Ministru kabineta rīkojums Nr. 491
Rīgā 2023. gada 10. augustā (prot. Nr. 38 53.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2023.
gada 24. janvāra rīkojumā Nr. 43 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas
projekta "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem
atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas
sistēmā" pases apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra rīkojumā Nr.
43 "Par 2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Ziņošanas sistēmas
pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā
kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā" pases
apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 19. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
uzaicināt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas
Jūras administrācija" iesniegt projekta iesniegumu Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.
komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju
virziena '"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija
un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā
uzņēmējdarbības vide" ietvaros."
2. Izteikt pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidents,
ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš
Satiksmes ministrs J.
Vitenbergs
Pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 10. augusta
rīkojumam Nr. 491
Projekta pase
|
Investīcijas |
2.1.1.1.i. |
projekta |
Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem
atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu
informācijas sistēmā |
pase |
| |
(numurs) |
|
(projekta
nosaukums) |
|
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu (institūcija) |
VSIA "Latvijas Jūras
administrācija"
(Saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.
panta 6.1 punktā un 6. panta pirmās daļas 12.¹
punktā noteikto pārvaldes uzdevumu izpildi) |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri |
|
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums |
Datu pārvaldības attīstības
programma |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem |
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2007.-2013. gada plānošanas periodā Satiksmes ministrija
(turpmāk - SM) Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības
programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi"
3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un
elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros īstenoja
projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/003/003
"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas
sistēmas izstrāde, integrācija un e-pakalpojumu
izstrāde". Pamatojoties uz izvēlēto un Ministru
kabinetā apstiprināto sistēmas izstrādes pieeju,
Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma
(turpmāk - valsts informācijas sistēma SKLOIS) ir īstenota
kā sistēmu integrators ar paplašinātu funkcionalitāti, kas
nodrošina būtiskākās informācijas elektronisku apriti starp
jūras kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem
dalībniekiem.
Valsts informācijas sistēmas SKLOIS attīstība tika
turpināta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas
fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodā, īstenojot
darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko
datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās
pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projektu
Nr. 2.2.1.1/17/I/020 "Starptautiskās kravu loģistikas
un ostu informācijas sistēmas attīstība (SKLOIS 2)",
kurā tika nodrošināta valsts informācijas sistēmas SKLOIS
un nacionālās sistēmas integrācija vienotā informācijas
sistēmā, kā arī darbības procesu un datu apmaiņas pakalpju
pilnveidošana, lai apmainītos ar kuģošanas informāciju.
Projekts "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu
radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un
ostu informācijas sistēmā" (turpmāk - projekts)
turpina valsts informācijas sistēmas SKLOIS attīstību
atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk - ES) saistošo
normatīvo aktu prasībām, un projekta ietvaros plānotais
tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš
īstenotajiem projektiem, jo aktivitātes un sistēmas
funkcionalitāte nepārklājas ar iepriekšējos projektos
izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti
|
3. Projekta mērķis un galvenie
ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais
saturs |
Projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest nepieciešamos
valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumus, lai
nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17.
aprīļa Direktīvas (ES) 2019/883 par ostas atkritumu
pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko
groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK
(turpmāk - direktīva 2019/883), prasību praktisku izpildi
un informācijas tehnoloģiju atbalstu attiecībā uz
elektronisku ziņošanu (informācijas ievadu) par kuģu
radītajiem atkritumiem un to uzskaiti dalībvalstu
informācijas sistēmās.
Projekta ietvaros tiks papildināta datu ievade valsts
informācijas sistēmā SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem
un datu apmaiņas saskarne ar Eiropas Savienības sistēmu
apmaiņai ar kuģošanas informāciju (turpmāk -
SafeSeaNet sistēma). Netiks ieviestas jaunas
informācijas sistēmas, netiks ietekmēta esošā informācijas
sistēmas tehniskā arhitektūra vai informācijas un
komunikācijas infrastruktūras pakalpojumu tehnoloģiskā
struktūra.
