1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka kārtību, kādā kopjama Siguldas novada teritorija un uzturamas tajā esošās būves.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. nedzīvojamās ēkas – Siguldas novada pilsētas un ciema teritorijā esošas būves, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrētas kā dzīvojamās ēkas un pēc lietošanas veida klasificētas kā nedzīvojamas ēkas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par būvju klasifikāciju;

2.2. nedzīvojamo ēku teritorija – nedzīvojamai ēkai piederīga vai piesaistīta zeme;

2.3. piebrauktuve – attiecīgi aprīkots ceļa (ielas) elements, kas paredzēts transportlīdzekļu nokļūšanai no ceļa (ielas) braucamās daļas līdz piegulošajam nekustamajam īpašumam;

2.4. piegulošā teritorija – nekustamam īpašumam pieguloša publiskā lietošanā esoša teritorija (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) starp nekustamo īpašumu un brauktuves tuvāko malu, bet ne vairāk kā 5 m platumā no nekustamā īpašuma robežas;

2.5. pilsētvides teritorija – Teritorijas plānojumā noteiktā Siguldas novada pilsētas un ciema teritorija;

2.6. publiski pieejama vide – sabiedrībai brīvi pieejama ārtelpas teritorija;

2.7. zāle – ar zālaugiem apsēta vai aizņemta platība (gan zāliens, gan zālājs).

3. Nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu un uzturēšanu nodrošina:

3.1. nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs;

3.2. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītājs (mājas īpašnieks vai pārvaldnieks, ja noteikumos paredzētās pārvaldīšanas darbības uzdots veikt pārvaldniekam).

4. Lai nodrošinātu pilsētvides ainavas saglabāšanu, pilsētvides teritorijā:

4.1. nav pieļaujams veidot aizsegus, krāvumus salikumos no dažādiem materiāliem, plāksnēm, metāllūžņiem, pārpalikumiem no sintētiskiem materiāliem, surogātmateriāliem, koka gabaliem īpašumos, kas redzami no publiski pieejamas vides. Regulējums neattiecas uz būvmateriālu un būvgružu novietnēm būvniecības procesa ietvaros;

4.2. nav pieļaujams apbūvei paredzēto teritoriju aizaudzēšana ar krūmājiem;

4.3. jānodrošina zāles nopļaušana līdz kārtējā gada 15. augustam. Šis nosacījums neattiecas uz:

4.3.1. piegulošo teritoriju kopšanu;

4.3.2. lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (pēc eksplikācijas), kuru platība pārsniedz 1,00 ha;

4.3.3. zemēm, kuras tiek izmantotas ražas iegūšanai stādaudzēšanā, dārzeņkopībā un puķkopībā;

4.3.4. Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai putnu dzīvotņu teritorijām, kas atspoguļotas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku kartē.

5. Nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā valdītājs nodrošina nekustamam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanu, tajā skaitā:

5.1. zāles pļaušanu (pilsētvides teritorijā nepieļaut, ka zāles augstums pārsniedz 20 cm. Ārpus pilsētvides teritorijas nodrošināt zāles nopļaušanu līdz kārtējā gada 15. augustam);

5.2. pilsētvides teritorijā ietvju, zaļo zonu, piebrauktuvju, kas neietilpst nekustamā īpašuma teritorijā kopšanu (attīrīšanu no atkritumiem, nolūzušiem zariem un nokritušo lapu klājuma) un ziemā ietvju attīrīšanu no sniega un to kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem (pieļaujams smilts, smilts un sāls maisījums);

5.3. nepieļaut ledus un sniega krišanu no nekustamā īpašuma ēkas daļas ārējām konstrukcijām (t.sk. jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām, balkoniem), ja ledus un sniega krišana var skart piegulošo teritoriju, publiskai lietošanai paredzētu gājēju ietvi;

5.4. no gājēju ietvēm, celiņiem, piebrauktuvēm savāktais sniegs un ledus novietojams tā, lai tiktu nodrošināta visu ceļu satiksmes dalībnieku droša pārvietošanās.

6. Ja nekustamā īpašuma īpašniekiem nav saprotama uzturamās piegulošās teritorijas platība, Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvalde pēc pieprasījuma sagatavo uzturamās piegulošās teritorijas plānu.

(Grozīts ar Siguldas novada domes 22.08.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 41; grozījumi punktā par vārdu "pašvaldības Teritorijas attīstības pārvalde" aizstāšanu ar vārdiem "Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvalde" stājas spēkā 01.10.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

7. Nedzīvojamo ēku teritoriju īpašnieki vai tiesiskie valdītāji un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldītāji nodrošina piekritīgo teritoriju sakopšanas darbu izpildi, ievērojot šādu kārtību:

7.1. nodrošina zāles nopļaušanu līdz kārtējā gada 15. augustam;

7.2. nodrošina nokritušo lapu klājuma, nokaltušo augu un zaru savākšanu katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 15. novembrim;

7.3. ziemas periodā attīra gājēju ietves, celiņus, piebrauktuves no sniega un nokaisa ar pretslīdes materiāliem (pieļaujams smilts, smilts un sāls maisījums) – katru dienu līdz plkst. 8.00 un, ja nepieciešams, tad papildus visas dienas laikā;

7.4. situācijās, kad tiek apdraudēta gājēju un transportlīdzekļu drošība, nodrošina bīstamo vietu norobežošanu, kamēr bīstamība tiek novērsta;

7.5. nedzīvojamo ēku daļām, kas vērstas uz publiski pieejamu vidi, nodrošina regulāru skatlogu, ārdurvju un fasādes tīrību.

8. Pilsētvides un Teritorijas plānojumā noteiktajās ainaviski vērtīgajās teritorijās esošo nekustamo īpašumu īpašnieks vai valdītājs nodrošina un atbild par ēku (būvju) fasāžu, to ārējo konstrukciju (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, lodžiju, izkārtņu u.c. ārējo konstrukciju) uzturēšanu tādā tehniskajā un vizuālajā kārtībā, lai atbilst pilsētvides un ainaviski vērtīgo teritoriju prasībām, t.i., būves arhitektoniskajam stilam, nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo vides ainavu, neizjauc vides tēlu, kā arī pilsētvides un ainaviski vērtīgo teritoriju vērtību kopuma radīto noskaņu, tajā skaitā:

8.1. nodrošina pie ieejām komerciāla rakstura objektos un citās sabiedriskās iestādēs, sabiedriskā transporta pieturvietās atkritumu konteineru uzturēšanu vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot caurrūsējumu, bojājumus un netīrību;

8.2. neveido aizsegus no dažādu materiālu plāksnēm, metāllūžņiem, pārpalikumiem no sintētiskiem materiāliem, surogātmateriāliem, koka gabaliem;

8.3. nepieļauj būvju ārējā konstrukcijā iegruvumus, plaisas, izdrupumus, materiālu kārtu atdalīšanos, materiāla trupi, horizontālo līniju izliekumus vai ieliekumus, sienu vai apmetuma izspiešanos un citu veidu deformācijas, dekoratīvo elementu bojājumus, būvju apdares materiālu plaisāšanos un nodrupšanu;

8.4. nojauc vai atjauno būvju ārējās konstrukcijas, kas nav nesošās vai norobežojošās konstrukcijas un neietekmē būvju konstruktīvo noturību (piemēram, balkonus, dūmeņus, uzjumteņus, lieveņus, pandusus, ārējās kāpnes u.c.), ja tās acīmredzami nolietojušās vairāk nekā pārējās būvju konstrukcijas un var zaudēt savu veidolu;

8.5. nodrošina ēkas fasādes un citu ārējo konstrukciju savlaicīgu remontu vai atjaunošanu atbilstoši būves arhitektoniskajam stilam un apkārt esošajai vides ainavai, novērš fasādes materiāla bojājumu veidošanos (tajā skaitā ārējo konstrukciju pamatmateriālu atsegumus, plaisas, izdrupumus, apdares materiālu atslāņojumus, u.c.);

8.6. nepieļauj bojājumus būvju lietusūdens novadīšanas ārējos sistēmu elementos (piemēram, korozijas radītus caurumus, atsevišķu elementu neesamību u.c.);

8.7. logu stiklojuma, durvju vai vārtu neesamības gadījumā, veic to atjaunošanu vai nodrošina būvju logu, durvju vai vārtu ailu noslēgšanu ar vienveidīgiem materiāliem atbilstoši vides arhitektoniskajam stilam;

8.8. nepieļauj un likvidē uz būvju fasādēm vai citām ārējām konstrukcijām projektā neparedzētus augošus krūmus un kokus;

8.9. nepieļauj būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojuma nolupšanu vai noskalošanos.

