Tulkojums

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
UN
ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES

IETVARLĪGUMS

PAR ŠVEICES SADARBĪBAS PROGRAMMAS OTRĀ PERIODA ĪSTENOŠANU NOTEIKTĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM EKONOMISKO UN SOCIĀLO ATŠĶIRĪBU MAZINĀŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ
 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA (turpmāk - "Latvija")
un
ŠVEICES FEDERĀLĀ PADOME (turpmāk - "Šveice"),

turpmāk kopīgi sauktas - "Puses",

• ATZĪMĒJOT Šveices solidaritāti ar Eiropas Savienību (ES) tās centienos samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības ES;

• APŅĒMUŠĀS turpmāk samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības ES un Latvijā;

• PAMATOJOTIES uz abu Pušu sekmīgo sadarbību Latvijas pārejas procesā, kas noslēdzās ar pievienošanos ES, un saistībā ar Šveices ieguldījumu paplašinātā ES;

• IZPLATOT UN VEICINOT demokrātijas pamatvērtības, tiesiskumu un politisko plurālismu;

• IEVĒROJOT UN AIZSARGĀJOT cilvēktiesības, cilvēka cieņu un pamatbrīvības;

• ATSAUCOTIES uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

• IEVĒROJOT draudzīgās attiecības starp Pusēm;

• VĒLOTIES turpmāk stiprināt šīs attiecības un rezultatīvu sadarbību starp Pusēm;

• ATSAUCOTIES uz "Saprašanās memorandu starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā", kas tika parakstīts 2022. gada 30. jūnijā par kopējo summu, kas ir 1 302 000 000 CHF (viens miljards trīssimt divi miljoni Šveices franku), noteiktām ES dalībvalstīm sadarbībai kohēzijas un migrācijas jomās (turpmāk tekstā - "Šveices sadarbības programmas otrais periods");

• ATZĪMĒJOT sadarbību migrācijas jomā līdz pat 200 000 000 CHF (divsimt miljoniem Šveices franku) Šveices sadarbības programmas otrajā periodā;

• ŅEMOT VĒRĀ sadarbību kohēzijas jomā līdz pat 1 102 000 000 CHF (vienam miljardam simtu diviem miljoniem Šveices franku) Šveices sadarbības programmas otrajā periodā,

vienojas par turpmāko.

1. pants. Definīcijas

Šajā ietvarlīgumā:

"finanšu atbalsts" ir maksimālais neatmaksājamais finanšu atbalsts, ko Šveice piešķīrusi Latvijai saskaņā ar šo ietvarlīgumu;

"Saņēmējvalsts specifiskais ietvars" (pielikums) ir piešķīrumi no finanšu atbalsta, ko piešķir vadoties pēc tematisko jomu un ģeogrāfiskā sadalījuma, un īpaši noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp Latviju un Šveici, kā arī pienākumu un uzdevumu sadalījums starp iestādēm, kas ir iesaistītas attiecīgi Latvijas un Šveices sadarbības programmas un atbalsta pasākumu īstenošanā;

"Saprašanās memorands" ir Saprašanās memorands starp Eiropas Savienību un Šveici par Šveices ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā un sadarbībā migrācijas jomā Eiropas Savienībā, kas tika parakstīts 2022. gada 30. jūnijā par kopējo summu, kas ir 1 302 000 000 CHF (viens miljards trīssimt divi miljoni Šveices franku), noteiktām ES dalībvalstīm sadarbībai kohēzijas un migrācijas jomās;

"vadošā iestāde" ir Latvijas valsts pārvaldes iestāde, kas ir pilnvarota rīkoties Latvijas vārdā, lai īstenotu Latvijas un Šveices sadarbības programmu;

"programma" ir saskaņots to programmas komponentu kopums, ko īsteno saskaņā ar saņēmējvalsts nacionālajām prioritātēm, politikas nostādnēm vai stratēģijām kopā ar nodrošināto finanšu atbalstu, kas veido vienotu vispusīgu īstenošanas un budžeta ietvaru ar vispārējiem mērķiem. Programma var ietvert politisko dialogu;

"projekts" ir nedalāms aktivitāšu kopums, ko īsteno ar nodrošināto finanšu atbalstu un kas ir vērsts uz savstarpēji saskaņotu mērķu un rezultātu sasniegšanu, un kas nav daļa no programmas;

"Noteikumi" ir Noteikumi par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu kohēzijas jomā, kurus ir izdevusi Šveice un kuros ir noteikti Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas vispārējie noteikumi un procedūras;

"atbalsta pasākums" ir vispārējs termins, un tas nozīmē konkrētu projektu, programmu vai Tehnisko atbalstu Latvijas un Šveices sadarbības programmā;

"atbalsta pasākuma līgums" ir līgums starp Pusēm un, ja nepieciešams, ar citām līgumslēdzējām pusēm par atbalsta pasākuma īstenošanu;

"Latvijas un Šveices sadarbības programma" ir divpusēja programma šā ietvarlīguma īstenošanai;

"Tehniskais atbalsts" ir sadarbības programmas finanšu atbalsta daļa atbalsta pasākumu sagatavošanai un sadarbības programmas efektīvai un produktīvai īstenošanai.

