Ministru kabineta rīkojums Nr. 421
Rīgā 2023. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 35 28. §)
Par 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu un programmu pārvaldība" projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pases un koplietošanas pakalpojuma "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums" apstiprināšanu
1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas" (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu (2. pielikums). 2
2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 320 500 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu ne vairāk kā 2 100 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu ne vairāk kā 220 500 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras izstrādes un konsultāciju pakalpojumu izmaksu segšanai. 3
3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projekta iesniegumu 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros. 4
4. Finansēt projektu 2.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi". 5
5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2.1.2.1.i. investīcijas veiksmīgai īstenošanai no ministrijas amata vietām uz darba līguma pamata, kas noslēgts uz noteiktu laiku, piesaistīt četrus darbiniekus (četras slodzes), nodrošinot, ka piesaistītie darbinieki strādā tikai 2.1.2.1.i. investīcijas īstenošanas laikā. 6
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
1. pielikumsMinistru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumam Nr. 421
Investīcijas | 2.1.2.1.i | projekta | Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība | pase | | | (numurs) | | (projekta nosaukums) | |
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu | 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) | | 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Īstenošanas partneru nav. Citas institūcijas – projektu programmu pārvaldītāji un projektu īstenotāji – tiks iesaistītas projekta ietvaros attīstāmā koplietošanas pakalpojuma saņēmēju lomās |
2. Saistīto projektu programma | 2.1. Programmas nosaukums | Ārpus programmām | | 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Netieša saistība ar visiem attīstības programmās iekļautajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna 2.1. reformu un investīciju virziena projektiem tādā nozīmē, ka viens no projekta uzdevumiem ir atbalsta nodrošināšana attīstības programmu pārvaldībai. Veicot projekta aktivitātes, VARAM nodrošinās Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta 1. daļā VARAM uzdoto funkciju, proti, koordinēt valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā, kā arī minētā likuma 4. panta 3. daļā noteikto funkciju koordinēt pētījumus un investīcijas integrētas valsts informācijas sistēmas izveidošanai un valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaistot ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm, un sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts informācijas sistēmu attīstību. Ievērojot minēto, konstatējams, ka VARAM kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi | 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Centralizēts atbalsts projektu programmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras vienveidīgai pārvaldībai, tādējādi veicinot un koordinējot ANM 2.1. mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī projekta īstenošanas rezultātā pilnveidojot VARAM īstenoto centralizēto funkciju – valsts pārvaldes IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas uzraudzību (Valsts informācijas sistēmu likuma 4., 5. pants) | 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/
risināmā problēma) | ANM reformu un investīciju virziena 2.1. investīciju mērķu daudzveidība rada nepieciešamību pārvaldīt investīciju projektus pa projektu programmām attiecīgo jomu jeb domēnu arhitektūru ietvaros. Resursu piesaiste ar īpaša projekta palīdzību ir paredzēta Latvijas ANM plānā (505. rindkopa) | | 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | vērtība | sasniegšanas laiks (gads) | | 3.3.1. Horizontālo datu, pakalpojumu un infrastruktūras projektu programmu vadība | Projektam piesaistīto ekspertu vadīto programmu skaits | 3 | 2026 | | Novadīto un dokumentēto programmas padomes sanāksmju skaits | 36 | 2026 | | 3.3.2. Atbalsts projektu programmu vadībai un uzraudzībai, nodrošinot programmu