1. Instrukcija nosaka pamatprincipus, kā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – ministrija) izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā budžeta pieprasījumus vidējam termiņam (turpmāk – budžeta pieprasījums).

2. Priekšlikumus grozījumiem valsts budžeta likumā ministrija izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par priekšlikumos iekļaujamo informāciju un to iesniegšanas kārtību.

3. Ministrija, izstrādājot budžeta pieprasījumu, ievēro tai noteikto maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministrija nodrošina budžeta kopsavilkuma sadalījumu resursiem un to izlietojumam, kā arī finansēšanai šādās daļās:

3.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos un finansētos projektus un pasākumus);

3.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana.

4. Budžeta pieprasījumu izstrādā kārtējā gadā (turpmāk – n gads) vidējam termiņam – triju gadu periodam (turpmāk – n+1, n+2 un n+3 gads).

5. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija neplāno dāvinājumus un ziedojumus (ārvalstu vai iekšzemes).

6. Ministrija, plānojot budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru, šīs instrukcijas 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajām daļām piemēro atšķirīgus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus.

7. Ministrija, veidojot valsts pamatbudžetam šīs instrukcijas 3.1. apakšpunktā minētajā daļā plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru, piemēro šādus budžeta programmu (apakšprogrammu) veidošanas principus:

7.1. ja ministrijai ir apstiprināta institūcijas darbības stratēģija Attīstības plānošanas sistēmas likuma izpratnē, tad budžeta programmu struktūru nosaka institūcijas darbības stratēģijā definētie darbības (rīcības) virzieni. Ja ministrijai nav apstiprinātas institūcijas darbības stratēģijas, tad budžeta programmu struktūras pamatā ir ministrijas nolikumā vai citā tās darbību reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktās funkcijas. Ja ministrija budžeta programmu struktūras izveidei nevar piemērot šajā apakšpunktā minētos principus, tad tā vienojas ar Finanšu ministriju par citiem budžeta programmu struktūras veidošanas principiem, kas ir pēc iespējas tuvināti šajā apakšpunktā minētajiem principiem;

7.2. budžeta programmām jānodrošina attīstības plānošanas dokumentos izvirzīto mērķu, plānoto rezultātu un to rezultatīvo rādītāju sasniegšana;

7.3. lai nodrošinātu budžeta programmu atbilstību ministrijas darbības virzieniem vai funkcijām, budžeta programmu struktūru veido pēc iespējas neatkarīgi no ministrijas organizatoriskās struktūras (izņemot šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minēto gadījumu);

7.4. ministrija finansējumu plāno atsevišķā budžeta programmā (apakšprogrammā), ja spēkā esošā tiesību aktā ir ietverta attiecīga norāde;

7.5. budžeta apakšprogrammu struktūru veido saskaņā ar budžeta programmai atbilstošajā funkcijā vai darbības virzienā plānotajiem galvenajiem uzdevumiem un pasākumiem.

8. Ministriju budžeta programmām (apakšprogrammām) paredz vienādu numerāciju un nosaukumus, ja:

8.1. programmā plāno ministrijas (izņemot citu centrālo valsts iestādi) centrālā aparāta darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu. Ministrijas centrālo aparātu šīs instrukcijas izpratnē veido attiecīgās ministrijas reglamentā noteiktās ministrijas struktūrvienības. Šajā apakšpunktā minētajai programmai lieto šādu numerāciju un nosaukumu – 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana";

8.2. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par programmas (apakšprogrammas) veidošanu ar vienādu numerāciju un nosaukumu;

8.3. vairākām ministrijām tiek paredzēta vienāda pasākuma vai funkcijas īstenošana ar vienotu mērķi. Šādā gadījumā Finanšu ministrija var ierosināt izveidot programmu (apakšprogrammu) ar vienādu numerāciju un nosaukumu visām ministrijām, kas iesaistītas attiecīgā pasākuma vai funkcijas īstenošanā.

9. Ministrija budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt, ja:

9.1. izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā nosaka šīs instrukcijas 7.4., 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētie gadījumi;

9.2. ir pieņemts Ministru kabineta lēmums par budžeta programmu (apakšprogrammu) pārskatīšanu, kā arī ja paredzēta ministrijas vai padotības iestādes reorganizācija vai likvidācija, funkciju pārdale starp ministrijām vai strukturālās reformas, kas vienlaikus ietekmē ministrijas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru.

10. Ja ministrija budžeta programmai veido apakšprogrammas, tad izveidotās budžeta apakšprogrammas:

10.1. veido attiecīgās programmas finansējuma kopsummu;

10.2. nodrošina budžeta programmai izvirzītā mērķa sasniegšanu.

11. Veidojot budžeta programmas (apakšprogrammas), ministrija ievēro šādus nosacījumus:

11.1. šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajai budžeta programmai var veidot apakšprogrammas atbilstoši ministrijas centrālā aparāta struktūrvienībām (struktūrvienību grupām) vai darbinieku kopumam, kas attiecīgo struktūrvienību (struktūrvienību grupu) vai darbinieku kopuma ietvaros nodrošina noteikta ministrijas darbības virziena vai funkcijas izpildi;

11.2. atsevišķu programmu (apakšprogrammu) neveido vienreizējam vai īstermiņa pasākumam, vienreizējam īstermiņā īstenotam projektam, kā arī vienreizējam pārskaitījumam (izņemot šīs instrukcijas 8.3. apakšpunktā minētos gadījumus);

11.3. šīs instrukcijas 3.1. apakšpunktā minētajā daļā programmām veido apakšprogrammas tikai tad, ja tās ir vismaz divas.

12. Labklājības ministrija, veidojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam šīs instrukcijas 3.1. apakšpunktā minētajā daļā plānotās budžeta programmas 04.00.00 "Sociālā apdrošināšana" struktūru, lieto šādu struktūru un budžeta apakšprogrammu nosaukumus un numerāciju:

12.1. 04.01.00 "Valsts pensiju speciālais budžets";

12.2. 04.02.00 "Nodarbinātības speciālais budžets";

12.3. 04.03.00 "Darba negadījumu speciālais budžets";

12.4. 04.04.00 "Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets";

12.5. 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".

13. Labklājības ministrija šīs instrukcijas 12. punktā minēto budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūru var pārskatīt atbilstoši attiecīgajām izmaiņām likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

14. Ministrija šīs instrukcijas 3.2. apakšpunktā minētajai daļai paredzētās apropriācijas plāno atsevišķās budžeta programmās (apakšprogrammās) katram Eiropas Savienības politiku instrumentam un pārējai ārvalstu finanšu palīdzībai. Aktualizēto budžeta programmu (apakšprogrammu) nosaukumu un numerācijas sarakstu Finanšu ministrija publicē savā tīmekļvietnē.

15. Ministrija šīs instrukcijas 3.2. apakšpunktā minētajai daļai budžeta apakšprogrammas veido pēc noteiktas struktūras, budžeta apakšprogrammām lietojot šādus nosaukumus un numerāciju:

15.1. xx.03.00 "Atmaksa _________ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējuma saņēmējam par veiktajiem izdevumiem no ārvalstu finanšu palīdzības";

15.2. xx.20.00 "Tehniskā palīdzība _________ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.20.00 plāno tehnisko palīdzību 2014.–2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai. Apakšprogrammā xx.20.00 neplāno tehnisko palīdzību pārējās ārvalstu finanšu palīdzības apgūšanai (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.3. xx.21.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par _________ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.21.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu. Apakšprogrammā xx.21.00 neplāno atmaksas valsts pamatbudžetā par pārējo ārvalstu finanšu palīdzību (neatkarīgi no tās plānošanas perioda);

15.4. xx.22.00 "Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošana (2014–2020)". Apakšprogrammā xx.22.00 plāno finansējumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pasākumu īstenošanai un tehnisko palīdzību fonda pasākumu ieviešanai;

15.5. no xx.06.00 līdz xx.19.00 un no xx.23.00 līdz xx.49.00 – ministrijas vērtējumā nepieciešamās budžeta apakšprogrammas projektu īstenošanai. Ministrija budžeta apakšprogrammas nosaukumā iekavās norāda, uz kuru plānošanas periodu tā attiecas. Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentiem, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu programmai un Eiropas migrācijas tīklam budžeta apakšprogrammas netiek dalītas pa saistību periodiem;

15.6. xx.50.00 "Tehniskā palīdzība _________ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) apgūšanai (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.50.00 plāno tehnisko palīdzību 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības finansējuma apgūšanai;

15.7. xx.51.00 "Atmaksas valsts pamatbudžetā par _________ (ES fonda vai cita finanšu instrumenta nosaukums) finansējumu (2021–2027)". Apakšprogrammā xx.51.00 plāno atmaksu valsts pamatbudžetā par Eiropas Savienības finansējumu attiecībā uz 2021.–2027. gada plānošanas periodu.