2. pants. Tiesiskais regulējums

1. Šis ietvarlīgums kopā ar turpmāk norādītajiem dokumentiem veido tiesisko regulējumu Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanai kohēzijas jomā:

a) Noteikumi un to turpmākie grozījumi;

b) atbalsta pasākumu līgumi vai citi līgumi starp Pusēm, kas izriet no šā ietvarlīguma, un

c) jebkuras spēkā esošās procedūras vai vadlīnijas, ko Šveice ir pieņēmusi pēc apspriešanās ar Latviju.

2. Ja starp šo dokumentu noteikumiem rodas konflikti/pretrunas, piemēro iepriekšminēto prioritāro secību.

3. pants. Mērķi un principi

1. Latvijas un Šveices sadarbības programmas vispārējais mērķis ir veicināt ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos ES un Latvijā, pamatojoties uz Šveices un ES un tās dalībvalstu divpusējām attiecībām un nostiprinot tās vēl vairāk.

2. Puses atlasa tādus atbalsta pasākumus, kas palīdz sasniegt vispārējo mērķi un kas, izņemot Tehnisko atbalstu, palīdz sasniegt vismaz vienu no pieciem Šveices sadarbības programmas otrā perioda mērķiem, kas ir:

a) ekonomiskās izaugsmes un sociālā dialoga veicināšana, bezdarba (jauniešu vidū) samazināšana;

b) migrācijas pārvaldība un atbalsts integrācijai. Sabiedrības drošības un aizsardzības uzlabošana;

c) vides aizsardzība un klimats;

d) sociālo sistēmu stiprināšana;

e) pilsoniskā līdzdalība un atklātība.

3. Ja vien Puses nav vienojušās citādi, atbalsta pasākumiem, izņemot Tehnisko atbalstu, jāatbilst vismaz vienai sadarbības tematiskajai jomai, kā noteikts Noteikumos. Pusēm jānodrošina finanšu atbalsta tematisko jomu koncentrācija. Tāpēc Puses savstarpēji vienojas par ierobežotu tematisko jomu daudzumu atbalsta saņemšanai Latvijas un Šveices sadarbības programmā, kā noteikts Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā.

4. Puses veicina partnerības un pieredzes apmaiņu starp Latvijas un Šveices pārstāvjiem.

5. Atbalsta pasākumos ievēro sociālo iekļaušanu un nodrošina vides ilgtspējību.

6. Visus pasākumus, kas ir noteikti Latvijas un Šveices sadarbības programmā, īsteno saskaņā ar mērķiem, principiem, stratēģiskajiem virzieniem, ģeogrāfiskajām un tematiskajām ievirzēm, kas noteikti Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā un Noteikumos.

4. pants. Finanšu ietvars

1. Šveice piekrīt piešķirt Latvijai finanšu atbalstu līdz 40 400 000 CHF (četrdesmit miljoniem četrsimt tūkstošiem Šveices franku) atbilstoši saskaņotajām tematiskajām jomām un ģeogrāfiskajam sadalījumam un saskaņā ar Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā noteikto indikatīvo piešķīrumu.

2. Finanšu atbalsts, kas noteikts šā panta pirmajā daļā, neietver Šveices izdevumus par "Latvijas un Šveices sadarbības programmas" un "Šveices Zināšanu un partnerības fonda kohēzijas" administrēšanas izmaksām. Minēto fondu administrē Šveice, kura mērķis ir padarīt Šveices zināšanas pieejamas noteiktām ES dalībvalstīm, nodrošināt atbalsta pasākumu kvalitāti un ilgtspēju, stiprināt divpusējās attiecības un veicināt Šveices un Latvijas savstarpējās partnerības.

3. Noteikumu 6. nodaļā noteikto atbalsta pasākumu izdevumu attiecināmības periods beidzas 2029. gada 3. decembrī, šo datumu ieskaitot. Finansējums, kas nav izlietots līdz šim datumam, Latvijai vairs nebūs pieejams.

4. Izņemot summas, kas rezervētas Šveices administrēšanas izmaksām un Šveices Zināšanu un partnerības fondam, Latvijas un Šveices sadarbības programmā finanšu atbalsts jānodrošina neatmaksājamu grantu vai koncesionālu finanšu mehānismu veidā, piemēram, kredītlīniju, garantijas shēmu, pamatkapitāla daļu iegūšanas, līdzdalības parādsaistībās un aizdevumu veidā.

5. Finansējums no finanšu atbalsta nedrīkst pārsniegt 60 % no atbalsta pasākuma attiecināmajiem izdevumiem, izņemot:

a) projektus vai programmas, kas saņem papildu finansējumu budžeta piešķīrumu veidā no valsts, reģionālajām vai vietējām iestādēm, un tādā gadījumā finansējums no finanšu atbalsta nedrīkst pārsniegt 85 % no kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

b) nevalstisko organizāciju īstenotos projektus vai programmas, ko var finansēt vairāk kā 60 % apmērā vai pilnībā no finanšu atbalsta;

c) Tehnisko atbalstu, ko var finansēt vairāk kā 60 % apmērā vai pilnībā no finanšu atbalsta;

d) atbalsta pasākumus kredītlīniju, garantijas shēmu, pamatkapitāla daļu iegūšanas, līdzdalības parādsaistībās un aizdevumu privātajam sektoram veidā, ko var finansēt vairāk kā 60 % apmērā vai pilnībā no finanšu atbalsta.