9. Būvju fasādes un to ārējās konstrukcijas, kas neatbilst noteikumu 8. punkta prasībām, ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem).

10. No piegulošās teritorijas uzturēšanas pienākumiem var tikt atbrīvoti viendzīvokļa māju, kuras netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, īpašnieki, kas ir trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) uz šī statusa periodu, ja šīs personas ir:

10.1. pensijas vecuma personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem nav kopīgas deklarētās dzīvesvietas ar citām pilngadīgām personām;

10.2. pensijas vecuma personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, kuriem ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personām, kas ir pensionāri vai personas ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.

11. Lai saņemtu noteikumu 10. punktā noteiktos atvieglojumus, personai vai tā likumiskajam pārstāvim jāvēršas Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvaldē, iesniedzot iesniegumu, pievienojot pašvaldības Sociālā dienesta izsniegtu trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) izziņu un uzrādot invaliditāti apliecinošu dokumentu.

(Grozīts ar Siguldas novada domes 22.08.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 41; grozījumi punktā par vārdu "Siguldas novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) Centrālās pārvaldes Teritorijas attīstības pārvaldē" aizstāšanu ar vārdiem "Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvaldē" stājas spēkā 01.10.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

12. Par nekustamā īpašnieka atbrīvošanu no piegulošās teritorijas uzturēšanas Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvalde informē Siguldas novada Pašvaldības policiju.

(Grozīts ar Siguldas novada domes 22.08.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 41; grozījumi punktā par vārdu "pašvaldības Centrālās pārvaldes Teritorijas attīstības pārvalde" aizstāšanu ar vārdiem "Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvalde" stājas spēkā 01.10.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

13. Ja atvieglojuma saņēmējam ir zuduši apstākļi, kas ir par pamatu atvieglojuma saņemšanai, viņam ir pienākums 3 darba dienu laikā par to paziņot pašvaldībai.

14. Personas, kuru nekustamajiem īpašumiem piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības, var saņemt pašvaldības palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par atbalstu piegulošās teritorijas kopšanā. Vienošanās pēc nekustamā īpašuma īpašnieka izvēles var paredzēt vienu no šādiem atbalsta veidiem:

14.1. pašvaldības pienākumu kopt nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas daļu, kuras platība pārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības;

14.2. cita veida atbalstu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā (piemēram, pašvaldības pienākumu nodrošināt lapu vai sniega izvešanu u.tml.).

15. Lai saņemtu noteikumu 14. punktā minēto atbalstu, personai jāvēršas Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvaldē ar iesniegumu, norādot vēlamo atbalsta veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

(Grozīts ar Siguldas novada domes 22.08.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 41; grozījumi punktā par vārdu "pašvaldības Centrālās pārvaldes Teritorijas attīstības pārvaldē" aizstāšanu ar vārdiem "Pašvaldības infrastruktūras saimnieciskā nodrošinājuma pārvaldē" stājas spēkā 01.10.2024., sk. grozījumu 2. punktu)

16. Pašvaldības izpilddirektors viena mēneša laikā no dienas, kad pašvaldībā saņemts personas iesniegums, noslēdz vienošanās par atbalstu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā.

(Grozīts ar Siguldas novada domes 22.08.2024. saistošajiem noteikumiem Nr. 41)

17. Ja viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža starp pašvaldību un nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju nav panākta vienošanās par konkrētu atbalsta veidu nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā, pašvaldība nodrošina palīdzību nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajā kārtībā.

18. Administratīvā pārkāpuma procesu par noteikumu II nodaļas prasību neievērošanu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Siguldas novada Pašvaldības policijas amatpersonas.

19. Par noteikumu III nodaļas prasību neievērošanu lietas izskatīšanu Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā veic Siguldas novada pašvaldības domes izveidota komisija – Siguldas novada Būvvalde.

20. Administratīvā pārkāpuma lietas izskata pašvaldības Administratīvā komisija.

21. Par noteikumu 4. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz trīs simts naudas soda vienībām.

22. Par noteikumu 5. punktā noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no divām līdz astoņdesmit naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz trīs simts naudas soda vienībām.

23. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldītājiem par noteikumu 7. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 29. panta nosacījumiem.

24. Nedzīvojamo ēku teritoriju īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par noteikumu 7. punktā noteikto prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz trīs simts naudas soda vienībām.