Informatīvais ziņojums
"Par vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas
stratēģiju"
Informatīvais ziņojums "Par vienota Latvijas valsts tēla
ieviešanas stratēģiju" (turpmāk - Informatīvais ziņojums)
sagatavots, pamatojoties uz 2019. gada 7. maijā apstiprinātā
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu (turpmāk -
VRP) 45.1. punktu "Panāksim, ka ir vienots un pozitīvs tēls
par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem".
Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūru (turpmāk - LIAA), sniedz informāciju par VRP
45.1. punkta izpildes gaitu un turpmāko rīcības stratēģiju
saistoši VRP 45.1. punkta 2. uzdevuma "Pamatojoties uz
vienotā tēla vērtības piedāvājumu, sagatavot mārketinga
piedāvājumu" un 3.uzdevuma "Apstiprināt mārketinga
piedāvājumu un izstrādāt ieviešanas plānu" minētajam.
1. Valdības rīcības plāna
45.1.punkta 1.uzdevuma "Izstrādāt Latvijas vienota valsts
tēla vērtības piedāvājumu" izpilde un īstenotie pasākumi
2020.gadā
2020.gada 29.septembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts
un apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Informatīvais
ziņojums "Par vienota valsts tēla izstrādi", kā
ietvaros tika noteikti trīs vienotā tēla stratēģiskie virzieni,
kas kopumā veido Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu
(value proposition):

1. "Gatavi Izaicinājumiem" ("Ready For Any
Challenges") - Latviešu dabā ir radīt un pārsteigt
pasauli ar savām idejām, prasmēm un augstajām darba spējām.
Vēsture mūs mācījusi būt izdomas bagātiem un rūdījusi, tādēļ
varam strauji pielāgoties un paveikt sarežģītas lietas ātri,
radoši un pasaules līmenī. Savienojot cilvēku zināšanas un
prasmes ar tehnoloģiju iespējām un vidi, mēs kļūstam par
augstākās raudzes problēmu risinātājiem;
2. "Dažādu Pasauļu Savienotāji" ("Connecting
Worlds Apart") - Latvija ir savienotājs, kas palīdz
satikties īstajiem cilvēkiem, lai radītu jaunas, negaidītas
kombinācijas. Mēs esam starp jūru un mežu. Starp senām tradīcijām
un jaunākajām tehnoloģijām. Tas mums ir licis atrast veidus, kā
savienot nesavienojamo. Tāpat Latvija ir kompakta, un divu rokas
spiedienu attālumā ir sasniedzams jebkurš, kas ļauj mums ātri
atrast vajadzīgos partnerus idejas īstenošanai.
3. "Radošu Izmēģinājumu Platforma" ("Natural
Playground") - Latvija piedāvā iespēju radīt vai
pārbaudīt idejas drošos un videi draudzīgos apstākļos. Galveno
fokusu liekam uz vidi, kuru ir iespējams pielāgot visdažādākajām
vajadzībām. Mums ir četri gadalaiki. Augstā tehnoloģiskā
attīstība ļauj būt jebkurā vietā, bet joprojām ar 5G interneta
kvalitāti. Neatņemama vides sastāvdaļa ir mūsu cilvēki, kas ar
radošu pieeju spēj risināt dažāda rakstura un sarežģītības
problēmas. Latvijas industrijas un pētniecības organizācijas
izstrādā augstas pievienotās vērtības un izcilas kvalitātes
produktus. Tas viss ļauj radīt, testēt un attīstīt neparastākos
risinājumus, idejas vai sapņus.
Vienotā tēla stratēģiskie virzieni tika izstrādāti, īstenojot
plašu loku stratēģiskus pasākumus sabiedrības un citu interešu
grupu iesaistei un viedokļa apzināšanai. Tāpat tika organizētas
piecas ekspertu darba grupas, kurās kopā piedalījās 116
dalībnieku, pārstāvot Latvijas uzņēmējdarbības, investīciju,
zinātnes un akadēmisko vidi, medijus, valsts tēla popularizēšanā
iesaistītās iestādes un kultūras organizācijas. Darba grupas tika
veidotas tematiskajos blokos: 1) Eksports; 2) Investīcijas un
inovācijas; 3) Tūrisms; 4) Ārpolitika, drošība un vēsture; 5)
Zinātne un kultūra. Lai arī sākotnēji Ekonomikas ministrija
uzsāka darbu pie Latvijas ekonomiskā tēla definēšanas,
pēc darbnīcu organizēšanas, tai skaitā kultūras un ārpolitikas
jomā, tika secināts, ka galvenokārt vērtības sakrīt, kā rezultātā
stratēģija un Latvijas vērtības piedāvājums ir veidojams
vienots.
2020. gada oktobrī, uzsākot darbu pie VRP 45.1. punkta 2. un
3. uzdevuma izpildes, proti, vienota valsts tēla mārketinga un
ieviešanas plāna izstrādes, lai veiktu tehniskās specifikācijas
izstrādi vienota valsts tēla mārketinga ieviešanas plāna
izstrādei, tika nolemts īstenot padziļinātu uzdevuma izpildes
priekšizpēti. Priekšizpētes ietvaros, tika veiktas sarunas ar
nozares pārstāvjiem, zīmolvedības ekspertiem ar pieredzi
starptautisku zīmolu ieviešanas projektos un radošo industriju
ekspertiem, kā arī tika iegūtas vērtīgas atziņas pēc sarunām ar
Igaunijas tēla (brand Estonia) veidotājiem. Tāpat tika veikta
izpēte valsts tēla stratēģijas pieredzē Somijā, Zviedrijā,
Lietuvā, Īrijā, Šveicē, Itālijā un citās pasaules valstīs, lai
aptvertu labās prakses piemērus un integrētu atziņas Latvijas
vienota valsts tēla ieviešanas stratēģijā. Apkopojot iegūto
informāciju un citu valstu pieredzi, tika izdarīts secinājums, ka
ir nepieciešams izstrādāt vienota valsts tēla ieviešanas
stratēģiju Latvijā, kas balstīta izvirzītajās vienota valsts tēla
vērtībās.
