Ministru kabineta rīkojums Nr. 421
Rīgā 2023. gada 6. jūlijā (prot. Nr. 35 28. §)
Par 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" nolūka "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu un programmu pārvaldība" projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pases un koplietošanas pakalpojuma "IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums" apstiprināšanu (Rīkojuma nosaukums MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 388 redakcijā) 1. Apstiprināt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" (turpmāk – 2.1.1.1.i. investīcija) projekta "Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" (turpmāk – projekts) pasi (1. pielikums) un centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plānu (2. pielikums). 2
(MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 388 redakcijā) 2. Apstiprināt projekta izmaksas ne vairāk kā 2 320 500 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu ne vairāk kā 2 100 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu ne vairāk kā 220 500 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa izmaksu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras izstrādes un konsultāciju pakalpojumu izmaksu segšanai. 3
3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai uzaicināt finansējuma saņēmēju iesniegt projekta iesniegumu 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros. 4
(MK 19.08.2025. rīkojuma Nr. 504 redakcijā) 4. Finansēt projektu 2.1.1.1.i. investīcijas ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi". 5
(MK 21.05.2024. rīkojuma Nr. 388 redakcijā) Ministru prezidents A. K. Kariņš
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs M. Sprindžuks
1. pielikumsMinistru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumam Nr. 421 (Pielikums MK 19.08.2025. rīkojuma Nr. 504 redakcijā)
2.1.1.1.i. investīcijas projekta "Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" pase 1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu | 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) | | 1.2. Projekta īstenošanas partneri | Valsts digitālās attīstības aģentūra |
2. Saistīto projektu programma | 2.1. Programmas nosaukums | Ārpus programmām | | 2.2. Saistība ar citiem projektiem | Netieša saistība ar visiem attīstības programmās iekļautajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna 2.1. reformu un investīciju virziena projektiem tādā nozīmē, ka viens no projekta uzdevumiem ir atbalsta nodrošināšana attīstības programmu pārvaldībai. Veicot projekta aktivitātes, VARAM nodrošinās Valsts informācijas sistēmu likuma 4. panta pirmajā daļā VARAM uzdoto funkciju, proti, koordinēt valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu darbību integrētas valsts informācijas sistēmas ietvaros, realizējot vienotu valsts politiku valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu attīstības un uzturēšanas jomā, kā arī minētā likuma 4. panta trešajā daļā noteikto funkciju koordinēt pētījumus un investīcijas integrētas valsts informācijas sistēmas izveidošanai un valsts informācijas sistēmu darbības pilnveidošanai, piesaistot ekspertus valsts informācijas sistēmu ekspertīzēm, un sniegt priekšlikumus Ministru kabinetam par valsts informācijas sistēmu attīstību. Ievērojot minēto, konstatējams, ka VARAM kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi | 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Centralizēts atbalsts projektu programmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) arhitektūras vienveidīgai pārvaldībai, tādējādi veicinot un koordinējot ANM 2.1. mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī projekta īstenošanas rezultātā pilnveidojot tehnisko risinājumu VARAM īstenoto centralizēto funkciju procesam – valsts pārvaldes IKT attīstības aktivitāšu īstenošanas uzraudzībai (Valsts informācijas sistēmu likuma 4. un 5. pants) | | 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | ANM reformu un investīciju virziena 2.1. investīciju mērķu daudzveidība rada nepieciešamību pārvaldīt investīciju projektus pa projektu programmām attiecīgo jomu jeb domēnu arhitektūru ietvaros. Resursu piesaiste ar īpaša projekta palīdzību ir paredzēta Latvijas ANM plānā (505. rindkopa) | | 