6. Latvija nodrošina atbilstību piemērojamajiem valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumiem.

5. pants. Atbalsta pasākumu principi

1. Atbalsta pasākumus īsteno saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas noteikts 2. pantā.

2. Latvija ir atbildīga par tādu atbalsta pasākumu noteikšanu, kas:

a) ir piemēroti un atbilstoši valsts prioritātēm;

b) efektīvi risina konstatētās vajadzības;

c) ir izpildāmi un efektīvi īstenojami;

d) sagaidāms, ka radīs ietekmi;

e) ir izstrādāti tā, lai radītu ilgtspējīgus ieguvumus.

3. Latvija novērš dublēšanos un/vai pārklāšanos ar jebkuru tāda atbalsta pasākuma daļu, kas saņem atbalstu no citiem strukturāliem un/vai kohēzijas fondiem, atkarībā no konkrētā gadījuma, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta vai Norvēģijas finanšu instrumenta.

4. Katru atbalsta pasākumu vispirms apstiprina Latvija, bet pēc tam - Šveice.

5. Katru atbalsta pasākumu īsteno saskaņā ar atbalsta pasākuma līgumu.

6. Puses piešķir lielu nozīmi atbalsta pasākumu un finanšu atbalsta uzraudzībai, izvērtēšanai un audita veikšanai. Katra Puse nekavējoties sniedz jebkādu noderīgu informāciju, ko pieprasījusi otra Puse. Puses nodrošina efektīvu Latvijas un Šveices sadarbības programmas koordinēšanu un uzraudzību.

7. Šveicei vai jebkurai trešai pusei, kas iecelta rīkoties tās vārdā, ir tiesības apmeklēt, uzraudzīt, pārbaudīt, auditēt un izvērtēt visas darbības un procedūras, kas saistītas ar atbalsta pasākumu īstenošanu, atbilstoši Šveices ieskatiem. Latvija sniedz jebkādu un visu informāciju, atbalstu un dokumentāciju, kas var tikt pieprasīta vai būt noderīga, lai Šveice varētu īstenot šīs tiesības.

8. Lai nodrošinātu Latvijas un Šveices sadarbības programmas efektīvu īstenošanu, 6. pantā minētās kompetentās iestādes rīko ikgadējas sanāksmes. Šādu sanāksmju mērķis ir pārskatīt Latvijas un Šveices sadarbības programmā sasniegto progresu, vienoties par veicamajiem pasākumiem un nodrošināt forumu divpusējo interešu apspriešanai.

6. pants. Kompetentās iestādes

1. Latvija ir pilnvarojusi valsts pārvaldes iestādi rīkoties tās vārdā kā vadošo iestādi (skat. Saņēmējvalsts specifisko ietvaru). Vadošā iestāde ir vispārēji atbildīga par Latvijas un Šveices sadarbības programmas mērķu sasniegšanu, kā arī par tās īstenošanu saskaņā ar šo ietvarlīgumu.

2. Šveice ir pilnvarojusi Federālo Ārlietu departamentu, kas darbojas ar Šveices Attīstības un sadarbības aģentūras (SDC) starpniecību, un Federālo Ekonomisko lietu, izglītības un pētniecības departamentu, kas darbojas ar Ekonomisko lietu valsts sekretariāta (SECO) starpniecību, rīkoties tās vārdā Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanai. Atbalsta pasākumi tiek piešķirti vai nu SDC, vai SECO atbilstoši to attiecīgajām kompetences jomām.

7. pants. Atbildība

Šveices atbildība attiecībā uz Latvijas un Šveices sadarbības programmu nesniedzas tālāk par finansējuma piešķiršanu saskaņā ar attiecīgajiem atbalsta pasākumu līgumiem. Šveice neuzņemas un neuzņemsies nekādu atbildību pret jebkādu Latvijas valsts pārvaldes vai privātu iestādi, kas ir iesaistīta kādā atbalsta pasākumā, vai pret jebkādām trešām pusēm.

8. pants. Kopīgas intereses

Puses ir kopīgi ieinteresētas novērst un apkarot korupciju, kas apdraud labu pārvaldību un attīstībai nepieciešamo resursu pienācīgu izmantošanu, kā arī apdraud godīgu un atklātu konkurenci iepirkuma procedūrās, kurās ietverti cenas un kvalitātes attiecības kritēriji. Tādēļ Puses vienojas apvienot centienus korupcijas apkarošanā un it īpaši par to, ka jebkurš piedāvājums, dāvinājums, maksājums, atlīdzība vai jebkāds labums, kas tieši vai netieši sniegts jebkam, lai saņemtu pilnvarojumu vai līgumu saskaņā ar šo ietvarlīgumu vai tā izpildes laikā, tiks uzskatīts par nelikumīgu darbību vai koruptīvu praksi. Jebkura šāda veida darbība ir pietiekams pamats, lai izbeigtu šo ietvarlīgumu un attiecīgo atbalsta pasākuma līgumu, atceltu iepirkumu vai izrietošo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai veiktu jebkādu citu samērīgu korektīvu pasākumu saskaņā ar atbilstošajiem normatīvajiem aktiem. Puses nekavējoties informē viena otru par pamatotām aizdomām par nelikumīgu darbību vai koruptīvu praksi.

9. pants. Grozījumi

1. Visus grozījumus šajā ietvarlīgumā izdara, Pusēm savstarpēji rakstveidā vienojoties.

2. Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas Saņēmējvalsts specifisko ietvaru var grozīt, 6. pantā minētajām kompetentajām iestādēm savstarpēji vienojoties savstarpējā vēstuļu apmaiņā.