Vienota Latvijas valsts tēla ieviešanas stratēģijas virsmērķis
ir veidot vienotu un saskaņotu ietvaru, kā komunicēt par Latvijas
darbību īstenošanas kvalitāti ārvalstīs, un reizē attīstīt
naratīvu Latvijas iedzīvotājiem. Tas iekļauj arī izveidot vienota
valsts tēla centrālo ideju un tās kodolu. Tā kā komunikācija ir
atbalsta instruments, ne mērķis pats par sevi, tad komunikācijas
stratēģija un mārketinga plāns nevar tikt veidots bez valsts tēla
attīstības stratēģijas un produkta. Turpinot iesākto darbu, kas
balstīts 2020. gada 29. septembra Informatīvā ziņojumā "Par
vienota valsts tēla izstrādi" noteiktajās valsts tēla
vērtībās, kā nākošais uzdevums tika izvirzīts "misiju
pieejas" iekļaušana, kas kalpo kā centrālais ietvars
Latvijas valsts tēla izstrādei. Uz tā pamata top stratēģija, kas
ir uz rezultātiem vērsta Latvijas pozicionēšana ārvalstīs, kam
pamatā ir tēla uzraudzības un analīzes sistēma, valsts
prezentācija ārvalstīs, mārketings un to valsts sektora
speciālistu kompetenču pilnveidošana, kuru darbība saistīta ar
valsts prezentāciju ārvalstīs.
Vienota Latvijas
valsts tēla ieviešanas shēma 2019. - 2021.gadā:

2. Misiju orientēta pieeja
MISIJU ORIENTĒTAS PIEEJAS MĒRĶIS IR
RISINĀT DAŽĀDU JOMU IZAICINĀJUMUS, LAI SASNIEGTU AMBICIOZUS UN
KONKRĒTUS MĒRĶUS NOTEIKTĀ LAIKA PERIODĀ.
Ekonomiskai attīstībai nav nozīmīgs vien izaugsmes
skaitliskais pieaugums, kas balstīts kvantitatīvas skaitļu
dimensijās un IKP izaugsmes mērījumos, proti, attīstības virziens
un tā kvalitāte ir vienlīdzīgi nozīmīgs, ja pat ne vairāk
fundamentāls. Pasaulē, kur šobrīd ir daudz šķietami neatrisināmu
problēmu, kā piemēram, vides piesārņojums pret dzīves stilu un
ekonomiskām interesēm, nevienlīdzība, veselības un medicīnas
problēmas, mūžizglītība, darba iespējas robotizācijas laikmetā un
citi lieli izaicinājumi, misiju orientēta pieeja, kas ir OECD un
Eiropas Savienības (turpmāk - ES) līmeņa prioritārs
problēmrisināšanas modelis, sniedz iespējas un stratēģiju kā
veidot risinājumus. Izaicinājumus pārdefinējot misijās un
tuvojoties to risināšanai, pielāgojoties, izmēģinot un
prototipējot.

Ideja, kas ir aiz misiju pieejas ir nevis sākt ar jautājumu -
kuriem sektoriem vai tehnoloģijām ir jāsniedz palīdzība, bet gan
ar risināmo problēmu identificēšanu. Pamatā ir jādomā par
problēmām visambiciozākā veidā, iesaistot dažādus ekonomiskos
spēlētājus risinājumā (publiskais, privātais un bezpeļņas
organizāciju sektors) un nostiprinot jaunus sadarbības veidus
individuālu projektu līmenī.
Lai misijas būtu veiksmīgas, ir jāizpilda virkne nosacījumu,
kas jāiekļauj procesā pirms to izpildes un tās laikā.
Pamatkritēriji misiju izpildē un to vadīšanai ir noteikti Eiropas
Komisijas ziņojumā "Misiju Orientēta Pētniecība un Inovācija
Eiropas Savienībā - problēmu risināšanas pieeja inovāciju
virzītai izaugsmei", ko pēc Eiropas Komisijas Pētniecības,
Zinātnes un Inovāciju komisāra Karlosa Moedas lūguma veica
profesore Mariana Mazzucato.1 Identificētie kritēriji
ir šādi:
- Pārdroši,
iedvesmojoši un ar sociālu nozīmi. Misijām ir jāspēj
iedvesmot iesaistītos dalībniekus, un tām ir jābūt saistošām
plašākai daļai sabiedrības. Tām jābūt vienotām ar ilgtspējīgas
attīstības izaicinājumiem, lai ietekmētu būtisku iedzīvotāju
daļu;
- Sabiedrības
iesaistošas. Lai misijas definētu, īstenotu un
novērtētu, ir nepieciešama pilsoņu līdzdalība publisko debašu
veidā. Tām arī ir jābūt saistošām noteiktam institucionālo un
sociālo dalībnieku skaitam, lai tās tiktu īstenotas arī dažādos
politiskajos ciklos;
- Mērķtiecīgi,
izmērāmi un ar noteiktu laika rāmi. Misijām ir jābūt ar
precīzu virzienu. Tām ir jābūt fokusētām un izmērāmām (ar
instrumentiem, kas aptver vispārējo kvalitatīvo ietekmi) noteiktā
laika ierobežojumā;
- Publiskā sektora
kapacitātes. Misijas pieprasa, lai valsts attīstītu
prasmes un uzņēmējdarbības garu. Sabiedriskajiem dalībniekiem ir
jāuztver sevi kā sistēmas elementus, kas rada un veido tirgus un
tehnoloģijas. Starp kapacitātēm, kas valstij jāuzņemas ir:
koordinācijas sistēmas izveide starp dažādām savstarpēji
nekomunicējošām struktūrām; lielāka atsevišķu departamentu,
aģentūru vai citu sabiedrisko organizāciju elastības un
autonomijas veidošana; pozitīvas pieejas veidošana riskam;
iespējas noteikt publiskā iepirkuma stratēģisku izmantošanu visā
rūpniecības un sociālajā aparātā;
- Ambiciozi, bet
reālistiski. Misijām jābūt vērienīgām, lai motivētu
iesaistītos dalībniekus, bet pietiekami reālistiskām, lai tās
sasniegtu. Projektu finansēšanai, ko veic publiskā un privātā
sektora pārstāvji, jābūt pietiekamai un jāatbilst misijas
īstenošanas vajadzībām, neierobežojot tās definīciju ar stingri
noteiktiem ierobežojumiem vai īstermiņa atgriešanās
perspektīvu;
- Starpsektoriālas un
ar augšupēju pieeju. Misiju potenciāls ir izmantojams
pilnībā, ja tiek aktivizētas dažādas iniciatīvas starp dažādām
nozarēm, dalībniekiem un disciplīnām. Vairāki projekti veicina
misiju īstenošanu, kā arī to iespējamu pārdefinēšanu, caur
ierobežojumiem un iespējām, kas var rasties to īstenošanas
laikā.
