Ministru kabineta rīkojums Nr. 667

Rīgā 2023. gada 10. oktobrī (prot. Nr. 50 28. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība""

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 4. februāra rīkojumā Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 26. nr.; 2016, 86., 166. nr.; 2017, 67., 164. nr.; 2018, 41., 197. nr.; 2019, 246. nr.; 2020, 17., 128. nr.; 2021, 113. nr.; 2022, 126. nr.; 2023, 92. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt rīkojuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"".

2. Papildināt ar 1.³ punktu šādā redakcijā:

"1.³ Atbalstīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" konsolidēto redakciju."

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Finanšu ministra pienākumu izpildītāja ‒
izglītības un zinātnes ministre A. Čakša

 

Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"

Grozījumi: MK 03.05.2016. rīk. Nr.274 (L.V., 5.mai., nr. 86)

Grozījumi: MK 25.08.2016. rīk. Nr.484. (L.V. 29.AUG., nr.166)

Grozījumi: MK 29.03.2017. rīk. Nr.160 (L.V. 29. MAR., nr. 67)

Grozījumi: MK 16.08.2017. rīk. Nr. 433 (L.V. 18. AUG., nr. 164)

Grozījumi: MK 26.02.2018. rīk. Nr. 69 (L.V. 27. FEB., nr. 41)

Grozījumi: MK 03.10.2018. rīk. Nr. 485 (L.V. 5. OKT., nr. 197)

Grozījumi: MK 03.12.2019. rīk. Nr. 611 (L.V. 6. DEC., nr. 246)

Grozījumi: MK 22.01.2020. rīk. Nr. 25 (L.V. 24. JAN., nr. 17)

Grozījumi: MK 02.07.2020. rīk. Nr. 371 (L.V. 07. Jūl., nr. 128)

Grozījumi: MK 08.06.2021. rīk. Nr. 406 (L.V. 14. Jūn., nr. 113)

Grozījumi: MK 27.06.2022. rīk. Nr. 448 (L.V. 4. Jūl., nr. 126)

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Rīga, 2014

Saturs

Izmantotie saīsinājumi un termini

1. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā

1.1. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

Ieguldījumu stratēģija

Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums

1.2. Plānoto investīciju pamatojums

2. Prioritāro virzienu apraksts

2.1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

2.2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

2.3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

2.4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

2.5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

2.6. Ilgtspējīga transporta sistēma

2.7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

2.8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

2.9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana

ESF specifiskie noteikumi (kur piemērojams)

2.10. Tehniskā palīdzība "ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"

2.13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)

2.14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)

Tehniskās palīdzības izmantošana citu prioritāro virzienu mērķu sasniegšanai

3. Finansējuma plāns

4. Integrētā pieeja teritoriālajai attīstībai

4.1. Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

4.2. Integrēta pilsētvides attīstība

4.3. Integrētās teritoriālās investīcijas (ITI)

4.4. Kārtība kādā darbības programmas ietvaros noris starpreģionu un starpvalstu sadarbība, kur ieguvēji/labuma guvēji atrodas vismaz vēl vienā citā dalībvalstī

4.5. Mehānisms, kas nodrošina koordināciju ar Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)

5. Īpašās vajadzības teritorijām ar visaugstāko nabadzības vai diskriminācijas risku, it sevišķi iedzīvotāju riska grupas

5.1. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajam nabadzības riskam

5.2. Stratēģija teritoriju ar visaugstāko nabadzības risku īpašajām vajadzībām

6. Teritorijas, kuras pakļautas vislielākajiem demogrāfiskajiem trūkumiem

7. Atbildīgās iestādes un svarīgo partneru loma vadības, kontroles un audita jautājumos

7.1. Partneri un iesaistītās institūcijas

7.2. Darbības programmas sagatavošana un partneru iesaiste

8. Atbalsta koordinācija starp fondiem

9. Ex-ante nosacījumi

10. Administratīvā sloga mazināšana finansējuma saņēmējiem

11. Horizontālie principi (HP)

11.1. Ilgtspējīga attīstība

11.2. Vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija

11.3. Vīriešu un sieviešu līdztiesība

12. Pielikumu saraksts

Izmantotie saīsinājumi un termini

ADTP	Aktīvā darba tirgus politika
AER	Atjaunojamie energoresursi
AII	Augstākās izglītības institūcijas
AIM	Aizsardzības ministrija
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
ĀM	Ārlietu ministrija
ĀTI	Ārvalstu tiešās investīcijas
ARACHNE	EK izveidots risku vērtēšanas rīks, kas var palielināt projektu atlases efektivitāti, vadības pārbaudes un stiprināt krāpšanas identifikāciju, atklāšanu, novēršanu
CE	Cilvēku ekvivalents
CEF	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (Connecting Europe facility)
CFLA	Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DP	Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"
DRN	Dabas resursu nodoklis
DVB	Darba vidē balstīts
EAIT	Eiropas augstākās izglītības telpa
EEZ	Eiropas Ekonomikas zona
EJZF	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
EK	Eiropas Komisija
EK pozīcijas dokuments	Eiropas Komisijas pozīcijas dokuments par Partnerības līguma un darbības programmu izstrādi 2014.-2020.gada plānošanas periodam Latvijā (nosūtīts Latvijai 2012.gada 24.oktobrī)
EP	Eiropas Padome
ES Dabas direktīvas	Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 30.novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību
ESV	Eiropas standarti un vadlīnijas
ESSBJR	Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EM	Ekonomikas ministrija
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERAF regula	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013.gada 17.decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006
ERASMUS	Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)
E-pārvaldība	Informāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
ES	Eiropas Savienība
ESCO	Energoservisa kompānija
ESF	Eiropas Sociālais fonds
ESF regula	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 2013.gada 17.decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1081/2006
ESI fondi	ESF; ERAF; KF; ELFLA; EJZF
ES Padomes rekomendācijas	Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2013.gada nacionālo reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2012.-2016.gada konverģences programmu un Eiropas Savienības Padomes rekomendācijas par Latvijas 2014.gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2014.gada stabilitātes programmu.
ETL	Elektrotransportlīdzekļi
ETS	Eiropas teritoriālā sadarbība
EUR	Eiropas Savienības euro
EVCA	Eiropas Riska kapitāla asociācija
EQAR	Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrs
EQAVET	Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (European Quality Assurance in Vocational Education and Training)
FEAD	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (Fund for European Aid to the Most Deprived )
FM	Finanšu ministrija
HP	Horizontālie principi
HES	Hidroelektrostacija
IeM	Iekšlietu ministrija
IKP	Iekšzemes kopprodukts
IKT	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
IKVD	Izglītības kvalitātes valsts dienests
IZM	Izglītības un zinātnes ministrija
IT	Informācijas tehnoloģijas
ITI	Integrētās teritoriālās investīcijas
ĪADT	Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
JNI	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva
KF	Kohēzijas fonds
KF regula	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013.gada 17.decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1084/2006
KM	Kultūras ministrija
KP	Kohēzijas politika
KP fondi	ESF, ERAF, KF
KPFI	Klimata pārmaiņu finanšu instruments
LAP 2020	Latvijas Lauku attīstības programma 2014.-2020.gadam (ELFLA)
LBAS	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDF	Latvijas Dabas fonds
LDDK	Latvijas Darba devēju konfederācija
LIKTA	Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija
LLF	Latvijas Lauku forums
LLPA	Latvijas Lielo pilsētu asociācija
LKA	Latvijas Komercbanku asociācija
LM	Labklājības ministrija
LTRK	Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera
MK	Ministru kabinets
MVK	Mazie un vidējie komersanti
NAP 2020	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam
NAI	Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas
NAT-programma	Natura 2000 teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas programma
NEET	Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)
NEKP	Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
NIP	Nacionālā industriālā politika
NRP	Latvijas nacionālā reformu programma stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai
NVA	Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO	Nevalstiskā organizācija
OECD	Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
P&A&I	Pētniecība un attīstība, un inovācijas
PAF	Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma
PISA	Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)
PL	Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2014.-2020.gada plānošanas periodam
PMP	Priekšlaicīga mācību pārtraukšana
Projektu dati	Informācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, informācija, kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
PUK	KP fondu Pagaidu uzraudzības komiteja
REPowerEU	Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 27.februāra Regula (ES) Nr. 2023/435, ar ko groza Regulu (ES) 2021/241 attiecībā uz REPowerEU nodaļām atveseļošanas un noturības plānos un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013, (ES) 2021/1060 un (ES) 2021/1755 un Direktīvu 2003/87/EK
RIS3	Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
RAKP	Reģionālās attīstības koordinācijas padome
Sadarbības partneri	Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SAM	Specifiskais atbalsta mērķis - "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SAFE	Support for Affordable Energy - Atbalsts enerģijas iegādei par pieņemamu cenu
SEG	Siltumnīcefekta gāze
SM	Satiksmes ministrija
Sociālie partneri	Darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
SPKC	Slimību profilakses un kontroles centrs
SPRK	Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
STEM	Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes,matemātika
Stratēģija "Eiropa 2020"	Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei
Stratēģija "Latvija 2030"	Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
SVID	Stiprās un vājās puses, iespējas un draudi
SVVA	Sabiedrības virzīta vietējā attīstība
TALIS	Starptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)
TEN-T	Eiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)
TM	Tieslietu ministrija
UK	KP fondu uzraudzības komiteja
VAS	Valsts akciju sabiedrība
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Vietējās nodarbinātības iniciatīvas	Vietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā1
VIAA	Valsts izglītības attīstības aģentūra
VIIS	Valsts izglītības informācijas sistēma
VISC	Valsts Izglītības satura centrs
Vispārējā regula	Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr.1083/2006
VPD	Valsts probācijas dienests
VM	Veselības ministrija
VSAC	Valsts sociālās aprūpes centrs
VK	Valsts kanceleja
VKP	Vides konsultatīvā padome
ZM	Zemkopības ministrija
ZTAI	Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

1. Ieguldījums stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā

1.1. Darbības programmas stratēģija ieguldījumam Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei

Ieguldījumu stratēģija

(1) DP ieguldījumu stratēģijas izklāsts tiek veidots uz PL ieguldījumu stratēģijas pamata, balstoties uz PL sniegto analīzi un piedāvātājiem risinājumiem. DP sniedz detalizētāku pamatojumu un piedāvāto risinājumu aprakstu, nodrošinot skaidrāku loģisko saikni starp Latvijas izaicinājumiem un KP fondu ietvaros finansējamām darbībām.

(2) Balstoties uz PL analizētiem konkurētspējas attīstību kavējošiem faktoriem, DP ietvaros tiek izvirzītas šādas vispārējas KP fondu attīstības prioritātes:

1) tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana;

2) ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra;

3) ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana;

4) augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā;

5) kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma;

6) līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība.

Tautsaimniecības ražīguma, pievienotās vērtības, inovāciju, pētniecības un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana

(3) Salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, Latvijā ir uz pusi mazāks inovatīvu saimnieciskās darbības veicēju īpatsvars. Tas liecina, ka esošajā inovāciju sistēmā ir būtiskas nepilnības.

Inovāciju sistēmas nepilnības (RIS3):

1) pašreizējais biznesa modelis ir vāji orientēts uz inovāciju (ekonomiskās priekšrocības balstās uz lēto darbaspēku un dabas resursu izmantošanu);

2) zema produktivitāte un vājš inovācijas sniegums;

3) mazs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā;

4) nepietiekama zinātnes un pētniecības kapacitāte (pārāk mazs zinātnē nodarbināto skaits un nepietiekama atjaunotne; fragmentēta zināšanu bāze);

5) pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu;

6) pārāk zems finansējums zinātnei un pētniecībai;

7) vāja sadarbība starp uzņēmējdarbības sektoru un zinātni;

8) reģionāli monocentriska attīstība.

(4) Papildus Eiropas Komisijas Inovācijas savienības rezultātu pārskatā (2013) uzsvērts, ka Latvijas inovācijas sistēmas attīstību kavē vājais zinātniskais sniegums; to mēra kā zinātniskās publikācijas to 10% publikāciju skaitā, kuras ir visvairāk citētas, un Latvijas rādītājs ir tikai 4%, kas ir ievērojami mazāk par vidējo ES rādītāju. 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, Latvijas starptautisko zinātnisko publikāciju skaits ir pieaudzis par 399 un sasniedzis 1 247 publikācijas, no kurām 1 188 ir citējamas. Tomēr joprojām Latvijas zinātnieku publikāciju skaits ir zems. Laika periodā no 2003.-2012.gadam Scopus datu bāzē atrodamas 7 232 publikācijas, salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju, kur 2003.-2012.gadu periodā Scopus datu bāzē ir atrodamas 14 791 publikācijas, no tām 2012.gadā - 2 211 publikācijas, un Lietuvu, kura 2003.-2012.gadā Scopus datu bāzē atrodamas 20 552 publikācijas, no tām - 2 708 publicētas 2012.gadā.

(5) RIS3 uzsvērts, ka Latvijas straujākas attīstības iespējas ir ierobežotas, jo nav plašas un dziļas zināšanu bāzes visās pamata zinātņu nozarēs un atbilstoša un zinoša cilvēkkapitāla. Bez atbilstoša cilvēkkapitāla Latvija nevar veidot un uzturēt mūsdienīgu zināšanu ekonomiku. Cilvēkkapitāla trūkums valstī ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos, bet arī neļauj efektīvi pielietot lielāko daļu jauno zināšanu, kas radītas citviet pasaulē. Bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē, tādēļ ir nepieciešama valsts iejaukšanās.

(6) Inovācijas sistēmas nepilnības liecina, ka Latvijas ekonomikā dominē sistēmiskie tirgus izaicinājumi. Lai Latvijas ekonomikas izaugsme būtu strauja, sabalansēta un noturīga pret ārējiem satricinājumiem, jāīsteno ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta sarežģītības attīstībai. Tas ir būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības konverģencei ar attīstītajām ES valstīm un iedzīvotāju labklājības pieaugumam, ko var panākt, palielinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju, kas balstīta uz inovāciju.

(7) Sistēmisko tirgus izaicinājumu novēršanai RIS3 ietvaros ir noteikti šādi tautsaimniecības transformācijas virzieni:

1) ražošanas un eksporta struktūras maiņa tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;

2) izaugsmes nozares, kurās eksistē produkti vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību vai ir iespējams tādus radīt;

3) nozares ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā.

(8) Lai īstenotu tautsaimniecības transformāciju un ieviestu RIS3 izvirzītās prioritātes, KP fondu investīcijas tiks virzītas inovāciju kapacitātes stiprināšanai, kā arī tādas inovāciju sistēmas veidošanai, kas veicina un sniedz atbalstu tehnoloģiskajam progresam tautsaimniecībā (RIS3 mērķis), izstrādājot risinājumus, kas primāri ir vērsti uz inovācijas sistēmas nepilnību un izaicinājumu novēršanu, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.

(9) Latvijas situācijā stratēģija inovācijas sekmēšanai prioritāri vērsta uz atbalstu ekonomikas transformācijai, vienlaikus iekļaujot elementus no inovācijas sekmēšanas stratēģijām, kas vērstas uz zinātnes un tehnoloģiju virzītu izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstību². Tādējādi tiek veidota konceptuāli jauna un kompleksa stratēģija, kas ietver un paredz sabalansētu un papildinošu atbalsta instrumentu kopumu. Vienlaikus jāveicina ne tikai tehnoloģisko inovāciju, bet arī netehnoloģisko inovāciju attīstība.

(10) Izpildot ex-ante nosacījumu Nr.1.1. "ir jābūt Nacionālajai Reformu Programmai atbilstošai Viedās specializācijas stratēģijai, kas veicinātu privātos ieguldījumus pētījumiem un inovācijai, labi funkcionējošas pētniecības un inovācijas sistēmas ietvarā", ZTAI ir ietverta RIS3 - nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.

(11) Priekšnoteikums KP fondu investīciju veikšanai 1.tematiskā mērķa ietvaros ir zinātnisko institūciju konsolidācijas īstenošana un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, kas veikta, pamatojoties uz Zinātnes ārējā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumu par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam³. Tādējādi tiks novērsta turpmāka P&A finansējuma fragmentēšana un nodrošināta KP ieguldījumu mērķtiecīga koncentrēšana atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(12) RIS3 paredz vīzijas izstrādi, konkurētspējas priekšrocību atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādas politikas izvēli, kas maksimāli atraisa reģiona uz zināšanām balstīto attīstības potenciālu un tādējādi nodrošina tautsaimniecības izaugsmi.

(13) RIS3 uzdevums ir nodrošināt attīstības prioritāšu izvirzīšanu un regulāru pārskatīšanu, atvērtā, pārskatāmā procesā, kurā tiks iesaistīts zinātnes, augstākās izglītības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes sektors un kas balstās uz uzņēmējdarbības atklājumu principiem, un investīciju mērķtiecīgu koncentrēšanu, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēli un monitoringa sistēmas izveidi, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.

(14) RIS3 mērķu sasniegšanai indikatīvi noteikti šādi galvenie atbalsta virzieni un instrumenti:

1) izglītības, zinātnes, tehnoloģiju attīstības, inovācijas un uzņēmējdarbības integrācija (sadarbības un pārneses sistēmas inovācijas jomā stiprināšana);

2) nozaru inovācijas kapacitātes stiprināšana (inovācijas pieprasījuma stiprināšana);

3) zinātnes, pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas kapacitātes un atdeves palielināšana (zināšanu kapacitātes un inovācijas piedāvājuma stiprināšana);

4) nozaru izaugsmes, eksportspējas un iekļaušanās globālajās vērtību ķēdēs sekmēšana;

5) izglītības sistēmas pilnveidošana darba tirgus disproporciju mazināšanai;

6) atbalsts publisko datu atkalizmantošanas pieauguma nodrošināšanai;

7) līdzsvarotas teritoriju attīstības veicināšana, radot priekšnosacījumus teritoriju attīstības potenciāla un resursu pilnvērtīgākai izmantošanai.

(15) ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendācija nosaka nepieciešamību izstrādāt un īstenot efektīvu P&I politiku. Minētās rekomendācijas ieviešanai plānots īstenot šādas darbības: 1) pētniecības sistēmas stiprināšana, konsolidējot zinātniskās institūcijas galvenokārt ap zināšanu centriem, 2) zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstīšana zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības, ieviešot RIS3 un īstenojot ZTAI, 3) nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību P&A&I, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās, kā arī 4) RIS3 ietvaros izvirzīto attīstības prioritāšu regulāra pārskatīšana, t.sk. stratēģijas uzstādījumiem atbilstošu rīcībpolitikas instrumentu izvēle un monitoringa sistēmas izveide, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī.

(16) Lai risinātu iepriekšminētās identificētās problēmas, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Tautsaimniecības ražīguma, inovāciju un pētniecības, un zinātnes kvalitātes līmeņa celšana, tam paredzot investīcijas 1., 2., 3. un 11.tematiskā mērķa (1., 2., 3. prioritārā virziena) ietvaros.

(17) Tāpat KP fondu investīcijas tiks novirzītas, lai risinātu arī citus inovāciju sistēmas ietvaros identificētos galvenos izaicinājumus.

(18) Lai stiprinātu jau esošo MVK bāzi un radītu jaunus MVK, plānots izveidot finanšu instrumentu klāstu atbilstoši ex-ante izvērtējumam, kur MVK nav optimāla pieeja finansējumam.

(19) KP fondu investīcijas plānotas apstrādes rūpniecības saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām atbilstošas industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai, tādējādi veicinot apstrādes rūpniecības attīstību, tās produktivitātes pieaugumu un īpatsvaru Latvijas IKP. Atbalsta apjoms industriālās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai 3.tematiskā mērķa ietvaros tiks analizēts vidusposma izvērtējuma ietvaros un tiks samazināts, ja netiks sasniegti plānotie rezultāti.

(20) KP fondu investīcijas plānots novirzīt nodarbināto personu apmācībām ar mērķi stiprināt komersantu konkurētspēju, piemēram, nodrošinot apmācības par resursu efektivitāti un efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu.

(21) Ar mērķi uzlabot saimnieciskās darbības vidi specifisks atbalsts paredzēts valsts pārvaldes efektivitātes celšanai un sociālā dialoga attīstībai, lai uzlabotu tiesu efektivitāti un mazinātu korupcijas izplatību. Atbilstoši ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijām, tiesu efektivitāti plānots uzlabot, nodrošinot KP finansējumu pētījumu veikšanai, lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, tāpat atbalsts paredzēts specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu īstenošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem. KP fondu investīcijas tiks novirzītas atbilstošo valsts iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanai par korupcijas apkarošanu un novēršanu.

(22) Tā kā RIS3 ietvaros IKT ir identificēta kā nozare ar nozīmīgu horizontālo ietekmi uz tautsaimniecību, proti, tā ir nozare, kas veido pamatu jauno - uz inovācijām balstīto-salīdzinošo priekšrocību attīstīšanai, KP fondu investīcijas plānots novirzīt elektronisko sakaru infrastruktūras nodrošināšanai lauku teritorijās, kā arī publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūrā un datu pieejamībā un to izmantošanas iespēju nodrošināšanā, tādējādi nodrošinot, ka IKT nozares jaunajās iespējas un risinājumi sniedz lielāku ieguldījumu citu nozaru attīstībā, būtiski paaugstinot to darba efektivitāti (IKT izglītības un e-prasmju attīstība, plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, e-pakalpojumu un digitālā satura attīstība, pārrobežu sadarbība digitālā vienotā tirgus attīstībai, kā arī IKT pētniecības un inovācijas, uzticēšanās un drošības veicināšana).

(23) Ir jānodrošina, ka ESI fondu atbalsts nerada būtisku ietekmi uz darba vietu zudumu, ja tas tiek sniegts lielajiem uzņēmumiem, to esošajās atrašanās vietās ES.

Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra

(24) Autoceļu infrastruktūras kritiskais stāvoklis, ko negatīvi ietekmēja arī krīzes laikā veiktā valsts budžeta konsolidācija, ir viena no būtiskākajām problēmām, kas apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību, jo ierobežo iedzīvotāju piekļuvi nodarbinātības, izglītības, sociāliem un veselības pakalpojumiem, kas vēl vairāk pasliktina demogrāfisko situāciju reģionos, kā arī ierobežo transporta un loģistikas sektora izaugsmi.

(25) Ņemot vērā, ka transporta un loģistikas nozares pienesums IKP ir 10% un tajā tiek nodarbināti 9% strādājošo, sliktais valsts ceļu stāvoklis un nepietiekamā dzelzceļa tīkla caurlaidība ierobežo ekonomikas tālāko attīstību.

(26) Saskaņā ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, Latvija ir spējusi izmantot tās ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības un noturēt savas līderpozīcijas starp Baltijas valstīm tranzīta kravu pārvadājumu un ostu apgrozījuma jomā.

(27) Taču, neraugoties uz uzlabojumiem ceļu satiksmes drošības jomā, Latvijā bojā gājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem joprojām ir 1,6 reizes augstāks nekā vidēji ES.

(28) Latviju raksturo sliktākā autoceļu stāvokļa kvalitāte Austrumeiropā, kas ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī tranzīta attīstību kavējošiem faktoriem. Tāpat sliktā ceļu kvalitāte būtiski sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas.

(29) Uzlabota transporta infrastruktūra ir līdzsvarotas ekonomiskas izaugsmes priekšnosacījums, jo tā var pozitīvi ietekmēt gan ražošanu, gan sasniedzamību dažādos attālumos (līmeņos) un līdz ar to arī nevienlīdzības samazināšanu.

(30) Lai nodrošinātu starptautiska līmeņa efektīvu mobilitāti, ir nepieciešami uzlabojumi TEN-T tīkla infrastruktūrā gan autoceļos, gan dzelzceļa tīklos, un jānodrošina pilsētu savienojumi ar TEN-T tīklu. Tāpat ir būtiski nostiprināt Latvijas lielo ostu pieejamību un to darbības ietekmes uz vidi mazināšanu.

(31) Latvijas dzelzceļa tīklu raksturo zems elektrifikācijas īpatsvars un augsts esošās sistēmas nolietojums, kas sadārdzina pārvadājumus un negatīvi ietekmē vidi.

(32) Pilsētu centri ir noslogoti ar tranzītkravu pārvadājumiem, kas piesārņo pilsētvidi.

(33) Pieaugot pasažieru un kravu apgrozījumam Rīgas lidostā, pieaug gaisa satiksmes negatīvā ietekme uz vidi.

(34) Ņemot vērā aprakstītos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga un efektīva transporta infrastruktūra tam paredzot investīcijas 7. tematiskā mērķa (6.prioritārā virziena) ietvaros.

(35) KP fondu investīcijas transporta nozarē ir balstītas Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, kas atspoguļo Latvijas redzējumu par konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, komodālu transporta sistēmu, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus.

(36) KP fondu investīcijas transporta infrastruktūrā tiks koncentrētas uz ilgtspējīgu transportu un ierobežojumu novēršanu svarīgākajos infrastruktūras savienojumos atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm. Lielākais investīciju apjoms tiks novirzīts TEN-T tīkla savienojumu uzlabojumiem.

(37) Elektrificējot un modernizējot galvenās dzelzceļa līnijas, tiks samazinātas dzelzceļa koridora kopējās izmaksas, paaugstināta konkurētspēja, piesaistītas papildu kravas, samazinātas ārējās izmaksas un slodze videi, nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem.

(38) Tāpat investīcijas plānotas TEN-T autoceļu infrastruktūrā ar mērķi samazināt ceļu posmus, ko var raksturot kā sliktas vai ļoti sliktas kvalitātes, tādējādi uzlabojot Baltijas jūras reģiona līmeņa mobilitāti.

(39) KP fondu investīcijas plānots novirzīt pilsētu savienojumiem ar TEN-T tīkliem, lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un izveidotu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes plūsmām un samazinot piesārņojumu pilsētās.

(40) Būtisku KP fondu finansējuma daļu plānots novirzīt reģionālo ceļu rekonstrukcijai, kas paredz pastiprinātus KP fondu ieguldījumus perioda sākumā. Plānošanas perioda otrajā pusē tie pakāpeniski tiks aizstāti ar valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nodrošinot KP fondu investīciju ilgtspēju. Ņemot vērā ierobežotos resursus, ieguldījumu koncentrēšana notiks nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centros (9+21 modelis)⁴ ar mērķi radīt sinerģijas ar citām ESI fondu investīcijām, kas vērstas uz reģionu attīstību. Attiecīgi, rekonstruējamo valsts reģionālo autoceļu posmi ir noteikti, ievērojot reģionālās attīstības plānošanas 9+21 modeli un ņemot vērā:

1) autoceļu posmu tehnisko stāvokli;

2) satiksmes intensitātes uzskaites datus, vienlaikus modelējot iespējamo satiksmes intensitātes pieaugumu līdz 2020.gadam;

3) pakalpojumu sniedzēju (medicīniskās iestādes, izglītības iestādes, pasts, patēriņa preču tirdzniecība u.c.) izvietojumu;

4) sinerģiju ar citiem SAM;

5) komercdarbības attīstības iespējas.

(41) Multimodālas transporta sistēmas attīstībai ES ārējās konkurences kontekstā nepieciešamas arī investīcijas lielajās ostās drošības līmeņa uzlabošanai un uzlabojumiem transporta tīkla sasaistei ar ostu teritorijām. Tāpat KP fondu investīcijas plānotas vides aizsardzības pasākumiem starptautiskajā lidostā "Rīga".

Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana

(42) Atbilstoši PL stratēģijai un izaugsmes potenciāla analīzei būtiska ir ES padomes 2013.gadaun 2014.gada rekomendāciju ieviešana attiecībā uz enerģētiku un energoefektivitāti. Vienlaikus tiek paredzēts 2016.gadā pārskatīt KP fondu ietvaros plānotos pasākumus atbilstoši PL 101.rindkopā minētajam.

(43) RIS3 identificē energoefektivitāti un AER izmantošanu kā nozari ar nozīmīgu horizontālu ietekmi uz jaunu tautsaimniecības priekšrocību veidošanu. Zems energoefektivitātes līmenis rada gan enerģētiskās drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus, savukārt šī līmeņa paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaikus radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi.

(44) Lielākais potenciāls ar valsts īstenojamiem atbalsta instrumentiem enerģijas ietaupījumam pastāv ēku siltumapgādes, transporta un rūpniecības sektorā. Latvijā ir augsts tautsaimniecības energointensitātes līmenis (enerģijas patēriņš pret IKP, izteikts kg naftas ekvivalentā uz tūkst. EUR). 2011.gadā energointensitātes līmenis bija 323,3 kg naftas ekvivalenta uz tūkst. EUR jeb 2,2 reizes augstāks nekā vidēji ES. Laika periodā no 2004. līdz 2011.gadam enerģijas patēriņš uz saražotas produkcijas vienību samazinājās par 13,7% (ES vidēji - par 14%).

(45) Latviju raksturo augsta blīvi apdzīvoto vietu siltumapgādes centralizācijas pakāpe, vienlaikus daļa no centralizētajām siltumapgādes sistēmām ir novecojušas. Tāpat arī dzīvojamo māju fondam ir ļoti zema energoefektivitāte. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami tiek izmantoti AER.

(46) Papildus kā izaicinājums identificēts pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā.

(47) Vides acquis mērķu sasniegšanai jāturpina attīstīt dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, kā arī paplašināt atkritumu pārstrādes iespējas Latvijā.⁵

(48) Neraugoties uz ievērojamiem līdzšinējiem ieguldījumiem, atsevišķās teritorijās joprojām netiek pilnībā nodrošināta ūdenssaimniecības centralizēto pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem atbilstoši ES direktīvu prasībām, kas palielina vides piesārņojuma risku. Novecojušajiem ūdensapgādes tīkliem raksturīgi lieli ūdens zudumi, kuru dēļ ūdens resursi netiek izmantoti ilgtspējīgi.

(49) Klimata pārmaiņu iespaidā pieaug jūras uzplūdu radīto plūdu ietekme uz Latvijas jūras krastu un lielo upju grīvām, skarot tuvumā esošās pilsētas. Plūdu rezultātā ir apdraudēta iedzīvotāju drošība, kā arī rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.

(50) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-2012.gadā ir konstatēts, ka tikai 13% biotopu un 28% sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, kas liecina par būtisku antropogēno slodzi uz dabas resursiem. Vides monitoringam nav atbilstoša tehniskā nodrošinājuma, lai īstenotu vides uzraudzību atbilstoši ES direktīvu prasībām.

(51) Tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam⁶ norādīts, ka Latvijas bagātais dabas un kultūras mantojums šobrīd ir saimnieciskajai darbībai un reģionu attīstībai nepietiekami novērtēts resurss. Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.-2019.gadam kā vienu no rīcības virzieniem attīstības centru attīstībā iezīmē degradētu agrāko industriālo teritoriju sakārtošanu un attīstību. Daudzviet šādas Padomju Savienības laikā darbojušās industriālās teritorijas ir pamestas, turpina degradēt pilsētas vidi un netiek produktīvi izmantotas. Veicot investīcijas reģionu izaugsmē, šādu teritoriju sakārtošanai būtu jādod priekšroka pār investīcijām jaunas infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstībā. Viena no Padomju Savienības industriālās rūpniecības ietekmētajām teritorijām atrodas Pierīgā, Inčukalna novadā, kur atrodas dažas no visvairāk piesārņotajām vietām ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Ir jāveic šo vēsturiski piesārņoto vietu sanācija, lai nepieļautu turpmāku teritorijas degradāciju un pazemes ūdeņu piesārņošanu ar bīstamiem ķīmisko vielu savienojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(52) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, DP ietvaros tiek izvirzīta attīstības prioritāte Ilgtspējīga dabas un kultūras resursu izmantošana, tam paredzot investīcijas 4., 5. un 6. tematiskā mērķa (4. un 5.prioritārā virziena) ietvaros.

(53) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju ekonomikas attīstībai, tiks nodrošināta multidisciplināra pieeja. KP fondu investīcijas ir vērstas uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu un esošo dabas vērtību saglabāšanu - atkritumu pārstrāde, ūdens resursu ilgtspējīga izmantošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tāpat daļu KP fondu transporta investīciju plānots novirzīt uz pasākumiem ar tiešu pozitīvi ietekmi uz vidi - videi draudzīgs sabiedriskais transports un elektrotransports. Papildus DP ietvaros tiks atbalstīta jaunu resursus taupošu inovatīvu tehnoloģiju izstrāde, kā arī energoefektivitātes un AER īpatsvaru palielinoši pasākumi.

(54) Investīcijas energoefektivitātes pasākumos plānots veikt saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 noteikto, un ieguldījumus koncentrēt uz jomām, kurās ir lielākais ekonomiskais un tehniskais potenciāls panākt enerģijas patēriņa samazinājumu, proti, dzīvojamo ēku, publisko ēku un siltumapgādes sistēmu, kā arī apstrādes rūpniecības komersantu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku šo pasākumu ietekmi uz stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto AER mērķi, tiks atbalstīta arī pāreja uz AER izmantošanu ēkās un centralizētajā siltumapgādē. Papildu atbalsts plānots pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, kas balstīts uz pašvaldību integrētām attīstības programmām.

(55) Tā kā viens no lielākajiem enerģijas galapatērētājiem ir transporta nozare, investīcijas plānots novirzīt elektrotransportlīdzekļu tirgus izveides veicināšanai un videi draudzīga sabiedriskā transporta modernizācijai, balstoties uz Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem principiem un stratēģiju.

(56) Lai stiprinātu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, investīcijas plānots koncentrēt uz vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas izveidi, atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanu apglabājamos atkritumos.

(57) Lai mazinātu vides riskus no nesavāktiem notekūdeņiem un uzlabotu dzeramā ūdens apgādes sistēmu, KP fondu investīcijas plānots veikt aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība nav visiem nodrošināta, kā arī apdzīvotās vietās ar CE zem 2000, kur notekūdeņi tiek nopludināti riska ūdens objektos. Uzsvars tiks likts uz faktisko pieslēgumu un to pieejamības nodrošināšanu.

(58) Pieaugot plūdu riskiem klimata pārmaiņu rezultātā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt pasākumiem, kas mazinās jūras krastu eroziju un plūdu apdraudējumu. Vietās, kur jāizbūvē jaunas vai jāpaplašina esošās hidrotehniskās būves, prioritāri būs zaļās infrastruktūras risinājumi, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu risinājumu. Tāpat atbalsts tiks sniegts meliorācijas sistēmu un hidrobūvju renovācijai lauku teritorijās, lai nodrošinātu efektīvu zemes resursu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

(59) Latvija atrodas humīdajā klimatiskajā zonā (pārmitrājā) un ņemot vērā reljefa īpatnības, hidroloģisko režīmu un meteoroloģiskos apstākļus, iespējama netieša ietekme uz zonām, kas var ietekmēt Natura 2000, tāpēc plūdu risku novēršanas pasākumu ietvaros rekonstrukciju vai renovāciju neatbalstīs Natura 2000 teritorijās, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumos un dabas parka režīmu zonās (izņemot gadījumu, ja rekonstrukciju vai renovāciju paredz īpaši Natura 2000 teritorijas vai aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāns), un mikroliegumos.

(60) Lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un mazinātu antropogēno slodzi, KP fondu investīcijas plānots novirzīt darbībām, kas veicina īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu, pilnveidojot antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru Natura 2000 teritorijās. Tāpat atbalsts plānots vides monitoringa un kontroles funkciju nodrošināšanai.

(61) Veicot KP fondu investīcijas, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētajām attīstības stratēģijām, plānots rast jaunas funkcijas šobrīd nepietiekoši izmantotiem starptautiskas nozīmes dabas un kultūras objektiem, kas kalpos par pamatu saimnieciskās darbības aktivizēšanai un pakalpojumu dažādošanai konkrētās teritorijās, kas tajās veicinās nodarbinātību. Investīcijas ir plānotas degradēto teritoriju reģenerācijas un revitalizācijas pasākumiem, veicot ieguldījumus nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstībā. Tādējādi sinerģijā ar pilsētas attīstības plānā paredzētām papildinošām aktivitātēm pieguļošajās teritorijās saimnieciskās darbības un sociālās iekļaušanas pasākumiem plānots revitalizēt konkrētās teritorijas.

Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā

(62) Lai gan Latvijas bezdarba rādītāji ir pietuvinājušies ES vidējiem rādītājiem, valstī joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū un ilgtermiņa bezdarbs.

(63) Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība un sociālā atstumtība, kas ir pastāvoša problēma jau daudzus gadus, ir šķērslis gan tautas attīstībai, gan ekonomikas attīstībai, t.sk. produktivitātes pieaugumam. Proti, nabadzības dēļ indivīds nespēj piekļūt nepieciešamajiem resursiem un pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas savukārt ierobežo un kavē veiksmīgu integrāciju darba tirgū. Latvijā reģistrēti vieni no augstākajiem bērnu nabadzības rādītājiem ES, un bērnu nabadzība korelē ar vecāku zemu izglītības līmeni.

(64) Reģistrēto bezdarbu 2012.gada beigās raksturoja virkne rādītāju⁷, kas norāda uz mērķtiecīga atbalsta nepieciešamību ilgstošajiem bezdarbniekiem, personām ar zemu vai neaktuālu prasmju un kvalifikācijas līmeni, gados vecākiem darba meklētajiem, kā arī citām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām. Jauniešu bezdarba līmenis 2012.gadā pārsniedza ES vidējo līmeni, it īpaši 15-19 gadu vecuma grupā (58,8%).

(65) Analizējot nabadzības cēloņus, konstatēts, ka cilvēku pakļautību nabadzības riskam ietekmē arī slikts fiziskās un garīgās veselības stāvoklis, kas ir pamats darbaspējīgo cilvēku nokļūšanai ekonomiski neaktīvo cilvēku vidū un priekšlaicīgai mirstībai. Atbilstoši statistikas datiem, 70% no jaunreģistrētajām personām ar invaliditāti Latvijā nestrādā, bet priekšlaicīga mirstība ir viena no augstākajām ES.

(66) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus, tiek noteikta attīstības prioritāte Augsts nodarbinātības līmenis iekļaujošā sabiedrībā, tam paredzot investīcijas 8. un 9.tematiskā mērķa (7. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.

(67) KP fondu atbalstu plānots koncentrēt uz aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumiem, institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pasākumu nodrošināšanu un veselības pakalpojumu pieejamību, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par aktīviem darba tirgus pasākumiem un jauniešu bezdarba mazināšanu īstenošanā, tostarp ieviešot Jauniešu garantijas un izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(68) Ar KP fondu palīdzību plānots atbalstīt aktīvās darba tirgus politikas ADTP pasākumus, t.sk. jauniešu bezdarba problēmas risināšanai, apmācībām un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, darbavietu kvalitātes uzlabošanu un darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu. Vienlaikus KP fondu finansējumu plānots izmantot atbalsta pasākumiem, kas veicinās gados vecāku cilvēku, neaktīvo un citu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (t.sk. personu ar invaliditāti) iekļaušanos darba tirgū. Tāpat atbalsts tiks sniegts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības dzīvesvietā un bērnu aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un veselības veicināšanas pasākumu īstenošanai, veselības tīklu attīstībai un deinstitucionalizācijas īstenošanai, vardarbības prevencijai, sociālā darba pilnveidei, dažādu etnisko grupu, t.sk. romu tautības pārstāvju integrācijai, kā arī diskriminācijas novēršanas pasākumiem. Papildus minētajam, KP finansējumu plānots izmantot uz ieslodzīto un bijušo ieslodzīto resocializāciju vērstu pasākumu īstenošanai, kā arī atbalsta (mentoringa) sistēmas veidošanai šai sociālās atstumtības riska grupai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(69) Būtiskas investīcijas plānots novirzīt veselības aprūpes sistēmai ar mērķi nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riska grupām⁸, kā arī ārstniecības iestāžu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai ar mērķi uzlabot teritoriāli sabalansētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību⁹.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma

(70) Saskaņā ar RIS3, lai attīstītu inovācijas kapacitāti Latvijā, ir jānodrošina moderna un nākotnes darba tirgus prasībām atbilstoša izglītības sistēma, t.sk. pētniecībā balstīta augstākā izglītība, kas veicina tautsaimniecības transformāciju un RIS3 prioritāšu īstenošanai nepieciešamo kompetenču, uzņēmējspējas un radošuma attīstību visos izglītības līmeņos. Prioritāri jāattīsta zināšanu bāze un cilvēkkapitāls zināšanu jomās, kurās Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā.

(71) Latvijā absolventu īpatsvars matemātikas, zinātnes un tehnoloģiju jomās ir viens no zemākajiem Eiropā (15,7% 2011.g., Eurostat). Lai attīstītu inovāciju kapacitāti un tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu cilvēkkapitālu, jāpalielina skolēnu motivācija un interese par dabaszinātnēm, vienlaikus paaugstinot sasniegumu līmeni, nodrošinot kompleksu un savstarpēji papildinošu atbalstu visos izglītības līmeņos, tajā skaitā pilnveidojot izglītības saturu un tā organizāciju.

(72) AII tīkls ir par plašu pašreizējai demogrāfiskajai situācijai. Šī iemesla dēļ ir spēcīga institūciju konkurence, zemas iestāšanās prasības AII un nepietiekama akadēmisko resursu sadale.

(73) Latvijas augstākās izglītības sistēma ir fragmentēta, vērojama studiju programmu dublēšanās un sadrumstalotība. Augstākā līmeņa studiju programmas - maģistratūra un doktorantūra - nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, it īpaši dabas un inženierzinātnēs, un studējošo skaits šajās nozarēs joprojām nav pietiekams Latvijas izaugsmes vajadzībām. Latvijas augstākās izglītības studiju un pētniecības vide nav pietiekami atvērta starptautiskajai sadarbībai. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums un IKT risinājumi AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem.

(74) Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots, kas nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Padarot iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.

(75) Globalizācijas, IT attīstības un vērtību plurālisma apstākļos skolēniem nepieciešamas kompetences, lai orientētos mūsdienu pasaulē, ko raksturo nemitīgas pārmaiņas. Lai veicinātu indivīda izpratnes veidošanos un prasmju attīstību, kas ietver spēju patstāvīgi rīkoties ārpus mācību priekšmeta robežām, risinot problēmas dažādās dzīves situācijās un kontekstos, ir nepieciešama kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana mācību procesā.

(76) Darbaspēka kvalifikācijas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam ir viens no būtiskākajiem strukturālā darbaspēka deficīta un bezdarba veidošanās iemesliem. Saimnieciskās darbības veicēju apsekojumu rezultāti liecina, ka atbilstoši kvalificēta darbaspēka trūkums arvien spēcīgāk ietekmē ražošanas attīstības iespējas. Izteiktākas neatbilstības ir vērojamas vidējās kvalifikācijas profesijās, galvenokārt darbaspēka piedāvājuma samazināšanās dēļ.

(77) Iedzīvotāju skaits, kas iesaistās mūžizglītībā, un nodarbināto skaits, kas pilnveido profesionālo kompetenci tālākizglītībā, joprojām ir neliels. Saskaņā ar darba devēju aptaujām jauniešu profesionālajā izglītībā iegūtās prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Profesionālās izglītības pievilcību negatīvi ietekmē tas, ka daļā profesionālās izglītības iestāžu mācību vide joprojām neatbilst mūsdienu prasībām un vērojams salīdzinoši zems profesionālās izglītības prestižs, tādēļ lielāka daļa pamatskolas beidzēju izvēlas turpināt mācības vispārējās vidējās izglītības iestādēs, nevis profesionālās izglītības iestādēs.

(78) Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Kvalitatīva un efektīva izglītības sistēma, tam paredzot investīcijas 10. tematiskā (8.prioritārā virziena) ietvaros.

(79) KP fondu investīcijas tiks īstenotas saskaņā ar 2014.-2020.gada Izglītības attīstības pamatnostādnēm un vērstas uz augstākās, vispārējās, profesionālās izglītības un pieaugušo izglītības uzlabošanu, ievērojot RIS3 definētos mērķus un uzdevumus.

(80) Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un ievērojot ES padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju par augstākās izglītības reformām, IZM turpinās īstenot uzsāktās reformas augstākās izglītības jomā, lai sasniegtu galveno mērķi - nodrošināt kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un pētniecībā balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem.

(81) KP fondu investīcijas tiks novirzītas augstākās izglītības iestāžu stratēģiskās specializācijas stiprināšanai. Atbalsts plānots teritoriāli koncentrētas STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai, t.sk. pirmā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, profesionālās augstākās izglītības programmu attīstībai koledžās. Sinerģijā ar iepriekš minētajām investīcijām, lai stiprinātu augstākās izglītības iestāžu stratēģisko specializāciju, plānots KP fondu ieguldījums 1) studiju programmu attīstībā, vienlaikus mazinot to kopējo skaitu un veicinot starptautisko konkurētspēju, 2) augstākās izglītības iestāžu institucionālās un akadēmiskās kapacitātes stiprināšanā, tajā skaitā koledžās. Augstākās izglītības iestāžu labākai pārvaldībai un starptautiskai konkurētspējai plānots atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.

(82) KP fondu investīcijas paredzētas kompleksam atbalstam vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi, t.sk. atbalstot dabas zinātņu kabinetu aprīkošanu un inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.

(83) KP fondu atbalsts plānots uz kompetencēm balstīta vispārējās izglītības mācību satura un metodikas izstrādei, aprobācijai un ieviešanai, karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalstam, izglītojamo iekļaujošas un kompetenču un prasmju attīstošas izglītības attīstībai, kā arī minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamā atbalsta personāla un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

(84) Lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pamešanas risku, jo īpaši trūcīgiem un maznodrošinātiem, un palielinātu NEET bērnu un jauniešu integrāciju izglītībā, apmācībās vai nodarbinātībā, KP fondu investīcijas plānots novirzīt preventīvu, intervences un kompensējošu pasākumu īstenošanai, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu ES Padomes 2013.gada rekomendācijas par bērnu nabadzības mazināšanu ieviešanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(85) Profesionālās izglītības jomā KP fondu investīcijas paredzēts novirzīt profesionālās izglītības iestāžu modernizācijai, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību, kā arī darba vidē un praksē balstītu mācību attīstību profesionālajā izglītībā, profesionālās izglītības iestāžu un uzņēmumu sadarbības stiprināšanai, kā arī profesionālās izglītības personāla kompetences paaugstināšanai un mācību satura un līdzekļu pilnveidei.

(86) Pieaugušo izglītības jomā atbalsts tiks sniegts nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidei un kvalifikācijas ieguvei atbilstoši mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, lai mazinātu darba tirgus disproporcijas, t.sk. paredzot atbalstu nodarbinātajiem ar zemu izglītības līmeni.

Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriālā attīstība

(87) Latvijas reģionos vērojamas lielas atšķirības teritoriju attīstības rādītājos, un īpaši negatīvi ekonomiskās attīstības rādītāji novērojami Latgales reģionā. Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir zema saimnieciskās darbības aktivitāte un nepilnīgi priekšnoteikumi tās paaugstināšanai reģionos, īpaši austrumu pierobežā un pašvaldībās. Būtiski atšķirīgā ekonomiskā aktivitāte, pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība rada atšķirīgus dzīves kvalitātes standartus un attīstības iespējas teritoriju iedzīvotājiem un veicina iedzīvotāju aizplūšanu no mazāk attīstītām uz attīstītākajām teritorijām, kas vēl vairāk samazina mazāk attīstīto teritoriju izaugsmes iespējas. Kopš 2007.gada iedzīvotāju skaits pieaudzis tikai atsevišķās Pierīgas pašvaldībās. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam secināts, ka līdzšinējie reģionālās politikas pasākumi nav bijuši pietiekami veiksmīgi šo izaicinājumu risināšanā. Arī RIS3 līdzsvarota teritoriālā attīstība noteikta par vienu no attīstības prioritātēm, tādējādi skaidri norādot, ka reģionālā politika nav uzskatāma par resursu pārdales politiku, bet gan par būtisku ilgtspējīgas un gudras valsts ekonomikas attīstības elementu.

(88) DP plānotie ieguldījumi teritorijās ir balstīti uz Latvijas reģionālās attīstības stratēģiju, kas noteikta Stratēģijā "Latvija 2030", NAP 2020 un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam. Latvijas reģionālā politika līdz 2020.gadam ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību, balstoties uz attiecīgām politikas nozaru pamatnostādnēm, pašvaldību attīstības programmām, specializācijas stratēģijām un teritorijas resursu potenciālu. Reģionālajā politikā tiek noteiktas jaunas mērķteritorijas jeb teritoriālais fokuss, plašāka teritoriālās pieejas izmantošana investīciju sniegšanā, tematiska koncentrēšanās reģionālās attīstības veicināšanā ar uzsvaru uz saimnieciskās darbības aktivitātes stimulēšanu teritorijās, kā arī uzsvars uz plašu dažādu pušu iesaisti reģionālās politikas mērķu sasniegšanā. Reģionālās politikas ietvaros tiks sniegtas attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai, vienlaikus nosakot konkrētu teritoriālu fokusu, lai sniegtais atbalsts būtu mērķtiecīgs un radītu maksimālu atdevi. Būtiskākā loma šajā kontekstā būs starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Tāpēc 2014.-2020.gada plānošanas periodā investīcijas teritorijās tiks balstītas uz vietējā un reģionālajā līmenī identificētajām attīstības iespējām un prioritātēm, kas pamatotas teritoriju attīstības plānošanas dokumentos.

(89) Lai nodrošinātu atbalsta pielāgošanu katras teritorijas specifiskajām vajadzībām un investīciju lielāku atdevi teritoriju attīstībai, kā arī, lai teritorijām dotu iespēju izvirzīt savu attīstības stratēģiju un nodrošināt tās īstenošanu, atbalsts infrastruktūras attīstībai nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālajās teritorijās tiks sniegts, pielietojot bottom-up (augšupvērstu) pieeju investīciju plānošanā. Minēto investīciju plānošana un īstenošana balstās uz pašvaldību integrētajām attīstības programmām, kurās tiek sniegts teritorijas attīstības potenciāla izvērtējums un definēti uz pašvaldības attīstību mērķtiecīgi virzīti projekti, kuros ir iekļautas integrētas darbības pilsētu ekonomisko, vides, klimata, demogrāfisko un sociālo problēmu risināšanai, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību attīstīt funkcionālo saikni starp pilsētām un lauku teritorijām.

(90) Ņemot vērā apdzīvojuma struktūru, ekonomiskās attīstības tendences un reģionālās attīstības plānošanas dokumentos noteikto valsts teritoriālās attīstības modeli (9+21), jāparedz vietējā potenciālā balstīti, ilgtspējīgi un iekļaujoši atbalsta pasākumi gan deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru, gan 21 reģionālas nozīmes attīstības centra un to funkcionālo teritoriju attīstībai.

(91) Pilsētvides atbalsta pasākumus ERAF Regulas 7.panta izpratnē Latvijā plānots ieviest deviņos nacionālas nozīmes attīstības centros - Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils, izmantojot ITI ieviešanas mehānismu. Pilsētu teritorijas kopā aizņem 1,1% no valsts teritorijas un tajās dzīvo 51,1% Latvijas iedzīvotāju. Republikas pilsētās darbojas 69,7% no individuālo komersantu un komercsabiedrību kopskaita, tajās reģistrēti 39,6% no bezdarbnieku kopējā skaitā. Pašvaldību budžetā republikas pilsētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos veido 59,6%, bet demogrāfiskās slodzes rādītājs ir vidēji augstāks, nekā valstī kopumā - 553,8 darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu skaits vidēji uz 1000 personām darbspējas vecumā (valstī kopumā - 539,8). Pilsētvides attīstības jautājumi Latvijā nevar tikt skatīti atdalīti no reģionālās attīstības izaicinājumiem kopumā. Pilsētvides atbalsta instrumentiem jābūt virzītiem ne tikai uz vietēju un specifisku problēmu risināšanu, bet arī jāsniedz būtisks ieguldījums līdzsvarotā valsts attīstībā kopumā.

(92) Latvijā pilsētu jeb attīstības centru attīstības jautājumi netiek nodalīti no reģionālās politikas, jo Latvija ir maza valsts, un Latvijas pilsētām ir nozīmīga loma visas valsts teritorijas attīstībā, īpaši līdzsvarotākas teritoriju attīstības veicināšanā. Pakalpojumu un darbavietu nodrošināšanai iedzīvotājiem visā valsts teritorijā būtiska loma ir pilsētu un lauku partnerībai.

(93) Plānoto pasākumu rezultātā tiks stiprināta pilsētu spēja būt apkārtējās teritorijas izaugsmes virzītājspēkiem, pilnvērtīgāk izmantojot to attīstības potenciālu, un tiks samazināta nepieciešamība iedzīvotājiem pārcelties no citām pašvaldībām uz Rīgas apkārtni vai citām valstīm augstākas labklājības un plašāku nodarbinātības iespēju dēļ, jo tās būs pieejamas tuvējā attīstības centrā. Rezultātā tiks mazināta turpmāka nesamērīga iedzīvotāju un ekonomiskās darbības koncentrēšanās Rīgas apkārtējās teritorijās. Tādējādi plānotie pasākumi sniegs ieguldījumu gan attīstības centru, gan visas valsts attīstībā.

(94) KP fondu finansētie aktīvie nodarbinātības un sociālo pakalpojumu pasākumi, profesionālās un mūžizglītības pasākumi, kā arī vispārējās izglītības pasākumi un veselības aprūpes pasākumi ir pielāgoti konkrēto reģionu situācijai un darba tirgus vajadzībām. Tāpat investīcijas reģionālo ceļu sakārtošanā vērstas uz līdzsvarotu nacionālo un reģionālo attīstības centru attīstību.

(95) KP fondu atbalsts prioritāro virzienu ietvaros paredzēts nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem (9+21), pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumiem, piesārņoto un degradēto teritoriju revitalizācijai un pielāgošanai saimnieciskai darbībai, atbalsts sociālo pakalpojumu veicināšanai, kā arī atbalsts vispārējās izglītības iestāžu attīstībai.

(96) Lai palielinātu Latvijas pilsētu ieguldījumu visas valsts teritorijas attīstībā, samazinātu iedzīvotāju aizplūšanu no pārējiem reģioniem uz Rīgu un tās apkārtējām pašvaldībām, kā arī iedzīvotāju izceļošanu uz citām valstīm, sekmētu pašu pilsētu izaugsmi un risinātu pilsētu attīstību kavējošās problēmas, jāīsteno koordinēts pasākumu kopums, kas risinātu teritoriālās attīstības radītos izaicinājumus, attiecīgi DP ietvaros izvirzīta vispārējā attīstības prioritāte Līdzsvarota un ilgtspējīga teritoriāla attīstība, indikatīvi paredzot ieguldījumus 3., 4., 6., 9. un 10.tematiskā mērķa (3., 4., 5., 8. un 9.prioritārā virziena) ietvaros.

(97) Liela daļa DP investīciju plānotas, ņemot vērā teritoriālo dimensiju un sasaistē ar integrētajām pašvaldību attīstības programmām, lai nodrošinātu pašvaldību un citu vietējo ieinteresēto pušu plašāku iesaisti un līdzatbildību, kā arī lai sekmētu investīciju savstarpējo sinerģiju un pēc iespējas efektīvāku izlietojumu attiecīgo konstatēto izaicinājumu risināšanā.

(98) Īpaši ir uzsvērta deviņu nacionālas nozīmes attīstības centru - lielo pilsētu - loma un īpašie pilsētu attīstības izaicinājumi, it sevišķi, attiecībā uz ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas nodarbinātības, vides un dabas resursu ilgtspējīgas vadības, kā arī saimnieciski efektīva, ilgtspējīga un vietējai ekonomikas vajadzībām un attīstības perspektīvām atbilstoša vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu tīkla nodrošināšanu.

(99) Par galvenajiem kopīgajiem rīcības virzieniem nacionālo attīstības centru izaugsmē Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam izvirzīti investīciju piesaiste un tālredzīga uzņēmējdarbības vides uzlabošana, transporta infrastruktūras sakārtošana, investīciju teritoriālā koncentrēšana un teritoriju efektīva izmantošana, pakalpojumu "groza" attīstība (kultūra, veselība, sociālie pakalpojumi, izglītība, zinātne, jaunatne un sports), pašvaldību lomas un rīcības brīvības stiprināšana vietējās attīstības un pakalpojumu nodrošināšanā. Ņemot vērā šos uzdevumus, tiek plānots veidot integrētu pilsētvides attīstības pieeju, kas ļautu DP paredzēto SAM ietvaros atbalstīt projektus ar skaidri demonstrējamu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti, prioritizējot tādus risinājumus, kas ietver vides ilgtspējas vai resursu efektivitātes elementus un paredz ietekmi uz vairāk kā viena tematiskā mērķa rezultātu sasniegšanu. Kā uzsvērts RIS3 stratēģijā, viens no gudras un ilgtspējīgas izaugsmes atslēgas elementiem ir efektīva izglītības politikas, darba tirgum un attīstībai nepieciešamo prasmju un zināšanu plānošanas un veidošanas instrumentu efektīva integrācija kopējā izaugsmes stratēģijā gan nacionālā, gan vietējā līmenī. RIS3 stratēģijā īpaši uzsvērta arī enerģētikas un energoefektivitātes horizontālā loma ilgtspējīgā tautsaimniecības izaugsmē, konkurētspējas celšanā un darbavietu radīšanā, tādēļ pašvaldību integrētai attīstībai pieejamo instrumentu "grozā" iekļaujami arī energoefektivitātes risinājumi, kas labvēlīgi ietekmēs vidi un veicinās pašvaldību ekonomisko rīcībspēju. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.-6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides pielāgošanai. Vienlaikus atbalsts paredzēts arī sociālās iekļaušanas un deinstitucionalizācijas jautājumu lokāliem risinājumiem. Paredzēts, ka pasākumi ne tikai tiešā veidā sekmēs DP un pašvaldību attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanu, bet arī palīdzēs efektivizēt pašvaldību budžetus, lai risinātu tās vietējās vajadzības, kas atrodas ārpus DP mērķu ietvara.

(100) Taču ieguldījumi deviņos nacionālas attīstības centros nav vienīgie, kas būs nozīmīgi pašvaldību attīstības programmu īstenošanai. Visi SAM DP ietvaros ITI ietvarā nav iekļaujami dažādu iemeslu dēļ, un tāpēc, ka vairākumā gadījumu tie tiks īstenoti kā tematiskie jeb nozaru politiku atbalsta pasākumi, kas nodrošinās attiecīgo nacionālo politiku stratēģisko mērķu īstenošanu, vienotu pakalpojumu standartu ieviešanu, spēcīgāku atbalsta koordināciju nacionālā līmenī.