10. pants. Nobeiguma noteikumi

1. Saņēmējvalsts specifiskais ietvars (pielikums) ir šā ietvarlīguma neatņemama daļa.

2. Šis ietvarlīgums stājas spēkā pēc tā parakstīšanas dienā, kad saņemts pēdējais paziņojums, kas apliecina, ka abas Puses ir pabeigušas savas attiecīgās apstiprināšanas procedūras. To piemēro līdz brīdim, kad abas Puses ir izpildījušas visus savus pienākumus. Puses provizoriski piemēro šo ietvarlīgumu un tā pielikumu no dienas, kad abas Puses paraksta šo ietvarlīgumu.

3. Jebkuru strīdu, kas var rasties, piemērojot šo ietvarlīgumu, risina diplomātiskā ceļā.

4. Šo ietvarlīgumu jebkurā laikā var izbeigt viena no Pusēm, sešus mēnešus iepriekš par to rakstveidā paziņojot. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Puses konsultējas par izbeigšanas iemesliem.

5. Šā ietvarlīguma izbeigšanas gadījumā tā noteikumus turpina piemērot attiecīgajiem atbalsta pasākuma līgumiem, kas noslēgti pirms šā ietvarlīguma izbeigšanas. Puses, savstarpēji vienojoties, lemj par jebkādām citām izbeigšanas sekām.

Parakstīts Rīgā, 2023. gada 19. jūnijā divos oriģināleksemplāros angļu valodā.
 

Latvijas Republikas valdības vārdā Arvils Ašeradens Latvijas Republikas Finanšu ministrs

Šveices Federālās padomes vārdā Dominiks Paravicini vēstnieks, Šveices valdības pārstāvis tirdzniecības jautājumos

 

Tulkojums

Pielikums

SAŅĒMĒJVALSTS SPECIFISKAIS IETVARS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
Un
ŠVEICES FEDERĀLĀS PADOMES

IETVARLĪGUMS

Par

ŠVEICES SADARBĪBAS PROGRAMMAS OTRĀ PERIODA ĪSTENOŠANU NOTEIKTĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM EKONOMISKO UN SOCIĀLO ATŠĶIRĪBU MAZINĀŠANAI EIROPAS SAVIENĪBĀ

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šis saņēmējvalsts specifiskais ietvars ir Latvijas Republikas valdības (turpmāk tekstā - "Latvija") un Šveices Federālās padomes (turpmāk tekstā - "Šveice") Ietvarlīguma par Šveices sadarbības programmas otrā perioda īstenošanu noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Savienībā (turpmāk tekstā - "Ietvarlīgums") neatņemama daļa.

1.2. Saistībā ar šo saņēmējvalsts specifisko ietvaru piemēro Ietvarlīgumā noteiktās definīcijas.

1.3. Šajā saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā ir noteiktas finanšu atbalsta tematiskās jomas un ģeogrāfiskais sadalījums un īpašie noteikumi, par kuriem panākta vienošanās starp Latviju un Šveici, kā arī pienākumu un uzdevumu sadalījums starp iestādēm, kas ir iesaistītas attiecīgi Latvijas un Šveices sadarbības programmas un atbalsta pasākumu īstenošanā.

1.4. Attiecībā uz īpašajiem noteikumiem un procedūrām, kas nav noteikti Saņēmējvalsts specifiskajā ietvarā, piemēro Noteikumu nosacījumus.

2. Funkcijas un pienākumi Latvijas un Šveices sadarbības programmā

2.1. Vadošā iestāde

Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Latvijas Republikas Finanšu ministriju (FM) rīkoties tās vārdā kā Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošo iestādi.

Vadošā iestāde sastāv no ES fondu investīciju pārvaldības departamenta un ES fondu sistēmas vadības departamenta, kuri ir tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekam ES fondu jautājumos, kurš pilda vadošās iestādes vadītāja pienākumus.

Vadošās iestādes funkcijas un pienākumi ir izklāstīti Noteikumos.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) ir FM padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras kompetence ir noteikta Publisko iepirkumu likumā un citos normatīvajos aktos. IUB ir valsts līmenī izraudzīta iestāde, kas izlases veidā nodrošinās atbalsta pasākumu, tostarp Tehniskā atbalsta, publiskā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises pirmspārbaudes. IUB, pamatojoties uz riska izvērtējumu, nodrošinās pirmspārbaudes pirms iepirkuma līguma noslēgšanas, lai novērstu publiskā iepirkuma neatbilstības.

IUB arī nodrošinās metodiku publiskā iepirkuma pirmspārbaudēm, kā arī konsultācijas un ceturkšņa sanāksmes ar programmas apsaimniekotājiem, lai apspriestu aktuālos iepirkuma jautājumus.

2.2. Maksājumu iestāde

Maksājumu iestāde ir Latvijas Republikas Valsts kase.

Valsts kase ir FM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Valsts kasi vada pārvaldnieks, kas veic maksājumu iestādes vadītāja pienākumus un atskaitās FM valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.

2.3. Revīzijas iestāde

Revīzijas iestāde ir FM ES fondu revīzijas departaments. Saskaņā ar FM reglamentu tas ir funkcionāli pakļauts Latvijas Republikas finanšu ministram. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kurš ir tieši pakļauts un atskaitās finanšu ministram, veic revīzijas iestādes vadītāja pienākumus.

Revīzijas iestāde rīkojas saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, Starptautisko apliecinājumu uzdevumu standartu un ētikas kodeksu.