Misiju pieejas pamatā ir princips, ka valsts ir ambiciozu
uzdevumu īstenošanas katalizators, veicinot to, kas citādi nebūtu
sasniedzams. Ne tikai rezultāts, bet arī pats process, kas ir
misiju risināšanas pamatā, ir tas, kas galu galā atrisina
lielākās problēmas, radot vidi iekļaujošai, ilgtspējīgai un uz
inovāciju virzītai izaugsmei. Misiju orientēta pieeja ir
komplekss process, kas pretēji lineāram problēmu risināšanas
modelim, spēj savienot publisko un privāto sektoru ap vienu
misiju. Šī pieeja ir tikusi apspriesta kopš 1980.gadiem, bet
aktualitāti ES līmenī ieguvusi tikai šobrīd, sniedzot iespējas
Latvijai kļūt par pionieri un pozicionēties kā veiksmīgam
pionierim globālā līmenī.
3. Misiju orientēta pieeja
Latvijas valsts tēla veidošanā - "Mission Latvia", un
Latvijas pirmās misijas definēšanas process
LATVIJAI JĀKĻŪST PAR GLOBĀLU
SPĒLĒTĀJU, IESTĀJOTIES PAR VISIEM SVARĪGU IZAICINĀJUMU
RISINĀŠANU.
Valsts tēla veidošana ir viens no sarežģītākajiem valsts
stratēģiskajiem uzdevumiem, kas pieprasa pastāvīgu valsts
pārvaldes iestāžu, sabiedrības un organizāciju iesaisti, lai
veidotu vienotu izpratni un asociācijas par mūsu valsti. Tēla
veidošana nav lineārs process, bet gan augstas kompleksitātes
pasākumu kopums, kas reizē veido produktu un komunikāciju par to,
ko valsts dara, un rezultātā attīsta vienkārši izprotamu stāstu
starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Valsts tēla
īstenošana pieprasa nepārtrauktu koordināciju, lai ikkatrs, kas
komunicē par Latviju starptautiski, izmanto vienojošu vēstījuma
ietvaru.
Lai izvairītos no situācijas atkārtošanās, kad tēls ir tikai
mārketinga sauklis, kam nav spēcīga pamata, un, lai Latvija
starptautiskā mērogā spētu pozicionēties kā inovatīva un
konkurētspējīga valsts, LIAA, kā arī Ekonomikas ministrija
piedāvā "misiju orientētas" pieejas īstenošanu valsts
tēla veidošanā. Misiju orientēta pieeja valsts tēla ieviešanas
procesā paredz vairāku misiju veidošanos, ņemot vērā sabiedrības
nodefinētos izaicinājumus, Nacionālo attīstības plānu 2021. -
2027. gadam (NAP2027), Nacionālās industriālās politikas
pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam (NIP2027), Latvijas
ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Digitālās
transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kā arī ES mērogā
nodefinētās prioritārās misiju jomas - šie stāsti būs vēstneši, bet pati
metode, kā spēja risināt lielus un sarežģītus procesus vietējā un
starptautiskā mērogā, būs valsts tēls. Šī pieeja risina
gan dažādo ieinteresēto pušu iesaisti un iekšējo saskaņotību, gan
veido "produktu" - Latvija ir vieta, kur spēj risināt
kompleksas globālas problēmas.
2021.gada 29.janvārī tika uzsākts Latvijas vienota valsts tēla
izstrādes otrais posms, kā ietvaros tika izveidota starpnozaru,
augstu kvalificētu ekspertu darba grupa (turpmāk - Darba grupa),
kuras atklāšanas sanāksmē piedalījās Valsts prezidents Egils
Levits. Darba grupā piedalīties aicinātas kopā 15 personas, kuras
pārstāv dažādas nozares, tai skaitā privāto, publisko un
pilsonisko sektoru. Misiju orientēta pieeja, kā Latvijas valsts
vienota tēla veidošanas stratēģija, tika prezentēta Darba grupas
pirmajā sanāksmē 29.01.2021, kā rezultātā tika gūts
apstiprinājums par pieejas atbalstu un apstiprināts turpmākais
plāns Latvijas misiju definēšanai.
Darba grupas izveides mērķis ir veidot priekšnosacījumus, lai
vienota valsts tēla izstrādes misijas būtu iespējamas, ka arī
paplašināt izpratni par valsts tēla veidošanas modeli, dalīties
ar vērtīgām atziņām, lai rezultātā gūtu augstāku projekta
potenciālu.