100¹ COVID-19 pandēmijas seku mazināšana

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100² REACT-EU jeb Atveseļošanās palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām ir iniciatīva ar kuru EK turpina un paplašina 2020.gada pavasarī pieņemto Investīciju iniciatīvu koronavīrusa krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+), ar kuru ES centās mobilizēt visus esošos ES budžeta resursus, lai sniegtu finansiālu atbalstu dalībvalstīm tūlītējai reaģēšanai uz koronavīrusa krīzi un tās ilgtermiņa ietekmi. CRII un CRII+ ietvēra palīdzību dalībvalstīm novirzot kohēzijas fondu finansējumu COVID-19 krīzes visvairāk skartajām jomām (veselība, uzņēmējdarbība, nodarbinātība), lai īstermiņā mazinātu krīzes radītās sekas. Izmantojot piedāvāto iespēju, Latvija sagatavoja attiecīgus grozījumus ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondu) 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība", kas tika apstiprināti Ministru kabinetā (turpmāk - MK) 2020.gada 2.jūlijā un par ko EK 2020.gada 20.jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100³ Tomēr, ja CRII un CRII+ grozījumi bija vairāk vērsti uz tūlītēju atbalstu krīzē nonākušajām jomām, tad REACT-EU atbalsts plānots kā ilgtermiņa krīzes seku mazināšanas iniciatīva, sniedzot papildu finansiālo atbalstu ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100⁴ REACT-EU papildu finansējums mērķēts tām nozarēm, kam paredzama izšķiroša nozīme, lai Latvijas ekonomikas atlabšana būtu stabila, kā piemēram investīcijas darbvietu saglabāšanai, atbalsts jaunu darbvietu radīšanai un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veselības nozares stiprināšanai. Šāds atbalsts iespējams dažādās ekonomikas nozarēs, t.sk. arī smagi skartajās tūrisma un kultūras nozarēs. Papildus piešķirtais atbalsts tiks izmantots arī investīcijām Eiropas zaļā kursa un digitālās pārkārtošanās pasākumos (īpašs uzsvars vērsts uz pasākumiem klimata jomā, kam atbilstoši REACT-EU regulai novirzāms noteikts finansējuma apjoms); tas stiprinās apjomīgās investīcijas, kas minētajās jomās jau šobrīd tiek veiktas ES kohēzijas politikas satvarā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

100⁵ Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem

100⁶ Reaģējot uz Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā radīto bēgļu krīzi, 2022.gada 5.martā spēkā stājies "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums" (https://likumi.lv/ta/id/330546-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likums), kas paredz atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā bruņotā konflikta norises laikā, kā arī vispārēju atbalsta sniegšanu Ukrainas sabiedrībai.

100⁷ DP atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem šobrīd paredzēts sniegt esošo SAM un pasākumu ietvaros, nepieciešamības gadījumā (krīzei saasinoties), vērtējot īpaši mērķētu pasākumu izveidi un finansējuma pārdales iespējas starp SAM.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 1.1. (1)

Tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojums

(101) Tabulā sniegta koncentrēta informācija par izvēlēto tematisko mērķu un ieguldījumu prioritāšu pamatojumu. Izvērstāks investīciju prioritāšu pamatojums PL 1.3.2.tabulā "ERAF, ESF un KF DP ietvaros izvēlēto tematisko mērķu un investīciju prioritāšu pamatojuma apkopojums".

Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Pamatojums
1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	Uzlabot pētniecības un inovāciju (P&I) infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru izveidi.	ES Padomes rekomendācija: efektīvas P&I politikas izstrāde un īstenošana, kas paredz veicināt uzņēmumu inovācijas, tostarp izmantojot nodokļu atvieglojumus, modernizēt infrastruktūru un racionalizēt pētniecības iestādes (2012.gads); īstenot pasākumus, lai modernizētu pētniecības iestādes, pamatojoties uz neatkarīgo novērtējumu, kas pašlaik tiek veikts (2013.gads); veikt pasākumus integrētākai un visaptverošākai pētniecības sistēmai, tostarp koncentrējot finansējumu starptautiski konkurētspējīgām pētniecības iestādēm (2014.gads). Lai nodrošinātu NRP mērķa sasniegšanu par ieguldījumiem P&A 1,5% apmērā no IKP 2020.gadā, investīcijas P&A tiks veiktas atbilstoši ZTAI un RIS3- nacionālā ekonomiskās attīstības stratēģija, kas paredz mērķtiecīgu pētniecības un inovāciju resursu koncentrēšanu zināšanu jomās, kur valstij ir salīdzinošās priekšrocības vai eksistē aktīvi, uz kuru bāzes šādas priekšrocības var radīt.
	Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.	ES Padomes rekomendācija: skat. iepriekšējā punktā. NRP izaicinājumi P&A ieguldījumu palielināšanai: mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā (zinātnieku novecošanās, nepietiekams doktorantu skaits), mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, nepietiekams moderni aprīkotu laboratoriju skaits tehnoloģiskas ievirzes projektu īstenošanai, vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls, vāja sadarbība starp zinātnes un rūpniecības sektoriem, Latvijas biznesa struktūru galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nav kapacitātes investēt R&D un mazs augsto tehnoloģiju sektors, nepietiekams valsts budžeta un privātā sektora finansējums, nodarbināto personu zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Lai nodrošinātu NRP mērķa sasniegšanu par ieguldījumiem P&A 1,5% apmērā no IKP 2020.gadā, investīcijas P&A&I tiks veiktas atbilstoši ZTAI, NIP, Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un saskaņā ar RIS3.
2. Uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.	NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, veicinot elektronisko sakaru vienlīdzīgu pieejamību visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" noteiktajam mērķim 2020.gadā jebkuram ES iedzīvotājam ir jābūt iespējai abonēt interneta piekļuves pakalpojumu ar lejupielādes ātrumu ≥ 30 Mbit/s un vismaz 50% no ES mājsaimniecībām abonēt interneta piekļuves pakalpojumus ar lejupielādes ātrumu ≥ 100 Mbit/s.
	Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e-mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.	NRP izaicinājumi: sabalansētas tautsaimniecības attīstības nodrošināšana, paaugstinot IKT ieguldījumu visu tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvā "Digitālā programma Eiropai" uzsvērts, ka ES dalībvalstīm jāveicina pilnībā sadarbspējīgu e-pārvaldes pakalpojumu izvēršanu un izmantošanu. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam mērķis ir, nodrošinot iespēju ikvienam izmantot IKT sniegtās iespējas, veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku un uzlabot kopējo dzīves kvalitāti, sniedzot ieguldījumu publiskās pārvaldes efektivitātes, valsts konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes paaugstināšanā un darbavietu radīšanā.
3. Uzlabot mazo un vidējo komersantu konkurētspēju	Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību.	NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, komersantu pieejas finansēm nodrošināšana ar mērķi atbalstīt produktīvās investīcijas. Pieeja finansējumam tiks nodrošināta atbilstoši Finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzes rezultātiem, kā arī NIP.
	Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos.	NRP izaicinājumi: neliels MVK īpatsvars eksporta struktūrā; sarežģīta mārketinga aktivitāšu īstenošana ārvalstīs, MVK nodarbināto personu zināšanu un prasmju neatbilstība darba tirgus vajadzībām. Tiks ieviesta saskaņā ar RIS3, NIP, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam.
	Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.	NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana - viens no būtiskākajiem komersantu attīstības kapacitātes un spēju ierobežojošiem faktoriem ir ierobežots industriālo zonu un telpu piedāvājums, kā arī atbilstošas infrastruktūras trūkums - pievedceļi, elektrība, gāze, komunikācijas u.c. pakalpojumi. Tiks ieviesta atbilstoši NIP un Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam.
4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs	Veicināt energoefektivitāti un AER izmantošanu uzņēmumos (KF).	NRP mērķis: kopējais primārās enerģijas ietaupījums 2020.gadā 0,670 Mtoe un 40% AER bruto enerģijas galapatēriņā. ES Padomes rekomendācijā aicināts turpināt veicināt energoefektivitāti, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem (2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmas energoefektivitāti (2014.g.). NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros. Būtiski ir gan samazināt industrijas enerģijas patēriņu, gan veicināt AER izmantošanu enerģijas ražošanā saimnieciskās darbības veicēju vajadzībām.
	Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un AER izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļa sektorā (ERAF).	NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. ES Padomes rekomendācijā aicināts turpināt uzlabot energoefektivitāti, īpaši attiecībā uz dzīvojamajām ēkām (2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sietēmas energoefektivitāti (2014.g.). NRP izaicinājumi: zema energoefektivitāte enerģijas izmantošanas galapatēriņa sektoros, energoefektivitātes turpmāka veicināšana mājokļos, tajā skaitā pašvaldību ēkās. Nepieciešamība renovēt valsts ēkas noteikta Direktīvā 2012/27/ES. Dzīvojamo ēku sektorā energoefektivitātes pasākumiem ir būtiska ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem enerģijai.
	Veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali (KF).	NRP izaicinājumi un mērķi: energoefektivitātes potenciāla apgūšana un AER daļas palielināšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā un siltumenerģijas zudumu mazināšana; 40% AER bruto enerģijas galapatēriņā 2020.gadā. ES Padomes rekomendācija aicina turpināt uzlabot energoefektivitāti, tajā skaitā īpaši centrālapkures tīklos, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem(2013.g.); [..] turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sietēmas energoefektivitāti (2014.g.). Tieši centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto publisko un dzīvojamo ēku apsildei.
	Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF).	NRP mērķi un izaicinājumi: pieaugošs gala enerģijas patēriņš transporta sektorā, īpaši autotransportā. Arī investīcijas transporta nozarē ir būtiskas pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, gan palielinot atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanas īpatsvaru, gan veicinot energoefektivitāti.
	Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF).	NRP mērķi un izaicinājumi: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. Oglekļa emisiju samazināšanā un energoefektīva patēriņa stimulēšanā ieguldījumu dos pilsētas sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana - jaunu videi draudzīga sabiedriskā transporta maršrutu izveidošana vai esošo maršrutu rekonstrukcija.
5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību	Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmatojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (KF)	Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" un ESSBJR stratēģiskā mērķa "Celt labklājību" apakšmērķis "Pielāgošanās klimata pārmaiņām, riska novēršana un pārvaldība" paredz pasākumu plūdu risku samazināšanai un novēršanai nepieciešamību. Tiks samazināta klimata pārmaiņu un pavasara palu ietekme, t.sk. lietusgāžu plūdi, kas apdraud iedzīvotājus, inženiertehniskās būves un infrastruktūru, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai.
6. Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti	Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF)	NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot atkritumu saimniecības infrastruktūru, nodrošinot atkritumu pārstrādes/reģenerācijas palielināšanos un apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu samazināšanos. EK pētījumā10 Latvija ir saņēmusi negatīvu vērtējumu vairākos kritērijos. Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa" paredz, ka palielinot pārstrādes līmeni, samazināsies pieprasījums pēc primārajām izejvielām un tiks atkārtoti izmantoti vērtīgi materiāli. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2008/98/EK, Direktīvas 1999/31/EK, Direktīvas 94/62/EK, Direktīvas 2012/19/EK un Direktīvas 2000/53/EK prasību izpildi.
	Investēt ūdensapgādes nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības. (KF)	Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas "Resursu ziņā efektīva Eiropa" ūdens resursu politikas prioritāte ir ūdens taupīšana un efektīva izmantošana, nodrošinot tā pieejamību pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, kā arī atgriežot to vidē pieņemamā kvalitātē. NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, pilnveidojot ūdenssaimniecības infrastruktūru, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES direktīvu prasībām. Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 91/271/EEK un Direktīvas 98/83/EK prasību izpildi.
	Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (ERAF)	Latvijai jāizpilda vismaz 18 ES direktīvu un 6 konvenciju prasības vides monitoringa jomā, piemēram, Direktīvas 91/676/EEK, Direktīvas 2008/50/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2000/60/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasības. Lai nodrošinātu iepriekš noteikto, tiks pilnveidots vides monitoringa tīkls, tiks palielināts teritoriju skaits, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām/biotopiem, pilnveidota jau izbūvētā infrastruktūra,sabiedrība un valsts institūcijas tiks nodrošinātas ar objektīvu informāciju par vides kvalitāti. Investīcijas tiks vērstas arī uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
	Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni, un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 tīkla palīdzību, un zaļo infrastruktūru. (KF)	Investīcijas tiks vērstas uz Direktīvas 2009/147/EK un Direktīvas 92/43/EEK prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās.
	Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu. (ERAF)	Saskaņā ar Tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam dabas un kultūras mantojums šobrīd ir komercdarbībai un reģionālajai attīstībai nepietiekami novērtēts un izmantots resurss. Šīs investīcijas jāveic, balstoties uz attiecīgo teritoriju integrētām attīstības programmām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu kultūras un dabas mantojuma aizsargāšanu, saglabāšanu, kā arī izmantošanu sociālā kapitāla attīstībai un vides kvalitātes pilnveidei. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā.
	Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus (ERAF)	NRP izaicinājumi: uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nodrošinot sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam nosaka nepieciešamību veicināt pilsētu revitalizāciju, nodrošinot vides kvalitātes uzlabošanos un investīciju piesaisti. NRP uzsver kultūrvides un sociālekonomiskā potenciāla izmantošanas lomu pašvaldību ekonomiskajā attīstībā. Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam kā vienu no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā uzsver piesārņoto vietu sanāciju- ja tā netiek veikta, saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām.
7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T. (KF)	Baltajā grāmatā11 iecerēts līdz 2030.gadam izveidot funkcionējošu multimodālu TEN-T tīklu, nodrošinot efektīvus savienojumus starp svarīgākajām ES valstu pilsētām, ostām, lidostām un sauszemes robežšķērsošanas punktiem. NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs minētais transporta politikas mērķis: transporta politikas attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti. Tā sasniegšanai jāstrādā divos galvenajos darbības virzienos - palielināt Latvijas tranzīta un loģistikas pakalpojumu konkurētspēju, un nodrošināt iekšējo un ārējo sasniedzamību un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā.
	Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus. (KF)	NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. NRP 2013. gada progresa ziņojumā uzsvērta nepietiekama dzelzceļa līniju caurlaides spēja atsevišķos līniju posmos, tāpēc nepieciešami nozīmīgi modernizācijas projekti sliežu ceļu rekonstrukcijā, sakaru un signalizācijas sistēmu modernizācijā u.tml., lai palielinātu kravu caurlaides spēju ar mērķi 2015.gadā sasniegt 85 milj. tonnu gadā. Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 1896,9 km, un tikai 257,4 km no tiem ir elektrificēti12. Dzelzceļa elektrifikācija samazinās dzelzceļa koridora kopējās izmaksas un slodzi videi, paaugstinās konkurētspēju, kā arī nodrošinās atbilstību ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem.
	Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai. (ERAF)	NRP mērķis: skatīt iepriekšējo ieguldījumu prioritāti. NRP 2013.gada progresa ziņojumā secināts, ka transporta infrastruktūras tīkls valstī ir pietiekams, un var nodrošināt mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamību. Taču primāri būtiska ir šī tīkla kvalitāte un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus uzsverot nepieciešamību sakārtot reģionālos autoceļus. Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānota reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot tiem autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un dod ieguldījumu TEN-T tīkla attīstībā.
8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti	Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei. (ESF)	NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā) un nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks13. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Palielināt ADTP mērogu (2014.gads). NRP izaicinājumi - strukturālā un cikliskā bez darba riska mazināšana, kvalifikācijas un prasmju atbilstība darba tirgus prasībām.
	Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu. (ESF)	NRP mērķis: nodarbinātības līmenis 73% (20-64 g.v. grupā). ES Padomes rekomendācija: Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras konsultāciju sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.g.); gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā (2014.g.). Nepieciešams nodrošināt jauniešu iesaisti darba tirgū, izmantojot iniciatīvu "Jauniešu garantija".
	Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām. (ESF)	NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73%; nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Palielināt aktīvās darba tirgus politikas mērogu (2014.g.). Darba vietu kvalitātes pilnveide ir politikas virziens, ko stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanai izvirza ar Padomes lēmumu apstiprinātās dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes.
9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	Aktīva iekļaušana, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību (ESF)	NRP mērķi: nodarbinātības līmenis 73%; nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēku novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu darbības jomu un efektivitāti (2013.gads); Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu […] pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus 2014.g.). NRP izaicinājumi: augsts bezdarba līmenis, nepietiekamas/neatbilstošas prasmes; pastāvošie aizspriedumi un diskriminācija; nepietiekama pakalpojumu pieejamība.
	Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem. (ESF)	NRP mērķis: nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, samazinātu bērnu nabadzību14 (2013.g.); Reformēt sociālo palīdzību, nodrošinot mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt ADTP mērogu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību (2014.g.). NRP izaicinājumi: nepietiekama sociālās aizsardzības un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. SAFE15 iniciatīvas atbalsts novirzāms mazaizsargātām mājsaimniecībām izmaksu par enerģijas patēriņu no 01.02.2022. segšanai, ņemot vērā augsto enerģijas cenu problēmu, kas radusies kā sekas Krievijas agresijas karam pret Ukrainu.
	Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem16. (ERAF)	NRP mērķis: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvaru līdz 21% vai 121 000 cilvēkiem novērsts nabadzības vai atstumtības risks. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, veicot reformas sociālajā palīdzībā, lai tā attiektos uz lielāku iedzīvotāju skaitu, uzlabojot pabalstu adekvātumu un stiprinot pabalsta saņēmēju aktivizēšanas pasākumus. Pastiprināt īstenošanas mehānismus, lai efektīvi samazinātu bērnu nabadzību (2013.gads); Reformēt sociālo palīdzību un tās finansēšanu, lai nodrošinātu […] pastiprinātus aktivizēšanas pasākumus un mērķtiecīgus sociālos pakalpojumus. Palielināt aktīvās darba tirgus politikas mērogu. Uzlabot veselības aprūpes sistēmas izmaksu lietderību, kvalitāti un pieejamību (2014.g.). NRP izaicinājumi: nepietiekama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.
10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā	Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības. (ESF)	NRP mērķis: mācību un apmācības priekšlaicīgas pārtraukšanas īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem mazāks par 13,4%. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.gads); Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā (2014.g.).
	Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. (ESF)	NRP mērķis: augstākajā izglītībā līdz 34-36% paaugstināt iedzīvotāju īpatsvaru vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kuriem ir pabeigta augstākā izglītība. ES Padomes rekomendācija: Īstenot plānotās augstākās izglītības reformas, jo īpaši attiecībā uz tāda finansēšanas modeļa izveidi, kas stimulē kvalitāti, akreditācijas sistēmas reformu, iestāžu konsolidāciju un internacionalizācijas veicināšanu (2013.g.); Paātrināt augstākās izglītības reformas īstenošanu, jo īpaši izveidojot neatkarīgu akreditācijas aģentūru un tādu finansēšanas modeli, kas stimulē kvalitāti (2014.g.). NRP izaicinājumi: krīzes rezultātā pazeminājusies cilvēku maksātspēja, kas samazina studējošo skaitu maksas studijās; nepietiekami attīstīta augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskā bāze; nepietiekams docētāju un zinātnisko darbinieku skaits; studiju programmas ir sadrumstalotas, apdraudēta studiju kvalitāte.
	Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu. (ESF)	NRP mērķi: 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām ES Padomes rekomendācija: Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā (2014.gads). NRP izaicinājums: nav pilnībā nodrošināta ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšana, kā arī pastāv ierobežotas iespējas pieaugušajiem iegūt formālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, ierobežotas iespējas gados vecākiem cilvēkiem uzturēt kvalifikāciju, apgūt jaunas zināšanas.
	Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi. (ESF)	NRP mērķi: 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām. ES Padomes rekomendācija: Risināt situāciju saistībā ar ilgstošo un jauniešu bezdarbu, palielinot aktīvās darba tirgus politikas un mērķtiecīgu sociālo pakalpojumu pārklājumu un efektivitāti. Uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, izveidot visaptverošu karjeras atbalsta sistēmu, īstenot reformas profesionālās izglītības un apmācības nozarē un uzlabot mācību prakses kvalitāti un pieejamību (2013.gads); Sniegt profesionālo orientāciju visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā (2014.gads).
	Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru. (ERAF)	NRP mērķis: 15% no iedzīvotājiem (25-64 gadu vecumā) ir regulāri iesaistīti mācīšanās procesā; strukturālā bezdarba riska mazināšana, nodrošinot labāku kvalifikācijas un prasmju atbilstību darba tirgus prasībām. Jāturpina izglītības infrastruktūras uzlabošana un modernizācija, lai veicinātu visu līmeņu izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī veicinātu skolēnu motivāciju un interesi mācīties apgūt jaunas prasmes un iegūt kvalifikāciju.
11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti	Investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību. (ESF)	ES Padomes rekomendācija: pabeigt reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti un samazinātu neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu, tostarp attiecībā uz maksātnespēju. Ieviest visaptverošu cilvēkresursu politiku un veikt pasākumus, lai īstenotu mediācijas tiesības un racionalizētu šķīrējtiesu sistēmu (2013.gads). Pabeigt tiesu reformas, tostarp sāktās reformas maksātnespējas, šķīrējtiesu un mediācijas jomā, lai nodrošinātu uzņēmējdarbībai un patērētājiem labvēlīgāku tiesisko vidi. Pastiprināt publiskās pārvaldes reformas, tostarp īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu un palielinot Konkurences padomes institucionālo un finansiālo neatkarību (2014.gads). NRP izaicinājumi: samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, uzlabot uzņēmējdarbības tiesību aktu kvalitāti un veicināt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu.
12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai	Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)	Atbilstoši REACT-EU regulas17 nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ERAF līdzekļi primāri plānoti veselības jomas pasākumu atbalstam (infrastruktūras pieejamības kontekstā), apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai un investīcijām mazos un vidējos uzņēmumos, kā arī tūrisma un kultūras jomā sniedzot atbalstu kultūras un tūrisma uzņēmumiem, ko īpaši skārusi COVID-19 krīze. Vienlaikus REACT-EU piedāvājumam jābūt orientētam uz zaļas un klimatdraudzīgas vides veidošanu.
	Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)	Atbilstoši REACT-EU regulas nosacījumiem, atbalsts novirzāms tādiem pasākumiem, kas palīdzētu Latvijai pārvarēt COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes sekas, attiecīgi, ESF finansējums primāri plānots nodarbinātības pasākumiem, izglītības veicināšanai, apmācībām un prasmju pilnveidošanai (jo īpaši digitalizācijas jomā, ņemot vērā situāciju pasaulē), kā arī sociālās iekļaušanas un ārstniecības personāla atbalsta jautājumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

1.2. Plānoto investīciju pamatojums

(102) Lai sasniegtu "Eiropa 2020" stratēģijā noteikto mērķi - P&A ieguldījumiem sasniedzot 1,5% no IKP 2020.gadā, jāveic ieguldījumi 1.tematiskā mērķa ietvaros atbilstoši RIS3 noteiktajam, lai tādējādi nodrošinātu ekonomikas strukturālās izmaiņas, veicinot zinātnes un tehnoloģiju virzīto izaugsmi un virzību uz zināšanām balstītu spēju attīstībai, vienlaikus nodrošinot investīciju efektivitāti un savstarpēju papildinātību inovāciju, P&A, MVK atbalsta, IKT, izglītības un resursu ilgtspējas jomās.

(103) P&A&I jomai plānots novirzīt 18,18% no kopējā ERAF finansējuma, to koncentrējot divās ieguldījumu prioritātēs atbilstoši ERAF regulas 5.panta 1.punktā noteiktajiem prioritārajiem virzieniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(104) Lai sasniegtu pamatiniciatīvas "Digitālā programma Eiropai" noteikto mērķi attiecībā uz platjoslas interneta pieejamību, stiprinātu un attīstītu pakalpojumus un IKT iespējas dažādās tautsaimniecībai nozīmīgās jomās, jāveic ieguldījumi 2.tematiskā mērķa ietvaros, kas ļaus uzlabot publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, datu pieejamību, elektronisko pakalpojumu saturu, komercdarbības vidi, darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu un mazinot administratīvo slogu. IKT jomai plānots novirzīt 6,93 % no kopējā ERAF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(105) Atbilstoši NIP un RIS3 identificētajām vajadzībām un noteiktajām prioritātēm, kā arī lai dotu ieguldījumu "Eiropa 2020" stratēģijas mērķa sasniegšanā -uzlabot saimnieciskās darbības vidi, īpaši MVK, un atbalstīt stingra un ilgtspējīga rūpnieciskā pamata izveidi, jāveic ieguldījumi 3.tematiskā mērķa ietvaros attiecībā uz finansiālu atbalstu komercdarbības attīstībai dažādās tās attīstības stadijās, apstrādes rūpniecības infrastruktūras attīstībai un jaunu, radošu produktu radīšanai. MVK konkurētspējas stiprināšanai plānots novirzīt 14,30% no kopējā ERAF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(106) 4.tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 11,78% no ERAF atbilstoši ERAF regulas 5. panta 4. punkta c) un e) apakšpunktam, ieguldījumu prioritātēm un 29,08% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta a) apakšpunkta i), ii) un v) punktam ieguldījumu prioritātēm, sniedzot ieguldījumu primārās enerģijas ietaupījumu 0,670 Mtoe un 40% atjaunojamās enerģijas īpatsvars bruto enerģijas gala patēriņā nodrošināšanai, ņemot vērā, ka 2012. gadā AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā bija 35,8%.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(107) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" un ESSBJR mērķu sasniegšanu 5.tematiskā mērķa ietvaros, novirzot 1,62% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5.panta a) apakšpunktam ieguldījumu prioritātei, plānoti ieguldījumi klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumam ap 30% no identificēta plūdu un erozijas riskam pakļauto iedzīvotāju skaita, kā arī plūdu apdraudējuma hidrobūvju aizsargāto platību samazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(108) Nodrošinot stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, kā arī direktīvu prasību vides monitoringa, ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomā, Savienības vides acquis notekūdeņu apsaimniekošanas, ūdens resursu vides kvalitātes un gruntsūdeņu aizsardzības jomā izpildi, 6.tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 15,40% no KF kopējā finansējuma atbilstoši KF regulas 4.panta c) apakšpunkta i), ii) un iii) punktam ieguldījumu prioritātēm. 14,22% no ERAF kopējā finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 6. punkta c) un e) apakšpunktam ieguldījumu prioritātēm paredzēti ieguldījumiem nacionālās un reģionālas nozīmes attīstības centru revitalizācijā, vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībā teritorijās ar atbilstošu potenciālu uz dabas un kultūras kapitāla pamata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(109) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ESSBJR, NRP un Transporta attīstības pamatnostādnēs noteiktos mērķus, investīcijas 7.tematiskā mērķa ietvaros plānots novirzīt 47,44% no KF finansējuma atbilstoši KF regulas 4. panta d) apakšpunkta i) un iii) punktam ieguldījuma prioritātēm un 9,54% no ERAF finansējuma atbilstoši ERAF regulas 5. panta 7. punkta b) apakšpunktam ieguldījuma prioritātei resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kas palīdz risināt ar klimata pārmaiņām un vidi saistītas problēmas un sekmēt teritoriālo kohēziju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(110) Lai sasniegtu stratēģijā "Eiropa 2020" noteikto mērķi - nodarbinātības līmenis 73% vecuma grupā 20-64 gadi (2012. g. 68,2%), jāveic ieguldījumi 8.tematiskā mērķa ietvaros. Ar KP fondu investīcijām plānots risināt NRP un Konverģences programmas novērtējumā izteikto nepieciešamību palielināt finansējumu bezdarbnieku aktivizēšanai un ADTP efektivitātes uzlabošanai, risināt jauniešu bezdarba problēmas, kā arī uzlabot darba drošību uzņēmumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(111) Nodarbinātības jautājumu risināšanai tiks novirzīti 16,28% no ESF finansējuma, to koncentrējot trīs ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i); ii) un v) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(112) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par ilgstošā bezdarba mazināšanu, sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu un nabadzības mazināšanu, 9.tematiskā mērķa ietvaros plānots veikt ESF investīcijas divās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta b) apakšpunkta i) un iv) punkts), kas veido 38,26% no ESF, nodrošinot ESF regulas prasību par vismaz 20% novirzīšanu 9.tematiskajam mērķim. Plānotie atbalsta pasākumi tiks papildināti ar ERAF ieguldījumiem 10,78% apmērā sociālajā un veselības infrastruktūrā (ERAF regulas 5. panta 9. punkta a) apakšpunkts). Vienlaikus tiks veikti ieguldījumi SAFE ietvaros, kas veido 4.81% no KF finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(113) Lai risinātu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par augstākās izglītības reformu īstenošanu, nodrošinātu karjeras atbalstu, uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, t.sk. stiprinot praksi un veicinot izglītojamo skaita proporcijas izmaiņas starp profesionālo un vispārējo izglītību apguvušajiem, panāktu progresu jauniešu nodarbināšanā, ieskaitot tos jauniešus, kuri nekur nemācās un nestrādā, un nav reģistrēti kā bezdarbnieki, jāveic investīcijas 10.tematiskajā mērķī.

(114) Lai nodrošinātu plānoto reformu īstenošanu izglītības jomā, ESF finansējumu 39,04% apmērā no ESF plānots novirzīt četrās ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3.panta c) apakšpunkta i); ii) iii) un iv) punkts) un ESF ieguldījumus papildinās plānotais ERAF finansējums 11,05% apmērā no ERAF vienā ieguldījumu prioritātē (ERAF regulas 5.panta 10) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(115) Lai izpildītu ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijas par tiesu sistēmas pārvaldības un efektivitātes uzlabošanu, celtu valsts pārvaldes darbinieku kapacitāti, publisko pakalpojumu efektivitāti un attīstītu sociālo dialogu, plānoti ieguldījumi 11.tematiskajā mērķī, novirzot ESF finansējumu 2,75% no ESF.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(116) Lai nodrošinātu stratēģijā "Eiropa 2020", ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendācijās un NRP norādīto mērķu sasniegšanu ar KP fondu atbalstu, plānotas investīcijas KP fondu administrēšanā, katram no fondiem sniedzot ieguldījumu kopējā sistēmas vadības procesā - 3,31% no ESF, 1,59% no ERAF un 3,27% no KF tiks novirzīti TP.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(117) Lai izpildītu ESF regulas 4. panta 3.c) punkta nosacījumu, ka 60% no ESF finansējuma tiek koncentrēti vismaz piecās ieguldījumu prioritātēs, ESF finansējums 80,77% apmērā tiek koncentrēts piecās lielākajās ESF ieguldījumu prioritātēs (ESF regulas 3. panta a) apakšpunkta i) punkts, b) apakšpunkta i) un iv) punkts, un c) apakšpunkta i) un ii) punkts).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(117)¹ 12.Tematiskā mērķa ietvaros, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, plānoti 89,89 % ERAF un 10,11 % ESF ieguldījumi no kopējā REACT-EU finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 1.2. (2) Pārskats par programmas investīciju stratēģiju

Prioritārais virziens	Fonds	ES līdzfinansējums (EUR)	ES līdzfinansējuma īpatsvars darbības programmai (dalījumā pa fondiem un prioritārajiem virzieniem)	Tematiskais mērķis	Ieguldījumu prioritāte	Ieguldījumu prioritātei atbilstošs specifiskais atbalsta mērķis	Kopējais un specifiskais rezultāta rādītājs
1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas	ERAF	448 221 139	10,14 %	1. Nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju	1.1. Uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi	1.1.1. Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā	Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam
							Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā
					1.2. Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu	1.2.1. Palielināt privātā sektora investīcijas P&A	Privāto investīciju P&A apjoms
						1.2.2. Veicināt inovāciju ieviešanu komersantos	Inovatīvo komersantu īpatsvars
2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi	ERAF	171 083 829	3,87%	2. Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti	2.1. Paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmējot ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstot jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām	2.1.1. Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās	Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu (% no mājsaimniecībām)
							Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars
					2.2. Stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā	2.2.1. Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību	Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus18
							Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus19
							Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss
3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	ERAF	352 505 296	7,98%	3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja	3.1. Veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību	3.1.1. Sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs	MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem
							MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto
						3.1.2. Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu	Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma
					3.2. Atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos	3.2.1. Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju	MVK eksporta apjoms
					3.3. Atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.	3.3.1. Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām	Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem20 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, EUR)
	ESF	17 799 857	0,40%	11. Uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas un valsts pārvaldes efektivitāti	3.4. Investīcijas institucionālajās spējās, efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību	3.4.1. Paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai
						3.4.2. Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai	Valsts pārvaldes darbinieku skaits, kuri paaugstinājuši profesionālo kompetenci labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās
							Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits
4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs	ERAF	290 594 229	6,58%	4. Atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs	4.2. Atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā	4.2.1. Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
						4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei
					4.4. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus	4.4.1. Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā	Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā
	KF	362 637 128	8,21%		4.1. Veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos	4.1.1. Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē	Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā
					4.3. Veicināt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali	4.3.1. Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē	Atjaunojamo energoresursu īpatsvars saražotajā centralizētajā siltumenerģijā Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda centralizētajā siltumapgādē
					4.5. Veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus	4.5.1. Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru	Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri
5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte	ERAF	390 526 470	8,84%	6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru	5.4.1. Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
							Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
					5.5. Saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu	5.5.1. Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus	Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā
					5.6. Veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus	5.6.1. Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu	Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas
						5.6.2. Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām	Strādājošo skaits (privātajā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un to funkcionālās teritorijas
						5.6.3. Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija	To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija
	KF	191 923 724	4,34%	5. Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību	5.1. Atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas (KF)	5.1.1. Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās	To piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu skaits, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos applūšanas gadījumā
						5.1.2. Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās	Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijās
							Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās
				6. Aizsargāt vidi un veicināt resursu efektivitāti	5.2. Investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības, vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana	5.2.1. Veicināt dažādu veidu atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju	Pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu
					5.3. Investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās investīciju vajadzības, kas pārsniedz minētās prasības	5.3.1. Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas	Iedzīvotāju īpatsvars, kuriem nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
							Iedzīvotāju skaits, kuriem nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi
					5.4. Aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp ar Natura 2000 un zaļo infrastruktūru	5.4.2. Nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā	Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām
						5.4.3. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem
							Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām
6. Ilgtspējīga transporta sistēma	ERAF	235 477 563	5,33%	7. Veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus galvenajās tīkla infrastruktūrās	6.3. Pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai	6.3.1. Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti	Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
							Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu
	KF	591 358 030	13.38%		6.1. Atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T	6.1.1. Palielināt ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti	Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums
							Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
						6.1.2. Palielināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"	Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)
							Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība
						6.1.3. Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu	Vidējais transportlīdzekļu aizkavējuma laiks
						6.1.4. Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu	Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tranzīta un kravu transportam
						6.1.5. Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana	Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars
						6.1.6. Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide	Transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits
						6.1.7. Multimodāla transporta sistēmas iespējošana	Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums
					6.2. Attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus	6.2.1. Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti	Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars
							Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā
7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte	ESF	105 460 193	2,39%	8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti	7.1. Nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei	7.1.1. Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
							Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā sešus mēnešus pēc pasākuma beigām
						7.1.2. Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru	Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma
					7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu	7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros	Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
							Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
					7.3. Darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām	7.3.1. Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības
						7.3.2. Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību	Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
	JNI	58 021 278	1,31%	8. Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti	7.2. Jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu	7.2.1. Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu
							Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci
							Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas
							Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti
							Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas
							Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas
8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība	ERAF	272 565 440	6,17%	10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā	8.1. Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru	8.1.1. Palielināt modernizēto STEM t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu	Modernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā
						8.1.2. Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi	Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits
							Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā
						8.1.3. Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu	Pilnībā modernizēto profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā
						8.1.4. Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās	Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t. sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas
	ESF	252 647 648	5,72 %	10. Investēt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā	8.2. Augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām	8.2.1. Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu.	Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas
							Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
							Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
							Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
						8.2.2. Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās	Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un sešu mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā
							Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas sešu mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai ārvalsts pasniedzējs)
							Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci
						8.2.3. Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās	Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību
						8.2.4. Nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei	Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām
					8.3. Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības	8.3.1. Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu	Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu
						8.3.2. Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai	Vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai
						8.3.3. Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā	NEET jauniešu skaits, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu ESF atbalsta ietvaros
						8.3.4. Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus	Izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas un nodrošina sistēmisku atbalstu PMP riska mazināšanai
						8.3.5. Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs	Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu skaits, kas, nodrošina karjeras atbalstu izglītojamiem
						8.3.6. Ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu	Ieviesto izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu skaits
					8.4. Formālas, neformālas un ikdienējas mūžizglītības vienlīdzīgas pieejamības uzlabošana visām vecuma grupām, darbaspēka zināšanu, prasmju un kompetenču uzlabošana un elastīgu mācību iespēju veicināšana, tostarp ar profesionālo orientāciju un iegūto kompetenču apstiprināšanu	8.4.1. Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci	Nodarbināto personu skaits vecumā no 17 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni
							Nodarbināto personu skaits ar zemu izglītības līmeni vecumā no 17 gadiem, kuras pilnveidojušas kompetenci pēc dalības ESF mācībās
					8.5. Darba tirgus nozīmes palielināšana izglītības un apmācības sistēmās, pārejas veicināšana no izglītības uz nodarbinātību un profesionālās izglītības un apmācības sistēmu un to kvalitātes uzlabošana, tostarp ar vajadzīgo prasmju prognozēšanas mehānismiem, studiju programmu pielāgošanu un uz darbu balstītu mācību programmu, tostarp duālu mācību programmu un māceklības shēmu, izstrādi	8.5.1. Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā	Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti
							Atbalstīto audzēkņu īpatsvars, kuri pēc dalības mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguvi vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti, to kopskaitā
						8.5.2. Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai	Atbalstīto un apstiprināto profesijas standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits
						8.5.3. Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi	Kvalifikāciju ieguvušo personu skaits pēc dalības ESF apmācībās profesionālās kompetences pilnveidei (pedagogi, administratori, prakses vadītāji un amata meistari, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci)
9. Sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana	ERAF	265 728 639	6,01%	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	9.3. Investējot veselības aprūpes un sociālajā infrastruktūrā, kas sniedz ieguldījumu valsts, reģionālajā un vietējā attīstībā, mazinot atšķirības veselības stāvokļa ziņā, un veicinot sociālo iekļaušanu ar sociālo, kultūras un atpūtas pakalpojumu uzlabotas pieejamības palīdzību un veicinot pāreju no institucionāliem uz pašvaldību pakalpojumiem	9.3.1. Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā	Palielināts personu ar garīga rakstura traucējumiem īpatsvars, kas dzīvo ārpus institūcijas un kam pieejami sabiedrībā balstīti pakalpojumi
						9.3.2. Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru	Ambulatoro apmeklējumu relatīvā skaita atšķirība starp iedzīvotājiem novadu teritorijās un lielajās pilsētās
							Uzlaboto ārstniecības iestāžu skaits, kurās attīstīta infrastruktūra veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai
	ESF	250 366 448	5,67%	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	9.1. Aktīva iekļaušana ar mērķi veicināt nodarbinātību, tostarp, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbinātību	9.1.1. Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū	Nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki pēc aiziešanas
							Pasākuma dalībnieki, kas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbinātie sešu mēnešu laikā pēc dalības pasākumā
						9.1.2. Palielināt bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un darba tirgū	Bijušie ieslodzītie, kas pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma un atbalsta saņemšanas sākuši darba meklējumus
						9.1.3. Paaugstināt resocializācijas sistēmas efektivitāti	Pilnveidotie riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumenti, kuri ir ieviesti praksē
							Profesionālo kompetenci paaugstinājušo ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu skaits, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem
						9.1.4. Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū	Nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas pēc aiziešanas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie
					9.2. Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem	9.2.1. Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām	Sociālā darba speciālistu skaits, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci (gadā)
							Speciālistu skaits, kas paaugstinājuši profesionālo kvalifikāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā
						9.2.2. Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem	Personu ar garīga rakstura traucējumiem skaits, kas uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
							Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanās
							Slēgto ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju/filiāļu skaits
						9.2.3. Atbalstīt prioritāro (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības) veselības jomu veselības tīklu attīstības vadlīniju un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādi un ieviešanu, jo īpaši sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju veselības uzlabošanai	Izstrādāto un ieviesto veselības attīstības vadlīniju skaits
							Izstrādāto un ieviesto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu skaits
						9.2.4. Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem	Iedzīvotāju skaits, kuri iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966.punktu), ir apmeklējuši ģimenes ārstu un ir profilaktiski izmeklēti
							Iedzīvotāju skaits, kas iekļaujas 6 mērķa grupās (sk. DP 966. punktu), kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF veselības veicināšanas pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumus
						9.2.5. Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kuras sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās un sabiedrības veselības krīžu novēršanai iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas	Atbalstīto ārstniecības personu skaits, kuras strādā teritoriālajās vienībās ārpus Rīgas gadu pēc atbalsta saņemšanas
						9.2.6. Uzlabot ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikāciju	Ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits, kam pilnveidota profesionālā kvalifikācija tālākizglītības pasākumu ietvaros
						9.2.7. Atbalsts ārstniecības personām, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīžu situāciju novēršanai	Dalībnieku skaits, kas strādā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas
10. Tehniskā palīdzība " ESF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"	ESF	21 420 040	0,48 %	N/A	N/A	10.1.1. Palielināt KP fondu izvērtēšanas kapacitāti	Pilnībā ieviesto izvērtējumu ieteikumu īpatsvars
							KP fondu izvērtēšanā iesaistīto personu skaits
						10.1.2. Paaugstināt informētību par KP fondiem, sniedzot atbalstu informācijas un komunikācijas pasākumiem	Sabiedrības vērtējums, ka Eiropas Savienības piešķirtie līdzekļi pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstību
							Iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka informācija par ES fondiem ir pietiekamā apjomā
						10.1.3. Atbalstīt un uzlabot KP fondu ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju, horizontālās politikas principu koordinēšanu un pilnveidot e-kohēziju	Darbinieku mainība
							Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju
							KP fondu vadībā, īstenošanā, uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
11. Tehniskā palīdzība "ERAF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"	ERAF	39 180 553	0,89 %	N/A	N/A	11.1.1. Atbalstīt un pilnveidot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli	Darbinieku mainība
							KP fondu vadībā, īstenošanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
12. Tehniskā palīdzība "KF atbalsts KP fondu ieviešanai un vadībai"	KF	40 715 710	0,92 %	N/A	N/A	12.1.1. Uzlabot KP fondu plānošanu, ieviešanu, uzraudzību, kontroli, revīziju un atbalstīt e-kohēziju	Darbinieku mainība
							Projektu īpatsvars, kuros izmanto elektronisko datu apmaiņas sistēmu, pret kopējo projektu skaitu attiecīgajā kalendārajā gadā
							Audita dienu skaits, kas patērēts vidēji uz viena projekta revīziju21
							KP vadībā, īstenošanā, izvērtēšanā un uzraudzībā iesaistīto personu skaits, kas paaugstinājušas savu kompetenci pēc atbalsta saņemšanas
13. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ERAF)	ERAF	199 954 500		12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai	13.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ERAF)	13.1.1. Atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē 13.1.2. Atveseļošanas pasākumi izglītības un pētniecības nozarē (ERAF) 13.1.3. Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā 13.1.4. Atveseļošanas pasākumi kultūras jomā 13.1.5. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ERAF) 13.1.6. atveseļošanas pasākumi ekonomikas nozarē - nodarbināto apmācības (ERAF)	MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem; MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās); IT izglītībai saistībā ar COVID-19; Pētniecības un attīstības granti Covid-19 infekcijas slimības izplatības ierobežošanai un iedzīvotāju aizsardzībai (ERAF izmaksas) Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei; Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas; Attīstīti jauni pakalpojumi; Izveidota papildus gultas vieta Covid-19 pacientiem Inovatīvo komersantu īpatsvars.
14. Pasākumi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai (ESF)	ESF	22 489 087		12. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai	14.1. Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (ESF)	14.1.1. Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē (ESF) 14.1.2. Atveseļošanas pasākumi labklājības jomā 14.1.3. Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē (ESF)	NEET jaunieši, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu REACT-EU ESF finansējuma ietvaros; Augstskolu skaits, kuras ieviesušas digitalizācijas iniciatīvas, kas veicina mūsdienīgu, inovatīvos tehnoloģiskos risinājumos balstītu studiju procesu: Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc aiziešanas; Dalībnieku skaits, kas pēc dalības pasākumā un tā pabeigšanas iegūst kvalifikāciju, tādējādi cīnoties ar COVID-19 pandēmijas izraisītajām sekām;
15. Pasākumi Krievijas Federācijas militārās agresijas seku mazināšanai (enerģētika)	KF	60 000 000	1.36%	9. Veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju	15.1 Piekļuves uzlabošana cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem	15.1.1. Atbalsta pasākumi centralizētās siltumapgādes jomā	N/A

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2. Prioritāro virzienu apraksts

(118) Šajā sadaļā sniegta informācija par SAM, ar kuru palīdzību prioritāro virzienu ietvaros tiks īstenotas izvēlētās ieguldījumu prioritātēs noteiktās darbības. Izvērstāka vajadzību analīze ieguldījumiem izvēlētajās jomās, tematiskajos mērķos un prioritārajos virzienos sniegta PL 1.1. sadaļā "Atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīze".

2.1. Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas

(119) 1.1.ieguldījumu prioritāte: uzlabot P&I infrastruktūru un spēju attīstīt P&I izcilību, kā arī veicināt kompetences centru, it īpaši Eiropas nozīmes centru, izveidi.

(120) 1.1.1.SAM: palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā.

(121) SAM ietvaros tiks palielināts valsts zinātnisko institūciju piesaistītā ārējā finansējuma apjoms un stiprināta pētniecības kapacitāte, ieguldot cilvēkresursos, zinātnisko institūciju sadarbībā ar industriju un augstākās izglītības institūcijām un P&A infrastruktūras attīstībā atbilstoši RIS3, Latvijas Zinātnes starptautiskā izvērtējuma rezultātiem un IZM ziņojumam par Latvijas zinātnes strukturālo reformu īstenošanu, kā arī dots ieguldījums Latvijas zinātniskās un inovāciju kapacitātes celšanā, t.sk. attīstīta zinātniskā un tehnoloģiskā ekselence, veicināta cilvēkkapitāla atjaunotne, stiprināta zinātnisko institūciju starptautiskā sadarbība un konkurētspēja, sadarbība ar komersantiem, kuri rada un ievieš jaunus, zināšanu ietilpīgus un konkurētspējīgus produktus atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.1.1.1.a	Valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam	EUR	63 400 000 (2013)	160 600 000	CSP dati	Reizi gadā
r.1.1.1.b	Vidējais zinātnisko publikāciju uz vienu zinātniskā personāla pilna darba laika ekvivalentu skaits gadā	Publikāciju skaits	0,32 (2012)	0,48	CSP dati, SCI mago dati	Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(122) KP fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu zinātnes sektora bāzes kapacitātes stiprināšanā, nodrošinot atbalsta piešķiršanu zinātnisko grupu pētījumiem, praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, t.sk. sadarbībā ar industriju, Latvijas zinātnisko institūciju starptautiskās sadarbības veicināšanai un pētniecības infrastruktūras modernizēšanai, nodrošinot materiāltehniskās bāzes uzlabošanu pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros. Latvijas īstenotās augstākās izglītības un zinātnisko institūciju institucionālās sistēmas reformas ir vērstas uz funkcionālu resursu konsolidāciju, uzlabojot to pārvaldību. To īstenošanā tiek ievērots AII un zinātnisko institūciju autonomijas princips, vienlaikus sniedzot atbalstu institūciju attīstībai un veidojot tādu normatīvo vidi, kas motivē AII un zinātniskās institūcijas konsolidēt to struktūras, attīstīt pārvaldības spēju un uzlabot sava darba izcilību, kā arī īstenot izvirzītos augstākās izglītības un ZTAI pamatnostādnēs definētos politikas mērķus, ņemot vērā RIS3 noteikto. Zinātnisko institūciju un augstākās izglītības reformas, lai arī SAM līmenī nodalītas, tomēr ir savstarpēji papildinošas, jo ir vērstas uz pētniecībā balstītas augstākās izglītības un zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares cilvēkkapitāla attīstību, kā arī Latvijas tautsaimniecības zināšanu absorbcijas spējas palielināšanu. Zinātnisko institūciju pārvaldības stiprināšanas aktivitātes tiek plānotas divās kārtās. ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda noslēgumā tiek veikta strukturāla un/vai teritoriāla zinātnisko institūciju konsolidācija ap Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā labi novērtētajām zinātniskajām institūcijām un universitātēm kā zināšanu centriem, un uzsākti to administratīvās spējas stiprināšanas pasākumi. Pilotprojektu veidā tiks atbalstīti "reformu čempioni", proti, tās zinātniskās institūcijas, kas šobrīd izrāda iniciatīvu un ir veikušas nepieciešamos priekšdarbus, lai uzsāktu strukturālo reformu īstenošanu. Nākošajā periodā tiks atbalstītas tās institūcijas, kas būs sasniegušas atbilstošo līmenī, uzsākot nākamo kārtu. Lai motivētu institūcijas veikt nepieciešamos priekšdarbus, IZM veic virkni izmaiņu normatīvajā regulējumā, kas nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts finansējums zinātniskajām institūcijām.

(123) Lai gan līdzšinējie ieguldījumi ir nozīmīgi pētniecības sektora attīstībai, ir nepieciešama mērķtiecīga pētniecības kapacitātes stiprināšana, ievērojot NRP, ZTAI un RIS3 noteiktos inovācijas sistēmas izaicinājumus, sasniedzamos mērķus un izaugsmes prioritātes.

(124) Lai risinātu pašreizējos izaicinājumus P&A&I jomā un novērstu inovāciju sistēmas nepilnības, RIS3 izvirza divus prioritāros rīcības virzienus RIS3 mērķu sasniegšanai - (1) inovācijas kapacitātes stiprināšana (zināšanu bāzes attīstība un zinātnes un tehnoloģiju cilvēkkapitāla attīstība, jo īpaši dabaszinātņu, inženierzinātņu, medicīnas, lauksaimniecības zinātņu un IKT jomā), kas sekmētu nākotnes izaicinājumu risināšanu un iespēju izmantošanu, un (2) inovācijas sistēmas attīstība, kas uzņēmējdarbības atklājuma procesā palīdzētu identificēt šos izaicinājumus un koncentrētu resursus risinājumu izstrādei. Papildus ZTAI kā būtisku uzdevumu nosaka zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares efektīvu pārvaldību, mazinot pētniecības sistēmas sadrumstalotību un pārklāšanos un paaugstinot tās efektivitāti.

(125) Atbilstoši RIS3 nepieciešams attīstīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu zināšanu jomās, kur Latvijai ir salīdzinošās priekšrocības un kas ir nozīmīgas tautsaimniecības transformācijas procesā - zināšanu-ietilpīgas bioekonomikas, biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, biofarmācijas un biotehnoloģiju, viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu, viedās enerģētikas, un IKT nozaru attīstības vajadzībām un EK identificētajās atslēgtehnoloģiju jomās.

(126) Inovācijas kapacitātes veidošanā būtiska ir ne vien cilvēkresursu kapacitātes veidošana un to starptautiskā konkurētspēja, bet arī atbilstošas P&A infrastruktūras attīstība, vienlaikus nodrošinot, ka ieguldījumi infrastruktūrā ir sabalansēti ar ieguldījumiem cilvēkresursu attīstībā. Līdz ar to ir nepieciešams turpināt uzsākto darbu P&A infrastruktūras uzlabošanā, kas, cita starpā, būtu pieejama studentiem un komersantiem, to mērķtiecīgi attīstot galvenajos valsts nozīmes zināšanu centros, ievērojot RIS3 stratēģiskos uzstādījumus un Latvijas zinātnes starptautiskā izvērtējuma ieteikumus, lai integrētu un stiprinātu pētniecības sistēmu, sekmētu zinātnisko institūciju pārēju uz augstāku veiktspējas līmeni un novērstu P&A finansējuma fragmentāciju.

(127) Latvijas zinātnes starptautiskajā izvērtējumā norādīts, ka Latvijas zinātniskās institūcijas ir vairāk orientētas uz nacionāla līmeņa problēmjautājumu risināšanu, dalību vietējas nozīmes konferencēs un vietējo zinātniskās sabiedrības komunikācijas kanālu izmantošanu, kas neveicina Latvijas zinātnieku starptautisko sadarbību un konkurētspēju.

(128) Tāpat šajā izvērtējumā uzsvērts, ka kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs, t.sk. nepieciešams pilnveidot zinātnisko institūciju pārvaldību, uzlabot zināntisko institūciju resursu izmantošanu un plānošanu. Vienlaicīgi pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, kas var kalpot par centriem sistēmas konsolidācijai un nākotnes investīcijām, attīstot mazāku skaitu zinātnisko institūciju ar spēcīgu kritisko masu un nozīmīgu starptautisko profilu, nodrošinot Latvijas pilnvērtīgāku iesaisti starptautiskajā zinātniskajā apritē.

(129) Efektīva zinātnisko institūciju pārvaldība, zinātnes un tehnoloģiju cilvēkresursu kritiskā masa un koncentrēta P&A infrastruktūra ir priekšnosacījums, lai investīcijas P&A&I būtu efektīvas, sekmētu starptautisko sadarbību un nodrošinātu pētniecības sasaisti ar industriju.

(130) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.2.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.tematisko mērķi un 3.tematisko mērķi atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(131) SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar 8.1.1.SAM, kura ietvaros, savukārt, plānots modernizēt materiāltehnisko bāzi AII, kas nepieciešama studiju programmu īstenošanai un zinātnisko darbību veikšanai doktora zinātniskā grāda ieguvei. Infrastruktūras pamata lietotāji būs studējošie un akadēmiskais personāls. Savukārt 1.1.1.SAM ietvaros plānots attīstīt P&A infrastruktūru praktiskās pētniecības un tehnoloģiju pārneses īstenošanai zinātniskajās institūcijās atbilstoši RIS3, un šīs infrastruktūras pamata lietotāji būs zinātniskie darbinieki. SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar programmas "Horizonts 2020" atbalstu, lai veicinātu ciešāku zinātnisko institūciju sadarbību ar industriju un stiprinātu starptautisko sadarbību atbilstoši ZTAI²², jo īpaši papildinātību ar "Horizonts 2020" izcilības izplatīšanas un dalības paplašināšanas aktivitātēm (mērķsadarbības, tīklošanās un sadraudzības pasākumi, "Eiropas Pētniecības telpas katedras" iniciatīva (ERA-chairs)).

(132) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts pētījumu projektu (tajā skaitā pēcdoktorantūras pētījumu un zinātnisko grupu pētījumu) īstenošanai, kas sekmē zināšanu pārnesi tautsaimniecībā atbilstoši RIS3 izvirzītajām stratēģiskajām prioritātēm, inovāciju grantiem studentiem, jo īpaši STEM, medicīnas un radošo industriju jomās, jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, sadarbības projektiem ar komersantiem inovatīvu risinājumu izstrādei praktisku nozares problēmu risināšanai, Eiropas Pētniecības telpas bilaterālās un multilaterālās sadarbības projektu izstrādei un dalībai starptautiskos pētniecības, tīklošanās un sadraudzības pasākumos un Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģiskā foruma (ESFRI) infrastruktūras objektos, t.sk. atbalsts "Horizonts 2020" Nacionālā kontaktpunkta kapacitātes stiprināšanai, P&A infrastruktūras attīstībai atbilstoši RIS3 noteiktajām prioritātēm, zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanai, ieviešot zinātnisko institūciju darbības kvalitātes ārējā izvērtējuma rekomendācijas konkurētspējas palielināšanai starptautiskā līmenī un mērķtiecīgiem zinātnisko institūciju apvienošanās pasākumiem.

(133) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: zinātniskās institūcijas.

(134) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.1.2. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.1.1.1.ak (CO25)	To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos	Pilnslodzes ekvivalents	ERAF	2031	Projektu īstenošanas atskaites	Reizi gadā
i.1.1.1.bk (CO24)	Jauno pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)	Pilnslodzes ekvivalents	ERAF	408	Projektu īstenošanas atskaites	Reizi gadā
i.1.1.1.ck (CO26)	To komersantu skaits, kuri sadarbojas ar pētniecības institūcijām	Komersanti	ERAF	450	Projektu īstenošanas atskaites	Reizi gadā
i.1.1.1.d	Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Horizon 2020 un un Apvārsnis Eiropa programmas projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros	Projektu iesniegumu skaits	ERAF	558	Projektu īstenošanas atskaites	Reizi gadā
i.1.1.1.e	Zinātnisko rakstu skaits, kuru izstrādei un publicēšanai ir sniegts atbalsts	Zinātnisko rakstu skaits	ERAF	1926	Projektu īstenošanas atskaites	Reizi gadā
i.1.1.1.f	Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem	EUR	ERAF	15 953 000	Projekta īstenošanas atskaites	Reizi gadā
i.1.1.1.g	Jauno produktu un tehnoloģiju skaits, kas ir komercializējami un kuru izstrādei sniegts atbalsts	Produkti un tehnoloģijas	ERAF	500	Projekta īstenošanas atskaites	Reizi gadā
i.1.1.1.h	Jauno zinātnieku skaits (pilnas slodzes ekvivalents), kuriem projekta īstenošanas ietvaros pilnveidota kompetence, ieskaitot karjeras izaugsmes un personāla atjaunotnes procesus	Pilnslodzes ekvivalents	ERAF	172	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(135) 1.2.Ieguldījumu prioritāte: Sekmēt uzņēmumu investīcijas P&I un veidot saiknes un sinerģiju starp uzņēmumiem, pētniecības un izstrādes centriem un augstākās izglītības nozari, jo īpaši veicināt investīcijas produktu un pakalpojumu (tai skaitā radošu produktu) attīstībā, tehnoloģiju nodošanu, sociālās inovācijas, ekoinovācijas, sabiedrisko pakalpojumu lietotnes, pieprasījuma stimulēšanu, tīklu veidošanu, kopu izveidi un atvērtās inovācijas ar viedās specializācijas palīdzību un atbalstīt tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma projektus, ražojumu apstiprināšanu to agrīnā izstrādes stadijā, ražošanas spēju palielināšanu un pirmo ražošanu, jo īpaši attiecībā uz svarīgākajām pamattehnoloģijām un universālo tehnoloģiju izplatīšanu.

(136) 1.2.1.SAM: palielināt privātā sektora investīcijas P&A.

(137) SAM ietvaros tiks palielināti privātā sektora ieguldījumi P&A, tāpat tiks pilnveidota intelektuālā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicināta pētniecības rezultātu komercializācija, kā arī radošuma pārnese un netehnoloģisko inovāciju attīstība, intelektuālā īpašuma aizsardzība un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība un ieviešana ražošanā atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.1.2.1.a	Privātās investīcijas P&A, EUR	EUR, milj.	32,86 (2012)	265,68	CSP dati	Reizi gadā

(138) 1.2.2.SAM: veicināt inovāciju ieviešanu komersantos.