Revīzijas iestādes funkcijas un pienākumi ir izklāstīti Noteikumos.

Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un maksājumu iestādes.

3. Sadarbības kritēriji

3.1. Tematiskais piešķīrums

Specifiskais mērķis un tematiskā joma	Finanšu atbalsta indikatīvais piešķīrums Šveices frankos (CHF) Granta apjoms 85 %	Valsts līdzfinansējums CHF Līdzfinansējuma likme 15 %	Kopējais finansējums CHF
1. Ekonomiskās izaugsmes un sociālā dialoga veicināšana, bezdarba (jauniešu vidū) samazināšana
i) Profesionālā izglītība un mācības	10 000 000	1 764 706	11 764 706
ii) Pētniecība un inovācija	10 000 000	1 764 706	11 764 706
2. Vides aizsardzība un klimats
ix) Atkritumu apsaimniekošana	12 200 000	2 152 941	14 352 941
3. Sociālo sistēmu stiprināšana
xi) Veselība un sociālā aizsardzība	7 500 000	2 152 941	8 823 529
4. Tehniskais atbalsts
xiv) Tehniskās palīdzības fonds	600 000	0	600 000
xv) Atbalsta pasākuma sagatavošanas fonds	100 000	0	100 000
Kopējais piešķīrums	40 400 000	7 005 882	47 405 882

Viss neizmantotais finansējums no Atbalsta pasākuma sagatavošanas fonda un atbalsta pasākuma "Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika" tiks pārdalīts atbalsta pasākumam "Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija". Viss atbalsta pasākumā "Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā" neizmantotais finansējums tiks pārdalīts atbalsta pasākumam "Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā".

Visu citu Latvijas un Šveices sadarbības programmas jebkurā atbalsta pasākumā neizmantoto finansējumu var pārdalīt jebkuram citam apstiprinātam atbalsta pasākumam, ja to ir iespējams ieviest līdz attiecināmības perioda beigām, Ietvarlīguma 6. pantā minētajām kompetentajām iestādēm savstarpēji vienojoties par to (piemēram, apstiprinot sanāksmju protokolos vai sarakstē) Latvijas un Šveices sadarbības programmas īstenošanas gaitā. Lai nodrošinātu konsekventu grozījumu veikšanu, piemēro Noteikumu 4.12. pantu.

3.2. Iepriekš noteikti kritēriji katrā tematiskajā jomā

i) Profesionālā izglītība un mācības

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums	Spēcīgākas darba vidē balstītas mācības profesionālās izglītības un mācību pilnveidošanai Latvijā
Atbalsta pasākuma veids	Programma
Mērķi	Uzlabot profesionālās izglītības un mācību (PIM) sistēmu Latvijā ar uzsvaru uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EQF) 2.-5. līmeni, stiprinot darba vidē balstītu mācību (DVBM) pieejas piemērošanu.
Stratēģiskais fokuss	Programma tiek īstenota, pamatojoties uz šādām prioritātēm: 1. labāka darbinieku iesaistīšana PIM īstenošanā; 2. atbilstošu sadarbības modeļu izveidošana ar attiecīgo ieinteresēto pušu iesaistīšanu; 3. sistēmiskas pieejas, kas nodrošina augstvērtīgas prasmes un iemaņas, kuras rada kvalitatīvas darba vietas un karjeras iespējas studentiem un pieaugušiem izglītojamajiem (EQF 2.-5. līmenis), kas atbilst inovatīvas un noturīgas ekonomikas vajadzībām; 4. nozares kvalifikāciju ietvarstruktūras (SQF) aktivizēšana un modulāru PIM programmu vienota pieeja un iespēja pāriet starp dažādiem izglītības veidiem un līmeņiem; 5. mūsdienīgi, pielāgojami, dažādiem izglītības veidiem un līmeņiem piemēroti sekmējoši digitālie mācību un mācīšanās materiāli; 6. nozaru eksaminācijas centru izveide sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem, kuros novērtē un atzīst prasmes un piešķir profesionālo kvalifikāciju; 7. augstvērtīga un regulāra pedagogu profesionālā attīstība; 8. jauna darba vidē balstīta PIM pedagogu sagatavošanas sistēma augstākās izglītības iestādēs, kas nodrošina pedagogu sagatavošanas programmas. Programmai būs sinerģija un papildināmība ar plānotajām darbībām PIM sistēmas attīstības atbalstam, kas paredzēta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda darbības programmā un citos fondos.
Šveices indikatīvās saistības	10 000 000	CHF
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs	Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) IZM kā programmas apsaimniekotājs plāno iesaistīt Valsts izglītības satura centru (valsts pārvaldes iestāde, kas ir tieši pakļauta IZM) 8. prioritātei atbilstošu iepriekš noteiktu projektu atlases procesā. Citas projekta īstenotāja vai programmas apsaimniekotāja funkcijas īstenos IZM.
Starpniekinstitūcija	Neattiecas
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)	Šveices valsts PIM iestādes un skolas, profesionālās apvienības un ekspertu organizācijas, federālās un kantonu iestādes, kas specializējas PIM jomā, tostarp Šveices Valsts Izglītības, pētniecības un inovācijas sekretariāts (SERI).
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika	Tiek plānots 1 iepriekš noteikts projekts attiecībā uz 1. līdz 7. prioritāti, ko īsteno Valsts izglītības satura centrs, un atklāts konkurss augstākās izglītības iestādēm attiecībā uz 8. prioritāti.