3.3. Projekta ieguvumi1 | Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2 | vērtība | sasniegšanas laiks (gads) | | 3.3.1. Horizontālo un nozaru jomu arhitektūru aprakstu izstrāde un koordinatoru atbalsts jomu arhitektūru izstrādātājiem, nodrošinot administratīvo atbalstu arhitektūru izstrādē un saskaņošanā, ievērojot valsts pārvaldes jomu mērķarhitektūru plānošanas vienveidību un pārvaldot to savstarpējo saskaņotību | Projektā piesaistīto ekspertu skaits dalībai jomu mērķarhitektūru izstrādē | Vismaz 6 | 2026 | | Dokumentēto mērķarhitektūru izskatīšanas un apspriešanas sanāksmju skaits valsts IKT pārvaldības vadītāju forumā | 15 | 2026 | | Dokumentēto horizontālo un nozaru jomu mērķarhitektūru izstrādes sanāksmju skaits | 50 | 2026 | | Sniegts administratīvais atbalsts horizontālo un nozaru jomu mērķarhitektūru izskatīšanai IKT vadītāju forumā (mērķarhitektūru skaits) | 19 | 2026 | | Izstrādātas horizontālo jomu mērķarhitektūras (skaits) | 6 | 2026 | | Izstrādāta nozaru jomas mērķarhitektūra (skaits) | 1 | 2026 | | Nodrošināts koordinatoru atbalsts ANM projektu risinājumu dokumentētai iekļaušanai jomu mērķarhitektūrās (risinājumu skaits) | Vismaz 26 | 2026 | | 3.3.2. Pašreizējais centralizētais IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības process ir transformēts par izmaiņu pārvaldības procesu, kura īstenošanā iesaistītas mērķarhitektūru jomu pārvaldošās iestādes, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, kas pārvalda savu specializācijas jomu arhitektūras, apkopo un uztur datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām (arī valsts informācijas sistēmām) | Izstrādāta IKT attīstības aktivitāšu saskaņošanas procesa lietotāja rokasgrāmata | 1 | 2025 | | Nodrošināts pasākumu kopums mācību organizēšanai un vadībai IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesa IT risinājumam | 1 | 2025 | | Nodrošināta iespēja mērķarhitektūru jomas pārvaldošām iestādēm, kuras īsteno centralizētu IKT attīstības aktivitāšu uzraudzības procesu, izmantojot sistēmu VIRSIS, veikt augstāk minēto funkciju | 1 | 2026 | | Pilnveidota VIRSIS sistēma, nodrošinot spēju uzkrāt, apkopot un uzturēt datus par valsts pārvaldes digitālajām tehnoloģijām, valsts pārvaldes pakalpojumiem (tai skaitā elektroniskajiem pakalpojumiem), valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām, arī valsts informācijas sistēmām | 1 | 2026 |
4. Nepieciešamā finansējuma apjoms un tā sadalījums pa projekta darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem | 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums (kopā) | 4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana3, un avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt4 | | 2 100 000 euro | 174 300 euro (4.4. punktā norādītajai izmaksu pozīcijai) |
Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums | Izmaksu apmērs (indikatīvi) | Maksimālais apmērs5 | Darbības iznākums | | 4.3. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas | 1 270 000 euro | 1 500 000 euro | Īstenots projekts, jomu mērķarhitektūras | | 4.4. VIRSIS pilnveidojumu izstrāde un citu konsultāciju pakalpojumu izmaksas, kas var ietvert arī IKT arhitektūras pārvaldības programmatūras rīku attīstības, pielāgošanas un licenču izmaksas | 830 000 euro | 1 500 000 euro | Konsultāciju un programmatūras rīku pilnveidojumu pakalpojumi projekta mērķu sasniegšanai |
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju sasniegšanā 5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi Skaits | IKT risinājuma nosaukums | Īss apraksts | Valsts mākonī
(jā/nē) | IKT risinājumu attīstības saskaņošanas termiņš6 (gads, ceturksnis) | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) | Risinājuma lietotāji (skaits) | 1 | Valsts pārvaldes informācijas sistēmu, IT resursu un pakalpojumu informācijas sistēma (VIRSIS) | Tiks attīstīta sistēmas VIRSIS funkcionalitāte, kas atbalsta IKT pārvaldības procesus | Jā | 2023. gada 4. ceturksnis | 2026. gada 1. ceturksnis | 200 |