Misiju orientēta pieeja piedāvā iespēju iesaistīt iedzīvotājus
ievērojamu sabiedrības problēmu risināšanā un radīt plašu
pilsonisko atbalstu, kā arī kolektīvās kustības spēku. Laika
posmā no 15.februāra līdz 8.martam, tika organizētas dizaina
domāšanas darbnīcas, kurās tika definēti Latvijas sabiedrības
izaicinājumi. Darbnīcas kopā piedalījās 100 iedzīvotāji, kas
proaktīvi aizpildīja pieteikšanās anketu dalībai diskusijām
www.missionlatvia.com mājas lapā. Dalībnieku profils bija
mērķtiecīgi dažāds: diskusijās piedalījās iedzīvotāji no dažādām
pilsētām un reģioniem Latvijā, kā arī ārvalstīs dzīvojošā
diasporas pārstāvniecība. Dalībnieku starpā bija gan valsts
pārvaldes darbinieki, gan pārstāvji no kultūras jomas,
izglītības, pilsoniskā un privātā sektora. Lai arī darbnīcas
norisinājās latviešu valodā, dalībnieku vidū bija arī cilvēki,
kuri ģimenē sarunājas arī citās valodās.
Sabiedrības iekļaujošo darbnīcu mērķis bija identificēt
izaicinājumus, kas šobrīd ir aktuāli sabiedrībai un valstij
kopumā. Darbnīcu ietvaros izskanēja dažādi viedokļi un idejas,
tomēr to rezultātā tika panāktas vienošanās un izcelti
prioritārie Latvijas izaicinājumi:
1. Valsts pārvaldes
un sabiedrības savstarpējā dialoga trūkums. Šī problēma no
diskusijām izrietot atspoguļo demokrātisko prasmju iztrūkumu,
proti, izteikšanās, uzklausīšanas, kompromisu meklēšanas prasmes,
kā arī savstarpējās cieņas un uzticības trūkumu kopumā.
Iztrūkstošā dialoga dēļ iedzīvotāji spēj justies nevajadzīgi,
taču vēlas būt piederīgi plašākai kopienai, justies droši un
izjust attieksmi, ka cilvēks ir valsts interešu centrā.
2. Izglītības
modernizācija. Izglītības sistēma un skola ir vietas, kur
veidojas nākamā paaudze. Darbnīcās tika uzsvērts, ka izglītības
jomā Latvijā ir nepieciešamas pārmaiņas, pielāgojoties mūsdienu
situācijai un prasmju pieprasījumam. Tāpat ir nepieciešams
uztvert demokrātiskas prasmes ne tikai formāli, bet arī pēc
būtības, lai veicinātu vēlmi pēc kulturālas bagātības un
dažādības.
3. Reģionu ekonomiskā
nevienlīdzība tika norādīta vienlaikus gan kā svarīga
problēma, gan kā unikāla iespēja. Darbnīcu ietvaros, jau domājot
par projekta turpmākajiem attīstības soļiem, dalībnieki sprieda,
ka globālā klimata krīze pieprasa svaigus un inovatīvus
risinājumus, kas spēj kalpot kā iespēja Latvijai laicīgi reaģējot
un nodrošinot attiecīgu piedāvājumu.
4. Nacionālās
pašapziņas trūkums. Latvijas sabiedrība redz sevi kā ar
mazvērtības kompleksiem un pieticību sirgstošu. Pastāv
sistemātisks ambīciju trūkums, bailes riskēt un būt atvērtiem
pret citām kultūrām rada noslēgšanos un vēlmi slēpties pieticībā,
norobežojoties un palikt lokālā domāšanas un prakses līmenī.
5. Politiskā fokusa
iztrūkums. Dalībnieki izcēla problēmu, kurā valsts cenšas
risināt visas problēmas vienlaicīgi nevis mērķtiecīgi izvēlas
konkrētas jomas, kuras attīstīt. Šāda pieeja arī liedz izveidot
kopēju stāstu par valsti un vienotu tautas pašidentifikāciju.
Balstoties definētajos izaicinājumos un sabiedrības iekļaujošo
dizaina domāšanu darbnīcās iegūtajās atziņās, LIAA nodrošināja
turpmākās diskusijas gan izveidotās Latvijas valsts tēla izveides
Darba grupas ietvaros, gan iesaistot plašāku loku privātā un
sabiedriskā sektora pārstāvjus. Diskusiju rezultātā ir tikusi
definēta Latvijas pirmā misija, kas virzīta turpmāk
apstiprināšanai Latvijas Republikas Ministru kabinetā -
"SEA 2030",
jeb "JŪRA 2030". Misijas pamata mērķis ir
risināt ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu un aprites ekonomikas
jautājumu saistītus problēmu jautājumus, veidojot
"smilškastes"2 inovatīvu risinājumu
radīšanai un ilgtspējības nodrošināšanai, vienlaikus
pozicionējoties kā inovatīvai un tālredzīgai valstij, piedāvājot
savus risinājumus starptautiskā līmenī.
LIAA 2021.gada ietvaros, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju,
ir īstenojusi Misiju pieejas pilotprojektus, kuru ietvaros,
balstoties Latvijas valsts tēla vērtības piedāvājumā, organizētas
inovatīvas investīciju piesaistes aktivitātes. Reaģējot uz
ģeopolitisko situāciju Eiropas austrumos, saistībā ar
Baltkrievijas politisko situāciju, LIAA īstenoja kampaņu,
palīdzot Baltkrievijas uzņēmumiem pārcelt savu uzņēmējdarbību uz
Latviju. Šīs kampaņas rezultātā tikai piesaistītas vairāk kā 9,5
miljonu EUR investīcijas, uzņēmējdarbību Latvijā uzsākuši 39
uzņēmumi un radītas 755 jaunas darba vietas. Tāpat Latvijā šā
gada ietvaros, LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidoja
"Zaļā korida" iniciatīvu, kas nodrošina paātrinātu
investīciju un uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru veikšanu
ārvalstu kompānijām, kas vēlas uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā,
Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomās.
VALSTS TĒLS IR AKTIVITĀTES,
RĪCĪBPOLITIKA UN VIRZIENS, KO VALSTS UZSTĀDA UN KAM TĀ SEKO
ILGTERMIŅĀ - VALSTS TĒLS IR TAS, KO VALSTS DARA.