ii) Pētniecība un inovācija

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums	Partnerība lietišķās pētniecības jomās: inovatīvi materiāli, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un viedā enerģētika
Atbalsta pasākuma veids	Programma
Mērķi	Attīstīt lietišķās pētniecības kapacitāti un veicināt Latvijas un Šveices pētniecisko sadarbību inovatīvu materiālu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un viedās enerģētikas jomā.
Stratēģiskais fokuss	Programma sekmēs valsts mērķu sasniegšanu prioritārajās jomās, kas noteiktas Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk tekstā - "Pamatnostādnes"), proti, veicināt pētniecības izcilības līmeni un sekmēt starptautisko sadarbību un cilvēkkapitāla attīstību pētniecības un inovācijas jomā (P&I). Programmā tiks: • veicināta zināšanu pārnese no akadēmiskās pasaules uz nozari un sabiedrību; • veicināta cilvēkkapitāla stiprināšana P&I jomā, jo īpaši, paaugstinot uz pētniecību un inovāciju vērstu doktorantūras studiju kvalitāti un nodrošinot akadēmiskā personāla prasmju uzlabošanas iespējas (paredzēta ietekme individuālā un institucionālā līmenī); • atbalstīti kopīgi pētniecības projekti, kas veicinās starptautisko pētniecības koppublikāciju kvalitātes paaugstināšanos un veicinās padziļinātas un nostiprinātas sadarbības saites ar Šveices pētniecības organizācijām.
Šveices indikatīvās saistības	10 000 000	CHF
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs	Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) IZM deleģēs Latvijas Zinātnes padomei šādus programmas apsaimniekotāja uzdevumus: iepriekš noteiktu projektu līgumu slēgšanu un iepriekš noteiktu projektu uzraudzību un kontroli.
Starpniekinstitūcija	Neattiecas
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)	Inovatīvu materiālu jomā iepriekš noteikts partneris ir Šveices federālās materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (Empa), Betona un asfalta laboratorija.
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika	Tematiski programma koncentrēsies uz šādām trim viedās specializācijas jomām: inovatīviem materiāliem, IKT un viedo enerģētiku. Inovatīvu materiālu jomā Rīgas Tehniskā universitāte (iepriekš noteiktā projekta īstenotājs) un Empa īstenos vienu iepriekš noteiktu projektu. Ja nepieciešams, konsorcijā var iekļaut arī citus partnerus. IKT un viedās enerģētikas tematiskajās jomās vienu iepriekš noteiktu projektu īstenos Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (iepriekš noteiktā projekta īstenotājs) sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu un Rīgas Tehnisko universitāti. Ja nepieciešams, konsorcijā iekļauj citus partnerus. Šveices partneri IKT un viedās enerģētikas jomā tiks noteikti divpusējās sarunās. Visās trijās noteiktajās jomās tiek īstenotas gados jauniem cilvēkiem, it īpaši jaunām sievietēm, paredzētas izpratnes veicināšanas kampaņas par zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomu.

iv) Atkritumu apsaimniekošana

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums	Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija
Atbalsta pasākuma veids	Programma
Mērķi	Uzlabot vides kvalitāti vēsturiski piesārņotā(-ās) vietā(-ās) un samazināt riskus cilvēku veselībai. Galvenie rezultāti: • atjaunota un uzlabota piesārņoto teritoriju vides kvalitāte un novērsti draudi cilvēku veselībai piesārņotajā teritorijā un ārpus tās; • panākta piesārņoto teritoriju augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanās.
Stratēģiskais fokuss	Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija ir noteikta kā Latvijas valdības stratēģiska prioritāte Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam. Strukturālie un kohēzijas fondi jau ir veiksmīgi izmantoti piesārņoto vietu sanācijai Latvijā, tostarp Sarkandaugavas sanācijas projektā, izmantojot Šveices sadarbības programmas pirmā perioda finanšu atbalstu. No turpmākajām sanācijas aktivitātēm augstākā prioritāte ir piešķirta ar naftas produktiem piesārņotās vietas Aizkrauklē, Daugavas upes krastā, sanācijai. Aizkraukles piesārņotajai vietai prioritāte piešķirta, pamatojoties uz Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam un paplašinātu izpēti, ko veica neatkarīgs un atklātā iepirkuma konkursā piesaistīts konsultējošais uzņēmums Intergeo Baltic. Svarīgi ir šādi elementi: • apdraudējums cilvēkiem un videi, jo naftas produktu piesārņojums lēnām tuvojas Daugavai. Tā kā Daugavai ir visapdzīvotākie upes krasti Latvijā (tās krastos atrodas arī Rīga) un tā ir viens no lielākajiem dzeramā ūdens avotiem, piesārņojums varētu ietekmēt līdz pat 700 000 iedzīvotāju. Turklāt Daugava ietek Baltijas jūrā un piesārņojums apdraud tās ūdens kvalitāti un ekosistēmu; • izvērstās izpētes rezultāti liecina, ka piesārņotā vieta ir ļoti piemērota sanācijas darbu uzsākšanai. Sanācijas metodes, detalizēts riska novērtējums un iespējas dalījumam etapos tiks noteiktas, pamatojoties uz Aizkraukles novada pašvaldības pasūtītās izpētes gala ziņojumu. Attiecībā uz Aizkraukles piesārņoto vietu ir jāveic piemērojamās(-o) sanācijas metodes(-žu) izmēģinājumi, lai pārbaudītu tās(-o) efektivitāti.
Šveices indikatīvās saistības	12 200 000	CHF
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Starpniekinstitūcija	Neattiecas
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)	Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, kas gūta saistībā ar Šveices sadarbības programmas pirmā perioda finanšu atbalstu, tiks meklētas sadarbības iespējas ar Šveices ekspertiem.
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika	Iepriekš noteiktā projekta atrašanās vieta ir stipri piesārņotā vieta ārpus lielajām pilsētām esošajā Aizkraukles novadā, un tā īstenotājs ir Valsts vides dienests vai cita attiecīga institūcija. Atlikušo līdzekļu izmantošanai (ja attiecināms) var tikt identificētas citas piesārņotas vietas.

