu viedokļi par nelegālā alkohola aprites situāciju Latvijā un tās mazināšanas iespējām, kā arī par nelegālā alkohola aprites saistību ar dažādiem alkohola lietošanas profilakses pasākumiem un to efektivitāti. Galvenie rezultāti liecina, pirmkārt, ka nelegālā alkohola tirgus apjoma noteikšana ir problemātiska. Pieejamie dati par nelegālā alkohola lietošanu vai tirgus apjomu ir atkarīgi no izmantotā datu avota, kā arī resursiem nelegālā alkohola tirgus uzraudzībai. Tomēr kopumā nelegālā alkohola tirgus apjoms ir samazinājies un sabiedrībā mazinās interese par nelegālā alkohola iegādi un lietošanu. Ņemot vērā salīdzinoši nelielo nelegālā alkohola tirgus apjomu no kopējā alkohola patēriņa Latvijā, pašreizējais nelegālā tirgus apjoms nevar negatīvi ietekmēt alkohola ierobežošanas pasākumu efektivitāti Latvijā. Nelegālā alkohola lietotāju grupa ir specifiska, kuru maz vai nemaz neietekmē valstī īstenotie legālā alkohola ierobežošanas pasākumi. Ekspertu viedokļi par alkohola ierobežošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz nelegālā alkohola lietošanas izplatību sabiedrībā ir atšķirīgi un novērtēti kā pretrunīgi.

3.5. Īstenot pētījumu par alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā. (Izpildīts)

Plāna periodā Pēc VM pasūtījuma ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" (Identifikācijas Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros no 2020.gada janvāra līdz 2023.gada augustam īstenots pētījums par alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošanu grūtniecības laikā.²⁷ Pētījuma mērķis bija noskaidrot smēķēšanas, alkohola, kā arī nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību grūtniecības laikā un šo paradumu asociētos faktorus Latvijā, lai plānotu un īstenotu nepieciešamo uz pierādījumiem balstītu profilakses pasākumu apjomu valsts mērogā.

Attiecībā uz alkohola lietošanu pētījuma rezultāti liecina, ka pirmajā grūtniecības trimestrī 14% aptaujāto sieviešu lietojušas alkoholu, īpatsvaram samazinoties līdz 6% otrajā trimestrī un 8% trešajā trimestrī. Pusei sieviešu (50%), kuras grūtniecības laikā lietojušas alkoholu, neviens nav ieteicis lietošanu pārtraukt. Sīkākus salīdzinošus secinājumus grūti iegūt, jo teju puse sieviešu izvēlējušās uz jautājumu neatbildēt. Divpadsmit mēnešu laikā pirms grūtniecības iestāšanās alkoholu lietojušas lielākā daļa intervēto sieviešu. Kopumā alkoholisko dzērienu lietošanu grūtniecības laikā atzīst 19% respondenšu. Visbiežāk pirmajā grūtniecības trimestrī lietots vīns (11%) un alus (5%). Arī otrajā un trešajā trimestrī visbiežāk lietotie alkoholiskie dzērieni ir vīns un alus, taču lietotāju īpatsvars būtiski samazinājies. Priekšstats par alkoholisko dzērienu lietošanas kaitīgumu un nepieļaujamību grūtniecības laikā un gana liberāla alkohola lietošanas kultūra Latvijā rada īpatnēju situāciju, kur ir gan augsta tolerance pret alkohola lietošanu grūtniecības laikā, īpaši, ja tas lietots nelielās devās, gan labas zināšanas par kaitīgumu. Visticamāk šis apstāklis ir radījis tādu respondenšu augstu īpatsvaru, kuras izvēlas neatbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar viņu alkohola patēriņu.

Ceturtā daļa aptaujāto sieviešu (25%) pēdējā gada laikā ir izsmēķējušas vismaz vienu cigareti. Grūtniecības laikā smēķēšanu atzinušas 10% pētījuma dalībnieču. 61% aptaujāto smēķējošo sieviešu atzīmē, ka kāds viņām grūtniecības laikā ieteicis paradumu atmest un tikai 15% apgalvo, ka tas nav darīts.