(139) SAM ietvaros tiks palielināts inovatīvo komersantu īpatsvars ekonomikā, ar apmācībām un semināriem veicinot izpratni par inovācijām un motivējot uzsākt komercdarbību atbilstoši RIS3 noteiktajam.

Tabula Nr. 2.1.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.1.2.2.a	Inovatīvo komersantu īpatsvars	%	29,9 (2010)	40	CSP Inovāciju apsekojuma rezultāti	Reizi trīs gados

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(140) KP fondu plānošanas perioda 2007.-2013.gadam investīcijas sniedza būtisku ieguldījumu sadarbības starp komersantiem un zinātniskajām institūcijām stiprināšanā, atbalsts tika sniegts praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai, jo īpaši pētījumiem, kas veikti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām, lai veicinātu zinātņietilpīgu produktu un produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi, un pētījumiem ar augstu komercializācijas potenciālu.

(141) Tāpat, lai veicinātu privātā sektora investīcijas P&A&I, pilnveidotu pētniecības sektora izpratni par rūpniecības vajadzībām, kā arī veicinātu darbaspēka mobilitāti starp rūpniecības un pētniecības sektoriem, KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā ir izveidoti seši kompetences centri, kas darbojas kā platformas zinātnieku un komersantu sadarbībai kopīgu rūpniecisko pētījumu veikšanai un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Lai gan šobrīd ir samazinājušies ārvalstu saistīto uzņēmumu ieguldījumi P&A&I, tomēr publiskā un privātā sektora zinātniskajai sadarbībai ir liels izaugsmes potenciāls.

(142) Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešama jaunu produktu izstrāde, ko iespējams sasniegt veicinot ciešu, komerciālu sadarbību starp komersantiem un zinātni, līdz ar to arī privātā sektora interesi ieguldīt P&A&I.

(143) Viens no NIP identificētajiem izaicinājumiem ir zema produktivitāte (vājš inovācijas sniegums), kas ietekmē Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmenis būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa. Pašreizējā zemā inovācijas absorbcija mazina iespējas panākt ātru situācijas uzlabošanos, arī privātā sektora ieguldījumi P&A darbībās 2012.gadā veidoja tikai 24% no kopējiem ieguldījumiem P&A. Lai uzlabotu produktivitāti, inovācijas process ir jāsasaista ar salīdzinošo priekšrocību veidošanu, it īpaši Latvijai identificētajos perspektīvajos produktu tirgos. Tāpēc īpaši svarīga ir valsts atbalsta palielināšana jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē, to ieviešanai ražošanā, kā arī komersantu motivācijas veicināšanā, tādējādi palielinot arī privātā sektora ieguldījumus. Augsts tehnoloģiskais risks, profesionālo iemaņu trūkums, nepietiekami pašu resursi, ierobežotas iespējas piesaistīt finanšu resursus, nepietiekams nodrošinājums, nestabila (vai negatīva) naudas plūsma un augstais risks ierobežo inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu ar straujas izaugsmes potenciālu attīstību²³. Līdz ar to atbalsta instrumentiem jākoncentrējas uz izmaksu un riska mazināšanu, sadarbības veicināšanu un prasmju pilnveidošanu. Finansējuma nodrošināšana šādu komersantu attīstībai veicinās gan privātā sektora investīciju palielinājumu P&A&I darbībām, gan inovatīvu ideju īstenošanu un tehnoloģiju pārnesi Latvijas tautsaimniecībā, palīdzot radīt produktus un tehnoloģijas ar augstāku pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.

(144) Latvijai raksturīgs arī zems P&A rezultātu komercializācijas līmenis un nepietiekama zinātnes un privātā sektora sadarbība. Komersantiem ir ierobežota pieredze un prasmes identificēt pētniecības produktu attīstības vajadzības ilgtermiņā un iesaistīties pētniecībā agrīnā stadijā. Lielākā daļa komersantu veikto pētījumu ir eksperimentālās izstrādes stadijā, kas ir ar zemu risku un ļoti tuvu ieviešanai tirgū, tādēļ interese sadarboties ar zinātniskajām institūcijām ir neliela. Līdz ar to jāizveido vienota tehnoloģiju pārneses platforma, kas nodrošina atklātu pieeju infrastruktūrai P&A un inovatīvu projektu īstenošanai. Vienlaicīgi pilnveidojama rūpnieciskā īpašuma pārvaldība zinātniskajās institūcijās, veicinot pētniecības rezultātu komercializāciju, intelektuālā īpašuma aizsardzību un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, kā arī palielinot zinātnisko institūciju ienākumus no jaunradīto zināšanu komercializācijas, tās licencējot vai veidojot jaundibinātus komersantus.

(145) EK Inovācijas savienības rezultātu pārskatā uzsvērts, ka Latvijai ir jāuzlabo augstākās izglītības sistēmas kvalitāte un jāreaģē uz vajadzību labāk saskaņot pētniecisko darbību ar vietējās rūpniecības nozares vajadzībām, vienlaikus nostiprinot rūpniecības nozares spēju īstenot P&A&I darbības.

(146) RIS3 ietvaros veiktā pētījuma rezultātā izdarītie secinājumi apstiprina iepriekšminēto, ka netiek nodrošināta pietiekama sadarbība un koordinācija starp zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju institūcijām, augstāko izglītību un industriju, kā arī to, ka pašreizējā izglītības sistēma nenodrošina atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, tāpēc nepieciešams risinājums zinātnisko institūciju sasaistei ar augstākās izglītības iestādēm un industriju.

(147) Lai stiprinātu zinātnieku un komersantu sadarbību un veicinātu sadarbības iesakņošanos inovāciju sistēmā, ir svarīgi turpināt pirms pāris gadiem uzsākto darbu un nodrošināt atbalsta sniegšanu kompetences centriem, pārskatot un izvērtējot līdzšinējos atbalsta programmas ieviešanas nosacījumus, nodrošinot pētniecisko darbību veiksmīgāku saskaņošanu ar vietējo rūpniecības nozaru vajadzībām.

(148) Investīcijas cilvēkresursos ir būtiskas, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kas sekmētu zināšanu pārnesi un jaunu vai uzlabotu produktu un tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu ražošanā.

(149) Profesionālo prasmju pilnveidošana tiešā veidā sekmēs produktivitāti, veicinot ražošanas procesu optimizāciju, virzību uz resursu efektivitāti, efektīvāku organizatorisko un ražošanas procesu pārvaldības metožu un biznesa modeļu ieviešanu un inovāciju izstrādi un pārņemšanu.

(150) Augstāka produktivitāte un padziļinātas zināšanas sekmēs turpmāku specializāciju konkrētās jomās un nodrošinās atbilstību RIS3, tādejādi veicinot Latvijas iekļaušanos specifiskās globālās nišās.

(151) SAM ietvaros atbalsts paredzēts arī resursu efektivitātes veicināšanai, tādējādi stiprinot arī vienu no ESSBJR prioritārajām jomām "MVK - veicināt uzņēmējdarbību un nostiprināt MVK izaugsmi".

(152) Atbalsts jaunizveidotu komersantu attīstībai ir savstarpēji papildinošs pasākumu kopums, kas ietver gan finanšu pieejamību, gan atvieglotos nosacījumus mikrouzņēmumu dibināšanai, gan konsultatīvā atbalsta sistēmu, cita starpā, nodrošinot informatīvu un konsultatīvu atbalstu un apmācības ideju autoriem, t.sk. jaunajiem doktorantiem un potenciālajiem komercdarbības uzsācējiem, lai veidotu izpratni par inovāciju, motivāciju uzsākt saimniecisko darbību un pilnveidotu prasmes komercdarbības uzsākšanai. Pasākumi šīs ieguldījumu prioritātes ietvaros būs savstarpēji papildinoši ar atbalstu, kas tiks sniegts 3.prioritārā virziena "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja"ietvaros. Vienlaikus 1.prioritārā virziena ietvaros ir būtiski stiprināt atbalstu inovatīvu produktu ražojošiem un eksportējošiem komersantiem, kas ir Latvijai stratēģiski svarīgi ilgtermiņā un sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(153) Paredzētie atbalsta pasākumi ietver visus produktu un tehnoloģiju izstrādes soļus: pētījumu veikšana -> projekta ekonomiskā un tehniskā priekšizpēte -> tehnoloģiju validēšana laboratorijā -> tehnoloģiju validēšana atbilstošā vidē -> tehnoloģiju demonstrēšana -> prototipa izstrāde -> produkta izstrāde -> produkta ieviešana ražošanā.

(153¹) Atbilstoši Latvijas Bankas 2020.gada aprīlī publicētajiem secinājumiem par Covid-19 ietekmi tautsaimniecībā, apstrādes rūpniecība piedzīvos kritumu sākotnēji piegādes ķēžu pārtraukumu un sekojoša pieprasījuma sarukuma dēļ. Pieprasījuma pieaugums ir vērojams tikai atsevišķās šaurās jomās, līdz ar to paredzams, ka nozarē cietīs gan uz iekšzemes noietu vērstie apstrādes rūpniecības uzņēmumi, gan eksports. Covid-19 izraisīta nedrošība un noteiktie ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanu un eksportspēju. Covid-19 krīzei ieilgstot un palielinoties neziņai par pasaules ekonomikas atgūšanās tempiem, plānotie investīciju projekti un to izstrāde varētu tikt atlikta, t.sk., ierobežotas finansējuma ar ilgu atmaksāšanas periodu pieejamības dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. Pieprasījums pēc aizņēmumiem var pieaugt saistībā ar krājumu papildināšanu un uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Līdz ar to ir jau šobrīd ir identificējams finanšu pieejamības trūkums tādiem vidējiem un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ir Latvijai ilgtermiņā stratēģiski svarīgi uzņēmumi (t.i., sniedz būtisku pienesumu Latvijas IKP un veido ieņēmumus, uz kuriem varam balstīt valsts nākotnes izaugsmi), kuru darbība tehnoloģiski ir ļoti grūti atjaunojama pēc dīkstāves vai jaudu samazināšanas, kuri nodarbojas ar konkurētspējīgu vai inovatīvu ražošanu un produkciju eksportē, kā arī IT pakalpojumus eksportējošus uzņēmumus, vai uzņēmumus ar lielu ietekmi tautsaimniecībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(154) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.1.ieguldījumu prioritāti, kā arī 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo uzņēmumu komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(155) 1.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nepieciešamajai infrastruktūrai pētījumu izstrādei, kā arī atbalsta pētījumu izstrādei atbilstoši privātā sektora vajadzībām, jaunu produktu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādei un ieviešanai ražošanā, t.sk., inovācijas vaučeri MVK un tehnoloģiju pārneses pakalpojumu nodrošināšanai vienotas tehnoloģiju pārneses sistēmas ietvaros, t.sk. jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, pētniecības rezultātu ar komercializācijas potenciālu sagatavošanai licencēšanai, tīklošanās iespēju radīšanai izglītības institūcijām, zinātniskajām institūcijām, studentiem un uzņēmējiem inovatīvu starpnozaru produktu un pakalpojumu izstrādei, testēšanai un ieviešanai tirgū. Tāpat būtiska atbalsta pieejamība aizdevumu formā privāto investīciju kapacitātes stiprināšanai Covid - 19 krīzes apstākļos, tādējādi sniedzot atbalstu vidējo un lielo komersantu ražošanas jaudu saglabāšanai un eksportspējai viedās specializācijas (RIS3) jomās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(156) 1.2.1.SAM indikatīvās mērķa grupas: komersanti, pašnodarbinātas personas, zinātniskās institūcijas, dažādas zinātnes un komersantu sadarbības platformas.

(157) 1.2.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.

(158) 1.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbināto personu apmācībām, lai nodrošinātu komersantus ar atbilstošu darbaspēku, kā arī atbalsts inovācijas motivācijai ar informatīviem, izglītojošiem un konsultatīviem pasākumiem par inovāciju un uzņēmējdarbības uzsākšanu; instrumenti un detalizētākas atbalstāmās darbības, t.sk., to savstarpējā sinerģija un demarkācija tiks noteiktas, ņemot vērā RIS3 monitoringa procesa rezultātus.

(159) 1.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: komersanti, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).

(160) 1.2.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Atbalsta programmas tiks ieviestas saskaņā ar valsts atbalsta nosacījumiem, īpašu uzmanību veltot lielo uzņēmumu atbalstam.

Tabula Nr. 2.1.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.1.2.1.ak (CO01)	Atbalstīto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	473	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.bk (CO02)	Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus	Komersanti	ERAF	473	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.ck (CO28)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus	Komersanti	ERAF	473	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.d	Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits	Projekti	ERAF	100	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.1.ek (CO27)	Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem	EUR	ERAF	121 049 217	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.2.ak (CO01)	Atbalstīto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	1300	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.2.bk (CO02)	Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus	Komersanti	ERAF	1300	Projektu dati	Reizi gadā
i.1.2.2.c	Personu skaits, kuras saņem nefinansiālu atbalstu	Personas	ERAF	34 320	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.1.6. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018. gads	Mērķa vērtība				Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā	Datu avots
Finanšu rādītājs	(F01) Finanšu rādītājs 1.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	83 094 259			527 318 988	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.1.1.1.ak To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos (CO25)	Kopējais	pilnslodzes ekvivalents	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			2 031	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas zinātniskās infrastruktūras modernizēšanu un atbilst 20,95 % no kopējā prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	i. 1.1.1.ak Izsludināti iepirkuma konkursi, % no kopējā plānoto darbu apjoma (S111)	Izsludināti iepirkuma konkursi par SAM ietvaros plānotajām infrastruktūras aktivitātēm % no kopējās plānotās mērķa rādītājam - To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	uzņēmumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			1 773	Projektu dati	Rādītājs ietver darbības no SAM 1.2.1. un 1.2.2. un atbilst 39,37 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.1.2.1.a i.1.2.2.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par projektu ieviešanu (S121)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmējiem par specifiskā atbalsta mērķa projektu (tai skaitā ilgtermiņa projektu) īstenošanu.	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	55				Projektu dati

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.1.7. (7-12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
56	22 564 938	1	448 221 139	1	272 877 020	7	448 221 139	N/A	N/A	1	448 221 139
57	22 564 938			2	10 607 360
58	111 453 724			7	164 736 759‬
60	217 630 167‬
62	46 069 924
64	27 937 448

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.2. IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi

(161) 2.1.ieguldījumu prioritāte: paplašināt platjoslas pakalpojumu izvietojumu un sekmēt ātrgaitas tīklu attīstību un atbalstīt jauno tehnoloģiju un tīklu ieviešanu digitālās ekonomikas vajadzībām.

(162) 2.1.1.SAM: uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās.

(163) SAM ietvaros tiks uzlabota elektronisko sakaru tīklu pieejamība lietotājiem lauku teritorijās, nodrošinot attiecīgas infrastruktūras izbūvi, kur tā nav pieejama.

(164) Ieguldījumu prioritātes ietvaros plānots, ka tiks dubultots mājsaimniecību skaits lauku teritorijās, kurām pieejams platjoslas pakalpojums ar vismaz 30 Mbit/s ātrumu, ievērojami paplašinot to iedzīvotāju iespējas izmantot interneta un elektronisko pakalpojumu priekšrocības.

(165) Zemas ekonomiskās intereses teritorijās transporta tīkla attīstība veicinās komersantu interesi par pēdējās jūdzes²⁴ attīstību, nodrošinot galalietotājiem stabilus un ātrus platjoslas pakalpojumus. Ņemot vērā, ka jau 2007.-2013.gada plānošanas periodā ERAF finansētā projekta "Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos" ietvaros uzsākta sadarbība ar privātā sektora komersantu pakalpojumu nodrošināšanā galalietotājiem. 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks veicināta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un samazināta digitālā plaisa starp zemas un augstas ekonomiskās intereses teritorijām. Tādējādi tiks veicināta ne tikai elektronisko sakaru komersantu interese izvērst komercdarbību šādās teritorijās, bet arī vietējo komersantu ekonomiskā aktivitāte, izmantojot kvalitatīvu platjoslas pakalpojumu sniegtās priekšrocības (piekļuve e-pakalpojumiem, liela apjoma informācijas pārraide, e-komercijas attīstība u.c.). Rezultātā tiks nodrošināta paaugstināta mobilitāte lauku teritorijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot attiecīgo teritoriju labklājību un komerciālo potenciālu.

Tabula Nr. 2.2.1. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
R.2.1.1.a	Mājsaimniecības laukos, kurām pieejami platjoslas piekļuves pakalpojumi ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu (% no mājsaimniecībām)	% no mājsaimniecībām	67,3%	85%	EK25	Reizi gadā
R.2.1.1.b	Pieslēgumu ar vismaz 30 Mb/s datu pārraides ātrumu īpatsvars	% no kopējā pieslēgumu skaita	51	7526	SPRK, CSP	Reizi gadā

(165)¹ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(165)² (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.2.1. (3)

(Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(166) IKT un to pielietošanas attīstība ir radījusi komercdarbības un sociālekonomisko vidi, kas ir tieši balstīta uz elektronisko sakaru tīklu kvalitāti un drošību. Izcila komercdarbības vide ietver sakārtotu tiesisko bāzi, prognozējamu valsts atbalsta un uzraudzības sistēmas darbību, uz komersantu vajadzībām orientētus valsts pakalpojumus un administratīvo procedūru vienkāršošanu. IKT izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī jauni elektronisko sakaru pakalpojumi, iekārtas un to izmantošanas veidi rada ievērojamu pārraidāmās informācijas apjoma pieaugumu elektronisko sakaru tīklos. Tādēļ tiks attīstīti nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkli, jo tikai tie spēs nodrošināt lietotājiem atbilstošu elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāti, ērtumu un drošību²⁷.

(167) Pētījuma²⁸ ietvaros tika konstatēts, ka Latvijā 363 teritoriālajās vienībās (pagastos un novados, kuru sastāvā ir viens pagasts), t.i. 71,2% no Latvijas teritoriālajām vienībām, neviens elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem datu pārraides parametriem, izmantojot no optiskās šķiedras tīkla elementiem sastāvošus platjoslas piekļuves tīklus un nodrošinot datu pārraides ātrumu vismaz 30 Mbit/s.

(168) Ņemot vērā minēto, ir nepieciešama platjoslas tīkla uzlabošana un digitālo pakalpojumu infrastruktūras platformu veidošana, kas ļauj saskaņoti un digitāli izmantot Eiropas sabiedriskos pakalpojumus, tādējādi uzlabojot Eiropas ekonomikas, tostarp MVK konkurētspēju, veicinot valstu tīklu savstarpēju savienošanu un pārrobežu sadarbspēju.

(169) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 3.prioritāro virzienu "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" atbilstoši RIS3 noteiktajam, kā arī mijiedarbībā ar pašvaldību integrētājās attīstības programmās noteikto.

(170) 2.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: elektronisko sakaru infrastruktūras izveide, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu pieejamību lietotājiem lauku teritorijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(171) 2.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas teritorija, kurā neviens elektronisko sakaru komersants nesniedz un tuvāko triju gadu laikā neplāno sniegt interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu ne mazāku par 30 Mbit/s ("baltajās teritorijās").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(172) 2.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: informācijas sistēmu un e-pakalpojumu lietotāji - komersanti, iestādes un mājsaimniecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173) 2.1.1.SAM projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)¹ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)² (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)³ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁴ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁵ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁶ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(173)⁷ (Svītrots)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.2. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
I.2.1.1.a	Mājsaimniecību skaits atbalstāmajās administratīvajās teritorijās, kurās komersantiem ir nodrošināta iespēja pieslēgties 2.1.1. SAM ietvaros izbūvētajam atvilces maršrutēšanas tīklam	Mājsaimniecības	ERAF	83 800	SPRK, CSP	Reizi gadā
i.2.1.1.b	Izglītības iestāžu skaits, kurās ierīkots optiskā tīkla piekļuves punkts	Izglītības iestādes	ERAF	6	Projekta dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(174) 2.2.ieguldījumu prioritāte: stiprināt IKT lietojumprogrammas e-pārvaldes, e- mācību, e-iekļaušanas, e-kultūras un e-veselības jomā.

(175) 2.2.1.SAM: nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību.

(176) Sabiedrībai un publiskajai pārvaldei nav iespējas pilnvērtīgi piekļūt informācijai, kas ir valsts rīcībā. Netiek nodrošinātas sabiedrības intereses uz atvērtu, demokrātisku pārvaldi.

(177) SAM ietvaros tiks uzlabota un pilnveidota publiskās pārvaldes datu apmaiņas, datu publicēšanas un uzturēšanas infrastruktūra, datu pieejamība un to izmantošanas iespējas, pilnveidoti publiskās pārvaldes procesi (ietverot pasākumus administratīvā sloga samazināšanai un valsts pārvaldes organizatoriskā procesa efektivitātes palielināšanai). Tiks atvērti pārvaldes rīcībā esošie dati izmantošanai komercdarbībā, t.sk. jaunu inovatīvu biznesa ideju un produktu, biznesa automatizācijas produktu radīšanai, kas veicinās RIS3 aprakstītos ekonomikas transformācijas procesus. Papildus jau esošajiem pakalpojumiem tiks nodrošināta jaunu, iedzīvotājiem un komersantiem nepieciešamu pakalpojumu pieejamība elektroniski.

(178) Lai nodrošinātu Latvijas iekļaušanos Eiropas vienotajā tirgū un nodrošinātu pārrobežu sadarbību, plānots nodrošināt nacionālo e-risinājumu sadarbspēju ar ES risinājumiem, tai skaitā izveidojot tehnoloģisko mašīntulkošanas bāzi.

(179) Ieguldījumu rezultātā tiks palielināta publiskās pārvaldes darbības efektivitāte, gan uzlabojot datu pieejamību, gan elektronisko pakalpojumu saturu, uzlabota uzņēmējdarbības vide, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu, uzlabojot iedzīvotāju e-prasmes, veidojot pieejamus un iedzīvotājiem lietošanai draudzīgus elektroniskos pakalpojumus, kā arī veicot ieguldījumus veselības, izglītības, tiesību, kultūras jomas attīstībai un pakalpojumu pieejamībai.

Tabula Nr. 2.2.3. (3)

ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
R.2.2.1.a	Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus29	%	12,6 (2013)	35	Eurostat	Reizi gadā
R.2.2.1.b	Komersantu īpatsvars, kas izmanto e-pakalpojumus30	%	85,4 (2012)	92	Eurostat	Reizi gadā
R.2.2.1.c	Vidējais publiskā sektora informācijas atkalizmantošanas indekss	Punkti (no maks. 1340)	200 (2016)	800	CSP dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(180) Investīciju virzieni ieguldījumu prioritātes ietvaros ir noteikti un tiks īstenoti saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam. Investīcijas tiks veiktas, lai palīdzētu sasniegt RIS3 mērķi.

(181) Latvijā nav atbilstošas infrastruktūras, lai nodrošinātu visaptverošu publiskā sektorā esošu datu atvēršanu un publicēšanu, t.sk. mašīnlasāmā formātā. Latvijā publisko datu infrastruktūra ir balstīta uz informācijas sistēmām, kuras ir izveidotas dažādos laika posmos, un to izveide ir notikusi decentralizēti, nepielietojot vienotus IT standartus un metodes. Lai valsts pārvaldes datus padarītu tehniski, tiesiski un publiski pieejamus, tiks veidota un ieviesta IKT koplietošanas infrastruktūra valsts reģistros un pašvaldību rīcībā esošo datu nodošanai atkalizmantošanai, nodrošinot pašvaldību un valsts pārvaldes datu savstarpēju pieejamību un izveidots vienots, centralizēts datu katalogs, kā arī centralizēts datu izplatīšanas risinājums. Atbalsts plānots arī aktivitātēm, kas veicina atvērto datu pielietošanu jaunu un inovatīvu produktu radīšanai.

(182) Plānotās investīcijas publiskās pārvaldes elektronizācijai ietver arī e-veselības, e-izglītības, e-kultūras, e-iekļaušanas, e-labklājības, e-tieslietu un e-prasmju jomas attīstību, kā arī ievieš e-komercijas attīstībai nepieciešamos priekšnoteikumus.

(183) Līdzšinējā attīstības periodā Latvijā procesu elektronizācija tika veikta fragmentēti, kā rezultātā uzņēmēji un iedzīvotāji bija spiesti sazināties ar vairākām iestādēm, lai saņemtu saturiski vienu pakalpojumu. Tiks atbalstīta tādu darbības procesu pārskatīšana un pilnveidošana, kuru elektronizācija līdzšinējā plānošanas periodā vēl nav veikta vai veikta nepietiekoši, ne tikai resora, bet arī starpnozaru sadarbības mērogā, kā arī, kur iespējams, to pārveidošana uz "tikai elektroniski".

(184) Tiks atbalstīta izmaksu ziņā efektīva pakalpojumu elektronizācija (veselības, tieslietu, komercdarbības, vides aizsardzības u.c. jomās), kas tiks īstenota tikai vienlaikus ar pamatdarbības procesu pārbūvi un pilnveidošanu pārresoru skatījumā. Primāri tiks elektronizēti tie pakalpojumi, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem vai procesu efektivitātes paaugstināšanu (tiks ņemts vērā klientu bāzes novērtējums, pakalpojumu saņemšanas intensitāte un esošais administratīvais slogs). Plānots veikt, piemēram, kriminālprocesa digitalizāciju un administratīvā procesa digitalizāciju.

(185) Tiks attīstīti informācijas un datu pakalpojumi, ko var izmantot citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā e-biznesa un e-komercijas risinājumu attīstībā. E-rēķinu izmantošana ir uzskatāma par vienu no e-biznesa attīstību veicinošiem IKT investīciju aspektiem.

(186) Plānots veidot atbilstošu nacionālo infrastruktūru, lai nodrošinātu reģistru gatavību datu nodošanai pāri robežām, kā arī nodrošinātu pārrobežu procesu integrāciju, t.sk. paredzot šīs infrastruktūras mijiedarbību ar Eiropas centralizētajiem atvērto datu risinājumiem. Plānota arī pārrobežu pakalpojumu izveide, lai nodrošinātu sadarbību ar ES mēroga infrastruktūras elementiem. Izmantojot šos elementus tiks pastiprināti attīstīta pārrobežu sadarbība e-iepirkumu, e-Veselības, e-Tieslietu un komercdarbības jomās.

(187) Valsts publisko datu infrastruktūras darbības nodrošināšanai plānots attīstīt vienotu, atbilstoši mākoņdatošanas principiem organizētu, publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu kompleksu, kas būs kā loģisks turpinājums jau 2007.-2013.gada periodā veiktajām investīcijām un kuru rezultātā plānots nodrošināta 150 elektronisko pakalpojumu, tai skaitā, publiski pieejamu elektronisko pakalpojumu un publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu, sistēmu izveide vai modernizācija (t.sk. iekšlietu, izglītības, tieslietu, veselības, būvniecības, labklājības, zemkopības, vides aizsardzības, ārlietu, satiksmes, finanšu jomās). Attiecīgi 2014.-2020.gada plānošanas periodā tiks izveidotas informācijas sistēmu sadarbspējas platformas, kurās tiktu nodrošināta pilnvērtīga publisko datu elektroniska apmaiņa starp sistēmām, nodrošinot, ka jebkura no 172³¹ sistēmām var centralizēti saņemt no citām informācijas sistēmām tās darbībai nepieciešamo informāciju, t.sk., nepieciešamības gadījumā nodrošinot sistēmu un saskarņu modernizāciju. Būtiski ir arī palielināt iespējas pašvaldību informācijas sistēmu datus nodot valsts informācijas sistēmām un pašvaldību informācijas sistēmām datus iegūt no valsts informācijas sistēmām, nodrošinot publiskās pārvaldes centralizēto IKT platformu sadarbspēju ar pašvaldību informācijas sistēmām, organizējot racionālus un ērtus datu apmaiņas procesus; nodrošinot valsts reģistru attīstību, īstenot pašvaldību informācijas sistēmu nepieciešamos uzlabojumus.

(188) Katra centralizētā IKT platforma tiks veidota kā centralizēts IKT kopums ar mērķi nodrošināt viena vai vairāku funkcionāli saistītu IKT pakalpojumu centralizētu sniegšanu, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu. Šādu centralizētu platformu piemēri būs: loģiski vienota publiskās pārvaldes datu centra platforma, centralizēts atvērto datu katalogs ar datu izplatīšanas centralizētu funkcionalitāti, informācijas sistēmu sadarbspējas platforma, nodrošinot datu apmaiņu Latvijas ietvaros, kā arī pārrobežu datu apmaiņu, nozares līmeņa biznesa procesu, t.sk. informācijas resursu vadības platformas, e-adreses platforma, e-iekļaušanas platforma u.c. Vienotā publiskās pārvaldes WEB platforma nodrošinās sabiedrības iekļaušanu politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, tādējādi attīstot e-iekļaušanas aplikācijas.

(189) E-veselības jomā 2007.-2013.gada plānošanas perioda izveidota e-veselības integrācijas platforma, kas ir pamats turpmākai veselības nozares informācijas sistēmu veiksmīgai un drošai integrācijai, kā arī sistēmas, kas būtiski pārveido esošos informācijas aprites procesus veselības nozarē apmeklējumu rezervēšanas un e-nosūtījumu, elektroniskās veselības kartes, e-receptes un integrācijas platformas risinājuma, kā arī nozares statistikas un datu analīzes informācijas sistēma.

(190) Ir izveidots vienotais e-veselības portāls, kurš nodrošinās iedzīvotājam ērtu piekļuvi saviem veselības datiem un ārstniecības personām - virtuālo darba vietu. 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika likts uzsvars uz procesu pārveidi, risinājumu izveidi un integrēšanu, lai varētu uzsākt centralizētu, pilnvērtīgu darbu ar veselības nozares pārstāvjiem (slimnīcām, ārstniecības personām, u.c.), piedāvājot vienotus, drošus un savstarpēji integrētus risinājumus. Lai nodrošinātu izstrādāto informācijas sistēmu darbības tiesisko pamatu, tika izstrādāti MK noteikumi³². Noteikumi nosaka, ka ārstniecības iestādēm un aptiekām pacienta datu elektroniska apstrāde veselības informācija sistēmā jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim.

(191) 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros plānots turpināt e-veselības risinājumu attīstīšanu un jaunu risinājumu izstrādi, lai uzlabotu veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, kā arī risinātu problēmas, kas saistītas ar novecošanos. Plānoto aktivitāšu ietvaros iedzīvotājiem un nozares pārstāvjiem kļūs pieejami un izmantojami e-veselības risinājumi, kuru mērķis ir paaugstināt veselības aprūpes efektivitāti un palielināt pacientu iesaisti veselības aprūpē. E-veselības risinājumi tiek plānoti, izstrādāti un attīstīti ņemot vērā gan esošos sabiedrības veselības izaicinājumus, piemēram, novecošanās, hroniskās saslimšanas, gan izvirzītos sabiedrības veselības mērķus, piemēram, pagarināt veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu, samazināt mirstību, u.c.

(192) Sekmīgai veselības aprūpes nodrošināšanai ES ietvarā plānots veicināt vienota ārstniecības personu identifikācijas un datu apmaiņas risinājuma ieviešanu ES dalībvalstīs. Uzmanība tiks pievērsta e-veselības risinājumu sadarbspējai un standartizācijai, t.sk. izmantojot ES projektu ietvaros izveidotos standartus un standartu ieviešanā iegūto labo praksi, atvērto un lietotāju ģenerēto datu izmantošanu. Efektīvai veselības aprūpei plānota individuāla aprūpes un veselīga dzīvesveida plāna izveide vienotajā e-veselības portālā, ar iespējām iedzīvotājiem sekot līdzi sava plāna izpildei un mērķu sasniegšanai.

(193) E-veselības tālāka attīstība ir plānota šādos virzienos: medicīnā izmantoto medicīnas dokumentu standartizācija IKT un integrācija datu pieejamības veicināšanai un telemedicīnas attīstībai; IKT risinājumi veselības politikas plānošanai un analīzei, ārstniecības kvalitātes uzlabošanai; noteiktām slimību grupām veidoti risinājumi ārstniecības personām un pacientiem; kvalitātes rādītāju sagatavošana sistēmas ietvaros; stacionāro veselības aprūpes iestāžu darba efektivitātes pilnveidošana - veselības aprūpes sistēmas pakalpojumu apmaksas sistēmas uzlabošana; kontrindikāciju, brīdinājumu moduļu izstrāde; pārrobežu sadarbības attīstība pacienta informācijas apmaiņai ar citām ES dalībvalstīm; e-veselības pakalpojumu un iespēju klāsta palielināšana iedzīvotājiem un vienotās e-veselības informācijas sistēmas drošības risinājumu turpmāka attīstība.

(194) 2007.-2013.gada periodā ir uzsākts darbs pie monolingvālā un paralēlo valodu korpusa izveides un tā integrēšanas e-pakalpojumu vidē. Lai veicinātu daudzvalodību digitālajā vidē, plānots izveidot tehnoloģisko bāzi un datorlingvistikas pētniecisko bāzi. Šim nolūkam tiks izveidots Latviešu valodas nacionālais korpuss, kas nepieciešams latviešu valodas datortehnoloģiju izstrādei, vārdnīcu izveidei, pētniecībai un attīstībai. Turpmāk tiks attīstītas un pielāgotas arī mašīntulkošanas tehnoloģijas, nodrošināta to integrēšana kopējā e-pārvaldes tehnoloģiskajā infrastruktūrā un ērta izmantošana, t.sk., paredzot mašīntulkošanas tehnoloģijas integrāciju ar CEF programmas ietvaros izveidoto mašīntulkošanas tehnoloģijas infrastruktūru (Digital Service Infrastructure on Automated Translation). Tiks attīstīta mašīntulkošanas kvalitāte, specializēto nozaru pārklājums un tulkošanas virzieni (piemēram, kultūras jomā).

(195) Investīcijas plānots turpināt arī e-izglītības risinājumu attīstīšanai. Turpmāk plānots attīstīt izglītības informācijas sistēmu, paplašinot tās funkcionalitāti (piemēram, pedagogu algu modelēšana, studentu reģistrs un absolventu nodarbinātības uzskaite darba tirgus analīzes un prognozēšanas vajadzībām) un veidojot integrāciju ar citām informācijas sistēmām, lai nodrošinātu datus un informāciju efektīvas izglītības politikas plānošanas un monitoringa sistēmai. IKT jomas investīcijas papildina plānotās investīcijas izglītībā, apmācībā un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā (8.prioritārais virziens), kuru ietvaros plānoti ieguldījumi izglītības infrastruktūrā un aprīkojumā, tajā skaitā IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā, kā arī izglītības iestāžu metodiskā centra funkciju IKT jomā stiprināšanai, digitālo mācību materiālu izstrādei.

(196) E-tieslietu jomā, lai risinātu ar tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņiem saistītās problēmas, nepieciešams attīstīt plašu mūsdienīgu uz IKT balstītu risinājumu pielietojumu tiesvedībā, kas pieejamos tiesu sistēmas resursus ļaus izmantot maksimāli efektīvi un būtiski tiktu ietaupīti valsts budžeta līdzekļi.

(197) Plānots nodrošināt efektīvu e-pakalpojumu un citu e-risinājumu izstrādi un ieviešanu iestādēs, kuru procesi nozīmīgi uzņēmējdarbības vides tiesiskuma un juridiskās noteiktības stiprināšanai un administratīvā sloga mazināšanai.

(198) Izmeklēšanas un tiesvedības procesu e-lietas risinājuma ieviešana ir nozīmīgs priekšnoteikums tiesiskās informācijas pieejamības nodrošināšanā visai sabiedrībai kopumā - uzņēmējiem, privātpersonām un valsts pārvaldes iestādēm. Lai uzlabotu procesā iesaistīto iestāžu un personu sadarbību, mazinātu administratīvo slogu un risinātu ar lietu izskatīšanas ilgumu saistītās problēmas, nepieciešams ieviest elektronisku procesu (e-tiesvedība), nodrošināt iespēju iegūt pilnīgu informāciju par savu lietu tiešsaistē, nodrošināt automatizētu tiesu spriedumu apstrādi un to publicēšanu tiesu mājas lapā internetā, ieviest tiesvedības procesa kvalitātes monitoringu, izveidot centralizētu elektronisku arhīvu informācijas sistēmu datiem.

(199) E-kultūras attīstībai ir būtiski nodrošināt, lai Latvijas kultūras mantojums pēc iespējas plaši un brīvi būtu pieejams vispasaules tīmeklī. Kultūras resursu digitalizācija ir viens no nozīmīgākajiem aspektiem informācijas sabiedrības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā un attīstībā, tāpēc ir svarīgi IKT iespējas izmantot kultūras pieejamības veicināšanai, kultūras klātbūtnei globālajā tīmeklī, gan sekmējot kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un izplatīšanu plašākai sabiedrībai, gan arī veicinot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu. 2007.-2013.gada periodā ir veikts ieguldījums kultūras mantojuma saglabāšanā, t.sk. izveidojot digitālās bibliotēkas e-pakalpojumus, izveidots Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs. Turpmāk tiks turpināts darbs pie kultūras mantojuma digitalizēšanas, un izveidotas publiski pieejamas digitālās kolekcijas, attīstīti saistītie e-pakalpojumi, kas pēc iespējas plaši nodrošinātu digitālā kultūras mantojuma un kultūras satura resursu pieejamību sabiedrībai. Latvijas digitālā kultūras mantojuma saturu plānots iekļaut Eiropas digitālajā bibliotēkā Europeana un citos starptautiskajos kultūras resursos. Detalizētāka rīcība kultūras mantojuma digitalizācijas jomā plānota kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam³³.

(200) 2007.-2013.gada periodā Latvijā minimālā apmērā ir veikti pasākumi, kas vērsti uz iedzīvotāju un publiskās pārvaldes darbinieku izglītošanu un apmācību saistībā ar ERAF ietvaros izveidotajiem e-pakalpojumiem. Lai IKT iespējas tiktu izmantotas visefektīvāk un sniegtu maksimālo atdevi no ieguldītajām investīcijām, ir nepieciešami par e-iespējām informēti lietotāji. Saskaņā ar ES 2012.gada E-pārvaldes novērtējuma ziņojumu Latvijā pakalpojumus elektroniskā vidē neizmanto 58% iedzīvotāju, kā arī ir zema uzticēšanās šādu pakalpojumu drošībai, privātuma aizsardzībai³⁴. Lai veicinātu SAM mērķa sasniegšanu, tiek plānota mērķtiecīga investīciju ieguldīšana izglītošanai un apziņas veidošanai par IKT sniegtajām iespējām dažādās dzīves situācijās, organizējot izglītojošas kampaņas un apmācības par e-iespējām, t.sk. investīcijas tiek plānotas komercdarbības veicēju izglītošanas aktivitātēs par e-komercijas risinājumu priekšrocībām un to izmantošanu komercdarbībā.

(201) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu un 3.prioritāro virzienu atbilstoši RIS3 noteiktajam.

(202) Plānotās investīcijas SAM ietvaros turpinās un papildinās KP fondu ieguldījumu iepriekšējos plānošanas periodos, kā arī papildinās KP fondu investīcijas, kas atbalsta MVK un tiesu darbības efektivitāti. Visi komersanti, neatkarīgi no to atrašanās vietas, varēs mijiedarboties ar valsts iestādēm bez došanās uz tuvāko pilsētu administratīvu procedūru kārtošanai, tādējādi nodrošinot tos pašus ieguvumus komersantiem, kuri veic komercdarbību pilsētu teritorijās. IKT iespējas uzlabos sabiedrības piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, tai skaitā veselības aprūpei un vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem.

(203) Indikatīvās atbalstāmās darbības: centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide un tām nepieciešamo informācijas sistēmu (t.sk. nozaru) modernizācija; t.sk. esošu saskarņu pārveidošana, modernizēšana un jaunu saskarņu izveide; semantiskā un tehnoloģiskā publiskās pārvaldes informācijas sistēmu savietošana; darbības procesu un pakalpojumu piegādes procesu analīze, transformācija, optimizācija un elektronizācija izvēloties izmaksu ziņā efektīvus risinājumus vienas pieturas aģentūras principa nodrošināšanai, kopīgu integrētu darbības procesu vai pakalpojumu sniegšanas nodrošināšanai: t.sk. lietotāju atbalsta nodrošināšanas funkcionalitātes izveide publisko datu sniedzējiem un saņēmējiem; IKT iespēju izmantošanas paaugstināšana; pakalpojumu (t.sk. e-komercija) pielāgošana sadarbībai Eiropas vienotajā tirgū; digitalizācija.

(204) Indikatīvie finansējuma saņēmēji³⁵: valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, plānošanas reģioni, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), tiesu varas institūcijas.

(205) Projektu atlase (skat. pielikumu "Projektu atlase").

(206) 2014.-2020.gada periodā primāri tiks atbalstīti tie projekti, kas:

1) atbilst valsts vienotai IKT arhitektūrai³⁶, prioritāri atbalstot tos projektus, kuri paredz realizēt vienotās arhitektūras būtiskos elementus;

2) paredz tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas dos būtiskāko summāro ietekmi uz gala lietotājiem (administratīvā sloga samazināšanas, izaugsmes veicināšanas formā) vai publiskās pārvaldes procesu efektivitātes paaugstināšanu, ņemot vērā klientu bāzes novērtējumu, pakalpojumu saņemšanas intensitāti un esošo administratīvo slogu (pakalpojumiem ar summāri lielāko ietekmi uz sabiedrību un summāri lielāko slogu būs jāplāno un jāīsteno pakalpojumu sniegšanas un iestāžu sadarbības procesu pilnveide, izmantojot IKT iespējas), kā arī ņemot vērā pakalpojumu grupas, kuru sniegšana no pakalpojumu saņēmēja viedokļa būtu organizējama vienota procesa ietvaros, sadarbojoties vairākiem resoriem (šajā gadījumā iesaistītajām iestādēm būs jāizstrādā pilnveidoti pakalpojumu sniegšanas procesi, kas ietver iestāžu sadarbību un pakalpojuma daudzkanālu pieejamību), kā arī tādu pakalpojumu elektronizāciju, kas var tikt izmantoti citu pakalpojumu radīšanā, t.sk. privātā sektorā.

Tabula Nr. 2.2.4. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
I.2.2.1.a	Pilnveidoti darbības procesi37	Darbības procesi	ERAF	205	Projektu dati	Reizi gadā
I.2.2.1.b	Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas38	Informācijas sistēmu platformas	ERAF	18	Projektu dati	Reizi gadā

Tabula Nr. 2.2.5. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Rādītāja tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018.gads	Mērķa vērtība				Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā	Datu avots
Finanšu rādītājs	(F02) Finanšu rādītājs 2.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	23 975 988			201 275 093	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	I.2.2.1.a Pilnveidoti darbības procesi	Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu skaits, kas ir pilnveidoti projektu ietvaros. Publiskās pārvaldes pamatdarbības process - noteiktu loģisku darbību/ notikumu secība, kas nodrošina kādu konkrētu rezultātu (piem.. pakalpojumu, saziņu, informācijas apmaiņu, u. tml.). Projekta iesnieguma ietvaros tiks definēts process, kurš tiks pilnveidots, un tiks norādīts, kā, ieviešot konkrēto risinājumu, attiecīgais process un tā izpildes rādītāji uzlabosies (piemēram, iedzīvotāju apkalpošanas izmaksas, uzturēšanas izmaksu samazinājums u. tml.). Publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu pilnveidošana nozīmē, ka ar IKT palīdzību tiek optimizēts viens vai vairāki darbības procesu posmi, t.sk., modernizēti publiskie pakalpojumi.	Darbības procesi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			205	Projektu dati	Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu e-pakalpojumu pieejamību un tas atbilst 49,82% no prioritārā virziena finansējuma
Galvenais īstenošanas posms	I.2.2.1.a Noslēgtie līgumi par informāciju sistēmu/ e-pakalpojumu izstrādi/piegādi procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita (S221)	Noslēgti līgumi ar piegādātājiem par IS izstrādi/piegādi IKT darbības procesu pilnveidošanai, kas izteikti procentos no kopējā pilnveidojamo procesu skaita. Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai. Viens līgums var aptvert vairāku darbības procesu pilnveidošanu.	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	30				Projektu dati	Galvenais īstenošanas posms
Iznākuma rādītājs	I.2.2.1.b Centralizētas atvērtas informācijas sistēmu platformas, skaits	Centralizētu informācijas sistēmu platformu skaits, kas ir izveidotas projektu ietvaros. Centralizēta informācijas sistēmu platforma ir centralizēts IKT kopums centralizētai viena vai vairāku IKT pakalpojumu sniegšanai, t.sk. informācijas sistēmu darbības nodrošināšanai. Projekta ietvaros tiks definēta konkrētā centralizētā informācijas sistēmas platforma, tās funkcijas un saturs.	Informāciju sistēmu platformas	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	4			18	Projektu dati	Rādītājā iekļautas galvenās darbības, kas prioritārā virziena ietvaros tiks veiktas, lai uzlabotu sistēmu savietojamību un tas atbilst 24,73% no prioritārā virziena finansējuma

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.2.6. (7-12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
46	42 274 115	1	171 083 829	7	128 809 714	7	171 083 829	N/A	N/A	2	171 083 829
48	7 000 000			3	42 274 115
78	42 423 858
79	54 585 880
80	5 154 593
81	7 000 000
82	12 645 383

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.3. Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja

(207) MVK konkurētspējas veicināšanai plānotas investīcijas, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, komersantu attīstību un produktivitātes pieaugumu, sadarbību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū, nodrošinot konkurētspēju veicinošus faktorus, kas vērsti uz tiešu atbalstu saimnieciskajai darbībai (ERAF finansējums) un netiešu atbalstu, sekmējot komercdarbību veicinošas infrastruktūras attīstību (ERAF finansējums), kā arī komercdarbības vides sakārtošanu (ESF finansējums), integrējot KP fondu ieguldījumus tematiskajos mērķos "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi".

(208) Tādējādi prioritārā virziena ietvaros paredzētais ESF un ERAF atbalsts sekmē ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, kā arī Stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP izvirzīto mērķu sasniegšanu MVK konkurētspējas uzlabošanā, veidojot sinerģiju un mērķētāku izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minēta PL 1.3.sadaļā (skat. "Uzlabot MVK konkurētspēju" un "Uzlabot institucionālās spējas un efektīvu valsts pārvaldi" aprakstā).

(209) 3.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt uzņēmējdarbību, jo īpaši atvieglojot jaunu ideju izmantošanu ekonomikā un atbalstot jaunu uzņēmumu izveidi, tostarp ar uzņēmumu inkubatoru palīdzību.

(210) 3.1.1.SAM: sekmēt MVK izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs.

(211) SAM ietvaros tiks veicināta jaunu komersantu veidošana, esošu komersantu izaugsme un apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugums, kam būs tieša ietekme uz jaunu darba vietu radīšanu, produktivitātes kāpumu un inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu. Sekmīgai komercdarbības atbalsta sistēmas funkcionēšanai tiks nodrošināts ne tikai nepieciešamais finansiālais atbalsts, bet arī konsultatīvie pakalpojumi un apstrādes rūpniecības komersantu vajadzībām atbilstoša infrastruktūra, t.sk. telpas, tādējādi veicinot kopējo atbalsta pasākumu efektivitāti - samazinot saimniecisko darbību pārtraukušo uzņēmējdarbības uzsācēju īpatsvaru un nodrošinot finansējuma pieejamību dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanai. Atbalsts veicinās ārējā finansējuma piesaisti un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

Tabula Nr. 2.3.1. (1)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.3.1.1.a	MVK skaits uz 1000 iedzīvotājiem	Komersanti	36,9 (2013)	40	Eiropas MVK ikgadējais ziņojums	Reizi gadā
r.3.1.1.b	MVK produktivitāte uz vienu nodarbināto, EUR (2010.gada salīdzināmajās cenās)	EUR	12 196 (2013)	16 757	Eiropas MVK ikgadējais ziņojums	Reizi gadā

(212) 3.1.2.SAM: palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu.

(213) SAM ietvaros tiks veicināts straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums, atbalstot jaunu straujas izaugsmes komersantu veidošanos un esošu turpmāku izaugsmi. Straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugums sekmēs jaunu darba vietu radīšanu, konkurētspējas celšanu un ekonomikas straujāku izaugsmi. Lai veicinātu straujas izaugsmes komersantu skaita pieaugumu, tiks nodrošināts specifisks konsultatīvs un finansiāls atbalsts, ņemot vērā to vajadzības. Atbalsts dos spēju piesaistīt ārējo finansējumu un risinās tirgus nepilnības finanšu pieejamības jomā.

Tabula Nr. 2.3.2. (2)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.3.1.2.a	Straujās izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma	Komersanti	570 (2011)	625	CSP	Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(214) Visaptveroša komercdarbības atbalsta sistēma ir pamats ilgtspējīgai tautsaimniecības izaugsmei. Precīzi mērķēts atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu komercdarbības attīstībai un stiprināt tautsaimniecības konkurētspēju. Tā kā attīstības valstīm finanšu tirgus tradicionāli ir mazāk attīstīts kā attīstītajām valstīm, alternatīvi finansēšanas avoti papildus banku sektora piedāvātajam ir ļoti ierobežoti. Līdz ar to jaunu komersantu izveidei vai esošu attīstībai ir nepieciešami papildu mehānismi, lai novērstu pastāvošo tirgus nepilnību. Lai nodrošinātu sniegtā atbalsta efektivitāti, to ir nepieciešams papildināt ar konsultatīviem pakalpojumiem, it sevišķi attiecībā uz jaunizveidotiem komersantiem.

(215) KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā īstenotas finanšu instrumentu programmas, kurām pieejamais KP fondu finansējums sasniedza 161 milj. EUR, nodrošinot aizdevumu pieejamību komercdarbības uzsācējiem, komercdarbības attīstībai un paplašināšanai, attīstot riska kapitāla tirgu. Būtisks atbalsts komersantu konkurētspējas veicināšanai ir arī aizdevumu un eksporta garantiju nodrošināšana. Īstenotās atbalsta programmas ir veidotas un pielāgotas atbilstoši tirgus nepilnību analīzei finanšu pieejamības jomā, un to ieviešana pozitīvi ietekmēja tautsaimniecības attīstību, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad komercbankas praktiski apturēja jaunu aizdevumu izsniegšanu.

(216) Lai sekmētu dzīvotspējīgu biznesa plānu īstenošanu, ir nepieciešams izveidot ilgtspējīgu mehānismu aizdevumu izsniegšanai. Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms komersantiem kopš 2008.gada turpina lēnām samazināties. Jaunu aizdevumu izsniegšanai bankas nosaka augstas nodrošinājuma prasības un tos piešķir uz īsu laika periodu, tādējādi atspoguļojot samazinātu riska toleranci un ierobežojot komersantu pieeju ilgtermiņa kapitāla investīcijām.

(217) Lai vecinātu jaunu komersantu veidošanos un attīstītu jaunas komercdarbības aktivitātes, ir nepieciešams nodrošināt atbalstu komercdarbības uzsākšanai. Latvijā ir specializētu mikrokreditēšanas un uz komercdarbības uzsācējiem vērstu institūciju trūkums. Komercbankas izvairās izsniegt mikrokredītus jaunām komercdarbības aktivitātēm un komercdarbības uzsācējiem, turklāt izvērtēšanas un administrēšanas izmaksas salīdzinājumā pret aizdevuma apjomu šādiem kredītiem ir augstas. Mikrokredīti tiek uzskatīti par augstāka riska aizdevumiem nodrošinājuma un informācijas trūkuma dēļ (piemēram, par komercdarbības uzsācēja, kurš plāno pirmoreiz uzsākt saimniecisko darbību, līdzšinējo darbību un kredītvēsturi).

(218) Komercdarbības uzsākšanai būtiska ir atbalsta nodrošināšana konsultatīva atbalsta veidā, veicinot finanšu instrumentu atbalsta pasākumu efektivitāti un atbalstīto biznesa plānu dzīvotspēju. Ņemot vērā, ka dažādām sabiedrības grupām var būt atšķirīga pieredze un spējas komercdarbības uzsākšanas sākuma fāzē, būtiski ir sniegt finansējuma pieejamības papildinošos pakalpojumus (apmācības un konsultācijas) un finansējuma saņemšanas nosacījumus pielāgot potenciālo finansējuma saņēmēju, tai skaitā jauniešu, pirmspensijas vecumā esošo personu, bezdarbnieku, reģionos dzīvojošo personu un citu sociālo grupu vajadzībām, tādējādi nodrošinot, ka finansējums ir pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai neatkarīgi no komercdarbības uzsācēja sociālā stāvokļa.

(219) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un veicinātu eksporta darījumus, jāpiedāvā plašāks finanšu instrumentu klāsts, kas nodrošinātu piekļuvi finansējumam un pasargātu uz eksportu orientētus komersantus no starptautiskās tirdzniecības riskiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt tirgus vajadzībām atbilstošus atbalsta instrumentus ārkārtas situācijas izplatības seku pārvarēšanai valstī, kas tādējādi ne tikai mazinātu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet arī sniegtu ieguldījumu uzņēmējdarbības un arī nodarbinātības aktivitātes rādītājos (t.sk, radītu jaunas darba vietas), palielinātu nodokļu nomaksu, tādējādi uzlabojot IKP attīstības tempus. Lai veicinātu komersantu izaugsmi, nepieciešams nodrošināt mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamību to darbiniekiem, sevišķi reģionos, nodrošinot pieejamu finansējumu nekustamā īpašuma attīstīšanai (būvniecībai, rekonstrukcijai) to tālākai pārdošanai mājsaimniecībām. Tāpat nepieciešams atbalstīt komersantu paplašināšanos caur kapitāldaļu iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(220) Lai sekmētu komersantu izaugsmi un plānoto apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugumu līdz 3,6 miljr. EUR līdz 2020.gadam un produktivitātes kāpumu no 23,8 tūkst. līdz 30 tūkst., ir nepieciešams atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai.

(221) Investīciju trūkums ir skaidrojams ar ilgu atmaksāšanās termiņu, augstu investīciju risku (specifiskas telpas konkrētam ražotājam), MVK nespēja ar pašu kapitālu finansiāli nosegt investīcijas vai piesaistīt ārējo finansējumu attīstības investīciju izmaksu segšanai. Saskaņā ar CSP datiem³⁹ 2009.-2011.gadu periodā Latvijā vidēji ik gadu tika radīti ap 20 jauni, straujas izaugsmes komersanti pēc apgrozījuma pieauguma apstrādes rūpniecībā, veidojot bāzi pieprasījumam pēc industriālajām telpām. ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā bija pastiprināta interese par industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Tā kopumā tika apstiprināti projekti par 77 000 m² industriālo telpu un teritoriju būvniecību un rekonstrukciju. Projektu ietvaros ir plānots radīt 450 jaunas darba vietas, tā sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas apstrādes rūpniecības attīstībā. Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir ierobežota industriālo telpu pieejamība, tad ir nepieciešamas papildu investīcijas industriālo telpu un teritoriju rekonstrukcijā. 2014.gada 1.ceturksnī saskaņā ar Colliers⁴⁰ International industriālo telpu tirgus apskatu īrei ir pieejami vien 3.3% no kopējās industriālo telpu platības (aptuveni 743 500 m2). 

(222) Ir paredzēta resursu koncentrācija un uz mērķi orientēts atbalsts, proti, atbalsts mērķēts uz MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari, ievērojot nosacījumu, ka telpās tiks veikta saimnieciskā darbība prioritāri RIS3 jomās, projektu ietvaros nodrošinot, ka labuma guvēji ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozares un kuru ietvaros tiek radītas jaunas darba vietas ar atalgojumu, kas augstāks nekā vidēji nozarē, vienlaicīgi paredzot, ka finansējums tiks izmaksāts tikai, kad telpās tiks veikta saimnieciskā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs un izveidotas jaunas darba vietas. Atbalsts industriālo telpu un teritoriju attīstībai ir neatņemams atbalsta sistēmas elements, kas nodrošinās ievērojami lielāku biznesa inkubatoru un citu agrīnās stadijas atbalsta programmu efektivitāti, jo tiks novērsta nākamā komercdarbības attīstības posma tirgus nepilnība, palielinot atbalstīto uzņēmējdarbības uzsācēju un saimniecisko darbību turpinošo uzņēmumu īpatsvaru atbalsta programmās. Investīcijas apstrādes rūpniecības MVK attīstībā radīs pamatu inovāciju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu nākotnē.

(223) Lai sekmētu jaunu komersantu veidošanos un nodrošinātu to dzīvotspēju, ir nepieciešams nodrošināt pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumus. Latvijā un pasaulē daudz jaundibinātu komersantu beidz saimniecisko darbību savas attīstības pirmajos gados, profesionālo iemaņu trūkuma un augsto risku dēļ tie nespēj piesaistīt ārējo finansējumu savu projektu un ideju attīstībai vai jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanai, kā arī to naudas plūsma ir ļoti nestabila (vai negatīva). Saskaņā ar Eurostat datiem 2009.gadā likvidēto uzņēmumu īpatsvars (% no kopējā aktīvo uzņēmumu skaita) vidēji ES-27 bija 10,32%, kamēr Latvijā šis rādītājs bija 14%. Komersanti bieži nespēj definēt savu produktu vai pakalpojumu, kā arī tā nišu un tam atbilstošāko biznesa attīstības modeli, tādēļ šai grupai ir nepieciešams konsultatīvais pirms-inkubācijas un inkubācijas pakalpojumu atbalsts.

(224) Balstoties uz KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi, ieviešot darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.2.1.aktivitāti "Biznesa inkubatori", KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir paredzēts samaksu inkubatora operatoriem veikt, ņemot vērā komersantu sasniegtos darbības rādītājus (piemēram, samaksātie nodokļi, piesaistītais ārējais finansējums). Tāpat, uzņemot komersantu inkubatorā, tiks izstrādāts katra komersanta inkubācijas plāns - nepieciešamie pakalpojumi un finansējums, sasniedzamie rādītāji, laika grafiks. Inkubatora operators šos rādītājus regulāri uzraudzīs, lai nodrošinātu, ka inkubatorā notiek komersanta izaugsme un komersants atrodas inkubatorā tikai tik ilgi, kamēr tam ir nepieciešams atbalsts. Pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai tiks veidota atsevišķa nozares ekspertu komisija.