xi) Veselība un sociālā aizsardzība

Tieši atlasīti vai iepriekš noteikti atbalsta pasākumi

Atbalsta pasākuma nosaukums	Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā
Atbalsta pasākuma veids	Programma
Mērķi	Uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīvi bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām, nodrošinot aprūpes nepārtrauktību un uz pacientu centrētu un daudzdisciplināru pieeju.
Stratēģiskais fokuss	Programma saskanēs ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plānu 2022.-2024. gadam, un tās mērķis būs: • uzlabot diagnostiku, ārstēšanu un dzīves kvalitāti bērniem, kas slimo ar vēzi un retām slimībām; • nodrošināt veselības aprūpes nepārtrauktību, stiprinot pārvaldību un veicinot efektīvu veselības aprūpes resursu izmantošanu onkoloģijas jomā. Izmantojot vienotu pieeju, programma var būt īstenota vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp kapacitātes stiprināšanā un uz pacientu orientētā aprūpē, lai sagatavotu medicīnisko personālu un stiprinātu uz pacientu orientētas iniciatīvas, kas ietver visu tās aprūpes nepārtrauktību, kura nepieciešama ar vēzi un retām slimībām slimojošiem bērniem. Klīniskās un laboratoriju kapacitātes stiprināšana, aktīvi iesaistoties starptautiskajos klīniskajos pētniecības tīklos, ir priekšnoteikums uzlabotiem diagnostikas un ārstēšanas protokoliem. Sinerģijā ar Veselības aprūpes attīstības centra infrastruktūras projektu attīstīt personalizētas ārstēšanas programmas un klīniskos ārstēšanas ceļus bērnu onkoloģijas un reto slimību jomā, īstenojot daudznozaru sadarbību starp ekspertiem un palielinot patoloģijas un molekulāro laboratoriju pakalpojumu spējas. Ilgtermiņa uzraudzības sistēmas izveide, izveidojot galveno "uzraudzības komandu" un pakalpojumus, tostarp inovatīvas un digitalizētas sistēmas izstrādāšana. Ģeogrāfiskais fokuss - valsts līmenis, bet ar potenciāliem sadarbības pasākumiem reģionālā vai starptautiskā līmenī.
Šveices indikatīvās saistības	7 500 000	CHF
Projekta īstenotājs vai programmas apsaimniekotājs	Veselības ministrija
Starpniekinstitūcija	Neattiecas
Atbalsta pasākuma Šveices partneris(-i)	Šveices ekspertu institūcijas klīniskās un sabiedrības veselības jomās, piemēram, bērnu onkohematoloģijas un molekulārās audzēju diagnostikas jomā.
Cita ar atbalsta pasākumu saistīta specifika	Tiek plānots viens iepriekš noteikts projekts, ko īstenos Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

4. Īpaši saņēmējvalsts noteikumi un procedūras

Šveice un Latvija vienojas par turpmāk uzskaitītajiem īpašajiem noteikumiem, atkāpjoties no Noteikumu normām vai grozot / papildinot / konkretizējot tās.

4.1. Dokumentus un saraksti, kas saņēmējvalstij ir jāiesniedz Šveicei saskaņā ar Noteikumiem, tostarp maksājuma pieprasījumu, var parakstīt, izmantojot elektronisko parakstu. Tomēr šī vienošanās neattiecas uz audita ziņojumiem.

4.2. Noteikumu 3.5. panta 1. un 2. punkts tiek aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

"1. Maksājumu iestāde veic atbilstošu sadarbības programmas finanšu kontroli. Konkrētāk, tā nodrošina, ka VI Tehniskā atbalsta gadījumā un programmas apsaimniekotāji piemēro saņēmējvalsts standartus un procedūras attiecībā uz publisko finansējumu.

2. Maksājumu iestāde pēc Ietvarlīguma parakstīšanas atver atsevišķu bankas kontu, uz kuru Šveice veic finanšu atbalsta atmaksu."

4.3. Noteikumu 4.1. panta 4. punkts tiek izteikts šādā redakcijā:

"4. Programmas komponentus, kas atlasīti pēc atbalsta pasākuma līguma noslēgšanas, apstiprinās programmas apsaimniekotājs, un tie ir arī jāapstiprina Šveicei."

4.4. Saskaņā ar Noteikumu 4.5. panta 1. punktu atbalsta pasākumiem konsultatīvās komitejas neveido, ja vien programmas komponentu atlases process ir atklāts un godīgs un Šveices sadarbības programmas pārstāvniecība var piedalīties šajā procesā kā novērotājs.