16. Ministrija tai plānoto budžeta programmu (apakšprogrammu) numerāciju un nosaukumus saskaņo ar Finanšu ministriju.

17. Izstrādājot budžeta pieprasījumu, ministrija saglabā esošo programmu (apakšprogrammu) kodu numerāciju. Ja, pamatojoties uz jau esošu programmu (apakšprogrammu), tiek izstrādāta jauna programma (apakšprogramma) vai no jau esošas programmas (apakšprogrammas) tiek nodalīta jauna programma (apakšprogramma), tai piešķir jaunu kodu, piecus gadus neatkārtojot citas agrāk pastāvējušas programmas (apakšprogrammas) kodu.

18. Šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajā programmā ministrija plāno izdevumus, kas paredzēti ministrijas centrālā aparāta darbības nodrošināšanai. Ja ministrijas centrālais aparāts apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas centrālajam aparātam un ministrijas padotības iestādēm, un tos nevar sadalīt atbilstoši citām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajā programmā. Ja ministrijas padotības iestādes apmaksā izdevumus, kas ir kopīgi ministrijas padotības iestādēm un ministrijas centrālajam aparātam, un tos nevar sadalīt atbilstoši šīs instrukcijas 8.1. apakšpunktā minētajai programmai un pārējām ministrijas budžeta programmām (apakšprogrammām), tad šādus izdevumus plāno tajās ministrijas budžeta programmās (apakšprogrammās), no kurām šos izdevumus plānots apmaksāt.

19. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem, kuri, izstrādājot valsts budžeta likumprojektu, vēl nav apstiprināti, kā arī apstiprināto projektu pabeigšanai finansējums tiek plānots atsevišķā budžeta resorā programmā 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

20. Ministrija Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu finansējumu plāno atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām un pamatprincipiem un (vai) noslēgtajiem ārvalstu finanšu memorandiem, līgumiem, lēmumiem un nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

21. Plānojot maksājumus citās valūtās, ministrija izmanto Valsts kases tīmekļvietnē publicētos ierosinājumus valūtas kursu līmeņiem, kas izmantojami, sagatavojot valsts budžeta pieprasījumus.

22. Valsts pamatbudžeta resursus izdevumu segšanai veido:

22.1. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

22.2. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

22.3. transferti;

22.4. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

23. Lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus, ministrija ievēro šādus pamatprincipus:

23.1. ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas, darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju. Ministrija atlīdzību vidējam termiņam plāno, par pamatu ņemot amatu sarakstu, plānotās izmaksas fiziskajām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata un citus atlīdzības plānošanu un darba samaksu reglamentējošos normatīvos aktus;

23.2. plānojot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ievēro likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. panta pirmajā daļā noteikto obligāto iemaksu likmi;

23.3. plānojot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem, tajos ietver procentu maksājumus par ņemtajiem kredītiem, procentu maksājumus par līzingu, kā arī citus izdevumus, kas ir saistīti ar šo parādu apkalpošanu (saistībā ar noslēgtajiem līgumiem). Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas neiekļauj maksājumos par aizņēmumiem un kredītiem. Saņemtā aizņēmuma (kredīta) pamatsummas atmaksas atbilstoši budžetu finansēšanas klasifikācijai norāda finansēšanas daļā.

24. Ministrija, kura plāno ar operatīvo darbību saistītus izdevumus, iesniedzot budžeta pieprasījumu, vienlaikus ar atsevišķu vēstuli iesniedz detalizētu klasificētas informācijas atšifrējumu atbilstoši šīs instrukcijas pielikumos iekļautajām veidlapām.

25. Ministrija, kura ir budžeta resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) un (vai) budžeta resora "64. Dotācija pašvaldībām" attiecīgās programmas (apakšprogrammas) izpildītāja, izstrādā atsevišķus budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus par minēto resoru attiecīgajām programmām (apakšprogrammām) atbilstoši šīs instrukcijas pielikumos iekļautajām veidlapām.

26. Ja ministrija izpilda budžeta programmu (apakšprogrammu), no kuras finansējums tiek pārskaitīts pašvaldībai, ministrija ievēro šādus nosacījumus:

26.1. dotācijas pašvaldību budžetiem plāno, izmantojot saimnieciskā gada budžeta resorā "64. Dotācijas pašvaldībām" norādītās programmas (apakšprogrammas);

26.2. mērķdotācijas pašvaldībām plāno tikai atbilstoši pieņemtajiem normatīvajiem aktiem pašvaldību finansēšanas jomā (izņemot šīs instrukcijas 26.1. apakšpunktā minēto dotāciju);

26.3. visus pārējos ministrijas pārskaitījumus uz pašvaldību budžetiem, kurus tā veic valsts budžeta programmu (apakšprogrammu) īstenošanas procesā, ministrija plāno kā transferta pārskaitījumus uzturēšanas izdevumiem vai kapitālajiem izdevumiem.

27. Ministrija, kura veic transferta pārskaitījumus no valsts pamatbudžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām) vai speciālā budžeta programmām (apakšprogrammām) vai no valsts speciālā budžeta uz citas ministrijas pamatbudžeta programmām (apakšprogrammām), ir atbildīga par transfertu apmēru savstarpēju saskaņošanu. Abām ministrijām, kas savstarpēji saskaņo transfertu apmērus, iesniedzot budžeta pieprasījumu, tam jāpievieno ministriju atbildīgo amatpersonu parakstīts saskaņojums atbilstoši šīs instrukcijas 40.21. apakšpunktā minētajai veidlapai Nr. 15.

28. Plānojot valsts budžeta ilgtermiņa saistības, ministrija ievēro šādus nosacījumus:

28.1. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru norāda atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par projektu finansējumu;

28.2. pārējām jaunām valsts budžeta ilgtermiņa saistībām (izņemot maksājumus par aizņēmumiem un kredītiem un maksājumus starptautiskajās institūcijās un programmās) plānoto valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomu norāda atbilstoši attiecīgajam Ministru kabineta lēmumam;

28.3. ministrija var uzņemties jaunas valsts budžeta ilgtermiņa saistības maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās tikai ar Ministru kabineta lēmumu;

28.4. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai, kuriem finansējums ir pārdalīts n gada laikā no atsevišķā budžeta resora programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", jaunas saistības n+1 gadā un turpmākajā laikposmā līdz projekta īstenošanai plāno atbilstoši apstiprinātajiem projektiem un pasākumiem;

28.5. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības, klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem n+1 vai turpmākajos gados paredzētos maksājumus plāno, pamatojoties uz atbilstošajiem normatīvajiem aktiem vai tiesību aktiem (tostarp Ministru kabineta lēmumiem) par attiecīgā finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanu, kuros ir paredzētas tiesības uzņemties šādas valsts budžeta ilgtermiņa saistības.

29. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības Vienotajā valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā (turpmāk – SAP sistēma) var grozīt, iesniedzot budžeta pieprasījumu valsts budžeta likumprojektam vai iesniedzot priekšlikumus grozījumiem valsts budžeta likumā.

30. Valsts budžeta ilgtermiņa saistības grupai "Maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās" norāda sadalījumā pa institūcijām, kurās tiek veiktas iemaksas.

31. Ministrija, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem sociālās aizsardzības jomā nodrošina izdienas pensiju izmaksas, budžetā tās plāno attiecīgajā budžeta izdevumu funkcionālās kategorijas klasifikācijas koda 10.000 "Sociālā aizsardzība" apakškodā 10.200 "Atbalsts gados veciem cilvēkiem".

32. Ministrija, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, ievēro šādus pamatprincipus:

32.1. ja Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu (tai skaitā līgumu slēgšanu) ministrija plāno uzsākt n+1 gada pirmajā ceturksnī, tad ministrija iesniedz priekšlikumus par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", paredzot nepieciešamo finansējuma apmēru visam n+1 gadam;

32.2. valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzētā finansējuma ietvaros nepalielina izdevumus atlīdzībai (izņemot gadījumu, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu);

32.3. neiesniedz priekšlikumus, kas pasliktina valsts budžeta finansiālo bilanci (izņemot gadījumu, ja Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu).

33. Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu plānošanā ievēro tos pašus principus, kas noteikti šīs instrukcijas III nodaļā attiecībā uz valsts pamatbudžetu.

34. Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus veido:

34.1. nodokļu un nenodokļu ieņēmumi;

34.2. ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi;

34.3. ārvalstu finanšu palīdzība iestādes ieņēmumos;

34.4. transferti.

35. Plānojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, fondēto pensiju shēmas līdzekļus nošķir no vispārējā valsts budžeta un tos neplāno kā valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta daļu. Fondēto pensiju shēmas līdzekļus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas valsts pensiju speciālajā budžetā tikai Valsts fondēto pensiju likumā noteiktajos gadījumos.

36. Ministrija budžeta pieprasījumus un paskaidrojumus sagatavo un iesniedz atbilstoši šīs instrukcijas pielikumos iekļautajām veidlapām. Finanšu ministrija katru gadu veidlapu paraugus publicē savā tīmekļvietnē.

37. Finanšu ministrija pēc budžeta pieprasījumu izskatīšanas informē ministriju par nepieciešamajiem precizējumiem un labojumiem un, ja nepieciešams, pieprasa iesniegt attiecīgus precizējumus un labojumus.

38. Finanšu ministrija pēc ministriju iesniegto budžeta pieprasījumu izskatīšanas sagatavo valsts budžeta likumprojektu, tā pielikumus un paskaidrojumus.

39. Ja Ministru kabinets nav lēmis citādi, Finanšu ministrija sadarbībā ar pārējām ministrijām divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā valsts budžeta likums (grozījumi valsts budžeta likumā), aktualizē valsts budžeta likumprojektam (grozījumiem valsts budžeta likumā) pievienotos paskaidrojumus un publicē tos Finanšu ministrijas tīmekļvietnē.

40. Ministrijas valsts budžeta pieprasījumā ietilpst šādas veidlapas:

40.1. veidlapa Nr. 1(pb) "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (1. pielikums);

40.2. veidlapa Nr. 1(sb) "Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (2. pielikums);

40.3. veidlapa Nr. 2(pb) "Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (3. pielikums);

40.4. veidlapa Nr. 2(sb) "Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (4. pielikums);

40.5. veidlapa Nr. 3(pb) "Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības" (5. pielikums);

40.6. veidlapa Nr. 3(sb) "Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības" (6. pielikums);

40.7. veidlapa Nr. 4 "Pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības" (7. pielikums);

40.8. veidlapa Nr. 5(pb) "Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (8. pielikums);

40.9. veidlapa Nr. 5(LM) "Paskaidrojums par Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (9. pielikums);

40.10. veidlapa Nr. 6(pb) "Valsts sociālo pabalstu, izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izdevumu aprēķins" (10. pielikums);

40.11. veidlapa Nr. 6(sb) "Valsts pensiju, sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts budžeta maksājumu izdevumu aprēķins" (11. pielikums);

40.12. veidlapa Nr. 7 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (12. pielikums);

40.13. veidlapa Nr. 8 "Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (13. pielikums);

40.14. veidlapa Nr. 9 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus" (14. pielikums);

40.15. veidlapa Nr. 10 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (15. pielikums);

40.16. veidlapa Nr. 11 "Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (16. pielikums);

40.17. veidlapa Nr. 12 "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" (17. pielikums);

40.18. veidlapa Nr. 13 "Iesniegums Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas plānošanas bloka lietošanas tiesību piešķiršanai vai anulēšanai" (18. pielikums);

40.19. veidlapa Nr. 14(pb) "Valsts pamatbudžeta kopsavilkums" (19. pielikums);

40.20. veidlapa Nr. 14(sb) "Valsts speciālā budžeta kopsavilkums" (20. pielikums);

40.21. veidlapa Nr. 15 "Plānoto starpministriju transfertu n+1, n+2, n+3 gadā saskaņojums" (21. pielikums);

40.22. veidlapa Nr. 16 "Valsts budžeta izdevumi investīcijām" (22. pielikums).

41. Ministrija priekšlikumus valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā iesniedz, aizpildot šādas veidlapas:

41.1. veidlapa Nr. 17 "Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta teksta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" (23. pielikums);

41.2. veidlapa Nr. 18 "Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta pielikumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" (24. pielikums).

42. Finanšu ministrija atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam un spēkā esošajām klasifikācijām publicē savā tīmekļvietnē veidlapu paraugus. Ministrija veidlapas aizpilda tajā pašā formātā, kādā konkrētā veidlapa sagatavota (izņemot šīs instrukcijas VIII nodaļā minētās veidlapas).

43. Visās veidlapās resursus izdevumu segšanai, ieņēmumus, izdevumus un finansēšanu norāda euro (veselos skaitļos), ja konkrētajā veidlapā nav norādīts citādi. Procentuālo pieaugumu vai samazinājumu norāda, noapaļojot ar vienu zīmi aiz komata.

44. Veidlapās ailē "n–1 gada izpilde" ministrija norāda budžeta izpildes datus saskaņā ar izdevumu uzskaiti atbilstoši naudas plūsmas principam un atbilstoši saimnieciskā gada pārskatam par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Ailē "n gada plāns" norāda valsts budžeta likumā n gadam apstiprināto plānu.

45. Aizpildītās veidlapas iesniedz Finanšu ministrijā šādos veidos:

45.1. veidlapas (izņemot šīs instrukcijas 87. punktā minētās veidlapas), kas parakstītas ar drošu elektronisko parakstu, ministrija elektroniski nosūta uz Finanšu ministrijas oficiālo e-pasta adresi. Ja aizpildītās veidlapas ir parakstītas pašrocīgi, ministrija tās iesniedz Finanšu ministrijā papīra formā un nosūta elektroniski uz Finanšu ministrijas oficiālo e-pasta adresi;

45.2. par šīs instrukcijas 87. punktā minētajām SAP sistēmas portālā sagatavotajām veidlapām ministrija iesniedz Finanšu ministrijā tikai apliecinājuma vēstuli, kurā norādīts SAP sistēmas portālā aizpildīto veidlapu saraksts, kā arī to aizpildīšanas datums un laiks.

46. Veidlapu Nr. 1(pb) "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (1. pielikums) ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapā norāda valsts pamatbudžeta programmu (apakšprogrammu) resursus izdevumu segšanai, izdevumus un finansēšanu atbilstoši valsts budžeta likuma struktūrai, kā arī pamatojoties uz normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā apstiprinātajām klasifikācijām un šīs instrukcijas 42. punktā minētajām Finanšu ministrijas publicētajām veidlapām.

47. Veidlapu Nr. 1(sb) "Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam" (2. pielikums) Labklājības ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapā norāda valsts speciālā budžeta programmu (apakšprogrammu) ieņēmumus, izdevumus un finansēšanu atbilstoši valsts budžeta likuma struktūrai, kā arī pamatojoties uz normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā apstiprinātajām klasifikācijām un šīs instrukcijas 42. punktā minētajām Finanšu ministrijas publicētajām veidlapām.

48. Veidlapu Nr. 2(pb) "Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (3. pielikums) ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapas ailēs "n+1 gada pieprasījums", "n+2 gada pieprasījums" un "n+3 gada pieprasījums" norāda pamatbudžeta programmu (apakšprogrammu) kopējos izdevumus.

49. Veidlapu Nr. 2(sb) "Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām" (4. pielikums) Labklājības ministrija iegūst, izmantojot SAP sistēmas informāciju. Veidlapas ailēs "n+1 gada pieprasījums", "n+2 gada pieprasījums" un "n+3 gada pieprasījums" norāda speciālā budžeta programmu (apakšprogrammu) kopējos izdevumus.

50. Veidlapā Nr. 3(pb) "Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības" (5. pielikums) un veidlapā Nr. 3(sb) "Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības" (6. pielikums) norāda informāciju par šādiem saistību veidiem:

50.1. Eiropas Savienības politiku instrumenti un pārējā ārvalstu finanšu palīdzība;

50.2. publiskā un privātā partnerība;

50.3. maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem;

50.4. maksājumi starptautiskajās institūcijās un programmās;

50.5. citas ilgtermiņa saistības.

51. Detalizētu šīs instrukcijas 50. punktā minēto saistību veidu sarakstu un to atšifrējuma detalizācijas līmeni Finanšu ministrija publicē savā tīmekļvietnē.