(225) Jaunu ideju un esošu komersantu attīstībai ar strauju izaugsmes potenciālu ir būtiski turpināt atbalsta sniegšanu riska kapitāla veidā. Vērtējot privātā kapitāla un riska kapitāla investīciju attiecību pret IKP, Latvijas rādītājs 2012.gadā (0,009%,) ir ievērojami zem ES vidējā rādītāja - 0,40 % (saskaņā ar EVCA datiem). 2014.gadā Latvijā darbojās tikai septiņi riska kapitāla fondi, no kuriem seši tiek daļēji finansēti no publiskajiem līdzekļiem.

(226) Lai palielinātu inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaundibinātu komersantu skaitu Latvijā ar strauju izaugsmes potenciālu, ir nepieciešams attīstīt tehnoloģiju akseleratorus. Atbalsts tehnoloģiju akseleratoriem tādu jaunu komersantu izveidei, kas vērsti uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu, kā arī tehnoloģiski intensīvu ideju dzīvotspējas veicināšanai ir vērsts uz šādu mērķu sasniegšanu:

1) panākt jaunu, uz inovāciju un tehnoloģiju attīstību ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu vērstu, ātri augošu komersantu izveidi;

2) nodrošināt AII studentiem iespējas iesaistīties saimnieciskajā darbībā;

3) nodrošināt finansējuma pieejamību visās komersantu izaugsmes stadijās;

4) piesaistīt privāto finansējumu agrīnam riska kapitālam.

Tehnoloģiju akseleratoru efektīvai darbībai nepieciešama to specializācija uz noteiktām tehnoloģiski intensīvām nišām, nodrošinot kvalitatīvu un pilnvērtīgu pakalpojumu klāstu nelielam komersantu skaitam.

(227) Ieguldījumu prioritāte ir papildinoša 1.prioritārajam virzienam "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un LAP 2020 apakšpasākumam 19.2. "Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju".

(228) 3.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts jaunu MVK izveidei un esošu attīstībai, kas ietver finansējuma pieejamības veicināšanu, t.sk. garantiju, aizdevumu izsniegšanu, investīciju veikšanu, darījumu strukturēšanu, konsultācijas un apmācības. Vienlaikus tiks nodrošināti biznesa inkubatoru pakalpojumi (pirms-inkubācijas atbalsts, aizdevumi, konsultācijas, mentorings, semināri, atbalsts prototipu izstrādei u.c.), tai skaitā radošo industriju komersantiem un izveidota radošā inkubatora infrastruktūra. Papildus esošu MVK attīstībai tiks nodrošināta industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstība.

(229) 3.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori). Industriālo teritoriju un telpu izveide un attīstības programmas mērķa grupa ir MVK, kas pārstāv apstrādes rūpniecības nozari.

(230) 3.1.1.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts gan tiešā veidā, gan caur finanšu starpniekinstitūcijām).

(231) 3.1.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 3.1.2.SAM par inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu komersantu izveides un attīstības veicināšanu un inovāciju motivācijas sekmēšanu, kā arī 13.1.1. SAM īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(232) 3.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Atbalsts tiks sniegts inovatīvu un tehnoloģiski intensīvu jaunu un straujas izaugsmes komersantu izveidošanai un esošu turpmāku izaugsmei, veicot riska kapitāla investīcijas, izsniedzot aizdevumus un nodrošinot tehnoloģiju akselerācijas pakalpojumus, kas ietver finansējuma pieejamību un mentoringu.

(233) 3.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: MVK, komercdarbības uzsācēji, pašnodarbinātas personas, fiziskas personas (ideju autori).

(234) 3.1.2.SAM projektu atlase: skat. sadaļā "Projektu atlase" (atbalsts tiks sniegts caur finanšu starpniekinstitūcijām).

(235) 3.1.2.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: nepieciešamie valsts intervences veidi un instrumentu apjomi tiks noteikti, pamatojoties uz regulāri atjaunotu tirgus nepilnību analīzi finanšu pieejamības jomā, un piedāvātie instrumenti tiks pielāgoti tirgus situācijai. 3.1.2.SAM īstenošana ir cieši saistīta ar 1.2.2.SAM un 3.1.1.SAM par inovatīvu komersantu attīstības veicināšanu, kā arī MVK attīstības, īpaši apstrādes rūpniecībā sekmēšanu

Tabula Nr. 2.3.3. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.1.1.ak (CO01)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu	Komersanti	ERAF	1892	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.bk (CO03)	To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti	Komersanti	ERAF	1355	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.ck (CO02)	Atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantus	Komersanti	ERAF	456	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.dk (CO05)	Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	1134	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.ek (CO06)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti	EUR	ERAF	42 000 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.fk (CO07)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)	EUR	ERAF	280 000 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.gk (CO08)	Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos	Pilnslodzes ekvivalents	ERAF	1 667	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.1.hk (CO04)	To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu	Komersanti	ERAF	1030	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.ak (CO01)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu	Komersanti	ERAF	100	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.bk (CO03)	To komersantu skaits, kuri saņem finansiālu atbalstu, kas nav granti	Komersanti	ERAF	100	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.ck (CO05)	Atbalstīto jaunizveidoto komersantu skaits	Komersanti	ERAF	60	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.1.2.dk (CO07)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam (ne grantiem)	EUR	ERAF	23 375 000	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(236) 3.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt MVK spēju panākt izaugsmi reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un iesaistīties inovāciju procesos.

(237) 3.2.1.SAM: Palielināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu eksporta proporciju.

(238) SAM ietvaros tiks veicināta MVK internacionalizācija:

1) kam būs tieša ietekme uz MVK produktivitāti;

2) kas sekmēs eksporta struktūras maiņu, eksporta apjoma pieaugumu;

3) kas sekmēs inovāciju attīstību, zināšanu pārnesi un spējas iesaistīties reģionālos, valsts un starptautiskos tirgos un inovāciju procesos;

4) kas radīs jaunas darba vietas un augstas pievienotās vērtības produktus.

SAM ietvaros tiks īstenoti kompleksi un mērķtiecīgi pasākumi, lai veicinātu Latvijas produktu un pakalpojumu starptautisku atpazīstamību, komersantu spēju paplašināšanu starptautiskos tirgos un nodrošinātu starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus. Tiks atbalstīti pasākumi komersantu darbības paplašināšanai ārvalstu tirgos, nepieciešamo zināšanu attīstībai, kā arī sadarbība vietējā un starptautiskā līmenī un apvienošanās klasteros, kā arī tūrisma tirgus nišu attīstībai, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Pasākumu īstenošana veicinās RIS3 noteikto tautsaimniecības transformācijas mērķu sasniegšanu ilgtermiņā.

(239) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu ESSBJR identificēto, ar MVK attīstību saistīto problēmu risināšanā - sadarbības veicināšanā, tai skaitā komercdarbības veicināšanā sektoros ar augstu izaugsmes un inovācijas potenciālu, tai skaitā ekoinovāciju izstrādē.

Tabula Nr. 2.3.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.2.1. a	MVK eksporta apjoms (2010.gada salīdzināmajās cenās)	EUR	4 267 237 (2012)	6 068 440	CSP	Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(240) Eiropas MVK internacionalizācijas ziņojumā kā divi būtiskākie iekšējie šķēršļi internacionalizācijai ir minēti (1) produktu un pakalpojumu cena un (2) augstās izmaksas internacionalizācijai. Tāpat NIP kā vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem identificē izmaksas, kas saistītas ar komersanta darbības paplašināšanu jaunos tirgos, proti, sadarbības partneru apzināšana ietver sevī salīdzinoši lielus finanšu līdzekļus, kuru atdeve ne vienmēr ir prognozējama, kas ierobežo iespējas paplašināt eksporta tirgus. Tāpat secināts, ka eksporta tirgos, jo īpaši trešo valstu tirgos un attiecībā uz reglamentētajām produktu grupām, pircēji pieprasa katram eksporta tirgum specifiskas produkta reģistrācijas un kvalitātes nodrošināšanas prasības, kas palielina gan izmaksas, kas saistītas ar jauna produkta ieiešanu tirgū, gan esošo produktu ražošanas izmaksas, palielinoties pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu izmaksām.

(241) Lai nodrošinātu Latvijas konkurētspējas priekšrocību attīstību, tiks veicināta iekšējā un ārējā partnerība, ieiešana starptautiskajās ražošanas un piegādes ķēdēs, uzlabojot vadības prasmes, piesaistot ĀTI un aktīvi piedāvājot produktus globālajā tirgū. Vienlaikus, lai nodrošinātu augstāku eksportējamo preču un pakalpojumu pievienoto vērtību, ir jāorientējas nevis uz noteiktu nozaru atbalstu, bet uz atbalstu noteiktiem produktiem un nišām, kas sevī ietver prioritāšu maiņu un atbalstu eksporta veicināšanai par labu produktiem ar augstāku pievienoto vērtību un resursu efektīvu izmantošanu, tai skaitā atbalstot komersantus atslēgtehnoloģiju un inovatīvu zināšanu ietilpīgu pakalpojumu nozarēs, radošajās industrijās.

(241¹) 2020.gadā Eiropā un pasaulē notiekošās izmaiņas un procesi saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību un izsludināto ārkārtas situāciju Latvijā, šobrīd atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā to, ka nozaru starptautiskās izstādes, tirdzniecības misijas, kontaktbiržas, konferences un citi uzņēmējdarbības un eksporta veicinošie pasākumi klātienē tiek atcelti vai pārcelti tiešsaistē, ir aktuāla nepieciešamība sniegt atbalstu Latvijas ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem savas konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē (t.sk. dažādu digitālo risinājumu izstrāde (mājaslapas, aplikācijas, internetveikali u.c. digitālie rīki, virtuālo komunikāciju platformu. izstrāde), kā arī jaunu eksporta tirgu veiksmīgai apgūšanai caur dažādām tiešsaistes platformām. Šajā kontekstā būtiska loma ir vizualizācijas materiālu izstrādei un virtuālajiem stendiem, kas nodrošina komersantu pilnvērtīgu un lietderīgu dalību tiešsaistes un hibrīdpasākumos. Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumu kompetenci kvalificēta pieprasījuma radīšanai starptautiskajos tirgos, veicinātu to ātrāku iekļūšanu tirdzniecības un eksporta datu bāzēs vai tiešsaistes platformās, kā arī nodrošinātu digitālo publikāciju un mārketinga materiālu kvalitatīvu izstrādi un profesionālu konsultāciju saņemšanu digitālo mārketinga mērķu sasniegšanai ir nepieciešams attīstīt un izstrādāt kvalitatīvus digitālos pakalpojumus. Tieši tiešsaistes tirdzniecība demonstrē izteiktu pieaugumu un plašas iespējas aizsniegt gala patērētājus eksporta tirgos. Ieilgstot COVID-19 ierobežojumiem kā papildus atbalsts ārvalstu eksporta tirgu apgūšanā komersantiem ir ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos, kā arī tirgus pētījumu veikšana mērķa tirgos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(242) Lai celtu produktivitāti, ir nepieciešams veicināt komersantu sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī un apvienošanos klasteros, kas, cita starpā, sekmētu inovāciju attīstību. Viena no klasteru veidošanas priekšrocībām ir spēja MVK apvienoties un nodrošināt nepieciešamā apjoma pakalpojumu vai preču piegādi, ko komersanti nespētu izpildīt, darbojoties atsevišķi. Klasteru iniciatīvu ietvaros būtiski ir pilnveidot komersantiem pieejamo pakalpojumu loku, tai skaitā veicinot efektīvāku biznesa pārvaldības modeļu ieviešanu un konsultatīvo atbalstu, lai sagatavotu komersantu darbības paplašināšanai ārējos tirgos un veiksmīgai sadarbībai ar ārvalstu partneriem, tādējādi veicinot Latvijas MVK starptautisko konkurētspēju. Atbalsts klasteriem tiks sniegts, lai pilnveidotu to darbību atbilstoši Klasteru Izcilības Iniciatīvas (Cluster excellence initiative) ietvaros noteiktajiem klasteru kvalitātes un labas pārvaldības principiem. Klasteru iniciatīvu ietvaros atbalsts primāri tiks sniegts projektiem RIS3 jomās. Vienlaicīgi šāda veida atbalsts veicinās netehnoloģiskās, pieprasījuma un piedāvājuma inovācijas, komercdarbības modeļa inovācijas un ekoinovācijas, inovācijas pakalpojumu sektorā un dizainā, papildinot 1.prioritārajā virzienā "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" sniegto atbalstu. Šādu inovāciju attīstība līdztekus tehnoloģiskām inovācijām ir būtiska MVK un visas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

(243) Klasteru iniciatīvas ietvaros tiks atbalstīta pasākumu koordinēšana, starptautiskās sadarbības veicināšana, atpazīstamības un mārketinga pasākumi, pakalpojumi klastera dalībniekiem (plānošanas un attīstības aktivitātes jaunām tehnoloģijām, produktiem un pakalpojumiem, marketings un aktivitātes, kas sekmē komerciālu sadarbību, resursu efektivitāti un produktivitātes uzlabojumus nozarē vai piegādes ķēdē u.c.), sadarbība ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā tirgus izpēte un nozares attīstības pētījumi, apmācības klasteru koordinatoriem.

(244) Kapacitātes palielināšana gan preču, gan pakalpojumu eksportā ir būtiska Latvijas konkurētspējas ārējos tirgos stiprināšanai. Tūrisms ir Latvijas vadošā pakalpojumu eksporta nozare, kas 2012.gadā valsts ekonomikā sniedza ieguldījumu 581,2 milj. EUR apmērā, veidojot 16,5% no kopējā pakalpojumu eksporta (saskaņā ar Latvijas Bankas Maksājumu bilances datiem). 2014.gada 1.jūlijā tika apstiprinātas Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kas paredz paaugstināt tūrisma piedāvājuma konkurētspēju, veicinot ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstību, samazinot sezonalitāti un pagarinot tūristu uzturēšanās ilgumu Latvijā. Lai nodrošinātu resursu koncentrāciju un sniegtu vislielāko ieguvumu Latvijas tautsaimniecībai, Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam identificē konkrētus mērķa tirgus un tirgus nišas, kur iespējams sasniegt vislielāko atdevi. Latvija ir definējusi vēl šaurākas nišas KP fondu ieguldījumiem - darījumu un pasākumu tūrisms (MICE⁴¹), kā arī labsajūtas tūrisms, kas ir noteikti kā prioritārie tūrisma sektori Latvijā. Atbalsts plānots tikai konkrēti definētām tirgus nišām. Atbalsta pasākumu īstenošana radīs labvēlīgāku vidi tūrisma sektora komersantiem, tā kā palielināsies maksātspējīgo tūristu skaits un tiks samazināta sezonalitātes ietekme tūristu plūsmā. Laikā, kad ceļotāji īpaši pārdomā nepieciešamību apmeklēt citas valstis, tieši starptautiska mēroga pasākuma apmeklēšana Latvijā var būt ceļotāja galvenā motivācija lēmuma pieņemšanai, lai ierastos Latvijā laikā, kad ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi tiks mazināti vai atcelti. Tāpēc tiek identificēta atsevišķa pasākumu grupa- starptautiski kultūras un sporta pasākumi Latvijā, kur ir potenciāls attīstīt Latvijas tūrisma starptautisko konkurētspēju. Atbalsts tiek sniegts starptautisku kultūras, sporta un starptautisku izstāžu pasākumu organizēšanai Latvijā. Atbalsta pasākumi veicinās informētību par MICE un labsajūtas tūrismu un, pieaugot investīciju atdevei, komersanti būs ieinteresēti veidot klasterus, lai piedāvātu kvalitatīvākus un diversificētākus pakalpojumus. Tāpat, specializējoties uz noteiktiem segmentiem, tūrisma nozares komersanti var specializēties un sasniegt augstāku kvalitāti piedāvātajos pakalpojumos. Lai nodrošinātu tūrisma nozares komersantu ātrāku atveseļošanos un to darbības uzsākšanu pēc COVID-19 izraisītās krīzes, veicinātu komersantu pielāgošanos jauniem apstākļiem un ļautu tiem veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū, atbalsts paredzēts gan vietējā, gan starptautiskā tūrisma veicināšanai. Atbalstot aktivitātes vietējam tirgum, komersantiem būs iespēja izstrādāt jaunus produktus un celt pakalpojumu kvalitāti, lai šos produktus varētu efektīvi piedāvāt starptautiskajai auditorijai, jo tie būs sasnieguši atbilstošu kvalitātes līmeni un kopumā veicinās starptautisko konkurētspēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(245) SAM turpinās KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" un 2.3.2.3.aktivitātes "Klasteru programma" ietvaros sniegto atbalstu. Klasteru programmu ieviesīs saskaņā Klasteru Izcilības Iniciatīvas labas pārvaldības principiem⁴².

(246) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi" atbilstoši RIS3 noteiktajam un sasaistē ar LAP 2020 apakšpasākumu 19.3. "Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība". SAM īstenošana papildinās arī 8.prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" ietvaros plānotos mūžizglītības pasākumus.

(247) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts klasteru attīstībai, kas ietver pasākumu koordinēšanu, starptautiskās sadarbības veicināšanu, atpazīstamības un mārketinga pasākumus, pakalpojumus klastera dalībniekiem, sadarbību ar izglītības un zinātniskajām institūcijām, tai skaitā attiecībā uz tirgus izpēti un nozares attīstības pētījumiem, apmācībām u.c., kas stiprinās eksportspēju, uzlabos pakalpojumu kvalitāti un nišu pakalpojumu attīstību. Lai stiprinātu Latvijas starptautisko konkurētspēju - MICE un labsajūtas tūrisma industrijas jomās, kā arī, lai veicinātu ārējo tirgu apgūšanu, tiks nodrošinātas konsultācijas un atbalsts komersantiem ārējo tirgu apgūšanai un ārvalstu investīciju piesaistei, atbalsts dalībai izstādēs (gan individuāli, gan nacionālos stendos, t.sk. arī tiešsaistes formātā ar virtuālo stendu Latvijā), konferencēs, dalībai tirdzniecības misijās un kontaktbiržās (atbalsts grantu veidā), atbalsts produkta vai komersantu akreditācijai, sertifikācijai, reģistrācijai, cita starpā, radošajās industrijās u.c.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(248) Indikatīvā mērķa grupa: MVK, saimnieciskās darbības veicēji.

(249) Projektu atlase: Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase"

Tabula Nr. 2.3.5. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.2.1.ak (CO01)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu	Komersanti	ERAF	2395	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.2.1.bk (CO02)	To komersantu skaits, kuri saņem atbalstu (granti)	Komersanti	ERAF	1770	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.2.1.ck (CO04)	To komersantu skaits, kuri saņem nefinansiālu atbalstu	Komersanti	ERAF	1 360	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.2.1.dk (CO07)	Privātais finansējums, kas piesaistīts publiskajam finansējumam, kas ir granti	EUR	ERAF	20 248 356	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(250) 3.3.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstībai.

(251) 3.3.1.SAM: palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām.

(252) SAM ietvaros tiks uzlabota uzņēmējdarbību veicinoša publiskā infrastruktūra un jaunradītas darba vietas, uzņēmējiem nodrošinot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai attiecīgajās teritorijās.

(253) Atbalsts komersantiem, kas darbojas apstrādes rūpniecības jomā, paredzēts 3.1.1.SAM ietvaros, tomēr analīze liecina, ka Latvijā ar tiešu atbalstu komersantiem vien nepietiek, ieguldījumu veicināšanai apstrādes rūpniecībā un inovatīvo komersantu attīstībā nepieciešams integrēts atbalsts, tai skaitā papildinošas neliela izmēra, specifiskas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveide, cita starpā, investējot inženiertehniskajās komunikācijās (elektrība, gāzes, ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde). Teritorijās, kur nav atbilstošas publiskās infrastruktūras, nav iespējama arī uzņēmējdarbības attīstība. 3.3.1.SAM sniedz papildinošu atbalstu komersantiem, investējot publiskajā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajam, kur ir privātā sektora pieprasījums un kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām). Kopumā atbalsts 3.1.1SAM un 3.3.1.SAM ietvaros ir tieši saistīts ar MVK konkurētspējas uzlabošanu un komersantu investīcijām P&A&I un ir vērsts uz apstrādes rūpniecības īpatsvara palielināšanu Latvijas IKP.

Tabula Nr. 2.3.6. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.3.3.1.a	Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem43 ārpus Rīgas (faktiskajās cenās, eiro)	EUR	1 700 033 000 (2012)	2 125 683 000 - 2 438 753 000	CSP	Reizi gadā
r.3.3.1.b	Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir visa Latvija, izņemot Rīgu.	Strādājošo skaits	429 900 (2011)	446 300 - 475 100	CSP	Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(254) Reģionālās attīstības pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam ir uzsvērts, ka dati par saņemtajām nefinanšu investīcijām liecina, ka teritorijas ārpus Rīgas un tai apkārtējās teritorijas piesaista būtiski mazāk nefinanšu investīciju (2011.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms bija 2 227 EUR uz vienu iedzīvotāju, bet Latgales plānošanas reģionā - vairāk kā divas reizes mazāks - 1 074 EUR). Vienlaikus LIAA apkopotie dati liecina, ka ļoti neliela daļa investoru no tiem, kuri sākotnēji ir izrādījuši interesi par iespējām investēt Latvijā, to ir izdarījusi (piemēram, 2011.gadā interesi veikt investīcijas Latvijā izrādījuši 348 ārvalstu investori, taču pozitīvu lēmumu no tiem pieņēmuši tikai 17 (0,5%)). Tāpat periodā no 2011. līdz 2013.gadam 65-70% piesaistīto ārvalstu investoru izvēlējušies savu uzņēmumu izvietot kādā no nacionālas nozīmes attīstības centriem (vienlaikus to vidū 2011. un 2012.gadā izteikti dominē Rīga). Viens no iemesliem, kādēļ vairāki investīciju projekti nav īstenoti Latvijā, bet gan citās valstīs, ir rūpnieciskā zonējuma zemesgabalu trūkums ar atbilstošu infrastruktūru. Tādējādi jāsecina, ka pašvaldībām trūkst investoru vajadzībām atbilstošu piedāvājumu, ņemot vērā to ierobežotos resursus tādus nodrošināt.

(255) Industriālo pieslēgumu izveides, jaudu palielināšanas, kā arī atbilstošo teritoriju un telpu pielāgošanas izmaksas ir augstas, kas kavē jaunu ražošanas komersantu izveidi, esošo darbības produktivitātes pieaugumu un paplašināšanos. Investīciju veicināšanai apstrādes rūpniecības komersantiem tiks sniegts integrēts atbalsts specifiskas infrastruktūras un nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei. Īstenojot minētos pasākumus, tiks veicināta komersantu darbības paplašināšanās un produktivitātes pieaugums, radīta iespēja piesaistīt investīcijas, tai skaitā ĀTI, kā arī jaunas zināšanas, reģioni uzņēmējdarbības jomā attīstīsies līdzsvarotāk, tiks dots stimuls kopējai uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī veicināta nodarbinātība un labklājības līmeņa paaugstināšanās reģionos.

(256) Pasākumi komercdarbības uzsākšanas atbalstam ir jāskata kopā ar pasākumiem komercdarbības veicināšanai, reģionālajai attīstībai un apstrādes rūpniecības attīstībai. Atbalstot jaunu komersantu veidošanos un sniedzot tiem nepieciešamos konsultatīvos pakalpojumus komercdarbības uzsākšanas fāzē, tiek veicināta jaunu darbavietu radīšana un saglabāšana daudzu komersantu attīstībai kritiskajos darbības pirmajos gados. Reģionu sekmīgai attīstībai un to konkurētspējas priekšrocību izmantošanai ir būtiski atbalstīt komercdarbības uzsācējus dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā apstrādes rūpniecībā, radošajās industrijās un citās nozarēs, veidojot sabalansētu tautsaimniecības struktūru.

(257) 2012.gadā veiktā pašvaldību nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru aptauja par pašreizējo situāciju un nepieciešamo atbalstu industriālo zonu attīstībai liecina, ka esošās un/vai perspektīvās industriālās zonas ir visās pašvaldībās un katrā no tām ir brīvas platības, kas varētu tikt izmantotas jaunu industriālo zonu izveidei/esošo paplašināšanai.

(258) Ņemot vērā stratēģisko vajadzību analīzi, kas ietverta NIP un NRP noteikto, kā arī pašvaldību veiktās uzņēmēju aptaujas rezultātus, lai atbalstītu uzlabotu spēju radīšanu un paplašināšanu produktu un pakalpojumu attīstību, radītu jaunas darbavietas un palielinātu eksporta izlaides apjomu, ir nepieciešama pašvaldību aktīvāka līdzdalība, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru, īpaši izstrādājot atbalsta pasākumus arī ceļu un komunikāciju sakārtošanai (kā daļa no publiskās infrastruktūras).

(259) Reģionālās attīstības pamatnostādnes 2013.-2019.gadam definē, ka policentriskai attīstībai jānodrošina ilgtspējīga uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība. VARAM apkopotā informācija liecina, ka industriālo zonu attīstībai, t.sk. piesaistot ārvalstu, kā arī vietējos investorus, ir nozīmīga ietekme uz darbavietu radīšanu pašvaldībā - viens projekts var radīt pat 1-5% no darbavietām pašvaldībā. Pašreizējās tendences investīciju piesaistē reģionos ļauj secināt, ka nozīmīga problēma ir nepilnīga pašvaldību infrastruktūra uzņēmēju piesaistei, kā arī nepietiekama pašvaldību kapacitāte darbā ar uzņēmējiem. Līdz ar to tiks veicināta starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru kā reģionu attīstības virzītājspēku ekonomiskā izaugsme, sniedzot atbalstu uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, darbavietu un pakalpojumu pieejamībai un sasniedzamībai plašākas teritorijas iedzīvotājiem, tādējādi sekmējot starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmei nepieciešamās kritiskās masas veidošanu un nostiprināšanu.

(260) KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.6.prioritātes "Policentriskā attīstība" ietvaros tika atbalstīti projekti, kas paredzēja ieguldījumus, kas atbilda pašvaldību attīstības programmās noteiktajam, bet kas ne vienmēr pietiekami tika izvērtēti no funkcionālo teritoriju un privāto investīciju piesaistes aspekta. Līdz ar to KP fondu 20014.-2020.gada plānošanas periodā prioritāri plānots atbalstīt tos projektus:

1) kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām,

2) kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus,

3) kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).

Lai apliecinātu gatavību īstenot, cita starpā, augstākminētos uzstādījumus, nepieciešams komersanta noslēgts nodomu protokols ar vietējo pašvaldību, uzņemoties konkrētas saistības (darba vietu radīšana, apgrozījuma palielināšana, eksportspējas paaugstināšana, darbības rādītāju uzlabošana, investīciju piesaiste utml.).

(261) Ieguldījumu prioritāte īstenojama ciešā sasaistē ar 1.prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas", 2.prioritāro virzienu "IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi", 5.prioritāro virzienu "Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte" un 8.prioritāro virzienu "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" atbilstoši RIS3 noteiktajam. Ieguldījumu prioritāte ir savstarpēji papildinoša 3.1.1.SAM ietvaros plānotajām investīcijām industriālo telpu un teritoriju attīstībai, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, savukārt kā papildinošas darbības SAM pasākumiem būs arī Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada periodā finansētā projekta ietvaros īstenoto pasākumu kopums, kas vērsts uz vietējo komersantu un ārvalstu investoru piesaistes sekmēšanu pašvaldībās, ELFLA darbības programmu ietvaros paredzētais atbalsts vietējo ceļu tīklam un LAP 2020 apakšpasākumu ietvaros paredzētās darbības atbilstoši SVVA stratēģijai, kā arī piekrastes teritorijās ar Rīcības programmas īpašo mērķi "Palielināt nodarbinātību un teritoriālo kohēziju zivsaimniecības jomās".

(262) Indikatīvās atbalstāmās darbības: investīcijas maza mēroga uzņēmējdarbības atbalsta publiskās infrastruktūras attīstībai un pieejamībai - nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidei, nodrošinot papildinātību ar 3.1.1.SAM, kas vērsts uz MVK attīstības sekmēšanu, īpaši apstrādes rūpniecības īpatsvara pieaugumu ekonomikā, tādējādi veicinot arī reģionu attīstību, komersantu attīstību kapacitātes paaugstināšanu, investīciju piesaisti un jaunu darbavietu radīšanu.

(263) Indikatīvās mērķteritorijas: investīcijas reģionos (ārpus Rīgas), t.sk., novada teritorijās ārpus attīstības centriem. 10 911 633 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(264) Indikatīvā mērķa grupa: MVK.

(265) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes un būs iekļauti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām, kuru ietvaros plānotās investīcijas papildinās citu pašvaldības integrēto attīstību veicinošo projektu ietvaros veiktos ieguldījumus, kas paredz privātā sektora investīcijas, kas ir tieši vērstas uz ekonomiskās aktivitātes veicināšanu un liecina par privāto investoru gatavību veikt ieguldījumus (t.sk., nodrošinās komersantu izveidi vai darbības paplašināšanu, produktivitātes un eksporta apjoma pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu, vairākkārtēju atdevi veiktajām investīcijām).

(266) Projektu atlasē un atbalsta pasākumu koordinēšanā ar citām investīcijām tiks iesaistīti pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām (īpaši komersantu ieguldījumu) un attīstības instrumentiem.

(267) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.

Tabula Nr. 2.3.7. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.3.1.ak (CO01)	To komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstu	Komersanti	ERAF	185	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.3.1.bk (CO08)	Nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos	Pilnslodzes ekvivalents	ERAF	968	Projektu dati	Reizi gadā

(268) 3.4.ieguldījumu prioritāte: investīcijas institucionālajās spējās un efektīvā valsts pārvaldē un publiskajos pakalpojumos valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, lai panāktu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību.

(269) 3.4.1.SAM: paaugstināt tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai.

(270) Ar KP fondu palīdzību plānots celt tiesu un tiesībsargājošo iestāžu personāla kompetences un prasmju līmeni, tādējādi arī nodrošinot kvalitatīvu un savlaicīgu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu gan civillietās, gan krimināllietās. Ātra un efektīva tiesvedības procesa gadījumā tiek samazināts civillietās tiesvedības procesos "iesaldēto" (līdzekļi, par kuriem norit tiesvedība, piemēram, lai atgūtu parādu vai nodarītos zaudējumus) finanšu līdzekļu apjoms, kas pretējā gadījumā nav pieejams komersantiem.⁴⁴ Līdz 29.05.2013. kopējā prasības summa neizskatītajās civillietās ("iesaldētie līdzekļi") pirmās instances tiesās ir 304,3 milj. EUR, ko nevar ieguldīt komercdarbības attīstībā un izaugsmē. Šobrīd saskaņā ar likumu⁴⁵ tiesnešu un tiesas darbinieku mācību saturs tiek veidots autonomi no prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu mācību satura, nepastāv vienota apmācību stratēģija. Trūkst vienotas likumu principu izpratnes un piemērošanas starp tiesu varu, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmai piederīgajām personām. Tāpat tiesu un tiesībsargājošo iestāžu un citu juridisko profesiju personu profesionālās zināšanas daudzos jautājumos ir nepietiekams, kas neveicina lietu ātru un kvalitatīvu izskatīšanu un personu uzticēšanos tiesām. Lai īstenotu ES Padomes 2013.gada un 2014.gada rekomendāciju izpildi un kopumā veicinātu komercdarbības vides uzlabošanu Latvijā, tiek plānots veidot vienotu apmācību tīklu tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku profesionālas kompetences pilnveidei, ieviešot vienotas metodes un stratēģijas apmācību programmu īstenošanai.

(271) Būtiska nozīme strīdu risināšanas sistēmā ir alternatīvajiem domstarpību risināšanas (ADR) veidiem, jo īpaši mediācijai un šķīrējtiesām. Strīdu alternatīvo risināšanas metožu izmantošana veicina sabiedrības locekļu spēju pašiem uzņemties atbildību par savu domstarpību risināšanu tiesiskā veidā, turklāt tās būtiski atslogo tiesu sistēmu, veicinot to, ka līdz tiesai nonāk tikai tie strīdi, kuru risināšanai ir nepieciešama valsts varas (tiesu varas) iesaistīšana. Līdz ar to tiek nodrošināta strīdu risināšanas vides sabalansētība, proti - salīdzinoši maznozīmīgus strīdus un strīdus, kur puses pašas ir var panākt risinājumu, ir iespējams ātri un efektīvi atrisināt ar ADR metodēm. Savukārt komplicētākas lietas paliek tiesas kompetencē.

(272) Rezultātā tiks uzlabota to personu profesionālā kompetence, kuras nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, kas t.sk. ļaus samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.

Tabula Nr. 2.3.8. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI46	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.3.4.1.a	Tiesu, tiesībsargājošo institūciju un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras paaugstinājušas profesionālo kompetenci komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Mazāk attīstītie reģioni	Personu skaits	N/A	614	Skaits	2 427	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(273) 3.4.2.SAM: valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(274) Globālās finanšu krīzes ietekmē īstenotie iestāžu funkciju, struktūru un darbības pārskatīšanas pasākumi valsts pārvaldē ir negatīvi ietekmējuši gan darbinieku motivācijas un atlīdzības politiku, gan arī mazinājuši iespējas iesaistīties profesionālās pilnveides pasākumos. Tas veicinājis gan nodarbināto skaita kopējo samazinājumu par 27,2%, gan arī augstu personāla mainību valsts centrālajā pārvaldē 29,7% apmērā, kas nozīmē gan to, ka valsts pārvaldē strauji zūd institucionālā atmiņa un līdz ar to tiek apdraudēta tās veiktspēja, gan nepieciešamību investēt nodarbināto apmācībā. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai situācijai, ir vērojamas tendences, ka darbu valsts pārvaldē pamet tieši profesionālākie darbinieki, kuri tiek piesaistīti darbā privātajā sektorā vai dodas strādāt ārpus valsts robežām. Tam pamatā ir atšķirības atlīdzības līmenī, motivācijā, izpratnē par veicamo uzdevumu mērķiem, kā arī izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējās. Lai mazinātu negatīvās tendences, tiek veicināta pāreja no darbību procesa uzraudzības uz rezultāta sasniegšanu valsts pārvaldes darbā, ko plānots sekmēt ar mērķtiecīgu un sistematizētu apmācību programmas īstenošanu. Izstrādājot labāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai,būtiska ir sociālo un sadarbības partneru līdzdalība un attīstīts sociālais dialogs kā konsultāciju un diskusiju instruments. Latvijā ir vāji attīstīts nozaru divpusējais sociālais dialogs, lai gan tam ir liels potenciāls uzlabot nozaru darba un uzņēmējdarbības vidi valstī kopumā. Nozares, kuras sniedz būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā, bet kuru ietvaros ir nepietiekami attīstīts divpusējais sociālais dialogs, ir, piemēram, kokrūpniecība, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, transports un loģistika, telekomunikācijas un sakari. Divpusējo sociālo dialogu nozaru līmenī plānots stiprināt, veicinot nozaru ģenerālvienošanos slēgšanu starp nozaru asociācijām un arodbiedrībām, tas uzskatāms par uzņēmējdarbības vidi regulējošo instrumentu, lai apkarotu nelegālo nodarbinātību un ēnu ekonomiku, turklāt tādējādi tiktu sniegts ieguldījums Eiropas sociālo partneru darba programmas mērķu sasniegšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(275) Šobrīd kontrolējošām institūcijām ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, tādēļ tām ir ierobežotas iespējas pietiekami kvalitatīvi noteikt korupcijas riskam pakļautās jomas un identificēt personas, kuru darbībā varētu būt likumpārkāpumu pazīmes. Citu valstu prakse un metodes operatīvās un stratēģiskās analīzes veikšanā netiek pilnvērtīgi izmantotas. Lai paaugstinātu izmeklējamo lietu kvalitāti, tiks uzlabotas stratēģiskās un operatīvās analīzes metodes noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ko plānots sekmēt ar kontrolējošo institūciju profesionālās pilnveides pasākumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(275)¹No sabiedrības puses šobrīd ir skaidrs pieprasījums pēc valsts pārvaldes efektivitātes aspektu analīzes, novēršot iekšējo procesu pārklāšanos un tādējādi veicinot ekonomisku un produktīvu valsts pārvaldes funkcionēšanu un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā ar mazāku resursu patēriņu tiktu sasniegts augstāks valsts pārvaldes institūciju darba ražīgums. To paredzēts panākt izstrādājot valsts un publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveides ietvaru.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(276) Rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes kapacitāte un tās sniegto publisko pakalpojumu efektivitāte, attīstīts sociālais dialogs un veicināta komercdarbības vides sakārtošana, ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.3.9. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI47	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.3.4.2.a	Profesionālo kompetenci paaugstinājušo personu skaits labāka regulējuma izstrādē MVK atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās	Mazāk attīstītie reģioni	Personu skaits	N/A	823	Skaits	4 733	Projektu dati	Reizi gadā
r.3.4.2.b	Nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju noslēgto ģenerālvienošanos skaits	Mazāk attīstītie reģioni	Ģenerāl-vienošanās skaits	N/A	1	Skaits	5	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(277) Tiesu un tiesībsargājošo institūciju nodarbināto, t.sk. prokuroru un izmeklētāju un citu tiesu sistēmai piederīgo personu, kuri nodarbojas ar parādu un zaudējumu piedziņas strīdu izskatīšanu un piedziņu, profesionālās kompetences paaugstināšana arī palīdzēs samazināt civillietu skaita proporciju pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu.

(278) Zināšanu un profesionālās pilnveides pasākumi valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem, kā arī iekšējo procesu pārskatīšana veicinās valsts pārvaldes pieejamību, nodrošinot kvalitatīvāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu, veicot atbilstīgo darbību skaita samazināšanu un šo darbību skaidru mērķorientāciju uz reformu veikšanu publiskajā pārvaldē, panākot reālu efektivitātes pieaugumu attiecībā uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu un novēršot veikto iniciatīvu sadrumstalotību (it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu u. tml. jomām, kā arī IKT izmantošanu) un sniedzot ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā. Paralēli tiks stimulēta tiesiskā pārvaldība, kas ietver koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un vadības profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, samazinot administratīvo procedūru radīto slogu, tādējādi stiprinot uz rezultātu un klientu orientētu valsts pārvaldes iestāžu darbību un nodrošinot komersantu vajadzībām atbilstošas vides veidošanu komercdarbības veikšanai. Jaunā kompetenču attīstīšanas iniciatīva 2014.-2020.gadā ar ESF palīdzību piedāvā sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā, pretstatā 2007.-2013.gadā īstenotajām mācībām, kas bija paredzētas noteiktām mērķa grupām, reaģējot uz konkrētu problēmu. Sociālo dialogu turpmāk paredzēts stiprināt nozaru līmenī divpusējā dialoga ietvaros, veicinot ģenerālvienošanos slēgšanu nozaru asociāciju un arodbiedrību starpā, kas apliecinātu abām pusēm pieņemamu sadarbības nosacījumu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot turpmāko izaugsmi un attīstību gan nozaru, gan nacionālā līmenī. Nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai kā atbalsta elements tiks izmantots arī sociālo partneru reģionālo struktūrvienību darbs, integrējot reģionālā līmeņa problēmjautājumus un rasto risinājumu rezultātus nozaru un nacionālā līmenī. Lai to veiksmīgi īstenotu, plānots attīstīt sociālo un sadarbības partneru profesionālo izaugsmi, nodrošinot atbalstu ekspertīžu sniegšanai nozaru labāka regulējuma izstrādei, kā arī veicināt sociālā dialoga atpazīstamību un atbalstu sabiedrībā, skaidrojot tā būtību un sniegtās priekšrocības darba ņēmēju un darba devēju interešu un tiesību aizstāvībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(279) 3.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plaša satura starpdisciplināru un specifisku kvalifikācijas pilnveides programmu un apmācību īstenošanai, apmācību materiālu sagatavošanai tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem (tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, izmeklētājiem un tiesu ekspertiem), kā arī mācību materiālu sistēmas izveidei, pilnveidošanai un nepieciešamās datu bāzes izstrādei; tiesneša un prokurora amata kandidātu apmācība un Tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošana; tiesu sistēmas izvērtējums, lai nodrošinātu uz pierādījumiem, secinājumiem un praksi balstītu politikas attīstības virzienu definēšanu un tālāku ieviešanu, kā arī ar tiesu praksi, organizatorisko vadību u. c. jautājumiem saistīti pētījumi. Kvalifikācijas pilnveide tiek plānota arī parādu, zaudējumu piedziņas, maksātnespējas, alternatīvo strīdu lietu izskatīšanā un likumdošanas izstrādē iesaistītajam personālam. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(280) 3.4.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: tiesu sistēmas un tiesu sistēmai piederīgie darbinieki, tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu eksperti, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbinieki, politikas veidotāji un politikas ieviesēji. Plānojot un īstenojot starpdisciplinārās apmācības, attiecīgos apmācību semināros atbilstoši apmācību saturam tiks piesaistīti brīvo juridisko profesiju pārstāvji (zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji), šķīrējtiesneši, mediatori, maksātnespējas administratori un citu juridisko jomu profesionāļi, kā arī sociālie partneri un sadarbības partneri, kuru darbība ir saistīta ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(281) 3.4.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Tiesu administrācija.

(282) 3.4.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase" .

(283) 3.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, mācību moduļu un materiālu izstrādei un apmācību, semināru un pieredzes apmaiņas īstenošanai valsts pārvaldes darbiniekiem, kas strādā ar MVK atbalsta jautājumiem; sociālo un sadarbības partneru ekspertu piesaiste, konferenču, semināru, apmācību un citu pasākumu organizēšana nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei, politikas ietekmes uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas un izvērtējumi, valsts pārvaldes institūciju procesu analīze un pārveide, metodiku, rokasgrāmatu, izstrāde, sociālo partneru iekšējās darbības sistēmas pilnveidošana; atbalsts par ēnu ekonomikas apkarošanu atbildīgo un ar korupcijas riska novēršanu saistīto iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai: apmācības (tai skaitā par stratēģiskās un operatīvās analīzes metodēm), semināri un pieredzes apmaiņas programmas par korupcijas apkarošanu, novēršanu un iespējām mazināt ēnu ekonomiku. Apmācību saturā, kur attiecināms, tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(284) 3.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: valsts pārvaldes institūcijas un darbinieki, kas izstrādā normatīvos aktus, kam ir ietekme uz nodokļu iekasēšanas procedūrām, īpašuma reģistrēšanu, komercdarbības uzsākšanu, maksātnespējas procesa saīsināšanu, būvniecības procedūrām, taisnīgu iepirkumu nodrošināšanu, IKT izmantošanu, pietiekami kvalificēta darbaspēka nodrošināšanu, KP fondu atbalsta uzņēmumiem efektivitātes palielināšanu, valsts pārvaldes darba snieguma paaugstināšanu, pārmaiņu vadību un profesionālo spēju stiprināšanu, uz klientu orientētu publisko pakalpojumu sniegšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, koruptīvo pazīmju un interešu konfliktu risku identificēšanu un savlaicīgu novēršanu un citām jomām, kas saistītas ar MVK atbalstu, kā arī institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību nozaru sociālā dialoga stiprināšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(285) 3.4.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VK, Valsts administrācijas skola, VARAM, LBAS, LDDK, sadarbības partneri, kas gatavi sniegt kvalitatīvu ieguldījumu nozaru divpusējā sociālā dialoga attīstībai, kā arī neatkarīga koleģiāla augstākās revīzijas iestāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(286) 3.4.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.3.10. (5)

ESF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.3.4.1.a	Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits , kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Personu skaits	ESF	12 133	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.4.2.a	Apmācīto personu skaits labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās	Personu skaits	ESF	29 795	Projekta dati	Reizi gadā
i.3.4.2.b	Organizēto pasākumu skaits nozaru darba devēju un darba ņēmēju organizāciju iesaistei sociālajā dialogā	Pasākumu skaits	ESF	25	Projektu dati	Reizi gadā
i.3.4.2.c	Institūciju skaits, kurā īstenota pakalpojumu sniegšanas organizēšanas pārveide	Institūciju skaits	ESF	5	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.3.11. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018.gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F03) Finanšu rādītājs 3.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	79 669 032			414 712 117	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F04) Finanšu rādītājs 3.PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	7 012 838			20 941 009	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.3.1.1.ak i.3.1.2.ak Atbalstīto komersantu skaits (CO01)	Kopējais	Komersanti	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	120			1 892	Projektu dati	Rādītājs iekļauj 3.1.1. SAM un 3.1.2. SAM paredzētās darbības (t. sk. finansiālu atbalstu uzņēmumiem ar finanšu instrumentiem un grantiem, kā arī nefinansiālu atbalstu biznesa inkubatoros). Rādītājs atbilst 60,59% no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Iznākuma rādītājs	i.3.4.1.a Tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgo personu skaits, kuras piedalījušās apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai	Rādītājs raksturo apmācību apmeklējumu skaitu (nevis unikālo apmācību dalībnieku skaitu), t. i. rādītājs atspoguļo, cik reizes tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu sistēmai piederīgās personas (tiesneši, tiesu darbinieki, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, prokurori, izmeklētāji, tiesu eksperti, mediatori) ir piedalījušās tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanas apmācībās komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Apmācības ar komercdarbību saistītos jautājumos, piemēram, spēkā stājušos tiesu nolēmumu efektīva izpildes nodrošināšana, jaunākie grozījumi Civilprocesa likumā, ES tiesas prakse komercdarbību regulējošos jautājumos	Personu skaits	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	456			12 133	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības, kas saistītas ar publiskā sektora darbinieku(tiesībsargājošo iestāžu) profesionālo pilnveidi, lai nodrošinātu uzņmējdarbībai būtisku lietu ātrāku izskatīšanu. Rādītājs atbilst 51,86 % no kopējā finansējuma prioritārajam virzienam ESF atbalsta ietvaros

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.3.12. (7-12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
5	11 803 348	1	216 505 296	7	293 488 554	7	293 488 554	N/A	N/A	3	352 505 296
7	5 901 674	3	32 200 000	1	10 911 633	1	10 911 633
21	5 901 674	4	59 000 000	3	37 193 476	5	48 105 109
34	17 705 023	5	44 800 000	2	10 911 633
63	6 200 001
66	58 766 698
67	160 900 000
72	65 652 225
75	19 674 653

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.3.13. (7-12)

Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
119	17 799 857	1	17 799 857	7	17 799 857	7	17 799 857	8	17 799 857	11	17 799 857

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

2.4. Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs

(287) Energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir noteikta ES padomes 2013.gada rekomendācijā - attiecībā uz dzīvojamām ēkām un centrālapkures tīkliem, nodrošināt stimulus enerģijas izmaksu samazināšanai un novirzīt patēriņu uz energoefektīviem produktiem, kā arī 2014.gada rekomendācijā - turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmu energoefektivitāti.

(288) Prioritārā virziena ietvaros īstenojamie pasākumi ir saskaņā ar Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai noteikto, kur energoefektivitātes paaugstināšana noteikta kā nacionāla prioritāte.

(289) Prioritārā virziena ietvaros definētie SAM paredz kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, AER izmantošanai un SEG emisiju apjoma mazināšanai. Tāpēc paredzēts īstenot gan ERAF, gan KF ieguldījumu prioritātes: KF un ERAF mērķi ir savstarpēji papildinoši, tādējādi šāda pieeja nodrošinās koncentrētu un mērķtiecīgu plānoto investīciju ieguldījumu prioritārā virziena ietvaros un kopējā resursu efektivitātes uzlabošanā.

(290) Investīcijām aptverot dažādus ēku sektorus, centralizēto siltumapgādi, kā arī transporta nozari, un īstenojot gan ERAF, gan KF ieguldījuma prioritātes, tiks sniegts ieguldījums Latvijas nacionālā mērķa Stratēģijas "Eiropa 2020" kontekstā sasniegšanā. Ņemot vērā, ka ēku energoapgādē lielu siltuma īpatsvaru nodrošina tieši centralizētas siltumapgādes sistēmas, kas izmanto fosilos kurināmā resursus, siltumenerģijas patēriņa samazinājums ēkās ļaus palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru bruto enerģijas galapatēriņā, kā arī samazināt valsts kopējo SEG emisiju apjomu. Tāpat būtiski ir sekmēt vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē, rekonstruējot jau esošās sistēmas un būvējot jaunas, kā arī veicināt industriālo ēku energoefektivitāti un veicinot ekonomiski pamatotu vietējo AER izmantošanu industriālās ēkās - šo mērķu sasniegšanu veicinās KF finansējums. Savukārt publisko un dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai līdztekus valsts un privātām investīcijām paredzēts ERAF finansējums.

(291) Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas Nr.2012/27/ES "Par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK" (ES Oficiālais Vēstnesis, 2012.gada 14.novembris, L 315) 3.pantu ir paziņojusi valsts indikatīvo energoefektivitātes mērķi - sasniegt kopējo primārās enerģijas ietaupījumu 2020.gadā 0,670 Mtoe. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, Latvija plāno īstenot pasākumus visos enerģijas piedāvājuma posmos - enerģijas ražošanā, piegādē un patēriņā. DP ietver pasākumus, kas vērsti uz enerģijas gala patērētājiem ar vislielāko energoefektivitātes potenciālu (tas ir ēkām) un nodrošina uzlabojumus siltuma ražošanā un centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātē. Turklāt saskaņā ar Latvijas valdības apstiprināto koncepciju ("Koncepcija par Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK, prasību pārņemšanu normatīvajos aktos", MK 2013.gada 2.decembra rīkojums Nr.587) minētie pasākumi dzīvojamās, publiskās un ražošanas ēkās plānoti kā alternatīvie pasākumi, kurus paredzēts ieviest kombinējot ar valsts energoefektivitātes pienākumu shēmu, un šis risinājums notificēts EK Latvijas ziņojumā par Direktīvas 2012/27/ES 7.panta prasību ieviešanu.

(292) 4.1.ieguldījumu prioritāte: veicināt energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošanu uzņēmumos.

(293) 4.1.1.SAM: veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.

(294) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte apstrādes rūpniecībā, nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī atbalstīta pāreja uz AER. Investīcijas energoefektivitātē sniegs būtisku ieguldījumu, samazinot enerģijas patēriņu, iekšzemes kopprodukta radīšanai.

(295) SAM īstenošana ļaus uzlabot apstrādes rūpniecības konkurētspēju - rūpniecība un būvniecība ir trešais lielākais enerģijas galapatērētājs Latvijā. Neraugoties uz to, ka enerģijas gala patēriņš rūpniecībā un būvniecībā kopš neatkarības atgūšanas ir samazinājies, energoresursu turpmāka sadārdzināšanās ietekmē vairākas ekonomikā būtiskas nozares. Koksnes, metālu un pārtikas rūpniecība kopā veido lielāko daļu kopējā apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņa. Izejvielu izmaksas vienādi ietekmē gan Latvijas ražotājus, gan reģiona konkurentus, savukārt enerģijas izmaksas ir tās, kas var ietekmēt ražotāja reģionālo konkurētspēju. Tāpat ir būtiski ņemt vērā, ka energoefektivitāte būtiski atšķiras starp vienas nozares komersantiem. Līdz ar to atbalsta nepieciešamība ir vērtējama komersantu līmenī.

(296) SAM īstenošanai paredzētais KF līdzfinansējums veicinās saimnieciskās darbības veicēju konkurētspēju, kā arī sekmēs vides un ekonomisko ilgtspēju un resursu efektivitāti, ņemot vērā, ka enerģijas izmaksas ir tās, kuras atšķiras atkarībā no valsts, tai skaitā ņemot vērā izmantoto enerģijas resursu veidu. Tāpat saistībā ar apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumu līdz 3,9 mljrd. EUR - augs kopējais pieprasījums pēc energoresursiem, attiecīgi tiks radīta būtiska ietekme uz visu enerģētikas politiku Latvijā. Līdz ar to arvien vairāk pieaugs nepieciešamība pēc risinājumiem energoefektivitātes jomā.

(297) Mērķtiecīgas investīcijas energoefektivitātei un vietējo, lētāko AER resursu izmantošana pašpatēriņam rūpniecības nozarē samazinās izdevumus par energoresursiem, veicinot gan nozares ilgtspēju un konkurētspēju, gan draudzīgumu videi.

Tabula Nr. 2.4.1. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.1.1.a	Enerģijas intensitāte apstrādes rūpniecībā (2010. gada salīdzināmajās cenās)	kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR	329,9	263,9	EM (CSP datubāze)	Reizi gadā
r.4.1.1.b	Atjaunojamo energoresursu īpatsvars apstrādes rūpniecības enerģijas patēriņā	%	38	51	EM (CSP datubāze)	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un atbalstāmās darbības

(298) NIP enerģijas izmaksu sadārdzinājums ir noteikts kā kritisks šķērslis Latvijas konkurētspējai vidējā termiņā, jo identificējams risks cenas priekšrocības uzturēšanai pie nosacījuma, ka paredzams dažādu resursu izmaksu sadārdzinājums. Pie nosacījuma, ka izejvielu bāze saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas šajā reģionā, ir viena un tā pati, līdz ar to izmaksu kāpums būs līdzvērtīgs visiem saimnieciskās darbības veicējiem, būtiski būs izvērtēt enerģijas resursu izmaksu kāpuma ietekmi uz cenas priekšrocības saglabāšanu.

(299) KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā nav īstenoti pasākumi energoefektivitātes veicināšanai komersantiem, bet finansējums šādu darbību īstenošanai bija pieejams KPFI programmu ietvaros. Lai efektīvāk izmantotu publisko finansējumu un risinātu finanšu pieejamības tirgus nepilnības, saimnieciskās darbības veicējiem atbalsts iekārtu un ražošanas tehnoloģiju nomaiņai turpmāk primāri sniedzams, izmantojot finanšu instrumentus un pamatojoties uz dzīvotspējīgiem biznesa plāniem, savukārt energoefektivitātes pasākumu īstenošana apstrādes rūpniecības ēkās ir jākoncentrē pārsvarā uz ražotņu energoefektivitātes palielināšanu un efektīvu AER elektrības un siltumenerģijas ražošanas, kā arī ūdens sildīšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kas ir paredzētas pašpatēriņam. Ieviešot atbalsta mehānismu tiks regulāri apkopota informācija par uzstādītajām AER jaudām un sasniegto ietaupījumu energoresursu patēriņā atbalstītajos projektos.

(300) SAM ieviešanā plānots izmantot aizdevumu ar daļēju pamatsummas dzēšanu. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Veiksmīgai atbalsta instrumenta izveidei ir būtiski mācīties no 2007.-2013.gada plānošanas periodā citās ES valstīs, it īpaši Baltijas valstīs, ieviesto finansēšanas modeļu piemēriem un veiksmēm. 2007.-2013.gada plānošanas periodā Latvijā tika noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, un tas nodrošinājis, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu pret investīcijām. Būtiski, ka arī turpmākās investīcijas šajā sektorā tiek veiktas, izmantojot šādu pieeju.

(301) Indikatīvās atbalstāmās darbības: apstrādes rūpniecības komersantu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana), jaunu un efektīvu AER elektroenerģijas ražošanas, siltumenerģijas un ūdens sildīšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai.

(302) Indikatīvā mērķa grupa: apstrādes rūpniecības komersanti.

(303) Indikatīvie finanšu instrumenti: tiks vērtēta iespēja 4.1.1.SAM īstenošanai izmantot finanšu instrumentu.

(304) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

Tabula Nr. 2.4.2. (5)

KF specifiskie un kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.1.1.a	Atbalstu saņemošo komersantu skaits	Komersanti	KF	52	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.1.1.b	Enerģijas ietaupījums atbalstu saņēmušajiem komersantiem	MWh/gadā	KF	140 132	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.1.1.ck (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	KF	11,8	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.1.1.dk (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	KF	15 378	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(305) 4.2.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt energoefektivitāti, viedu energovadību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu sabiedriskajā infrastruktūrā, tostarp sabiedriskajās ēkās un mājokļu sektorā.

(306) 4.2.1.SAM: veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās.

(307) SAM ieviešanas rezultātā tiks uzlabota energoefektivitāte valsts un dzīvojamo ēku sektorā, samazinot siltumenerģijas patēriņu un nodrošinot energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu.

(308) Investīcijas nodrošinās ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju ilgtspējīgai izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai ievērošanu energoefektivitātes jomā, kā arī Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteiktā pienākuma izpildi - sākot no 2014.gada ik gadu renovēt 3% centrālās valdības ēku, lai nodrošinātu to atbilstību minimālām energoefektivitātes prasībām. Tāpat atbilstoši Ēku energoefektivitātes likuma 5.pantam, projektējot ēku, tiek izvērtētas iespējas izmantot augstas efektivitātes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus, kas nodrošina Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu prasību izpildi, un to uzstādīšana ir ekonomiski pamatota.

(309) Valsts ēku renovācija nodrošinās publiskā sektora ēku vadošo lomu piemēra demonstrēšanā un sekmēs ēku energosertifikāciju saskaņā ar direktīvām 2010/31/ES un 2012/27/ES, savukārt investīcijas mājokļu sektora energoefektivitātes paaugstināšanai ir būtiskas resursu efektivitātes un kopējās labklājības veicināšanai. SAM ietvaros paredzētā valsts īpašumā vai izmantošanā esošu un dzīvojamo ēku energoefektīva renovācija ir būtiska plašai mērķa grupai visā Latvijas teritorijā. Ilgstošs investīciju atmaksāšanās periods un ierobežotie līdzekļi kavē energoefektivitātes pasākumu veikšanu valsts īpašumā esošajās ēkās, kā arī kavē daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku un iedzīvotāju spēju vienoties par energoefektivitātes pasākumu veikšanu savās ēkās.

(310) SAM īstenošanas rezultātā samazināsies siltumenerģijas patēriņš apkurei, samazinot mājsaimniecību izdevumus enerģijai - pie esošā labklājības līmeņa Latvijā tā tiek patērēta apmēram divas reizes vairāk kā vidēji ES, pie tāda paša labklājības līmeņa, līdz ar to mājsaimniecības Latvijā par enerģiju tērē lielāku daļu no sava budžeta nekā vidēji ES. Ņemot vērā Cost-optimal pētījuma rezultātus un EM veiktos aprēķinus, apkures patēriņš pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas dzīvojamās un publiskās ēkās vidēji sasniedz 90 kWh/m²gadā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiks noteikts, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas, pamatojoties uz ēkas energoefektivitātes novērtējumā veiktajiem aprēķiniem, nepārsniedz 90 kWh/m² gadā. Ēku energoefektivitātes novērtējumus veiks neatkarīgi eksperti ēku energoefektivitātes jomā, izmantojot ēku energoefektivitātes aprēķina metodi saskaņā ar Direktīvām 2010/31/EU un 2012/27/EU.

(311) SAM īstenošana sniegs ieguldījumu AER izmantošanas veicināšanā. Ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota.