4.5. Atbalsta pasākumu īstenošanas līgumi tiek aizstāti ar valsts tiesību aktiem un citiem dokumentiem, kurus izskata Ministru kabinets. Attiecīgi 1.3. panta x) apakšpunkts, 4.9. pants un 6.8. panta 2. punkts nav piemērojams un granta atbalsta noteikumus, kā arī attiecīgo pušu funkcijas un pienākumus nosaka valsts tiesību aktos un citos Šveices sadarbības programmas otro periodu reglamentējošos dokumentos, ko izskata Ministru kabinets. Tajos jo īpaši iekļauj nosacījumus, kas nodrošina, ka programmas apsaimniekotājs apņemas pilnībā ievērot Ietvarlīguma 2. pantā norādītos sadarbības programmas tiesisko regulējumu veidojošos nosacījumus, kas attiecas uz attiecīgās programmas ieviešanu, tostarp pildīt visus pienākumus, kas paliek spēkā pēc programmas pabeigšanas. Tajos iekļauj skaidru atsauci uz Noteikumiem. Tajos var būt ietverti arī nosacījumi partnerībai ar Šveici atbalsta pasākumā vai Šveices ekspertu iesaistei, ja attiecināms.

4.6. Puses vienojas, ka Noteikumu 4.11. panta 1., 2. un 5. punkta precizējumi un atkāpes no šiem punktiem tiks izklāstītas atbalsta pasākuma līgumos.

4.7. Noteikumu 10.1. panta 1. un 2. punkts tiek aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

"1. Saņēmējvalsts izveido vispusīgu uzraudzības un izvērtēšanas plānu, kurā izklāstītas plānotās pārbaudes uz vietas, kā arī citas pārbaudes un izvērtējumi. Šajā plānā paredz arī vispārējās sadarbības programmas novērtēšanas iespējas.

2. VI iekļauj uzraudzības un izvērtēšanas plānu, kas minēts šā panta 1. punktā, sadarbības programmas gada pārskatā par to gadu, kad tika parakstīts attiecīgais atbalsta pasākuma līgums."

4.8. Noteikumu 10.2. panta 2. punkts tiek aizstāts ar tekstu šādā redakcijā:

"2. Neskarot uzraudzību, ko īsteno saņēmējvalsts, Šveicei vai jebkurai tās izraudzītai trešai personai ir tiesības apmeklēt atbalsta pasākumus to īstenošanas vietās, veikt visaptverošu novērtējumu, un tai jānodrošina pilnīga piekļuve visiem ar atbalsta pasākumiem saistītajiem dokumentiem un informācijai. SCO divas nedēļas iepriekš informē VI par jebkādu plānoto pārbaudi uz vietas. Saņēmējvalsts pēc pieprasījuma nodrošina, ka Šveices pārstāvjus pavada atbilstošs personāls un ka viņiem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība."

4.10. Konkretizējot Noteikumu 11.3. panta 2. un 3. punktu, vadošā iestāde, ziņojot par jaunām iespējamām vai faktiskām neatbilstībām, kuru apmērs nepārsniedz 10 000 CHF, izmanto ar Šveici saskaņotu vienkāršotu veidlapu, kurā norāda attiecīgajā ceturksnī atklātās neatbilstības.

4.11. Saskaņā ar Noteikumu 3.3. panta 11. punktu un 3.4. panta 2. punktu vadošā iestāde deleģē programmas apsaimniekotājam šādu uzdevumu izpildi:

• izveidot un vadīt Atbalsta pasākuma vadības komiteju atbilstoši Noteikumu 4.11. pantam;

• izpildīt pēcuzraudzības pienākumus atbilstoši Noteikumu 4.15. panta 2. un 3. punktam;

• pārbaudīt rēķinus un pamatojošos dokumentus, kas saņemti no programmas komponentu īstenotājiem saskaņā ar Noteikumu 6.8. panta 3. punktu;

• nodrošināt Noteikumu 7.2. pantā noteikto pienākumu izpildi;

• veikt pārbaudes īstenošanas vietās, lai uzraudzītu iznākuma un rezultātu sasniegšanas virzību atbilstoši saskaņotiem rādītājiem, sākotnējiem un sasniedzamajiem rādītājiem saskaņā ar Noteikumu 10.2. pantu;

• veikt atbalsta pasākuma noslēguma izvērtējumu, kā noteikts atbalsta pasākuma līgumā un saskaņā ar Noteikumu 10.3. pantu.

4.12. Konkretizējot Noteikumu 6.8. panta 3. punktu un 8.2. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu: maksājumu iestāde izdevumu sertifikācijas nolūkā, pamatojoties uz riska novērtējumu, veic kontroles pasākumus tikai attiecībā uz Tehnisko atbalstu un programmas apsaimniekotāju administrēšanas izdevumiem. Maksājumu iestāde pārbauda no programmas apsaimniekotājiem saņemtos rēķinus un pamatojošos dokumentus attiecībā uz programmas apsaimniekotāja administratīvo izdevumu attiecināmību, pārbauda dokumentācijas atbilstību, ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu pamatotu pārliecību par notikušo darījumu likumību un pareizību. Maksājumu iestāde pārliecinās, ka, pamatojoties uz informāciju, ko programmas apsaimniekotājs sniedzis maksājumu iestādei, nav iespējams konstatēt dubultfinansēšanu.

Ja pastāv pretrunas starp Noteikumiem un šiem īpašajiem noteikumiem, piemēro šā pielikuma īpašos noteikumus.