52. Veidlapas Nr. 3(pb) un veidlapas Nr. 3(sb) ailēs norāda šādu informāciju:

52.1. projektiem un pasākumiem, par kuru īstenošanu ir pieņemts Ministru kabineta lēmums un kuriem ir noteikts īstenošanas termiņš, bet kuri nav Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētie un finansētie projekti un pasākumi, ailē "MK lēmums" norāda attiecīgā Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas datumu un numuru;

52.2. ailēs "n+1 gadā", "n+2 gadā", "n+3 gadā" un "n+4 gadā" norāda tādus projektus un pasākumus, kuri uzsākti iepriekšējos gados vai kurus plānots uzsākt un kuru īstenošana turpināsies n+1 gadā, n+2 gadā, n+3 gadā, n+4 gadā un turpmākajā laikposmā līdz projekta īstenošanai. Jāņem vērā konkrētā projekta vai pasākuma īstenošanas laiks – līgumā noteiktie maksājumu termiņi par aizņēmumiem un kredītiem, līzinga maksājumu grafiki, investīciju projektu īstenošanai noteiktais laikposms. Par saistību uzņemšanos projektiem un pasākumiem, kurus plānots uzsākt, sākot ar n+1 gadu, nepieciešams Ministru kabineta lēmums;

52.3. attiecībā uz valsts ilgtermiņa saistībām – maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās – neaizpilda aili "Turpmākajā laikposmā līdz projekta īstenošanai".

53. Valsts ilgtermiņa saistībās norāda arī tādus pasākumus, projektus vai to daļu, ko finansē no ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem.

54. Finanšu ministrija var precizēt tos Eiropas Savienības politiku instrumentus un pārējos ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, kas jāiekļauj šīs instrukcijas 50. punktā minētajās veidlapās, informējot par to ministriju atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam.

55. Veidlapā Nr. 4 "Pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas un citi maksājumi no valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem un veiktās darbības" (7. pielikums) ministrija norāda informāciju par plānoto katru valsts pamatbudžetā iemaksājamo ieņēmumu veidu n, n+1, n+2 un n+3 gadā:

55.1. ailēs "Programmas, apakšprogrammas kods" un "Programmas, apakšprogrammas nosaukums" norāda tās pamatbudžeta programmas nosaukumu un kodu, no kuras tiek finansēta institūcija, kas ir atbildīga par pamatbudžetā iemaksājamās nodevas iekasēšanu un kura atbilstoši aprēķinātajai pamatbudžetā iemaksājamajai summai saņem resursus izdevumu segšanai kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem;

55.2. ailē "Iestādes nosaukums" ministrija norāda tās iestādes nosaukumu, kura ir atbildīga par valsts nodevas un citu maksājumu iekasēšanu;

55.3. ailēs "Valsts budžeta ieņēmumu kods" un "Ieņēmumu veids" norāda nodevu vai citu maksājumu nosaukumu un kodu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts budžeta ieņēmumu klasifikāciju;

55.4. ailē "n gada plāns" norāda plānoto un saimnieciskā gada likumā par valsts budžetu n gadam apstiprināto ieņēmumu plānu;

55.5. ailēs "n+1", "n+2" un "n+3" norāda plānotos valsts pamatbudžeta ieņēmumus.

56. Ministrija, aizpildot šīs instrukcijas 57. un 58. punktā minētās veidlapas, ievēro šādus nosacījumus:

56.1. budžeta programmai ar apakšprogrammām ministrija nesniedz šīs instrukcijas 57.12.2., 57.12.3., 57.14., 57.17. un 57.18. apakšpunktā minēto informāciju. Ja budžeta programmai ir viena apakšprogramma, šādai budžeta programmai nesniedz arī šīs instrukcijas 57.16. apakšpunktā minēto informāciju, bet norāda "Budžeta programmai ir viena apakšprogramma";

56.2. šīs instrukcijas 3.2. apakšpunktā minētajā daļā plānotajām budžeta programmām (apakšprogrammām) ministrija nesniedz šīs instrukcijas 57.14. apakšpunktā minēto informāciju, ja šāda informācija ir norādīta citos ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu saistītajos normatīvajos aktos;

56.3. budžeta programmām (apakšprogrammām), kas plānotas budžeta resorā "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums", ministrija nesniedz šīs instrukcijas 57.12.3. un 57.14. apakšpunktā minēto informāciju;

56.4. programmai 42.00.00 "Valsts budžeta aizdevumi un to atmaksāšana" ministrija nesniedz šīs instrukcijas 57.14. apakšpunktā minēto informāciju;

56.5. informāciju aizsardzības politikas jomā un iekšlietu politikas jomā atspoguļo, ciktāl tas nav pretrunā ar valsts noslēpuma aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

57. Veidlapā Nr. 5(pb) "Paskaidrojums par ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) valsts pamatbudžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (8. pielikums) ministrija sniedz publiski pieejamu (izņemot šīs instrukcijas 24. punktā minētos gadījumus) skaidrojumu par plānotajiem izdevumiem un to kopējā apjoma izmaiņām:

57.1. sniedz informāciju par ministrijas darbības jomām, kurās tiek īstenota noteikta politika vai darbības virziens;

57.2. norāda ministrijas galvenos plānotos pasākumus n+1 gadā, lai sniegtu priekšstatu par svarīgākajiem n+1 gadā veicamajiem darbiem;

57.3. aizpilda tabulu "Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no n–1 līdz n+3 gadam", norādot informāciju par kopējiem budžeta izdevumiem no n–1 līdz n+3 gadam (budžeta izpilde n–1 gadam, n gada plāns, projekts no n+1 līdz n+3 gadam) un izdevumu sadalījumu atbilstoši šīs instrukcijas 3. punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām;

57.4. aizpilda tabulu "Vidējais amata vietu skaits no n–1 līdz n+3 gadam", norādot kopējo ministrijas amata vietu skaitu vidēji gadā no n–1 līdz n+3 gadam (faktiskais rādītājs n–1 gadam, n gada plāns, projekts no n+1 līdz n+3 gadam), norādot sadalījumu atbilstoši šīs instrukcijas 3. punktā minētajām budžeta kopsavilkuma daļām. Vidējo amata vietu skaitu n–1 gadā aprēķina, summējot faktisko attiecīgo amata vietu skaitu (atbilstoši apstiprinātajiem amatu sarakstiem) uz katra mēneša pirmo datumu (sākot ar 1. janvāri) un dalot iegūto summu ar mēnešu skaitu gadā. Vidējo amata vietu skaitu n gadā norāda likumam par valsts budžetu pievienotajos paskaidrojumos n gadam apstiprinātajā apmērā. Vidējo amata vietu skaitu n+1, n+2 un n+3 gadā aprēķina, plānojot attiecīgo amata vietu skaitu uz katra mēneša pirmo datumu (sākot ar 1. janvāri), datus summējot un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu gadā;

57.5. aizpilda tabulu "Politikas un resursu vadības karte" (ja darbības jomā netiek īstenota politika – "Darbības virziena un resursu vadības karte") par katru šīs instrukcijas 57.1. apakšpunktā minēto darbības jomu;

57.6. tabulā "Politikas un resursu vadības karte" katrai darbības jomai norāda:

57.6.1. politikas mērķi, kuru plānots sasniegt, veicot noteiktas darbības noteiktā jomā, vai kurš raksturo sasniedzamo lietu stāvokli noteiktā jomā. Norāda attīstības plānošanas dokumentu vai normatīvo aktu, no kura izriet norādītais mērķis. Darbības jomai var būt viens vai vairāki mērķi atkarībā no tā, cik plašu jautājumu un problēmu loku tā aptver. Ja budžeta resora darbības specifika neparedz politikas mērķa formulēšanu, tad formulē darbības mērķi;

57.6.2. būtiskākos politikas rezultatīvos rādītājus (ne vairāk kā četrus, bet politikas un resursu vadības kartēs ar lielu ieguldījumu apjomu, ja tas ir būtiski mērķa sasniegšanas pakāpes atspoguļojumam, – ne vairāk kā sešus) un attīstības plānošanas dokumentus vai normatīvos aktus, no kuriem izriet norādītie politikas rezultatīvie rādītāji. Ja attiecīgajai darbības jomai nav specifisku attīstības plānošanas dokumentu vai normatīvo aktu, kuros definēti politikas rezultatīvie rādītāji, formulē tikai darbības rezultatīvos rādītājus;