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi Skaits | Pakalpojums (pakalpojumu grupa) | Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) | Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu7 | Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) | 1 | IKT attīstības aktivitāšu un jomu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums | Institūcijas, kas iesaistīsies pilnveidojamā IKT arhitektūras un attīstības aktivitāšu pārvaldības procesa īstenošanā | Tiek saskaņots vienlaikus | 2026. gada 1. ceturksnis |
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas Skaits | Saturu raksturojošs nosaukums | Piekļuves nodrošināšanas termiņš (gads, ceturksnis) | 1 | 5.3.1. Valsts pārvaldes IKT attīstības projektu datu kopa | 2026. gada 1. ceturksnis |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte8 | VARAM Projektu pārvaldības departamentam sadarbībā ar citiem digitālās transformācijas rīcībpolitikas departamentiem ir pieredze apjomīgu IKT projektu ieviešanā valsts pārvaldē – tajā skaitā satura un apjoma ziņā salīdzināma projekta Nr. 2.2.1.1/16/I/001 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma" (turpmāk – PIKTAPS) īstenošanā. Tā mērķis – nodrošināt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) 2014.–2020. gadā līdzfinansēto IKT projektu sasvstarpējo saskaņotību, būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī veicināt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos IKT risinājumus. PIKTAPS projekta komanda veicināja valsts centralizēto IKT risinājumu projektēšanas un izstrādes aktivitātes, valsts IKT arhitektūras pārvaldības aktivitātes un IKT iespēju izmantošanu valsts pārvaldē kopumā. Līdz 2023. gada 24. jūnijam tika īstenots atsevišķs projekts – PIKTAPS otrās kārtas projekts Nr. 2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – PIKTAPS 2), kurā tika turpinātas PIKTAPS aktivitātes. Projekta komanda sastāv no projekta vadītāja (1 slodze), kas ir atbildīgs par projekta darbību norisi atbilstoši apstiprinātajai projekta pasei, vada projekta komandu un, pārliecinoties, ka projekta mērķi tiek sasniegti plānoto resursu ietvaros, nodrošina integrētu darbu starp projektā iesaistītajiem darbiniekiem, kas īsteno uzdotās projekta darbības, t. i., sniedz atbalstu projektu programmu vadībai un uzraudzībai, veic jomu mērķarhitektūras izstrādi un uzturēšanu, nodrošinot programmu administratīvās koordinācijas resursu. Vienlaikus īstenošanas personāls veic sistēmu analītiķa pienākumu izpildi un izstrādes projekta vadību VIRSIS risinājuma pilnveidei. Precīzs īstenošanas personāla skaits pieejams Vienošanās par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.1.1.i. "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" projekta Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010 "Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība" īstenošanu 3. pielikumā "Projekta Valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības projektu programmu un arhitektūras pārvaldība īstenošanas laika plāns 2023.–2026. gads", kurā projekta personāls tiek monitorēts un uzskaitīts. Specifisku uzdevumu veikšanai projekta vadītājs pēc nepieciešamības piesaista kompetentas amatpersonas no attiecīgajiem VARAM departamentiem, kā arī, piemēram, IKT arhitektūras līmeņa speciālistus un vadošos nozaru speciālistus |
7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu | Laika un finansiālie ieguvumi no projekta tiks sasniegti tiešo ietaupījumu rezultātā, piesaistot un noturot valsts pārvaldē kvalificētus un pieredzējušus speciālistus. Projektu portfelim, kuram atbalstu sniegs šis projekts, nebūs nepieciešams veikt lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, bet tiks nodrošināts vienmērīgs konsultāciju nodrošinājums (nozares specifiskie jautājumi, sistēmu arhitektūra u. tml.) visā projektu īstenošanas laikā no valsts pārvaldes resursiem. Radot pastāvīgus atbalsta resursus IKT projektu ieviešanai, tiks centralizētas projektu administratīvās funkcijas, noņemot slogu no valsts pārvaldes institūciju personāla, kas nav tieši saistīts ar IKT projektiem. Tāpat, izslēdzot lielu skaitu konsultāciju iepirkumu, tiks radīta vienota IKT projektu vadības metodoloģija un analītiskā potenciāla koncentrēšana vienuviet. Pastarpināti tiks nodrošināti ietaupījumi kvalitatīvākas risinājumu arhitektūras un izstrādāto risinājumu sadarbspējas dēļ, kas ir ilgtermiņa ieguvums. Pozitīvo ietekmi uz cilvēkresursu un finansiālo resursu izlietojumu valsts pārvaldē saistībā ar šī projekta ieviešanu iespējams ilustrēt ar projektā PIKTAPS 2 iegūtajiem datiem (SIA "PricewaterhouseCoopers" nodevums "Projektu pārvaldības ietvara izveide, tajā skaitā IKT arhitektūras uzraudzības vajadzībām"). Projekta ietvaros tika veikta 33 valsts iestāžu, kuras iesaistītas IKT projektu ieviešanā, pārstāvju aptauja, tā cenšoties noskaidrot esošo situāciju un vajadzību pēc centralizētas projektu vadības procesu (Project Management Office – PMO) ieviešanas valsts pārvaldē. Rezultāti uzrādīja, ka tikai 4,35 % respondentu pārstāvētajās iestādēs ir pieejami visi vajadzīgie speciālisti projektu ieviešanai. 44 % aptaujāto minēja, ka pastāv šādu speciālistu (IKT jomas eksperti un iepirkumu eksperti) trūkums, savukārt 46 % aptaujāto minēja, ka faktiski šādi speciālisti iestādē ir, taču to pamatpienākumi nav saistīti ar projektu ieviešanu, kā arī to slodze ir tik liela, ka nav iespējams tos piesaistīt projektu vajadzībām. Faktiski 90 % gadījumu IKT un iepirkumu speciālistu pieejamība ir būtiski ierobežota vai neesoša. Šis projekts ir vērsts uz situācijas uzlabošanu, piesaistot speciālistus tieši IKT projektu ieviešanas vajadzībām, nodrošinot to ekspertīzes pieejamību horizontāli visā valsts pārvaldē. Ņemot vērā to, ka reformu un investīciju virziena 2.1. "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" portfelis aptver projektus astoņu domēnu ietvaros un vismaz 24 projektos būs nepieciešama augsta līmeņa (IT arhitektūras) speciālistu iesaiste, šis projekts sniegs būtisku izmaksu ietaupījumu gan mazinot nepieciešamību pēc atsevišķu speciālistu algošanas katrā projektā, gan atsevišķu konsultāciju pakalpojumu iepirkšanu. Papildus tam projekts nodrošinās arī savstarpējo tehnoloģisko saistību starp vienā domēnā esošiem risinājumiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem datiem (2022. gada 3. ceturksnis) vidējais atalgojums informācijas tehnoloģiju nozarē (apakšnozare J62 Datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības) Latvijā ir 2660 EUR bruto (kopā ar darba devēja VSAOI (23,59 %) – 3287,49 EUR). Viena speciālista algošana gadā, pieņemot, ka speciālists saņems vismaz vidējo atalgojumu nozarē un neskaitot citas izmaksas, piemēram, veselības apdrošināšanu, piemaksas, pabalstus, naudas balvas u. c. darbiniekiem pienākošās izmaksas atkarībā no iestādes/organizācijas, līdz ar to izmaksātu vismaz 39 449,88 EUR, bet četros gados – 157 799,52 EUR. Vismaz viena speciālista algošana katrā no projektiem četru gadu periodā vai trīs speciālistu algošana katrā no astoņiem domēniem: 24 x 157 799,52 EUR = 3 787 188,48 EUR. Minimālais ietaupījums: 3 787 188,48 – 2 320 500,00 = 1 466 688,48 EUR |
8. Cita būtiska informācija | Projekts primāri sniegs atbalstu jomu arhitektūru izstrādei, līdz ar to projekts cieši saistīts ar projektu plānošanas un ieviešanas gaitu konkrētās nozarēs, kuras atbalstīs ANM. Projekta ietvaros tiks nodrošināta valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras koordinēšana un pārvaldība. Paredzēts, ka arī turpmāk tiks izmantota centralizēta pieeja valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūras koordinēšanai un pārvaldībai, tāpēc konkrētais projekts palīdzēs to turpmāk attīstīt. Līdzīgi atbalsta pasākumi valsts IKT risinājumu izstrādei nākotnē tiek plānoti arī no citiem fondiem, piemēram, ERAF, tāpēc ir būtiski veidot šo projektu sasaisti un prakses pēctecību pēc 2026. gada, kad paredzēts šī projekta noslēgums. Projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada 31. maijs |
Lietotie saīsinājumi: IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas VARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija VDAA – Valsts digitālās attīstības aģentūra"
1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķrādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a". Maksimālais finansējums aktivitātes īstenošanai gadījumā, ja kādā projekta izmaksu pozīcijā izveidosies plānoto izmaksu samazinājums un netiek pārsniegts projekta paredzētais kopējais finansējums. 6 Tai skaitā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 7 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek vienlaikus iesniegts ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno norādi. 8 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem. 2. pielikumsMinistru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojumam Nr. 421
Centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāns 1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums (turpmāk – pakalpojums) | IKT attīstības aktivitāšu un domēnu arhitektūru pārvaldības atbalsta pakalpojums tiks sniegts valsts pārvaldes institūcijām, kas būs iesaistītas centralizēti koordinētā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) arhitektūras un attīstības aktivitāšu pārvaldības procesa īstenošanā |
2. Pakalpojuma sniedzējs | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
3. Pakalpojuma rādītāji (vienošanās par pakalpojuma līmeni (SLA)) | Arhitektūras pārvaldības metodiskā atbalsta un valsts pārvaldes IKT arhitektūras konsultāciju pakalpojumi tiks sniegti resursu un kompetenču pieejamības robežās valsts pārvaldes institūciju darba laikā. IKT attīstības aktivitāšu pārvaldībai nepieciešamās programmatūras (sistēmas VIRSIS funkcionalitātes daļa) pieejamība tiks nodrošināta atbilstoši sistēmas VIRSIS pieejamības līmenim vidēji mēnesī – 99 % (izņemot plānotos pārtraukumus) darba laikā un 95 % ārpus darba laika. Centralizēti izpildāmie lietotāju tiesību piešķiršanas un izmaiņu pieteikumi tiks izpildīti divu darbdienu laikā |
4. Pakalpojuma saņēmēju loks | Valsts pārvaldes institūcijas – kompetenču centri, kas atbildīgi par attiecīgo domēnu attīstību, un projektu īstenotāji. Papildus tam tehnoloģiskā rīka pakalpojumu, kā arī konsultācijas par valsts pārvaldes IKT arhitektūras jautājumiem saņems arī citas valsts pārvaldes institūcijas – attīstības projektu īstenotājas |
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums | IKT arhitektūras un izmaiņu pārvaldības programmatūras risinājumi, t. sk. sistēmas VIRSIS funkcionalitātes daļa IKT attīstības aktivitāšu pārvaldībai |
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums un pakalpojuma ieviešanas stratēģija | Pieprasījumu pēc pakalpojuma nosaka IKT arhitektūras pārvaldības spēju un kompetenču deficīts valsts pārvaldē, ko vēl vairāk saasinās plānotās izmaiņas normatīvo aktu regulējumā, kas uzliks par pienākumu specializētiem IKT kompetenču centriem iesaistīties IKT attīstības aktivitāšu pārvaldības procesos, tos saistot ar attiecīgo domēnu arhitektūru pārvaldību. Par pastāvīgiem pakalpojuma saņēmējiem pakāpeniski kļūs valsts pārvaldes institūcijas – specializētie kompetenču centri, kuri saskaņā ar jauno un daļēji centralizēto uz domēnu arhitektūrām balstīto IKT attīstības aktivitāšu pārvaldības kārtību iegūs tiesības patstāvīgi uzraudzīt IKT attīstības aktivitātes savā domēnā. Tiek plānots, ka par pirmo šādu institūciju varētu kļūt Rīgas digitālā aģentūra, iegūstot tiesības uzraudzīt IKT attīstības aktivitātes pašvaldību informācijas sistēmu jomā. Tiek plānots, ka līdz projekta beigām par pakalpojuma saņēmējiem kļūs vismaz vēl četras institūcijas |
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja1 | Pakalpojuma pamata līmeņa sniegšana – metodiskais atbalsts un IKT attīstības aktivitāšu pārvaldības programmatūras rīka – sistēmas VIRSIS – funkcionalitātes pieejamība tiks nodrošināta no VARAM budžeta |
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas2 | N/a (tiks nodrošināts no VARAM budžeta) |
Lietotie saīsinājumi: SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement) IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Piezīmes. 1. Saskaņā ar informatīvo ziņojumu "Par valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumu attīstības plānošanu un finansēšanu" (pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2022. gada 7. jūnija sēdē (prot. Nr. 30 29. §)) definētajām centralizēto funkciju un IKT koplietošanas pakalpojumu finansēšanas pieejām. 2. Aizpilda, ja 7. punktā norādītā izvēlētā finansēšanas pieeja paredz, ka pakalpojuma uzturēšanu pakalpojuma sniedzējs nevar nodrošināt atbilstoši esošajiem budžeta līdzekļiem un ir nepieciešama finansējuma pārdale no pakalpojuma izmantotājiem (citām valsts budžeta iestādēm) vai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, kas tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