administratīvās koordinācijas resursu un informatīvo rīku (dashboard) (skat. arī 5.3.1. "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu datu kopa") | Koordinatoru atbalstu saņēmušo programmu skaits | 8 | 2026 | | Ar programmu koordinatoru palīdzību organizēto programmu padomju sanāksmju skaits | 96 | 2026 | | 3.3.3. Valsts pārvaldes jomu (domēnu) arhitektūru izstrāde un uzturēšana, nodrošinot projektu iekļaušanos domēnu arhitektūrās (skat. arī 5.2. "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums") | Izstrādātas domēna arhitektūras vadlīnijas un pirmais piemērs | 1 | 2023 | | Nodrošināta domēnu arhitektūru izstrāde (skaits) | 8 | 2026 | | Nodrošināta ANM projektu risinājumu arhitektūru dokumentēta iekļaušanās domēnu arhitektūrās (risinājumi/arhitektūras) | 25/8 | 2026 | | 3.3.4. Pašreizējais centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura īstenošanā iesaistīti kompetences centri, kas pārvalda savas specializācijas jomas domēnu arhitektūras | Specializēto kompetenču centru skaits, kuri ir iesaistīti centralizēti koordinētā izmaiņu pārvaldības procesa īstenošanā | 5 | 2026 |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem | 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | | 2 100 000 euro | 220 500 euro (4.4. punktā norādītajai izmaksu pozīcijai) | | | | Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums | | 4.3. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas | 1 050 000 euro | 1 500 000 euro | Īstenots projekts | | 4.4. IKT arhitektūras izstrādes un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas, kas var ietvert arī IKT arhitektūras pārvaldības programmatūras rīku attīstības, pielāgošanas un licenču izmaksas | 1 050 000 euro | 1 500 000 euro | Arhitektūras vadlīniju, domēnu un risinājumu arhitektūras, kā arī konsultāciju un programmatūras rīku pilnveidojumu pakalpojumi projekta mērķu sasniegšanai |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts | Valsts mākonī (jā/nē) | IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš6 (gads, ceturksnis) | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) | 1 | Valsts pārvaldes informācijas sistēmu, IT resursu un pakalpojumu informācijas sistēma (VIRSIS) | Tiks attīstīta sistēmas VIRSIS funkcionalitāte, kas atbalsta IKT pārvaldības procesus | Jā | 2023. gada 2. cet. | 2025. gada 3. cet. | 200 |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu7 | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) | 1 | IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums | Institūcijas – esošie un topošie kompetenču centri, kas iesaistīsies pilnveidojamā IKT arhitektūras un attīstības aktivitāšu pārvaldības procesa īstenošanā | Tiek saskaņots vienlaikus | 2025. gada 1. cet. |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis) | 1 | 5.3.1. Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu datu kopa | 2025. gada 1. cet. |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte8 | VARAM Projektu pārvaldības departamentam sadarbībā ar citiem digitālās transformācijas rīcībpolitikas departamentiem ir pieredze ar apjomīgu IKT projektu ieviešanu valsts pārvaldē, tai skaitā satura un apjoma ziņā līdzīga projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (PIKTAPS) īstenošanā. Tā mērķis – nodrošināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2014.–2020. gada līdzfinansēto IKT projektu sasvstarpējo saskaņotību, būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī veicināt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos IKT risinājumus. PIKTAPS projekta komanda veicināja valsts centralizēto IKT risinājumu projektēšanas un izstrādes aktivitātes, valsts IKT arhitektūras pārvaldības aktivitātes un IKT iespēju izmantošanu valsts pārvaldē kopumā. Līdz 2023. gada 24. jūnijam tika īstenots atsevišķs projekts – PIKTAPS otrā kārta (PIKTAPS 2), kurā turpinātas PIKTAPS aktivitātes. Projekta komanda sastāv no projekta vadītāja (1 slodze), kas ir atbildīgs par projekta darbību norisi atbilstoši apstiprinātajai projekta pasei, vada projekta komandu un, pārliecinoties, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto resursu ietvaros, nodrošina integrētu darbu starp projektā iesaistītajiem darbiniekiem un sistēmu arhitektiem (3 slodzes), kas īsteno uzdotās projekta darbības. Specifisku uzdevumu veikšanai projekta vadītājs pēc nepieciešamības piesaista kompetentas amatpersonas no attiecīgajiem VARAM departamentiem, kā arī, piemēram, IKT arhitektūras līmeņa speciālistus un vadošos nozaru speciālistus |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu | Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus. Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts, nebūs vajadzīgs liels konsultāciju iepirkumu skaits, jo visu projektu īstenošanas laiku tiks sniegts vienmērīgs konsultāciju nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi, sistēmu arhitektūra u.tml.) no valsts pārvaldes resursiem. Radot pastāvīgus atbalsta resursus IKT projektu ieviešanai, tiks centralizētas projektu administratīvās funkcijas, noņemot slogu no valsts pārvaldes institūciju personāla, kas nav tieši saistīts ar IKT projektiem. Tāpat tiks radīta vienota IKT projektu vadības metodoloģija un analītiskā potenciāla koncentrēšana vienuviet. Pastarpināti tiks nodrošināti ietaupījumi kvalitatīvākas risinājumu arhitektūras un izstrādāto risinājumu sadarbspējas dēļ, kas ir ilgtermiņa ieguvums. Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (PIKTAPS 2) iegūtajiem datiem (SIA "PricewaterhouseCoopers" nodevums "Projektu pārvaldības ietvara izveide, tajā skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām"). Projekta ietvaros tika iesaistīti 33 valsts iestāžu pārstāvji, tā cenšoties noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc centralizētas projektu vadības procesu (Project Management Office – PMO) ieviešanas valsts pārvaldē. Rezultāti uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu pārstāvētajās iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie speciālisti projektu ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka šādu speciālistu (IKT jomas eksperti un iepirkumu eksperti) trūkst, savukārt 46 % aptaujāto minēja, ka faktiski šādi speciālisti iestādē ir, taču to pamatpienākumi nav saistīti ar projektu ieviešanu, kā arī to slodze ir tik liela, ka nav iespējams tos piesaistīt projektu vajadzībām. Faktiski 90 % gadījumu IKT un iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski ierobežota vai neesoša. Šis projekts ir vērsts uz situācijas uzlabošanu, piesaistot speciālistus tieši IKT projektu ieviešanas vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes pieejamību horizontāli visā valsts pārvaldē. Ņemot vērā, ka reformu un investīciju virziena 2.1. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" portfelis aptver projektus 8 domēnos un vismaz 24 projektos būs nepieciešama augsta līmeņa (IT arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis projekts sniegs būtisku izmaksu ietaupījumu, gan mazinot nepieciešamību pēc atsevišķu speciālistu algošanas katrā projektā, gan atsevišķu konsultāciju pakalpojumu iepirkšanu. Papildus tam projekts nodrošinās arī savstarpējo tehnoloģisko saistību starp vienā domēnā esošiem risinājumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem (2022. gada 3. ceturksnis) vidējais atalgojums informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības) Latvijā ir 2660 EUR bruto (kopā ar darba devēja VSAOI (23,59 %) – 3287,49 EUR). Viena speciālista algošana gadā, pieņemot, ka speciālists saņems vismaz vidējo atalgojumu nozarē un neskaitot citas izmaksas, piemēram, veselības apdrošināšanu, piemaksas, pabalstus, naudas balvas u. c. darbiniekiem pienākošās izmaksas, atkarībā no iestādes/organizācijas izmaksātu vismaz 39 449,88 EUR, bet četros gados – 157 799,52 EUR. Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no 8 domēniem: 24 x 157 799,52 EUR = 3 787 188,48 EUR Minimālais ietaupījums: 3 787 188,48 – 2 320 500,00 = 1 466 688,48 EUR |
8. Cita būtiska informācija | Projekts atbalstīs reformu un investīciju virzienā 2.1. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" paredzēto reformu centralizēto pārvaldību, izveidojot projektu pārvaldības biroju, kas sniegs gan konsultatīvu, gan praktisku atbalstu IKT projektu vadības pilnā ciklā (plānošana, projektēšana un ieviešana) (ANM plāna 505. rindkopa). Projekts primāri sniegs atbalstu projektiem, kuri tiks ieviesti saistībā ar ANM plānā definētajiem pasākumiem, līdz ar to tas nav autonoms, bet gan cieši saistīts ar projektu plānošanas un ieviešanas gaitu konkrētās nozarēs, kuras atbalstīs ANM. Paredzēts, ka arī turpmāk tiks izmantota centralizēta pieeja valsts IKT projektu ieviešanā, tāpēc konkrētais projekts palīdzēs veidot un attīstīt šādu projektu vadības praksi. Līdzīgi atbalsta pasākumi (centralizēts IKT projektu vadības birojs) valsts IKT risinājumu izstrādei nākotnē tiek plānoti arī no citiem fondiem, piemēram, ERAF, tāpēc ir būtiski veidot šo projektu sasaisti un prakses pēctecību pēc 2026. gada, kad paredzēts šī projekta noslēgums |
Lietotie saīsinājumi: IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā. 2 Ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts uz projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a". Maksimālais finansējums aktivitātes īstenošanai, ja kādā projekta izmaksu pozīcijā izveidosies plānoto izmaksu samazinājums un netiek pārsniegts projektā paredzētais kopējais finansējums. 6 Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 7 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi. 8 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem. 2. pielikumsMinistru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumam Nr. 421
Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns 1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums) | IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums tiks sniegts valsts pārvaldes institūcijām, kas būs iesaistītas centralizēti koordinētā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) arhitektūras un attīstības aktivitāšu pārvaldības procesa īstenošanā |
2. Pakalpojuma sniedzējs | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
3. Pakalpojuma rādītāji (vienošanās par pakalpojuma līmeni (SLA)) | Arhitektūras pārvaldības metodiskā atbalsta un valsts pārvaldes IKT arhitektūras konsultāciju pakalpojumi tiks sniegti resursu un kompetenču pieejamības robežās valsts pārvaldes institūciju darba laikā. IKT attīstības aktivitāšu pārvaldībai nepieciešamās programmatūras (sistēmas VIRSIS funkcionalitātes daļa) pieejamība tiks nodrošināta atbilstoši sistēmas VIRSIS pieejamības līmenim vidēji mēnesī – 99 % (izņemot plānotos pārtraukumus) darba laikā un 95 % ārpus darba laika. Centralizēti izpildāmie lietotāju tiesību piešķiršanas un izmaiņu pieteikumi tiks izpildīti divu darbdienu laikā |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks | Valsts pārvaldes institūcijas – kompetenču centri, kas atbildīgi par attiecīgo domēnu attīstību, un projektu īstenotāji. Papildus tam tehnoloģiskā rīka pakalpojumu, kā arī konsultācijas par valsts pārvaldes IKT arhitektūras jautājumiem saņems arī citas valsts pārvaldes institūcijas – attīstības projektu īstenotājas |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums | IKT arhitektūras un izmaiņu pārvaldības programmatūras risinājumi, t. sk. sistēmas VIRSIS funkcionalitātes daļa IKT attīstības aktivitāšu pārvaldībai |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija | Pieprasījumu pēc pakalpojuma nosaka IKT arhitektūras pārvaldības spēju un kompetenču deficīts valsts pārvaldē, ko vēl vairāk saasinās plānotās izmaiņas normatīvo aktu regulējumā, kas uzliks par pienākumu specializētiem IKT kompetenču centriem iesaistīties IKT attīstības aktivitāšu pārvaldības procesos, tos saistot ar attiecīgo domēnu arhitektūru pārvaldību. Par pastāvīgiem pakalpojuma saņēmējiem pakāpeniski kļūs valsts pārvaldes institūcijas – specializētie kompetenču centri, kuri saskaņā ar jauno un daļēji centralizēto uz domēnu arhitektūrām balstīto IKT attīstības aktivitāšu pārvaldības kārtību iegūs tiesības patstāvīgi uzraudzīt IKT attīstības aktivitātes savā domēnā. Tiek plānots, ka par pirmo šādu institūciju varētu kļūt Rīgas digitālā aģentūra, iegūstot tiesības uzraudzīt IKT attīstības aktivitātes pašvaldību informācijas sistēmu jomā. Tiek plānots, ka līdz projekta beigām par pakalpojuma saņēmējiem kļūs vismaz vēl četras institūcijas |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1 | Pakalpojuma pamata līmeņa sniegšana – metodiskais atbalsts un IKT attīstības aktivitāšu pārvaldības programmatūras rīka – sistēmas VIRSIS – funkcionalitātes pieejamība tiks nodrošināta no VARAM budžeta |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2 | N/a (tiks nodrošināts no VARAM budžeta) |
Lietotie saīsinājumi: SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement) IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Piezīmes. 1. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām. 2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