Tabula Nr. 2.4.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.2.1.a	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei	kWh/m2/ gadā	150 (2012)	120	EM (CSP datu bāze)	Reizi gadā

(312) 4.2.2.SAM: atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās.

(313) SAM ieviešanas rezultātā tiks samazināts siltumenerģijas patēriņš pašvaldību ēkās.

(314) Direktīvā 2012/27/ES par energoefektivitāti noteikts pienākums attiecībā uz valsts ēku renovāciju, savukārt atbalsts pašvaldību ēku energoefektivitātes veicināšanai plānojams atbilstoši pašvaldību integrētajās attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.

(315) Investīcijas veicinās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu, kā rezultātā samazināsies pašvaldību izdevumi par siltumapgādi. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus var novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.

(316) Vienlaikus pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu plašākai AER izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās; arī šādi risinājumi sekmēs pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu. Papildus pašvaldību ēku renovācijai, veicot lokālās siltumapgādes infrastruktūras rekonstrukciju, tiks nodrošināts atbalsts ilgtspējīgai resursu izmantošanai.

Tabula Nr. 2.4.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.2.2.a	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei	kWh/m2/ gadā	150 (2012)	120	EM (CSP datu bāze)	Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(317) Jau 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika īstenotas vairākas atbalsta programmas ēku energoefektivitātei - daudzdzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi un publiskā sektora ēku energoefektivitātes uzlabošana, - kas tika atbalstīta gan pilsētvides uzlabošanas projektu ietvaros, gan no KPFI finansējuma. KP fondu programmu ietvaros līdz šim renovēti 2,5% daudzdzīvokļu ēku (vismaz 800 ēkas).

(318) Joprojām izmaksu efektīvā veidā var renovēt 60-70% no Latvijas ēku sektora - dzīvojamo ēku sektorā tie ir ap 25 tūkst. daudzdzīvokļu māju, kuru kopplatība ir 38 milj. m². Lielākā daļa mājokļu ir uzbūvēti, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, un tiem ir zems energoefektivitātes līmenis. Kopējās nepieciešamās investīcijas renovācijai ir ap 5,3 miljr. EUR.

(319) Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas ietaupījumu. Pēc piederības statusa Valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas 4967 pašvaldībām piederošas ēkas ar 6,29 milj. m² platību, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Izvērtējot Valsts kadastra informācijas sistēmas datus par publiskajām (valsts un pašvaldību) ēkām, gadā renovējamā platība (3%) veido 280 tūkst. m².

(320) Gan publisko, gan dzīvojamo ēku sektorā ir potenciāls arī AER izmantošanai, kas ir atbalstāma, ja ēkā, veicot energoefektivitātes pasākumus, tiek sasniegti augsti energoefektivitātes rādītāji, un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Ņemot vērā, ka vairumam ēku Latvijā joprojām ir ļoti zemi energoefektivitātes rādītāji, prioritāri jāsamazina to enerģijas patēriņš. Tādējādi veicamo pasākumu kopums ēkās ir jāvērtē kompleksi, un piemērojamie risinājumi, piemēram, saules kolektoru vai lokālas AER izmantojošas apkures un ūdens sildīšanas sistēmas izmantošana, ir atkarīgi no ēkas energoefektivitātes līmeņa, paredzamā investīciju atmaksāšanās perioda un izmantotā siltumenerģijas piegādes veida.

(321) Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteikto, ka energoefektivitāte ir viens no galvenajiem faktoriem, lai nodrošinātu energoresursu izmantošanas ekonomisko, sociālo un vides ilgtspējību, atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai pašvaldību ēkās un AER izmantošanai publiskajā infrastruktūrā plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem, energopakalpojumu (ESCO) sniedzējiem. Atbilstība pašvaldības integrētas attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai pašvaldību ēku energoefektivitātes projektiem.

(322) Attiecīgi prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz pašvaldību izdevumu samazināšanu un pašvaldības iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu izmaksas veidojošo komponenšu pārskatīšanu.

(323) 4.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts un dzīvojamo ēku renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.

(324) 4.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: dzīvojamo māju īpašnieki, valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības uz attiecīgo ēku ir nostiprinātas uz valsts vārda un ēku izmanto valsts pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības un nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), energopakalpojumu sniedzēji (ESCO)⁴⁸.

(325) 4.2.1.SAM indikatīvie finanšu instrumenti: SAM atlases kārtas "Energoefektivitātes pasākumi dzīvojamās ēkās" īstenošanai tiks vērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentu un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESCO). Šāda mehānisma izmantošana ļaus radīt ilgtermiņa risinājumu dzīvojamo ēku energoefektivitātes pasākumu veikšanai, tā kā būs iespēja reciklēt KP fondu finansējumu vairākkārtīgi. Attiecīgi ilgtermiņā tiks renovēta lielāka proporcija no dzīvojamā fonda ēkām. Energoefektivitātes veicināšanai tiks mazināts administratīvais slogs energoefektivitātes pasākumu īstenošanā, palielināta finanšu pieejamība un nodrošināta publiskā finansējuma ilgtspēja, tādējādi motivējot īstenot kompleksas renovācijas projektus un sasniegt augstu energoefektivitātes līmeni. Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteikts - augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan ieguldītā finansējuma atdevi, lai nodrošinātu, ka veiktās investīcijas ir ekonomiski pamatotas un sniedz augstu enerģijas ietaupījumu un enerģijas galapatērētāju izmaksu samazinājumu pret investīcijām.

(326) 4.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām tiks veikta pašvaldību ēku renovācija un rekonstrukcija energoefektivitātes paaugstināšanai, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai (norobežojošo konstrukciju siltināšana, ēkas inženiersistēmu rekonstrukcija, rekuperācijas, enerģijas kontroles un vadības iekārtu uzstādīšana, tai skaitā viedie skaitītāji un ventilācijas sistēmas), kā arī AER izmantošana ēkās, ja tiek sasniegti īpaši augsti energoefektivitātes rādītāji un AER iekārtu uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem ir ekonomiski pamatota. Būtiskākais atbalsta kritērijs ir pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētājiem.

(327) Atbalsta demarkācija ar 4.3.1.SAM, kas paredz atbalstu centralizētajām siltumapgādes sistēmām - atbalsts 4.2.2.SAM tiks sniegts tikai lokālajām siltumapgādes sistēmām.

(328) 4.2.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija. 15 696 829 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(329) 4.2.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības, pašvaldību iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, energopakalpojumu sniedzēji (t.sk. ESCO)⁴⁹.

(330) 4.2.2.SAM projektu atlase: investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu. Īpaši tiks vērtēta projektu ilgtspēja, nodrošinot, ka atbalsts tiks sniegts tikai tādai infrastruktūrai, par kuras turpmāko pielietojumu ir skaidrs attīstības stratēģijās nostiprināts redzējums.

(331) Kā galvenais projektu atlases kritērijs tiks noteiktas augstas prasības gan attiecībā uz sasniedzamo energoefektivitātes līmeni, gan arī pozitīva investīciju finansiālā atdeve un enerģijas izmaksu samazinājums enerģijas galapatērētajiem. Tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja kvalitātes kritēriju noteikšanā ar 4.2.1.SAM

(332) 4.2.1.SAM un 4.2.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

Tabula Nr. 2.4.5. (5)

ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.2.1.ak (CO31)	Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju	Mājsaimniecības	ERAF	16 186	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.bk (CO32)	Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās	kWh/gadā	ERAF	34 676 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.c	Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās pēc energo-efektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanas	kWh/m2/gadā	ERAF	90	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.dk (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	ERAF	1,2	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.1.ek (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	ERAF	21 889	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.2.ak (CO32)	Primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās	kWh/gadā	ERAF	18 241 412	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.2.bk (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	ERAF	0,939	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.2.2.ck (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	ERAF	4 600	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(333) 4.3.ieguldījumu prioritāte: veicināt no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas ražošanu un sadali.

(334) 4.3.1.SAM: veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

(335) Īstenojot SAM, tiks uzlabota energoefektivitāte centralizētās siltumapgādes sistēmās, un veicināta AER izmantošana.

(336) Centralizētā siltumapgāde ir energoefektīvākais siltumapgādes veids, kuru plaši izmanto publisko un dzīvojamo ēku apsildei. SAM īstenošana tiks līdzfinansēta no KF, kas paredz ieguldījumus enerģētikā gadījumos, ja tie ir videi draudzīgi, sekmē energoefektivitāti un AER izmantošanu. AER izmantošana siltuma ražošanai ir cieši saistīta ar centralizētās siltumapgādes energoefektivitāti. Investīcijas centralizētās siltumapgādes sistēmā sniegs būtisku ieguldījumu AER 40% īpatsvara sasniegšanai 2020.gadā. Kopā ir plānota siltumavotu rekonstrukcija un būvniecības projekti ar kopējo AER siltumjaudu vismaz 143 MW, no tiem - 70 MW ar KP fondu atbalstu, bet atlikušie no privātiem resursiem. Primāri tiks atbalstīta pāreja no fosilajiem resursiem uz AER un AER siltumavotu modernizācija un būvniecība ar augstu efektivitāti.

(337) Plānoto investīciju rezultātā tiks uzlabota centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitāte, vienlaikus papildinot investīcijas ēku energoefektivitātē. Būtiska daļa kurināmā centralizētai siltumapgādei ir jāimportē - 2011.gadā 62,9% katlumājās izmantoja dabasgāzi. Daudzviet tiek izmantotas zemas energoefektivitātes un videi nedraudzīgas siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijas, un nepietiekami izmantoti AER. Lielākā daļa centralizētās siltumapgādes sistēmu ir būvētas vairāk kā pirms 25 gadiem, tās ir novecojušas un ar lieliem zudumiem.

Tabula Nr. 2.4.6. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.3.1.a	Atjaunojamo energoresursu īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā	%	22,6	60	EM	Reizi gadā
r.4.3.1.b	Kopējā atjaunojamo energoresursu siltumjauda pārveidošanas sektorā	MW	1 171,4	1820	CSP	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(338) Arī KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā tika īstenota atbalsta programma centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, siltumenerģijas zudumu mazināšanai un AER izmantošanai, atbalstot vairāk kā 300 MW AER siltumenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanu. Lai sasniegtu rezultātus, ir būtiski turpināt investīcijas šajā jomā. 2004.-2006.gada plānošanas perioda ietvaros ir rekonstruēti 50 km siltumtrašu, bet KP 2007.-2013.gada plānošanas periodā - 143 km. Lai tiktu nostiprinātas iepriekš veiktās investīcijas, sevišķi būtiski ir nodrošināt, lai paralēli ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem tiktu īstenoti arī siltuma avotu un siltumtīklu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

(339) Kopējais siltumtīklu garums Latvijā ir apmēram 2000 km, no kuriem 676 km ir Rīgas siltumtīkli. Pēdējos gados veiktie energoefektivitātes pasākumi ļāvuši siltumenerģijas zudumus tīklos Rīgā samazināt līdz 13%, kamēr citās siltumapgādes sistēmās siltumenerģijas zudumi sasniedz pat 30%. Pilnībā no šiem zudumiem un izdevumiem izvairīties nav iespējams, un to izmaksas sedz siltumenerģijas lietotāji. Tādēļ viens no svarīgākajiem virzieniem efektivitātes paaugstināšanai aizvien ir siltumenerģijas piegādes zudumu samazināšana.

(340) Indikatīvās atbalstāmās darbības: rekonstrukcija siltumavotu energoefektivitātes paaugstināšanai un pārejai uz AER izmantošanu centrālapkurē, t.sk. tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība ar mērķi samazināt enerģijas zudumus (lai samazinātu kurināmā patēriņu uz vienu MWh) vai samazināt patērētā fosilā kurināmā apjomus (lai samazinātu atkarību no trešo valstu enerģijas importa) vai paaugstināt AER katlumāju efektivitāti.

(341) Indikatīvā mērķa grupa: siltumenerģijas lietotāji.

(342) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: energoapgādes komersanti, kas nodarbojas ar siltumapgādi.

(343) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešana: ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(344) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.7. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.3.1.ak (CO30)	No atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda	MW	KF	21	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.b	Atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums centralizētajā siltumapgādē	MW	KF	240	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.c	Rekonstruētie siltumtīkli	km	KF	61	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.d	Siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos	MWh/gadā	KF	47 086	Projektu dati	Reizi gadā
i.4.3.1.ek (CO34)	Aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā	CO2 ekvivalenta tonnas	KF	195 963	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(345) 4.4.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (ERAF).

(346) 4.4.1.SAM: attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā.

(347) Īstenojot SAM, tiks izveidoti ETL ātrās uzlādes punkti, tādējādi veicinot elektromobilitātes attīstību Latvijā.

(348) ES Baltā⁵⁰ grāmata paredz līdz 2030.gadam uz pusi samazināt "tradicionālās degvielas" automobiļu izmantošanu pilsētas transportā, līdz 2050.gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās un līdz 2030.gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO₂ emisijām. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) izpildei arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei gan attiecībā uz elektromobilitāti, gan arī citām alternatīvajām degvielām. Saskaņā ar starptautiskās enerģētikas aģentūras datiem ir paredzams, ka līdz 2050.gadam iekšdedzes transportlīdzekļus pakāpeniski aizstās jaunās tehnoloģijas⁵¹, tai skaitā ETL. Investīcijas SAM ietvaros tiks veiktas atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.-2016.gadam izvirzītajām prioritātēm, ļaujot nodrošināt elektromobilitātes attīstībai nepieciešamo vienotu nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un nodrošinot sinerģiju un papildinātību ar jau veiktajām un plānotajām nacionālā finansējuma un KPFI investīcijām elektromobilitātes attīstībai.

(349) Veicinot ETL izmantošanu transporta sektorā, tiks paaugstināta atjaunojamās enerģijas izmantošana transportā un samazināts piesārņojums, kā arī mazināts fosilās degvielas importa apjoms. Transporta jomā vislielāko piesārņojumu rada vieglais pasažieru transports - 73% no kopējā apjoma. Tas ir izskaidrojams ar transporta līdzekļu skaita pieaugumu, ko tikai daļēji kompensē transporta līdzekļu efektivitātes palielinājums, jo jauno transporta līdzekļu iegādes ziņā Latvija ievērojami atpaliek no ES valstīm un attiecīgi Latvijā ir lielākais vidējais transporta līdzekļu vecums starp ES valstīm, proti, 16 gadi, likumsakarīgi novedot pie liela emisiju daudzuma uz kilometru - 176,9 g CO₂.

(350) ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvo autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā arvien vairāk tiks izmantoti ETL, palielināsies to turpmākas attīstības potenciāls, veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināsies piesārņojums. Tīkla vadības operatora programmatūra nodrošinās visu uzlādes sistēmas darbību.

Tabula Nr. 2.4.8. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.4.1.a	Reģistrēto elektroauto skaits Latvijā	Elektroauto skaits	16 (2012)	693	VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"	Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(351) Šobrīd Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā patērētās elektroenerģijas ziņā ir salīdzinoši augsts - pateicoties lielajam elektrības īpatsvaram, kas tiek saražots, izmantojot HES (3627 GWh, kas bija 53% no kopējās AS "Latvenergo" saražotās elektroenerģijas 2012.gadā), Latvija Eiropā ieņem trešo vietu aiz Norvēģijas un Zviedrijas ar 33,1% atjaunojamās enerģijas kopējā enerģijas patēriņā. Taču no transportā izmantotās enerģijas Latvijā tikai 3% ir videi draudzīgā atjaunojamā enerģija, un Latvija ievērojami atpaliek no, Latvijai Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu noteiktā un saistošā 10% mērķa, kas jāsasniedz līdz 2020.gadam. ETL uzlādes punktu tīkla ieviešana veicinās energoefektīvu autotransporta līdzekļu tirgus attīstību, kā rezultātā tiks veicināta AER izmantošana autotransportā, un attiecīgi samazināts piesārņojums, pakāpeniski sabiedrībai aizstājot piesārņojošos iekšdedzes dzinēju transporta līdzekļus.

(352) Funkcionējoša uzlādes tīkla esamība ir būtisks priekšnoteikumus ETL skaita pieaugumam - kamēr ETL ir salīdzinoši maz, uzlādes infrastruktūras izveide ir komerciāli neizdevīga, tādēļ būtiskas ir publiskās investīcijas. Lai panāktu ETL veiksmīgu ienākšanu Latvijas automobiļu tirgū un to pozīciju nostiprināšanu, salīdzinot ar automašīnām ar iekšdedzes dzinēju, jāpanāk būtisku šķēršļu novēršana vai to negatīvās ietekmes mazināšana; nacionālās uzlādes infrastruktūras izveide ir galvenais ETL nodrošinošais pasākums, kas padarīs iespējamu ETL lietošanu visā Latvijas teritorijā. Atbilstoši pašreizējiem datiem, ETL spēj nobraukt vidēji no 80 līdz 150 km no pilnas uzlādes, tāpēc, ņemot vērā esošo ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā, ierobežotais nobraukums no vienas uzlādes ir būtisks ETL attīstību kavējošs iemesls.

(353) Savukārt ETL uzlādes staciju tīkla operators ir svarīgākā infrastruktūras sastāvdaļa, lai nodrošinātu ETL uzlādi Latvijas teritorijā. Operatora galvenās funkcijas ir saistīt viedās uzlādes stacijas ar datubāzu sistēmu, kas atļauj uzlādes staciju lietošanu un uzrauga to aktivitāti.

(354) Indikatīvās atbalstāmās darbības: nacionāla līmeņa ETL uzlādes infrastruktūras un to vadības operatoru centra programmatūras izveide.

(355) Indikatīvā mērķa grupa: ETL lietotāji.

(356) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: atbilstoši Elektromobilitātes attīstības plānā 2014.-2016.gadam noteiktajam, SM ar tiesībām deleģēt uzdevumu izpildi citām juridiskām personām.

(357) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(358) Projektu atlase: Skat. sadaļā "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.9. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.4.4.1.a	Uzstādīto uzlādes staciju skaits	Uzlādes stacijas	ERAF	139	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(359) 4.5.ieguldījumu prioritāte: veicināt zemu oglekļa emisiju stratēģijas visu veidu teritorijām, jo īpaši pilsētām, tostarp ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās un ar ietekmes mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus (KF).

(360) 4.5.1.SAM: attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

(361) SAM ieviešanas rezultātā tiks veicināta videi draudzīga sabiedriskā transporta izmantošana. Īstenojot SAM, rezultāts būs pasažieru pieaugums videi draudzīgā sabiedriskajā transportā.

(362) SAM īstenošanas rezultātā tiks veicināta sabiedriskā transporta izmantošana - palielināsies videi draudzīgu sabiedrisko transporta līdzekļu un to maršrutu skaits, kā arī tiks stiprināta dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, tādejādi veicinot iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu un integrētu sabiedrisko transportu. Ieguldījumi modernā un efektīvā sabiedriskā transporta infrastruktūrā ir būtisks nosacījums turpmākai ilgtspējīgas intermodālās mobilitātes attīstībai. Sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaita pieaugums veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un ļaus efektīvāk organizēt sabiedriskā transporta pasažieru plūsmas, veicinot ilgtspējīgu intermodālo mobilitāti pilsētās. Tas ļaus novirzīt pasažieru plūsmu no privātā uz sabiedrisko transportu, mazinot autotransporta plūsmu pilsētās. Tādējādi tiks attīstīta efektīvāka pilsētu transporta infrastruktūra, samazināta autotransporta radītā ietekme uz klimata pārmaiņām (transporta sektors Latvijā rada 29% no visām siltumnīcefekta gāzēm) un mazināts gaisa piesārņojums. Laba gaisa kvalitāte ir svarīgs priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pilsētās, kur aktīvi norisinās ekonomiskā darbība, kā arī vērojama intensīva transporta plūsma. Nozīmīgs siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisa piesārņojuma avots Latvijā ir tieši autotransports - no kopējām slāpekļa dioksīda emisijām transports veido apmēram 42%, un transportlīdzekļu emisiju daudzumu gaisā pārsvarā nosaka vieglās automašīnas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(363) Attīstot sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kā arī modernizējot Rīgas aglomerācijas un piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmu un efektīvāk integrējot to Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tiks samazināta nepieciešamība izmantot vieglos transportlīdzekļus pilsētas satiksmē, tādējādi sekmējot iepriekš minēto problēmu risināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.4.10. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.4.5.1.a	Videi draudzīgā sabiedriskajā transportā pārvadātie pasažieri	Pasažieri (milj./gadā)	89,71	89,92	CSP datu bāze	Reizi gadā piecu gadu uzraudzības periodā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(364) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Ņemot vērā, ka sliežu transporta kustību neietekmē laika apstākļi un sastrēgumi, tas ir pievilcīgāka alternatīva autotransportam, tomēr tramvaju sliežu transporta infrastruktūra sabiedriskajam transportam pieejama tikai trīs valstspilsētās - Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tādējādi, lai mazinātu gaisa piesārņojumu un attīstītu efektīvāku videi draudzīgu transporta infrastruktūru arī pārējās valstspilsētās, līdztekus tramvaju maršrutu tīklu un dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstībai tiks veicināta AER izmantošana sabiedriskajā transportā. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Sabiedriskā transporta pakalpojumi Rīgas teritorijā tiek nodrošināti ar tramvaju, trolejbusu, maršruta autobusu, maršruta mikroautobusu un elektrificētā vilciena palīdzību. Vidēji gadā Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā tiek pārvadāti 146 miljoni pasažieru un elektrovilcienus izmanto vidēji 2,7 miljoni pasažieru gadā. Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas elektrovilcieni ir uzskatāmi par svarīgu pasažieru pārvadājumu veidu, un, lai veicinātu sabiedriskā transporta attīstību, jāveicina Rīgas aglomerācijas un Rīgas piepilsētas pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un sasaiste ar Rīgas sabiedriskā transporta sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(365) Attiecīgi investīcijas ir plānotas ar mērķi veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu kopumā, vienlaikus veicinot vides mērķu (klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšana) sasniegšanu un tieši videi draudzīga sabiedriskā transporta attīstību. Gadījumos, kad ir paredzētas ievērojamas investīcijas infrastruktūrā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši pilsētu attīstības plāniem, kā arī pirms SAM īstenošanas uzsākšanas tiks veikts padziļināts sākotnējais izvērtējums ar mērķi noskaidrot efektīvāko investīciju veidu un mērķteritorijas. Savukārt gadījumos, kad ir paredzētas investīcijas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu infrastruktūras attīstībā, investīcijas tiks veiktas atbilstoši nozares attīstības plāniem. Plānotajām investīcijām jābūt paredzētām atbilstošā dokumentā, kas attiecas uz ilgtspējīgu pilsētu mobilitāti (kā atsevišķs dokuments vai daļa no pilsētas attīstības plāna), lai nodrošinātu, ka investīcijas veicinās ilgtspējīgu, oglekļa mazietilpīgu, multimodālu pilsētu mobilitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(366) Indikatīvās atbalstāmās darbības: valstspilsētās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī - tramvaju maršrutu tīklu attīstība (esošo līniju pagarināšana, pārbūve, jaunu līniju būvniecība un saistītā ritošā sastāva iegāde), ievērojot pilsētas prioritārās attīstības teritorijas, Daugavpilī un Rīgā - jauna videi draudzīga sabiedriskā transporta (autobusu) iegāde, savukārt Rīgā, Pierīgā un Rīgas aglomerācijā - dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde. Valstspilsētās, kurās nav tramvaju maršrutu tīkla, - jaunu videi draudzīgu sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) iegāde, esošo sabiedrisko transportlīdzekļu (autobusu) aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar AER vai citiem Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu obligāti paredzētajiem alternatīvās degvielas veidiem, kā arī saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveide. Būtisks priekšnoteikums investīcijām ir laba transporta sistēmas pārvaldība, kas spētu nodrošināt investīciju ekonomisko efektivitāti. Infrastruktūras prioritizācija tiks nodrošināta projektu iesniegumu atlases procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(367) Indikatīvās mērķteritorijas: valstspilsētas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(368) Lielie projekti: Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nepieciešamo elektrovilcienu iegāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(369) Lielā projekta ietvaros plānota pasažieru elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde, un plānotās izmaksas veido ne mazāk kā 40% no SAM plānotā finansējuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(370) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(371) Projektu atlase: Skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.4.11. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
I.4.5.1.ak (CO15)	Jaunuzbūvēto vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums	km	KF	20	Projektu dati	Reizi gadā
I.4.5.1.b	Jaunu videi draudzīgu sabiedriskā transporta transportlīdzekļu skaits	Transportlīdzekļi	KF	123	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.12. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018.gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F05) Finanšu rādītājs 4.PV (KF)		EUR	KF		31 678 051			426 631 917	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F06) Finanšu rādītājs 4.PV (ERAF)		EUR	ERAF		56 161 288			341 875 566	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.4.2.1.ak Mājsaimniecību skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju (CO31)	Kopējais	Mājsaimniecības	ERAF		0			16 186	Projektu dati	Iznākuma rādītājs ietver SAM 4.2.1. plānotās darbības, kas saistītas ar daudzdzīvokļu ēku siltināšanu. Iznākuma rādītājs atbilst 49,42 % no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	i.4.2.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu (S421)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju par ēku siltināšanu	Līgumi	ERAF		70				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.4.5.1.ak Jaunuzbūvētu vai uzlaboto tramvaja un metro līniju kopējais garums (CO15)	Kopējais	km	KF		0			20	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj galvenās darbības, kas plānotas SAM 4.5.1. ietvaros videi draudzīga transporta nodrošināšanai. Rādītājs atbilst 35,24 % no kopējā finansējuma.
Galvenais īstenošanas posms	i.4.5.1.a Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmēju (S451)	Noslēgto līgumu skaits ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu	Līgumi	KF		2				Projektu dati

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.10.2018. rīkojumu Nr.485 (L.V., 5.OKT., NR.197)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.13. (7-12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
13	142 469 467	1	271 884 179	1	25 616 122	7	241 482 734	N/A	N/A	4	290594229
14	141 493 317	4	9 355 025	7	264 978 107	1	25 616 122
43	5 425 686	5	9 355 025			5	23 495 373
44	1 205 759

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.4.14. (7-12)

Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
70	11 866 913	1	343 491 787	7	91 133 855	7	362 637 128	N/A	N/A	4	362 637 128
11	26 305 544	4	19 145 341	1	271 503 273
16	32 692 300
43	279 905 458
68	11 866 913

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.5. Vides aizsardzība un resursu izmantošanas efektivitāte

(372) Lai palielinātu resursu izmantošanas efektivitāti un ietekmi uz vides aizsardzību, veicinot pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, prioritārā virziena ietvaros paredzēts sniegt ERAF un KF atbalstu, vienlaikus apvienojot ieguldījumu prioritātes, kas noteiktas tematisko mērķu "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību" un "Saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti" ietvaros, ņemot vērā, ka īstenojamās plānotās darbības ir cita citu papildinošas un nodrošinās iedzīvotājiem iespēju dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu attīstību vērstas darbības, saglabājot vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli. Tādējādi tiks nodrošināti koncentrētāki un mērķtiecīgāki plānoto investīciju ieguldījumi DP 1.sadaļā definēto problēmu risināšanai.

(373) 5.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt investīcijas, kas paredzētas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, tostarp izmantojot uz ekosistēmām balstītas pieejas.

(374) 5.1.1.SAM: novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu pilsētu teritorijās (KF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(375) Plūdu un erozijas rezultātā izraisītie postījumi nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina vides piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā. Pielāgojoties klimata pārmaiņām, būtiski ir samazināt plūdu riskus pilsētām, infrastruktūras, kultūrvēsturiskiem un saimnieciskās darbības objektiem, lai nodrošinātu labvēlīgu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Veicot SAM paredzētās darbības, tiks panākts klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un krasta erozijas risku apdraudēto pilsētu iedzīvotāju skaita samazinājums pilsētās.

(376) SAM plānotie pasākumi mazinās jūras krastu erozijas un upju plūdu rezultātā izraisīto apdraudējuma ietekmi gan uz nozīmīgiem infrastruktūras objektiem, piemēram, Liepājas NAI, gan ceļu posmiem, gan uz apdzīvotajām vietām, piemēram Ogri. Attiecīgi tiks samazināts plūdu un erozijas apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā, tiks saglabāta vides kvalitāte un nodrošināta sabiedriski nozīmīgu vietu un infrastruktūras objektu aizsardzība.

(377) Ieguldītās investīcijas, īpaši jūras krastu erozijas risku samazināšanā, līdz minimumam samazinās arī iespējama piesārņojuma izplatīšanu Baltijas jūrā, kas varētu negatīvi ietekmēt ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet arī visu Baltijas reģionu. Tās veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība" noteikto problēmu risināšanu.

Tabula Nr. 2.5.1. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.1.1.a	Piesārņoto vietu un piesārņojumu emitējošo objektu, kuriem jāsamazina vides un sociālekonomisko zaudējumu risks, kas rastos šo vietu applūšanas gadījumā, skaits	Objektu skaits	88	74-58	VARAM sagatavotās atskaites par pretplūdu pasākumu īstenošanu	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(378) 5.1.2. SAM: samazināt plūdu riskus lauku teritorijās (KF).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(379) Ieguldītās investīcijas mazinās lauku teritorijas applūšanas riskus. SAM ietvaros paredzēts palielināt polderu hidrobūvju un aizsargdambju noturību un īstenot potamālo upju regulēto posmu atjaunošanu vai pārbūvi, kā rezultātā tiks novērstas stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu u.c.) applūšanas iespējas un samazināsies applūstošo teritoriju skaits.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(380) Plānotie pasākumi samazinās plūdu apdraudējumu hidrobūvju aizsargātajās un potamālajām upēm pieguļošajās platībās, kas vienlaikus ļaus veicināt uzņēmējdarbības attīstību un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Ieguldītās investīcijas papildus palielinās dabas teritorijas vērtību un pievilcīgumu, kā arī stimulēs to produktīvo izmantošanu.

Tabula Nr. 2.5.2. (3)

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.1.2.a	Plūdu apdraudējums būvju aizsargātās platībās	ha	82 300	35 000	Meliorācijas kadastra dati.52 Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālā programma	Reizi divos gados
r.5.1.2.b	Plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaits Latvijā lauku teritorijā	Iedzīvotāju skaits	21 000	8 500	Meliorācijas kadastra dati. Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālās programmas atskaites	Reizi divos gados

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(381) Klimata pārmaiņu problēmas ar katru gadu kļūst arvien nopietnākas, un to ietekme dažādos reģionos ir atšķirīga. Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinās plūdu apdraudējums, un novērojama pastiprināta krastu erozija. Plūdu un krastu erozijas gadījumi var nodarīt bīstamus postījumus, proti, var tikt appludināti uzņēmumi, kas veic piesārņojošās darbības, vai citi objekti, kas var radīt nozīmīgu vides piesārņojumu vai atstāt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un ekosistēmu darbību.

(382) Latvijas upju baseinu apgabalos kopumā ir uzskaitītas ap 200 tūkst. ha pavasara palu vai vasaras - rudens plūdu, kā arī jūras uzplūdu apdraudētās teritorijas (t.sk. katastrofāli - ap 100 tūkst ha), kurās upju un ezeru paaugstinātie līmeņi apdraud cilvēku radītās materiālās vērtības, veselību un dzīvību.

(383) Latvijas dabas un klimatiskajos apstākļos nokrišņu daudzums pārsniedz summāro iztvaikošanu gadā vidēji par 250 mm, bet nokrišņiem bagātos gados pat par 500 mm un vairāk. Applūšanas riska teritorijas visvairāk sastopamas potamālo, jeb samērā lēzeno upju posmos. Plūdu laikā, īpaši ledus sastrēguma rezultātā tiek appludinātas lielas apdzīvotas, vai citādi saimnieciski intensīvi izmantotas platības, nodarot zaudējumus saimnieciskajai un sociālajai videi⁵³. Ar Daugavas HES kaskādi saistītā bīstamība ir tieši saistīta arī Rīgas HES inženieraizsardzības būvju - sūkņu staciju iespējamo avārijas situāciju (force major) potenciālo ietekmi Rīgas un Ogres teritorijās un to tuvējā apkārtnē, kas nenovēršamas gruntsūdeņu celšanās rezultātā novedīs pie plūdiem. Šobrīd Rīgas HES ūdenskrātuvju inženieraizsardzības būvju - sūkņu staciju spēka un vadības instalācijas ir jau kalpojušas 25 gadus, līdz ar to fiziski un morāli novecojušas, kas rada draudus apkārtējai sabiedrībai un videi⁵⁴.

(384) Būtiska problēma ir arī jūras krastu noskalošanās. Jūras uzplūdu rezultātā katru gadu tiek noskalotas jūras piekrastes teritorijas. Jūras krasta kopgarums Latvijā ir ap 496 km, no kuriem jūras uzplūdu tieši ietekmētās platības jūras krastu zonās ir kopumā ap 130 km garumā ar dažādu joslas platumu no 200 m līdz pat 1500 m. Vētru pastiprināšanās rezultātā jau pašlaik 25% no 496 km garās jūras piekrastes notiek intensīva krastu noskalošanās, gadā vidēji noskalojot aptuveni 20 ha zemes. Baltijas jūras līmenis līdz 2100.gadam celsies par vismaz 18 cm. Līdz ar to ir apdraudēti gan nozīmīgi infrastruktūras objekti, piemēram, Liepājas un Engures NAI, Užavas bāka, Kuivižu osta, ceļu posmi, gan apdzīvotas vietas.

(385) Esošā kritiskā situācija norāda uz vitālo nepieciešamību uzsākt pretplūdu un krasta erozijas pārvaldības pasākumus. Galvenais uzdevums šo pasākumu īstenošanai ir riska novēršana vai samazināšana blīvi apdzīvotu vietu un piesārņojošu darbību veicošu objektu teritorijās. Tādējādi tiks novērsta vai samazināta ar iepriekš minētājiem riskiem saistītā nelabvēlīgā ietekme, īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Pasākumi samazinās arī virszemes ūdensobjektu iespējamā piesārņojuma risku un krasta erozijas procesus jūras, upju, ezeru un HES uzpludinājumu krastos.

(386) Par īpaši apdraudētajām teritorijām un tāpēc par prioritārām vietām aizsardzības pasākumu plānošanai tiek uzskatītas visas teritorijas, kuras kā visapdraudētākās izvērtētas plūdu novērtēšanas plānā, Daugavas HES kaskāde, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasts. Kā galvenie apdraudējuma kritēriji tiek atzīti iepriekš notikuši nopietni plūdi, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas joprojām turpmāk varētu atkārtoties līdzvērtīgā vai pat lielākā apjomā, ja netiek veikti iespējamie pasākumi to novēršanai vai mazināšanai. Saskaņā ar šo klasifikāciju nepieciešams finansējums plūdu apdraudētām teritorijām, kurās atrodas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) izbūvētas vai izbūvējamas komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (piemēram, Rīga, Daugavpils un Liepāja)⁵⁵.

(387) Lai nodrošinātu klimata pārmaiņu rezultātā izraisīto plūdu un erozijas risku apdraudēto iedzīvotāju skaita samazinājumu, ir paredzēti pasākumi blīvi apdzīvoto vietu un salīdzinoši nelielā teritorijā koncentrēto iedzīvotāju un infrastruktūras objektu aizsardzībai. Ievērojot ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu lomu plūdu un erozijas riska mazināšanā, zaļās infrastruktūras izveide būs primārais risinājums vides risku mazināšanai vietās, kur to pielietošana ir tehniski un ekonomiski iespējama un efektīva. Tomēr zaļās infrastruktūras risinājumi nav piemērojami situācijās, kad klimata pārmaiņas un to izraisītās ārkārtējās dabas parādības jau apdraud izveidoto infrastruktūru (piemēram, esošās NAI applūšana vai daļēja ieskalošanas jūrā, izraisot ievērojamu vides piesārņojumu). Lai veicinātu zaļās infrastruktūras pielietošanu un attiecīgu projektu ieviešanu, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiks noteikts projekta iesniedzēja pienākums iesniegt sagatavotu analīzi par izvēlēto risinājumu, zaļās infrastruktūras pielietošanas iespējām konkrētās teritorijas plūdu risku mazināšanai un alternatīvu izvērtējumu, t.sk., par iespējām izmantot zaļo infrastruktūru kā papildinošu risinājumu tradicionālajiem risinājumiem (infrastruktūras būves), ņemot vērā faktu, ka zaļā infrastruktūra pilnībā neizslēdz citu risinājumu iespējamību, bet drīzāk tos papildina.

(388) Atbalsts paredzēts plūdu risku un krastu erozijas samazināšanai, primāri izvērtējot ekosistēmu pakalpojumus un zaļās infrastruktūras izmantošanas iespējas, hidrotehnisko būvju izveidei, paplašināšanai un rekonstrukcijai pilsētu un apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus ar vislielāko potenciālo kaitējumu videi un iedzīvotāju labklājībai un veselībai, kā arī erozijas risku mazinošus pasākumus:

1) Latvijas pilsētu un apdzīvoto vietu aizsardzībai ar blīvu apdzīvotību (indikatīvi - Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Ogre, Jelgava u.c.) aizsardzības pasākumi pret applūduma risku, kas citā starpā ir saistīts ar jūras uzplūdiem vai upju gultnes piesērējumu, vai virszemes noteces ietekmi uz pilsētu lietus kanalizācijas sistēmām, pretplūdu aizsardzības pasākumi, t.sk. zaļās infrastruktūras pielietošana, hidrotehnisko būvju un aizsargbūvju rekonstrukcija un jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība;

2) Baltijas jūras Kurzemes piekrastē esošo sabiedriski nozīmīgu objektu aizsardzības pasākumi, objektus ietekmējošo erozijas un applūšanas risku novēršanai un jūras krastu aizsardzībai.

(389) Atbalsts paredzēts Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmā 2008.- 2015.gadam paredzētajiem, bet neīstenotajiem plūdu riska samazināšanas pasākumiem, Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021.gadam noteiktajām pretplūdu aktivitātēm un Liepājas NAI aizsardzībai no jūras krastu erozijas. Visi pasākumi plūdu aizsardzības jomā tiks īstenoti saskaņā ar Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības programmu 2008.-2015.gadam un Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021.gadam iekļautajiem plūdu risku pārvaldības plāniem un tajos noteiktajiem mērķiem, pasākumiem un prioritātēm. Plūdu riska pārvaldības plāni teritorijām, kuros pastāv vai varētu rasties plūdu risks, tiks izstrādāti līdz 2015.gada beigām. Jāatzīmē, ka, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu riskus, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama arī aizsargdambju pārbūve (Rīgas HES inženieraizsardzības būves un Lubāna ezera hidrotehniskās būves - aizsargdambji), vairāku polderu sūkņu staciju pārbūve un potamālo upju regulēto posmu atjaunošana. Polderu darbības mērķis ir regulēt augsnes mitrumu polderos un to ietekmes zonā, lai novērstu stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, automaģistrāļu, pilsētu u.c.) applūšanas iespēju. Polderu teritorijās atrodas 39 ciemi un saimniecisko darbību veic 3561 saimniecība. Papildus tiks pārbūvētas 29 nozīmīgas būves, ievērojot nosacījumu, ja šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, kā arī potamālo upju regulēto posmu atjaunošana 207 km garumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(390) 5.1.1.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir jūras krastu erozijas samazināšanas pasākumi, virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras (t.sk. atbilstoša zaļā infrastruktūra) būvju sakārtošana un attīstīšana, plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzība, veicot gan esošo hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, gan jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecību un zaļās infrastruktūras izveidi atbilstoši plūdu riska pārvaldības plāniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(391) 5.1.1.SAM mērķteritorija - plūdu apdraudētās teritorijas, kā arī krasta erozijas apdraudētās apdzīvotās vietas un publiskās infrastruktūras objekti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(392) 5.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji - pašvaldības, iestādes vai komersanti, kuriem, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem ir jānodrošina pretplūdu pasākumi, kas noteikti Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, un kuru saimnieciskā darbība nav izraisījusi plūdu draudus. Īstenojamajām pretplūdu aktivitātēm jābūt saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem plūdu risku pārvaldības jomā. Ievērojot paredzēto darbību un pasākumu nozīmīgumu teritoriālā kontekstā, SAM mērķu īstenošana tiek plānota ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un pašvaldību integrētājām attīstības programmām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(393) 5.1.2.SAM indikatīvas atbalstāmās darbības ir hidrotehnisko būvju - Lubāna ezera hidrotehnisko būvju, polderu sūkņu staciju un aizsargdambju - pārbūve, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(394) 5.1.2.SAM mērķteritorija - plūdu apdraudētās Latvijas lauku teritorijas un vietas ar risku publiskajai infrastruktūrai. Ievērojot plānoto darbību specifiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(395) 5.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji - valsts iestādes un kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ekspluatē un uztur valsts un valsts nozīmes pretplūdu būves un nodrošina pretplūdu pasākumus Latvijas lauku teritorijā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētas darbības plānots īstenot mijiedarbībā ar pašvaldību integrētajām attīstības programmām, pastiprinātu uzmanību pievēršot kritiski apdraudētajām teritorijām un nodrošinot ieguldīto investīciju efektīvāko atdevi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(396) 5.1.1.SAM, 5.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes un atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁵⁶

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(397) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.3. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.1.1.ak (CO20)	Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem	Iedzīvotāju skaits	KF	180 208	Finansējuma saņēmēju iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.1.2.a	Pārbūvēto būvju skaits	Būves	KF	29	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.1.2.b	Pārbūvēto/ atjaunoto valsts nozīmes ūdensnoteku garums	km	KF	207	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(398) 5.2.ieguldījumu prioritāte: investēt atkritumu apsaimniekošanas nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības; vides saglabāšana un aizsardzība un resursu efektīvas izmantošanas veicināšana.

(399) 5.2.1.SAM: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

(400) SAM paredzētas darbības veicinās vides acquis prasību izpildi atkritumu jomā (piemēram, Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK utt.), it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi.

(401) Ievērojot atkritumu pārstrādes un apglabāšanas mērķi - palielināt atkritumu sagatavošanu dažādu materiālu otrreizējai lietošanai un citu atkritumos esošo materiālu pārstrādei, nodrošinot, ka atkritumi pēc iespējas tiek atgriezti atpakaļ ekonomiskajā apritē - SAM paredz atkritumu saimniecības attīstību, ieguldot investīcijas dalītas atkritumu vākšanas sistēmas attīstībā, atdalot pārstrādājamo iepakojumu, kā arī veicinot atkritumu apstrādes un pārstrādes jaudas palielināšanu Latvijā un no atkritumiem iegūtā kurināmā ražošanu un tā turpmāku izmantošanu enerģijas ražošanai.

Tabula Nr. 2.5.4. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.2.1.a	Pārstrādātais un reģenerētais atkritumu daudzums attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu57	%	34,97	59	Informācija no statistiskajiem pārskatiem	Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(402) Izvērtējot Latvijas iespējas sasniegt atkritumu apsaimniekošanai uzstādītos mērķus, identificētas problēmas atsevišķās jomās:

1) uzsāktā atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras izveide nenodrošina:

a. nepieciešamo valsts teritorijas pārklājumu. Atkritumu dalītas savākšanas sistēma papīram, metālam, plastmasai un stiklam nenodrošinās šo pakalpojuma pieejamību visā valsts teritorijā, kā arī problēmas būs sagatavot otrreizējai izmantošanai un pārstrādāt vismaz 50% (pēc svara) mājsaimniecības atkritumos un citās līdzīgās atkritumu plūsmās esošos papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumus (Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu),

b. priekšnosacījumus iepakojuma un izlietotā iepakojuma reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu,

c. priekšnosacījumus nolietoto transportlīdzekļu savākšanai, reģenerācijai un pārstrādei atbilstoši Direktīvai 2000/53/EK par nolietotajiem transportlīdzekļiem;

2) problemātiski būs samazināt bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu apglabājamos atkritumos līdz 35% no 1995.gadā apglabātā bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma (Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem).

(403) Latvija daudzos aspektos neizpilda vides acquis atkritumu jomā (Direktīva 2008/98/EK, Direktīva 1999/31/EK, Direktīva 94/62/EK, Direktīva 2012/19/EK, 2000/53/EK) prasības, it īpaši attiecībā uz atkritumu pārstrādi. 2010.gadā bioloģiski noārdāmie atkritumi radīti 382 099 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 40,11% (direktīvā noteiktais mērķis - 65%). Sadzīves (mājsaimniecības) un tiem līdzīgie atkritumi 2010. gadā radīti 649 485 tonnu apjomā, no kā pārstrādāti 16,2% (direktīvā noteiktais mērķis - 50%), savukārt radītais iepakojums apjoms ir 213 906 tonnas, no kā pārstrādāti 48,92% (direktīvā noteiktais mērķis - 55%). Attiecībā uz nolietotajiem transportlīdzekļiem un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, 2010.gadā tika saražotas attiecīgi 10 640 un 5 020 tonnas, savukārt pārstrādāti 85% no savāktā daudzuma (direktīvā noteiktais mērķis nolietotajiem transportlīdzekļiem ir 95% un elektroniskajiem un elektronisko iekārtu atkritumiem - 85%). Laika posmā līdz 2020.gadam varētu būt sarežģīti sasniegt dalītās savākšanas un pārstrādes mērķus atsevišķām atkritumu plūsmām, it īpaši attiecībā uz Direktīvā 2008/98/EK, Direktīvā 94/62/EK, Direktīvā 2012/19/EK, kā arī Direktīvā 1999/31/EK noteikto apjomu. Tomēr, ir plānots, ka 2022. gadā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas jomas direktīvu prasību izpilde 100% apmērā attiecībā uz atsevišķu atkritumu veidu pārstrādi un reģenerāciju. Lai sasniegtu minētos mērķus, normatīvajos aktos pārņemti ES noteiktie mērķi dažādu atkritumu plūsmu savākšanai un pārstrādei, kā arī tiks izmantoti KP fondu līdzekļi, kas ļaus nodrošināt daļu no šo mērķu īstenošanas apjomiem. Lai pilnībā sasniegtu direktīvu prasības, ir izstrādāta valsts politika, kas, tostarp, noteikta Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā, kas paredz piesaistīt gan komersantu, gan pašvaldību ieguldījumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tāpat Latvijas normatīvajos aktos ir noteikta atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iestāžu un komersantu pienākumi un atbildība attiecībā uz direktīvās noteikto mērķu izpildi, tajā skaitā, īstenojot paplašināto ražotāja atbildību. Ražotāja atbildība ir noteikta par atsevišķu veidu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas nodrošināšanu (piemēram, elektriskās un elektroniskās iekārtas, baterijas un akumulatori, riepas, smēreļļas un eļļas filtri). Atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi veicina arī dažādi ekonomiski instrumenti, piemēram, DRN par atkritumu apglabāšanu poligonos vai par videi kaitīgo preču realizāciju. Ir jāizvērtē nepieciešamība noteikt atbildību un, iespējams, administratīvos sodus par direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī jākontrolē atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām.

(404) Latvija ir izpildījusi Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un to atkritumiem izvirzītās savākšanas un pārstrādes prasības, kā arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu reģenerācijas un pārstrādes prasības atbilstoši Direktīvai 2012/19/EK. Latvija jau šobrīd izpilda arī Direktīvā 2008/98/EK noteikto mērķi, kopumā pārstrādājot 333 tūkst. tonnu jeb 94,7% no 2012.gadā Latvijā būvniecībā savākto atkritumu apjoma, apglabājot 6813 tonnas minēto atkritumu.

(405) Saskaņā ar valsts statistikas datiem lielākā daļa no dalīti savāktajiem pārstrādājamiem atkritumiem tiek eksportēta. 2012.gadā vairāk nekā 80% apmērā eksportēts papīra un kartona iepakojums,papīrs un kartons, ~90% apmērā eksportēts plastmasas iepakojums un plastmasa, būtisks ir arī metāla atkritumu eksports - 75% no savāktā⁵⁸, jo atkritumu pārstrādes jaudas Latvijā nav pietiekamas vai arī saimnieciski izdevīgāka ir atkritumu transportēšana pārstrādei uz ārzemēm. Lai pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai valstī izmantotu atkritumus kā resursu un samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu, jāpalielina atkritumu pārstrādes jaudas, tostarp ievērojot kaimiņvalstu atkritumu pārstrādes iespējas. Piemēram, tikai 25% no nepieciešamajiem ekonomiski pamatotiem atkritumu dalītas vākšanas punktiem ir ierīkoti līdz 2012.gada beigām (ar KP fondu atbalstu ierīkoti vairāk nekā 1000 dalītās vākšanas punktu, 29 atkritumu šķirošanas laukumi, 11 kompostēšanas laukumi un 15 šķirošanas un pārkraušanas centri). Atsevišķās teritorijās raksturīgs zems iedzīvotāju blīvums (lielākoties novadu lauku teritorijas), tādēļ šajās teritorijās nav ekonomiski lietderīgi izveidot dalītās atkritumu vākšanas punktus vai laukumus un iedzīvotājiem līdz dalītās vākšanas punktam vai laukumam ir jāmēro liels attālums, kas neveicina iedzīvotāju iesaistīšanos dalītās atkritumu savākšanas sistēmā. Iepriekš minētie faktori apdraud vides acquis izpildi attiecībā uz dalītas atkritumu savākšanas sistēmas efektīvu darbību (papīram, metālam, plastmasai un stiklam), atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vai pārstrādei, kā arī attiecībā uz iepakojuma un izlietotā iepakojuma un nolietoto transportlīdzekļu reģenerāciju un pārstrādi. 2010.gadā pārstrādāti 16,2% mājsaimniecības un tiem līdzīgu atkritumu, 2011.gadā - 17,8 % un 2012.gadā - 18,4% šo atkritumu⁵⁹.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(406) Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam atkritumu sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, reģenerācijai un pārstrādei izmantojamās metodes ir noteiktas MK noteikumos par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem. Plāna darbības laikā no valsts puses tiks veicināta:

1) atkritumu pārstrādi vai reģenerāciju atbalstošās infrastruktūras veidošana, tādējādi veicinot atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, it īpaši attiecībā uz mājsaimniecību un bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem (loģistika);

2) bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde;

3) atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai, ja turpmākā atkārtotā izmantošana būs zināma;

4) atkritumu sagatavošana pārstrādei vai reģenerācijai;

5) esošo atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu jaudu palielināšana;

6) jaunu atkritumu pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmumu izveide, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti.

(407) Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013.-2020.gadam noteikto netiks atbalstīti tādi atkritumu pārstrādes veidi, kas saistīti ar atkritumu uzglabāšanu pirms citu pārstrādes un reģenerācijas darbību veikšanas, ja nebūs apliecinājuma tam, ka minētā pārstrāde un reģenerācija tiešām notiks.

(408) Tas palīdzētu izmantot atkritumus kā resursu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas vietai, samazinātu atkritumu pārvadāšanas rezultātā vidē nonākošā piesārņojuma apjomu un atkritumu eksporta īpatsvaru.

(409) Pārstrādājamo atkritumu plūsmas prioritārā secībā ir sekojošas:

1. Mājsaimniecības un tiem līdzīgiem atkritumiem, t.sk., tajos esošais papīrs, metāls, stikls un plastmasa.

2. Bioloģiski noārdāmie atkritumi.

3. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.

4. Izlietotais iepakojums.

5. Nolietoti transportlīdzekļi.

6. Būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi.

(410) Lai izpildītu direktīvu prasības atkritumu saimniecības jomā, nepieciešams palielināt bioloģiski noārdāmo atkritumu, sadzīves un tiem līdzīgo atkritumu, iepakojuma pārstrādes apjomu, kā arī attīstīt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, tādējādi samazinot apglabāto atkritumu apjomu un palielinot atkritumu pārstrādes apjomu. Pozitīvu efektu rada ne tikai dalītā atkritumu savākšana punktos un laukumos, bet arī specializētā autotransporta izmantošana, kas veicina atkritumu radītāja iesaisti un nodrošina veiksmīgu sistēmas darbību. Tiks noteikti kvalitātes kritēriji komposta/fermentācijas atliekām, lai to varētu izmantot citur tautsaimniecībā (lauksaimniecība, būvniecība, mežsaimniecība, ceļu būve, u.tml.). Tiks izvērtētas arī iespējas normatīvajos aktos noteikt ierobežojumu vai aizliegumu apglabāt poligonos bioloģiski noārdāmos atkritumus vai atkritumus, kuriem pastāv pārstrādes iespējas. Tiks izvērtētas un noteiktas arī diferencētas DRN likmes par atkritumu apglabāšanu apsvērta DRN likmju palielināšana par atkritumu apglabāšanu poligonos un palielinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu poligonos, kā arī tiks izvērtēta DRN piemērošanas efektivitāte un nepieciešamība palielināt DRN likmes par videi kaitīgām precēm, iepakojumu nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī izvērtēta nepieciešamība paplašināt ražotāju atbildības sistēmas piemērošanu (piemēram, preses izdevumiem un reklāmām). Vienlaikus jāizvērtē arī no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas un turpmākās izmantošanas iespējas, novērtējot bioloģisko atkritumu izmantošanas potenciālu, tai skaitā iespēju tos izmantot enerģijas ražošanai, ja tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti atkritumu apsaimniekošanas sistēmas turpmākās attīstības kontekstā. Labāku sistēmas darbības sniegumu var nodrošināt, pašvaldībām savstarpēji sadarbojoties un ņemot vērā reģionālās attīstības nosacījumus. Lai nodrošinātu izveidotās atkritumu apsaimniekošanas darbību, tiks pastiprināta sabiedrības informēšana un izglītošana par atkritumu rašanās novēršanas pasākumiem un atkritumu dalīto vākšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(411) Lai uzlabotu un pilnveidotu situāciju atkritumu saimniecības sektorā, it īpaši palielinātu atkritumu pārstrādes un reģenerācijas apjomus un šīs darbības veiktu pēc iespējas tuvu atkritumu radīšanas avotam, piemērojot atklāta konkursa procedūru, 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros atbalsts tiek prioritāri vērsts uz vides acquis izpildi. Plānošanas perioda ietvaros lielākais atbalsts tiks sniegts atkritumu dalītās vākšanas attīstībai (papīrs, metāls, stikls un plastmasa), bioloģisko atkritumu apglabāšanas poligonos novēršanai, kā arī atkritumu pārstrādei un reģenerācijai.

Prioritārā secībā atbalsts plānots:

1. Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas attīstībai, tai skaitā, veicinot visu veidu atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

2. Atkritumu pārstrādes jaudu palielināšanai;

3. Atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanai.

5.2.1.SAM ietvaros plānots atbalstīt:

1) atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību (dalītas vākšanas punktu izveidi un aprīkošanu, kā arī dalītas vākšanas laukumu izveidi un aprīkošanu, specializēto transportlīdzekļu iegādi atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai) );

2) atkritumu pārstrādes un reģenerācijas veicināšanu:

a. bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

b. citu atkritumu veidu pārstrādes jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu pārstrādei, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai);

c. atkritumu reģenerācijas jaudu palielināšanu (tai skaitā sagatavošanu reģenerācijai, ja tas nepieciešams pilna cikla darbības nodrošināšanai).

Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekārtu tehniski ekonomiskajiem aspektiem un iekārtu efektīvai darbībai, lai nodrošinātu virzību un atkritumu jomas vides aquis izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(412) Lai nodrošinātu atkritumu saimniecības jomas infrastruktūras trūkumu un vajadzību analīzi un detāli izvērtētu 2014.-2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmās aktivitātes un to apjomu, VARAM ir iepirkusi pakalpojumu "2014.-2020.gada finanšu plānošanas perioda potenciāli atbalstāmo vides aizsardzības aktivitāšu ekonomisko ieguvumu novērtējums". Šī līguma ietvaros paredzēts:

1) sagatavot novērtējumu par atkritumu apjomu dinamiku, tajā skaitā prognozes laika posmam līdz 2020.gadam;

2) apkopot informāciju par izveidoto atkritumu savākšanas punktiem un atkritumu šķirošanas laukumiem un to skaitu Latvijas pašvaldībās, kā arī sagatavot priekšlikumus, par šo punktu un laukumu attīstības nepieciešamībām;

3) sagatavot izvērtējumu par esošām iekārtām atkritumu sagatavošanai, apglabāšanai vai reģenerācijai, atkritumu reģenerācijai un pārstrādei un to jaudām, iekļaujot informāciju par attiecīgajās iekārtās notiekošo procesu efektivitāti un esošo iekārtu potenciālām jaudām, kā arī sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un iespējamo atbalstu no KP fondiem;

4) izvērtēt no no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanas iespējas Latvijā un izmantošanas iespējas Latvijā un tuvākajās ārvalstīs;

5) novērtēt enerģijas ražošanā izmantojamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu un pieejamību, kā arī esošās un papildu nepieciešamās jaudas;

6) novērtēt ekonomiskos ieguvumus;

7) sniegt priekšlikumus par prioritāri atbalstāmām darbībām no KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem un par KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda līdzekļiem finansēto projektu vērtēšanas kritērijiem.

Šī pētījuma rezultāti, kas iekļaus atkritumu sektora izvērtējumu direktīvās noteikto mērķu sasniegšanas kontekstā, t.sk., ņemot vērā arī 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros īstenoto projektu sasniegtos rezultātus, tiks atspoguļoti Partnerības līguma starpposma ziņojumā, kas tostarp aprakstīs, kā un ar kādiem papildu resursiem tiks risinātas identificētās nozares vajadzības, lai izpildītu vides acquis prasības atkritumu nozarē.

(413) Ieguldītās KF investīcijas un veiktās darbības nodrošinās pārstrādei un reģenerācijai nodoto atkritumu daudzuma palielinājumu par 24.03% attiecībā pret attiecīgajā gadā radīto atkritumu daudzumu, veicinās sabiedrības informētību par atkritumu dalītas vākšanas sistēmu un iedzīvotāju aktīvu dalību iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas procesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(414) KF ieguldītās investīcijas veicinās to, lai ekonomiskajā apritē tiktu nodrošināta kvalitatīvu pārstrādātu materiālu izmantošana, kas savukārt sekmēs ekonomikas attīstību un izaugsmi. Atkritumu dalītas savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas attīstība nodrošinās arī nodarbinātības situācijas uzlabošanos, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības rezultātā radīsies jaunas darba vietas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(415) Atbalstot atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstību, atkritumu pārstrādes veicināšanu un iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas attīstību, kā arī piemērojot citas nacionālās iniciatīvas - paaugstinātas nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu un uzlabojot normatīvos aktus atkritumu hierarhijas ieviešanas veicināšanai, tiks samazināts radīto atkritumu apjoms un sadzīves atkritumu poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo sadzīves atkritumu daudzums un palielināts otrreizēji pārstrādāto un reģenerācijai nodoto atkritumu īpatsvars, nodrošinot resursu efektīvu izmantošanu.