Narkotisko vai psihotropo vielu lietošana grūtniecības laikā sieviešu vidū ir zema. Pēdējā gada laikā tās lietojušas 28% aptaujāto sieviešu, bet grūtniecības laikā šo vielu lietošanu atzinušas vien 10 no 3761 respondentēm. No sievietēm, kuras grūtniecības laikā lietoja narkotiskās vielas, divas atzīst, ka ar viņām par šo jautājumu kāds ir runājis, bet puse atzīst, ka neviens to nav darījis.

Pētījuma secinājumi un priekšlikumi tiks izmantoti nepieciešamo profilakses pasākumu plānošanā un īstenošanā, lai mazinātu atkarību izraisošu vielu lietošanu sabiedrībā, t.sk. grūtnieču vidū, lai novērstu atkarību izraisošu vielu kaitējošu iedarbību uz topošā bērna un mātes veselību.

4. Rīcības virziens - Alkohola atkarības ārstēšana un rehabilitācija

Plāna ceturtajā rīcības virzienā iekļautie pasākumi tika paredzēti, lai nodrošinātu un paplašinātu ambulatoro un stacionāro narkoloģisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti personām, kurām ir konstatēti alkohola lietošanas traucējumi.

4.1.1. Izvērtēt iespēju aprobēt PVO izveidoto alkohola lietošanas traucējumu testu (turpmāk - AUDIT). (Izpildīts)

4.1.2. Pilnveidot nacionālos ieteikumus primārās veselības aprūpes speciālistiem darbā ar AUDIT testu un izveidot testam atbilstošu IT risinājumu. (Daļēji izpildīts)

4.1.3. Īstenot apmācības primārās aprūpes speciālistiem, lai pilnveidotu profesionālās zināšanas un iemaņas attiecībā uz pacientu alkohola lietošanas paradumu skrīninga veikšanu. (Izpildīts)

Plāna periodā tika aktualizēti un pilnveidoti ieteikumi primārās veselības aprūpes speciālistiem alkohola atkarības profilaksē un publicēti SPKC mājaslapā²⁸ . Plāna periodā tika aizvadīta sanāksme ar Latvija Ģimenes ārstu asociāciju un ar Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociāciju, kuras ietvaros lūgts viedoklis par AUDIT testa piemērojamības ērtības aspektiem, kā rezultātā ārstniecības personas ir sniegušas viedokli, ka šobrīd ērtākais AUDIT testa aizpildīšanas veids ir papīra formātā, tādēļ pieņems lēmums šobrīd neattīstīt AUDIT testa digitalizāciju un IT risinājumu izstrādi.

Vienlaikus Plāna periodā, lai pilnveidotu primāro veselības aprūpes speciālistu zināšanas attiecībā uz alkohola lietošanas paradumu skrīninga veikšanu, ESF projekta 9.2.6.ietvaros neformālās izglītības programmā īstenotas mācības "Alkohola, nikotīna, procesu atkarības problēmu identificēšana un īsās intervences sniegšana primārajā veselības aprūpē", kuras ir apmeklējušas 401 ārstniecības persona, no tām - 92 ārsti. Tāpat, lai pilnveidotu ārstniecības personu profesionālās zināšanas, Plāna periodā īstenotas apmācības - "Alkohola atkarības ārstēšana un aprūpe ", "Klīniskie algoritmi un klīniskie ceļi prioritārajās veselības jomās - psihiskās veselības jomā" (apmācītas 75 ārstniecības personas, no tām - 32 ārsti), "Fetālā alkohola sindroma atpazīšana perinatālajā periodā primārajā veselības aprūpē" (apmācītas 203 ārstniecības persona, no tām - 93 ārsti).

Lai nodrošinātu pasākuma ilgtspēju VM izstrādātajā un 2022.gada 25.oktobrī MK apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam"²⁹ (turpmāk - Narkoloģijas plāns) tika iekļauts pasākums, kas paredz veicināt ģimenes ārstu prakšu iesaisti pacientu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem identificēšanā, konsultāciju un palīdzības sniegšanā (1.7.pasākums).

4.2. Paplašināt ambulatorās multidisciplinārās narkoloģiskās ārstēšanas iespējas valstī. (Nav izpildīts)

Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM izstrādātajā Narkoloģijas plānā secīgi tika iekļauts pasākums, kas paredz paplašināt ambulatorās un stacionāras multiprofesionālas narkoloģiskās ārstēšanas iespējas (2.3. un 3.1.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.