4. Misija: "JŪRA
2030"
Ūdens kā resurss
nākotnes ekonomikas attīstībai
MISIJA "JŪRA 2030" BŪS
IESPEJA JAUNA VEIDA SADARBĪBAI UN INOVĀCIJĀM, BALSTOTIES ESOŠAJĀS
TAUTSAIMNIECĪBAS KOMPETENCĒS UN TAJĀS, KAS TIKS ATTĪSTĪTAS.
Mēs, kā valsts, iestājamies par tīru saldūdens pieejamību
ikvienam planētas iedzīvotājam - tas ir mūsu pozicionējums. Lai
to sasniegtu, ir nepieciešams atjaunot dabisku ūdens aprites
ciklu, kas ir plašs, komplekss un sistēmisks process. Mūsu
"smilškaste" ir Baltijas jūra, kas ir viena no
piesārņotākajām jūrām pasaulē, un misija - līdz 2030. gadam
izveidot tādu sistēmisku ietvaru, kas attīra un atjauno tīru
ūdeni Baltijas jūrā.
Ūdens nosedz apmēram 70% no pasaules kopējās platības, tomēr
saldūdens, ko mēs dzeram, izmantojam sanitāriem nolūkiem un
lauksaimniecībā ir pavisam maza daļa no tā, sastādot vien 3% no
ūdens daudzuma un 2% no šī apjoma ir neaizsniedzams sasalušos
ledājos vai citādi nepieejams. Aptuveni, 1,1 miljardam cilvēku
visā pasaulē trūkst piekļuves tīram ūdenim, un kopā 2,7
miljardiem cilvēku ūdens trūkums ir raksturojams vismaz vienu
mēnesi gadā. Daudzas ūdens sistēmas, kas uztur ekosistēmu
uzplaukumu un pabaro pieaugušo globālo populācijas skaitu, ir
pakļautas pieaugošam riskam. Upes, ezeri un ūdenskrātuves izžūst
vai kļūst pārāk piesārņotas, lai tās izmantotu. Klimata pārmaiņas
maina laika apstākļus un ūdens pārdales modeļus visā pasaulē,
dažos reģionos izraisot bīstamu sausumu, bet citos - plūdus, kas
ir iemesli sociāliem nemieriem, badam un negatīvām klimata
pārmaiņām.
Ūdens piesārņojums ir viens no pieaugošākajiem riskiem tīra
ūdens pieejamībai plašākajai pasaules populācijai. Ūdens
piesārņojums veidojas no vairākiem avotiem, tostarp neattīrītiem
cilvēku un ražošanas veidotiem notekūdeņiem. Tāpat arī ir jāņem
vērā strauji pieaugošā pasaules kopējā populācija. Pēdējos 50
gados cilvēku populācija ir vairāk kā dubultojusies un šī straujā
izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā un industriālā izaugsme ir
pārveidojusi ūdens ekosistēmas visā pasaulē, izraisot ievērojamu
bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Baltijas jūra, kas ir Latvijas viens no būtiskākajiem
ekonomiskajiem virzītājspēkiem, nav izņēmums pieaugošajiem
riskiem. Baltijas jūru gandrīz pilnībā ieskauj zeme, un tāpēc to
vairāk apdraud piesārņojums nekā citas jūras teritorijas. Jūras
piesārņojuma avoti ir sadzīves un rūpnieciskie atkritumi, kas
nonāk tieši jūrā caur upēm, kā arī atmosfēras piesārņojums,
galvenokārt no satiksmes un lauksaimniecības. Baltijas jūrai ar
tās problēmām ir vajadzīgi dažādi kompleksi risinājumi, kā arī
stingra apņemšanās no tās robežvalstīm aizsargāt jūru, veidojot
ilgtspējīgu un noturīgu politiku.
Ūdens problēmu jautājumi ir identificēti arī starptautiski gan
ES, gan globālā līmenī, veidojot sistemātiskus risinājumus un
atbalsta mehānismus pārejai uz ilgtspējīgas nākotnes ekonomikas
veidošanu, kas veicina noturīgas ūdens sistēmas izveidi:
- Kā neatņemamu daļu no "Horizon Europe"
pamatprogrammas, kas sākas 2021.gadā, ES ir noteikusi misijas
caur kurām tiek pausta apņemšanās risināt dažas no prioritārajām
problēmām ar ko saskaras mūsu pasaule. Kopā ir noteiktas 5 misiju
jomas, kurām katrai ir deleģēta misiju pārvalde un asambleja.
Misijas pārvalde veselīgas okeānu, jūras, piekrastes un iekšzemes
ūdeņu jautājumos ir ierosinājusi misiju "Starfish 2030: līdz
2030.gadam atjaunot mūsu okeānus un ūdeņus". Šīs misijas
sasniegšanai ir atvēlēti 500 miljardi euro (2021.-2027.gadam), ar
mērķi palielināt līdz 2030.gadam atjaunojamās enerģijas daudzumu
no jūras līdz piecām reizēm, un līdz 2050.gadam - pat līdz 25
reizēm;
- Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, ūdens pieejamība
un ilgtspējība ūdens pārvaldība un sanitārija ir viens no
ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2050.gadam;
- Eiropas zaļais kurss3 nulles emisiju sasniegšanai
gaisā, ūdenī un uz zemes. Tas ietver integrētu redzējumu
2050.gadam: pasaule, kurā piesārņojums ir samazināts līdz
līmenim, kas vairs nav kaitīgs cilvēku veselībai un dabiskajām
ekosistēmām, ietverot arī pasākumus, kas paredzēti šī līmeņa
sasniegšanai. ES plāns apvieno visas attiecīgās ES politikas, lai
cīnītos pret piesārņojumu un to novērstu, īpašu uzmanību
pievēršot tam, kā izmantot digitālos risinājumus piesārņojuma
novēršanai;
- ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030.gadam ir
visaptverošs un ilgtermiņa plāns, lai aizsargātu dabu un novērstu
ekosistēmu degradāciju. Stratēģijas mērķis ir līdz 2030.gadam
panākt Eiropas bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos, un tajā ir
iekļautas konkrētas darbības un apņemšanās no dalībvalstīm, tai
skaitā: nostiprināt plašāku ES tīklu ar aizsargātām teritorijām
uz zemes un ūdens, ES dabas atjaunošanas plāna izstrāde, ieviešot
atbalsta instrumentus bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai un
globālo bioloģiskās daudzveidības izaicinājumu risināšanai;
- ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, kas ir pirmā ES
iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir
inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstneošanai
Baltijas jūras reģionā. Kopš 2021.gada ir definēti trīs
vispārējie šīs stratēģijas mērķi - "Glābt jūru",
"Apvienot reģionu" un "Celt labklājību";
- Baltijas jūras vides aizsardzības komisija, kas pazīstama
arī kā Helsinku komisija (HELCOM) ir reģionāla sadarbības
platforma, kas izveidota ar mērķi, lai aizsargātu Baltijas jūras
vidi no piesārņojuma. Pašlaik tiek aktualizēts Baltijas jūras
rīcības plāns, pirms tā apstiprināšanas HELCOM dalībvalstu vides
ministru sanāksmē 2021.gada 20.oktobrī;
- Tāpat arī OECD rosina tās dalībvalstīm ieviest politiskas
iniciatīvas, kas veicina un risina ūdens piesārņojumu vietējā un
reģionālā līmenī, nodrošinot ilgtspējīgu pārvaldību pār ūdens
resursiem. Saskaņā ar OECD 2019.gada ziņojumu "Rethinking
Innovation for a Sustainable Ocean Economy", "zilās
ekonomikas" industrija katru gadu ievērojami pieaug un
paredzēts, ka 2030.gadā veidojot ap 3 triljoniem ASV dolāru
tirgu, radot 43 miljonu darba vietu.
