1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bioloģiskā daudzveidība — visu izcelsmes avotu dzīvo organismu, to skaitā sauszemes, jūras un citu ekosistēmu, kā arī ekoloģisko kompleksu dzīvo sastāvdaļu variāciju iespējas. Terminā ietverta gan sugu, gan starpsugu, gan ekosistēmu daudzveidība;

2) celtniecības lietkoki — kokmateriāli, kas atbilst prasībām, kādas valsts standarts nosaka zāģbaļķiem, stabiem, kārtīm un mietiem;

3) malka — kokmateriāli, kas atbilst valsts standarta noteiktajām prasībām;

4) mežainums — ar mežu apklāto zemju platības attiecība pret teritorijas kopējo platību;

5) nenoplicinoša meža resursu izmantošana — meža resursu ieguve tādos apjomos un veidos, kas nodrošina meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un atjaunošanās spējas, kā arī meža spējas tagad un nākotnē izpildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, visas valsts un globālā mērogā, neradot draudus citām ekosistēmām;

6) populācija — vienas sugas īpatņu kopa, ko vieno vairošanās process un apdzīvojamā teritorija;

7) valsts mežīpašums — valsts meža fonda zeme, kas reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda;

8) vietējie iedzīvotāji — iedzīvotāji, kuri ir pierakstīti vai kuriem ir nekustamais īpašums attiecīgās pašvaldības teritorijā.

2. pants. Likuma mērķi

Šā likuma mērķi ir:

1) saglabāt un paplašināt valsts mežu kā visas Latvijas mežainuma garantu;

2) dot tiesisku pamatu valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzībai un izmantošanai saistībā ar meža resursu ieguvi.

3. pants. Likuma uzdevumi

Šā likuma uzdevumi ir:

1) nodrošināt Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto principu realizēšanu valsts meža izmantošanā;

2) noteikt valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

3) noteikt kārtību, kādā valsts meža resursi izsniedzami vietējiem iedzīvotājiem;

4) noteikt valsts meža resursu izsniegšanā citām juridiskajām un fiziskajām personām tādu kārtību, kas veicinātu valsts ekonomisko attīstību.

4. pants. Valsts meža fonda sastāvs

Valsts meža fondu veido:

1) Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā;

2) pārējā valsts meža fonda zeme, uz kuru nav atjaunotas īpašuma tiesības vai kura nav nodota lietošanā fiziskajām personām pēc 1990.gada 21.novembra zemes reformas likumos noteiktajā kārtībā.

5. pants. Valsts meža fonda zemes reģistrēšana zemesgrāmatā

(1) Valsts meža fonda zeme tiek reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Valsts meža dienesta personā, izņemot Grīņu, Krustkalnu, Moricsalas, Slīteres un Teiču valsts rezervātus, kuru zeme tiek reģistrēta uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā.

(2) Nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts meža fonda zemi, vienlaikus nostiprināmas valsts īpašuma tiesības uz valsts meža fondā esošajiem meža ceļiem, meliorācijas sistēmām, upēm un ezeriem.

6.pants. Valsts meža fonda zemes pārvaldīšana

(1) Valsts meža fonda zemi pārvalda un ar šo zemi un valsts mežu saistītus tiesiskus darījumus veic Valsts meža dienests un tā institūcijas.

(2) Valsts meža fonda zemes noma tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Nomas termiņus un nosacījumus regulē valsts meža nomas līgums.

(29.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1998.)

7. pants. Valsts meža fonda zemes atsavināšana

(1) Valsts meža fonda zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta, izņemot gadījumus, kad zeme piešķirama kā līdzvērtīga īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās esošās neatgūtās zemes vietā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Šādos gadījumos zeme piešķirama pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu.

(2) Zemesgrāmatā reģistrētas Valsts meža fonda zemes pārdošana vai citāda atsavināšana atļauta:

1) aizsargājamos mežos — ar ikreizēju Saeimas lēmumu;

2) saudzējamos un saimnieciskajos mežos — ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu.

(29.01.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.02.1998.)

8. pants. Valsts mežīpašumā reģistrēto ūdeņu lietošana

Valsts mežīpašumā reģistrēto ūdeņu lietošanas kārtību nosaka Valsts meža dienests saskaņā ar attiecīgajiem likumdošanas aktiem.

9. pants. Valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzība

(1) Valsts mežs ir meža ekosistēmu saglabāšanas galvenais garants Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Valsts meža izmantošanas pasākumi jāveic tādā veidā un apjomā, lai cilvēku dzīves vides uzlabošanas interesēs saglabātu un palielinātu meža ekoloģiskās īpašības (vērtības), to skaitā:

1) augsnes, gaisa un ūdens tīrības saglabāšanas un to resursu aizsardzības, kā arī preterozijas funkcijas;

2) klimatu stabilizējošās funkcijas;

3) bioloģiskās daudzveidības, arī augu un dzīvnieku sugu, to populāciju un biotopu, kā arī meža tipu (īpaši pārmitro mežu) aizsardzības un saglabāšanas funkcijas;

4) iedzīvotāju veselības nostiprināšanas un atpūtas nodrošināšanas funkcijas;

5) citas sociālās prasības, vides aizsardzību un līdzsvarotu attīstību garantējošās funkcijas.

10. pants. Valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) izmantošana

Valsts meža ekoloģisko īpašību (vērtību) izmantošanas mērķis ir veicināt iedzīvotāju veselības nostiprināšanu un radīt iespēju atpūsties mazpārveidotā dabas vidē, kā arī nodrošināt nepiesārņotu vidi.

11. pants. Valsts meža platību noteikšana iedzīvotāju veselības nostiprināšanai un atpūtai, kā arī meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzībai

Iedzīvotāju veselības nostiprināšanai un atpūtai, kā arī meža ekoloģisko īpašību (vērtību) aizsardzībai izmantojamās valsts meža platības nosaka un to izmantošanas un aizsardzības noteikumus izstrādā likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

12. pants. Ciršanas tāme

Valsts meža ciršanas tāmi nosaka Valsts meža dienests Saeimas apstiprinātās ciršanas koptāmes ietvaros. Valsts mežā aizliegts pārsniegt gada tāmi galvenajā cirtē.

13. pants. Vietējo iedzīvotāju pieprasījuma apmierināšana

(1) Vietējo iedzīvotāju pieprasījumu pēc malkas un celtniecības lietkokiem apkopo pagasta pašvaldība. Valsts meža ciršanas apjomus šā pieprasījuma apmierināšanai turpmākajiem pieciem gadiem, pieprasījumu katru gadu precizējot, pašvaldība saskaņo ar valsts mežzini. Ja attiecīgā pagasta valsts meži nevar apmierināt vietējo iedzīvotāju pieprasījumu pēc malkas vai celtniecības lietkokiem, jautājumu pakļautības kārtībā izlemj augstākas Valsts meža dienesta institūcijas.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā malku un celtniecības lietkokus no valsts meža neizsniedz tiem zemes lietotājiem vai īpašniekiem, kuru lietojumā vai īpašumā ir vairāk par diviem hektāriem pieauguša meža, kas apmierina viņu vajadzības pēc malkas un celtniecības lietkokiem.

15. pants. Kokmateriālu ieguves papildnosacījumi

(1) Slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, priekšrocības tiesības dodamas tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras atjauno un kopj valsts mežu, uztur kārtībā meža ceļus un ar meža apsaimniekošanu saistītās būves.

(2) Pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts meža resursu ieguvei, slēdzot mežizstrādes līgumus, notiek vispārēja un atklāta konkursa kārtībā, par konkursa rezultātiem informējot attiecīgo pašvaldību.

(3) Nelielās valsts meža platībās (līdz 100 hektāriem), kas izvietotas starp lauksaimniecības zemēm, priekšrocības tiesības uz meža resursu ieguvi ir mežam piegulošo zemju lietotājiem vai īpašniekiem (konkursa kārtībā).

(4) Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim noslēgtie ilgtermiņa līgumi par valsts meža resursu nodošanu meža izmantotājiem paliek spēkā. Šo līgumu laušanas vai resursu samazināšanas kārtību regulē noteikumi, kas bija spēkā līgumu slēgšanas brīdī.

16. pants. Citu mežmateriālu ieguve

Sveķus, sulas, celmus, lūkus, mizas, zarus, zaleni, pumpurus, eglītes, kā arī meijas un citus dekoratīvos materiālus realizācijas vajadzībām juridiskās un fiziskās personas valsts mežā iegūst par maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Minēto mežmateriālu ieguves vietas ierāda valsts mežniecība.

17. pants. Valsts meža blakusizmantošana personiskajām vajadzībām

(1) Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus fiziskās personas personiskajām vajadzībām valsts mežā iegūst bez maksas un bez ierobežojumiem, ja Valsts meža dienests, vides aizsardzības institūcija vai pašvaldība nav noteikusi citu kārtību, kas izziņota ar masu informācijas līdzekļu starpniecību.

(2) Citas meža blakusizmantošanas darbības personiskajām vajadzībām fiziskās personas valsts mežā veic saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu".

18. pants. Valsts meža blakusizmantošana realizācijas vajadzībām

(1) Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus juridiskās un fiziskās personas realizācijas vajadzībām valsts mežā iegūst par maksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts mežniecības ierādītajās vietās.

(2) Citas meža blakusizmantošanas darbības realizācijas vajadzībām juridiskās un fiziskās personas valsts mežā veic saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu".

19. pants. Valsts meža dienesta atbildība

Valsts meža dienesta institūcijas atbild par:

1) Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteikto principu realizēšanu valsts meža izmantošanā;

2) meža vides ekoloģisko aizsardzību un ekoloģiskās daudzveidības saglabāšanu valsts mežā;

3) nenoplicinošu un racionālu valsts meža resursu izmantošanu.

20. pants. Juridisko un fizisko personu atbildība

Juridiskās un fiziskās personas atbild par šā likuma un citu valsts meža izmantošanas normatīvo aktu pārkāpšanu saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.142 "Par valsts meža izmantošanas kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 16.nr.).