4.3. Palielināt valsts apmaksātas ambulatorās narkoloģiskās palīdzības sniegšanas iespējas pusaudžiem. (Nav izpildīts)

Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas paredz paplašināt ambulatorās multiprofesionālas narkoloģiskās ārstēšanas iespējas, tai skaitā nepilngadīgām personām (2.3.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.

4.4. Paplašināt valsts apmaksātu ambulatoro grupu psihoterapijas programmu pēc 12 soļu terapijas principiem personām ar alkohola atkarības diagnozi. (Nav izpildīts)

Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas paredz izstrādāt un īstenot valsts apmaksātu ambulatoro psihoterapijas programmu pēc 12 soļu psihoterapijas principiem personām ar atkarībām (2.4.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.

4.5. Paplašināt dienas stacionāra pakalpojumus alkohola atkarības ārstēšanā par valsts budžeta līdzekļiem pacienta motivēšanai tālākai ārstēšanas programmai pēc akūto stāvokļu kupēšanas stacionārā (ambulatorā ārstēšana, Minesotas programma utt.). (Nav izpildīts)

Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas paredz Paplašināt dienas stacionāra pakalpojumus atkarības ārstēšanā par valsts budžeta līdzekļiem pacienta motivēšanai tālākai ārstēšanas programmai pēc akūto stāvokļu kupēšanas stacionārā (ambulatora ārstēšana, Minesotas programma u.c.) (3.2.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.

4.6. Atbrīvot narkoloģijas pacientus no pacientu līdzmaksājumiem ar diagnožu grupu SSK-10 F10.-F.19., saņemot narkoloģiskos pakalpojumus. (Nav izpildīts)

Tā kā Plāna ietvaros netika piešķirts pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums, pasākums nav izpildīts, taču VM izstrādātajā Narkoloģijas plānā tika iekļauts pasākums, kas atbrīvot narkoloģijas pacientus (diagnožu grupa SSK-10 F10, F11-F16, F18-F19) no pacientu līdzmaksājumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus (2.5.pasākums), lūdzot piešķirt papildu finansējumu.

4.7. Izvērtēt iespēju kompensēt medikamentus alkohola atkarīgajiem pacientiem ar diagnožu grupu SSK-10 F10, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus. (Nav izpildīts)

Ņemot vērā ierobežotos finanšu resursus zāļu kompensācijas sistēmā, uzdevums izvērtēt iespēju kompensēt medikamentus pacientiem ar vielu lietošanas traucējumiem, saņemot narkoloģiskos pakalpojumus, iekļauts VM izstrādātajā Narkoloģijas plānā. (2.6. pasākums).

4.8. Izvērtēt iespēju nodrošināt pēctecīgas stacionāras narkoloģiskās ārstēšanas pieejamību alkohola atkarīgajiem pacientiem. (Izpildīts)

2021. un 2022.gadā VM organizēja domnīcu ciklu, Narkoloģijas plāna izstrādei. Domnīcās, kurās piedalījās ārsti psihiatri, narkologi, psihoterapeiti, klīniskie psihologi, pašvaldību pārstāvji, atbildīgo un līdzatbildīgo valsts institūciju pārstāvji, tika identificētas problēmas, kas ir nozarē, un iegūtās atziņas un sniegtie priekšlikumi tika izmantoti, izstrādājot "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam". Tajā ir iekļauti pasākumi, kas paredz izvērtēt patlaban sniegtos pakalpojumus, izstrādājot kvalitātes un atlases kritērijus Minesotas programmai, kā arī slimnīcā "Ģintermuiža" nepilngadīgām personām ar vielu lietošanas traucējumiem sniedzamajam pakalpojumam

Vienlaikus VM izstrādātajā "Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.-2025.gadam" ir noteikts pasākums ar mērķi izveidot divus metodiskos centrus (Rīgas psihatrijas un narkoloģijas centrā (turpmāk - RPNC) un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (turpmāk - BKUS)), organizatoriski metodiskā darba nodrošināšanai. Metodiskā darba līguma ietvaros ārstniecības iestāde, kurā organizēts metodiskais centrs, nosaka sniegtā pakalpojuma saturu un nepieciešamos resursus tā īstenošanai. Viens no paredzamajiem uzdevumiem būtu pacientu atlases kritēriju un programmas rezultatīvo rādītāju izstrāde.