Nodrošināt tīru jūru ir atslēga gan klimata pārmaiņām, gan
ūdens kvalitātes paaugstināšanai jūrā un saldūdens resursiem, kas
atbilst ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam vispārējam mērķim
"glābt jūru" un HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna
mērķim panākt, lai Baltijas jūru neskartu eitrofikācijas
problēma. Misija "JŪRA 2030" orientējas uz ambicioziem
mērķiem: Sistēmiska dabas ūdens aprites cikla atjaunošana gan
jūrā, gan uz zemes, kas rezultēsies tīrā Baltijas jūrā; Misiju
orientētas pieejas modeļa izstrāde, iesaistot pilsoņus, publisko
un privāto sektoru; Veidot jauna veida ekonomiku, kas iespējo
ieguldīt ilgtermiņa dabas reģenerācijas projektos.
Misija "JŪRA 2030" un misiju orientētas pieeja
kalpos kā instrumenti, kas veicinās Latvijas tautsaimniecības
viedās reindustrializācijas attīstību gan veidojot jaunus
sadarbības tirgus, gan arī ražojot un piedāvājot jaunus, globāli
pieprasītus, produktus. Misijas "JŪRA 2030" ieviešana
paredz veidot inovācijas plašā spektrā saistītos starpsektoros,
kā piemēram, informācijas tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas,
zinātne, lauksaimniecība, finanses, ražošana, būvniecība,
tūrisms, izglītība, kultūra un Latvijas viedās specializācijas
stratēģijas nozares.

Risinot klimata izaicinājumus, Latvijai ir augsts potenciāls
apgūt ES fondu, kā arī Eiropas Komisijas tiešo atbalsta programmu
finansējumu, kas paredzēts klimata mērķu sasniegšanai, kā arī
piesaistīt plašas investīcijas un augsti kvalificētus talantus.
Latvijas zinātnes, inovāciju un prasmju kapitāls spēj sniegt
pienesumu Baltijas jūras reģiona valstu kopējos centienos, lai
veicinātu Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanos, vienlaikus
veidojot savu globālo tēlu kā ilgtspējīgai un starptautiskus
izaicinājumus risinošai valstij. Latvijas sabiedrība, neatkarīgi
no savas dzīvesvietas, ir mūsu valsts tēla vēstneši, ko misiju
orientēta pieeja apvienos ap vienotu stāstu un vērtībām, lai
rezultātā tiktu nodrošināts, ka Latvijas tēla vēstījums tiek
nodots gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, vienkāršā un
uztveramā veidā.
Latvijai šī ir unikāla iespēja nekavējoties uzsākt mērķētu un
strukturētu virzību klimata neitralitātes virzienā, fokusējoties
uz dabai nekaitīgu un aprites ekonomiku veicinošu inovatīvu
risinājumu izstrādi, kas ir un būs nākotnē ar augstu pieprasījumu
globālajā tirgū. Lai veicinātu klimata mērķu sasniegšanu, Latvijā
ir izstrādāta "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns
laika posmam līdz 2030.gadam" un "Latvijas stratēģija
klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam".
Misiju pieejas īstenošanai tiks turpināta uzsāktā sadarbība ar
OECD ekspertiem misijas īstenošanas ietvara izstrādei. Tās
ietvaros tiks izveidots pārvaldības, juridisko jautājumu un
finansējuma modelis. Pirmās misijas pilotēšanas ietvaros, kas
tiks īstenota 2021.gada ietvaros, iesaistot sabiedrību un nozaru
pārstāvjus, tiks izstrādāti vairāki organizatoriskie līmeņi:
- Modelis, kas noteiks misijas virzienus, izvērtēs misijas,
koordinēs dalībnieku iesaisti un vadīs projektu attīstību;
- Projektu veicināšanai, kas radīs projektu idejas, nodrošinās
plašāku ieinteresēto pušu iesaisti, veidojot starpnozaru
sadarbību;
- Prototipēšanas daļa, kas nodrošinās inkubācijas procesus,
resursu piesaisti, juridiskā un finanšu instrumentu ietvara
izstrādi;
- Izvērtēšanas sistēma, nodrošinot nepārtrauktas atpakaļsaites
un rezultātu analīzi.