Pēc valsts informācijas sistēmas SKLOIS papildinājumiem
papildus jau iepriekš uzkrātajiem datiem par kuģu ienākšanu
vai iziešanu no Latvijas ostām tiks uzkrāti dati par kuģu
vizītēs reāli nodotajiem atkritumiem un tiks nodrošināta šo
datu sniegšana SafeSeaNet sistēmai, norādot precīzu
atkritumu daudzumu un veidu. Tiks izstrādātas jaunas datu
ievades, datu apmaiņas un datu attēlošanas formas par kuģu
reāli nodotajiem atkritumiem
|
| 3.2. Projekta pamatojums
(aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma) |
1) Direktīvas 2019/883 prasību izpildes atbalsta
nodrošināšana valsts informācijas sistēmā SKLOIS;
2) Ministru kabineta 2022. gada 22. marta noteikumu Nr.
193 "Kuģu atkritumu pieņemšanas kārtība un kuģu
atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtība"
(turpmāk - MK noteikumi Nr. 193) prasību izpildes atbalsta
izstrāde un ieviešana valsts informācijas sistēmā
SKLOIS
|
| 3.3. Projekta ieguvumi1 |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode
un mērāmais rādītājs2 |
Vērtība |
Sasniegšanas laiks
(gads) |
| 3.3.1. Elektroniska ziņošana par kuģa vizītē
nodotajiem atkritumiem |
Valsts informācijas sistēmā SKLOIS ievadīta un pieejama
informācija par kuģa nodotajiem atkritumiem visās kuģa
vizītēs (ja kuģis atkritumus neplāno nodot, - atzīme, ka
atkritumus nenodos), procentos no visām pieteiktajām kuģa
vizītēm.
Pašreizējā vērtība 0 %, jo valsts informācijas sistēmā
SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem
atkritumiem
|
100 %
|
2024.
|
| 3.3.2. Datu apmaiņa ar SafeSeaNet
sistēmu par kuģu radītajiem atkritumiem |
Informācijas apjoms, par kuru sniegtas ziņas
SafeSeaNet sistēmai, ja informācija ir ievadīta
valsts informācijas sistēmā SKLOIS, procentos no visām
pieteiktajām kuģa vizītēm.
Pašreizējā vērtība 0 %, jo valsts informācijas sistēmā
SKLOIS netiek ievadīta informācija par nodotajiem
atkritumiem un līdz ar to netiek sniegtas ziņas
SafeSeaNet sistēmai
|
100 %
|
2024.
|
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms
un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un
būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda
plāna finansējums (kopā) |
4.2. Plānotais
pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks
pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja
plānots to pieprasīt4 |
|
118 000 EUR
|
PVN 24 780 EUR |
Avanss netiks pieprasīts |
|
|
|
|
|
| Projekta ietvaros veicamo darbību un
būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais
apmērs5 |
Darbības iznākums |
| 4.3. informācijas sistēmas programmatūras
izstrādes izmaksas, tai skaitā integrācijas saskarņu
izstrādes izmaksas |
106 200 EUR
|
106 200 EUR
|
Izstrādāta un ieviesta programmatūra |
| 4.4. izvēlētajai izstrādes metodei
atbilstošas dokumentācijas izstrādes izmaksas |
11 800 EUR
|
11 800 EUR
|
Valsts informācijas sistēmā
SKLOIS esošās programmatūras prasību specifikācijas un
programmatūras projektējuma apraksta papildinājumi |
5. Projekta ieguldījums reformu un
investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu
IKT risinājumi
| Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts6 |
Valsts mākonī
(jā/nē)
|
IKT risinājumu attīstības saskaņošanas
termiņš 7 (gads, ceturksnis) |
Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
| |
5.1.1. Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par
kuģu radītajiem atkritumiem valsts informācijas sistēmas
SKLOIS |
Projekta ietvaros plānots izstrādāt un ieviest
nepieciešamos valsts informācijas sistēmas SKLOIS
papildinājumus, lai nodrošinātu direktīvas 2019/883 prasību
izpildes atbalstu informācijas sistēmā.
Projekta ietvaros tiks papildināta esošā valsts
informācijas sistēmas SKLOIS kuģu vizītes datu ievade par
kuģu nodotajiem atkritumiem. Papildus tiks uzkrāti dati par
kuģu reāli nodotajiem atkritumiem, kā arī tiks papildināta
datu apmaiņas saskarne ar SafeSeaNet sistēmu.
Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, datu apmaiņas un
datu attēlošanas formas par kuģu reāli nodotajiem
atkritumiem
|
Jā |
26.09.2022. |
2024. gada I ceturksnis |
320 SM uzturētās valsts informācijas
sistēmas SKLOIS lietojumprogrammas lietotāji (kuģu aģenti
vai, ja tādu nav, kuģošanas kompānijas vai kuģu kapteiņi),
kuri ievada datus par kuģu nodotajiem atkritumiem |
5.2. Centralizētās funkcijas vai
koplietošanas pakalpojumi
| Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojuma lietotāji
(institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības
plānu8 |
Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) |
| |
n/a |
|
|
|
5.3. Centralizēti pārvaldāmās
nozares būtiskās datu kopas
|
Skaits
|
Saturu raksturojošs
nosaukums
|
Piekļuves nodrošināšanas
termiņš (gads, ceturksnis)
|
| |
5.3.1. Dati par Latvijas ostās kuģu vizītes
laikā nodotajiem kuģu atkritumiem |
2024. gada I ceturksnis
|
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas
kapacitāte9
| Projekta pārvaldība un īstenošana tiks
nodrošināta ar esošajiem VSIA "Latvijas Jūras
administrācija" un Satiksmes ministrijas personāla
resursiem. Projekta vadītājs - VSIA "Latvijas Jūras
administrācija" valsts informācijas sistēmas SKLOIS
departamenta direktors. Projekta vadītājs nodrošinās projekta
īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta
īstenošanu, organizēs uzdevumus un ikdienas operatīvos
darbus, uzraudzīs to izpildi, vadīs projektā iesaistīto
darbinieku un pakalpojumu sniedzēju darbu. Satiksmes
ministrijas vecākais eksperts SKLOIS jautājumos nodrošinās
praktisko nozares ministrijas funkciju izpildi, tajā skaitā
nepieciešamo tiesību aktu projektu un citu normatīvo
dokumentu izstrādi, kā arī sniegs atbalstu projekta
ieviešanā. VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
finanšu resursi projekta īstenošanai ir pieejami saskaņā ar
Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Jūras
administrācija" 2021. gada 22. decembra Deleģēšanas
līgumu par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu
informācijas sistēmas turētāja funkciju pildīšanu, kas
noslēgts saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības
likuma 5. panta 6.1 punkta prasībām un paredz
finanšu līdzekļu piešķiršanu deleģētā pārvaldes uzdevuma
izpildei |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai
skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu
|
Pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts.
Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties
uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un
alternatīvo scenāriju bez projekta.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 193 prasībām ziņošana valsts
informācijas sistēmā SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem
jāuzsāk 2024. gada 1. janvārī, kad sistēmā jābūt pieejamai
informācijas ievada un datu nosūtīšanas funkcionalitātei,
lai nodrošinātu datu sniegšanu SafeSeaNet sistēmai.
Ja projekts netiks īstenots ar 2024. gada 1. janvāri,
pastāv risks, ka Eiropas Komisija var izskatīt jautājumu
par iespējamu pārkāpuma procedūras sākšanu pret Latviju par
ES tiesību aktos noteikto pienākumu praktisku neīstenošanu,
jo pienākumi ir pārņemti ar MK noteikumu Nr. 193 normām,
taču praktiska to izpilde nav iespējama. Potenciālajā
tiesvedībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
260. panta 3. punktu dalībvalstij var piemērot finanšu
sankcijas - gan soda naudu, gan kavējuma naudu, neizslēdzot
vienu vai otru, - jau ar pirmo konstatējošo spriedumu.
Šobrīd Latvijai vienreizējā soda nauda ir noteikta 308 000
euro apmērā un tai tiek pieskaitīta soda nauda no
124,20 euro līdz 2484 euro dienā vai kavējuma
nauda, kas ir no 372,60 euro līdz 22 356 euro
apmērā par katru kavējuma dienu, līdz pārkāpums ir
novērsts. Tādējādi minimālās soda naudas izmaksas ir 308
000 euro.
Ja projekts tiek īstenots, tā izmaksas būs 142 780
euro (ar PVN). Īstenojot projektu, finanšu ieguvums
ir 165 220 euro.
Iecerētais projekts ir bezpeļņas projekts
|
8. Cita būtiska informācija
|
Projekta personāla izmaksas un izstrādāto papildinājumu
uzturēšanas izmaksas tiks segtas no SM budžeta programmas
05.00.00 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu
informācijas sistēmas uzturēšana" līdzekļiem, kuri
saskaņā ar 2021. gada 22. decembrī noslēgto Deleģēšanas
līgumu par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu
informācijas sistēmas turētāja funkciju pildīšanu tiek
pārskaitīti VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
valsts informācijas sistēmas SKLOIS uzturēšanai.
Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiek
sniegts, jo valsts informācijas sistēmas SKLOIS
papildinājumu izstrādi nosaka direktīva 2019/883 un MK
noteikumi Nr. 193, kas uzdod ES dalībvalstu atbildīgajām
valsts institūcijām veikt noteiktus pasākumus, lai
kontrolētu kuģu atkritumu nodošanu. Piemēram, nodrošinot ES
dalībvalstīs vienotu nodoto atkritumu reģistrāciju un
uzskaiti, būs iespējams kontrolēt, vai kuģis nodod savus
atkritumus kādā no ostām, un gūt pārliecību, ka šie
atkritumi netiek izgāzti jūrā. Vienlaikus tiks iegūtas
ziņas par atkritumu daudzumu, to pieņemšanu gan katrā
dalībvalstu ostā, gan visās ostās kopumā. Ostas pārvalde
organizē kuģu atkritumu pieņemšanu un apsaimniekošanu,
ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpību,
kuģu atkritumu daudzumu un veidu, MK noteikumos Nr. 193
paredzētos atbrīvojumus, kā arī ostas lielumu un
ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un
aizkavēšanu ostā. Ostas pārvalde vai atkritumu
apsaimniekošanas komersants pieņemtos kuģu atkritumus
apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu
apsaimniekošanu, līdz ar to valsts informācijas sistēmas
SKLOIS papildinājumi atkritumu pieņemšanu un
apsaimniekošanu neietekmē, izņemot jauno pienākumu, ka
komersantiem, kas pieņēmuši kuģu atkritumus, būs kuģu
atbildīgajām personām jāizsniedz atkritumu
nodošanas-pieņemšanas kvīts, kurā jānorāda pieņemtie
atkritumi un to daudzums. Šī kvīts tiks reģistrēta valsts
informācijas sistēmā SKLOIS, kā arī informācija nosūtīta un
apkopota SafeSeaNet sistēmā, padarot iespējamu
vienotu valsts institūciju kontroli visā ES.
Par projekta līdzekļiem tiks izstrādāti papildinājumi
valsts informācijas sistēmā SKLOIS, kuras pārzinis ir SM un
kuras uzturēšana tiek nodrošināta no valsts budžeta
līdzekļiem. Valsts informācijas sistēma SKLOIS nodrošinās
atkritumu nodošanas-pieņemšanas kvītī iekļautās
informācijas apstrādi un datu sniegšanu kontrolējošām
valsts institūcijām
|
Lietotie saīsinājumi:
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;
VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija.
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz
divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta
īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi
nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1.
mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā.
2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla
administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu
būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to
izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks -
2026. gads
3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem,
kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji
var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar
Finanšu ministriju.
4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu
īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas.
Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu
kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot
grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto
pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a".
6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta
2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts
informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības
kārtība" (tai skaitā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma
"Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes
apraksts" 6.1. apakšpunktā.
7 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā
VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
saņemts.
8 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns
tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par
projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi.
9 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī
finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