Lai nodrošinātu pēctecīgu aprūpi pēc akūtas narkoloģijas, no 2024.gada Liepājas slimnīca nodos savu narkoloģijas nodaļu Piejūras slimnīcai, kas ir apņēmusies nodrošināt narkoloģijas programmu tikai kombinācijā ar Minesotas programmu. Šāda kārtība tiek nodrošināta arī slimnīcā "Ģintermuiža".

4.9. Izveidot bērnu specializēto narkoloģijas nodaļu. (Nav izpildīts)

BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra ēkā nav izveidota bērnu specializēta narkoloģijas nodaļa resursu un finansējuma trūkuma dēļ, taču VM Narkoloģijas plāns paredz izvērtēt patlaban sniegtos pakalpojumus slimnīcā "Ģintermuiža" nepilngadīgām personām ar vielu lietošanas traucējumiem, kā arī sagatavot priekšlikumu izvērtējumu stacionārā rehabilitācijas pakalpojuma nepilngadīgām personām ar vielu lietošanas traucējumiem paplašināšanai citās ārstniecības iestādēs.

4.10. Īstenot pasākumus alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarības mazināšanai (novēršanai) ilgstošajiem bezdarbniekiem. (Izpildīts)

Plāna periodā Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošināja atbalsta pasākums bezdarbniekiem (klientiem), kuriem iespējama alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarība, ESF projekta "Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem" Nr.9.1.1.1/15/I/001 ietvaros īstenojot "Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem ar atkarības problēmām" ietverot "Minesotas 12 soļu programmu", "Emocionālo stresa terapiju (kodēšanu)" un "Narkologa atzinuma saņemšanu". No 2020.-2022.gadam atbalsts sniegts 972 klientiem, t.sk., Minesotas 12 soļu programma 356 klientiem, Emocionālā stresa terapija (kodēšana) 200 klientiem un Narkologa atzinuma saņemšana 416 klientiem.

4.11. Izvērtēt iespēju nodrošināt pēcaprūpi alkohola atkarīgajiem pacientiem pēc Minesotas programmas vai sociālās rehabilitācijas. (Izpildīts)

2021. un 2022.gadā VM organizēja domnīcu ciklu, uzsākot Narkoloģijas izstrādi. Domnīcās, kurās piedalījās ārsti psihiatri, narkologi, psihoterapeiti, klīniskie psihologi, pašvaldību pārstāvji, atbildīgo un līdzatbildīgo valsts institūciju pārstāvji, tika identificētas problēmas, kas ir nozarē, un iegūtās atziņas un sniegtie priekšlikumi tika izmantoti, izstrādājot Narkoloģijas plānu. Minētajā plāna ir iekļauti uzdevumi, kas, lūdzot papildu valsts budžeta finansējumu, paredz izstrādāt un īstenot ambulatoru psihoterapijas programmu personām ar atkarībām, tādējādi nodrošinot pēcaprūpi pēc stacionārā sniegtiem pakalpojumiem.

4.12. Izstrādāt atskurbināšanas pakalpojumu normatīvo regulējumu. (Izpildīts)

Plāna periodā VM izstrādāja MK 2020.gada 8.septembra noteikumus Nr.570 "Higiēnas prasības personu atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanai"³⁰. Tie sniedz noteiktas vadlīnijas pašvaldībām vai citiem pakalpojumu sniedzējiem atskurbšanas telpu iekārtošanā un higiēnas prasību nodrošināšanā.

Savukārt, 2023.gada 1.janvārī spēkā stājās Pašvaldību likums, kura 4.panta pirmās daļas 21.punktā ir noteikta pašvaldību autonomā funkcija - nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Atbilstoši Pašvaldību likuma pārejas noteikumu 2.punktam funkcijas izpilde pašvaldībām pilnībā jānodrošina, sākot ar 2024.gada 1.janvāri.

Secinājumi un priekšlikumi turpmākai rīcībai

1. Plāna periodā kopējais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju vecāku par 15 gadiem neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu, ir pieaudzis, tādējādi nesasniedzot prognozēto kritumu un ierindojoties pirmajā vietā ES valstu vidū pēc alkohola patēriņa.³¹ Kā iemeslus var minēt Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi kā dēļ Latvijas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu patēriņš ir palielinājies, alkoholisko dzērienu distances tirdzniecības aizlieguma atcelšana, padarot alkoholu sabiedrībai pieejamāku, finansējuma trūkums alkoholisma ārstēšanas pakalpojumu uzlabošanai un paplašināšanai, neatbilstoša pieeja fiskālo politikas instrumentu izmantošanā, nesamērojot ekonomiskos ieguvumus ar sabiedrības veselības aizsardzības mērķiem, kā arī ekonomiskās un tautsaimniecības intereses pārstāvošo iestāžu atbalsta trūkums VM izstrādātos likumprojektos iekļautām prasībām alkoholisma ierobežojošiem pasākumiem, kas, savukārt, kavēja likumprojektu virzību apstiprināšanai MK. Tāpat iemesls ir alkohola industrijas aktīvais mārketings alkohola patēriņa veicināšanai dažādos plašsaziņas līdzekļu kanālos, tai skaitā sociālajos tīklos, it īpaši reklāmas adresējot jauniešu mērķa grupai.

2. Lai arī Latvijas iedzīvotāju alkohola riskanta lietošana kopumā ir mazinājusies, plānotais samazinājums nav sasniegts. Tādējādi nākamajā periodā jāturpina attīstīt mehānismi alkohola pārmērīgas lietošanas mazināšanai sabiedrībā.

3. Plāna ietvaros ir īstenota gan vispārējā atkarību profilakse, izstrādājot informatīvus materiālus par alkohola ietekmi uz veselību, īstenojot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus pašvaldībās un interneta vidē, gan īstenota selektīva un indicētā profilakse, īstenojot atkarību vielu lietošanas profilakses programmas skolēnu un jauniešu mērķauditorijām. Minētos pasākumus nepieciešams turpināt arī nākamajā periodā, mērķtiecīgi vēršot uz riska grupām gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Jāveicina lielāku pašvaldību iesaisti atkarību profilaksē.

4. Plāna īstenošanas laikā ir aktualizēts un uzlabots alkohola lietošanas traucējumu diagnostikas tests un pilnveidotas primāro veselības aprūpes speciālistu zināšanas attiecībā uz alkohola lietošanas paradumu diagnostiku, lai palīdzētu ģimenes ārstiem un citiem primārās veselības aprūpes speciālistiem veikt profilakses darbu pacientiem, kuriem ir alkohola lietošanas problēmas.

5. Plāna periodā ar mērķi mazināt alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību, ieviešot alkoholisko dzērienu pieejamības, reklāmas, mārketinga un citus ierobežojošus pasākumus, izstrādātie likumprojekti "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" un "Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" 2023.gada 21.martā ir apstiprināti MK un 2023.gada 18.maijā apstiprināti Seimā 1.lasījumā. Tāpat 2023.gada 22.jūnijā Saeimā 3.lasījumā apstiprināti "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kas paredz korekcijas programmas izveidi personām, kas sodītas par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošu vielu ietekmē.

6. Vairums Plānā iekļauto pasākumu, kam nav bijis nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, ir izpildīti. Pasākumi, kuri ir vērsti uz narkoloģiskās ārstniecības uzlabošanu un kuriem Plāna ietvaros nav piešķirts plānotais finansējums, ir pārcelti uz nākamo periodu, iekļaujot jaunā VM izstrādātajā un 2022.gada 25.oktobrī MK apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam". Atbilstoši informatīvajā ziņojumā sniegtajam aprakstam attiecībā uz izvirzīto uzdevumu izpildi, pārceļami uz nākamo plānošanas periodu ir uzdevumi Nr.4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5.,4.6., 4.7., 4.8., 4.9., 4.11.

7. Plānā identificētās problēmas ir noteiktas kā prioritāras arī turpmāk un iekļaujamas politikas plānošanas dokumentos, piemēram, atkarību lietošanas ierobežošana kā atsevišķs rīcības virziens ir iekļauts "Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam". Tāpat pasākumi alkohola lietošanas mazināšanai iekļauti tādos dokumentos kā "Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam" (NAP2027), kā arī 2022.gada 25.oktobrī MK apstiprinātajā "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam".

8. Joprojām saglabājas augsts ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas izraisīti alkohola reibumā, un joprojām transportlīdzekļu vadītāju vidū ir izplatīta transportlīdzekļa vadīšana reibumā, tādēļ arī turpmāk ir jāturpina īstenot dažādi pasākumi situācijas uzlabošanai.

9. Ievērojot alkohola lietošanas tendences un ar alkohola lietošanu saistīto problemātiku populācijā, par ko liecina arī Plāna ietvaros novērtētie rezultatīvie rādītāji, un, ņemot vērā Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam rīcības virzienā "Psiholoģiskā un emocionālā labklājība" noteiktos uzdevumus, kā arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 1.3.2.uzdevumu, kas paredz izstrādāt alkoholisko dzērienu lietošanas izplatības mazināšanas plānu nākamajam periodam, nodrošinot iedzīvotājiem pierādījumos balstītus, mērķtiecīgus, kvalitatīvus atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakses pasākumus, kā arī agrīnu diagnostiku un kvalitatīvus, pieejamus un individuālajām vajadzībām atbilstošus veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, VM tik izstrādāts un 2022.gada 25.oktobrī MK tika apstiprināts "Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns alkoholisma un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025.gadam".

10. Jāturpina nacionālā līmenī ieviest PVO rekomendācijās iekļautos kompleksus pasākumus, kas paredz alkoholisko dzērienu reklāmas un pieejamības ierobežojumus, nodrošina sabiedrības informētības paaugstināšanu par alkohola lietošanas ietekmi uz veselību, kā arī nodrošināt atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumus personām, kurām jau ir izveidojusies atkarība.

11. Atkarību izraisošu vielu lietošanas izplatības mazināšanas uz pierādījumiem balstītas politikas plānošanā jāizmanto gan Latvijā veikto pētījumu rezultātus, gan starptautiskos pētījumos gūtos pierādījumus.

12. Nepieciešams paplašināt alkohola lietošanas traucējumu ārstēšanas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī nodrošināt multiprofesionālu pieeju šo pakalpojumu īstenošanai, sasaistot tos ar sociālās rehabilitācijas un sociālās palīdzības pakalpojumiem, tādā veidā sniedzot atbalstu arī psiholoģisku un eksistenciālu problēmu risināšanā. Atbalsta pasākumiem ir būtiska loma, lai novērstu recidīvu.

13. Lai nodrošinātu atbalstu alkohola lietošanas mazināšanas pasākumu ieviešanai un apmaiņu ar citās valstīs īstenotiem labās prakses piemēriem un uz pierādījumiem balstītām izmaksu efektīvām intervencēm, nepieciešams turpināt un attīstīt starpnozaru sadarbību, tai skaitā ar tādām starptautiskām organizācijām kā PVO Eiropas reģiona biroju un Ziemeļu Dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerība un citām.

14. Jāturpina un jāattīsta primāro veselības aprūpes speciālistu, it īpaši ģimenes ārstu, un iedzīvotāju zināšanas un prasmes par alkohola radīto kaitējumu veselībai un alkohola lietošanas traucējumu atpazīšanā, lai veicinātu sabiedrības atturību no alkohola lietošanas.

15. Jāīsteno starpnozaru sadarbībā balstītu pakalpojumu attīstīšanu ambulatorajā, stacionārajā un ilgtermiņa aprūpē pacientiem ar atkarībām, tai skaitā uzlabojot sociālā atbalsta pakalpojumu pieejamību pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personu ar atkarību izraisošo vielu lietošanas traucējumiem motivēšana to saņemšanai.

16. Lai mazinātu nelegālā alkohola izplatību valstī, ir jābūt ieviestiem un realizētiem stingriem uzraudzības un kontroles pasākumiem, paredzot un nodrošinot atbilstošu tehnisko un cilvēkresursu ieguldījumu.

17. Jāturpina īstenot alkohola lietošanas situācijas un tā radīto seku monitorings Latvijā, balstoties uz starptautisku praksi, vadlīnijām un iespējām. Atkarību izraisošu vielu lietošanas jomas pētniecību nepieciešams attīstīt, īstenojot gan kvantitatīvus, gan kvalitatīvus pētījumus.

---

Veselības ministrs H. Abu Meri