Tāpat vienlīdzīgi svarīgi ir uzsākt Latvijas pozicionēšanās
pasākumus, definējot valsti kā misiju pieejas pionieri
starptautiskā mērogā, tai skaitā iesaistot OECD un citus ES
mēroga ekspertus. LIAA, sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, 2022.
gadā īstenos starptautisku forumu Latvijā "Mission
How", daloties ar Latvijas pieredzi un piesaistot
globālu interesi Latvijas rezultātiem.
5. Valdības rīcības plāna
45.1.punkta 2.uzdevuma "pamatojoties uz vienotā tēla
vērtības piedāvājumu, sagatavot mārketinga piedāvājumu" un
3.uzdevuma "apstiprināt mārketinga piedāvājumu un izstrādāt
ieviešanas plānu" izpilde
2020.gada 29.septembra Ministru kabineta sēdē tika
apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais
ziņojums "Par vienota valsts tēla izstrādi", kā
ietvaros tika noteikti trīs Latvijas vienota tēla stratēģiskie
virzieni, kas kopumā veido Latvijas vienotā tēla vērtības
piedāvājumu. Balstoties uz šiem stratēģiskajiem virzieniem,
atbilstoši VRP 45.1. punkta 2. un 3. uzdevumam tika paredzēts
veidot mārketinga piedāvājumu un ieviešanas plānu, vienota
Latvijas valsts tēla komunikācijai gan vietējā, gan starptautiskā
līmenī. Pēc padziļinātas izpētes un citu valstu pieredzes
analīzes, kā arī ekspertu intervijām, tika secināts, ka
izstrādātais Latvijas valsts tēla vērtības piedāvājums neatrisina
ilgtermiņa valsts tēla vienotas stratēģijas ieviešanas un tās
pastāvīgas koordinācijas jautājumus, tai skaitā nesniedzot
komunikācijas kodolu, kas ir šis "produkts", kam tēls
tiek veidots.
Mārketinga būtība un mērķis ir veidot jaunus tirgus un
iespējas, ko nodrošina misiju pieeja un pilota misija "Jūra
2030", kas ir LIAA un Ekonomikas ministrijas virzīts
problēmas risinājums. Veidojot Latvijas valsts tēlu, mums
nepieciešams produkts, kas veicina Latvijas atpazīstamību
starptautiskā mērogā. Misija "JŪRA 2030" ir produkts,
kas Latviju virzīs par starptautiska līmeņa spēlētāju, kas arī ir
valsts tēla galvenais mērķis. Misiju orientēta pieejas
stratēģijas iekļaušana valsts tēla veidošanā ir sistemātiska
pieeja dažādo ieinteresēto pušu iesaistei un saskaņotībai,
sabiedrības un privātā sektora līdzdalības nodrošināšanai, kā arī
skaidras Latvijas pozīcijas veidošanai starptautiskā līmenī.
Latvijas definētās misijas un to rezultāti būs vēstneši, bet pati
metode, kā spēja risināt lielus un sarežģītus procesus vietējā un
starptautiskā mērogā, būs valsts tēls.
LIAA kā vadošā Latvijas publiskā institūcija Latvijas valsts
tēla veidošanā un ieviešanā, turpmāk, balstoties uz misiju
veidošanas procesu, īstenos vienotas komunikācijas koordināciju
gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Komunikācija pasākumi tiks
nodrošināti saskaņā ar 2020. gada 29. septembra informatīvo
ziņojumu "Par vienota valsts tēla izstrādi", kas paredz
gan iesaistīto pušu koordinēšanu informācijas izplatīšanā, gan
mārketinga un reklāmas materiālu sagatavošanu un izplatīšanu,
īstenojot tiešā un netiešā mārketinga kampaņas, uzturot
atbilstošas tīmekļa vietnes un nodrošinot aktuālākās informācijas
pieejamību vienuviet.
Būtiskākie komunikācijas pasākumi 2021.gadāir šādi:
• Valsts tēla komunikācija starptautiskajā izstādē "Expo
2020" Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos. Starptautiskā
izstāde sāksies 2021. gada 1. oktobrī, lai pusgada garumā
starptautisku auditoriju iepazīstinātu ar Latviju un Latvijas
uzņēmēju piedāvājumu. Paviljons EXPO 2021 veidots kā stāsts par
Latviju - no vēstures uz tagadni un nākotni. Kūdra kā paviljona
centrālais elements ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs
materiāls. Ar šī piedāvājuma starpniecību tiks akcentētas
nodefinētās valsts tēla vērtības un prezentēti Latvijas uzņēmumi.
EXPO 2021 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā
prioritārās jomas EXPO kontekstā pārstāvētas informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojums,
inovatīvi būvniecības materiāli un tehnoloģijas, transports un
loģistika, kā arī pārtikas segments.
• Valsts tēla komunikācija Pasaules Hokeja Čempionāta (PHČ)
ietvaros. Čempionāta ietvaros (periodā: 2021. gada 21. maijs - 6.
jūnijs) tika prezentēts valsts tēls un tā vērtības, veidojot
video stāsta komunikāciju, kuras vēstneši ir bijusī Latvijas
valsts Prezidente V. Vīķei-Freiberga, komponists Pēteris Vasks,
zinātnieks Kaspars Kalniņš. Latvija tika prezentēta kā inovatīva,
uz zināšanām vērsta valsts, vienlaikus prezentējot tūrisma,
mākslas un kultūras piedāvājumu.
• Valsts tēla mārketinga kampaņas investīciju piesaistei. Tiek
īstenotas regulāras investīciju piesaistes kampaņas 10 mērķa
valstīs, tai skaitā Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā,
Apvienotajos Arābu Emirātos. Kampaņu ietvaros tiek stāstīts par
Latvijas viedās specializācijas stratēģiju un tās izrietošajām
ekosistēmām, integrējot potenciālas investīciju iespējas.
• Valsts tēla komunikācija dalība festivālā "Lampa".
Valsts tēla komunikācijas ietvaros tiks īstenotas aktivitātes
sarunu festivālā "Lampa". Diskusiju formātā ar
ekspertiem un nozaru pārstāvjiem tiks aktualizēti Latvijas
izaicinājumi, Latvijas valsts tēla nozīme starptautiskā mērogā,
kā arī misiju pieejas ieviešana Latvijā.