(416) Indikatīvās atbalstāmās darbības: atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstība, tai skaitā, atkritumu dalītas vākšanas punktu un laukumu izveide un aprīkošana, kā arī specializēto transportlīdzekļu iegāde atkritumu dalītās vākšanas maršrutu apkalpošanai (var tikt izmantoti vienīgi šī pakalpojuma sniegšanai), atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudu palielināšana, tai skaitā, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana un anaerobā pārstrāde, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(417) Indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros pašvaldību paredzētas darbības, kas vērstas uz pašvaldību autonomo funkciju izpildi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, plānots īstenot atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.

(418) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(419) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁶⁰

Tabula Nr. 2.5.5. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.2.1.ak (CO17)	Atkritumu pārstrādes jaudas pieaugums	Tonnas gadā	KF	141 69661	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.2.1.c	Atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi jaudas pieaugums	Tonnas gadā	KF	11 000	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(420) 5.3. ieguldījumu prioritāte: investēt ūdenssaimniecības nozarē, lai ievērotu Savienības acquis noteiktās prasības vides jomā un nodrošinātu dalībvalstu identificētās vajadzības pēc investīcijām, kas pārsniedz minētās prasības.

(421) 5.3.1. SAM: attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas.

(422) SAM ietvaros tiek veicināta ES vides acquis direktīvu prasību izpilde, ieguldot investīcijas kanalizācijas tīklu paplašināšanā un rekonstrukcijā, NAI darbības uzlabošanā, kā arī dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai attiecīgi veicinot ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko lietojumu un mazināt vides piesārņojumu.

(423) Ir plānots, ka ar ieguldītajām investīcijām ūdenssaimniecības pakalpojumos iedzīvotāju īpatsvars aglomerācijās ar CE lielāku par 2 000, kam nodrošināta normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieejamība, paaugstināsies no 93% (pēc 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu izpildes) līdz 97% katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE > 100 000, II grupa CE 10 000 - 100 000, III grupa CE 2000 - 10 000). Savukārt faktisko kanalizācijas pieslēgumu skaita īpatsvars pieaugs no 79% 2012.gadā līdz 92% 2023.gadā, izmantojot KP fondu līdzekļus un nacionālās likumdošanas iniciatīvas.

(424) Uzmanība tiks pievērsta arī kanalizācijas tīklu rekonstrukcijai vidē novadītā piesārņojuma samazināšanai. Lai veicinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanu, ir plānoti arī sabiedrības informēšanas pasākumi.

(425) SAM paredzēti pasākumi vienlaicīgi veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Skaidrs ūdens jūrā" plānoto rezultātu sasniegšanu.

Tabula Nr. 2.5.6. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.3.1.a	Iedzīvotāju skaits, kam nodrošināti faktiski centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi	Iedzīvotāji	1 279 57862	1 321 368	Projektu dati	Reizi gadā
r.5.3.1.b	Iedzīvotāju īpatsvars, kam nodrošināti normatīvo aktu prasībām atbilstošu centralizēto notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu pieslēgumi	%	79	92	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(426) Vēl arvien aglomerācijās nav rekonstruēta liela daļa ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, izraisot vides piesārņojumu nolietotu kanalizācijas tīklu radīto noplūžu dēļ. Pēc 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas 22 no 89 aglomerācijām būs izpildītas ES direktīvas 91/271/EEK prasības, bet vēl 67 aglomerācijās būs jāveic ieguldījumi notekūdeņu savākšanas sistēmās, lai centralizēti tiktu savākti visi aglomerācijā radītie notekūdeņi. Iedzīvotājiem, it īpaši no sociālā riska grupām, nav pietiekamu finanšu resursu, lai izbūvētu pievadus un māju iekšējos tīklus savā nekustamajā īpašumā, kas ļautu izmantot centralizētos ūdenssaimniecības pakalpojumus.

(427) Atbilstoši 2007.-2013.gada plānošanas perioda pabeigto ūdenssaimniecības projektu ieviešanas rādītājiem, zudumi no dzeramā ūdens tīkliem samazinājušies kopumā par 42% gadā, bet notekūdeņu tīklu noplūdes vidēji projektos samazinātas par 22%. Savukārt attiecībā uz novadīto piesārņojumu BSP₅ īpatsvars samazinājies no ~85% 2008.gadā līdz ~48% 2012.gadā, kopējā slāpekļa īpatsvars no ~94% uz ~75% un kopējā fosfora - no ~93% līdz ~64%. Indikatīvi noteikts, ka pēc 2007.-2013.gada projektu īstenošanas, vienlaikus nodrošinot reālus pakalpojumu pieslēgumus 89 aglomerācijās ar CE>2000, vidē novadītā piesārņojuma apjoms 2015.gadā būs samazinājies par gandrīz 50%, salīdzinot ar 2007.gadu.

(428) Lai veicinātu pieslēgumus pie centralizētām ūdenssaimniecības sistēmām, saskaņā ar likumprojektu "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" ir plānots noteikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas pieslēgumu izveidi lietotājs varēs apmaksāt pa daļām, vienojoties par to ar pakalpojumu sniedzēju, un vietējā pašvaldība, pamatojoties uz apstiprināto pašvaldības budžetu kārtējam gadam, varēs pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma pieslēgšanai pie centralizētajām sistēmām. "Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums" (pēc apstiprināšanas Saeimā) noteiks prasības pakalpojumu lietotājam nodrošināt publisko finansēšanas avotu finansētā ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu izveidi atbilstoši projektā paredzētajam pieslēgumu nodrošinājuma plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas. Likumprojektā ir arī dots deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības sistēmu lietošanu un aizsardzību, tai skaitā noteikt prasības ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai savā administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par šo noteikumu pārkāpšanu.

(429) Bez pieslēgumu izveides un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiju uzlabošanas iekārtās, kuras rada papildu slodzi riska ūdensobjektiem, jo nenodrošina notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu no biogēnajiem elementiem, tai skaitā eitrofikāciju limitējošā biogēnā elementa - fosfora, nebūs iespējams nodrošināt arī riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanos atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas prasībām. 24 aglomerācijās notekūdeņi tiek novadīti tieši riska ūdensobjektos, bet 11 aglomerācijās - riska ūdensobjektu sateces baseinos. Pēc 2015.gada vairākās aglomerācijās ar CE virs 2000 būs jāuzlabo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ja upju baseinu apsaimniekošanas plānos ir rekomendēts nepieciešamais papildu pasākums - trešējā notekūdeņu attīrīšana. Arī 14 aglomerācijām ar CE 200 - 2000 nepieciešama notekūdeņu attīrīšanas uzlabošana, jo to notekūdeņi tiek novadīti riska ūdens objektos. Turklāt riska statusa cēlonis ir notekūdeņos esošie biogēni. Riska cēloņi tika noteikti upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā, izvērtējot visu par ūdensobjektu pieejamo informāciju (gan ūdensobjekta stāvokli, gan iespējamos ūdensobjekta piesārņojuma avotus).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(430) Saskaņā ar Veselības inspekcijas novērtējumu, izņēmuma stāvoklis attiecībā uz ūdens pazemināta nekaitīguma vai kvalitātes prasībām ūdens kvalitātes nodrošināšanai ir noteikts vairākām aglomerācijām ar iedzīvotāju skaitu virs 2000. Tās ietver īpašās normas attiecībā uz dzelzs, sulfātu vai mangāna saturu. Izņēmuma stāvoklis aglomerācijām noteikts pat līdz 2016.gadam. Ja pēc 2007.-2013.gada plānošanas perioda projektu īstenošanas ūdens kvalitātes normas arī minētajās apdzīvotajās vietās netiks sasniegtas, var būt nepieciešami papildu nelieli ieguldījumi ūdens nekaitīguma vai kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši direktīvai EC 98/83/EC.

(431) Ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu varēs, pirmkārt, atbalstīt notekūdeņu savākšanas tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju tajās aglomerācijās ar CE virs 2000, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97%, un ar likumdošanas iniciatīvām un projektu īstenošanas noteikumiem stimulējot faktisko pieslēgumu veidošanu. Otrkārt, plānots nodrošināt notekūdeņu intensīvāku attīrīšanu, t.sk., lai nodrošinātu riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanu apdzīvotās vietās ar CE zem 2000. Uzsvars tiks likts uz ūdenssaimniecības pakalpojumu faktisko saņemšanas iespēju uzlabošanu un notekūdeņu radītās vides slodzes samazināšanu tieši lielākajās aglomerācijās, kur iedzīvotāju skaita dēļ tiek radīti lielāki vides riski. Finansējums tiks novirzīts arī tām apdzīvotajām vietām ar CE 200 - 2000, kur nepieciešams uzlabot vides stāvokli šo apdzīvoto vietu ietekmētajos riska ūdensobjektos, kuru riska cēlonis ir notekūdeņos esošo biogēnu ieplūde no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, un kuras ir noteiktas Upju baseinu apsaimniekošanas plānos.

(432) Indikatīvās atbalstāmās darbības: kanalizācijas tīklu paplašināšana un kvalitātes prasībām neatbilstošu kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, t.sk. māju kanalizācijas pievadu izbūve; notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģiju uzlabošana; ūdensapgādes sistēmas attīstība dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšanai, sabiedrības informēšanas pasākumi.

(433) Ievērojot to, ka lielākās aglomerācijas rada būtiskāko kopējo slodzi uz vidi, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju koncentrēšanos lielākajās apdzīvotajās vietās (it īpaši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros) un negatīvās dabiskā pieauguma un emigrācijas tendences, ir plānots, ka ar pieejamo finansējuma apjomu prioritāri tiks atbalstīta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība aglomerācijās ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kurās centralizēto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu pakalpojumu pieejamība nesasniedz 97 %. Aktivitātes tiks īstenotas prioritārā secībā, izvērtējot ekonomisko lietderību un demogrāfiskās tendences un ievērojot ietekmi uz vidi un riska ūdensobjektiem:

1. Kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošana katrā aglomerāciju grupā (I grupa CE>100 000, II grupa CE 10 000-100 000, III grupa CE 2000-10 000).

2. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošana, nodrošinot trešējo attīrīšanu aglomerācijās, kur CE>2000, saskaņā ar upju baseinu apsaimniekošanas plāniem.

3. Pieslēgumu izveide notekūdeņu savākšanas tīkliem, izmantojot samazinātu atbalsta likmi, nodrošinot, ka par šo pakalpojumu lietotājiem kļūst 92% aglomerāciju iedzīvotāju, īpašu atbalstu sniedzot nabadzības un sociālās atstumtības riska pakļautajām iedzīvotāju grupām.

4. Papildu pasākumu veikšana notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās, kur CE 200-2000, uzlabojot riska ūdensobjektu vides stāvokli.

5. Dzeramā ūdens infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši direktīvai 98/83/EC.

Lai nodrošinātu izveidotās infrastruktūras faktisku lietojumu, finansējuma saņēmējam tiks noteikts pienākums gan izstrādāt pieslēgumu nodrošinājuma plānu, kurā, cita starpā norādāma informācija par finansiālo un administratīvo kapacitāti plāna izpildei, gan nodrošināt ūdenssaimniecības projektā plānoto pieslēgumu centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai izveidi atbilstoši plānam ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc projekta pabeigšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(434) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Lai efektīvāk sasniegtu SAM izvirzītos mērķus, tā ietvaros paredzētās darbības plānots īstenot sadarbībā ar pašvaldībām, atbilstoši pašvaldību plānošanas dokumentiem. Izvēlētām ūdenssaimniecības aktivitātēm jābūt tehniski un ekonomiski pamatotām to ūdenssaimniecības aglomerāciju robežās.

(435) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(436) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁶³

Tabula Nr. 2.5.7. (5)

KF kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.3.1.ak (CO19)	Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums	Iedzīvotāju ekvivalents	KF	32 78264	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(437) 5.4.ieguldījumu prioritāte: aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un augsni un veicināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp izmantojot Natura 2000 un zaļo infrastruktūru.

(438) 5.4.1.SAM: saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas.

(439) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(440) Lai nodrošinātu dabas vērtību nenoplicināšanu, dabas mantojuma saglabāšanu un ekoloģisko prasību ievērošanu, tiks veikti teritorijas labiekārtojumi, tādējādi novirzot iespējamās tūrisma plūsmas uz Natura 2000 teritorijas daļām ar lielāku vides ietilpību vai to piegulošajām teritorijām, rezultātā palielinot to dzīvotņu platību, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi. Integrētas investīcijas nodrošinās dabas vērtību ekoloģiskajām prasībām nepieciešamo aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu, vienlaikus līdzsvarojot dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības intereses, rezultātā palielinot to teritoriju skaitu, kurās tiek novērsta antropogēnā slodze uz īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Plānotie pasākumi Natura 2000 teritorijās, ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu (Priority action framework - PAF) un tiks īstenoti saskaņā ar dabas aizsardzības plānos noteikto. Projektu iesniegumu atlases laikā tiks prioritāri atbalstīti pasākumi, kas vienlaikus ar dabas aizsardzību dos arī lielāku pienesumu ekonomikas attīstībā un IKP pieaugumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.8. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.4.1.a	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem	%	13	60	Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli	Reizi divos gados
r.5.4.1.b	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām	%	28	60	Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli	Reizi divos gados

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(441) 5.4.2.SAM: nodrošināt vides monitoringa kontroles sistēmas attīstību un savlaicīgu vides risku novēršanu, kā arī sabiedrības līdzdalību vides pārvaldībā.

(442) SAM paredzētās investīcijas nodrošinās vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu, kā arī tiks vērstas primāri uz Direktīvas 86/278/EEK, Direktīvas 2000/60/EK, Direktīvas 2004/107/EK, Direktīvas 2008/105/EK, Direktīvas 2009/90/EK un Direktīvas 2010/75/EK, kā arī Direktīvas 92/43/EEK un Direktīvas 2009/147/EK prasību izpildi.

(443) ES direktīvu prasību izpildei un sekmīgai vides politikas ieviešanai būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa datu, kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, t.sk. arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā. SAM ietvaros paredzētās darbības veicinās vides monitoringa datu kvalitātes paaugstināšanu un vides aizsardzības efektivitāti, palielinot vides monitoringa vietu skaitu papildus par ~270 vietām un nodrošinot direktīvām atbilstošo vides monitoringu gaisa, ūdens, augsnes un bioloģiskās daudzveidības jomā.

(444) Ieplānotās aktivitātes veicinās sabiedrības nodrošināšanu ar savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju augstas vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī sniegs atbalstu efektīvai un operatīvai kontrolei un ļaus novērtēt citu tautsaimniecības nozaru īstenoto pasākumu ietekmi, tai skaitā, pasākumus, kuriem izmantots KP fondu finansējums.

(445) Paredzēti pasākumi vienlaikus veicinās arī ESSBJR apakšmērķa "Bagāta un veselīga augu un dzīvnieku pasaule" īstenošanu.

Tabula Nr. 2.5.9. (3)

KF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.4.2.a	Vides monitoringa vietu skaits, kurās tiek veikts vides monitorings atbilstoši direktīvu prasībām	Monitoringa vietu skaits	927	1100-1120	VARAM	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)¹ 5.4.3.SAM: pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai.

(445)² Latvijā sastopami 60 biotopu veidi, kas iekļauti Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā "Prioritāri aizsargājamie biotopi". KF investīcijas SAM ietvaros paredzētas, lai virzītos uz ES stratēģisko mērķu sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības jomā, veicot pasākumus ES nozīmes biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai, kā arī kompleksu apsaimniekošanas risinājumu ieviešanai Natura 2000 teritorijās, lai mazinātu antropogēnās slodzes, tai skaitā eitrofikāciju, eroziju, vides piesārņojumu un nenoplicinātu dabas vērtības saistībā ar palielinājušos dabas tūrisma popularitāti Covid-19 pandēmijas apstākļos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)³ Īpaši nepieciešama to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir novērtēts kā nelabvēlīgs vai pasliktinās. Atjaunojot un saglabājot biotopus, īpaša vērība jāpievērš nelabvēlīgās antropogēnās ietekmes apturēšanai un samazināšanai, tādējādi atjaunojot ilgtspējīgai biotopu pastāvēšanai piemērotus apstākļus.

(455)⁴ Antropogēnu slodzi mazinošas un epidemioloģiski drošas infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās nodrošinās ilgtspējīgu dabas tūrismu, dabas resursu apsaimniekošanu un dabas vērtību saglabāšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(445)⁵ SAM aktivitātes tiks veiktas saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, Natura 2000 teritoriju nacionālo aizsardzības un apsaimniekošanas programmu un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto datu izvērtējumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.5.9. (3)¹

KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.4.3.a.	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem	%	13	60	Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli	Reizi divos gados
r.5.4.3.b	Nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss ES nozīmes sugām	%	28	60	Ziņojumi par biotopu un sugu stāvokli	Reizi divos gados

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(446) Atbilstoši ziņojumam par Biotopu direktīvas ieviešanu 2007.-2012.gadā ir konstatēts, ka Latvijā tikai 13% biotopu un 28%⁶⁵ sugu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Lai īstenotu ES Dabas direktīvā nospraustos mērķus, jāveic valsts nozīmes ES biotopu stāvokļa apzināšana un atjaunošana⁶⁶. Tā kā bieži sugu un biotopu aizsardzībai vajadzīgie apsaimniekošanas pasākumi tiek skatīti atsevišķi no teritorijas saimnieciskās attīstības, un biotopu apsaimniekošanas resursi ir ierobežoti, ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi netiek pilnībā ieviesti. Tādējādi netiek nodrošināts atbilstošs aizsardzības statuss ES nozīmes biotopiem un sugām, un strauji samazinās vērtīgu biotopu nozīmība kopējā bioloģiskās daudzveidības sistēmā. Lai nodrošinātu ES direktīvās paredzētā sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu, jāveic biotopu atjaunošana un jānovirza apmeklētāju plūsmas uz tūrismam piemērotām dabas teritorijām, tur iekārtojot tūrisma infrastruktūru. Tāpat jāveic vispārēja valsts aizsargājamo sugu un biotopu kartēšana, to biotopu atjaunošana, kuru aizsardzības stāvoklis ir nelabvēlīgs, kā arī jāaktualizē ĪADT dabas aizsardzības plāni prioritāri tajās ĪADT, kurās vāji organizētas atpūtas aktivitātes ir apdraudējums bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai. Jūras biotopi ir labā aizsardzības stāvoklī, un ieguldījumi to atjaunošanai nav nepieciešami.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(446)¹Covid-19 pandēmija ir aktualizējusi bioloģiskās daudzveidības samazināšanas un neilgstpējīgu dabas resursu izmantošanu, apliecinot, ka iedzīvotāju veselība, labklājība un tautsaimniecība nav iespējama bez ekosistēmu aizsardzības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Covid-19 pandēmijas laikā būtiski audzis apmeklētāju skaits dabas tūrisma objektos, kas dažviet pārsniedz esošās infrastruktūras kapacitāti. Tāpat saistībā ar dabas tūrisma popularitāti tiek veidoti jauni maršruti, kur nav ierīkota labiekārtota infrastruktūra, tādejādi radot kaitējumu ES nozīmes dzīvotnēm. Apmeklētāju skaits dažos dabas objektos 2020.gadā bija tik liels, ka nebija iespējams nodrošināt epidemioloģiski drošu to pārvietošanos, tāpēc tika slēgti vairāki objekti. Lai pārvaldītu pieaugošo dabas tūrisma pieprasījumu, nenoplicinot dabas vērtības un saglabājot ekoloģisko līdzsvaru, ĪADT, ir vajadzīga kompleksu risinājumu ieviešana gan veidojot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu dabas tūrisma un izglītības infrastruktūru, gan atjaunojot sugu un biotopu dzīvotnes.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(447) Lai nodrošinātu dabas aizsardzības un saimniecisko interešu līdzsvarotību, saglabājot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, nepieciešams:

1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabiskās struktūras, kā arī vietējo savvaļas sugu daudzveidību;

2) nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem;

3) atjaunot degradētos biotopus, kuriem steidzami nepieciešami atjaunošanas pasākumi;

4) saistīt sugu un biotopu aizsardzībai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus ar teritorijas saimniecisko attīstību;

5) mazināt antropogēnās slodzes, tostarp tūrisma, eitrofikācijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu

6) uzlabot epidemioloģisko drošību dabas objektos, radot risinājumus drošai apmeklētāju plūsmas nodrošināšanai ĪADT.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(448) Lai sasniegtu minēto, ar 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīcijām un citiem finansējuma piesaistes instrumentiem plānots īstenot šādas darbības:

1) apzināt valstī esošo biotopu stāvokli un ar tiem saistītos ekosistēmu pakalpojumus;

2) veikt īpaši aizsargājamo sugu populāciju un/vai īpaši aizsargājamo biotopu un ekosistēmu atjaunošanu (pēc EK lēmuma par snieguma ietvaru, atbilstoši izstrādātajai NAT-programmai un ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (5.4.2. SAM ietvaros) ietvaros iegūto rezultātu izvērtējumam);

3) izveidot antropogēno slodzi mazinošu un epidemioloģiski drošu infrastruktūru t.sk. veicot esošās infrastruktūras rekonstrukciju Natura 2000 teritorijās un to funkcionālajās teritorijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(448)¹ Ieguldītās investīcijas un plānotās darbības 5.4.1.SAM un 5.4.3.SAM tiks vērstas uz Dabas direktīvu prasību izpildi ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības jomās, lai nodrošinātu, ka tiek paaugstināts ES nozīmes biotopu un sugu skaita īpatsvars ar labvēlīgu aizsardzības statusu. Tiks veicināta arī ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijās līdz 2020.gadam un 2030.gadam paredzēto mērķu sasniegšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(449) Pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Natura 2000 teritorijās ir paredzēti saskaņā ar Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu PAF un NAT-programmu. Kompensāciju maksājumu veikšana darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros netiek paredzēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(450) Dabas objektu aizsardzības, apskates infrastruktūras attīstības un biotopu atjaunošanas aktivitātes (t.sk. ievērojot epidemioloģiskos drošību) ir virzītas arī uz valsts sociālekonomisko attīstību, jo tas palīdzēs nodrošināt antropogēnās slodzes mazināšanu īpaši aizsargājamajiem un dabas tūrisma un to pavadošā biznesa attīstību, kā arī veicinās un attīstīs Latvijas "zaļo tēlu" un sabiedrības veselību. Pasākumi biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai prioritāri tiks veikti vietās, kurās būs lielāka sociālekonomiskā ietekme. Veicot projektu atlasi tiks ņemts vērā gan esošais sugu un biotopu aizsardzības stāvoklis, gan tūrisma plūsma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(451) Lai uzlabotu ES vides prasību ieviešanu dabas aizsardzības jomā, kā arī saskaņot dabas aizsardzības un sociāli ekonomiskās intereses, ir paredzēts veikt aizsardzības pasākumus Natura 2000 teritorijās, izstrādājot un īstenojot izstrādātos dabas un sugu aizsardzības plānus. Dabas aizsardzības plānos tiks paredzētas gan biotopu atjaunošanai, gan sugu populāciju saglabāšanai nepieciešamās rīcības, t.sk., paredzot tādas darbības, kas samazinās barības vielu ieplūdi ūdeņos. Vairumā teritoriju ir sastopami vairāki ES nozīmes biotopi un sugas, kā arī lielā daļā Natura 2000 teritoriju ir jālīdzsvaro dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības intereses. Natura 2000 teritorijas dabas aizsardzības plānā tiks izvērtēta teritorijas "atvēršanas tūristiem" nepieciešamība, pieļaujamība un iespējamās vietas. Ņemot vērā, ka daļa ES nozīmes sugu sastopamas arī ārpus Natura 2000 teritorijām, tad šo sugu populāciju saglabāšanai tiks izstrādāti sugu aizsardzības plāni, kas paredzētu nepieciešamās darbības ne tikai aizsargājamās teritorijās, bet arī ārpus tām.

(452) SAM mērķu sasniegšanai (dabas aizsardzības plānu izstrāde, infrastruktūras izbūve) tiks izvēlētas Natura 2000 teritorijas ar lielāko antropogēno slodzi, no kurām jānovirza apmeklētāju plūsma, lai saglabātu īpaši aizsargājamos biotopus un sugas. Prioritāri tiks atbalstītas tās teritorijas, kurās atrodas tie ES nozīmes biotopi un sugas, kuru vērtība strauji samazinās kopējā bioloģiskajā daudzveidības sistēmā, vienlaikus izvērtējot teritorijā ieguldīto investīciju efektīvāko ekonomisko atdevi.

(453) ES direktīvu prasību izpildē un sekmīgai vides politikas ieviešanā būtiska nozīme ir vides informācijas, tostarp vides monitoringa, kvalitātei un pieejamībai. Vides monitoringa un kontroles operatīvu un lietderīgu veikšanu kavē arī kvalitatīvu izejas datu un kartogrāfiskā materiāla trūkums. Izvērtējot esošo situāciju vides monitoringa jomā Latvijā, konstatēts vides kvalitatīvas informācijas trūkums un nepietiekams monitoringa vietu skaits. Lai nodrošinātu vismaz 18 ES direktīvu un sešu konvenciju prasību izpildi, ir jāpilnveido gaisa, arī meteoroloģiskās un klimata informācijas ieguves, ūdeņu, zemes un bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu īstenošana, attīstot un modernizējot vides monitoringa infrastruktūru, jāpaplašina vides monitoringa tīkls, lai vides novērojumi aptvertu visu valsts teritoriju. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja Latvija turpmāk neveiks vides monitoringu tādā apjomā, kas dotu pietiekamus datus un informāciju, EK ir tiesības uzsākt tiesvedības procesu par direktīvas prasību un uzņemto saistību neizpildi.

(454) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus tiek plānota vides monitoringa un kontroles sistēmai nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma iegāde, kartogrāfiskā materiāla izstrāde, vides apziņas veicināšana un vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana. Paredzētās darbības tiks veiktas, par prioritātēm izvirzot vides monitoringa jomas, kurās šobrīd ir konstatēti nozīmīgākie sistēmas trūkumi attiecībā pret direktīvu prasību izpildi. Kopumā atbalsts plānots četrām monitoringa un kontroles jomām šādā prioritārajā secībā:

1. Ūdens.

2. Bioloģiskā daudzveidība.

3. Gaiss un klimata pārmaiņas.

4. Zeme.

(455) KP fondu finansējums palīdzēs nodrošināt ES prasību ieviešanu un valsts Vides monitoringa programmas īstenošanu, aptverot visu valsts teritoriju, tai skaitā nodrošināt ūdeņu monitoringu (ķīmisko vielu, tai skaitā prioritāro vielu monitoringu ūdens vidē un biotā un bioloģiskās kvalitātes monitoringu) atbilstoši Ūdens struktūrdirektīvas un Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām un, izstrādājot upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmu laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai, izmantot virszemes, jūras ūdeņu un pazemes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējumam vides monitoringa rezultātus. Tāpat monitoringa aktivitāšu ieviešana palīdzēs nodrošināt vides kontroli savlaicīgu un kvalitatīvu informāciju, t.sk. kartogrāfisko informāciju, par vides kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, nodrošināt vides informācijas pieejamību, izmantojot arī interaktīvu vides datu atspoguļošanu un izveidojot un attīstot nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centrus.

(456) Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota sabiedrības vides apziņa un zaļā domāšana, kā arī jāattīsta sabiedrības izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā. 2014.-2020.gada plānošanas periodā būtiska nozīme ir arī vides informācijas, tostarp vides monitoringa kvalitātei un pieejamībai, kā arī vides izglītībai, veicinot zaļo domāšanu, lai nodrošinātu sabiedrības iesaistīšanos valstij būtisku attīstības, arī infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā.

(457) Sabiedrības līdzdalības veicināšana ir integratīvs un iesaistošs pasākumu komplekss, kas ne tikai veido sabiedrības izpratni par vidi, bet arī nodrošina sabiedrības iesaistīšanos vides aizsardzības jautājumu risināšanā un attīstīta vides jautājumus par prioritāti līdzsvarotā attīstībā. Ar pasākumu kompleksu tiek saprasta tematiskās informācijas pieejamības nodrošināšana, t.sk., par KP fondu investīcijām vides jomā, attieksmes veidošana, izglītošana, pielietojot neformālās apmācību un prasmju apguves metodes, tādējādi veicinot KP fondu projektu īstenošanas rezultātu sasniegšanu un faktisku pielietošanu. Īpaša nozīme šo pasākumu ieviešanā tiek paredzēta vides izglītības centru aktivizēšanai.

(458) Lai sasniegtu SAM nospraustos mērķus, tiek plānotas sabiedrības līdzdalību veicinošas aktivitātes un nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru⁶⁷ pilnveidošana. Lai panāktu klimata pārmaiņu, dabas un energoresursu patēriņa, vides piesārņojuma samazināšanu un veicinātu situācijas uzlabošanos, tiks attīstīta un pilnveidota visas sabiedrības un konkrētu mērķgrupu izpratne par politikas rīcību pamatotību vides jomā, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību valstij būtisku attīstības, tajā skaitā infrastruktūras attīstības, projektu izvērtēšanā un videi draudzīgas rīcības īstenošanā. Plānojot un īstenojot vides izglītības un sabiedrības līdzdalības pasākumus, maksimāli izmantojami jau funkcionējošie mehānismi iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai vides jautājumu risināšanā, tai skaitā iesaistot vietējās kopienas. Pasākumi būs tematiski saistīti ar tām prioritātēm vides pārvaldībā Latvijā, kas saistītas ar ES direktīvu prasību pārņemšanu un ES politiku uzstādījumu īstenošanu vides, klimata un dabas aizsardzības jomās. Sabiedrības līdzdalības veicināšanai paredzēti šādi prioritārie pasākumi: sabiedrības informēšanas, izglītošanas pasākumi un iesaistes aktivitātes - vides izglītības programmas, projekti, kampaņas, konferences un diskusijas nacionālā, reģionālā un pašvaldību līmenī sadarbībā ar valsts, pašvaldību un zinātnes institūcijām, nevalstisko un privāto sektoru, un ekspertiem, videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju demonstrēšana, videi draudzīgā dzīvesveida popularizēšana, veidojot interaktīvu vides komunikāciju un veicinot plašas sabiedrības iesaistīšanos un informatīvo materiālu nodrošinājumu šādās jomās:

1) KP fondu investīcijas vides aizsardzībā un projektu rezultātu lietošana;

2) klimata pārmaiņu samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām;

3) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkciju un pakalpojumu saglabāšana;

4) videi draudzīgo AER ieguves un izmantošanas attīstība;

5) resursu efektivitāte (dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, atkritumu slodzes samazināšana, energoefektivitāte);

6) zaļais iepirkums un zaļais patēriņš;

7) zema oglekļa ekonomika;

8) sabiedrības informēšana par vides politikas izstrādi un ieviešanu;

9) nevalstiskā sektora līdzdalības veicināšana noteiktu vides jautājumu risināšanā kā mediatoram vides komunikācijai ar citām mērķa grupām un sabiedrību kopumā, ar mērķi pilnveidot videi draudzīgas dzīves modeli.

Tādējādi Latvijas plānotās aktivitātes veicinās EK Resursu efektīvas izmantošanas ceļa kartē iekļauto pasākumu efektīvu ieviešanu, kā arī dos ieguldījumu vispārējas informētības uzlabošanā.

(459) 5.4.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, saskaņā ar dabas aizsardzības plāniem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(460) 5.4.1.SAM indikatīvā mērķteritorija - Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas⁶⁸. 5.4.1.SAM kā mērķa grupa paredzēti aizsargājamo teritoriju apsaimniekotāji un apmeklētāji, pašvaldības, valsts iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību, biedrības un nodibinājumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(461) 5.4.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir vides monitoringa un kontroles sistēmu tehniskā nodrošinājuma iegādes un infrastruktūras attīstība, kartogrāfiskā materiāla izstrāde un iegāde, nacionālas nozīmes vides informācijas un izglītības centru pilnveidošana, sabiedrības informēšanas, izglītošanas un iesaistes aktivitātes, dabas aizsardzības plānu, sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrāde.

(462) 5.4.2.SAM mērķteritorija - Latvijas teritorija un tās ekskluzīvā ekonomiskā zona saskaņā ar normatīvajiem tiesību aktiem jūras vides aizsardzības un pārvaldības jomā.

(463) 5.4.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: institūcijas un kapitālsabiedrības, kas veic vides monitoringu un kontroli, kā arī vides informācijas apkopošanu, apstrādi un uzkrāšanu, nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centri, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi, plānošanas reģioni. Īpaša sadarbība ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī ar pašvaldībām tiek plānota vides izglītības jautājumu risināšanā.

(463)¹ 5.4.3. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības ir pasākumi biotopu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanai un nodrošināšanai un sugu aizsardzības pasākumi (t.sk. kompleksi pasākumi, kas ietver dzīvotņu atjaunošanu, infrastruktūras izbūvi un rekonstrukciju), saskaņā ar dabas, sugu un biotopu aizsardzības plāniem, PAF un NAT-programmu, kā arī epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas prasībām, prioritāri veicot pasākumus vietās, kurās tiks nodrošināta lielāka sociālekonomiskā ietekme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(463)² 5.4.3.SAM indikatīvā mērķteritorija - ĪADT un mikroliegumi, t.sk. Natura 2000 teritorijas un to funkcionālās teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(463)³ 5.4.3. SAM mērķa grupa: aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekotāji, apmeklētāji, pašvaldības, institūcijas, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(464) 5.4.1.SAM, 5.4.2.SAM un 5.4.3.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumdošanas prasībām.⁶⁹

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(465) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.10. (5)

KF un ERAF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.4.1.ak (CO23)	To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi	Hektāri	ERAF	48 672	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.4.3.ak (CO23)	To dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi	Hektāri	KF	21 000	Projektu dokumentācija un iesniegtie pārskati	Reizi gadā
i.5.4.2.a	Atbilstoši direktīvu prasībām īstenotas monitoringa programmas (jomas)70	Monitoringa programmas	KF	4	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.4.2.b	Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni	Aizsardzības plāni	KF	20	Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols",projektu dati	Reizi gadā
i.5.4.2.c	Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu aizsardzības plāni	Aizsardzības plāni	KF	5	Dabas aizsardzības pārvaldes dati, dabas datu informācijas sistēma "Ozols", projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu Nr.433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(466) 5.5.Ieguldījumu prioritāte: saglabāt, aizsargāt, veicināt un attīstīt dabas un kultūras mantojumu.

(467) 5.5.1.SAM: saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

(468) Nozīmīga kultūras un dabas mantojuma saglabāšana ilgtermiņā un tā ilgtspējīga attīstība, kā arī tā apmeklētības pieaugums veicinās pakalpojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs attiecīgajā teritorijā, tādējādi nodrošinot vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Kultūras un dabas mantojuma objektu⁷¹ attīstība veicinās arī vairākdienu tūristu skaita palielināšanos, tai skaitā Baltijas jūras piekrastē, kur neorganizētas sezonas atpūtnieku plūsmas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Vienlaikus tiks veicināta attiecīgās teritorijas vides kvalitāte un uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 16.08.2017. rīkojumu NR. 433 (L.V., 18.AUG., NR. 164)

(469) Investīciju rezultātā tiks nodrošināta ne vien kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un aizsardzība, bet arī jaunu funkciju attīstība kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošināta objektu dziļāka integrācija vietējā ekonomikas struktūrā (sadarbībā ar komersantiem) ar mērķi veicināt to finansiālo patstāvību, un mazinot slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Tabula Nr. 2.5.11. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.5.5.1.a	Pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā	Pavadītās naktis/gadā	3 775 195	6 852 024	CSP dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(470) Investīcijas vērstas uz to, lai saglabātu, aizsargātu un attīstītu šobrīd nepietiekoši izmantotās kultūras un dabas mantojuma teritorijas un objektus, padarot tos pievilcīgākus un pieejamākus, kā arī paplašinot to saturisko piedāvājumu un rodot tiem jaunas funkcijas, lai veicinātu to kvalitatīvu izmantošanu. Investīcijām kultūras un dabas mantojumā ir tieša ietekme uz kultūras un dabas tūrisma izaugsmi, kas ilgtermiņā rada sociālu un ekonomisku labumu.

(471) Baltijas jūras piekraste ir nozīmīga gan kā ekonomisko aktivitāšu teritorija, gan vienlaikus ir starptautiski atzīta un pieprasīta teritorija ar unikālu dabas un kultūras mantojumu, kuras potenciāls ir apzināts, bet netiek pilnvērtīgi izmantots. Piekraste kalpo arī par Latvijas vizītkarti un sadarbības platformu ar pārējām Baltijas jūras reģiona valstīm.

(472) Investīcijas paredzētas teritorijās ar pilnvērtīgi neizmantotu attīstības potenciālu - kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietās ar izcilām kultūras un dabas vērtībām, izņemot Natura 2000 tīklā Latvijā iekļautās teritorijas, kurās ieguldījumi tiks veikti 5.4.1.SAM ietvaros, un esošām apmeklētāju plūsmām, kas ir identificējamas, integrēti skatot Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, Stratēģijas "Latvija 2030" telpiskās attīstības perspektīvu, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam⁷², Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam⁷³ un Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam⁷⁴. Teritoriālā koncentrācija nodrošinās, ka investīcijas tiks veiktas teritorijās, kurās dabas un kultūras mantojuma attīstībai ir lielākā potenciālā ietekme uz reģionālās attīstības, vietējās izaugsmes, komercdarbības, nodarbinātības un izaugsmes veicināšanu. Investīcijas kultūras un dabas mantojuma objektos var papildināt atbalsts 3.2.1.SAM ietvaros pakalpojumu eksportam tūrisma jomā⁷⁵.

(473) Investīcijas tiks veiktas saskaņā ar attiecīgās pašvaldības attīstības programmu, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot ne tikai attiecīgā kultūras un dabas mantojuma objekta attīstību, bet arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā. Nosacījums investīcijām kultūras mantojuma objektos ir arī attiecīgā objekta investīciju atdeves ilgtermiņa darbības stratēģija, kas pamato pieprasījumu objektā nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, neradot papildu finanšu slogu pašvaldībai un valstij. Investīcijām objektos jāatbilst nosacījumiem, ka sociālekonomiskie ieguvumi ir lielāki par objekta uzturēšanas izmaksām.

(474) Indikatīvās atbalstāmās darbības: uz attīstības programmām balstīta, nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu un saistītās infrastruktūras atjaunošana, pārbūve un restaurācija, jaunas infrastruktūras būvniecība ar mērķi pilnveidot kultūras un dabas mantojuma objektā nodrošinātos pakalpojumus, kā arī jaunu pakalpojumu izveidi.

(475) Indikatīvās mērķteritorijas: Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam⁷⁶, Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam⁷⁷ un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019. gadam integrēti iezīmētās kultūrvēsturisko teritoriju un ainavu koncentrācijas vietas ar izcilām kultūras un dabas vērtībām un esošām apmeklētāju plūsmām, tajā skaitā Baltijas jūras piekrastē.

(476) Indikatīvā mērķa grupa: pašvaldības, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVK), iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi.

(477) Projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.5.12. (5)

ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.5.1.a	Atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits	Dabas un kultūras mantojuma objekti	ERAF	47	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.5.1.bk (CO09)	Atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums	Apmeklējumi gadā	ERAF	323 499	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.5.1.c	Jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos	Pakalpojumi	ERAF	80	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(478) 5.6.Ieguldījumu prioritāte: veikt darbības, lai uzlabotu pilsētvidi, revitalizētu pilsētas, atjaunotu un attīrītu pamestas rūpnieciskās teritorijas (tai skaitā pārveidei paredzētās zonas), samazinātu gaisa piesārņojumu un veicinātu trokšņa mazināšanas pasākumus.

(479) 5.6.1.SAM: veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu.

(480) Rīgā ir pieejamas brīvas teritorijas (apkaimes) ar ievērojamu izaugsmes un attīstības potenciālu, ko raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kvalitatīva infrastruktūras bāze vai labi priekšnosacījumi tās izveidei, privātā sektora interese un pašvaldības gatavība investēt šajās teritorijās, bet kurās iespējamo attīstību un investīciju ieplūdi kavē tādi faktori kā slikti sociālekonomisko vidi raksturojošie parametri (salīdzinot ar vidējiem rādītājiem pilsētā) - augsts bezdarba līmenis, noziedzība, zemi iedzīvotāju vidējie ieņēmumi, zema esošā uzņēmējdarbības aktivitāte, augsta degradēto objektu un teritoriju⁷⁸ koncentrācija.

(481) SAM ietvaros tiks revitalizētas un attīstītas šādas pilsētas teritorijas, veicināta ekonomiskā un sociālā aktivitāte, novērsta to turpmāka degradācija, rekonstruējot un izveidojot maza mēroga sabiedriskus objektus (piemēram, integrētus kultūras, darījumu tūrisma un sporta objektus), kas kalpos par katalizatoru attiecīgās teritorijas attīstībai, papildinot un veicinot citu, it īpaši privāto, investīciju piesaistīšanu, kā arī veicinās komercdarbību, nodarbinātību un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos attiecīgajās teritorijās.

(482) SAM ietvaros tiks atbalstīta tādu degradēto teritoriju attīstība, kuras kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālā līmenī atbilstoši nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

(483) Lai nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā 5.6.1.SAM ietvaros, teritorijas revitalizācijas projektos attīstot publisko infrastruktūru tiks nodrošināta maksimāla šīs infrastruktūras multifunkcionalitāte, multimodalitāte un veicināta to finansiālā pašpietiekamība un atvērtība komercdarbībai un vietējām kopienām. Sabiedriska objekta izveide radīs sinerģiju un nodrošinās objekta apmeklējuma pieaugumu. Tūristu piesaiste minētajiem objektiem radīs multiplikatora efektu pakalpojumu sektora MVK attīstībā, radot pozitīvu ietekmi uz ekonomiku un papildu pieprasījumu sabiedriskā transporta jaunas kapacitātes attīstībai.

Tabula Nr. 2.5.13. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.6.1.a	Piesaistītās privātās investīcijas atbalstītajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas	EUR	150 000 000	210 000 000	Pašvaldības informācija; pētījumi	Reizi trīs gados

(484) 5.6.2.SAM: teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām.

(485) SAM īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta videi draudzīga un vides ilgtspēju veicinoša teritoriāla izaugsme un jaunu darbavietu radīšana, revitalizējot pilsētvidi un reģenerējot degradētās teritorijas, ņemot vērā, ka saskaņā ar VARAM 2013.gadā veikto nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību analīzi tika konstatēts, ka Latvijā pašlaik ir 5826 ha degradētās teritoriju platības, kuru attīstību pašvaldības novērtēja kā perspektīvu. No 5826 ha degradētajām platībām tiek plānots revitalizēt 471 ha jeb 8,08 % degradēto teritoriju. Rezultātā tiks veikti ieguldījumi bijušo rūpniecisko teritoriju un citu degradēto teritoriju sakārtošanā, un tādējādi tiks novērsti piesārņojuma riski vai likvidēti esošie vides piesārņojumi, vienlaikus veicinot teritoriju pieejamību uzņēmējdarbībai un palielinot strādājošo skaitu uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri. SAM tostarp ļaus veicināt Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam izvirzīto pakalpojumu piedāvājumu attīstības mērķu sasniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(486) Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri jeb pilsētas ir teritorijas, kurās jau šobrīd koncentrējas lielākā daļa valsts iedzīvotāju, saimnieciskās darbības aktivitāte, publiskie pakalpojumi, t.sk. AII un ekonomiskā aktivitāte. Tas nozīmē, ka plānojot attīstību, īpaša uzmanība jāpievērš vides kvalitātes aspektam.

Tabula Nr. 2.5.14. (3)

ERAF/KF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.6.2.a	Strādājošo skaits (privātā sektorā) uzņēmumos, kuru ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru teritorija un to funkcionālās teritorijas.	Strādājošo skaits	429 900 (2011)	446 300 - 475 100	CSP	Reizi gadā

(486)¹ 5.6.3.SAM: Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija.

(486)² SAM īstenošanas rezultātā plānots pabeigt Latvijā divu vēsturiski piesārņotāko vietu teritorijas sanāciju, kurās piesārņojošo vielu koncentrācija ir visaugstākā un piesārņojuma izplatība apdraud dabas vērtības, apdzīvotās vietas un iedzīvotāju veselību. Sanācijas rezultātā tiks ne tikai samazināta piesārņojuma negatīvā ietekme, bet arī veicināta teritorijas turpmāka izmantošana saimniecisko darbību veikšanai vai publiskajai lietošanai 7 - 9 ha platībā.

(486)³ Ieguldījumi, lai pabeigtu piesārņoto vietu sanāciju, ir saskaņā ar Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam veikto izvērtējumu, kur noteikts, ka viena no aktuālākajām problēmām piesārņoto vietu apsaimniekošanas jomā ir piesārņoto vietu sanācija, ko neveicot saglabājas gruntsūdeņu un augsnes piesārņojuma tālākas izplatības draudi. Savukārt viens no NAP 2020 rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķiem ir saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei, kas atbilst ieguldījumu prioritātes ietvaros veicamajām darbībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.14. (3) ¹

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2016. gadā)	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.5.6.3.a	To piesārņoto vietu skaits, kas radušās naftas pārstrādes produktu ražošanas laikā un kurās nav veikta sanācija	Piesārņotās vietas	9	7	Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrs	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(487) Degradēto teritoriju atjaunošana, kas balstīta integrētā stratēģiskā plānojumā, uzlabos pilsētas telpisko, publiskās ārtelpas, sociālās un darījumu vides struktūru. Tiks veicināta gan Rīgas pilsētas, gan revitalizējamo teritoriju turpmākā sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanās, t.sk. sekmēta jaunu darbavietu veidošanās, paplašināta sabiedrisko pakalpojumu pieejamība, uzlabotas vides perspektīvas un sociālā drošība.

(488) Degradētās teritorijas efektīva izmantošana nav uzsākama bez mērķtiecīgas intervences un ievērojamiem ieguldījumiem tās revitalizācijā. Veicot ieguldījumus, īpaša uzmanība tiks pievērsta vides kvalitātes veidošanai un uzturēšanai, kā arī kultūras vērtību iedzīvināšanai (plašākā nozīmē). Teritorijas reģenerācijas procesā tiks nodrošināts līdzsvars starp sociālajiem, vides un ekonomiskajiem attīstības faktoriem gan teritorijā kopumā, gan to veidojošajos objektos atsevišķi, ņemot vērā ilgtermiņa un īstermiņa vajadzības. Investīcijas veicamas, ievērojot arī attiecīgā objekta ilgtermiņa darbības stratēģiju, kas pamato pieprasījumu objekta nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu. Veicot mērķtiecīgu intervenci attiecīgajās teritorijās, arī apkārtesošie komersanti tiks motivēti attīstīties, papildinot pakalpojumu klāstu un uzlabojot to kvalitāti un pieejamību.

(489) Vienlaikus investīcijām jānodrošina arī atbilstība stratēģijas "Eiropa 2020" un nacionāla līmeņa attīstības prioritātēm, kas noteiktas NAP 2020 un citos plānošanas dokumentos. Piemēram, Eiropas darba kārtībā Kultūrai darba plānā 2011.-2014.gadam norādīts, ka kultūras objektiem ir stratēģiska nozīme, lai sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos ES reģionos un pilsētās.

(490) Ieguldījumi pilsētvides revitalizācijā 5.6.1.SAM ietvaros, rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti saskaņā ar NAP 2020 noteiktajām prioritātēm, pašvaldību attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā (līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādņu "Radošā Latvija" 2014.-2020.gadam noteiktajiem uzdevumiem. Tiks veikta izpēte, lai noteiktu piemērotākās teritorijas, kurās varētu veikt šādas investīcijas, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu SAM rezultātus.

(491) 5.6.2.SAM ietvaros prioritāri plānots atbalstīt tos projektus, kas noteikti kā pašvaldību prioritātes, saistīti ar citiem integrēto attīstību veicinošiem projektiem, tiešā veidā vērsti uz nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldību attiecīgo teritoriju daļu vides kvalitātes uzlabošanu. Ievērojot Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteikto, atbalstu pilsētvides kvalitātes paaugstināšanai plānots piešķirt pašvaldības integrētajās attīstības programmās definētajiem prioritārajiem investīciju projektiem, kurus īsteno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, nepieciešamības gadījumā veidojot partnerību ar apkārtējām pašvaldībām, saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem. Uz 2014.gada 31.decembri visām pašvaldībām, kas paredzētas kā atbalsta saņēmējas, ir apstiprinātas aktuālas attīstības programmas 2014.-2020.gada periodam, vai arī to izstrādi ir plānots pabeigt tuvākajā laikā.

(492) Rīgas pilsētā ir identificētas vairākas potenciālās atbalstāmās teritorijas, kurās ir plānotas un jau veiktas ievērojamas investīcijas, sabiedriskas infrastruktūras izveide ar kultūras vai sporta funkciju šajās teritorijās ne tikai papildinās jau veiktās un plānotās investīcijas, bet galvenokārt nodrošinās apmeklējuma pieauguma kritisko apjomu un teritorijā sniegto publisko pakalpojumu attīstību un pieejamību, kas nepieciešams, lai panāktu būtiskas izmaiņas attiecīgo teritoriju izmantošanā. Revitalizācijas pasākumu ietvaros papildus sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai tiks uzlabota attiecīgās teritorijas vides kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.

(493) Lai veicinātu Rīgas revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, uzlabotu nodarbinātību sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, nepieciešams revitalizēt un attīstīt pilsētas degradētās teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmākā vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, kā arī tiktu rekonstruēta un attīstīta maza mēroga sabiedriskā infrastruktūra.

(494) Investīcijas plānotas, lai nodrošinātu degradēto teritoriju revitalizāciju (funkcionālo aktivizēšanu, ieskaitot degradēto teritoriju komunikāciju pieslēgumus kopējām pilsētu komunikāciju tīklam) saskaņā ar pašvaldību integrētas attīstības programmām, tādā veidā veicinot pašvaldību turpmākās sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanos, kā arī risinot piesārņojuma problēmas. Sekmējot pilsētu attīstību, svarīgi panākt līdzsvaru starp ekonomiskās darbības, kopienas attīstības un vides kvalitātes aspektiem, kas ir būtiski pilsētu pievilcības un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumi.

(495) Tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši ERAF regulas 3.panta pirmās daļas "e" apakšsadaļā minētajam var tikt atbalstīta veicot ERAF ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5.panta sestās daļas "c" apakšsadaļu. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai, ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā, var tikt atbalstīti kā daļa no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas jo īpaši attiecasuz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(495)¹ Joprojām Latvijas teritorijā ir saglabājušās intensīva vēsturiskā piesārņojuma zonas, no kurām piesārņojums izplatās tālāk, nonākot pazemes un virszemes ūdeņos, ietekmējot vides kvalitāti ne tikai tiešā piesārņotās vietas apgabalā, bet izplatoties ļoti plašā teritorijā. Ūdens vidē noturīgo ķīmisko vielu piesārņojums akumulējas ekosistēmās un procesus veicinošos apstākļos izplatās plašā areālā, ietekmējot arī pazemes dzeramā ūdens horizontus. Lielākos draudus rada piesārņojums ar bīstamajām ķīmiskajām vielām.

(495)² Lai varētu samazināt vēsturiskā piesārņojuma radītās sekas, nepieciešama šādu teritoriju sanācija, jo ir būtiski mazināt risku, ko rada piesārņojuma ietekme uz bioloģisko daudzveidību, pazemes ūdensgūtnēm un upju baseiniem, augsni, līdz ar to arī uz iedzīvotāju veselību un dabas resursiem. Šādu piesārņoto vietu sanācijai ir nepieciešamas specifiskas attīrīšanas tehnoloģijas, kā arī individuāli risinājumi sanācijas procesā savāktā piesārņojuma utilizācijai vai apglabāšanai.

(495)³ Vispiesārņotākās vietas Latvijā ir Inčukalna sērskābā gudrona dīķi, kuru sanācija uzsākta jau 2007.-2013.gada plānošanas periodā. Projekta īstenošanas laikā tika konstatētas gudrona netipiskas ķīmiskās un fizikālās īpašības, kas būtiski kavēja ekskavētā gudrona pārstrādes un utilizācijas procesu, tādējādi bija nepieciešams veikt izmaiņas gudrona pārstrādes un utilizācijas tehnoloģiskajā risinājumā, un tas sadārdzināja sanācijas darbu izmaksas. 2015.gada vidū projekta finansējuma saņēmējs pārtrauca sanācijas darbu līgumu, jo sanācijas darbu veicējs nenodrošināja sanācijas darbu līgumā noteikto saistību izpildi. 2015.gada beigās tika sagatavoti un noteiktā kārtībā Eiropas Komisijā iesniegti priekšlikumi grozījumiem projektā. Eiropas Komisija tos apstiprināja 2016.gada 7.jūnijā, atzīstot neparedzamu apstākļu rašanos projekta īstenošanas laikā, kā rezultātā palielinājās projekta kopējais budžets, kā arī apstiprināja projekta īstenošanas dalīšanu posmos pa ES fondu plānošanas periodiem. Līdz ar to projekts īstenojams divu plānošanas periodu ietvarā, 2014.-2020.gada plānošanas periodā pabeidzot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(496) 5.6.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam noteiktajiem sabiedriski nozīmīgajiem objektiem un prioritāri atbalstāmo degradēto teritoriju revitalizēšanai, veikt maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu.

(497) 5.6.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīgas pilsētas degradētās apkaimes.

(498) 5.6.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: iedzīvotāji, saimnieciskās darbības veicēji, investori, tūristi.

(499) 5.6.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: projektus plānots realizēt sadarbībā starp pilsētas pašvaldību (t.sk. tās uzņēmumiem), valsts pārvaldes iestādēm (t.sk. valsts kapitālsabiedrībām), kā arī investoriem un attīstītājiem.

(500) 5.6.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(501) 5.6.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalstu plānots sniegt integrētajās pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto (deprived areas) teritoriju⁷⁹ atjaunošanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra), t.sk. attiecināmajās izmaksās paredzēts iekļaut ēku būvniecību/rekonstrukciju un aprīkojumu (ierobežotā apjomā). Latgales plānošanas reģionā investīcijas plānotas nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros un to funkcionālās teritorijās (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldībās). Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izvietošanai tajās vai esošo paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Atbilstība integrētai pašvaldības attīstības programmai, t.sk. investīciju plānam tiks paredzēta kā nosacījums KP fondu finansējuma saņemšanai. Nacionālās nozīmes centri veic projektu definēšanu atbilstoši ERAF Regulas 7. Panta noteiktajam par integrēto pilsētvides attīstību un kas noteikti kā pašvaldību prioritārie projekti saskaņā ar pašvaldības specializāciju, vienlaikus ir saistīti ar degradēto teritoriju atjaunošanu un sociāli ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu veidošanu attiecīgajā teritorijā.

(502) 5.6.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji.

(503) 5.6.2.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to funkcionālās teritorijas (t.sk. novada teritorija ārpus attīstības centra un apkārtējās pašvaldības, īpaši Latgales reģiona pašvaldības). EUR 92 138 673 indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.

(504) 5.6.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019. gadam, kuras skar īpaši demogrāfiskie, sociālie un nabadzības riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai, īpaši Latgales reģiona pašvaldībām. Noteikta apjoma finansējumu varēs izmantot tikai attīstības centru un to funkcionālo teritoriju sadarbības projektiem. Atbalsts tiks sniegts tiem projektiem, kas būs noteikti pašvaldību integrētajās attīstības programmās, t.sk. attīstības centriem nosakot potenciālos sadarbības projektus ar tās funkcionālo teritoriju un savstarpēji saskaņojot to. Projektus, kuriem finansējumu plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam, noslēdzot deleģēšanas līgumu ar vadošo iestādi un sadarbības iestādi atlasīs deviņas pilsētas, kas ir nacionālas nozīmes attīstības centri un jau sākotnēji, izstrādājot vai aktualizējot savas attīstības programmas, iekļaus potenciālo projektu sarakstu, attiecīgi Reģionālās attīstības koordinācijas padome (sadarbības un koordinācijas mehānisms), kuras sastāvu veidos ITI īstenošanā iesaistītās organizācijas - pilsētu pašvaldības un pašvaldību apvienības, kā arī KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas, plānošanas reģioni un citas integrētu ilgtspējīgu pilsētvides investīciju ieviešanā un uzraudzībā iesaistītās iestādes un organizācijas, saskaņos izstrādātās vai aktualizētās attīstības programmas. Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.

(505) Lai nodrošinātu tematisko demarkāciju starp ieguldījumiem 5.6.1. un 5.6.2.SAM ietvaros, atbalsts 5.6.1.SAM vērsts uz degradēto teritoriju sakārtošanu kultūras un sporta pakalpojumu attīstības nolūkā, savukārt 5.6.2.SAM atbalstu plānots sniegt pašvaldību prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju atjaunošanu.

(506) Projektu atlasē un īstenošanā tiks nodrošināta atbilstība valsts atbalsta regulējumam.

(506)¹ 5.6.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: piesārņojuma avota likvidācija, piesārņotās teritorijas sanācija, sanācijas procesā izņemtā piesārņojuma utilizācija vai apglabāšana, lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, atjaunojot vides kvalitāti.

(506)² 5.6.3.SAM finansējuma saņēmējs: valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju.

(506)³ 5.6.3.SAM lielie projekti: indikatīvi plānots īstenot lielo projektu "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācijas II kārta".

(506)⁴ 5.6.3.SAM projektu atlase: skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(506)⁵ Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu. Projektu, kā arī citu tādu darbību īstenošanai, kuru veikšana vai galarezultāts var būtiski ietekmēt vidi, Latvijā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.5.15. (5)

ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
i.5.6.1.ak (CO38)	Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa	m2	ERAF	10 000	Pašvaldības informācija	Reizi gadā
i.5.6.1.bk (CO39)	Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās vai komercēkas pilsētās	m2	ERAF	20 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.6.1.c	Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits	Objektu skaits	ERAF	12	Pašvaldības informācija	Reizi gadā
i.5.6.2.ak (CO22)	Kopējā atjaunotās zemes platība	ha	ERAF	471	Projektu dati	Reizi gadā
i.5.6.3.ak (CO22)	Kopējā atjaunotās zemes platība	ha	ERAF	2.5	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.5.16. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starposma vērtība 2018.gads	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Siev.	Vīr.	Kopā
Finanšu rādītājs	(F07) Finanšu rādītājs 5.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	109 957 466			459 462 907	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F08) Finanšu rādītājs 5.PV (KF)		EUR	KF	Mazāk attīstītie reģioni	35 200 539			225 792 618	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.5.3.1.ak Uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas sistēmas apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums (CE) (CO19)	kopējais	Iedzīvotāju ekviavalents	KF	Mazāk attīstītie reģioni	1175			32 782	Projektu dati	Rādītājs iekļauj darbības SAM 5.3.1. ietvaros, kur plānotas investīcijas notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrā. Rādītājs atbilst 53,44 % no kopējā KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Iznākuma rādītājs	i.5.6.2.ak Kopējā atjaunotās zemes platība (CO22)	kopējais	ha	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			471	Projektu dati	Rādītājs atspoguļo SAM 5.6.2. investīcijas degradēto teritoriju sakārtošanā un rūpniecisko teritoriju sakārtošanā. Rādītājs atbilst 49,79 % no kopējā ERAF finansējuma prioritārajam virzienam
Galvenais īstenošanas posms	5.6.2. Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu (S562)	Noslēgtie līgumi ar finansējuma saņēmējiem par projektu ieviešanu nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām	Līgumi	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	10				Projektu dati	N/A

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.10.2018. rīkojumu Nr.485 (L.V., 5.OKT., NR.197)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.5.17. (7-12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
5	11 826 219	1	390 526 470	7	88 984 817	7	54 528 752	N/A	N/A	5	39 856 031
7	11 826 219			1	172 521 464	1	92 138 673			6	350 670 439
21	11 826 219			3	36 881 516	5	243 859 045
34	23 652 438			2	92 138 673
72	82 783 529
86	3 072 721
87	39 856 031
89	186 592 539
92	700 555
94	18 390 000

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.5.18. (7-12)

Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
17	44 998 656	1	191 923 724	7	89 361 217	7	191 923 724	N/A	N/A	5	0
18	9 184 249			1	51 367 342					6	191 923 724
19	1 588 415			3	28 127 809
21	102 562 507			2	23 067 356
22	0
85	29 224 830
86	4 365 067
87	0

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.6. Ilgtspējīga transporta sistēma

(507) Lai nodrošinātu ilgtspējīgu transporta infrastruktūru un labas kvalitātes transporta un loģistikas pakalpojumus, kas nodrošina darbavietas un pienesumu pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumam, prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" ietvaros jākombinē gan KF, gan ERAF atbalsta pasākumi, veicinot ilgtspējīgu un efektīvu rezultātu sasniegšanu. Ieguldījumi prioritārā virziena ietvaros plānoti atbilstoši Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam, kā arī, lai papildinātu 2007.-2013.gada plānošanas periodā veiktās investīcijas, nodrošinot to ilgtspēju. No ESI fondiem plānotās investīcijas ceļu infrastruktūrā tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-2020.gadam.

(508) KF un ERAF atbalsts ir plānots tā, lai sekmētu kvalitatīvas transporta infrastruktūras (ceļi, dzelzceļš, TEN-T sasaiste ar pilsētām, lidosta "Rīga", lielās ostas) nodrošināšanu, kas ir pamats konkurētspējīgas, ilgtspējīgas, komodālas transporta sistēmas attīstībai, vienlaikus veicinot augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus. Atbalsts tiek sniegts dažāda mēroga nozīmes ceļu infrastruktūras pilnveidošanai un attīstībai, novēršot ceļu sabrukšanu, lielo ostu un lidostas "Rīga" drošības pasākumu uzlabošanai un vides piesārņojuma mazināšanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai, nodrošinot vienotu transporta sistēmu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(509) 6.1.ieguldījumu prioritāte: atbalstīt multimodālu Eiropas vienoto transporta telpu, investējot TEN-T (KF).

(510) 6.1.1.SAM: palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti.

(511) Īstenojot SAM, tiks uzlabots drošības līmenis ostās, un novērsti vājo punktu radītie ierobežojumi TEN-T transporta infrastruktūras darbībā.

(512) Lai ūdens transporta sektorā samazinātu esošo piesārņojumu, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums, būtiski ir nodrošināt atbilstošu autoceļu un dzelzceļa caurlaides spēju un savienojumu ar ostām. Attiecīgi SAM ietvaros plānots uzlabot kuģošanas ceļu un sauszemes savienojumus ostām (jaunas infrastruktūras izbūve, esošas infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana,jūras transporta infrastruktūras, t.sk., ostas kuģošanas ceļa padziļināšana, paplašināšana un iztaisnošana, kuras mērķis ir kuģošanas drošības paaugstināšana, kas vienlīdzīgi ietekmēs ostas lietotājus kopumā un ļaus novērst TEN - T tīkla problemātisko posmu radīto negatīvo ietekmi uz kuģošanas drošības līmeni lielajās ostās). Jūras ostām ir svarīga loma kā loģistikas centriem, un tām ir vajadzīgi droši un efektīvi savienojumi ar iekšzemi. Investīciju rezultātā tiks nodrošināta atbilstoša TEN-T tīklā iekļauto ostu infrastruktūras rekonstrukcija un izbūve, kā arī atbalstīta sauszemes pievadceļu funkcionalitātes palielināšana, sekmējot kravas operāciju novirzīšanu no pilsētām, lai mazinātu sastrēgumus, saudzētu vidi un paaugstinātu drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(513) Rekonstruētās hidrotehniskās būves un uzlabotā jūras transporta infrastruktūra uzlabos kuģošanas drošību un ostas funkcionalitāti, atļaujot kuģu kustību nelabvēlīgos laika apstākļos, kādos kuģu kustība pašlaik tiek apturēta. Tas ļaus palielināt kuģošanas drošību, kā arī samazināt kuģu dīkstāves, atrodoties reidā, tādējādi mazinot kuģu dzinēju darbības rezultātā radītās emisijas. Ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošana radīs priekšnosacījumus vidēji ar vienas ostā pārkrautās tonnas pārvadāšanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(514) Veicot ostu koplietošanas infrastruktūras sakārtošanu, tiks rekonstruētas kritiskā stāvoklī esošās kopējās hidrotehniskās būves, uzlabota jūras transporta infrastruktūra lielajās ostās un veikti ieguldījumi kuģu satiksmes monitoringa un koordinācijas sistēmas attīstībā, kas paaugstinās kuģošanas drošību un uzlabos vides kvalitāti ostu teritorijās, dodot ieguldījumu ESSBJR mērķa "Glābt jūru" sasniegšanā, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātes "Tīra un droša kuģošana" ietvaros. No KP fondiem tiks finansēts tikai atbalsts publiskai infrastruktūrai, un tikai gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti. Direktīvas Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidei izpildei (paredzēts, ka Direktīva stāsies spēkā līdz 2014.gada beigām un dalībvalstīm būs jāizstrādā nacionālie ietvari tās izpildei divu gadu laikā kopš tās stāšanās spēkā) arī būs nepieciešamas investīcijas tajā paredzēto prasību izpildei attiecībā uz alternatīvajām degvielām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.6.1. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.1.1.a	Laika apstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves samazinājums	Stundas	170 (2012.gads)	KF	100	Projektu dati	Projektu īstenošanas noslēgumā
r.6.1.1.b	Pievadceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars	%	62 (2014.gads)	KF	47	Lielo ostu pārvalžu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(515) 6.1.2.SAM: veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga".

(516) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlaboti vides un drošības pasākumi starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī tiks uzlabota gaisa telpas drošība gaisa satiksmes vadības zonā. KP fondu investīcijas starptautiskajā lidostā "Rīga" tiks veiktas gadījumos, kad nav pieejami citi finansēšanas avoti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(517) Lai nodrošinātu starptautiskās lidostas "Rīga" ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams turpināt lidostas "Rīga" infrastruktūras modernizēšanu un attīstību, kas saistīta ar ietekmes uz vidi mazināšanu un drošības prasību paaugstināšanu atbilstoši pieaugošajam lidojumu, pasažieru un kravu skaitam.

(518) Lai samazinātu lidostas darbības negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinot lidostas infrastruktūras sakārtošanu un pilnveidojot energoefektivitāti, tiks veikta otras ātrās nobrauktuves izbūve, kas ļaus samazināt gaisa kuģu manevrēšanai ar ieslēgtiem dzinējiem nepieciešamo laiku un gaisa kuģu dzinēju radīto CO₂ emisiju apjomu un trokšņa piesārņojumu. Tāpat plānots veikt ieguldījumus lidostas tehnisko un darbībai nepieciešamo ēku rekonstrukcijā, paaugstinot ēku energoefektivitāti, samazinot siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas (tai skaitā arī CO₂ emisijas), kas kaitīgas videi un cilvēka veselībai, ka ari ieguldījumi tehniskajā aprīkojumā. Ieguldījumi publiskās daļas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcijā un ielu rekonstrukcijā samazinās piesārņojošo vielu emisijas no lietusūdeņiem lidostas teritorijā. Uguņu ierīkošana peronu manevrēšanas ceļu ass līnijās nodrošinās, ka sliktas redzamības laika apstākļos gaisa kuģi varēs ātri nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu, un tādejādi mazinot gaisa kuģu sastrēgumu, kuri gaida uz nolaišanos, kas savukārt sekmēs gaisa kuģu radīto CO₂ emisiju samazinājumu gaisā. Veicot apgaismojuma nomaiņu lidostas teritorijā tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš un CO₂ emisiju apjoms. Savukārt nodrošinot lidlauka turpmāku uzlabošanu atbilstoši CAT II standartiem tiks uzlabota gaisa kuģu kustības drošība pie nelabvēlīgiem (samazinātas redzamības) laika apstākļiem.

(518)¹ Lai gaisa telpas izmantošana starptautiskās lidostas "Rīga" gaisa satiksmes vadības zonā un gaisa telpā citur Latvijā būtu droša un pieņemtie lēmumi gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzības jomā Latvijas gaisa telpā būtu balstīti uz faktisko informāciju par gaisa telpas izmantotāju ieradumiem, tiks veikta bezpilota gaisa kuģu un to uztveršanas iekārtu iegāde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.2. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012. gadā)	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.1.2.a	Ielidojošo reisu ar kursu RWY18 gaisa kuģu dzinēju radītais vidējais CO2 apjoms manevrēšanas laikā (taxi-in)	kg	211	KF	179	VAS Starptautiskā lidosta "Rīga"	Reizi gadā
r.6.1.2.b	Notekūdeņu ķīmiskā skābekļa patēriņa vērtība	mg/l	168	KF	<125	VAS Starptautiskā lidosta "Rīga"	Reizi gadā

(519) 6.1.3.SAM: nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu.

(520) SAM īstenošanas rezultātā tiks samazināti sastrēgumi uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem, un novērsti infrastruktūras pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā.

(521) Rīgas transporta infrastruktūrā, atbilstoši Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānam un Rīgas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, īpaši nozīmīga ir integrētas transporta sistēmas veidošana un pilsētas centrālās daļas atbrīvošana no tranzīta satiksmes. To veicot, mazināsies maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, kā arī tiks sakārtota tranzītkravu kustība, palielinot transporta tīkla caurlaides spēju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(522) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti pārrāvumi esošo pilsētas maģistrālo ielu tīklā, un izveidota nepārtraukta pilsētas maģistrāle ziemeļu - dienvidu virzienā, kravas transports tiks novirzīts no lielu sabiedrisku objektu tuvumā esošām ielām, kā arī tiks samazināts ceļu satiksmes negadījumu konfliktpunktu skaits.

(523) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))

Tabula Nr. 2.6.3. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.g.)	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.1.3.a	Vidējais transportlīdzekļa aizkavējuma laiks	Minūtes	23,83	KF	15,77	Rīgas dome	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(524) 6.1.4.SAM: pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu.

(525) SAM īstenošanas rezultātā tiks novērsti infrastruktūras pārrāvumi pilsētās, un radīts alternatīvs maršruts tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

(526) Pilsētu maģistrālo ielu fragmentārais raksturs, pieaugošā privātā un kravas transporta intensitāte ir faktori, kas nosaka investīciju nepieciešamību maģistrālo ielu tīkla izveidei. Sabiedriskā transporta nodalīšana no kravu transporta kustības, tranzītkravu nodalīšana no pilsētas centra ir galvenie šo maģistrālo ielu uzdevumi, saglabājot pilsētu satiksmes funkcionalitāti.

(527) Investīciju rezultātā tiks veicināta lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrēta sasaiste TEN-T tīklā; tādējādi attīstot pilsētu tranzītmezgla funkcijas, paaugstinot maģistrālo ielu caurlaides spējas, uzlabojot transporta plūsmas vidējo ātrumu un saīsinot pārvietojoties nepieciešamo laiku, vienlaikus veicinot ekoloģiskās un dzīves vides kvalitātes uzlabošanos pilsētas iedzīvotājiem. Minēto rezultātu sasniegšana, nosakot atbilstošus projektu iesniegumu atlases kritērijus, kā arī rādītājus, tiks nodrošināta projektu līmenī. Lai nodrošinātu transporta jomas ex ante nosacījumu izpildi atbilstoši PL noteiktajam tiks izstrādāts projektu saraksts, kura ietvaros tiks veikts novērtējums par 6.1.4.SAM ietekmi uz maģistrālo ielu caurlaides spēju un laika ietaupījumu.

Tabula Nr. 2.6.4. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.g.)	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.1.4.a	Lielo pilsētu skaits, kur izveidoti alternatīvi maršruti TEN-T tīkla tranzīta un kravu transportam	Pilsētas	1	KF	4	Projektu dati	Reizi gadā

(528) 6.1.5.SAM: valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana.

(529) Īstenojot SAM, tiks uzlabota to valsts galveno autoceļu kvalitāte, kas atrodas TEN-T autoceļu tīklā.

(530) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā konstatētās problēmas, laika periodā no 2014.-2020.gadam tajā ir jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi, t.sk. valsts galveno autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, par 80% tiks samazināti valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars.

(531) Nozīmīgs ieguvums no kvalitatīva autoceļu tīkla ir valsts konkurētspējas ievērojama paaugstināšanās. Labā kvalitātē uzturēts autoceļu tīkls nodrošina valsts ekonomikas funkcionēšanu un veicina attīstību, nodrošina iespēju pārvietoties iedzīvotājiem, pārvietot preces un sniegt pakalpojumus par iespējami zemākām izmaksām, kā arī tas ir nozīmīgs satiksmes drošības faktors un veicina tūrisma attīstību.

(532) Investīciju rezultātā rekonstruētie ceļi ļaus nodrošināt trūkstošo sasaistes posmu ar TEN-T tīklu attīstību, savukārt kvalitatīva transporta infrastruktūra samazinās tās uzturēšanas izmaksas. Investīcijas plānotas tā, lai sniegtu ieguldījumus arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, t.sk. ievērojot direktīvā 2008/96/EK noteiktās prasības kā arī ļaus samazināt pārvietošanās ilgumu.

Tabula Nr. 2.6.5. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.g.)	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.1.5.a	Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars	%	46,3	KF	10	VAS "Latvijas Valsts ceļi"	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)¹ 6.1.6.SAM: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(532)² Šobrīd publiskajā pārvaldē autoceļu un transporta datu pārvaldība ir decentralizēta un nav harmonizēta to efektīvas koplietošanas nodrošināšanai. Datus par satiksmi, autoceļiem un to izmaiņām uztur vairākas publiskās pārvaldes iestādes, taču nav skaidri definētas to savstarpējās atbildības datu izmaiņu uzturēšanai un apziņošanai, kā arī nav vienotu reglamentētu standartu ar transportu saistītu datu klasifikācijā un apmaiņā starp dažādām publiskās pārvaldes iestādēm (datu apmaiņas kārtību nosaka divpusēji līgumi individuāli katrā gadījumā). Standartizācijas trūkums palielina jaunu inteliģentās transporta sistēmas (turpmāk - ITS) pakalpojumu izveides izmaksas un sarežģītību, kā arī rada potenciālu vairāku avotu datu nesavietojamību un samazina to kopējās analīzes iespējas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(532)³ Lai apzinātu pašreizējo ITS attīstības situāciju Latvijā un sniegtu pamatotas rekomendācijas nacionālas nozīmes ITS pakalpojumu saskaņotai ieviešanai un sasaistei ar citiem transporta veidiem, veikta izpēte, kuras ietvaros tika identificēti pasākumi, kurus nepieciešams veikt, lai nodrošinātu koordinētu ITS attīstību. Latvijā, kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem tika identificēta nepieciešamība izveidot transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punktu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.5.1. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.g.)	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.1.6.a	Transporta nozares informācijas nacionālajā (valsts) piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits80	Datu kategoriju skaits	0	KF	20	Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" izveidotajā nacionālās piekļuves punktā iekļautās datu kategorijas	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(532)⁴ 6.1.7.SAM: Multimodāla transporta sistēmas iespējošana

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁵ Saistībā ar Rail Baltica dzelzceļa stacijas izbūvi nepieciešami nozīmīgi transporta un infrastruktūras pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu transporta mezglu un uzlabos sasaisti starp Maskavas priekšpilsētu, centru un Daugavas kreisā krasta teritoriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁶ Rail Baltica lokālplānojuma izstrādes ietvaros ir apzinātas nepieciešamās papildu darbības, kas neiekļaujas Rail Baltica projekta teritorijā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rajonā, bet ir nepieciešamas multimodālā transporta mezgla funkcionalitātes uzlabošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁷ Transporta un mobilitātes jautājumi īpaši aktuāli ir Rīgā un tās apkārtnē, jo Rīgas pilsētas morfoloģiskā robeža sniedzas tālu pāri tās administratīvajām robežām, ko stimulē dažādas ekonomiskās aktivitātes. Ap galvaspilsētu Rīgu ir izveidojusies funkcionāli cieši saistīta ekonomiskās un sociālās kustības telpa - Rīgas metropoles areāls, ko veido Rīgas pilsēta kopā ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām un Pierīgas novadu pašvaldībām, kurās izteikta iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija. Ātra un efektīva sasniedzamība ir vienlīdz izšķiroša gan vietējā mērogā ikdienas mobilitātei un pakalpojumu pieejamībai, gan starptautiskā mērogā konkurētspējas stiprināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(532)⁸ SAM īstenošanas rezultātā tiks optimizēta transporta plūsma mezgla tuvumā, kā arī uzlabota gājēju un velotransporta piekļuve Rīgas Centrālās stacijas multimodālajam transporta mezglam. Veiktas priekšizpētes integrēta Rīgas metropoles areāla multimodāla sabiedriskā transporta plāna priekšlikuma izstrādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.5.2. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2020.g.)	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.1.7.a	Vidējā sabiedriskā transporta aizkavējuma laika samazinājums	Minūtes	4	KF	3	Rīgas pilsētas pašvaldība	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(533) Kompleksas investīcijas ieguldījumu prioritātes ietvaros vērstas uz visaptverošu transporta sistēmas attīstību, sniedzot ieguldījumu videi draudzīgākas un efektīvākas transporta sistēmas izveidei. Investīcijas visos SAM plānotas, lai stratēģiski papildinātu un turpinātu 2007.-2013.gada plānošanas periodā ar KP fondu atbalstu īstenotās aktivitātes trūkumu novēršanai TEN-T tīkla infrastruktūrās, tajā skaitā īstenotos projektus Rīgas un Rīgas ostas integrēšanai TEN-T tīklā, investīcijas Rīgas brīvostā un lidostā "Rīga".

(534) KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros Latvijas lielajās ostās īstenoti projekti ostas akvatorijas padziļināšanai, piestātņu būvniecībai un rekonstrukcijai, kā arī kompleksam saistītās infrastruktūras inženiertīklu būvniecībai. Tomēr joprojām tiks novērsti vājo punktu ierobežojumi TEN-T tīkla infrastruktūras darbībā, kas ostu gadījumā īpaši attiecas uz vāji attīstītu ūdens transporta un sauszemes transporta savienojumu, tāpēc SAM ietvaros investīcijas paredzētas publiskajā infrastruktūrā, lai nodrošinātu piekļuvi gan no jūras, gan sauszemes puses. Investīcijas lielajās ostās tiks vērstas uz piesārņojuma mazināšanu ūdens transporta sektorā, kura iemesls ir efektīvas ūdens infrastruktūras trūkums un vāji attīstīts ūdens transporta un sauszemes transporta savienojums. Detalizēta informācija par ostu vajadzībām minēta ostu izvērtējuma ziņojumā⁸¹.

(535) Lidostā "Rīga" KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros veikta skrejceļa segas virskārtas renovācija, lidjoslas un ziemeļu gala drošības zonas nostiprināšana, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve skrejceļa ziemeļu galā, peronu rekonstrukcija, divu pretapledošanas apstrādes laukumu izveide. Lidosta "Rīga" no saviem līdzekļiem ir uzsākusi īstenot projektu, kas saistīts ar kapacitātes palielināšanu; papildus minētajam, atbilstoši EK nostājai⁸², 6.1.2.SAM ietvaros starptautiskajā lidostā "Rīga" paredzēts risināt jautājumus saistībā ar vides un drošības pasākumu uzlabošanu. Lai sasniegtu plānotos rezultātus attiecībā uz lidostas "Rīga" attīstību, jāveic kompleksi ieguldījumi lidostas attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā un materiāltehniskajā bāzē, lai vienlaikus tiktu sekmēta klimata politikas mērķu sasniegšana, atbilstoši pieaugošajiem apgrozījuma apjomiem.

(536) Rīgai nozīmīgo integrēto transporta sistēmu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes iespējams attīstīt, rekonstruējot un izbūvējot būtiskākos maģistrālo ceļu posmus. Nozīmīgs punkts iebraukšanai un izbraukšanai no pilsētas ar autobusu, lidmašīnu vai vilcienu tiek veidots, savstarpēji integrējot Centrālo dzelzceļa staciju un Starptautisko autoostu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(537) Pilsētu transporta infrastruktūras sasaistes TEN-T tīklā ietvaros tranzītmezgla funkciju attīstīšanai jāveic nozīmīgāko transporta infrastruktūras posmu attīstība un integrēšana TEN-T tīklā, lai paaugstinātu caurlaides spējas, uzlabotu transporta plūsmas ātrumu un saīsinātu brauciena laiku, vienlaikus uzlabojot ekoloģisko un dzīves vides kvalitāti pilsētas iedzīvotājiem.

(538) Lai novērstu valsts autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-2020.gadam jāveic valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi - pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Investīcijas valsts autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.-2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus un transporta koridorus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.

(539) 6.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu drošības līmeni ostās un novērstu vājo punktu radītos ierobežojumus TEN-T transporta infrastruktūras darbībā, plānots veikt molu un viļņlaužu pārbūvi vai atjaunošanu, ostas kuģu kanāla padziļināšanu, paplašināšanu un iztaisnošanu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecību, nodrošināt ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu, kā arī veikt ar citu drošības prasību ievērošanu saistītās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(540) 6.1.1.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga, Ventspils un Liepāja.

(541) 6.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Lielo ostu pārvaldes.

(542) 6.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības:

1) vides un drošības pasākumu uzlabošana starptautiskajā lidostā "Rīga" - manevrēšanas ceļu tīkla uzlabošana un aprīkošana ar ass gaismām, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, kā arī energoefektīvākas tehnikas, iekārtu un aprīkojuma iegāde, apgaismojuma infrastruktūras modernizācija;

2) gaisa telpas drošības uzlabošana, veicot bezpilota gaisa kuģu reģistrācijas informācijas sistēmas izveidi un pasīvā rakstura bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas iegādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(543) 6.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: pasažieri, kravu un pasažieru pārvadātāji, visu transporta veidu satiksmes dalībnieki.

(544) 6.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kas veic civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(545) 6.1.2.SAM ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(546) 6.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu un pilsētas centrālās daļas atbrīvošanu no tranzīta satiksmes, mazinot maģistrālo ielu fragmentāro raksturu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(547) 6.1.3.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.

(548) 6.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldība, pašvaldības uzņēmumi.

(549) 6.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: jaunu maģistrālo ielu, maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar Eiropas komunikāciju tīklu elementiem (alternatīvu kravas ceļu izbūvi, rekonstrukciju vai modernizāciju).

(550) 6.1.4.SAM indikatīvās mērķteritorijas: nacionālās nozīmes attīstības centri.

(551) 6.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM, pašvaldības.

(552) 6.1.5.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā rekonstrukcija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

(553) 6.1.5.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.

(554) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(554)¹ 6.1.6.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Transporta nozares informācijas nacionālā piekļuves punkta izveide

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)² 6.1.6.SAM indikatīvās mērķteritorijas: visa Latvija

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)³ 6.1.6.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(554)⁴ 6.1.7.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi saistīto infrastruktūras pārkārtojumu nodrošināšana Rīgas pilsētas centrā un pieguļošajā teritorijā, tai skaitā transporta, gājēju un velobraucēju infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, sekmējot Baltijas mēroga multimodāla transporta mezgla izveidi un pilnvērtīgu funkcionēšanu. Pētījumu un plānošanas dokumentu sagatavošana, kas saistīti ar integrētu un koordinētu multimodāla sabiedriskā transporta plāna izstrādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(554)⁵ 6.1.7.SAM indikatīvās mērķteritorijas: Rīga.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(554)⁶ 6.1.7.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Rīgas pilsētas pašvaldība, Satiksmes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.6. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.6.1.1.a	Rekonstruētās hidrotehniskās būves	Hidrotehniskās būves	KF	4	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.1.b	Rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums	km	KF	12	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.2.a	Izbūvēta peronu manevrēšanas ceļa otrā ātrā nobrauktuve	m2	KF	12 090	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.2.b	Modernizēto peronu manevrēšanas ceļu kopējais garums	m	KF	11 330	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.2.c	Bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārtas un gaisa telpas drošības uzlabošanas sistēmas izveide	komplekts	KF	1	Projekta dati	Projekta īstenošanas noslēgumā
i.6.1.3.a	Rekonstruēto vai izbūvēto tiltu, pārvadu un tuneļu kopējais garums	km	KF	4,087	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.4.a	Izbūvēto, rekonstruēto vai modernizēto alternatīvo kravas ceļu, ielu un pārvadu kopējais garums sasaistei ar TEN-T	km	KF	12,86	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.5.ak (CO14a)	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums	km	KF	327	Projektu dati	Reizi gadā
i.6.1.6.a	Izveidots transporta nozares informācijas nacionālais piekļuves punkts	gab.	KF	1	Projektu dati	Projekta īstenošanas noslēgumā
i.6.1.7.a	Pārbūvēto krustojumu skaits	gab.	KF	3	Projektu dati	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(555) 6.2.ieguldījumu prioritāte: attīstīt un atjaunot visaptverošu, kvalitatīvu un savstarpēji savietojamu dzelzceļa sistēmu un veicināt trokšņa mazināšanas pasākumus (KF).

(556) 6.2.1.SAM: nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti.

(557) Veicot dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, vienlaikus īstenojot arī drošības pasākumus, tiks uzlabota cilvēku un kravu mobilitāte dzelzceļa pārvadājumos, tādejādi attīstot dzelzceļu kā ilgtspējīga transporta sistēmas nozīmīgu komponenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(558) (Svītrots ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246))

(559) Investīcijas Rīgas dzelzceļa mezglā sekmēs TEN-T dzelzceļa tīkla attīstību, veicinot tā drošību, kvalitāti, kapacitāti, vienlaikus paaugstinot pārvadājumu efektivitāti. Investīciju vilcienu kustības ātruma palielināšanā būtiskākais ieguvums saistāms ar blīvi apdzīvoto centru sasniegšanu, kuros vērojama liela pasažieru plūsmas apgrozība, samazinot vilcienu braukšanas laiku. Ieviešot drošības pasākumus dzelzceļa infrastruktūrā, sevišķi blīvi apdzīvotās vietās ar intensīvu satiksmi tiks samazināti negadījumu riski publiskās dzelzceļa infrastruktūras šķērsošanas vietās un paaugstināta gājēju drošība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(560) Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta visu pasažieru kategoriju, t.sk. pasažieru ar īpašām vajadzībām, droša un ērta apkalpošana uz pasažieru platformām un stacijas ēkās.

Tabula Nr. 2.6.7. (3)

KF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība (2012.gadā)	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.2.1.c	Modernizētās dzelzceļa pasažieru infrastruktūras īpatsvars	%	18%	KF	49%	VAS "Latvijas dzelzceļš"	Projektu īstenošanas noslēgumā
r.6.2.1.d	Vilcienu kustības ātruma palielināšanās modernizētajā līnijā	km/h	līdz 120 km/h	KF	līdz 140 km/h	VAS "Latvijas dzelzceļš"	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(561) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā un tam ir būtiska loma pasažieru un kravu pārvadājumos. Pieaugot dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem ir būtiski modernizēt un attīstīt dzelzceļa infrastruktūru, kas šobrīd ir mūsdienu prasībām neatbilstoša, tajā skaitā, nepiemērota personām ar īpašām vajadzībām. Negadījumu risku samazināšana un gājēju drošība, palielinoties pasažieru pārvadājumu apjomiem, ir būtisks faktors ilgtspējīgas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā. Lai dzelzceļa transports kļūtu pievilcīgāks pasažieriem, kā viens no ietekmējošiem faktoriem ir laiks, ko pasažieri pavada ceļā līdz gala mērķim, savukārt, kravu pārvadājumos ir būtiski paaugstināt efektivitāti, attiecīgi, veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, paaugstinot vilcienu kustības ātrumu, uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti savstarpējiem savienojumiem ar Eiropas transporta tīkla komponentēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(562) SAM ietvaros paredzētās kompleksās investīcijas dzelzceļa sistēmā, attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu un modernizējot pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, nodrošinot vilcienu kustības ātruma palielināšanu un drošību, sniegs ieguldījumu dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes uzlabošanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(563) Investīcijas SAM ietvaros plānotas, lai nodrošinātu KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā veikto investīciju ilgtspēju, stratēģiski papildinot īstenotos projektus sliežu ceļu rekonstrukcijai, ritošā sastāva modernizēšanai, pasažieru infrastruktūras modernizēšanai u.c.Vienlaikus investīcijas nodrošinās sinerģiju ar CEF ietvaros plānoto Rail Baltica projektu (detalizētākā informācija PL 2.1.apakšsadaļā "Atbalsta koordinācija")

(564) Indikatīvās atbalstāmās darbības: lai uzlabotu dzelzceļa sistēmas efektivitāti un drošību, tiks veikta esošās infrastruktūras modernizācija, tai skaitā, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija un jaunas dzelzceļa infrastruktūras izveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(565) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: VAS "Latvijas dzelzceļš".

(566) Lielie projekti: N/A.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(567) (Svītrots Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128))

(568) Ietekme uz HP "Ilgtspējīga attīstība": tieša pozitīva. HP ieviešana tiks nodrošināta, piemērojot kvalitātes vai atbilstības kritērijus un iekļaujot darbības MK noteikumos par SAM ieviešanu.

(569) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.6.8. (5)

KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.6.2.1.ak (CO12a)	Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums	km	KF	100	Projekta dati	Projekta īstenošanas noslēgumā
i.6.2.1.b	Staciju skaits kurās uzbūvēti paaugstinātie peroni	Stacijas	KF	45	Projekta dati	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 25.08.2016. rīkojumu. Nr.484 (L.V. 29.AUG., NR.166)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(570) 6.3.ieguldījumu prioritāte: pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienojot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai (ERAF).

(571) 6.3.1.SAM: palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti.

(572) SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota valsts reģionālo ceļu pieejamība un to kvalitāte.

(573) Lai novērstu valsts reģionālo autoceļu tīklā konstatētās problēmas, kas ir minētās PL un DP 1.1. sadaļā, ir jāveic valsts reģionālo autoceļu pārbūve. Veicot pārbūvi, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu īpatsvars tiks samazināts par 50%.

(574) Reģionālo ceļu rekonstruēšana ļaus palielināt iedzīvotāju mobilitāti, ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības atbalsta un pakalpojumu infrastruktūras attīstības kontekstā ļoti nozīmīgs ir sasniedzamības jautājums - iespēja nokļūt līdz darbavietām un pakalpojumiem. Laba ceļu kvalitāte ļaus samazināt iedzīvotāju izdevumus, kas saistīti ar neapmierinošu ceļu infrastruktūru.

(575) Tāpat reģionālajiem ceļiem ir būtiska papildinoša nozīme TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla attīstībā, jo tie nodrošina piekļuvi ne tikai visaptverošajam, bet arī pamattīklam. Attiecīgi uzlabojot reģionālo autoceļu stāvokli, tiks sniegts ieguldījums viena no EK izvirzītajiem mērķiem sasniegšanā - panākt, lai lielākajai daļai Eiropas iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem ceļā līdz šim tīklam nebūtu jāpavada ilgāk par 30 minūtēm.

Tabula Nr. 2.6.9. (3)

ERAF specifiskie rezultātu rādītāji

ID	Rādītājs (rādītāja nosaukums)	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.6.3.1.a	Valsts reģionālo autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī īpatsvars	%	53,7 (2012)	ERAF	26	VAS "Latvijas Valsts ceļi"	Reizi gadā
r.6.3.1.b	Vidējais laika ietaupījums uz vienu kilometru rekonstruējot valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu	Sekundes	5 (2013)	ERAF	9	VAS "Latvijas Valsts ceļi"	Reizi gadā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(576) Lai novērstu valsts reģionālajā autoceļu tīklā apzinātās problēmas, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014.-2020.gadam jāveic reģionālo autoceļu infrastruktūras saglabāšanas pasākumi - ceļu pārbūve un modernizācija, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu. Projekti tiks atlasīti pēc tādiem kritērijiem kā satiksmes intensitāte, autoceļa tehniskais stāvoklis, potenciāla ietekme uz sasniedzamības uzlabošanu, sezonālie ierobežojumi kravas izmantošanai. Tāpat tiks ņemts vērā pakalpojumu sniedzēju izvietojums un sinerģija ar citiem SAM. Investīcijas valsts reģionālo autoceļu atjaunošanā tiks veiktas, lai pēc iespējas turpinātu 2007.-2013.gada plānošanas perioda autoceļu atjaunošanas programmas ietvaros iesāktos maršrutus. Papildus SAM ietvaros plānotās investīcijas tiks papildinātas, un to uzturēšana nodrošināta nacionālā finansējuma ietvaros.

(577) Risinot sasniedzamības uzlabošanas jautājumus, prioritāte ir nodrošināt starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamību no apkārtējās teritorijas. Ievērojot stratēģijā "Latvija 2030" noteikto, teritoriāli Latvijas reģionālās politikas centrā ir policentriskas attīstības veicināšana kā instruments līdzsvarotai valsts attīstībai, kā arī reģionu un pilsētu konkurētspējas stiprināšanai starptautiskā mērogā. Līdz ar to policentriskas attīstības veicināšana nozīmē līdztekus Rīgas attīstībai sekmēt stratēģijā "Latvija 2030" definēto starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes centru kā reģionu izaugsmes virzītājspēku attīstību, paaugstinot infrastruktūras, cilvēkresursu un reģionu un pašvaldību institucionālo kapacitāti, kā arī nodrošinot pievilcīgu, kvalitatīvu un radošu vidi gan iedzīvotājiem, gan investoriem. SAM ietvaros tiks īstenoti projekti, kas nodrošina ekonomisko centru sasaisti ar TEN-T tīklu. SAM īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sasniedzamība, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu maršrutus, kas savieno reģionālos attīstības centrus ar nacionālajiem attīstības centriem vai Rīgu.

(578) Indikatīvās atbalstāmās darbības: to valsts reģionālo autoceļu pārbūve, kas savieno starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus ar TEN-T autoceļu tīklu.

(579) Indikatīvās mērķteritorijas: stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldību teritorijas.

(580) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: SM.

(581) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Lai nodrošinātu īpašu atbalstu teritorijām saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2013.-2019.gadam, kuras skar demogrāfiskie, sociālie, nabadzības un diskriminācijas riski, projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti specifiski atlases kritēriji, kā arī tiks nodrošināts papildu finansējums attīstības veicināšanai.

Tabula Nr. 2.6.10. (5)

ERAF kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.6.3.1.ak (CO14)	Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums	km	ERAF	305	Projekta dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

Tabula Nr. 2.6.11. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018.gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							Sievietes	Vīrieši	Kopā
Finanšu rādītājs	(F09) Finanšu rādītājs 6.PV (ERAF)		EUR	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	72 852 630			277 032 428	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F10) Finanšu rādītājs 6.PV (KF)		EUR	KF	Mazāk attīstītie reģioni	306 148 623			695 715 333	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.6.1.5.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (TEN-T) (CO14a)	Kopējais	km	KF	Mazāk attīstītie reģioni	0			327	Projektu dati	Rādītājs ietver 6.1.5. plānotās investīcijas TEN-T ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 32,72 %no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms	i.6.1.5..a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu (TEN-T) skaita. (S615)	Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam.	%	KF	Mazāk attīstītie reģioni	50				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.6.2.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums (CO12a)	Kopējais	km	KF	Mazāk attīstītie reģioni	0			100	Projektu dati	Rādītājs iekļauj SAM 6.2.1. plānotās investīcijas dzelzceļa un līniju rekonstrukcijā un modernizācijā. Rādītājs atbilst 18,89 % no KF finansējuma prioritārajam virzienam.
Galvenais īstenošanas posms	i.6.2.1.a Ar projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 6.2.1. SAM finansējuma. (S621)	Ar projekta īstenotāju noslēgts līgums par summu % no SAM ietvaros paredzētā finansējuma	%	KF	Mazāk attīstītie reģioni	15				Projektu dati
Iznākuma rādītājs	i.6.3.1.ak Rekonstruēto vai modernizēto autoceļu kopējais garums (CO14)	Kopējais	km	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	0			305	Projektu dati	Rādītājs atbilst 100,00% no ERAF finansējuma prioritārajam virzienam Rādītājs ietver 6.3.1. plānotās investīcijas reģionālo ceļu rekonstrukcijā un modernizācijā
Galvenais īstenošanas posms	i.6.3.1.a Izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. (S631)	Projekta īstenotāja izsludinātie būvniecības iepirkumi % no kopējo rekonstruējamo ceļa posmu skaita. Rekonstruējamo posmu skaits tiks definēts projektu ieviešanas laika grafikā (project pipeline) atbilstoši 7.1.ex-ante nosacījumam	%	ERAF	Mazāk attīstītie reģioni	20				Projektu dati

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

Tabula Nr. 2.6.12. (7-12)

Intervences kategorijas

ERAF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	. EUR
34	235 477 563	1	235 477 563	7	235 477 563	7	235 477 563	N/A	N/A	7	235 477 563

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.6.13. (7-12)

Intervences kategorijas

KF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
13	2 106 640	1	591 358 030	7	182 094 026	7	591 358 030	N/A	N/A	7	591 358 030
22	1 015 580			1	409 264 004
24	38 030 809
25	25 056 949
26	2 500 000
33	414 371 731
34	38 301 151
37	9 862 545
39	55 112 625
44	5 000 000

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

2.7. Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte

(582) PL 1.1. un 1.3.sadaļā definēto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai darba tirgus jomā KP fondu ieguldījumus plānots veikt tematiskajā mērķī "Veicināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti". ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildei un stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanai prioritārā virziena ietvaros plānotas ESF investīcijas, kas vērstas uz izvirzīto problēmu risināšanu, kas ir minētas PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti).

(583) 7.1.ieguldījumu prioritāte: nodarbinātības pieejamības nodrošināšana darba meklētājiem un neaktīvām personām, tostarp ilgstošiem bezdarbniekiem un no darba tirgus attālinātām personām, kā arī izmantojot vietējās nodarbinātības iniciatīvas un atbalstu darbaspēka mobilitātei.

(584) 7.1.1.SAM: paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

(585) Saskaņā ar EM vidēja termiņa prognozēm⁸³ darbaspēka pieprasījums turpinās pieaugt. Sagaidāms, ka nodarbināto skaits līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2012.gadu, varētu palielināties par 5,6% jeb aptuveni 49,7 tūkst., kas absorbēs daļu pašreizējo darba meklētāju. Tomēr vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. No vienas puses, to noteiks neatbilstības starp darba tirgū pieprasītām un piedāvātām prasmēm, no otras - darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma reģionālās disproporcijas.

(586) Ar ESF atbalstu plānots nodrošināt, ka 2014.-2020.gada periodā ik gadu ap 7% no prognozētā darba meklētāju skaita tiek iesaistīti profesionālās pilnveides vai tālākizglītības programmās, iegūstot vai paaugstinot kvalifikāciju darba tirgū pieprasītās jomās, vai pēc konkrēta darba devēja pieprasījuma, t.sk. darba vietā, savukārt 10-15% no prognozētā darba meklētāju skaita gadā piedalās neformālās izglītības programmās, apgūstot darba tirgū pieprasītas prasmes. Pasaules Bankas pētījuma⁸⁴ ietvaros tika vērtēta NVA īstenoto programmu efektivitāte. Tika secināts, ka visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem būtiski uzlabo darba tirgus iznākumu - gan drīz pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā. Savukārt, konstatētās atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem starp programmu veidiem tiks ņemtas vērā, turpmāk veidojot apmācību pasākumu piedāvājumu.

(587) Rezultātā tiks palielināta bezdarbnieku darbiekārtošanās pēc atbalsta saņemšanas, mazinot konstatētās neatbilstības starp bezdarbnieku prasmēm, kvalifikāciju un darba tirgus prasībām.

Tabula Nr. 2.7.1. (4)

ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI85	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.1.1.ak	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	6 088	2012	Dalībnieku skaits	26 354	Projekta dati	Divas reizes gadā
r.7.1.1.b	Pasākuma dalībnieki nodarbinātībā 6 mēnešus pēc pasākuma beigām	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	6 087	2012	Dalībnieku skaits	24 994	Administratīvo datubāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)	Divas reizes gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(588) 7.1.2.SAM: izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru.

(589) Vidējā un ilgtermiņa prognozes ir pamats, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā. Noteiktu nodarbinātības politikas problēmjautājumu risināšanai līdzšinēji ir izveidotas un darbojas vairākas specializētas grupas (piemēram, nozaru ekspertu padomes), tomēr politikas veidotāji atzīst sistēmiska un koordinēta risinājuma nepieciešamību, kas ietver arī strukturētas pierādījumu bāzes sagatavošanu un piemērošanu. Īstenojot pasākumus konkrētā SAM ietvaros, tiks izveidots sadarbības ietvars, kas nodrošinās savlaicīgu un saskaņotu valsts institūciju, biedrību un nodibinājumu un sociālo partneru savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, it īpaši izglītības jomā, lai nodrošinātu sabalansētu darba tirgus attīstību ilgtermiņā. Savukārt sinerģijā ar 2.tematiskā mērķa atbalstu plānota infrastruktūras atbalsta elementu ieviešana - IT platformas izveide, darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas elementu saskaņotas un koordinētas darbības nodrošināšanai (interaktīva Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu analīzes un karjeras plānošanas instrumenta izveide un sasaiste ar NVA Nodarbinātības barometru)⁸⁶.

(590) SAM papildinās 7.1.1.SAM, jo apmācību jomas, izglītības programmas, profesijas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācības, tiks noteiktas atbilstoši prognozētajam darba tirgus pieprasījumam. NVA karjeras konsultanti un nodarbinātības aģenti tiks apmācīti lietot un interpretēt prognožu rezultātus ikdienas darbā ar klientiem. SAM sniegs ieguldījumu 10. tematiskā mērķa sasniegšanā, jo uz prognožu rezultātiem tiks balstīts gan pieaugušo izglītības programmu piedāvājums, gan profesionālās un augstākās izglītības programmu piedāvājums, lai salāgotu darbaspēka piedāvājumu un darbaspēka pieprasījumu. Tāpat prognožu rezultāti būs izmantojami karjeras attīstības atbalsta pasākumos vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

(591) Lai nodrošinātu ieguldījumu efektivitāti, plānota ADTP pasākumu regulāra izvērtēšana un pilnveide.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(592) Rezultātā tiks izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, to sasaistot ar Nodarbinātības barometru un nodrošinot informāciju un analīzi par situāciju un tendencēm darba tirgū.

Tabula Nr.2.7.2. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI87	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.1.2.a	Izveidota Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma	Mazāk attīstītie reģioni	Kvalitatīvs rādītājs	N/A	EM informatīvais ziņojums (MK 09.07.2013. prot. Nr. 39, 44§) LM informatīvais ziņojums (MK 21.05.2013. prot. Nr. 30, 53§)88	2012	Kvalitatīvs rādītājs	Izveidota sistēma89	Izvērtējums	Vienu reizi plānošanas periodā -projektam noslēdzoties

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 29.03.2017. rīkojumu Nr.160 (L.V., 29.MAR., NR.160)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(593) Stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanas kontekstā Latvijas PL izvirzītā mērķa sasniegšanai plānoti politikas virzieni gan darbaspēka piedāvājuma, gan darbaspēka pieprasījuma pusē. Bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas palielināšana darba tirgū, t.sk. prasmju pilnveidošana, ir galvenais Latvijas nodarbinātības politikas elements darbaspēka piedāvājuma puses stiprināšanai.

(594) Savlaicīgas informācijas pieejamība par darba tirgus situāciju un vakancēm ES veicinās darbaspēka mobilitāti un darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanu, tādējādi sniedzot tiešu ieguldījumu stratēģijā "Eiropa 2020" noteiktā nodarbinātības līmeņa mērķa sasniegšanā.

(595) Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla EURES uzsāktās reformas ietvaros EURES nacionāla līmeņa aktivitāšu finansēšana no 2014.gada tiek paredzēta, izmantojot ESF atbalstu ar darbaspēka mobilitāti saistītās informācijas un konsultāciju nodrošināšanai gan klātienē, gan interneta vidē darba meklētājiem un darba devējiem Latvijā un ES.

(596) 7.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana, apmācība pie darba devēja (t.sk. nevalstiskajā sektorā), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesionālā jomā (piemēram, "dzimumam netipiskas profesijas", "neatbilstošs amats vai nodarbošanās" u.c.), neformālās izglītības programmu apguve, kas ietver darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvi, specifisku pakalpojumu (piemēram, zīmju valodas tulks) sniegšana mērķa grupu bezdarbniekiem apmācību laikā, elastīgu apmācību formu (piemēram, e-apmācības) izstrāde un īstenošana personām ar invaliditāti un citiem mērķa grupu bezdarbniekiem. Vienlaikus, sākot ar 2019.gadu, SAM ietvaros ir atbalstāma jauniešu bezdarbnieku dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli, ievērojot jauniešu bezdarbnieku intereses un vajadzības. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības kompetences centriem. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tiks pilnveidota un nodrošināta bezdarbnieku apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu uzraudzība un mācību procesa kvalitātes kontrole, t.sk. nodrošinot apmācību programmu ekspertīzi, metodoloģisko vadību un ieviešanas uzraudzību. Izglītības programmas un prasmes, kurās nepieciešams veikt bezdarbnieku apmācību, vismaz reizi gadā nosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem un citiem kompetentiem valsts un pašvaldību, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem un ekspertiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(597) 7.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: NVA reģistrēti bezdarbnieki un darba meklētāji, īpaši ar zemu un darba tirgus prasībām neatbilstošu prasmju un kvalifikācijas līmeni.

(598) 7.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA.

(599) 7.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(600) 7.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas organizatoriskā ietvara un sadarbības modeļa apzināšana un izveide (izpēte, organizāciju un ekspertu tīkla izveide), Web bāzētas IT platformas izveide, ADTP pasākumu efektivitātes novērtējums, darba tirgus iestāžu darbinieku apmācības, informācijas nodrošināšana EURES ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(601) 7.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: izglītības, nodarbinātības un sociālās politikas veidotāji un īstenotāji, darba tirgus dalībnieki.

(602) 7.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, EM (atbildīgā institūcija par darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izveidi un uzturēšanu, darba tirgus konjunktūras analīzi un prognozēšanu).

(603) 7.1.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.7.3. (5)

ESF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.7.1.1.ak	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	Dalībnieki	ESF	92 486	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.1.1.b	Atbalstu saņēmušie bezdarbnieki vecumā 50+	Dalībnieki	ESF	30 513	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.1.2.a	Atbalstīto informatīvo EURES pasākumu skaits	Pasākumu skaits	ESF	800	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.1.2.b	Darba tirgu apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveidei nepieciešamo dokumentu skaits	Dokumentu skaits	ESF	3	Projektu dati	Reizi plānošanas periodā - projektam noslēdzoties.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(604) 7.2.ieguldījumu prioritāte: jauniešu ilgtspējīga integrācija darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītiem jauniešiem, tostarp jauniešiem, kuriem ir sociālās atstumtības risks, un jauniešiem no sociāli atstumtām kopienām, tostarp ar garantijas jauniešiem shēmas īstenošanu.

(605) 7.2.1.SAM: palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros.

(606) ES Padome 2013. gadā aicināja dalībvalstis uzlabot jauniešu nodarbinātību, piemēram, izmantojot garantijas jauniešiem, proti, nodrošināt, lai visi jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai formālās izglītības iegūšanas saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības, prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Latvija ir izstrādājusi plānu Jauniešu garantijas īstenošanai un ar 2014. gada janvāri uzsākusi tā īstenošanu. Jauniešu bezdarba līmenis 2012. gadā Latvijā bija 28,4 % jeb 29,1 tūkst. jauniešu, savukārt to jauniešu īpatsvars, kuri nestrādā un nemācās, 2012. gadā bija 14,9 %, bet 2020. gadam izvirzītais mērķis ir - 12,2 %. 7.2.1. SAM atbalstīs minēto negatīvo rādītāju samazināšanu un Jauniešu garantijas plāna īstenošanu. JNI finansējums Latvijā⁹⁰ ir plānots šā SAM ietvaros. 7.2.1. SAM, iesaistot nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītus jauniešus, tiks īstenots ar JNI finansējumu, savukārt nodarbināto jauniešu iesaistei tiek plānots ESF finansējums (un tam atbilstoši izvirzīts iznākuma rādītājs). Lielākajai daļai jauniešu trūkst prasmju, kas ir pieprasītas darba tirgū (gandrīz 70 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem un gandrīz 80 % no visiem nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītiem jauniešiem (turpmāk - NEET grupas jaunieši) ir iegūta tikai vispārējā vidējā izglītība vai zemāks izglītības līmenis), vai darba pieredzes (vidēji 60 % no visiem reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem nav darba pieredzes). Lai uzlabotu jauniešu prasmes, tiem tiks piedāvāta dalība profesionālās un neformālās izglītības programmās, darbnīcās jauniešiem, kā arī tiks piedāvātas konsultācijas karjeras jautājumos un citi ar apmācību saistīti pasākumi. Darba pieredzes iegūšana tiks nodrošināta subsidētās nodarbinātības un pirmās darba pieredzes pasākumos no jauna izveidotās darba vietās. Tā kā jaunieši nav viendabīga grupa, pasākumi tiks piedāvāti, ņemot vērā jauniešu individuālās vajadzības un veicot profilēšanu. Šis SAM atbalstīs jauniešus vecumā līdz 29 gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(607) Ieguldījumus 7.2.1. SAM papildinās 8.3.3. SAM "Palielināt NEET jauniešu iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā", tā ietvaros identificējot, aktivizējot un motivējot tos jauniešus, kas nav reģistrējušies NVA, reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, bet nepiedalās vai neizmanto NVA pasākumus vai nav pieteikušies jauniešu garantijas klienta statusa saņemšanai. Tādējādi, jaunieši, kas 8.3.3. SAM ietvaros tiks aktivizēti un reģistrēsies NVA, varēs saņemt atbalstu dalībai nodarbinātības vai apmācību pasākumos 7.2.1. SAM ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(608) Atbalsta demarkācija ar citu SAM ietvaros plānotajiem nodarbinātības, izglītības, motivācijas un iekļaušanas pasākumiem tiks noteikta pēc dalībnieku vecuma.

(609) Rezultātā jaunieši tiks iesaistīti apmācībās un būs ieguvuši darba tirgus prasībām nepieciešamo kvalifikāciju vai būs iesaistīti ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot JNI un Jauniešu garantiju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

Tabula Nr. 2.7.4.

JNI kopējie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI91	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.2.1.a	Kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās	JNI	Personu skaits	NA	1 683	2012.	Personu skaits	12 271	Projektu dati	Divas reizes gadā
r.7.2.1.bk (CR01)	Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki, un pabeidz JNI atbalstīto intervenci	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	2 935	2012.	Dalībnieku skaits	12 920	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.ck (CR02)	Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 760	2012.	Dalībnieku skaits	11 266	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.dk (CR03)	Dalībnieki, kas ir bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 760	2012.	Dalībnieku skaits	11 266	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.ek (CR04)	Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pabeidz JNI atbalstīto intervenci	JNI	Dalībnieku skaits	Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)	2 765	2012.	Dalībnieku skaits	3 420	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.fk (CR05)	Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)	1 659	2012.	Dalībnieku skaits	2 052	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.gk (CR06)	Dalībnieki, kas ir ilgstošie bezdarbnieki un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti	JNI	Dalībnieku skaits	Ilgstošie bezdarbnieki (CO02)	1 659	2012.	Dalībnieku skaits	2 052	NVA dati	Reizi gadā
r.7.2.1.h (CR07)	Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pabeidz JNI atbalstīto intervenci	JNI	Dalībnieku skaits	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04)	690	2012.	Dalībnieku skaits	6 756	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.ik (CR08)	Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un saņem darba, pieaugušo izglītības, mācekļa vai prakses vietas piedāvājumu pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04)	1 053	2012.	Dalībnieku skaits	2 838	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.jk (CR09)	Neaktīvie dalībnieki, kas nav iesaistīti izglītībā vai apmācībā un pēc aiziešanas iesaistījušies izglītībā/apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, vai ir nodarbināti, tostarp pašnodarbināti	JNI	Dalībnieku skaits	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas (CO04)	1 053	2012.	Dalībnieku skaits	3 310	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.kk (CR10)	Dalībnieki, kas piedalās pieaugušo izglītībā, apmācības programmās, kuras pabeidzot, tiek iegūta kvalifikācija, mācekļa praksē vai stažēšanās pasākumos sešos mēnešos pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	N/A	526	2012.	Dalībnieku skaits	1 673	Projektu dati	Reizi gadā
r.7.2.1.lk (CR11)	Nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	1 376	2012.	Dalībnieku skaits	6 781	Administratīvo datu bāzu datu salīdzināšana (NVA BURVIS un VID)	Reizi gadā
r.7.2.1.mk (CR12)	Pašnodarbinātībā iesaistītie dalībnieki sešos mēnešos pēc aiziešanas	JNI	Dalībnieku skaits	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (CO01)	14	2012.	Dalībnieku skaits	80	Aptauja	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Tabula Nr. 2.7.5. (4)

ESF kopējie un specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.2.1.m	Kvalifikāciju ieguvušie nodarbinātie dalībnieki tūlīt pēc dalības apmācībās	Dalībnieku skaits	Nodarbinātās personas	980	2012	Dalībnieku skaits	1 496	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(610) Indikatīvās atbalstāmās darbības: Darba meklēšanas atbalsta pasākumi, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (individuālās konsultācijas un grupu nodarbības), karjeras konsultācijas (t.sk. mazinot aizspriedumus par kādu no dzimumiem noteiktā profesijā vai jomā), ADTP pasākumu īstenošana, tai skaitā, darba tirgū pieprasītas profesionālās un neformālās izglītības programmas, darbavieta pirmās darba pieredzes iegūšanai, subsidētās darbavietas īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem (t.sk. ar invaliditāti, ilgstošiem bezdarbniekiem), t.sk. specifisku pakalpojumu sniegšana mērķa grupas bezdarbniekiem ar invaliditāti, piemēram, atbilstoši ergoterapeita atzinumam, darbavietu pielāgošana, ergoterapeita, surdotulka, asistenta pakalpojumi, specializētā transporta pakalpojumi personām ar invaliditāti; atbalsts pašnodarbinātības vai saimnieciskās darbības uzsākšanai; sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana, t.sk. arodizglītības programmas otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei viena mācību gada laikā, profesionālās vidējās izglītības programmas trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvei pusotra mācību gada laikā un izglītības programmas, kas tiek īstenotas ieslodzījuma vietās vispārējo pamatprasmju apguvei, profesionālai tālākizglītībai, profesionālajai pilnveidei un karjeras atbalsta pasākumu īstenošana profesionālās izglītības veicināšanai. Ievērojot jaunieša intereses un vajadzības, atbalstāma dalība pasākumos ar mērķi izdarīt pamatotu tālākās izglītības un profesionālās darbības jomas izvēli (t.sk. darbnīcas jauniešiem), kā arī atbalsts reģionālajai mobilitātei un motivācijas programmu īstenošanai. Minētās darbības tiks īstenotas sadarbībā ar darba devējiem un profesionālās izglītības iestādēm, pašvaldībām, biedrībām un nodibinājumiem; komersantiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(611) Indikatīvā mērķa grupa: jaunieši līdz 29 gadu vecumam (ieskaitot), prioritāri atbalstu sniedzot mērķa grupai vecumā 15-24 gadi (ieskaitot) un jauniešiem, kuri nemācās un nav nodarbināti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(612) Indikatīvie finansējuma saņēmēji: NVA, VIAA.

(613) Projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.7.6. (5)

ESF un JNI kopējie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.7.2.1.a	Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki	Dalībnieki	JNI	19 000	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.2.1.b	Izglītībā vai apmācībā neiesaistītas neaktīvas personas	Dalībnieki	JNI	10 078	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.2.1.c	Ilgstošie bezdarbnieki	Dalībnieki	JNI	5 700	NVA dati	Reizi gadā
i.7.2.1.d	JNI atbalstīto pasākumu dalībnieki kopā	Dalībnieki	JNI	29 078	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.2.1.f	Nodarbinātās personas	Dalībnieki	ESF	2 206	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(614) 7.3.ieguldījumu prioritāte: darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās pārmaiņām.

(615) 7.3.1.SAM: uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos.

(616) Atbilstoši Valsts darba inspekcijas nelaimes gadījumu statistikas analīzei (2010.-2012.gads) smago un letālo nelaimes gadījumu skaits bīstamo nozaru uzņēmumos veido lielāko daļu no kopējā smago un letālo nelaimes gadījumu skaita (vidēji 76%), kā arī aptuveni 66% no visiem negadījumiem notiek tieši bīstamo nozaru uzņēmumos (pēc NACE klasifikatora A - Lauksaimniecība, C - Apstrādes rūpniecība, F - Būvniecība, G - Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, H - Transports un uzglabāšana), salīdzinot ar smago un letālo negadījumu skaitu visās nozarēs kopā.

(617) SAM vērsts uz darba drošības uzlabošanu, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos, kuros ir augsta nelaimes gadījumu iespējamība un ir liels smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013" rezultāti parāda, ka no darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību viedokļa riska grupa attiecībā uz normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumos ir mikro un mazie uzņēmumi, kur uzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz 24 situācija ir pasliktinājusies. Tādējādi, atbalsta ietvaros uzmanība vairāk tiks pievērsta uzņēmumiem, kuros nodarbināto skaits ir līdz 50 nodarbinātajiem (mikro, MVK). Monitoringa sistēma ļaus veikt situācijas analīzi par darba apstākļiem un riskiem uzņēmumos, dažādām slēptās nodarbinātības formām, kā arī tiks īstenoti izglītošanas un informēšanas pasākumi par elastīgu nodarbinātības formu izmantošanu un darba tiesību un darba aizsardzības nodrošināšanu

(618) Rezultātā tiks nodrošināta labāka darba aizsardzības prasību ievērošana bīstamo nozaru uzņēmumos, darbinieki ilgāk saglabās vietu darba tirgū, uzlabosies darba tiesību un darba aizsardzības situācija uzņēmumos, paaugstināsies preventīvās kultūras līmenis, samazināsies pārkāpumu skaits uzņēmumos un nelaimes gadījumu skaits darba vietās.

Tabula Nr. 2.7.7. (4)

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI92	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.3.1.a	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits bīstamajās nozarēs, kas ir ieviesuši darba aizsardzības prasības93	Mazāk attīstītie reģioni	%	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits	28,5	2012	%	75	VDI dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(619) 7.3.2.SAM: paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.

(620) Gados vecāki (t.i. vecumā 50 gadi un vairāk) bezdarbnieki ir lielākā riska grupa reģistrēto bezdarbnieku vidū. Šīs grupas īpatsvars kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaitā pieaug - 2010.gada beigās tas veidoja 10,5%, 2011.gada beigās - 12,3%, bet 2012.gada beigās jau 13,4%. Reģistrēto bezdarbnieku skaits vecumā virs 50 gadiem 2012.gada decembra beigās bija 37 753 bezdarbnieki, un 56% no tiem bija ilgstošie bezdarbnieki. Pasaules Bankas īstenotā pētījuma⁹⁴ ietvaros tika izdalītas specifiskas grupas ar individuāliem riska faktoriem, kas tiek saistīti ar augstu bezdarba un nestabila darba risku: personas, kas tradicionāli tiek asociētas ar grūtībām iekļauties darba tirgū; grupas, kas parasti netiek saistītas ar darba tirgus problēmām un uz ko netiek koncentrēta nodarbinātības politika. Trīs no specifiskajām grupām veido gados vecākas personas ar hroniskām slimībām, kas jau līdz šim ir uzskatīta par riska grupu. Tomēr augsts bezdarba risks pastāv arī tādu vecāku personu vidū, kam nav veselības problēmas, kas traucētu strādāt.

(621) LM 2013.gada septembrī iesniedza projekta iesniegumu EK (VP/2013/009), lai izstrādātu aktīvas novecošanās stratēģiju. 2013.gada 9.decembrī saņemts paziņojums par projekta apstiprināšanu, tā rezultāti būs pieejami 2015.gadā, un ESF atbalsts būs pieejams rekomendāciju īstenošanai.

(622) ESF atbalsts plānots gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšanai, cilvēkresursu attīstības plānošanai, informatīvi konsultatīvam atbalstam saimnieciskās darbības veicējiem ar mērķi sekmēt gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū. Plānotais atbalsts papildina, vienlaikus nodrošinot atbalsta demarkāciju pēc mērķa grupas, 10.tematiskā mērķa ietvaros īstenojamos mūžizglītības pasākumus, kas paredz atbalstu t.sk. gados vecāku cilvēku iesaistei mūžizglītībā. Par papildinošiem uzskatāmi arī 9.2.4.SAM un 9.2.5.SAM, kas paredz veselības veicināšanas un slimību profilakses, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu iedzīvotājiem, t.sk. gados vecākiem cilvēkiem, tādējādi paildzinot arī nodarbināto darbspēju saglabāšanu.

(623) Rezultātā tiks pārbaudīti un īstenoti risinājumi, kas sekmē gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū.

Tabula Nr. 2.7.8. (4)

ESF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI95	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.7.3.2.a	Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas	Mazāk attīstītie reģioni	Dalībnieku skaits	N/A	416	2012	Dalībnieku skaits	250	Apsekojums	2023.gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(624) Monitoringa veikšana ļauj sekot darba tiesību, darba aizsardzības un nodarbināto (it īpaši jauniešu un gados vecāko darbinieku) situācijai nozarēs, uzņēmumos, tendencēm un problēmām darba tirgū. Plānotais monitorings palīdzēs noteikt atbilstošus pasākumus situācijas uzlabošanai, kā arī savlaicīgi veikt grozījumus normatīvajos aktos un plānot nozares politiku ilgtermiņā, kā arī veikt preventīvas darbības.

(625) Saskaņā ar Eurostat datiem gados vecāku cilvēku nodarbinātības līmenis (vecuma grupā no 50 līdz 64 gadiem) Latvijā 2003.-2012.gada periodā pārsniedz ES vidējo līmeni, izņemot 2010.gadu, kad Latvijas sniegums pazeminājās līdz ES vidējam rādītājam. Tomēr, ņemot vērā augsto ekonomiskās aktivitātes līmeni, arī bezdarba līmenis gados vecākiem iedzīvotājiem (50-64 g.) Latvijā pārsniedz ES vidējo līmeni, 2012.gadā pat divas reizes. 2012.gadā bezdarba līmenis šajā vecuma grupā bija 14,3%, kamēr ES vidējais rādītājs bija 7,4%. Preventīvie un izpratni par daudzveidīgu vecuma grupu potenciālu veicinoši pasākumi veidos esošo un potenciālo darba tirgus dalībnieku, jo sevišķi bīstamo nozaru darba devēju un nodarbināto izpratni par darba drošību, drošām darba metodēm un kvalitatīvām darba vietām.

(626) 7.3.1. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: informēšanas, izglītošanas, apmācību un konsultāciju aktivitātes, atbalsts (kolektīvā formātā) iekļaujošas nodarbinātības veicināšanai, t.sk. kolektīvajām pārrunām starp darba devējiem un darba ņēmējiem , situācijas monitorings un analīze darba apstākļu un risku, darba tiesību un darba aizsardzības jomā, elektronisko un vizualizēto darba vides palīgrīku un izglītojošo materiālu izveide, Valsts darba inspekcijas inspektoru zināšanu un prasmju uzlabošana. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar sociālajiem partneriem (darba devēju, darba ņēmēju organizācijām un to apvienībām), citiem kompetentiem ekspertiem, biedrībām un nodibinājumiem, komersantiem, zinātniskajām institūcijām, izglītības iestādēm kā pakalpojuma sniedzējiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(627) 7.3.1. SAM indikatīvā mērķa grupa: Darba devēji un darba ņēmēji (it īpaši bīstamajās nozarēs), izglītības iestāžu audzēkņi, darba aizsardzības speciālisti, Valsts darba inspekcija.

(628) 7.3.1. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: Valsts darba inspekcija.

(629) 7.3.1. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(630) 7.3.2. SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: gados vecāku nodarbināto spēju, prasmju un veselības stāvokļa novērtēšana, cilvēkresursu attīstības plānošana, informatīvi konsultatīvs atbalsts darba devējiem, lai sekmētu gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū (veselīgas novecošanās, drošu darba metožu, elastīgu darba formu, personāla politikas un karjeras plānošanas u.c. jautājumos); prasmju pilnveidošanas pasākumi; darba vides novērtēšana un darba vietas pielāgošana, starppaaudžu pieredzes nodošanas pasākumi (mentorings); izmēģinājumprojekts -sistēmas izveide, kas sekmētu tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju tajā pašā nozarē vai radniecīgā nozarē. Minētais atbalsts tiks īstenots sadarbībā ar uzņēmumiem, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju, Sociālās integrācijas valsts aģentūru, pētniecības iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, arodbiedrībām, Valsts darba inspekciju.

(631) 7.3.2. SAM indikatīvā mērķa grupa: Gados vecākas nodarbinātas personas, darba devēji.

(632) 7.3.2. SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: darba devēju organizācijas vai to apvienības; NVA.

(633) 7.3.2. SAM ietekme uz HP "Vienlīdzīgas iespējas": tieša pozitīva. Darbības HP ieviešanai: informatīvi konsultatīvs atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem, lai sekmētu gados vecāku cilvēku ilgāku palikšanu darba tirgū, darba vides novērtēšana un darba vietas pielāgošana; izmēģinājumprojekts -sistēmas izveide, kas sekmētu tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju.

(634) 7.3.2. SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.7.9. (5)

ESF kopējais un specifiskais iznākuma rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.7.3.1.ak	Atbalstīto mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu skaits	Saimnieciskās darbības veicēji	ESF	900	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.3.1.b	Darba vietu skaits bīstamajās nozarēs, kurās veikts darba vides risku novērtējums	Darba vietu skaits	ESF	3 600	Projektu dati	Reizi gadā
i.7.3.2.a	Atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits	Dalībnieki	ESF	500	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

Tabula Nr. 2.7.10. (6)

Prioritārā virziena snieguma ietvars

Indikatora tips	ID. Rādītāja nosaukums	Definīcija	Mērvienība	Fonds	Reģiona kategorija	Starpposma vērtība 2018.gadā	Mērķa vērtība			Datu avots	Rādītāja nozīmīguma apraksts
							sievietes	vīrieši	kopā
Finanšu rādītājs	(F11) Finanšu rādītājs 7. PV (ESF)		EUR	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	49 376 694			124 072 041	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Finanšu rādītājs	(F12) Finanšu rādītājs 7. PV (JNI)		EUR	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	48 708 012			63 140 805	Sertifikācijas iestādes uzskaites sistēma
Iznākuma rādītājs	i.7.1.1.ak Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)	Kopējais	Dalībnieki	ESF	Mazāk attīstītie reģioni	42 000			92 486	Projektu dati	Iznākuma rādītājs iekļauj 7.1.1. SAM plānotās investīcijas, kas atbilst 85 % no prioritārajam virzienam plānotā kopējā finansējuma ESF atbalsta ietvaros
Iznākuma rādītājs	i.7.2.1.a Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki (dalībnieki)	Kopējais	Dalībnieki	Jauniešu nodarbinātības iniciatīva	Mazāk attīstītie reģioni	19 000			19 000	Projektu dati	Iznākuma rādītājs aptver 53 % no 7.2.1. SAM ietvaros plānotā Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansējuma jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

Tabula Nr. 2.7.11. (7-12)

Intervences kategorijas

ESF: Mazāk attīstītie reģioni
Intervences kategorijas		Finansējuma veids		Teritorija		Teritoriālie sasniegšanas mehānismi		ESF sekundāras tēmas (tikai ESF)		Tematiskie mērķi
Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR	Kods	EUR
102	98 037 442	1	163 481 471	7	163 481 471	7	163 481 471	8	163 481 471	8	163 481 471
103	58 021 278
106	7 422 751

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 22.01.2020. rīkojumu Nr.25 (L.V., 24.JAN., NR.17)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 02.07.2020. rīkojumu Nr.371 (L.V., 07.JŪL., NR.128)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 08.06.2021. rīkojumu Nr.406 (L.V., 14.JŪN., NR.113)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

2.8. Izglītība, prasmes un mūžizglītība

(635) Lai mazinātu augstākās izglītības sistēmas un studiju programmu fragmentāciju, stiprinātu augstākās izglītības institūciju stratēģisko specializāciju un labāku pārvaldību, nodrošinātu bērniem un jauniešiem kvalitatīvas pamatizglītības un vidējās izglītības pieejamību, uzlabotu profesionālās izglītības pieejamību un atbilstību darba tirgus vajadzībām, t.sk. attīstot darba vidē balstītas mācības un sadarbību ar uzņēmumiem programmu īstenošanā un profesionālās izglītības iestāžu pārvaldībā, kā arī pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci, nepieciešami ESF un ERAF ieguldījumi, kas papildinātu valsts un pašvaldību finansējumu un paplašinātu pieejamos atbalsta instrumentus. Ieguldījumus profesionālās izglītības iestāžu un augstākās izglītības institūciju materiāltehniskās bāzes pilnveidei plānots veikt, ievērojot RIS3 noteiktos mērķus un izaugsmes prioritātes. Atbalsts ieguldījumiem augstākajā izglītībā tiks skatīts kontekstā ar AII attīstības stratēģijām, kas izstrādātas vai pilnveidotas, ņemot vērā ES Padomes rekomendācijas 2014.gadam, studiju programmu kvalitātes, sadarbības un ilgtspējas novērtējuma⁹⁶ un zinātnes ārējā izvērtējuma secinājumus un rekomendācijas. Lai nodrošinātu indivīda profesionālo un sociālo prasmju atbilstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē, tiks veicināta uzņēmējspēju un e-prasmju attīstīšana visos izglītības līmeņos.

(636) Tiks nodrošināts ESF un ERAF atbalsta mērķtiecīgums un papildinātība, sekmējot stratēģijas "Eiropa 2020" un NRP 2020.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu un ES Padomes 2013. un 2014.gada rekomendāciju izpildi, veidojot sinerģiju un mērķtiecīgi risinot PL 1.1. un 1.3.sadaļā (skat. "Nepietiekami kvalitatīvs un darba tirgus prasībām neatbilstošs izglītības piedāvājums" un "Ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju nodrošināšanai un mūžizglītībā" aprakstā) definētās problēmas.

(637) 8.1. ieguldījumu prioritāte: Investīcijas izglītībā un apmācībā, tostarp profesionālajā apmācībā, lai nodrošinātu prasmju apgūšanu un mūžizglītību, attīstot izglītības un apmācības infrastruktūru

(638) 8.1.1.SAM: palielināt modernizēto STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu skaitu

(639) Latvijas augstākās izglītības resursi ir fragmentēti, nav attīstīta šo resursu koplietošana, tajā skaitā ar zinātniskajām institūcijām. Laboratoriju un pētniecības aprīkojums AII augstākā līmeņa studiju programmu kvalitatīvai nodrošināšanai joprojām neatbilst Eiropas standartiem, nepietiekami tiek izmantotas e-risinājumu iespējas studijās un pētniecībā. Bibliotēku resursi kvalitatīvai studiju programmu īstenošanai ir nepietiekami (salīdzinājumā ar labākajiem ārvalstu standartiem). Zinātnisko pētījumu datu bāzu pieejamība ir nepietiekama akadēmiskajam un pētniecības darbam. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu informatīvajā ziņojumā (2013.gads)⁹⁷ kā viens no virzieniem darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstības risināšanai ir uzlabot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība.

(640) Augstskolu strukturāliem pārveidojumiem, lai konsolidētu studiju programmas vai apvienotu vairāku augstskolu resursus, ir nepieciešami kapitālieguldījumi, jo pašreizējā fragmentētā infrastruktūra, it īpaši Rīgā, ir būtisks šķērslis kopējas teritoriāli koncentrētas studiju telpas izveidošanai. Investīcijas veicinātu resursu konsolidāciju un koplietošanu, nodrošinot papildinātību ar 2007.-2013. gada perioda ieguldījumiem augstākās izglītības un zinātnes infrastruktūrā.

(641) SAM ietvaros tiks nodrošināta sinerģija ar prioritāro virzienu "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" un "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" ietvaros plānotajām investīcijām cilvēkresursu un infrastruktūras attīstībā. 8.1.1.SAM ietvaros plānots modernizēt materiāltehnisko bāzi AII, kas nepieciešama studiju programmu īstenošanai, kuru ietvaros tiek veikta arī zinātniskā darbība doktora zinātniskā grāda ieguvei. Infrastruktūras pamata lietotāji attiecīgi būs studējošie un akadēmiskais personāls. Savukārt 1.1.1.SAM ietvaros plānots attīstīt P&A infrastruktūru praktiskās pētniecības un tehnoloģiju pārneses īstenošanai zinātniskajās institūcijās atbilstoši RIS3, un šīs infrastruktūras pamata lietotāji būs zinātniskie darbinieki, tādējādi nodrošinot demarkāciju ar 8.1.1.SAM.

(642) Plānots, ka 8.1.1.SAM rezultātā tiks izveidota teritoriāli koncentrēta un uzlabota studiju un zinātniskā darba bāze STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, virzienos.

Tabula Nr. 2.8.1. (3)

ERAF specifiskais rezultāta rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.8.1.1.a	Modernizēto augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu īpatsvars to kopskaitā	%	19,6	2013	100	IZM dati, projekta dati	Divas reizes plānošanas periodā

(643) 8.1.2.SAM: uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi

(644) Vispārējās izglītības iestāžu tīkls ir sadrumstalots un nenodrošina visiem izglītojamajiem pieeju atbilstošai kvalitatīvai vispārējai izglītībai. Demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu pakāpju izglītības iestāžu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots. Latvijas demogrāfiskās prognozes ir nozīmīgs priekšnosacījums izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai nākamajos septiņos gados. Padarot izglītības iestāžu tīklu efektīvāku, rodas iespēja optimāli izmantot pedagoģiskos un infrastruktūras resursus un nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.

(645) Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.-2020.gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, un tas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Kvalitatīvas un resursu efektīvas izglītības pieejamības nodrošināšanai nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības kvalitatīva pakalpojuma pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus.

(646) Saskaņā ar IZM datiem šobrīd 27,97% vidusskolu skolēnu skaits 10.-12.klasē kopā nepārsniedz 50. Ir maināms vispārējās izglītības iestāžu skaita proporcionālais sadalījums pa izglītības pakāpēm, vispārējās vidējās izglītības (10.-12.klase) piedāvājumu pamatā koncentrējot reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, stiprinot sākumskolas izglītības pakalpojuma pieejamību (1.-6.klase) pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī atbalstot profesionālās izglītības programmu integrāciju vispārējā izglītībā, iestāžu konsolidācijas rezultātā.

(647) KP fondu 2004.-2006.gada un 2007.-2013.gada plānošanas periodā vispārējās izglītības iestādes ir saņēmušas atbalstu atsevišķu infrastruktūras elementu uzlabošanai. ERAF atbalsts dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai vidusskolās aptvēra 27,8% no visām vispārējās izglītības iestādēm (72% no visām vidusskolām), 69% vispārējās izglītības iestāžu saņēma atbalstu informatizācijai (datortehnikas iegādei) un 4,46% izglītības iestāžu pielāgošanai izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Papildus, vispārējās izglītības iestādes ir saņēmušas atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, fasāžu renovācijai un teritoriju labiekārtošanai ERAF un KPFI ietvaros. KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānots attīstīt trūkstošos infrastruktūras elementus, rezultātā radot pievilcīgu mācību vidi kvalitatīva un mūsdienu prasībām atbilstoša mācību procesa nodrošināšanai, it īpaši vidējās izglītības posmā.

(648) Statistikas dati liecina, ka 45% no kopējā vispārizglītojošo izglītības iestāžu esošo sporta zāļu skaita ir nepieciešama rekonstrukcija vai renovācija. Šo skolu skolēniem nav iespējas pilnvērtīgi nodarboties ar sportu, līdz ar to netiek nodrošināts kvalitatīvs un pilnvērtīgs izglītības process valstī, un ilgtermiņā tas rada negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību. Līdz ar to komplekss atbalsts izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai ietver arī sporta zāļu rekonstrukciju vai renovāciju.

(649) 8.1.2.SAM ietvaros plānots komplekss atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai reģionālā līmenī, balstoties uz pašvaldības vai pašvaldību apvienību izglītības attīstības stratēģijām, koncentrējot resursus un uzlabojot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi.

(650) Rezultātā tiks palielināts izglītojamo skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide.

Tabula Nr. 2.8.2. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.8.1.2.a	Pilnībā modernizēto vispārējās izglītības iestāžu skaits	Iestāžu skaits	6598	2013	100-115	Projektu dati	Divas reizes plānošanas periodā
r.8.1.2.b	Izglītojamo īpatsvars, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide, to kopskaitā	%	4,5	2013	20-25	Projektu dati	Divas reizes plānošanas periodā

(651) 8.1.3.SAM: palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu

(652) Profesionālās izglītības kvalitātes un efektivitātes uzlabošana atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām, kā arī racionāla un mērķtiecīga pieejamo finanšu resursu izmantošana ir būtiska tautas saimniecības struktūras pilnveidošanai. Ņemot vērā EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes⁹⁹, tuvākajā nākotnē vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez izglītības kādā no profesijām. Lai nodrošinātu nepieciešamo speciālistu skaitu tautsaimniecības attīstībai, līdz 2020.gadam jāpalielina proporcija starp vispārizglītojošo skolu skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem līdz 50/50. Profesionālās izglītības pievilcības un konkurētspējas paaugstināšanai nepieciešams komplekss atbalsts profesionālās izglītības mācību vides, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras, modernizēšanai, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo izglītību atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm.

(653) 2014.-2020. gada plānošanas periodā plānots turpināt profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, modernizāciju. Plānots nodrošināt mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai, atbalstu piešķirot tādu profesionālās izglītības programmu īstenošanai, kas nesaņēma atbalstu struktūrfondu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam, tādu profesionālās izglītības iestāžu modernizācijas pilnai pabeigtībai, kurām ir profesionālās izglītības kompetences centra statuss un kuras ir izveidotas, reorganizējot vairākas profesionālās izglītības iestādes, kā arī jaunu, reģiona ekonomiskās attīstības vajadzībās balstītu profesionālās izglītības programmu izveidei. Informācija par modernizētajām profesionālās izglītības programmās 2007.-2013.gada plānošanas periodā un vajadzībām ir atspoguļota 6.pielikumā "ERAF ieguldījumi Latvijā īstenoto profesionālās izglītības programmu mācību infrastruktūras modernizēšanai 2007.-2013. gada un 2014.-2020. gada plānošanas periodā".

(654) Rezultātā palielināsies audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta profesionālas izglītības iestāžu infrastruktūra atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai.

Tabula Nr. 2.8.3. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.8.1.3.a	Pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā	%	16,33	2014	70-80	Projektu dati, IZM dati	Divas reizes plānošanas periodā

(655) 8.1.4.SAM: uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās

(656) Koledžās studējošo skaits ik gadu pieaug¹⁰⁰, kas norāda uz to, ka koledžas kā AII ieņem svarīgu vietu augstākās izglītības sistēmā, to piedāvātā izglītība kļūst atpazīstama un pieprasīta darba tirgū. Gandrīz katrs sestais cilvēks, kas studē Latvijas augstākās izglītības institūcijās, studē koledžās. Darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu informatīvajā ziņojumā (2012.gads, 2013.gads) kā viens no priekšlikumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai norādīta nepieciešamība palielināt profesionālās augstākās izglītības 1.līmeņa (koledžu) piedāvājumu, kā arī uzsvērts, ka turpmākajos gados vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem bez profesionālās kvalifikācijas.

(657) Ņemot vērā, ka koledžas līmeņa izglītības programmas ir īsākas par augstskolās īstenotajām, koledžas spēj ātrāk reaģēt uz darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām darba tirgū un nodrošina absolventu augstāku nodarbinātību (2011.gadā tādu personu īpatsvars, kas ieguvuši 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību un tajā pašā gadā reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, ir tikai 1,1%).

(658) Ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības un darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kā arī līdzšinējos ieguldījumus koledžu studiju bāzes attīstībā, īpaši stiprināmas koledžas, kas īsteno gan 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, gan profesionālās vidējās izglītības programmas, nodrošinot pēctecību starp abām izglītības pakāpēm.

(659) Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, programmās, t.sk. saistītajās vidējās profesionālajās izglītības programmās, tiks veikta koledžu ēku renovācija vai rekonstrukcija, un aprīkojuma modernizācija. Tāpat ir nepietiekams koledžu nodrošinājums ar mūsdienīgu datortehniku - 65% valsts koledžu datortehnika ir 10 un vairāk gadus veca.

(660) Veikto investīciju rezultātā tiks palielināts koledžu skaits ar uzlabotu studiju un zinātniskā darba bāzi STEM 1.līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.

Tabula Nr. 2.8.4. (3)

ERAF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.8.1.4.a	Koledžu īpatsvars, kurās ir pilnībā modernizēta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmu mācību vide, no kopējā koledžu skaita, kas īsteno minētās prioritārās programmas	%	38,9	2013	61	IZM dati, projekta dati	Divas reizes plānošanas periodā

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(661) Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas - maģistratūra un doktorantūra - nav pietiekami produktīva vide mācībām un pētniecībai, tajā skaitā sadarbības īstenošanai ar uzņēmējiem un studentu biznesa ideju attīstībai. Tiks turpināta modernizēt augstskolu darba telpas, lai nodrošinātu mūsdienīgus studiju un pētniecības apstākļus un veicinātu AII tīkla resursu koncentrāciju un izglītības pieejamību, tajā skaitā radot vairāk STEM studiju vietu. Atbalstu infrastruktūras modernizācijai plānots piešķirt, nodrošinot studiju un zinātniskā darba bāzes teritoriāli telpisko koncentrāciju.

(662) Par sadrumstalotu vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu liecina fakts, ka 2011./2012.mācību gadā 26% vispārizglītojošo skolu bija mazāk par 100 skolēniem, 19% skolās skolēnu skaits bija no 101 līdz 150 skolēniem, savukārt 16% skolās - 151-250 skolēni. Statistikas dati liecina, ka laikā kopš 2010. gada pieaug pirmsskolas vecuma bērnu skaits - 2009./2010. m.g. bija 72 111 pirmsskolas vecuma bērni, 2010./2011. m.g - 75 979 bērni, savukārt 2011./2012. m.g. - 77 795 bērni, līdz ar to, sākot no 2017. gada palielināsies bērnu skaits pamatizglītības pakāpē. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam pirmsskolas izglītībai un sākumskolas izglītībai (1.-6.klase) jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, savukārt vispārējā vidējā izglītība un profesionālā vidējā izglītība būtu koncentrējama reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, attiecīgi atbalsts plānots izglītības iestāžu tīkla optimizācijai reģionālā līmenī, t.sk. mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei, kā arī mācību vides uzlabošanai.

(663) Prognozētais izglītojamo skaita samazinājums rezultējas nepieciešamībā pārstrukturizēt vispārējās izglītības iestāžu tīklu, attiecīgi svarīga loma ir sakārtotu dienesta viesnīcu pieejamībai.

(664) Lai nodrošinātu eksakto un dabaszinātņu priekšmetu apguves (matemātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību) kvalitātes paaugstināšanu pamatizglītībā, un ievērojot to, ka līdzšinējie KP fondu ieguldījumi dabaszinātņu kabinetu modernizēšanai tika veikti vidusskolās, KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānota dabaszinātņu kabinetu modernizēšana pamatskolās (7.-9.klase). Papildus plānots, ka mācību metodiskais nodrošinājums tiks veidots elektroniskajā vidē vienlaikus ar inovatīvu IKT risinājumu ieviešanu mācību procesā.

(665) Lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un veicinātu mūsdienīgas metodikas izmantošanu izglītībā, atbalsts plānots valsts ģimnāzijām metodisko funkciju stiprināšanai īpaši STEM un IKT jomā .

(666) Papildus, ņemot vērā izglītojamo skaita samazināšanos un tā ietekmes rezultātā iestāžu konsolidācijas tendences, tiks turpināta profesionālās izglītības iestāžu padotības maiņa, apvienojot (integrējot) tās ar vispārējās izglītības iestādi. 2007.-2013.gada plānošanas periodā ERAF atbalsta ietvaros tika izveidotas četras šādas izglītības iestādes.

(667) Veicot ieguldījumus infrastruktūrā un īstenojot 8.3.1.SAM un 8.3.2.SAM darbības, tiks sekmēta skolēnu mācību sasniegumu pozitīvā dinamika, un samazināts priekšlaicīgas skolu pamešanas gadījumu skaits. Atbalstot metodiskā darba pilnveidi, t.sk. STEM un IKT jomā vispārējā izglītībā valsts ģimnāzijās, tiks veicināta izglītojamo mācību sasniegumu paaugstināšana, un nodrošināts atbalsts mācību, pētnieciskajam un izziņas darbam. Papildus tiks veicināta vispārējās izglītības iestāžu t.sk. speciālās izglītības iestāžu, pedagogu profesionālās kompetences pilnveide atbilstoši pilnveidotajam vispārējās izglītības saturam.

(668) Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam jāpaaugstina profesionālās izglītības prestižs un pievilcība. Saskaņā ar EM vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm vidējā izglītības pakāpē palielināsies speciālistu deficīts tādās tematiskajās grupās kā inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (galvenokārt metālapstrādes, mašīnzinību un kokapstrādes jomās), dabas zinātnes, matemātika un IT, kā arī pakalpojumi (galvenokārt viesnīcu un restorānu pakalpojumu, transporta pakalpojumu un personu un īpašuma aizsardzības jomās). Lai nodrošinātu profesionālās izglītības iestāžu prestižu un nodarbināto prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, tiek modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra prioritārās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās.

(669) Koledžas piedāvā elastīgas, salīdzinoši īsā laikā (2-3 gadi) apgūstamas profesionālās izglītības programmas, kas spēj sniegt operatīvus un kvalitatīvus risinājumus tautsaimniecības vajadzību un darba tirgus interesēs. Latvijā arī pie relatīvi neliela studējošo skaita pastāv objektīvi faktori, kas nosaka un arī turpmāk noteiks tādu koledžas līmeņa programmu pastāvēšanas nepieciešamību, kurās speciālistu sagatavošana notiek atbilstoši valsts vai darba devēju konkrētam pasūtījumam; speciālistu sagatavošana notiek tautsaimniecības nozarēs, kas atzītas par prioritārām. Lai nodrošinātu speciālistu sagatavošanu darba tirgus prasībām atbilstošā vidē, tiks modernizēta infrastruktūra koledžās, kuras īsteno STEM pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas.

(670) Balstoties uz KP fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda veiktajām investīcijām augstākās izglītības, vispārējās izglītības un profesionālās izglītības infrastruktūrā, tiek plānotas investīcijas izglītības infrastruktūras turpmākā modernizācijā KP fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Lai nodrošinātu ERAF investīciju izmantošanas efektivitāti un mērķtiecīgumu, tika izstrādāts Rīcības plāns izglītības infrastruktūras kartējuma izstrādei, kas iekļauts PL 11.pielikumā. Kartējuma izstrādes ietvaros tiks nodrošināta visu izglītības līmeņu ieguldījumu infrastruktūrā analīze, sniedzot vajadzību izvērtējumu. Ņemot vērā 2007.-2013.gada plānošanas perioda veikto investīciju novērtējuma rezultātus, var tikt precizēta darbības programma, tai skaitā bāzes vērtības.

(671) Ieguldījumu prioritātes ietvaros tiks nodrošināta ERAF un ESF investīciju savstarpēja papildinātība vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā. Nodrošinot modernu mācību vides infrastruktūru atbilstošu jaunajam izglītības saturam vispārējā un profesionālajā izglītībā, plānots maksimāli efektīvi sasniegt plānotos rezultātus izglītības pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai, kā arī agrīnas mācību pamešanas gadījumu skaita mazināšanai - t.i., 8.1.2.SAM papildinās 8.3.1.SAM un 8.3.2.SAM; 8.1.3.SAM papildinās 8.5.1.SAM, 8.5.2.SAM un 8.5.3.SAM. Pieaugušo izglītības īstenošanai tiek plānots izmantot esošo infrastruktūru (izglītības iestādes, tai skaitā profesionālās izglītības kompetenču centrus). Savukārt augstākajā izglītībā 8.1.1.SAM un 8.1.4.SAM ietvaros veiktās ERAF investīcijas AII infrastruktūrā papildinās 8.2.1.SAM, 8.2.2.SAM, 8.2.3.SAM ietvaros veiktās ESF investīcijas AII ar mērķi konsolidēt un efektīvi izmantot pieejamos resursus, stiprināt izcilību studiju programmās, kā arī stiprināt akadēmiskā personāla kapacitāti un AII pārvaldību. 8.1.2 SAM plānotie ieguldījumi STEM mācību priekšmetu apguvē - dabaszinātņu kabinetu modernizācija pamatizglītībā (7.-9.klase), inovatīvu IKT risinājumu ieviešana mācību procesā, kā arī atbalsts metodisko funkciju īstenošanai valsts ģimnāzijās, t.sk. STEM jomās, vienlaikus nodrošinās sinerģiju ar 8.1.1. SAM, kas ir vērsts uz STEM studiju virzienu attīstību. 8.1.2 SAM īstenošanā tiks nodrošināta sinerģija arī ar LAP 2020 apakšpasākumu 19.2. "Darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju" un Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai finansētajām prioritātēm.

(672) 8.1.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts teritoriāli koncentrētas studiju un zinātniskā darba infrastruktūras attīstībai AII stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, iekārtu un aprīkojuma iegādei (t.sk. tālmācības rīku, IKT risinājumu, programmatūras, bibliotēku resursu iegādei, kā arī pieejai datu bāzēm) STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju virzienos. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(673) 8.1.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: AII.

(674) 8.1.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstskolas, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, studiju programmas.

(675) 8.1.1.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase".

(676) 8.1.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts tiks sniegts mācību vides infrastruktūras uzlabošanai vispārējās izglītības iestādēs dažādās izglītības pakāpēs, ievērojot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un izglītības pakalpojuma attīstības stratēģijas, un paredzot iespēju pašvaldībām pretendēt uz vienu vai vairākiem šādiem investīciju veidiem, lai kompleksā veidā sakārtotu izglītības iestāžu tīklu attiecīgajā teritorijā: atbalsts dabaszinātņu kabinetu iekārtošanai pamatizglītības programmas īstenošanai (7.-9.klase); mācību vides uzlabošanai integrētās izglītības iestādēs (apvienojot vispārējās izglītības iestādi un profesionālās izglītības iestādi), t.sk. mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei; integrēto izglītības iestāžu, nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolu un valsts ģimnāziju dienesta viesnīcu sakārtošanai; nacionālas nozīmes vidusskolu un valsts ģimnāziju infrastruktūras izveidei un modernizācijai; inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai vispārējās izglītības iestādēs, jo īpaši nacionālas vai reģionālas nozīmes vidusskolās un valsts ģimnāzijās; metodisko funkciju attīstībai, t.sk. STEM un IKT jomā, valsts ģimnāzijās; vispārizglītojošo skolu sporta infrastruktūras pilnveidei, izglītības iestāžu, kas īsteno izglītības programmu no 1. līdz 6. klasei, inovatīvu IKT risinājumu ieviešanai mācību procesā un mācību vides ergonomiskai iekārtošanai, kā arī mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācija.

(677) 8.1.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: vispārējās izglītības iestādes.

(678) 8.1.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: pašvaldības un to apvienības. 58 131 500 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7. pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(679) 8.1.2.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar skolēnu demogrāfiju, vispārējās izglītības iestāžu piepildījumu, pašvaldību attīstības specializāciju, vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.

(680) 8.1.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plānots profesionālās izglītības iestāžu, it īpaši profesionālās izglītības kompetences centru, infrastruktūras, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras, izveidei un sakārtošanai, mācību līdzekļu un tehniskā aprīkojuma iegādei, t.sk. infrastruktūras attīstībai jaunu profesionālo izglītības programmu īstenošanai prioritārajās izglītības tematiskajās jomās vai programmu grupās. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(681) 8.1.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: profesionālās izglītības iestādes.

(682) 8.1.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: profesionālās izglītības iestādes, pašvaldības. 5 711 177 EUR indikatīvi plānots novirzīt nacionālas nozīmes attīstības centru integrētai pilsētvides attīstībai atbilstoši ERAF Regulas 7.pantam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(683) 8.1.3.SAM projektu atlase: skat. pielikumu "Projektu atlase". Investīciju projekti tiks vērtēti kontekstā ar pašvaldību attīstības specializāciju un vietējā potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un sinerģijā ar citām plānotajām investīcijām un attīstības instrumentiem. Prioritāri tiks atbalstīti integrēti risinājumi, kas paredzēs ietekmi uz vairāk kā viena SAM rezultātu sasniegšanu.

(684) 8.1.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts plānots koledžu, kas īsteno STEM, t.sk. medicīnas un radošas industrijas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas, ēku renovācijai un aprīkojuma modernizācijai atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai. Lai veicinātu HP "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, kā arī vides pieejamības ekspertu konsultācijas.

(685) 8.1.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: koledžas.

(686) 8.1.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: koledžas, kas īsteno STEM, sk. medicīnas un radošas industrijas, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas

(687) 8.1.4.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

Tabula Nr. 2.8.5. (5)

ERAF specifiskie iznākuma rādītāji

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējums avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.8.1.1.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā augstākās izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	29 900	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.2.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas	Personu skaits	ERAF	45 600	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.3.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	10 800	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.4.a	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā koledžas izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	3 100	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.1.IP (CO35)	Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā izglītības infrastruktūrā	Personu skaits	ERAF	89 400	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.12.2019. rīkojumu Nr.611 (L.V., 6.DEC., NR.246)

(688) 8.2.ieguldījumu prioritāte: augstākās izglītības vai pielīdzināma līmeņa izglītības kvalitātes, efektivitātes un pieejamības uzlabošana nolūkā palielināt līdzdalības un sasniegumu līmeni, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

(689) 8.2.1.SAM: samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu

(690) Latvijā vērojama augstākās izglītības studiju programmu pārlieka dublēšanās un fragmentācija, ko apliecina studējošo skaitam un tā dinamikai neatbilstoši liels studiju programmu skaits. Laika posmā no 2006.gada līdz 2012.gadam, samazinoties studējošo skaitam par 28%, piedāvāto studiju programmu skaits salīdzinājumā ar 2006./2007. ak.g. sākumu (616 programmas) 2012./2013. ak.g. sākumā ir pieaudzis līdz 912 programmām.

(691) Studiju programmu ārējā izvērtējumā¹⁰¹ uzsvērtas studiju programmu kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas problēmas, t.sk. doktorantūras līmenī. Vērojamas krasas kvalitātes atšķirības studiju virzienu ietvaros, vienlaikus kā kopīgi trūkumi norādīti neskaidri definēti programmu mērķi, studiju iznākumi, novērojama programmu dublēšanās, resursu nevienmērīga pieejamība un sadrumstalotība, nav attīstīta resursu koplietošana, maz attīstīta kopīgo studiju programmu īstenošana. Nereti AII no darba devēju puses tiek pārmesta nepietiekama spēja veidot tādu izglītības programmu saturu, kas varētu nodrošināt uzņēmumu vajadzībām atbilstošu rezultātu. Tas ietekmē iespēju nodrošināt kvalitatīvu, pieprasītu, tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu mūžizglītības un tālākizglītības produktu veidošanu.

(692) Studiju programmu kvalitātes novērtējumā secināts, ka bakalaura un īpaši maģistra līmeņa studenti netiek pietiekami iesaistīti praktiskos projektos un zinātniskos pētījumos, nepietiekami piedalās zinātniskajās konferencēs, īpaši STEM studiju virzienos. Valstī ir pārāk daudz līdzīga satura doktora studiju programmu, kas ir drauds to pastāvēšanai ilgākā laika periodā. Šī iemesla dēļ studiju programmas nav pietiekami koncentrētas uz lielāku ieguldījumu zinātniskajos pētījumos, uz lielāku devumu Latvijas rūpniecības un tautsaimniecības attīstībai.

(693) 2012./2013.akad. gadā ārvalstu studentu īpatsvars veidoja 3,7% no kopējā studējošo skaita, kas vērtējams kā neliels. Migrācijas sistēma Latvijā attiecībā uz ārvalstu studentiem ir uzskatāma par liberālu¹⁰², attiecīgi nelielo ārvalstu studentu skaitu lielā mērā ietekmē tas, ka Latvijā nav pietiekams skaits kvalitatīvu studiju programmu angļu valodā.

(694) Investīcijas studiju programmu attīstībā vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģiju, kas tostarp ietver pārvaldības pilnveidi (t.sk. studiju virzienu padomju darba efektivitātes paaugstināšanu un kopīgo doktorantūras skolu attīstību), akadēmiskā personāla attīstības plānu, programmu saturisko konsolidāciju studiju virzienu ietvaros. 8.2.1.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.2.SAM un 8.2.3.SAM, balstoties uz AII visaptverošu attīstības stratēģiju.

(695) Veicot investīcijas, tiks uzlabota augstākās izglītības studiju programmu kvalitāte un konkurētspēja, konsolidējot un attīstot AII īstenotās studiju programmas, veidojot kopīgas doktorantūras studiju programmas un studiju programmas ES valodās.

Tabula Nr. 2.8.6. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI103	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.8.2.1.a	Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju	Mazāk attīstītie reģioni	Programmu skaits	N/A	0	Programmu skaits	11	IZM dati, projekta dati	Divas reizes plānošanas periodā
r.8.2.1.b	Atbalstīto jauno studiju programmu skaits ES valodās, kas nav latviešu valoda, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju	Mazāk attīstītie reģioni	Programmu skaits	N/A	5	Programmu skaits	62	VIAA dati, projekta dati	Divas reizes plānošanas periodā
r.8.2.1.c	Slēgto studiju programmu skaits, uz kuru bāzes izveidotas atbalstītās jaunās studiju programmas	Mazāk attīstītie reģioni	Programmu skaits	N/A	60	Programmu skaits	220	IZM dati, projekta dati	Projekta īstenošanas noslēgumā, reizi gadā
r.8.2.1.d	Atbalstīto jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju	Mazāk attīstītie reģioni	Programmu skaits	N/A	0	Programmu skaits	22	IZM dati, projekta dati	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(696) 8.2.2.SAM: stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās.

(697) Studiju kvalitāte ir cieši saistīta ar akadēmiskā personāla kvalifikāciju, zinātnisko darbību un tautsaimniecību. Pēdējos gados ir samazinājies akadēmiskā personāla ar zinātnisko grādu īpatsvars, ir ierobežotas iespējas piesaistīt kvalificētu ārvalstu akadēmisko personālu (zems atalgojums un obligāta latviešu valodas prasība); notiek akadēmiskā personāla "novecošanās", mācībspēku sastāva atjaunošana un nomaiņa un iesaiste tālākizglītībā ir nepietiekama; ir nepietiekama zinātniskās darbības intensitāte un augstākās izglītības sasaiste ar tautsaimniecību un zinātniskajām institūcijām.

(698) AII joprojām nav izvērsta un mērķtiecīga akadēmiskā personāla attīstības plāna jauno pasniedzēju un ārvalstu pasniedzēju piesaistei, esošo pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšanai. Nepietiekamās akadēmiskā personāla svešvalodas zināšanas negatīvi ietekmē studiju programmu kvalitāti, īpaši augstākās izglītības modernizācijas un internacionalizācijas kontekstā.

(699) Investīcijas akadēmiskā personāla stiprināšanā vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģiju, kas tostarp ietver pārvaldības pilnveidi (t.sk. studiju virzienu padomju darba efektivitātes paaugstināšanu un kopīgo doktorantūras skolu attīstību), akadēmiskā personāla attīstības plānu, programmu saturisko konsolidāciju studiju virzienu ietvaros. 8.2.2.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.1.SAM un 8.2.3.SAM, balstoties uz AII visaptverošu attīstības stratēģiju.

(700) Investīciju rezultātā tiks stiprināts AII akadēmiskā personāla cilvēkkapitāls.

Tabula Nr. 2.8.7. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI104	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.8.2.2.a	Atbalstu saņēmušo doktorantu skaits, kas ieguvuši doktora grādu un 6 mēnešu laikā pēc grāda iegūšanas strādā par akadēmisko personālu augstākās izglītības institūcijā	Mazāk attīstītie reģioni	Personu skaits	N/A	1 914105	Personu skaits	378	Projektu dati	Projekta īstenošanas noslēgumā
r.8.2.2.b	Atbalstu saņēmušo ārvalsts pasniedzēju skaits, kas 6 mēnešu laikā pēc atbalsta beigām turpina akadēmisko darbu Latvijas augstākās izglītības institūcijā (kā akadēmiskais personāls vai kā ārvalsts pasniedzējs)	Mazāk attīstītie reģioni	Personu skaits	N/A	10	Personu skaits	90	Projektu dati	Projekta īstenošanas noslēgumā
r.8.2.2.c	Akadēmiskā personāla skaits, kas pilnveidojuši kompetenci	Mazāk attīstītie reģioni	Personu skaits	NA	417	Personu skaits	1 116	VIAA dati, projektu dati	Projekta īstenošanas noslēgumā

(701) 8.2.3.SAM: nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institucijās.

(702) Augstskolu stratēģiskajā vadībā maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, t.sk. pašvaldības un nozaru asociācijas. Augstskolu savstarpējā sadarbība studiju programmu īstenošanā un pētniecībā ir vāji attīstīta. Augstskolu pārvaldības spēja ir neatbilstoša izvirzītajiem institucionālās izcilības mērķiem.

(703) Studiju satura pārvaldības mehānisma efektivitāte vērtējama kā nepietiekama - 2013./2014.akad.gadā augstskolās un koledžās kopā ir 901 studiju programmas, kas tiek vadītas studiju programmu līmenī ar nepietiekamu darba devēju un nozares profesionāļu iesaisti to pārvaldībā.

(704) EK darba dokumentā par 2012.gada NRP ieviešanas progresā uzsvērts, ka Latvijā vērojama nepietiekama sadarbība starp augstāko izglītību un darba devējiem. Arī Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam norādīts, ka augstskolu stratēģiskajā vadībā ir maz iesaistītas ārējās ieinteresētās organizācijas un grupas, tajā skaitā pašvaldības un nozaru asociācijas. Ir jāstiprina studiju virzienu padomju darbs, palielinot darba devēju lomu un studiju programmu satura attīstībā iesaistot attiecīgās nozares profesionāļus, lai veicinātu studiju programmu satura kvalitāti, saikni ar darba tirgu un prakses iespējām, tajā skaitā attīstot studiju virzienu pamata programmas un lemjot par studiju programmu konsolidāciju.

(705) AII ir objektīvāk jānovērtē savs darbs, lielāku uzmanību veltot SVID analīzei un tās rezultātiem. Bez optimālas ieinteresēto pušu pārstāvniecības AII pārvaldībā, kas vienlaikus būtu līdzsvarota ar akadēmiskās brīvības aizsardzības iespējām, mūsdienu apstākļos nebūs iespējams panākt lielāku objektivitāti tajās aktivitātēs, kas nosaka AII darbības kritisku novērtēšanu un pilnveidošanu.

(706) Pārskatāms ir augstskolu filiāļu skaits un vērtējama to integrācija augstskolās - lai gan filiāles nodrošina augstākās izglītības pieejamību reģionos, ne vienmēr tajās ir pietiekama mācību bāze un nodarbināti augstākās kvalifikācijas mācībspēki, vērtējams filiāļu studiju programmu piedāvājums un to pārklāšanās reģiona ietvaros. Arī Studiju programmu ārējā izvērtējumā¹⁰⁶ uzsvērta atšķirīgā kvalitāte filiālēs. Balstoties uz individuālu izvērtējumu, vērtējama arī koledžu integrācija augstskolās.

(707) Investīcijas AII pārvaldības pilnveidei vērtējamas kontekstā ar AII stratēģisko specializāciju un AII attīstības stratēģijām, kas izstrādātas, ievērojot veicamos pārvaldības uzlabojumus valsts budžeta līdzekļu piešķīruma saņemšanai pilnveidotā augstākās izglītības finansēšanas modeļa ietvaros. 8.2.3.SAM ieviešanā tiek nodrošināta sinerģija un papildinātība ar 8.1.1.SAM, 8.1.4.SAM, 8.2.1.SAM un 8.2.2.SAM.

(708) Investīciju rezultātā tiks ieviesti pārvaldības uzlabojumi, kas noteikti AII attīstības stratēģijā, t.sk. attīstot stratēģiskās partnerības ar zinātnes un uzņēmējdarbības sektoru augstskolu un studiju procesa pārvaldībā un studiju programmu īstenošanā.

Tabula Nr. 2.8.7. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI107	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība (2013.gadā)	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.8.2.3.a	Augstākās izglītības institūciju skaits, kuras ir ieviesušas attīstības stratēģijas un rezultātu pārvaldību	Mazāk attīstītie reģioni	Institūciju skaits	N/A	0	Institūciju skaits	20	IZM dati, projekta dati	Projekta īstenošanas noslēgumā

(709) 8.2.4.SAM: nodrošināt atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei

(710) Eiropas Padomes (2013.gada) rekomendācija Latvijai nosaka izveidot neatkarīgu akreditācijas aģentūru. Lai veicinātu augstākās izglītības kvalitātes kultūras¹⁰⁸ attīstību atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, veicinātu Latvijas augstākās izglītības atpazīstamību, vienlaikus palielinot uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai, ESF finansējumu plānots novirzīt nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR. Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijai, lai iekļūtu EQAR reģistrā ir jānodrošina institucionālā atbilstība (organisational eligibility) un atbilstība (pēc būtības) ESV standartiem un vadlīnijām.

(711) Investīciju rezultātā plānots izveidot institūciju Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām.

Tabula Nr. 2.8.8. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI109	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība (2013. gadā)	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023. gadā)	Datu avots	Ziņošanas biežums
r.8.2.4.a	Institūciju skaits Latvijā, kas atbilst EQAR aģentūrai izvirzītajām prasībām	Mazāk attīstītie reģioni	Institūciju skaits	N/A	0	Institūciju skaits	1	EQAR dati	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

Ieguldījumu prioritātes apraksts un indikatīvās atbalstāmās darbības

(712) Kopējai augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanai, modernizācijas un internacionalizācijas veicināšanai ir būtiski uzlabot akadēmiskā personāla kompetenci, veicināt ārvalstu pasniedzēju piesaisti darbam Latvijas AII, kā arī nodrošināt, ka AII 20% no kopējā studiju programmas apjoma īsteno kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav valsts valoda¹¹⁰.

(713) Lai novērstu doktorantūras studiju programmu fragmentāciju un veicinātu darba tirgus prasībām atbilstošu kvalificētu augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanu, plānots attīstīt starpaugstskolu kopīgās doktorantūras studiju programmas.

(714) Kā uzsvērts studiju programmu ārējā izvērtējumā¹¹¹, ieteicams veidot plašākus augstākās izglītības konsorcijus ar mērķi izmantot labākā akadēmiskā personāla pieredzi, labāko infrastruktūru, ieviešot labas pārvaldības praksi, attīstīt starptautisko sadarbību un veicināt Latvijas augstākās izglītības eksportspēju.

(715) Globalizācija, ekonomikas integrācija un lielāka mobilitāte augstākās izglītības jomā palielināja nepieciešamību profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārpus tās valsts robežām, kurā tā iegūta. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam paredz izveidot starptautiski konkurētspējīgu nacionālo augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūciju un atbalsta pasākumus tās iekļūšanai EQAR kā akreditācijas institūcijai ne vēlāk kā līdz 2018.gadam. Nacionālo aģentūru plānots izveidot 2015.gadā, izveides izmaksas sedzot no valsts budžeta līdzekļiem. EQAR aģentūras izmantošana akreditācijā veicinās augstākās izglītības kvalitātes kultūras attīstību¹¹² atbilstoši labākajiem standartiem EAIT, vienlaikus palielinās uzticamību Latvijas augstākajai izglītībai un tajā iegūtajiem diplomiem, kā arī palīdzēs veidot kontaktus ar partneriem ārvalstīs, tādejādi sekmējot starptautisko sadarbību.

(716) Augstākās izglītības resursu sadrumstalotības un kvalitātes problēmu risināšanai plānotas savstarpēji papildinošas ESF un ERAF investīcijas ar mērķi konsolidēt un efektīvi izmantot pieejamos resursus, stiprināt izcilību studiju programmās, jo īpaši augstākā līmeņa STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, studiju programmās, sekmējot vairākām augstskolām kopīgu doktorantūras studiju programmu izveidi, un izveidot eksportspējīgas studiju programmas ES valodās ārvalsts studentu piesaistei, kā arī stiprināt akadēmisko personālu un AII pārvaldību, un sniedzot atbalstu nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un kapacitātes stiprināšanai ar mērķi iekļūt EQAR.

(717) 8.2.1.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: kopīgo doktorantūras studiju programmu, studiju programmu ES valodās un pedagoģijas studiju programmu izstrāde, aprobācija un akreditācija, tai skaitā akreditācijas izmaksu segšana starptautiskajās profesionālajās organizācijās; izstrādāto un akreditēto studiju programmu starptautiskā publicitāte. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(718) 8.2.1.SAM indikatīvā mērķa grupa: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas.

(719) 8.2.1.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: AII, tai skaitā koledžas.

(720) 8.2.1.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(721) 8.2.2.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts ārvalsts pasniedzēju piesaistei; atbalsts akadēmiskā personāla kompetenču un prasmju pilnveidei, t.sk. stažēšanās uzņēmumos; jauno pasniedzēju piesaiste, atbalstot doktorantu akadēmisko darbu augstākās izglītības institūcijā. Īstenojot atbalstāmās darbības, tiks ievērots vienlīdzīgu iespēju un pozitīvās diskriminācijas princips, kur iespējams, piesaistot mazāk pārstāvēto dzimumu konkrētā AII.

(722) 8.2.2.SAM indikatīvā mērķa grupa: akadēmiskais personāls, ārvalstu pasniedzēji un doktoranti.

(723) 8.2.2.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas.

(724) 8.2.2.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase".

(725) 8.2.3.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: AII attīstības stratēģiju ieviešana: atbalsts attīstības stratēģiju izstrādei, pilnveidei un to ārējam novērtējumam; atbalsts studiju virzienu padomju darbam, tostarp veicot studiju programmu satura pārstrukturizāciju un aktualizāciju, studiju programmu konsolidāciju; atbalsts AII iekšējas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektivitātes paaugstināšanai atbilstoši standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā, tostarp personāla atalgojuma un promocijas sistēmas ārējam novērtējumam un sistēmas pilnveidei; atbalsts e-risinājumu, t.sk. e-koplietošanas mehānismu un starpinstitūciju sadarbības risinājumu, attīstībai; atbalsts augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņas ieviešanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(726) 8.2.3.SAM indikatīvā mērķa grupa: AII, tai skaitā koledžas.

(727) 8.2.3.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: augstākās izglītības institūcijas, tai skaitā koledžas, Izglītības un zinātnes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 27.06.2022. rīkojumu Nr.448 (L.V., 4.JŪL., NR.126)

(728) 8.2.3.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase"

(729) 8.2.4.SAM indikatīvās atbalstāmās darbības: atbalsts nacionālās augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sākotnējās darbības kvalitātes atbalsta pasākumiem un personāla apmācībai.

(730) 8.2.4.SAM indikatīvā mērķa grupa: nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.

(731) 8.2.4.SAM indikatīvie finansējuma saņēmēji: nacionālā augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra.

(732) 8.2.4.SAM projektu atlase: Skatīt pielikumu "Projektu atlase"

Tabula Nr. 2.8.9. (6)

ESF specifiskais iznākuma rādītājs

ID	Rādītājs	Mērvienība	Finansējuma avots	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
i.8.2.1.a	Kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts	Programmu skaits	ESF	11	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.2.1.b	Studiju programmu skaits ES valodās, izņemot latviešu valodu, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts	Programmu skaits	ESF	62	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.2.1.c	Jauno pedagoģijas studiju programmu skaits, kuru izstrādei un ieviešanai piešķirts ESF atbalsts	Programmu skaits	ESF	22	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.2.2.a	Doktorantu skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā	Personu skaits	ESF	420	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.2.2.b.	Ārvalstu pasniedzēju skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā	Personu skaits	ESF	300	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.2.2.c.	Akadēmiskā personāla, skaits, kas saņēmuši ESF atbalstu profesionālās kompetences pilnveidei	Personu skaits	ESF	1140	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.2.3.a	Augstākās izglītības institūciju skaits, kurām piešķirts ESF atbalsts attīstības stratēģiju un rezultātu pārvaldības ieviešanai	Institūciju skaits	ESF	20	Projektu dati	Reizi gadā
i.8.2.4.a	Institūciju skaits, kas saņēmušas ESF atbalstu EQAR aģentūrai izvirzīto prasību izpildei	Institūciju skaits	ESF	1	Projektu dati	Reizi gadā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.02.2018. rīkojumu Nr.69 (L.V., 27.FEB., NR.41)

(733) 8.3.ieguldījumu prioritāte: priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšana un novēršana un vienlīdzīgas pieejas veicināšana kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai, tostarp formālām, neformālām un ikdienējām mācību iespējām, kas ļauj mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības.

(734) 8.3.1.SAM: attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu

(735) Vispārējā izglītībā līdz 2020.gadam tiks uzlabota izglītības kvalitāte un atbilstība mūsdienu prasībām, ieviešot kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Mācību satura un metožu pilnveide ir īpaši svarīga pamatizglītības beigu posmā un vispārējās vidējās izglītības pakāpē (7.-12.klase), lai veicinātu darba tirgum nepieciešamo prasmju apguvi.

(736) Rezultātā tiks aprobēts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs pirmsskolas, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē.

Tabula Nr. 2.8.9.1. (4)

ESF specifiskie rezultāta rādītāji

ID	Rādītājs	Reģiona kategorija vai JNI	Mērvienība	Kopējais iznākuma rādītājs	Sākotnējā vērtība	Sākotnējās vērtības gads	Sākotnējās un mērķa vērtības mērvienība	Plānotā vērtība (2023.gadā)	Datu avots	Ziņošanas regularitāte
r.8.3.1.a	Apstiprināto vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu	Mazāk attīstītie reģioni	Vadlīniju un valsts standartu skaits	N/A	1	2012.	Skaits	3	IZM dati, projektu uzraudzības dati	Projekta īstenošanas noslēgumā

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 03.05.2016. rīkojumu Nr.274 (L.V., 5.MAI., NR.86)

(737) 8.3.2.SAM: palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai

(738) OECD PISA 2006., 2009. un 2012.gada rezultāti rāda, ka Latvijā ir salīdzinoši neliels īpatsvars skolēnu ar augstiem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs. Kaut arī Latvija ir panākusi būtisku progresu dabaszinātnēs, aktuāla ir lasītprasmes un matemātikas kompetenču pilnveide, nodrošinot NAP 2020 uzstādīto mērķi (zemākie kompetenču līmeņi lasītprasmē 2017.gadā - 15%, 2020.gadā - 13%) un stratēģijā "Eiropa 2020" uzstādītos mērķus - līdz 2020.gadam nodrošināt, ka šajās trijās kompetencēs vājš sniegums ir tikai 15% attiecīgās grupas jauniešiem.

(739) Aktuāla ir bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām saskarsmes prasmju, socializēšanās un iekļaušanās sekmēšana un iekļaušanas kompleksu pasākumu piedāvājums, kas t.sk. veicinātu sabiedrības izpratni par viņu ierobežojumiem un vajadzībām. Svarīga ir izglītojamo individuālo spēju attīstība un talantu