57.6.3. formulēto politikas rezultatīvo rādītāju aktuālāko pieejamo faktisko vērtību un tuvāko plānoto vērtību. Aiz vērtībām iekavās norāda gadus, uz kuriem attiecas norādītās vērtības;

57.6.4. Valdības rīcības plāna (vai Valdības deklarācijas, ja Valdības rīcības plāns nav pieņemts) punktu, kura izpildi nodrošina attiecīgā darbības joma;

57.6.5. uz konkrēto formulēto darbības jomu attiecināmo valsts budžeta izdevumu kopsummas un to sadalījumu pa budžeta programmām (apakšprogrammām) vai to pasākumiem, ja šos pasākumus var identificēt un nodrošināt to izpildes rādītājus. Izdevumu daļā var tikt norādīta viena vai vairākas budžeta programmas (apakšprogrammas), kas attiecas uz norādīto darbības jomu. Ja programma ar visām tās apakšprogrammām attiecas uz vienu darbības jomu, norāda tikai programmas kopsummu, nesadalot līdz apakšprogrammu līmenim. Norāda visas budžeta programmas (apakšprogrammas), kurās tika veikti vai tiek plānoti izdevumi no n–1 līdz n+3 gadam, kas attiecas uz norādīto darbības jomu. Ja finansējumu uz atbilstošām budžeta programmām (apakšprogrammām) ir plānots gada laikā pārdalīt no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai", to paskaidro zem politikas un resursu vadības kartes;

57.6.6. vidējo amata vietu skaitu kopā un sadalījumā pa budžeta programmām (apakšprogrammām). Ja programma ar visām tās apakšprogrammām attiecas uz vienu darbības jomu, norāda tikai amata vietu skaitu programmā, nesadalot līdz apakšprogrammu līmenim. Norādot vidējo amata vietu skaitu, piemēro tos pašus principus, kā aizpildot šīs instrukcijas 57.4. apakšpunktā minēto tabulu "Vidējais amata vietu skaits no n–1 līdz n+3 gadam";

57.6.7. akcijas un citu līdzdalību pašu kapitālā sadalījumā pa budžeta programmām (apakšprogrammām);

57.6.8. citus ieguldījumus (ne vairāk kā četrus, bet politikas un resursu vadības kartēs ar lielu ieguldījumu apjomu, ja tas ir būtiski mērķa sasniegšanas pakāpes atspoguļojumam, – ne vairāk kā sešus), kas vērsti uz sabiedrības ieguvumu, publiskā pakalpojuma nodrošināšanu un ir būtiski norādītā mērķa sasniegšanai (tie var būt infrastruktūras un materiāltehniskie aktīvi, nemateriālie ieguldījumi, nozares profesijas pārstāvji u. tml.). Pie citiem ieguldījumiem nenorāda tādus rādītājus, kas tiek izmantoti iestādes administratīvās darbības nodrošināšanai (biroja ēkas, datori, mēbeles u. tml.). Ja darbības jomai nav raksturīgi citu ieguldījumu rādītāji, tad tos nenorāda;

57.6.9. raksturojošākos darbības rezultatīvos rādītājus (ne vairāk kā sešus, bet politikas un resursu vadības kartēs ar lielu ieguldījumu apjomu, ja tas ir būtiski mērķa sasniegšanas pakāpes atspoguļojumam, – ne vairāk kā 10) no tiem, kas ir norādīti budžeta programmu (apakšprogrammu) sadaļā vai minēti citos ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu saistītajos normatīvajos aktos. Ja citādi nav iespējams sniegt aptverošu un raksturojošu priekšstatu par nozares darbu sabiedrības interesēs, ministrija var norādīt apkopojošos darbības rezultatīvos rādītājus, kurus nenorāda konkrētās budžeta programmās (apakšprogrammās), ar nosacījumu, ka tiem tiek nodrošināti to izpildes rādītāji;

57.6.10. kvalitātes rādītājus (ne vairāk kā divus, bet politikas un resursu vadības kartēs ar lielu ieguldījumu apjomu, ja tas ir būtiski mērķa sasniegšanas pakāpes atspoguļojumam, – ne vairāk kā četrus), kas raksturo nozares nemateriālo novērtējumu – sabiedrībai un citām tiešās pārvaldes iestādēm sniegto pakalpojumu un produktu atbilstību izvirzītajiem kvalitātes mērķiem, kā arī atspoguļo sabiedrības un tiešās pārvaldes iestāžu vajadzību un vēlmju apmierinātības līmeni (tie var būt starptautiskie reitingi, indeksi, ekspertu vērtējumi, klientu apmierinātības rādītāji u. tml.). Kvalitātes rādītājus norāda par tiem gadiem, par kuriem tika veikti vai tiek plānoti mērījumi. Ja ministrija kvalitātes rādītājus noteiktā darbības jomā neuzkrāj, tad šo sadaļu neaizpilda;

57.6.11. šīs instrukcijas 57.6.5., 57.6.6., 57.6.7., 57.6.8., 57.6.9. un 57.6.10. apakšpunktā minēto rādītāju izpildi n–1 gadam, n gada plānu, projektu no n+1 līdz n+3 gadam;

57.7. visās politikas un resursu vadības kartēs norādīto izdevumu un vidējo amata vietu skaita vērtību kopsummai jāsakrīt ar budžeta resora kopējiem izdevumiem un kopējo vidējo amata vietu skaitu;

57.8. budžeta resoram "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" informāciju par darbības jomām nesniedz un politikas un resursu vadības kartes negatavo;

57.9. aizpilda tabulu "Prioritārajiem pasākumiem papildus piešķirtais finansējums no n+1 līdz n+3 gadam", sniedzot skaidrojumu par prioritārajiem pasākumiem no n+1 līdz n+3 gadam atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, norādot prioritāro pasākumu nosaukumu un darbības aprakstu ar norādi uz līdzekļu izlietojumu, kopējo papildus piešķirto finansējumu, kā arī sadalījumu pa budžeta programmām (apakšprogrammām). Norāda pēc prioritārā pasākuma īstenošanas sagaidāmos darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus (tai skaitā amata vietu skaitu, kas tiek izveidotas prioritārā pasākuma īstenošanas ietvaros), ja tos iespējams definēt. Pēc valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā tabulu precizē un papildina atbilstoši atbalstītajiem priekšlikumiem (tai skaitā deputātu, frakciju un citiem priekšlikumiem);

57.10. aizpilda tabulu "Budžeta optimizācijas pasākumi no n+1 līdz n+3 gadam", sniedzot skaidrojumu par budžeta optimizācijas pasākumiem no n+1 līdz n+3 gadam atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, norādot optimizācijas pasākumu kopējo apmēru, kā arī sadalījumā pa budžeta programmām (apakšprogrammām). Norāda pēc optimizācijas pasākuma īstenošanas sagaidāmos darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, ja tos iespējams definēt;

57.11. sadaļā "Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi" sniedz skaidrojumu par ministrijas veiktajām izmaiņām budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā, salīdzinot n+1 gadu ar n gadu;

57.12. sniedz skaidrojumu par budžeta programmu (apakšprogrammu), norādot:

57.12.1. programmas (apakšprogrammas) kodu un nosaukumu;

57.12.2. programmas (apakšprogrammas) mērķi, kuru plānots sasniegt, izmantojot valsts budžeta programmā (apakšprogrammā) piešķirto finansējumu. Nosakot programmas (apakšprogrammas) mērķi, ministrija ievēro normatīvajā aktā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izstrādi un novērtēšanu noteiktās prasības;

57.12.3. galvenās aktivitātes un izpildītājus (īsa un konkrēta informācija par plānotajiem uzdevumiem, pasākumiem un to veicējiem n+1 gadā). Galvenās aktivitātes plāno saskaņā ar budžeta programmai (apakšprogrammai) atbilstošajā funkcijā vai darbības virzienā plānotajiem uzdevumiem un pasākumiem;

57.13. šīs instrukcijas 57.12. apakšpunktā minētais skaidrojums budžeta programmai (apakšprogrammai) nav jāsniedz, ja attiecīgajā programmā (apakšprogrammā) n+1 gadā un turpmākajos gados izdevumi netiek plānoti;

57.14. aizpilda tabulu "Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no n–1 līdz n+3 gadam" (faktiskais rādītājs n–1 gadam, n gada plāns, projekts no n+1 līdz n+3 gadam), norādot tādus darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, kas vispilnīgāk raksturo budžeta programmas (apakšprogrammas) mērķa sasniegšanu un tās resursu izlietojumu, neveidojot formālus rādītājus. Ja darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus nav iespējams definēt jēgpilni, tos nenorāda;

57.15. aizpildot tabulu "Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no n–1 līdz n+3 gadam", ministrija ievēro šādus nosacījumus:

57.15.1. budžeta programmu (apakšprogrammu) darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus pēc iespējas veido attīstības plānošanas dokumentos plānotie darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji;

57.15.2. ja darbības rezultāts un tā rezultatīvais rādītājs n+1 gadam vairs netiek plānots, tabulā šādu darbības rezultātu un tā rezultatīvo rādītāju nenorāda;

57.16. aizpilda tabulu "Finansiālie rādītāji no n–1 līdz n+3 gadam", norādot budžeta programmas (apakšprogrammas) rādītājus no n–1 līdz n+3 gadam (rādītāju izpilde n–1 gadam, n gada plāns, projekts no n+1 līdz n+3 gadam). Norāda izdevumu skaitlisko un procentuālo pieaugumu vai samazinājumu pret iepriekšējo gadu. Rādītājus "Kopējie resursi", "Finansiālā bilance", "Aizņēmumi", "Aizdevumi", "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" norāda tikai tām programmām (apakšprogrammām), kurām finansēšanas daļā n+1 gada projektā ir aizņēmumi, aizdevumi, akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā;

57.17. aizpilda tabulu "Izmaiņas izdevumos, salīdzinot n+1 gada projektu ar n gada plānu" par konkrētās budžeta programmas (apakšprogrammas) izdevumu izmaiņām, salīdzinot n+1 gada izdevumu projektu ar n gada izdevumu plānu, t. i., norāda samazinājumu, palielinājumu un izmaiņas atbilstoši tabulā norādītajiem izmaiņu veidiem. Ministrija vispirms norāda kopējo izdevumu izmaiņu apjomu un pēc tam skaidro samazinājumu un (vai) palielinājumu atbilstoši būtiskumam pēc to īpatsvara kopējos finansiālajos rādītājos. Vienam un tam pašam pasākumam samazinājumu un palielinājumu norāda vienā rindā, attiecīgi ailē "Izmaiņas" norāda samazinājuma un palielinājuma rezultātu;

57.18. aizpilda tabulu "Finansēšana n+1 gada projektā", rindās "Aizņēmumi", "Aizdevumi" un "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" norādot n+1 gada projektā iekļauto pasākumu skaidrojumu un summas, ja šādi finansēšanas darījumi tiek plānoti;

57.19. pieprasījuma paskaidrojumā sniedz informāciju par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu, norādot pasākumu, aktivitāti un apakšaktivitāti. Informāciju par projektiem sniedz, ja finansējums netiek plānots pasākumu, aktivitāšu un apakšaktivitāšu līmenī;

57.20. ja notikušas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā un dati nav pieejami, attiecīgajā ailē ieraksta "X" un zemsvītras atsaucē norāda skaidrojumu par programmas (apakšprogrammas) izmaiņām.

58. Veidlapā Nr. 5(LM) "Paskaidrojums par Labklājības ministrijas valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta līdzekļu pieprasījumu vidējam termiņam" (9. pielikums) Labklājības ministrija sniedz publiski pieejamu skaidrojumu par plānotajiem valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem un to kopējā apjoma izmaiņām:

58.1. sniedz informāciju par ministrijas darbības jomām, kurās tiek īstenota noteikta politika vai darbības virziens. Darbības jomas tiek norādītas, aptverot gan valsts pamatbudžetu, gan valsts speciālo budžetu;

58.2. norāda ministrijas valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta galvenos plānotos pasākumus n+1 gadā, lai sniegtu priekšstatu par svarīgākajiem n+1 gadā veicamajiem darbiem;

58.3. aizpilda tabulu "Politikas un resursu vadības karte" (ja darbības jomā netiek īstenota politika – "Darbības virziena un resursu vadības karte") par katru šīs instrukcijas 58.1. apakšpunktā minēto darbības jomu;

58.4. tabulu "Politikas un resursu vadības karte" katrai darbības jomai aizpilda saskaņā ar šīs instrukcijas 57.6. apakšpunktu;

58.5. visās politikas un resursu vadības kartēs norādītajiem izdevumiem ir jāaptver ministrijas valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopējie izdevumi, ņemot vērā savstarpēji veiktos transfertus, un vidējo amata vietu skaita vērtību kopsummai jāsakrīt ar kopējo vidējo amata vietu skaitu;

58.6. aizpilda informāciju par valsts pamatbudžetu un par valsts speciālo budžetu saskaņā ar šīs instrukcijas 57.3., 57.4., 57.9., 57.10., 57.11., 57.12., 57.13., 57.14., 57.15., 57.16., 57.17., 57.18., 57.19. un 57.20. apakšpunktu;

58.7. sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammām sociālos pabalstus skaidro sadalījumā pa sociālo pabalstu veidiem. Detalizēti skaidro izdevumu izmaiņas saistībā ar pensiju indeksācijām (norāda pensiju indeksācijām nepieciešamo izdevumu apmēru, plānoto pensijas vidējā apmēra palielinājumu) un pensiju, pabalstu, atlīdzības vidējā apmēra un saņēmēju skaita izmaiņām (norāda konkrētu plānoto pensijas, pabalsta un atlīdzības vidējā apmēra un saņēmēju skaita palielinājumu un (vai) samazinājumu). Sniedz informāciju par valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņām.

59. Veidlapā Nr. 6(pb) "Valsts sociālo pabalstu, izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izdevumu aprēķins" (10. pielikums) Labklājības ministrija norāda pamatbudžetā plānotos izdevumus valsts sociālo pabalstu, izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu nodrošināšanai sadalījumā pa to veidiem, sniedzot informāciju par pabalstu, izdienas pensiju un piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām apmēru vidēji mēnesī, plānoto saņēmēju skaitu vidēji mēnesī un kopējo izdevumu summu.

60. Veidlapā Nr. 6(sb) "Valsts pensiju, sociālās apdrošināšanas pabalstu un valsts budžeta maksājumu izdevumu aprēķins" (11. pielikums) Labklājības ministrija norāda speciālajā budžetā plānotos izdevumus pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu nodrošināšanai sadalījumā pa valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammām, sniedzot informāciju par pensijas, pabalsta un atlīdzības apmēru vidēji mēnesī, plānoto saņēmēju skaitu vidēji mēnesī un kopējo izdevumu summu.

61. Veidlapā Nr. 7 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (12. pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

62. Veidlapā Nr. 8 "Mērķdotācijas pašvaldībām – interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (13. pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

63. Veidlapā Nr. 9 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus" (14. pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī minētajām izglītības iestādēm piešķiramo kopējo finansējumu.

64. Veidlapā Nr. 10 "Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (15. pielikums) Izglītības un zinātnes ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

65. Veidlapā Nr. 11 "Mērķdotācijas pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" (16. pielikums) Kultūras ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozēto finansējumu attiecīgo pašvaldību māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

66. Ja Izglītības un zinātnes ministrija un Kultūras ministrija šīs instrukcijas 61., 62., 63., 64. un 65. punktā minētās veidlapas nevar iesniegt atbilstoši budžeta sagatavošanas grafikam, tās saskaņo ar Finanšu ministriju citu iesniegšanas datumu.

67. Veidlapā Nr. 12 "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" (17. pielikums) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda informāciju par n+1 gadā prognozētajām investīcijām pašvaldībām sadalījumā pa administratīvajām teritorijām projektu griezumā.

68. Veidlapā Nr. 13 "Iesniegums Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas plānošanas bloka lietošanas tiesību piešķiršanai vai anulēšanai" (18. pielikums) ministrija norāda informāciju par iesniedzēju vai pilnvaroto personu, kurai piešķiramas tiesības SAP sistēmas plānošanas bloka lietošanā.

69. Veidlapā Nr. 14(pb) "Valsts pamatbudžeta kopsavilkums" (19. pielikums) un veidlapā Nr. 14(sb) "Valsts speciālā budžeta kopsavilkums" (20. pielikums) norāda budžeta kopsavilkumu un tā sadalījumu divās daļās:

69.1. valsts pamatfunkciju īstenošana (izņemot Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanu). Šajā daļā ministrija ietver informāciju par resursiem un to izlietojumu, kā arī par finansēšanu saistībā ar plānotajiem izdevumiem valsts pamatfunkciju īstenošanai, kas netiek finansēti vai līdzfinansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem;

69.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana. Šajā daļā ministrija ietver informāciju par resursiem un to izlietojumu, kā arī par finansēšanu saistībā ar izdevumiem, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības.

70. Sagatavojot budžeta pieprasījumu, veidlapā Nr. 15 "Plānoto starpministriju transfertu n+1, n+2, n+3 gadā saskaņojums" (21. pielikums) norāda plānotos transfertus starp ministrijām n+1, n+2 vai n+3 gada laikā, un to iesniedz ministrija, kura veic transferta pārskaitījumus. Aili "n gads" aizpilda tikai tad, ja transferta pārskaitījums paredzēts kārtējā gadā. Ministrija plānotos transfertus norāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām kodu zemākajā detalizācijas pakāpē. Transfertu saskaņošana n, n+1, n+2 vai n+3 gadam notiek šīs instrukcijas 27. punktā minētajā kārtībā.

71. Veidlapā Nr. 16 "Valsts budžeta izdevumi investīcijām" (22. pielikums) norāda:

71.1. informāciju (apraksta formā) par ministrijas n+1 gadam nozīmīgākajiem plānotajiem valsts budžeta investīciju virzieniem, to mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem, uzsverot lietderību un ieguldījumu sabiedrības un nozares interesēs;

71.2. plānoto valsts budžeta investīciju apmēru sadalījumā pa apakšprogrammām (vai programmām, ja tām nav apakšprogrammu) n, n+1, n+2 un n+3 gadam:

71.2.1. valsts pamatfunkciju īstenošanai – katrā programmā (apakšprogrammā) norāda līdz pieciem būtiskākajiem investīciju projektiem/pasākumiem/objektiem. Pārējo neizdalīto summu norāda kā pārējās valsts budžeta investīcijas;

71.2.2. Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai – katrā programmā (apakšprogrammā) norāda kopējos izdevumus pamatkapitāla veidošanai.

72. Veidlapā Nr. 17 "Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta teksta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" (23. pielikums) ministrija norāda pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakciju, par kuru sniedz priekšlikumu, un veidlapas sadaļā "Priekšlikumi otrajam lasījumam" norāda priekšlikumu par izmaiņām likumprojektā.

73. Veidlapā Nr. 18 "Priekšlikumi valsts budžeta likumprojekta pielikumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" (24. pielikums) ministrija norāda pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta redakciju, par kuru sniedz priekšlikumu, un veidlapas sadaļā "Priekšlikumi otrajam lasījumam" norāda priekšlikumu par izmaiņām likumprojektā sadalījumā pa ministrijām un programmām (apakšprogrammām) un programmu (apakšprogrammu) resursus izdevumu segšanai, izdevumus un finansēšanu atbilstoši saimnieciskā gada valsts budžeta likuma struktūrai. Jānorāda visas izmaiņas, attiecīgi norādot valsts budžeta likumprojekta pielikumus, kurus tas ietekmē. Ja priekšlikuma izmaiņas ietekmē valsts budžeta saistības vidējam termiņam, attiecīgi jānorāda arī izmaiņas valsts budžeta likumprojekta pielikumā par valsts budžeta ilgtermiņa saistībām. Finanšu ministrija metodiskos nolūkos savā tīmekļvietnē publicē dažādu gadījumu piemērus.

74. Ministrija Finanšu ministrijas norādītajā termiņā pēc valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā precizē veidlapas atbilstoši pieņemtajam valsts budžeta likumam un iesniedz tās Finanšu ministrijā (izņemot veidlapas Nr. 5(pb) un Nr. 5(LM)). Veidlapas Nr. 5(pb) un Nr. 5(LM) ministrija aktualizē atbilstoši šīs instrukcijas 39. punktā minētajām prasībām.

75. Budžeta pieprasījuma informācijas sagatavošana un iesniegšana paredz veidlapām atbilstošu ievadformu aizpildīšanu SAP sistēmā, elektronisku ievadformās ievadīto datu saglabāšanu un iesniegšanu SAP sistēmā, kā arī veidlapām atbilstošu pārskatu sagatavošanu no SAP sistēmas portālā ievadītajiem elektroniski iesniegtajiem datiem.

76. Finanšu ministrija ir SAP sistēmas plānošanas bloka resursa turētāja.

77. SAP sistēmas lietotāja tiesības piešķir un anulē Finanšu ministrija, pamatojoties uz informāciju, kas norādīta ministrijas iesniegumā par lietotāja tiesību piešķiršanu vai anulēšanu (veidlapa Nr. 13). Tiesības pieprasa, ja pilnvarotajai personai tās ir nepieciešamas šīs instrukcijas 78. punktā minēto pienākumu veikšanai.

78. Pilnvarotajai personai piešķirtās SAP sistēmas lietotāja tiesības paredz:

78.1. pieprasījuma datu ievadīšanu un labošanu;

78.2. pieprasījuma datu pārskatu veidošanu;

78.3. budžeta pieprasījuma datu pārbaudi un apstiprināšanu.

79. Ja Finanšu ministrijai nav iebildumu pret iesniegumā norādīto tiesību piešķiršanu, tā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta e-pasta paziņojumu, kurā ietver:

79.1. piešķiršanas apstiprinājumu;

79.2. pilnvarotās personas lietotājvārdu un sākotnējo paroli (paroli, kuru izmanto, pirmo reizi uzsākot darbu sistēmā).

80. Ja Finanšu ministrijai ir iebildumi pret iesniegumā norādīto tiesību piešķiršanu, tā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas nosūta tā iesniedzējam pamatotu atteikumu.

81. Ja pilnvarotā persona beidz pildīt amata (darba) pienākumus, kuru izpilde ir saistīta ar SAP sistēmas portāla lietošanu, vai ja pilnvarotā persona atrodas ilgstošā prombūtnē (vienu gadu vai ilgāk), ministrija ne vēlāk kā triju darbdienu laikā iesniedz Finanšu ministrijā iesniegumu par tiesību anulēšanu.

82. Finanšu ministrijai ir tiesības nekavējoties anulēt pilnvarotajai personai piešķirtās tiesības, informējot par to iesnieguma iesniedzēju, ja tiek konstatēts kāds no šādiem pārkāpumiem:

82.1. pilnvarotā persona ar savu darbību vai bezdarbību pieļāvusi iespēju nepilnvarotai personai rīkoties ar SAP sistēmas datiem;

82.2. pilnvarotā persona veic darbības, kas samazina SAP sistēmas drošību;

82.3. apstrādājot personas datus SAP sistēmā, pilnvarotā persona nav ievērojusi prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību.

83. Finanšu ministrija vienas darbdienas laikā pēc iesnieguma saņemšanas par tiesību anulēšanu vai pēc šīs instrukcijas 82. punktā minētā nosacījuma konstatēšanas anulē pilnvarotās personas tiesības un triju darbdienu laikā informē iesnieguma iesniedzēju par tiesību anulēšanu, norādot iemeslus.

84. Finanšu ministrija nosaka ministrijai paredzēto SAP sistēmas portāla lietotāju skaitu un reizi gadā pārskata to. Ja, pārskatot ministrijai piešķirto lietotāju skaitu, Finanšu ministrija to samazina, tad SAP lietotāja tiesības anulē tiem lietotājiem, kuru aktivitāte sistēmā ir bijusi vismazākā. Finanšu ministrija triju dienu laikā informē attiecīgo ministriju par anulēto lietotāju.

85. Ministrija ir atbildīga par savlaicīgu un pilnīgu datu ievadi SAP sistēmas portālā esošajās formās un to iesniegšanu Finanšu ministrijā, kā arī nodrošina datu aktualizāciju, ticamību, pareizību un precizitāti.

86. Lai nodrošinātu budžeta pieprasījumu datu ievadīšanu SAP sistēmas portālā, ministrija Finanšu ministrijai uz norādīto e-pasta adresi nosūta valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta programmu (apakšprogrammu) sarakstu, kurā iekļauj vidējā termiņā plānotās izmaiņas programmās (apakšprogrammās), norādot programmas (apakšprogrammas) kodu, nosaukumu un saskaņā ar normatīvajos aktos par klasifikācijām apstiprināto attiecīgo budžeta izdevumu kodu atbilstoši funkcionālajām kategorijām (turpmāk – valdības funkcijas kods). Ja ministrija, plānojot programmas (apakšprogrammas) izdevumus, visu summu nevar attiecināt uz vienu konkrēto valdības funkcijas kodu, tā norāda tādu koda numuru, kurā tiek klasificēta lielākā daļa no programmas (apakšprogrammas) izdevumiem. Programmai norāda atbilstošu valdības funkcijas kodu vismaz līdz otrajai detalizācijas pakāpei (vienai zīmei aiz punkta). Tām budžeta programmām, kuru apakšprogrammu izdevumi tiek klasificēti pēc atšķirīgiem valdības funkciju kodiem, programmas kopējo valdības funkciju klasifikācijas kodu nenorāda. Norāda programmas (apakšprogrammas) spēkā stāšanās datumu, mēnesi un gadu, kā arī datumu, mēnesi un gadu, līdz kuram programma (apakšprogramma) darbojusies. Ja nav zināms konkrēts programmas (apakšprogrammas) pabeigšanas laiks, norāda "31.12.9999".

87. Ministrija SAP sistēmas portālā sagatavo šādas veidlapas (izņemot šīs instrukcijas 24. punktā minētos gadījumus):

87.1. visas ministrijas:

87.1.1. veidlapu Nr. 1(pb) "Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam";

87.1.2. veidlapu Nr. 2(pb) "Valsts pamatbudžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām";

87.1.3. veidlapu Nr. 3(pb) "Valsts pamatbudžeta ilgtermiņa saistības";

87.1.4. veidlapu Nr. 14(pb) "Valsts pamatbudžeta kopsavilkums";

87.2. Labklājības ministrija papildus iesniedz:

87.2.1. veidlapu Nr. 1(sb) "Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām vidējam termiņam";

87.2.2. veidlapu Nr. 2(sb) "Valsts speciālā budžeta izdevumu pieprasījuma vidējam termiņam kopsavilkums sadalījumā pa programmām un apakšprogrammām";

87.2.3. veidlapu Nr. 3(sb) "Valsts speciālā budžeta ilgtermiņa saistības";

87.2.4. veidlapu Nr. 14(sb) "Valsts speciālā budžeta kopsavilkums".

88. SAP sistēmas portālā veidlapās Nr. 1(pb) un Nr. 1(sb) dati veidojas no SAP sistēmā norādītajiem datiem par maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu vidējam termiņam. SAP sistēmas portālā veidlapās Nr. 2(pb), Nr. 2(sb), Nr. 14(pb) un Nr. 14(sb) dati veidojas no veidlapu Nr. 1(pb) un Nr. 1(sb) atbilstošajās ievadformās norādītajiem datiem.

89. Valsts darbībai nepieciešamie valsts budžeta izdevumi un aizdevumu un aizņēmumu limiti (turpmāk – pagaidu budžets) tiek izstrādāti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. pantu un šo nodaļu, ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums.

90. Pagaidu budžets sastāv no teksta daļas, kas ietver noteikumus par visām vai atsevišķām apropriācijām un citu skaidrojošo informāciju, un pielikumiem, kurus apstiprina ar finanšu ministra rīkojumu.

91. Finanšu ministrs, ja nepieciešams, rīkojumā sniedz papildu norādījumus par pagaidu budžeta sagatavošanu n+1 gadam.

92. Finanšu ministrijai ir tiesības:

92.1. informāciju par pagaidu budžetu n+1 gadam ievadīt SAP sistēmā atbilstoši noteiktajām veidlapām;

92.2. sagatavot veidlapām atbilstošus pārskatus, izmantojot SAP sistēmas portālā ievadītos datus par pagaidu budžetu n+1 gadam.

93. Finanšu ministrs rīkojumā par pagaidu budžetu n+1 gadam var noteikt:

93.1. pašvaldību galvojumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu;

93.2. pašvaldību aizņēmumu saistību kopējo pieļaujamo palielinājumu;

93.3. līdzekļus pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai atbilstoši likumam "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību".

94. Finanšu ministrija pirms pagaidu budžeta apstiprināšanas divpusējā sanāksmē informē Latvijas Pašvaldību savienību par pagaidu budžeta projektā plānoto pašvaldībām piešķiramo dotāciju un mērķdotāciju apmēru, kā arī par citu pagaidu budžeta projektā ietverto informāciju, kas skar visu pašvaldību intereses.

95. Plānojot resursus nemainīgas budžeta politikas apstākļos, Finanšu ministrija izmanto pagaidu budžeta apstiprināšanas brīdī aktuālās makroekonomisko rādītāju prognozes.

96. Finanšu ministrija, turpinot iepriekšējā gada budžeta politiku un aprēķinot maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu (tai skaitā finansēšanas sadaļā) apjomu katrai ministrijai, pamatojas uz valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam apstiprināto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katram resoram un ņem vērā prognozētās izmaiņas šādās pozīcijās:

96.1. Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. panta pirmajā daļā minētajos plānošanas nosacījumos;

96.2. ieņēmumos un izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu līdzfinansētiem un finansētiem projektiem un pasākumiem;

96.3. ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstošajos izdevumos;

96.4. valsts budžeta procentu izdevumos;

96.5. kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

96.6. pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālajām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju skaita prognozēm, kā arī ar prognozētajām izdienas pensiju vidējo apmēru izmaiņām;

96.7. speciālā budžeta izdevumos saistībā ar aktuālajām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējā apmēra prognozēm, kā arī saistībā ar aktuālajām vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozēm;

96.8. to personu skaitā, kuras saņem bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, pabalstu;

96.9. to personu ar invaliditāti skaitā, kuras saņem asistenta pakalpojumu;

96.10. to personu skaitā, kuras uzturlīdzekļus saņem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

96.11. to personu skaitā, kuras saņem kompensācijas saskaņā ar likumu "Par valsts kompensāciju cietušajiem";

96.12. brīvpusdienu saņēmēju skaitā;

96.13. transferta pārskaitījumos no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu saistībā ar atsevišķās dzīves situācijās noteiktam personu lokam valsts sniegtā atbalsta vidējo apmēru un saņēmēju skaitu;

96.14. izglītojamo skaitā, atbilstoši kuram tiek nodrošināts finansējuma apmērs pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī mācību līdzekļu un mācību grāmatu iegādei;

96.15. uzturēšanas izdevumos, kas rodas no veiktajiem kapitālajiem ieguldījumiem (tai skaitā no Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros veiktajām investīcijām) un kas turpmāk finansējami no valsts budžeta līdzekļiem atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, citiem pamatojuma dokumentiem vai aprēķiniem;

96.16. budžeta resora valsts budžeta ilgtermiņa saistību apjomā, ja par to ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums;

96.17. izdevumos saistībā ar tehniskiem precizējumiem programmās, apakšprogrammās un izdevumu kodos atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, tai skaitā budžeta izpildes procesā veicamajiem transfertiem.

97. Budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu izdevumus plāno valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam apstiprināto izdevumu līmenī, ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. panta pirmo daļu un šīs instrukcijas 96. punktā minētās izmaiņas.

98. Sagatavojot pagaidu budžetu, Finanšu ministrija ievēro, ka saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19. panta ceturto daļu Saeimas budžeta pieprasījums ir iekļaujams tās norādītajā apmērā.

99. Lai nodrošinātu iepriekšējā gada valsts un pašvaldību budžeta politiku turpināšanu, plānojot pagaidu budžeta izdevumus, ir pieļaujamas investīcijas, kurām finansējums ir paredzēts valsts budžeta likumā attiecīgajam gadam un kuru īstenošanas uzsākšanas atlikšana rada riskus iestādes funkciju izpildei un darbības nodrošināšanai.

100. Pagaidu budžetu sagatavo atbilstoši spēkā esošajām budžetu ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijām.

101. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā izmanto aktuālās nodokļu ieņēmumu prognozes nākamajam saimnieciskajam gadam, kas būs spēkā brīdī, kad tiks izdots finanšu ministra rīkojums par pagaidu budžetu.

102. Turpinot iepriekšējā gada budžeta politiku, ir pieļaujama izdevumu veikšana no maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumiem, lai gada sākumā nodrošinātu iestādes darbību vai projekta (pasākuma) īstenošanu.

103. Turpinot iepriekšējā gada budžeta politiku, Valsts kase atbilstoši noteiktajam valsts budžeta aizdevumu un pašvaldību aizņēmumu kopējam palielinājuma limitam nodrošina piešķirto vidējā termiņa aizdevumu izmaksu pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām un citiem valsts budžeta aizņēmējiem atbilstoši noslēgtajiem aizdevuma līgumiem.