• Valsts tēla komunikācija forumā "5G Techritory".
Baltijas jūras reģiona 5G ekosistēmas forums "5G
Techritory" ir viens no lielākajiem 5G tehnoloģiju
pasākumiem pasaulē, kas tiek īstenots ar mērķi radīt platformu
veselīgas 5G ekosistēmas izveidei. Valsts tēls forumā tiks
pārstāvēts, organizējot diskusijas un prezentācijas par misiju
pieeju, kā vienoto ietvaru starpnozaru sadarbībai un globālo
izaicinājumu risināšanai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra rīkojumu
Nr.39 "Par Latvijas institūta pievienošanu Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūrai" ar 2021.gada 1.jūniju,
LIAA pilnībā pārņem Latvijas institūta darbības funkcijas,
primāri saistītas ar valsts tēla veidošanu un komunikāciju
starptautiskā līmenī. LIAA līdz ar Latvijas Institūta integrēšanu
savā struktūrā ir uzsākusi darbu pie mārketinga materiālu
aktualizēšanas atbilstoši vienota valsts tēla stratēģijai, lai
nodrošinātu uzskatāmus instrumentus vietējai un ārvalstu
mērķauditorijai. Tāpat LIAA regulāri sniegs valsts pārvaldes
institūcijām nepieciešamo informatīvo un saturisko atbalstu, kas
ietver vēstījumus atbilstoši nodefinētajām Latvijas valsts tēla
vērtībām un misiju pieejai, lai nodrošinātu vienotus un
koordinētus vēstījumus, pārstāvot Latviju starptautiski.
6. Turpmākā rīcība
Misiju orientētas pieejas ieviešana paredz padziļinātu un
nepārtrauktu darbu ar sabiedrību, industriju un valsts pārvaldes
pārstāvjiem, rezultātā veidojot funkcionējošu struktūru, kas
piemērota ambiciozu mērķu izpildei un ilgtermiņa vienota valsts
tēla koordinācijai un komunikācijai. Misiju orientētas pieejas
pielietošana Latvijas valsts tēla izstrādē nodrošina efektīvu
darbības struktūru turpmāka LIAA darbam, sadarbībā ar visām,
valsts tēla izstrādē iesaistītām pusēm, kā arī nodrošinās ar
2020.gada 29.septembra informatīvo ziņojumu "Par vienota
valsts tēla izstrādi" noteikto rezultatīvo rādītāju
sasniegšanu.
Piedāvātā misiju orientēta stratēģija ir efektīva pieeja
ilgtspējīga valsts tēla ieviešanā, iekļaujot tai skaitā ar
komunikāciju plānotus pasākumus, kas tiek fokusēti uz Latvijas
tēla piedāvājumu, jeb misijām, vietējā un globālā līmenī.
Atbilstoša komunikācija, paralēli vispārējām investīciju
piesaistes aktivitātēm, tiks veidota balstoties uz katras misijas
jomu un rezultātiem, izceļot Latvijas stiprās puses.
Lai nodrošinātu efektīvu, vienotu un ilgtspējīgu valsts tēla
ieviešanu, LIAA, piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros:
1. Veido sadarbības platformu, iesaistot starptautiskus un
vietējus partnerus, kā piemēram, OECD, īstenojot pirmās
pilotmisijas "JŪRA 2030" misijas pieejas ieviešanas un
stratēģijas izstrādi, kas ietver pārvaldības, juridisko un
finansējuma modeļu jautājumus;
2. Līdz 2021.gada 30. oktobrim uzsāks pirmās misijas
pilotēšanu, iesaistot sabiedrību un nozaru pārstāvjus, nodrošinot
vairāku organizatorisko līmeņu pārvaldību (sandbox,
projektu veicināšana, prototipēšana un izvērtēšāna);
3. Uz www.missionlatvia.com
platformas bāzes, turpinās attīstīt tās saturu un piedāvājumu,
nodrošinot: informāciju par aktualitātēm misiju orientētas
pieejas un valsts tēla veidošanas jautājumos; ar vienotu valsts
tēlu saistošu materiālu (prezentāciju, informācijas, vīzijas,
u.c.) pieejamību; misiju orientētas pieejas rezultātā īstenoto
projektu portfeli;
4. Ievērojot 2020. gada 29.septembra informatīvajā ziņojumā
minēto, veic informāciju kampaņas gan vietējā, gan starptautiskā
mērogā: izskaidrojošas un informatīvas ziņas Latvijas
sabiedrībai; integrētas mārketinga kampaņas vismaz 2 mērķa
valstīs/ reģionos gadā (primārie reģioni: Lielbritānija un Īrija,
Skandināvija, Vācija, Austrija un Šveice, Kanāda, Baltijas
valstis, Japāna, Dienvidkoreja, Amerikas Savienotās Valstis).
5. Īsteno un koordinē visu Latvijas valsts tēla komunikācijā
iesaistīto pušu - valsts un nevalstiskās organizācijas, nozaru
asociācijas, biznesa organizācijas, komersanti un privātpersonas
- vienotu pieeju informācijas izplatīšanā, regulāri sniedzot
informāciju un atskaites Latvijas ārējā tēla politikas
koordinācijas padomē.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
Vīza:
Valsts sekretārs Edmunds Valantis
1 Mazzucato, M. (2018). Mission-Oriented Research
& Innovation in the European Union - a problem-solving
approach to fuel innovation-led growth". Ziņojums Eiropas
Komisijai.
2 Smilškaste, jeb "sandbox" - vieta,
kur ieinteresētās personas spēj radīt un testēt jaunas,
inovatīvas idejas, veidot prototipus dažādiem projektiem un
rīkiem, izpētīt jaunus tematus, attīstīt tehnoloģijas un
dalīties ar zināšanām.
3 Eiropas Komisijas prioritātes 2019-2024:
"Eiropas zaļais kurss".
https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv