(Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi grozīti ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

Alūksnes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000018622
Dārza iela 11, Alūksne, Alūksnes nov., LV-4301
dome@aluksne.lv http://www.aluksne.lv

Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015.–2027. gadam grozījumi

Redakcija 3.2.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Piekļūšanas noteikumi un vides pieejamības nodrošināšana

2.4. Jaunu zemes vienību veidošana un robežu pārkārtošana

2.5. Prasības automašīnu, velosipēdu novietošanai un to novietnēm

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības reljefa un augsnes virskārtas aizsardzībai, meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju ierīkošanai un saglabāšanai

3.7. Derīgo izrakteņu ieguve

3.8. Prasības mākslīgo ūdenstilpju un grāvju ierīkošanai

3.9. Prasības lauksaimniecībā izmantojamās un meža zemes lietošanas kategorijas maiņai

3.10. Žogi

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

6.1. Prasības detālplānojumiem

6.2. Teritorijas plānojuma īstenošana

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Prasības īpaši aizsargājamām teritorijām un dabas pieminekļiem

7.2. Vispārīgas prasības kultūras pieminekļu aizsardzībai

7.3. Prasības Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūvei

7.4. Prasības ainaviski vērtīgajiem ceļu posmiem un skatu punktiem

7.5. Aizsargjoslas

7.6. Atkritumu savākšanas vietas

Pielikumi

1. pielikums. Vietējā ģeodēziskā tīkla punkti

2. pielikums. Pagalmi

3. pielikums. Atkritumu konteineru iežogojuma risinājums

4. pielikums. Ietvju un autostāvvietu bruģējuma paraugi

5. pielikums. Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra apbūves izvērtējums

6. pielikums. Ielu sarkanās līnijas Alūksnes pilsētā

7. pielikums. Ielu un ceļu sarkanās līnijas ciemu teritorijās

8. pielikums. Valsts autoceļu aizsargjoslas

9. pielikums. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas

10. pielikums. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas

11. pielikums. Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti

12. pielikums. Piemērs skursteņa gala mūrējumam

13. pielikums. Valsts ģeodēziskā tīkla punkti

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Alūksnes novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas galveno un papildizmantošanu un izmantošanas ierobežojumus.

2. Apbūves noteikumi attiecas uz visu Alūksnes novada pašvaldības administratīvo teritoriju, to prasības ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām – zemes īpašniekiem, tiesiskiem valdītājiem, nomniekiem, veicot jebkādu nekustamā īpašuma izmantošanu, zemesgabalu sadalīšanu vai apvienošanu, būvju projektēšanu, būvdarbus, restaurāciju, pārbūvi, atjaunošanu vai nojaukšanu, vai citu saimniecisku darbību. Noteikumi neatbrīvo fiziskās un juridiskās personas no nepieciešamības ievērot spēkā esošo valsts likumu un citu normatīvo aktu prasības.

3. Apbūves noteikumos netiek dublēts citos spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktais, t.sk. citu spēkā esošo normatīvo aktu prasības un citu pašvaldības saistošo noteikumu prasības. Vispārīgās prasības teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Vispārīgie apbūves noteikumi).

4. Mainoties normatīvajiem aktiem vai to nosacījumiem, praksē jāpiemēro aktuālās normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja vien Apbūves noteikumos nav noteiktas īpašas stingrākas prasības.

1.2. DEFINĪCIJAS

5. Apbūves noteikumos lietotie termini:

5.1. ainava – apkārtējās vides uztveramā daļa, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā un atspoguļo cilvēku darbības materiālās un garīgās attīstības gaitu ģeogrāfiski noteiktā teritorijā;

5.2. ainavisks ceļš – ceļš vai ceļa posms, kas šķērso ainaviski pievilcīgas teritorijas un pa kuru pārvietojoties paveras izcilas skatu perspektīvas uz Vidzemei raksturīgo dabisko vai kultūrainavu;

5.3. ainavu aizsardzība – darbības, lai aizsargātu un saglabātu Vidzemei raksturīgās dabiskās un kultūrvēsturiskās ainavas vērtības;

5.4. akmeņu krāvums – blīvs novietojums uz zemes vai ūdensobjekta grunts ar kopējo platību lielāku par 1 m² vienā vai vairāk kārtās krasta nostiprināšanai.

5.5. atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana – materiālu un produkcijas uzglabāšanas veids brīvā dabā vai būvju platībās, kas nav iekļautas ēkās (izņemot transportlīdzekļu novietni);

5.6. autostāvvieta – teritorija automašīnu novietošanai, kas ietver šādus veidus:

5.6.1. atklāta autostāvvieta – teritorija automašīnu novietošanai uz ielas vai laukumos marķētās novietnēs (arī nožogotās), paredzēta vienas vai vairāku automašīnu novietošanu uz laiku,

5.6.2. garāža – šo noteikumu izpratnē ēka vai tās daļa, kas plānota vai izmantota pastāvīgai automašīnu novietošanai. Tā var būt gan privāta, gan kopīpašums. Apbūves noteikumos garāža ar privātas garāžas nozīmi netiek lietota, ja tā ir ietverta savrupmājā vai tās saimniecības ēkā;

5.7. krastmalas laipa – paralēli krastam novietota laipa, aprīkota ar vienu vai vairākiem pieejas tiltiem, tā var būt neatkarīga vai veidota kā krasta stiprinājuma papildinājums;

5.8. laipa – stacionāra vai peldoša, pastāvīga vai sezonas būve vai konstrukcija, kas paredzēta gājējiem ūdensobjekta šķērsošanai vai nokļūšanai līdz kuģošanas līdzekļiem. Laipa atrodas ūdenī uz pāļiem vai pontoniem, perpendikulāri vai paralēli krastam;

5.9. pagalms – zemes vienības daļa starp galveno būvi (ēku) un kādu no palīgēkām vai zemes vienības robežām:

5.9.1. iekšpagalms – laukums, ko pilnībā vai daļēji pa perimetru norobežo ēkas vai to daļas,

5.9.2. pagalma dziļums – mazākais horizontālais attālums starp zemes vienības fronti (sarkano līniju vai robežu) un tuvāko jebkuras galvenās būves fasādi,

5.9.3. priekšpagalms – zemes vienības daļa visā tā platumā no ielas sarkanās līnijas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves fasādes sienai,

5.9.4. sānpagalms – zemes vienības daļa no zemes vienības sānu robežas līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves sānu fasādes sienai;

5.10. pilsētvide – ainava, kas veidojusies dabas un cilvēku darbības un mijiedarbības rezultātā, un sevī ietver pilsētas un ciemu teritorijas, tajā esošas būves, infrastruktūras un vides elementus;

5.11. zemes vienības fronte – horizontāls attālums pa ielas sarkano līniju starp zemes vienību sānu robežām;

5.12. saules paneļi – šo noteikumu izpratnē – saules paneļi, kolektori, baterijas.

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

6. Visā novada teritorijā ir atļauta tāda izmantošana, kas nepieciešama esošo un plānoto funkciju nodrošināšanai atbilstoši attiecīgajā teritorijā noteiktajām galvenajām un papildizmantošanām, atļauta Vispārīgajos apbūves noteikumos, citos normatīvajos aktos kā arī:

6.1. palīgēku izbūve zemes vienībā izvietoto ēku funkcionēšanas nodrošināšanai,

6.2. lauku teritorijā – dīķu ierīkošana, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,5 ha saskaņā ar būvprojektu ugunsdzēsības, teritorijas labiekārtošanas, sporta u.c. vajadzībām, nepārsniedzot 50 % no zemes vienības kopplatības un ja tas nav pretrunā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīviem aktiem.

6.3. Elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas vai punkta ierīkošana.

7. Papildizmantošanai ir jābūt izvietotai tajā pašā zemesgabalā, kur galvenā izmantošana, ja tas nav atrunāts atsevišķi.

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

8. Nevienā teritorijā netiek atļauta tāda zemes, būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada augstāku iedzīvotāju apdraudējuma līmeni par maksimāli pieļaujamo vai būtisku piesārņojumu – nepieļaujami augstu risku un neatbilstību valsts vides aizsardzības un sabiedrības veselības institūciju vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām.

9. Visā Alūksnes novada teritorijā aizliegts:

9.1. veikt būvdarbus vai cita veida saimniecisko darbību, kas ir pretrunā teritorijas plānojuma, detālplānojuma, Apbūves noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām,

9.2. izstrādāt būvniecības ieceri ēku jaunbūvēm un pārbūvēm, ja palielinās apbūves laukums pilsētas un ciemu teritorijā zemes vienībā ar ierādītām robežām,

9.3. vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos sadzīves atkritumus, metāllūžņus, būvgružus un nelietojamus transporta līdzekļus, ja vien šim nolūkam izmantotā teritorija vai būves nav projektētas to savākšanai un uzglabāšanai. Šī prasība neattiecas uz atkritumu īslaicīgu savākšanu speciālās noteikta parauga pārvietojamās atkritumu tvertnēs,

9.4. izmantot kā būves transportlīdzekļus, t.sk. kuģu, kravas automašīnu, autobusu, konteineru, vagonu korpusus, vai to daļas,

9.5. izmantot ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošana ir projektēta tūristu vajadzībām, vai ja attiecīgajā teritorijā notiek mežistrādes darbi,

9.6. patvaļīgi aizsprostot upes un strautus, izmainīt upju, strautu, ezeru krastu līnijas, gultnes un hidroloģisko režīmu, izņemot pasākumus krasta nostiprināšanai, kas noteikti 4.12. nodaļā,

9.7. izmantot teritoriju, kas rada paaugstinātu risku vai neatbilstību valsts vides aizsardzības un vides veselības institūciju, vides kvalitātes normatīvo aktu prasībām, kā arī, kas var apgrūtināt vai apdraudēt sabiedrisko drošību, cilvēku veselību un dzīvību ar uguns briesmām, troksni, smaku, pārmērīgu dūmu daudzumu u.tml. un to nosaka konkrēti objektīvi nosakāmi izpētes dati,

9.8. teritorijas uzbēršanai izmantot nepārstrādātus būvniecības atkritumus un sadzīves atkritumus, kā arī piesārņotu grunti un izdedžus.

2.3. PIEKĻŪŠANAS NOTEIKUMI UN VIDES PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANA

10. Izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus un būvprojektus, jāparedz speciāli pasākumi (arī speciāls aprīkojums) vides pieejamības nodrošināšanai (labiekārtojot teritorijas un laukumus, aprīkojot ceļus un ielas, nodrošinot iekļūšanu, pārvietošanos atbilstoši plānotai būves funkcijai, un izkļūšanu no tās) atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. Esošajās publiskās ēkās, kurās tehniski nav iespējams nodrošināt vides pieejamību, jānodrošina iespēja attiecīgās iestādes pakalpojumu saņemt citā veidā.

11. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku grupām, publiskām iestādēm, tirdzniecības un apkalpes centriem jāparedz piebrauktuves ar divām kustības joslām un ietvi vai, ja tas nav iespējams, jāparedz atsevišķas joslas gan iebraukšanai, gan izbraukšanai.

12. Piebrauktuvju un caurbrauktuvju pieslēgumu minimālie attālumi no ielas un ceļu krustojumiem un sabiedriskā transporta pieturvietām jānosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

13. Uz ietvēm pie ieejām esošās ēkās pieļaujams izvirzīt ne vairāk kā divus pakāpienus vai pandusu, saglabājot ietves brīvo platumu 1,6 m. Projektējot jaunas kāpnes, pandusus un citus elementus objekta funkciju nodrošināšanai, tos izvieto ārpus ietvēm un gājēju ceļiem. Pakāpieniem un pandusiem jābūt ar noapaļotām malām.

14. Pie pagrabu logiem atļauts ierīkot gaismas šahtas, kas ievirzās ietvē ne vairāk kā 0,4 m un ir pārklātas ar biezu stiklu (ar neslīdošu virsmu) vai metāla režģi vienā līmenī ar ietvi. Režģa stieņus neizvieto paralēli ēkai, spraugas starp tiem nedrīkst būt lielākas par 2 cm.

15. Ēku būvdarbus jaunās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ceļu (ielu) pirmās kārtas izbūves un galveno inženiertīklu izbūves, vai vienlaikus ar to. Būvniecība zemes vienībā atļauta, ja tai nodrošināta piekļūšana.

16. Minimālais piebraucamā ceļa platums ir 4,5 m. Piebraucamo ceļu uztur kārtībā zemes vienības īpašnieks.

2.4. JAUNU ZEMES VIENĪBU VEIDOŠANA UN ROBEŽU PĀRKĀRTOŠANA

17. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālās platības ir noteiktas atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.

18. Jaunveidojamo zemesgabalu minimālais platums (zemesgabala fronte) pilsētā un ciemos ir noteikts atbilstošajās Apbūves noteikumu apakšnodaļās.

19. Tām funkcionālajām zonām, kurām Apbūves noteikumos nav noteiktas minimālās zemes vienības platības, tās jāpieņem atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

20. Izstrādājot detālplānojumu vai zemes ierīcības projektu, jāņem vērā zemes lietderīgas izmantošanas iespējas, apkārtējās apbūves un zemes vienību robežu struktūra, kā arī dabiskie robežu elementi. Pieļaujama zemes vienību minimālās platības samazināšana, bet ne vairāk kā 10 % Lauksaimniecības teritorijās (L), (L1)un Mežu teritorijās (M) un ne vairāk kā 5 % Savrupmāju apbūves teritorijās (DzS) un Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās (DzM),

21. Sadalot, apvienojot zemes vienības un pārkārtojot to robežas, ja zemes vienības atrodas Valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, nepieciešams par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums.

22. Lauku teritorijās ārpus ciemu teritorijām jaunveidojamā un paliekošā zemes gabala konfigurācija jāveido kompakta. Nedrīkst veidot zemesgabalus ar šaurām, līdz 50 m platām joslām, šauriem (<45 grādiem) leņķiem, ja tāds jau nav zemesgabals pirms sadalīšanas.

23. Zemes vienību nedrīkst sadalīt:

23.1. ja būves reāli nav iespējams sadalīt atbilstoši būvnormatīvu un ugunsdrošības prasībām, un kopīpašuma gadījumā, ja sadalei nepiekrīt visi īpašnieki,

23.2. ja zemesgabala esošais apbūves blīvums vai intensitāte pārsniedz attiecīgajā teritorijā pieļaujamo, izņemot vēsturiskās apbūves teritorijas, kur šo prasību nav iespējams piemērot vai to pieļauj citi spēkā esošie normatīvie akti,

23.3. ja plānots sadalīt kopīpašumā esošas daudzdzīvokļu mājas uzturēšanai nepieciešamo zemi.

24. Sadalot zemesgabalu, nav nepieciešams paredzēt atsevišķu piekļuvi, ja tā vienu daļu pievieno blakus esošajam zemesgabalam, kuram šāda piekļūšana ir nodrošināta.

2.5. PRASĪBAS AUTOMAŠĪNU, VELOSIPĒDU NOVIETOŠANAI UN TO NOVIETNĒM

25. Vienam objektam paredzēto nepieciešamo autostāvvietu skaitu nevar iekļaut auto novietnē, kas paredzēta citam objektam, izņemot gadījumus, kad nepieciešams liels skaits īslaicīgas lietošanas autostāvvietu un to lietošanas laiku iespējams savietot.

26. Minimālo autostāvvietu/velosipēdu novietņu skaitu un nepieciešamo platību auto/velosipēdu (arī mopēdu un motorolleru) novietnē pie jaunbūvējamiem daudzdzīvokļu namiem, publiskām iestādēm, publiskajā ārtelpā kā arī pie darījumu un ražošanas objektiem jānosaka detālplānojumos vai būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu un vides pieejamības prasības.

27. Velosipēdu novietnes obligāti ierīko pie jaunbūvējamām publiskām ēkām.

28. Ja tiek mainīts ēku izmantošanas veids, palielinās to apjoms, pieaug nodarbināto vai dzīvokļu skaits vai mainās kādi citi raksturojoši lielumi, jānodrošina nepieciešamo autostāvvietu skaits atbilstoši jaunajai funkcijai vai izmantošanai.

29. Projektējot jaunas autonovietnes un garāžas, jāņem vērā spēkā esošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz labiekārtojumu, slodžu izturīgu segumu, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļūšanas nodrošināšanu.

30. Ja ēka vienlaicīgi tiek izmantota dažādiem mērķiem, un katram no tiem noteikts atšķirīgs nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits, tad kopējais nepieciešamo transportlīdzekļu novietņu skaits jānosaka katrai izmantošanai vai katram būvē esošajam objektam atsevišķi un jāsummē.

31. Attālums no iebrauktuves vai izbrauktuves transportlīdzekļu novietnē (skaitot no ceļa/ielas ass) jāpieņem ne mazāks par:

31.1. 50 m no krustojuma ar B vai C kategorijas ielu vai ceļu;

31.2. 20 m no krustojuma ar pilsētas nozīmes, vietējās nozīmes ielu vai pašvaldības autoceļu;

31.3. 30 m no sabiedriskā pasažieru transporta pieturvietas.

32. Autostāvvietas un velosipēdu novietnes jāizvieto uz tās pašas zemes vienības, kam šīs autostāvvietas paredzētas, izņemot gadījumus, ja:

32.1. zemesgabals atrodas kultūras pieminekļa aizsargjoslā vai pilsētas vēsturiskajā centrā;

32.2. ar tuvāko nekustamo īpašumu īpašniekiem ir panākta rakstiska vienošanās par autostāvvietu ierīkošanu.

33. Izbūvējot, atjaunojot vai pārbūvējot autostāvvietas, jāņem vērā 4. pielikumā norādītais autostāvvietu bruģējuma risinājums. Pieļaujamas atkāpes, ja bruģējums tiek veidots vienotā stilā ar labiekārtojumu un ēku arhitektūru, būvvalde katru gadījumu izvērtē atsevišķi.

34. Ierīkojot jaunas auto novietnes un garāžas, jāievēro minimālais attālums – 4 m līdz esošās zemes vienības robežai. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņu zemes īpašnieka/-u rakstiska atļauja.

35. Projektējot autostāvvietas autobusiem un kravas automašīnām, jāievēro automašīnu izmēri un paredzētā darbība autostāvvietā.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

3.1.1. Vispārējas prasības transporta tīkla plānošanai

36. Komersantu un māju ceļu pievienojumus pašvaldības ceļiem jāveido, ievērojot minimālos attālumus starp tiem un minimālo attālumu no krustojuma – 15 m.

37. Apgriešanās laukumi nav izmantojami autostāvvietām.

38. Jaunbūvējamo ielu un piebrauktuvju, kā arī laukumu klātnēm Alūksnes pilsētā jābūt ar cieto segumu. Ierīkojot vai pārbūvējot ietves vai gājēju celiņus parku un pašizklaides teritorijās un citās teritorijās ar mazu gājēju intensitāti, pieļaujami gan cieto, gan mīksto segumu veidi.

39. Ja brauktuve nav norobežota ar apmalēm, pagriezienos brauktuves platums abās pusēs jāpaplašina par 2 m.

40. zemes vienībās pilsētā un ciemos, uz kurām atrodas savrupmāja, izbūvējams ne vairāk kā viens pieslēgums ielai vai ceļam.

41. Grafiskajā daļā iezīmēti veloceliņi, to infrastruktūras projektēšana jāveic pēc kompleksas pilsētas ielu tīkla un transporta kustības izpētes, pieaicinot atbilstošu speciālistu,

3.1.2. Prasības ielām Alūksnes pilsētā

42. Ielu uzskaitījums un kategorijas noteiktas 6. pielikumā.

43. Jaunveidojamām B un C kategorijas (maģistrālām un tranzīta) ielām noteikti šādi parametri:

43.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 20–45 m,

43.2. brauktuves minimālais platums – 8 m,

43.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 2 m vai, ja apvienota ar velosipēdu ceļu – 3 m,

43.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšana sistēma,

43.5. jānodrošina apgaismojums,

43.6. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

44. Jaunveidojamām B kategorijas (maģistrālām) ielām pilsētas vēsturiskā centra apbūvē noteikti šādi parametri:

44.1. kopējais platums sarkanajās līnijās – 28 m,

44.2. brauktuves minimālais platums – 7 m,

44.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,

44.3.1. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma,

44.4. jānodrošina apgaismojums,

44.5. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

45. Jaunveidojamām D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri:

45.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 16–22 m,

45.2. brauktuves minimālais platums 7 m,

45.3. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,

45.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma,

45.5. jānodrošina apgaismojums,

45.6. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

46. Jaunveidojamām E kategorijas (vietējas nozīmes) ielām noteikti šādi parametri:

46.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 6 (esošajām ielām), 10–16 m jaunbūvējamām ielām,

46.2. ietve abās brauktuves pusēs ar minimālo platumu 1,6 m,

46.3. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma,

46.4. jānodrošina apgaismojums,

46.5. nepieciešamības gadījumā paredzēt satiksmes mierināšanas pasākumus.

47. Piebrauktuvēm atsevišķām mājām noteikti šādi parametri:

47.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 6–12 m,

47.2. brauktuves minimālais platums 4,5 m,

47.3. ja nepieciešama ietve – minimālais platums 1,6 m,

47.4. ja nepieciešams, izbūvējams novadgrāvis vai slēgta lietus ūdens savākšanas sistēma.

48. Iekškvartāla ceļiem noteikti šādi parametri:

48.1. kopējais platums sarkanajās līnijās 4,5–6 m,

48.2. brauktuves minimālais platums 4,5 m,

48.3. Ja nepieciešama ietve – minimālais platums 1,6 m.

3.1.3. Ielu sarkanās līnijas

49. Ielu sarkanās līnijas (kopējais attālums starp ielu sarkanajām līnijām) noteiktas atbilstoši katras ielas kategorijai (6. un 7. pielikumi)

50. Teritorija, kas norobežota ar sarkanajām līnijām, ir publiskās ārtelpas daļa un nav iežogojama, izņemot šajos Apbūves noteikumos atrunātos gadījumos.

3.1.4. Ietves

51. Ietvju augstums pie ielas braucamās daļas nedrīkst pārsniegt 15 cm. Ielu pārejās jāveido uzbrauktuves uz ietves, ievērojot ielas apmales vertikālo augstumu ne lielāku par 2,5 cm.

52. Ietvju izbūves, atjaunošanas vai pārbūves gadījumā jāievēro (4. pielikumā) norādītie bruģējuma risinājumi.

53. Ietvēm jāatbilst šādām vides pieejamības prasībām:

53.1. ietvēm jābūt ne mazākam par 1,6 m, izmantojot bruģa segumu, jāņem vērā 4. pielikumā norādītos bruģējuma risinājumus,

53.2. ietves savienojuma vietu ar ielas vai ceļa brauktuvi jāveido brauktuves seguma līmenī.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

3.2.1. Vispārīgas prasības inženiertīklu būvniecībai, pārbūvei un uzturēšanai

54. Visās apbūves teritorijās Alūksnes pilsētā un ciemos jānodrošina objektu inženiertehniskā apgāde saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti, ievērojot Apbūves noteikumus, detālplānojumu vai inženiertīklu attīstības plānus.

55. Apbūves teritorijās, kur iespējama pieslēgšanās jau esošajiem centralizētajiem inženiertīkliem un objektiem, tā ir jāizmanto. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurās gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli.

56. Izbūvējot jaunus inženiertīklus vai plānojot pieslēgumus jau esošajiem tīkliem, aizliegts uzlauzt jebkura veida jaunizbūvētu ielu segumu 5 gadu laikā kopš nodošanas ekspluatācijā, izņemot avāriju likvidācijas darbus un gadījumus, kas īpaši saskaņoti ar pašvaldību. Citos gadījumos pieslēgumi vai ielas šķērsojums jāveic ar caurdures metodi.

57. Plānojot kompleksu teritorijas apbūvi, inženiertehniskās apgādes risinājumi un to tīklu izbūves shēmas jāiekļauj lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā.

58. Uzsākot būvniecības procesu iepriekš neapbūvētā teritorijā, vispirms jāveic teritorijas inženiertehniskā sagatavošana, kas var ietvert atsevišķus pasākumus (nosusināšanu, teritorijas uzbēršanu, grunts sanāciju vai nomaiņu, rekultivācijas darbus, maģistrālo inženiertīklu, kā arī ar piekļūšanas nodrošināšanu saistīto ielu vai ceļu izbūvi u.tml.).

59. Jauni inženiertīkli Alūksnes pilsētā un ciemos galvenokārt jāizvieto starp ielu sarkanajām līnijām, detālplānojumos noteiktajos inženiertīklu koridoros vai joslās starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.

3.2.2. Ūdensapgāde

60. Teritorijās, kur iespējams pieslēgties centralizētai ūdensapgādei, jaunbūvējamas ēkas būvniecības iecerē jāietver šo pieslēgumu risinājumi. Šī prasība attiecas uz objektiem, kam nepieciešama ūdensapgāde.

61. Izbūvējot akas, tās maksimāli jāattālina no iespējamiem piesārņojuma avotiem (sausās tualetes, dzīvnieku novietnes u.tml.), tajā skaitā no kaimiņu zemesgabalā esošajiem piesārņojuma avotiem.

3.2.3. Notekūdeņu savākšana

62. Apbūves teritorijās, kurās ir vai tiek plānota centralizētā ūdensapgāde, jānodrošina notekūdeņu centralizēta savākšana un attīrīšana atbilstoši normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības jomā.

63. Kanalizācijas sistēma ir jāierīko visos objektos, kur ir iekšējā ūdensapgāde. Katrs objekts kanalizācijas tīklam jāpievieno atsevišķi. Jaunveidojamās apbūves teritorijās jāparedz iespēja pieslēgties pie pilsētas vai ciema centralizētās kanalizācijas tīkla, ja objekts atrodas teritorijā ar esošu vai plānotu centralizēto kanalizācijas sistēmu. Ja tiek veikta ēku pārbūve vai jaunu ēku būvniecība zemes vienībā, gar kuru izbūvēti sadzīves kanalizācijas tīkli, jāveic pieslēgums pie esošajiem inženiertīkliem.

64. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

65. Ja izstrādājot būvprojektu ir nepieciešama informācija par tuvāk esošajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kanalizācijas sūkņu stacijām vai iespējamajām kanalizācijas pieslēguma vietām, pieprasīt informāciju atbildīgajai institūcijai, kura veic šo komunikāciju apsaimniekošanu, atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

3.2.4. Lietus ūdeņu savākšanas sistēma

66. Virszemes un lietus ūdeņu novadīšana sadzīves kanalizācijas tīklā pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja tiek nodrošināta sadzīves kanalizācijas tīklā novadītā ūdens apjoma uzskaite un par to ir noslēgts līgums ar kanalizācijas pakalpojumu sniedzēju.

67. No privātīpašumiem lietus kanalizācija jānovada īpašuma teritorijā esošā koplietošanas lietus kanalizācijas grāvī vai ielas teritorijā, ja tajā izveidota slēgta vai atvērta tipa lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēma, saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskiem noteikumiem.

68. Lietus ūdens caurvadīšanai un novadīšanai zemesgabalu īpašnieki drīkst ierīkot slēgtās drenāžas sistēmas saskaņā ar kompetentās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem.

3.2.5. Siltumapgāde

69. Alūksnes pilsētā un ciemos, veicot jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo vai publisko ēku projektēšanu, būves jānodrošina ar centralizēto siltumapgādi, ja tas ir tehniski iespējams. Šī prasība attiecas uz teritorijām, kuras robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā ir izbūvēti centralizētie siltumapgādes tīkli.

70. Lokālas katlu mājas aizliegts izvietot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā.

71. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

3.2.6. Gāzes apgāde

72. Gāzes apgādes risinājumi, precizētas esošo un plānoto pārvades gāzesvadu un to iekārtu novietnes, kā arī ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas, jāparedz detālplānojumos, būvprojektos, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

73. Būvprojektiem un detālplānojumiem, kuros paredzēta gāzes apgāde no gāzes vada, tehniskos noteikumus izsniedz un saskaņo attiecīgā kompetentā institūcija.

3.2.7. Elektroapgāde

74. Plānojot ielu/ceļu un ar tiem saistīto objektu novietojumu paralēli vai šķērsojumos ar 110kV gaisvadu elektrolīniju un tuvošanos tām, jānovērtē nepieciešamība veikt šo elektrolīniju pārbūvi, ievērojot spēkā esošo normatīvo aktu prasības.

75. 110kV elektrolīniju balstu novietojums jāiekļauj ārpus ielu sarkano līniju teritorijām.

76. Pārbūvējot esošās vai izbūvējot jaunas elektrolīnijas, izņemot līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un 330 kV, to izbūvi paredz ar pazemes kabeļu līnijām. Elektrisko tīklu gaisvadu izbūve ir pieļaujama gadījumos, ja to nosaka citi normatīvie akti vai tas attiecīgā teritorijā nav iespējams drošības iemeslu dēļ.

77. Ja jaunbūvējamu vai pārbūvējamu objektu nepieciešamās elektrības jaudas nodrošināšanai vajadzīga jauna transformatora apakšstacija, tā jānovieto ielu sarkano līniju robežās vai atsevišķā zemes vienībā.

78. Pie jaunām publiskām ēkām var paredzēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

3.2.8. Alternatīvā energoapgāde

79. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

80. Saules paneļus Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā aizliegts izvietot pret ielu vērstā ēkas fasādē un priekšpagalmā.

81. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

82. Ēkām, kas noteiktas kā valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi, saules paneļu izvietošana nav pieļaujama, izņemot gadījumus, ja saņemta par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas atļauja,

3.2.9. Elektronisko sakaru būves

83. Jaunu stacionāro sakaru tīkla komunikāciju, mastu un iekārtu izbūve un uzstādīšana atļauta visā novada teritorijā, iespēju robežās objektus paredzot esošo komunikāciju tuvumā. Brīvstāvošus sakaru pārraides torņus un mobilo sakaru bāzes stacijas aizliegts uzstādīt uz ēkām Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā, Pilssalā, kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās, parkos, ainavisko ceļu un skatupunktu vizūrās.

84. Ierīkojot vai pārbūvējot elektronisko sakaru tīklus, jāīsteno pāreja no gaisvadu un iekārto kabeļu līnijām uz pazemes kabeļu līnijām.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

3.3.1. Prasības ēku, inženierbūvju vai to daļu funkcionalitātes maiņai

85. Jebkuru ēku, inženierbūvju vai to daļu funkcionalitātes maiņu ir nepieciešams saskaņot būvvaldē normatīvo aktu noteiktā kārtībā. Ieplānotajai jaunajai funkcijai ir jāatbilst Apbūves noteikumu noteiktajām izmantošanas prasībām un teritorijas plānojumam, kā arī citiem spēkā esošiem normatīviem aktiem.

86. Nav pieļaujama tādu funkciju paredzēšana, kas pasliktina apstākļus blakus zemesgabalos, apgrūtina piekļūšanu, likumīgi uzsākto zemes izmantošanu un ēku un inženierbūvju ekspluatāciju vai pasliktina vides stāvokli. No jauna plānotā funkcija nedrīkst būt pretrunā ar Apbūves noteikumiem.

87. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt esošus dzīvokļus daudzdzīvokļu ēku pirmajos stāvos, ja tas nav paredzēts sākotnējā būvprojektā.

88. Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā (fasādē).

89. Par publiskām telpām aizliegts pārbūvēt daudzstāvu daudzdzīvokļu namu koplietošanas telpas.

3.3.2. Prasības pagalmiem

90. Galvenajai ēkai uz zemesgabala atkarībā no apbūves veida, ir viens vai vairāki pagalmi – priekšpagalms, iekšējais sānpagalms, ārējais sānpagalms, aizmugures pagalms (2. pielikums).

91. Priekšpagalmu nedrīkst apbūvēt, izņemot Apbūves noteikumos noteiktos gadījumus.

92. Zemes vienības daļu starp būvlaidi un ielas sarkano līniju nav atļauts apbūvēt, izņemot žoga izbūvi, ar noteikumu, ka, veicot inženiertīklu vai cita veida būvniecību ielas sarkanajās līnijās, nekustamā īpašuma īpašnieks būvniecības ieceres organizētāja noteiktajā termiņā to nojauc. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks žoga nojaukšanu noteiktajā termiņā nav veicis, to dara būvniecības ieceres organizētājs, kuram ir tiesības vērsties pret nekustamā īpašuma īpašnieku tādējādi radīto izdevumu atlīdzināšanai.

93. Viena zemesgabala pagalmu vai tā daļu, kas nepieciešama jebkurai ēkai vai inženierbūvei, nedrīkst uzskatīt par otra zemesgabala pagalmu vai tā daļu.

3.3.3. Prasības ēku novietojumam zemes vienībā, būvlaide

94. Ēku izvietojumu zemesgabalā jānosaka atbilstoši ugunsdrošības, insolācijas, sanitāro un citu normatīvo aktu prasībām.

95. Pilsētas teritorijā galvenā ēka jānovieto pie iedibinātās būvlaides, esošas apbūves gadījumā, teritorijās, kur nav iedibinātās būvlaides, galvenā ēka jānovieto pie noteiktās būvlaides, ja vien tā neatrodas ielu sarkanajās līnijās.

96. Teritorijās, kur apbūve ir primārais zemes izmantošanas veids, ielai vai autoceļam tuvāk jānovieto galvenā ēka. Palīgēkas jānovieto aiz galvenās ēkas vai būves zemesgabala dziļumā. Ja zemesgabals atrodas starp divām ielām vai autoceļiem, galvenā ēka jānovieto pret augstākas kategorijas ielu vai autoceļu.

97. Viensētu apbūvei un pašizklaides objektu apbūvei var būt brīvs ēku izvietojums – jāizvērtē katra zemesgabala ainavas un stādījumu saglabāšanas iespējas pirms galvenās ēkas novietnes izvēles.

98. Nevienas ēkas neviena daļa nedrīkst projicēties ārpus tā zemesgabala robežas, uz kuras tā atrodas, izņemot:

98.1. ja iedibināta būvlaide sakrīt ar sarkano līniju, tad būves daļa drīkst projicēties uz ielas pusi līdz 0,5 m aiz sarkanās līnijas un ne zemāk kā 3m virs ietves līmeņa,

98.2. ja ir saņemta kaimiņu zemes vienības īpašnieka piekrišana.

99. Ja kaimiņi vienojas, ka ēka izvietojama tieši pie zemesgabala robežas, tad ēkas siena, kas atrodas uz robežas, jāveido kā ugunsdroša ar iespēju blakus zemes vienības īpašniekam piebūvēt pie tās ēku. Tādā gadījumā jumts jāveido ar kritumu uz savas zemes vienības pusi.

100. Jaunās apbūves teritorijās pilsētā un ciemos, kur nav izveidots ielu tīkls vai iedibināta būvlaide, starp ielas sarkano līniju un būvlaidi jāievēro šādi minimālie attālumi:

100.1. gar B kategorijas (tranzīta) ielām – ne mazāk kā 6 m,

100.2. gar C kategorijas (maģistrālās nozīmes) ielām – ne mazāk kā 6 m,

100.3. gar D kategorijas (pilsētas nozīmes) ielām – ne mazāk kā 6 m,

100.4. gar E kategorijas (vietējās nozīmes) ielām – ne mazāk kā 3 m.

101. Būvlaides gar autoceļiem un dzelzceļiem, ārpus pilsētas un ciemiem, piemēro atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

102. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

103. Minimālie attālumi no mēslu krātuvēm, komposta kaudzēm, apkures katliem, sausajām tualetēm, t.i. objektiem, kas var būt pastāvīgu smaku avoti, līdz kaimiņu zemes vienības robežai jānosaka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

104. Būvējot ēku koku tuvumā, attālumam līdz ēkai jābūt koka vainaga platumā, vai tās pašas sugas pieauguša koka vainaga vidējā izmēra platumā.

105. Apbūve (izņemot esošās inženiertehniskās būves) aizliegta ne tuvāk kā 6m no virszemes ūdenspobjektu aizsargjoslas.

3.3.4. Prasības palīgēkām

106. Palīgēkas nedrīkst ierīkot:

106.1. priekšpagalmā vai stūra zemesgabala gadījumā, ārējā sānpagalmā,

106.2. zemesgabala galvenās ēkas vizuālās uztveres priekšlaukumā un aizsegt skatu no ielas uz galveno ēku, ja galvenā ēka izvietota zemesgabala dziļumā,

107. Palīgēkā aizliegts ierīkot pastāvīgas dzīvojamās telpas.

3.3.5. Prasības būvēm dzīvniekiem

108. Alūksnes pilsētā aizliegta jaunu būvju lauksaimniecības dzīvniekiem būvniecība, t.sk. esošu būvju lietošanas veida maiņa.

109. Ciemu teritorijās dzīvniekiem paredzētās būves (kūtis) atļauts izvietot tikai lauksaimniecības teritorijās (L), un to kopējā platība nedrīkst pārsniegt 60 m².

110. Ciemu teritorijā, kur ir atļauta lauksaimniecības dzīvnieku turēšana, tiem paredzētu ēku (kūti) nedrīkst ierīkot priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā,

111. Jaunas kūtis ar kopējo platību virs 60 m^2, izņemot esošas rūpnieciskās ražošanas teritorijas (R), ar esošu (vēsturisku) kūts apbūvi, atļauts izvietot lauku teritorijās ārpus pilsētas un ciemiem, ja tiek nodrošinātas veterinārās, higiēniskās, vides un dzīvnieku labturības prasības, un veikti pasākumi aizsardzībai pret troksni, smakām. Plānojot jaunas lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai paredzētas būves, ievēro Vispārīgajos apbūves noteikumos noteiktos minimālos attālumus un ievērot uz dzīvnieku novietnēm attiecināmos normatīvos dokumentus.

3.3.6. Insolācija un apgaismojums

112. Insolācijas nodrošināšanai starp dzīvojamām ēkām jāievēro 8 m attālums. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemta kaimiņa/-u rakstiska piekrišana.

113. Ielu, laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot virs ielām iekārtus vai pie stabiem piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī laukuma vai skvēra robežās.

114. Laukumu un skvēru apgaismošanai atļauts izmantot apgaismes ķermeņus uz stabiem. Atļauts dažāds stabu augstums un apgaismes ķermeņu veids, bet tam jābūt saskanīgam katra laukuma vai skvēra robežās.

115. Izvietojot apgaismes ķermeņus sabiedriskās vietās, jāievēro, lai to novietojums netraucē satiksmes kustības drošību un nepasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus.

3.3.7. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana

116. Atklāta ārpustelpu uzglabāšana nav atļauta:

116.1. priekšpagalmā vai stūra zemes vienības gadījumā – ārējā sānpagalmā, izņemot tirdzniecības objektos uz konkrētas lietas tirdzniecības laiku,

116.2. tuvāk par 3 m no zemesgabala robežas.

117. Lauku teritorijās atklāta āra (ārpustelpu) uzglabāšana ir atļauta visās teritorijās, izņemot normatīvajos aktos noteiktajās vietās, kā arī teritorijās, kas īpaši norādītas detālplānojumā.

3.3.8. Prasības ēku fasādēm, jumtiem, būvju konstruktīvajām daļām un elementiem

118. Katram ēkas īpašniekam, lietotājam un apsaimniekotājam atbilstoši Alūksnes novada pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem ir jāuztur kārtībā ēkas fasādes, jumts, ūdens notekcaurules un teknes. Ēku fasādes krāsošana pilsētā un ciemos jāveic saskaņā ar būvvaldē saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptēto krāsojumu.

119. Katras ēkas, kura robežojas ar ietvi, ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens teknei un notekcaurulei, vai citai lietus ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu gājēju kustību. Savāktie lietus ūdeņi nedrīkst tikt novadīti uz ietves.

120. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju logu nomaiņu pret citāda dalījuma logiem jāveic atbilstoši mājas fasādes projektam (projekts satur mājas fasādes kopējo risinājumu).

121. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās aizliegts gar esošu ēku fasādēm izbūvēt metāla skursteņus, dūmeņus. Veicot jaunu skursteņu izbūvi esošām ēkām, to apdarei pielietojama apmetuma vai ķieģeļu apdare. Jaunas būvniecības gadījumā tiem jābūt integrētiem ēkas arhitektūrā.

122. Virs skatlogiem – vitrīnām atļauts izbūvēt markīzes, kas neprojicējas brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un kuru apakšējā mala ir vismaz 2,2 m virs ietves.

123. Nav atļauta patvaļīga jaunu skatlogu un durvju ierīkošana esošajās ēkās.

124. Alūksnes pilsētā (izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijās (R) un tehniskās apbūves teritorijās (TA)) fasāžu apdarē aizliegts izmantot pusapaļu dēļu apdari (guļbūves imitāciju), kā arī neapšūtas apaļkoka guļbūves, plastmasas materiālu apdari, rūpnieciskām teritorijām paredzētos metāla apdares materiālus (piem. metāla trapecveida profilu, sendviča tipa paneļus u.c.) Ēkas fasādes apdarē jāizmanto augstvērtīgi apdares materiāli.

125. Alūksnes pilsētā, veicot logu nomaiņu iedibinātas (esošas) apbūves teritorijās, jāsaglabā logailu proporcijas un dalījums atbilstoši ēkas arhitektoniskajam veidolam. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt vienlaidu loga iestiklojums bez dalījuma.

126. Veicot jumta nomaiņu Alūksnes pilsētā, jāievēro šādi nosacījumi:

126.1. pieļaujamie jumtu toņi – pelēks, cinkota skārda, sarkans vai brūns,

126.2. jumta segumos, ja plānots izmantot metāla ieseguma materiālus, izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijas, pieļaujams izmantot tikai klasisko valcprofilu vai cinkotā skārda loksnes, tās iestrādājot tradicionālā lokšņu dalījumā un locījumā ar dubultiem stāviem locījumiem vertikālajām šuvēm un dubultiem gulošiem ielokiem horizontālām šuvēm vai tam analogu rūpnieciski ražotu neprofilētu, krāsotu lokšņu skārda segumu.

127. Ja ēka ir kopīpašums un katrai ēkas daļai ir savs īpašnieks, veicot ēkas atjaunošanu, abu ēku daļām jābūt vienādiem apdares materiāliem un jumta segumam.

3.3.9. Prasības kultūras pieminekļu (ēku) un kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai

128. Ēkas fasādes daļas pārveidošanai izstrādā būvprojektu atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

129. Pārbūvējot, restaurējot vai atjaunojot ēkas, kurām noteikts valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss, aizliegts vienkāršot fasāžu arhitektūru, pārveidot vai likvidēt redzamos arhitektoniskos veidojumus vai to daļas (rustikas, portālus, logu apmales, dzegas, jumta logus, slēģus u.c.).

130. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas atbilst vēsturiskajai būvtradīcijai, ievērojot šādas prasības:

130.1. fasādes apdarēs aizliegts lietot plastmasas (PVC) un guļbūves imitāciju,

130.2. nav pieļaujama ēku fasāžu vienkāršošana un vēsturisko arhitektonisko detaļu likvidēšana, kā arī logu un durvju ailu kompozicionālā dalījuma un proporciju izmaiņas,

130.3. ēkām atjaunojams krāsojums atbilstoši mākslinieciski arhitektoniskās izpētes ieteikumiem un restaurācijas projektam. Pirms krāsošanas darbiem obligāta sākotnējās apdares fiksācija un krāsu pases izstrādāšana,

130.4. ēkām aizliegts oriģinālos logus un durvis nomainīt ar citu materiālu izstrādājumiem.

131. Pie ēku fasādēm, kas vērstas pret ielu, aizliegts novietot elektrosadales un sakaru iekārtu kastes un redzamā vietā piestiprināt kabeļus, antenas, kondicionierus, ventilatorus, tehniskās iekārtas (vēdināšanas un dzesēšanas iekārtas un to daļas u.c.) un tml. elementus, kas maina fasādes raksturu vai ietekmē ēku siluetu un ielas ainavu.

132. Esošās kultūrvēsturiskās ēkas bojāejas gadījumā, apbūve atjaunojama vēsturiskajā vietā un būvapjomā. Jaunbūve jāprojektē pieskaņota kopējam apbūves mērogam, raksturam un tonalitātei, vēsturiskajai apbūvei raksturīgājā apjomā.

3.3.10. Ēkas vai inženierbūves krāsu pases saskaņošanas kārtība

133. Vispārējās prasības ēkas/inženierbūves fasādes krāsojumam:

133.1. izstrādājot ēkas/inženierbūves krāsojuma priekšlikumu, jāsaglabā konkrētās pilsētas daļas kā vienota pilsētbūvnieciskā ansambļa kultūrvēsturiskā vērtība,

133.2. fasāžu apdarē ieteicams veidot ielas apbūves ainavā vizuāli integrētu, tonāli sabalansētu fasāžu krāsu salikumu, izvairoties no krasi atšķirīgiem, tonāli nesaderīgiem, agresīviem akcentiem,

133.3. nav atļauts tāds krāsojums un apdares veids, kas kompozicionāli vai krāsu izvēles ziņā kontrastē ar apkārtējo apbūvi,

133.4. krāsojamam jāatbilst arhitektūras stila īpatnībām un vēsturiskajām tradīcijām,

133.5. fasāžu pamatplaknēm nav pieļaujams tīru toņu pielietojums,

133.6. perimetrālās apbūves teritorijā fasādēm jāveido harmonisks, tonāli sabalansēts krāsojums (blakus esošu ēku/būvju fasādēm nav pieļaujams krasi atšķirīgs, kontrastējošs, no konteksta izrauts, kā arī vienā tonī risināts krāsojums),

133.7. iedibinātas apbūves situācijā fasādi krāso atbilstoši vēsturiskajai būvniecības tradīcijai un apkārtējās apbūves raksturam,

133.8. aizliegts krāsot fasādes fragmentu, jākrāso ēkas/fasādes daļa arhitektoniskā dalījuma robežās (cokols, cokolstāvs, pretugunsmūris u.c.).

134. Prasības vēsturiskās apbūves fasāžu krāsojumam:

134.1. lietojams oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai līdzvērtīgs krāsu sastāvs,

134.2. jāizmanto konkrētā vidē iederīgi tradicionālie materiāli,

134.3. aizliegts krāsot dabisko akmeni, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, kā arī veikt fasādes krāsošanu uz nesagatavotas pamatnes.

135. Ēkas fasādes un (vai) jumta ieseguma krāsošanai ēkas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs iesniedz saskaņošanai krāsu pasi (2 eksemplāros, ja iesniedz papīra formātā ). Būvvalde izskata un pieņem lēmumu par krāsu pases saskaņošanu vai par atteikumu saskaņot krāsu pasi.

136. Krāsu pase sastāv no:

136.1. fasādes krāsu risinājuma:

136.1.1. apkārtējās vides visaptverošas krāsainas fotofiksācijas,

136.1.2. krāsainas fasādes krāsojuma vizualizācijas vides kontekstā (datorsalikuma, fotomontāžas vai zīmējuma) ar krāsu izvilcēm, iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā,

136.1.3. krāsainiem krāsojuma paraugiem (izmērs 1,5 x 3 cm) ar numuriem pēc izvēlētā krāsu un apdares materiālu kataloga. Krāsojums norādāms jumta segumam, sienu apdarei, dekoratīvajiem elementiem, logu rāmjiem, durvīm, slēģiem, vārtiem, žogiem, margām, cokolam, cokolstāvam, metāla konstrukcijām un elementiem,

136.2. citiem dokumentiem, atļaujām vai saskaņojumiem, ja to nosaka normatīvie akti.

3.3.11. Prasības būvprojektu detalizācijai

137. Ēkām pilsētā, kuru fasādes redzamas no ielas, ēkām ainaviski vērtīgos skatu punktos vai ceļu posmos, lai tās iekļautos pilsētvidē vai ainavā, būvniecības dokumentācijā ēkas jaunbūvei vai pārbūvei, skarot ēkas būvapjomu un fasādes, dokumentācijā jānorāda – krāsu pase, izmantojamie apdares materiāli, logu dalījums un ēkas vizualizācija vides kontekstā.

138. Vizualizācija vides kontekstā vai ielas notinums ietver apkārtējo ielas telpu (iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā).

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

3.4.1. Publiskā ārtelpa

139. Publiskās ārtelpas infrastruktūra jāveido atbilstoši universālā dizaina principiem, lai tajā būtu ievērotas vides pieejamības prasības dažādām sabiedrības grupām – personām ar funkcionāliem traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem u.tml.

140. Publiskos objektus, tai skaitā publisko pasākumu vietas un atpūtas vietas dabā, jānodrošina ar tualetēm, kas iekārtotas, ievērojot vides pieejamības prasības un paredzot vietu papildu tualešu izvietošanu publisko pasākumu laikā.

141. Atpūtas vietas jāiekārto atbilstoši higiēnas un vides aizsardzības prasībām, kā arī jāparedz atkritumu savākšanas vietas. Publisku masu pasākumu vietās un atpūtas vietās dabā jāparedz iespēja īslaicīgai lielas ietilpības auto novietņu nodrošināšanai, ņemot vērā paredzamo apmeklētāju skaitu.

142. Sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības nojumes, kioski un/vai āra kafejnīcas) tiešā saistībā ar esošiem tirdzniecības vai pakalpojumu objektiem jāiekārto saskaņā ar pašvaldības atļauju un spēkā esošiem normatīviem aktiem.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

3.5.1. Aizsardzība pret trokšņiem, smakām un vibrāciju

143. Teritorijās, kur nepieciešama esošās dzīvojamās un publiskās apbūves vai atsevišķu objektu aizsardzība pret ražošanas uzņēmumu un transporta radītajiem trokšņiem un piesārņojumu, jāparedz prettrokšņa sienas ierīkošana. Prettrokšņa sienu drīkst izbūvēt kā atsevišķu konstrukciju vai žogu, ierīkot kā blīvu stādījumu joslu vai izveidot zemes uzbērumu tā īpašuma robežās, uz kura atrodas norobežojošais objekts.

144. Vietās, kur tehniskās un ražošanas apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās apbūves vai publisko objektu teritorijām (publiskā apbūve un labiekārtota publiskā ārtelpa), piesārņojuma radītājam jānodrošina citās apbūves vai labiekārtotas publiskās ārtelpas teritorijās esošo zemes vienību aizsardzība pret troksni, smakām un vibrāciju, kā arī ainaviski nepievilcīgu skatu aizsegšana. Negatīvās ietekmes novēršanas pasākumi jāveic zemes vienībās, kur izvietots objekts.

145. Vietās un teritorijās ar paaugstinātu trokšņa līmeni un/vai paaugstinātu vibrāciju jāveic trokšņu un/vai vibrācijas samazināšanas pasākumi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3.5.2. Prasības degvielas un gāzes uzpildes stacijām

146. Projektējot, būvējot un ekspluatējot degvielas un sašķidrinātās gāzes uzpildes stacijas (DUS un GUS) un citus riska objektus, jāievēro normatīvo aktu prasības.

147. Servisa objekti, tai skaitā degvielas un gāzes uzpildes stacijas, jāparedz pie valsts un vietējas nozīmes autoceļiem ar ātruma ierobežojumu 50 km/h, pamatā bez tiešiem pieslēgumiem valsts autoceļiem, kur pēc transportbūvju projektēšanas normatīviem atrisināti visi ar satiksmes drošību saistītie jautājumi.

148. Degvielas un gāzes uzpildes stacijas nav atļauts izvietot:

148.1. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā,

148.2. valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās, kā arī kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās,

148.3. plūdu riska teritorijās,

148.4. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas, parku un mikroliegumu teritorijās,

148.5. citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

149. Degvielas uzpildes stacijās, izņemot pašapkalpošanās degvielas uzpildes stacijas, jāierīko publiski pieejamas tualetes.

150. Degvielas uzpildes staciju tvertnes un pildnes jāizvieto speciālos laukumos, ievērojot šādus minimālos attālumus no degvielas pildnēm vai degvielas pazemes rezervuāriem:

150.1. ne mazāks par 25 m līdz dzīvojamām un publiskām ēkām,

150.2. ne mazāks par 25 m līdz mežu masīviem.

151. Degvielas uzpildes stacijās jāparedz lietus notekūdeņu savākšana un attīrīšana, kā arī novērojumu tīkla izveide pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes kontrolei. Gāzes uzpildes stacijām jābūt nodrošinātām ar lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtām.

3.5.3. Plūdu riska teritorijas:

152. Plūdu riska teritorijas apsaimnieko atbilstoši funkcionālajā zonā noteiktajam teritorijas izmantošanas veidam, cik tas nav pretrunā citu normatīvo aktu prasībām,

153. nav atļauta notekūdeņu savākšanas attīrīšanas iekārtu izbūve,

154. pārējo Alūksnes novadā esošo upju un ezeru applūstošo teritoriju robeža, kas nav attēlota teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā, jānosaka lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī saņemot kompotentu iestāžu atzinumu par applūšanas iespējamību.

155. Piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas.

155.1. Piesārņotajās un potenciāli piesārņotajās teritorijās, kas reģistrētas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā, aizliegts plānot jaunu dzīvojamo apbūvi, izglītības iestādes, ārstniecības iestādes un pašizklaides teritorijas,

155.2. pirms jaunas izmantošanas uzsākšanas vai būvniecības, veic augsnes, grunts un pazemes ūdeņu piesārņojuma izpēti un piesārņojuma līmeņa novērtējumu, nepieciešamības gadījumā, veic teritorijas sanāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.6. PRASĪBAS RELJEFA UN AUGSNES VIRSKĀRTAS AIZSARDZĪBAI, MELIORĀCIJAS SISTĒMU UN HIDROTEHNISKO BŪVJU IERĪKOŠANAI UN SAGLABĀŠANAI

156. Nav pieļaujamas patvaļīgas reljefa izmaiņas. Projektētās reljefa izmaiņas nedrīkst radīt apdraudējumu pieguļošajām zemes vienībām un apbūvei tajās, kā arī traucēt dabīgo noteci.

157. Projektētās nogāzes jānodrošina pret izskalošanu.

158. Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana jāveic atbilstoši Meliorācijas likuma prasībām.

159. Meliorācijas sistēmu aizliegts pārveidot, ja pārbūves rezultātā tiek pasliktināts blakus esošo zemju gruntsūdens režīms. Meliorācijas sistēmas pārveidojums, kas ietekmē blakus esošos zemesgabalus, jāsaskaņo ar šo blakus esošo zemes vienību īpašniekiem.

160. Teritorijās, kur novadgrāvju aizsargjoslas platumus nenosaka Aizsargjoslu likums, apbūvi zemes vienībā nedrīkst izvietot tuvāk par 4 m, pilsētā un ciemos – tuvāk par 3 m, bet blīvas savrupmāju apbūves teritorijās – tuvāk par 2 m no grāvja malas. Dzīvžogus drīkst stādīt 2 m no grāvja malas.

161. Aizliegts mākslīgi sašaurināt esošo grāvju platumus.

3.7. DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE

162. Derīgos izrakteņus Alūksnes novada teritorijā var iegūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uz sauszemes vai ūdeņos teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā noteiktajās funkcionālajās zonās.

163. Derīgo izrakteņu ieguve ir atļauta visās būvmateriālu izejvielu, kūdras, sapropeļa, saldūdens kaļķiežu atradnēs, kur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir vai tiek akceptēti A un/vai N kategorijas krājumi (ja atradnes nav uzrādītas teritorijas plānojuma grafiskajā daļā, bet to pamato ar ģeoloģiskās izpētes datiem) un kas nav pretrunā ar citiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem.

164. Jaunu derīgo izrakteņu ieguves vietu ierīkošana vai esošo paplašināšana nav atļauta:

164.1. tuvāk par 300 m no pilsētas un ciemu robežām. Pašvaldība var lemt par atļauju veikt jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas ierīkošanu, nosakot mazāku attālumu kā 300m, pie nosacījuma, ja plānotā darbība nerada vides kvalitātes pasliktināšanos un tiek ievēroti visi noteiktie vides aizsardzības pasākumi,

164.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to nosaka normatīvie akti, izņemot gadījumus, ja veikta ietekmes uz vidi procedūra un ir saņemts atbildīgās institūcijas saskaņojums,

164.3. kultūras pieminekļu teritorijās vai aizsargjoslās, izņemot gadījumus, ja saņemts par kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību atbildīgās institūcijas saskaņojums,

164.4. pie ainaviskajiem ceļiem un ainavisko skatu vērsuma līnijās to redzamības zonā, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi,

164.5. Alūksnes pilsētā un ciemu teritorijās,

164.6. tuvāk par 50m no citam īpašniekam piederošas zemes vienības robežas vai zemes vienībā esošas citam īpašniekam piederošas ēkas, izņemot, ja pieguļošās zemes vienības vai ēkas īpašnieks rakstiski piekrīt derīgo izrakteņu ieguvei mazākā attālumā no savā īpašumā esošās zemes vienības.

165. Rekultivācijas veids – apmežošana, ūdenskrātuve vai lauksaimnieciska izmantošana (kultivēto ogu audzēšana purvos). Rekultivējot kūdras ieguves vietas, primāri izskata iespēju veikt renaturalizāciju (purvam raksturīgās vides atjaunošanu).

166. Derīgo izrakteņu karjeru izstrādātāji nav tiesīgi pasliktināt kravu transportēšanā izmantojamo ceļu seguma kvalitāti neatkarīgi no ceļu īpašuma piederības.

167. Pie ezeriem pieguļošajās teritorijās atļauta iegūtā sapropeļa uzglabāšana un tehnoloģiskajā procesā nepieciešamo iekārtu vai rūpniecības uzņēmuma ārpus ezera aizsargjoslas izvietošana.

168. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

3.8. PRASĪBAS MĀKSLĪGO ŪDENSTILPJU UN GRĀVJU IERĪKOŠANAI

169. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

170. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 4 gadu laikā nav piepildījies ar ūdeni, jāveic teritorijas rekultivācija.

171. Ja dīķa rakšanas laikā tiek iegūti derīgie izrakteņi, nav atļauta to drupināšana vai šķirošana, izņemot gadījumus, ja dīķis tiek ierīkots ražošanas objektu apbūves teritorijā.

172. Ūdens teritorijās jāievēro Daugavas upju baseina apgabala apsaimniekošanas plānā un Gaujas upju baseina apsaimniekošanas plānā noteiktie Pamata pasākumi un Papildus pasākumi, kas īstenojami arī Alūksnes novada teritorijā.

3.9. PRASĪBAS LAUKSAIMNIECĪBĀ IZMANTOJAMĀS UN MEŽA ZEMES LIETOŠANAS KATEGORIJAS MAIŅAI

173. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (turpmāk – lauksaimniecības zemes) lietošanas veida maiņa un meža zemes atmežošana jāveic atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

174. Mākslīgām ūdenstilpēm, kuru platība nepārsniedz 0,1 ha, lauksaimniecības zemes lietošanas mērķa maiņa nav nepieciešama.

175. Lauksaimniecības zemes apmežošana ir aizliegta, ja izpildās vismaz viens no uzskaitītajiem kritērijiem:

175.1. lauksaimniecības zemēs, kurās lauksaimniecības zemesgabala kopējā vienlaidus platība (neņemot vērā zemes vienību robežas) ir lielāka par 10 ha (katru gadījumu izvērtējot atsevišķi),

175.2. ja zeme atrodas vērtīgu ainavu teritorijās, kas noteiktas novada ainavu plānojumā, kā arī ap kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs,

175.3. ja lauksaimniecības zeme iegūta likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28.¹ panta kārtībā,

175.4. ja zemes vienība atrodas ciemu teritorijā,

175.5. ja apmežošana nav atļauta citos spēkā esošajos normatīvajos aktos.

176. Lauksaimniecības zemju apmežošana ir atļauta:

176.1. ja zemesgabals atrodas atsevišķi no citiem lauksaimniecības zemes nogabaliem, tam nav tiešas piekļuves pašvaldības/valsts autoceļam vai to nenodrošina servitūta ceļš, vai tam ir apgrūtināta piekļuve,

176.2. ja zemesgabals atrodas mežainā apvidū, vismaz 70 % no zemes vienībai pieguļošajām teritorijām ir meža zemes, vai ir jau sākusies meža ieaugšana ar pašizsēju,

176.3. pārmitrās nemeliorētās platībās,

176.4. mazauglīgās zemēs, kuru lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums ir mazāks par 31 balli.

177. Meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošana (tajā skaitā, zemes vienības robežu un situācijas plāna maiņa no meliorētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz mežu) ir atļauta, ja ir ievērotas Meliorācijas likumā noteiktās prasības.

178. Minimālie attālumi no ierīkojamās jaunaudzes:

178.1. līdz zemes vienības robežai, ja kaimiņu zemes gabals ir lauksaimniecības zeme – 10 m,

178.2. līdz dzīvojamai mājai kaimiņu zemes gabalā – 50 m.

3.10. ŽOGI

179. Zemesgabalu drīkst iežogot:

179.1. vispārējā gadījumā – pa zemes vienību robežām,

179.2. stūra zemes vienībās – pa redzamības brīvlauku robežām,

179.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības,

179.4. pārējos gadījumos, t.sk. stādu audzētavas, savvaļas dzīvnieku turēšana iežogotās platībās, žogs jaunaudžu pasargāšanai no mežu zvēru postījumiem, u.c., atbilstoši objekta funkcionālajām prasībām, neierobežojot servitūta tiesības,

179.5. gar atklātiem grāvjiem un ūdensnotekām – pa ekspluatācijas aizsargjoslu robežām, žogu konstrukcijām gar novadgrāvjiem jābūt viegli transformējamām un nojaucamām.

180. Žoga vārtu atvērums nedrīkst traucēt gājēju un transporta kustību.

181. Lai nodrošinātu esošo inženierbūvju darbību un to apkalpošanu, vietās, kur atrodas virszemes inženierbūves, žogos jāveido "kabatas".

182. Ar žogu aizliegts noslēgt publisku pieeju publiskajiem ūdensobjektiem un servitūtiem, kā arī citas publiskas ārtelpas.

183. Žogu augstums un caurredzamība:

183.1. priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogiem gar ielām un laukumiem, kā arī robežžogiem starp ēku un sarkano līniju slēgtās (perimetrālās) apbūves gadījumā, jābūt no 0,5 m – 1,6 m augstiem. Tiem jābūt vismaz 30 % caurredzamiem (skatā perpendikulāri pret žoga plakni) vai tie jāveido kā dzīvžogi (uz dzīvžogiem caurredzamības nosacījumi neattiecas),

183.2. pieļaujams izbūvēt blīvus līdz 1,8 m augstus žogus, kas piekļaujas iekšējam sānpagalmam un aizmugures pagalmam,

183.3. dzīvžogiem pret ielu jābūt ne augstākiem par 1,6 m, pret kaimiņa zemes vienību pieļaujami līdz 1,8 m augstumam.

183.4. ražošanas iestāžu apbūves teritorijās žogus var veidot ne augstākus par 2,2 m. Pieļaujams izvietot necaurredzamus žogus, ja tas nepieciešams slēgtas ražošanas zonas nodrošināšanai.

184. Žogos aizliegts izmantot dzeloņstiepļu (ja to nenosaka normatīvie akti) vai tām pielīdzinātu materiālu, kā arī koka, metāla, plastmasas atgriezumus.

185. Pilsētas teritorijā aizliegts izmantot lauksaimniecības žogus, zedeņu žogus un stiepļu žogus, kur stieples diametrs ir mazāks par 3 mm, skārda, betona plākšņu žogus, izņemot rūpnieciskās apbūves teritorijas.

186. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu, iebraucamo ceļu un laukumu teritorijā.

187. Žogos nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un betonu.

188. Priekšpagalmu un ārējo sānpagalmu žogos gar ielām un laukumiem stiepļu žogs jāizmanto tikai kombinācijā ar dzīvžogu.

189. Ja zemes vienības robeža ir tuvāk ielai kā sarkanā līnija vai pašvaldības autoceļa aizsargjosla, atļauts būvēt/stādīt žogu pa zemes gabala robežu ar nosacījumu, ka inženiertīklu izbūves vai citas būvniecības sarkanajās līnijās gadījumā, žogs īpašniekam jānojauc par saviem līdzekļiem.

190. Priekšpagalmos žogi jāuzstāda vienā joslā, vienādā attālumā no ceļa, lai veidotos vienota līnija. Ielas posma robežās žoga tonālais risinājums jāpieskaņo esošajai krāsu gammai.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

191. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

192. Savrupmāju apbūve (11001).

193. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

194. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): izņemot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus, automazgātavas.

195. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): viesu māja vai tai līdzīga tūristu naktsmītne līdz 20 vietām, tūrisma, sporta nomas punkts.

196. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

197. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

198. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

199. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

200. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

201. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

202. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.1.1.4. Apbūves parametri

4.1.1.5. Citi noteikumi

204. Papildizmantošanu pieļaujams realizēt ne vairāk kā 50 % no funkcionālai zonai noteiktā maksimālā apbūves blīvuma.

205. Zemesgabala minimālā fronte:

205.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

205.2. ciemos – 30 m.

206. Ēku skaits zemes vienībā:

206.1. Alūksnes pilsētā – viena galvenā ēka ar divām palīgēkām,

206.2. ciemu teritorijās – ievērojot apbūves rādītājus.

207. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.3. apakšnodaļu.

208. Īpašumā Pils ielā 4, Alūksnē, uzsākot apbūvi, maksimāli jāsaglabā esošie dendroloģiskie stādījumi.

209. Jauna apbūve Alūksnes ezera krastos atļauta ar nosacījumu, ka notekūdeņu savākšanai tiek nodrošināts pieslēgums kopējam kanalizācijas tīklam, vai, ja tas nav iespējams, tiek izbūvētas lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.

210. Saimnieciskās darbības veikšana atļauta tikai ar nosacījumu, ja netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai, t sk. nepieciešamību saimnieciskās darbības veikšanai saņemt saskaņojumu no blakus zemju īpašniekiem.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

211. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir apbūve, ko pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar būvēm, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, tai skaitā dzīvošanai, bet papildus izmantošana – citu atļauto būvju būvniecība un teritorijas izmantošana.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

212. Savrupmāju apbūve (11001).

213. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

214. Dārza māju apbūve (11003).

215. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

216. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.1.2.4. Apbūves parametri

4.1.2.5. Citi noteikumi

218. Zemesgabala minimālā fronte – 20 m.

219. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.3. apakšnodaļu.

220. Esošo dārza māju pārbūve par dzīvojamām ēkām pastāvīgai dzīvošanai vai jaunu ģimenes dzīvojamo māju būvniecība atļauta, ja tiek ievērotas normatīvo aktu prasības.

221. Dārza mājām, kas atrodas uz zemes gabaliem, kas ir mazāki par Apbūves noteikumos noteikto minimālo platību, atļauta to pārbūve par dzīvojamo māju, ievērojot apbūves blīvuma un intensitātes rādītājus.

222. Saimnieciskās darbības veikšana atļauta tikai ar nosacījumu, ja netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

223. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

224. Savrupmāju apbūve (11001).

225. Rindu māju apbūve (11005).

226. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

227. Biroju ēku apbūve (12001): t.sk. telpas individuālā vai biroja darba vajadzībām, ar nosacījumu, ka netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi (troksnis, smakas un cita veida piesārņojums).

228. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): atsevišķā zemes vienībā vai atsevišķas telpas dzīvojamo namu pirmajos stāvos.

229. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

230. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

231. Sporta būvju apbūve (12005).

232. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

233. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

234. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

235. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

236. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

237. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

238. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

239. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.2.1.4. Apbūves parametri

4.2.1.5. Citi noteikumi

241. Papildizmantošanu pieļaujams realizēt ne vairāk kā 70 % no funkcionālai zonai noteiktā maksimālā apbūves blīvuma.

242. Nevienu mazstāvu daudzdzīvokļu māju nedrīkst būvēt vai pārbūvēt, neparedzot pieslēgumu centralizētā ūdensvada un kanalizācijas tīklam.

243. Saimnieciskās darbības veikšana atļauta tikai ar nosacījumu, ja netiek pasliktināti kaimiņu dzīves apstākļi ar trokšņa, smaku vai cita veida piesārņojumu. Pašvaldība katrā atsevišķā gadījumā izvērtē potenciālo saimniecisko darbības ietekmi un izvirza nosacījumus tās atļaušanai vai aizliegšanai.

244. Prasības tirdzniecības un pakalpojumu objektu (atsevišķas telpas ārstniecības un veselības aprūpes iestādei, kultūras iestādei, izglītības iestādei, pārvaldes iestādei, kā arī telpas sporta nodarbībām u.c.), izvietošanai daudzdzīvokļu namu pirmajos stāvos noteiktas 3.3.2. apakšnodaļā.

245. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.3. apakšnodaļu.

246. Ēku skaits zemes vienībā: viena galvenā ēka ar divām palīgēkām.

247. Zemesgabala minimālā fronte:

247.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

247.2. ciemos – 30 m,

247.3. rindu mājas vienai sekcijai – 7,5 m.

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

248. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem un vairāk stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

249. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

250. Rindu māju apbūve (11005).

251. Biroju ēku apbūve (12001).

252. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

253. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

254. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

255. Sporta būvju apbūve (12005).

256. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

257. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

258. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

259. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmes un viesnīcas.

260. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

261. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

262. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

4.3.1.5. Citi noteikumi

264. Zemesgabala minimālā fronte – 50 m.

265. Ēku skaits zemes vienībā – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

266. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.3. apakšnodaļu.

267. Ēku būvniecība jaunajās apbūves teritorijās jāuzsāk pēc ielu (ceļu) un pieejamo inženiertīklu izbūves.

268. visām jaunveidojamām daudzstāvu apbūves teritorijām jānodrošina centralizēta ūdensapgāde, siltumapgāde un kanalizācija.

269. Sporta būvi nedrīkst ierīkot starp ielas sarkano līniju un būvlaidi.

270. Atkritumu konteineru laukumi jāierīko aizēnotās, labi vēdināmās vietās. Pie atkritumu konteineru laukumiem jāparedz piebrauktuves.

271. Ja iekšpagalmā izveidojusies daudzdzīvokļu mājai nepiesaistīta teritorija, kuru veido viena zemes vienība, jaunai apbūvei jāizstrādā visu saistīto zemes vienību teritorijas detālplānojums.

272. Vienlaicīgi ar daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekta izstrādāšanu, jāizstrādā šo ēku pagalmu labiekārtojuma plāns, nodrošinot tajā vietu rotaļu laukumiem dažāda vecuma bērniem, atpūtas vietām un atkritumu konteineru laukumiem.

273. Ierīkojot publisku objektu dzīvojamās mājās, jānodrošina autostāvvietas apmeklētājiem, personālam un preču piegādātājiem, nesamazinot mājas iedzīvotājiem paredzēto autostāvvietu skaitu.

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

274. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

275. Biroju ēku apbūve (12001).

276. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

277. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

278. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

279. Sporta būvju apbūve (12005).

280. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

281. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

282. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

283. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

284. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas vai patversmes.

285. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

286. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

287. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

4.4.1.5. Citi noteikumi

289. Zemesgabala minimālā fronte:

289.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

289.2. ciemos – 30 m.

290. Ēku skaits zemes vienībā – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

291. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.3. apakšnodaļu vai ievērojot iedibināto būvlaidi.

292. Galvenās ieejas publiskās ēkās vai telpās jāizvieto pret ielu vērstā fasādē.

293. Jaunai apbūvei, ja iespējams, jāveido pieslēgums centrālajai notekūdeņu savākšanas sistēmai, ūdensapgādes sistēmai un centrālajai siltumapgādes sistēmai.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

294. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

295. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.

296. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas, kā arī citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

297. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem, sporta un atpūtas būves.

298. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo, kazarmas un citas valsts aizsardzības un drošības iestādes un to funkcijām nepieciešamās ēkas un būves.

299. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

300. Rindu māju apbūve (11005).

301. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.2.4. Apbūves parametri

4.4.2.5. Citi noteikumi

303. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgas prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apbūvei, prasības.

4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)

4.4.3.1. Pamatinformācija

304. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

305. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, kafejnīcas.

306. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīca, viesu nams, pansija un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas.

307. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses, veselības centrs, doktorāts un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

308. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, tai skaitā pansionāti un citi līdzīgi objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

309. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru.

4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.3.4. Apbūves parametri

4.4.3.5. Citi noteikumi

311. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgas prasības vietējās pašvaldības teritorijas plāņojuma apbūvei, prasības.

312. Jaunveidojamās zemes vienības minimālā fronte pret ielu – 50 m

313. Iebraukšana un izbraukšana organizējama no Pils ielas atbilstoši grafiskās daļas kartei. Būvprojekta izstrādes procesā atļauts to precizēt.

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

314. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

315. Savrupmāju apbūve (11001).

316. Rindu māju apbūve (11005).

317. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

318. Biroju ēku apbūve (12001).

319. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

320. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

321. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

322. Sporta būvju apbūve (12005).

323. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

324. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

325. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

326. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

327. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku viesnīcas un patversmes.

328. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

329. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

330. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): kas rada nebūtisku vides piesārņojumu.

331. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): izņemot atklātās automazgātavas.

4.5.1.4. Apbūves parametri

4.5.1.5. Citi noteikumi

333. Papildizmantošanu pieļaujams realizēt ne vairāk kā 70 % no funkcionālai zonai noteiktā maksimālā apbūves blīvuma.

334. Zemesgabala minimālā fronte:

334.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

334.2. ciemos – 30 m.

335. Ēku skaits zemes vienībā – ievērojot atļautos apbūves rādītājus.

336. Būvlaide – ievērojama iedibinātā būvlaide.

337. Par publiskām telpām atļauts pārbūvēt dzīvokļus ievērojot 3.3.1. apakšnodaļas prasības.

338. Pārbūvējot dzīvokļus par publiskajām telpām, jānodrošina papildus autostāvvietu izbūve, atbilstoši plānotās funkcijas autostāvvietu normatīviem.

339. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

340. Jaunveidojamās apbūves teritorijās jānodrošina pieslēgums centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

341. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

342. Savrupmāju apbūve (11001).

343. Rindu māju apbūve (11005).

344. Biroju ēku apbūve (12001).

345. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojuma objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, kafejnīcas.

346. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, dienesta viesnīcas un jauniešu kopmītnes, citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

347. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, teātri, koncertzāles, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, plašsaziņas līdzekļu centri, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

348. Sporta būvju apbūve (12005).

349. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): Apbūve, ko veido aizsardzības spēku, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti un ugunsdzēsēju depo.

350. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

351. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

352. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009): Apbūve, ko veido sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes.

353. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas un būves) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

354. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Slēgtas un atklātas autostāvvietas.

4.5.2.4. Apbūves parametri

4.5.2.5. Citi noteikumi

356. Atļauts turpināt likumīgi uzsākto izmantošanu, ievērojot normatīvo aktu, kas nosaka vispārīgas prasības vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma apbūvei, prasības.

357. Teritorijas apbūve var tikt veikta vairākās, savstarpēji nesaistītās, teritorijas daļās ar katram objektam atšķirīgu apbūves laukumu un prasībām transporta nodrošinājumam.

358. Kultūras pieminekļu aizsargjoslā neparedzēt kultūrvēsturiskai videi neatbilstošu būvju būvniecību, piemēram, liela apjoma kultūrvēsturiskai videi neraksturīgas būves.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

359. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamās teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

360. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

361. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

362. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

363. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

364. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

365. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

366. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

367. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

368. Noliktavu apbūve (14004).

369. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

370. Biroju ēku apbūve (12001).

371. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tai skaitā ārpustelpu uzglabāšana.

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

373. Zemesgabala minimālā fronte:

373.1. Alūksnes pilsētā – 20 m,

373.2. ciemos – 30 m,

373.3. pārējos gadījumos – 20 m.

374. Ēku skaits zemes vienībā – pēc funkcionālas nepieciešamības, ievērojot apbūves rādītājus.

375. Būvlaide – saskaņā ar 3.3.3. apakšnodaļu.

376. Rūpniecības teritorijās ceļu un ielu tīklu plāno tā, lai pēc iespējas mazinātu transporta negatīvo ietekmi uz dzīvojamām teritorijām.

377. Pirms ražošanas notekūdeņu novadīšanas kopējā sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā, jāveic to pirmreizējā attīrīšana.

378. Vietās, kur ražošanas apbūves teritorijas robežojas ar dzīvojamās apbūves vai publisko objektu teritorijām ievēro 3.5.1. apakšnodaļas prasības.

379. Objektiem, kuru darbība rada rūpniecisko risku, jāveic tās novērtējums. Novērtējuma rezultāti jāiesniedz atbildīgajai institūcijai pamatota lēmuma pieņemšanai par objekta izvietojuma nosacījumiem, nepieciešamajiem darbības ierobežojumiem un riska samazināšanas programmas izstrādāšanu.

380. Būvējot jaunu kūti ar platību virs 60 m², jāievēro 3.3.5. apakšnodaļas prasības.

381. Kokogļu ražošanas rūpnīcas nav atļauts izvietot pilsētā, ciemu teritorijās, kā arī 1km attālumā no tām.

382. Rūpnieciskās ražošanas un tehnoloģiskās apbūves uzņēmumiem, kas atrodas blakus teritorijām, kur galvenais izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve, uz dzīvojamās teritorijas pusi jāparedz intensīvu divpakāpju apstādījumu joslu, kuras platums nav mazāks par 1,5 m un paredzamais augstums nav mazāks par 2 m.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

383. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir teritorija, kurā galvenā izmantošana ir derīgo izrakteņu karjeri, to ierīkošana un atjaunošana, ieguves rūpniecības vai iežu ieguves būves, ieguves rūpniecības uzņēmumi, noliktavas un cita derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

384. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

385. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002).

386. Derīgo izrakteņu ieguve (13004).

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.6.2.4. Apbūves parametri

4.6.2.5. Citi noteikumi

388. Derīgo izrakteņu ieguves nosacījumi noteikti 3.7. apakšnodaļā.

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

389. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

390. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

391. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

392. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

393. Biroju ēku apbūve (12001).

394. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

395. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

396. Noliktavu apbūve (14004).

4.7.1.4. Apbūves parametri

4.7.1.5. Citi noteikumi

398. Zemesgabala minimālā fronte – netiek noteikta.

399. Atklātu un slēgtu autostāvvietu un auto stāvlaukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, ceļu apkalpes objektu un degvielas un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS) izbūve pie valsts autoceļiem jāsaskaņo ar uzraugošo institūciju.

400. Izstrādājot detālplānojumus, ceļi un ielas jāizdala kā atsevišķas zemes vienības.

401. Zemes vienību izmantošanu un apbūvi gar autoceļiem noteiktajās aizsargjoslās veic saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un uzraugošās institūcijas izdotiem tehniskajiem noteikumiem.

402. Ja iela vai ceļš veido strupceļu, tad brauktuves galā jāveido autotransporta apgriešanās laukums saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

403. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

404. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): ārpus Alūksnes pilsētas un ciemiem.

405. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

406. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

407. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

408. Noliktavu apbūve (14004).

409. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

410. Biroju ēku apbūve (12001).

411. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

412. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.8.1.5. Citi noteikumi

413. Zemesgabala minimālā fronte – netiek noteikta.

414. Atklātu un slēgtu autostāvvietu un auto stāvlaukumu, sabiedriskā transporta pieturvietu, ceļu apkalpes objektu un degvielas un gāzes uzpildes staciju (DUS, GUS) izbūve pie valsts autoceļiem jāsaskaņo ar uzraugošo institūciju.

415. Prasības inženiertehniskās apgādes objektu, tīklu un citu būvju izmantošanai, būvniecībai un pārbūvei noteiktas 3.2. nodaļā.

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

416. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

417. Labiekārtota ārtelpa (24001): jaunu kapsētu ierīkošana atļauta ārpus pilsētas un ciemu teritorijas, izņemot teritorijas plānojumā noteiktajās teritorijās, atzīmētas ar kapsētu simbolu.

418. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

419. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

420. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

421. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

422. Sporta būvju apbūve (12005).

423. Lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (22002).

4.9.1.4. Apbūves parametri

4.9.1.5. Citi noteikumi

425. Zemesgabala minimālā fronte – netiek noteikta.

426. Atpūtas teritorijām un objektiem jāizstrādā labiekārtojuma projekts.

427. Kapsētu teritoriju tuvumā jāizveido labiekārtotas autostāvvietas un piebraucamie ceļi vai ielas, nodrošinot apmeklētāju plūsmas nokļūšanu teritorijā no valsts vai pašvaldības autoceļiem un ielām.

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

428. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir labiekārtotas vai daļēji labiekārtotas apstādījumu teritorijas, kuru kategorijā ietilpst parki, kuros izvietojami to funkcijas nodrošināšanai nepieciešamie infrastruktūras objekti un būves.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

429. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

430. Labiekārtota ārtelpa (24001).

431. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

432. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

433. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

4.9.2.4. Apbūves parametri

4.9.2.5. Citi noteikumi

435. Parku tuvumā jāizveido labiekārtotas autostāvvietas un piebraucamie ceļi vai ielas, nodrošinot apmeklētāju plūsmas nokļūšanu teritorijā no valsts vai pašvaldības autoceļiem.

4.10. MEŽU TERITORIJA

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

436. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

437. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

438. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

439. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas pilsētas un ciemu teritorijās.

440. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

441. Viensētu apbūve (11004).

442. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): tai skaitā telšu un atpūtas vietas.

443. Sporta būvju apbūve (12005).

444. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

445. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): veicot zemes lietošanas veida maiņu, izņemot pilsētas un ciemu teritorijās.

446. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

4.10.1.4. Apbūves parametri

4.10.1.5. Citi noteikumi

448. Ēku skaits – viensētas apbūves gadījumā 1 galvenā ēka ar palīgēkām.

449. Meža teritorijas, kas atrodas īpaši aizsargājamo ainavu un dabas liegumu teritorijās, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

450. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

451. Viensētu apbūve (11004).

452. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

453. Lauksaimnieciska izmantošana (22001).

454. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas (kapličas, krematorijas, kolumbārijus un tām funkcionāli līdzīgas būves), dzīvnieku kapsētas ciemu teritorijās.

455. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

456. Vasarnīcu apbūve (11002).

457. Dārza māju apbūve (11003).

458. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

459. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).

460. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

461. Sporta būvju apbūve (12005).

462. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006): izņemot soda izciešanas iestādes.

463. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

464. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

465. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): izņemot dzīvnieku patversmes un viesnīcas ciemu teritorijās.

466. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

467. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

468. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): veicot zemes lietošanas veida maiņu, izņemot ciemu teritorijās.

469. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): izņemot ciemu teritorijās.

470. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

471. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

472. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

473. Noliktavu apbūve (14004).

474. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006).

475. Mežsaimnieciska izmantošana (21001): izņemot ciemu teritorijās.

476. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

4.11.1.5. Citi noteikumi

478. Ēku skaits zemes vienībā:

478.1. ciemu teritorijā – viena dzīvojamā māja, palīgēkas pēc funkcionālās nepieciešamības,

478.2. lauku teritorijās – divas dzīvojamās mājas, citu būvju skaits pēc funkcionālās nepieciešamības, ja tiek saglabātas zemes vienības sadales iespējas, ievērojot zemes vienību minimālo platību un atļautos apbūves parametrus

479. Būvlaide:

479.1. ciemu teritorijā – saskaņā ar 3.3.3. apakšnodaļu,

479.2. lauku teritorijās – netiek noteikta.

480. Zemesgabala minimālā fronte:

480.1. lauku teritorijās – 50 m,

480.2. ciemos – 30 m.

481. Mežus ieaudzē mazvērtīgās lauksaimniecības zemēs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot Apbūves noteikumu 3.9. apakšnodaļas prasības.

482. Lauksaimniecības teritoriju, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izmantošanu nosaka šo teritoriju vispārējie vai individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

483. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

484. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

485. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

486. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003).

487. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

488. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

489. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): ja to pieļauj vides un dabas aizsardzību regulējošie normatīvie akti.

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

490. Peldbūvju novietošana publiskajos ūdeņos, pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošajos ūdensobjektos veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

491. Peldbūvju novietošana publiskajos ūdeņos un to piestātnēs, pašvaldības īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošajos ūdensobjektos veicama, ievērojot šādus nosacījumus:

491.1. peldbūves (piemēram, laipas) garums un forma – atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai, līdz 1,5 m (pie ūdenstilpes normālā ūdens līmeņa) mazizmēra kuģošanas līdzekļu iegrimes nodrošināšanai,

491.2. (svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023),

491.3. peldbūvei jābūt saskaņotai būvvaldē. Iesniedzējs būvvaldē iesniedz situācijas plānu, kur norādīts laipas, kā arī krastmala laipas, izvietojums, informāciju par tās parametriem, norāda atbildīgās personas vārdu, uzvārdu, kontakttālruni, izvietošanas termiņu.

492. Dabisko ūdenstilpju un ūdensteču akvatorijas teritoriju aizliegts samazināt, piemēram, veicot teritorijas uzbēršanu, veidojot mākslīgas salas, pussalas un molus.

493. Nosacījumi krastu nostiprināšanai, kur publiskie ūdeņi robežojas ar privātu zemesgabalu:

493.1. pašvaldība izvērtē krasta nostiprināšanas pamatojumu, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi (piemēram, krastu nostiprināšana nepieciešama, lai saglabātu nekustamo īpašumu (būves), dabas vērtības, novērstu plūdu draudus vai ūdens eroziju),

493.2. krastu nostiprināšanai ar akmeņu krāvumu atļauts izmantot tikai laukakmeņus,

493.3. akmeņi pēc krasta nostiprināšanas nedrīkst atrasties augstāk par 0,5 m virs pamatgrunts,

493.4. akmeņu krāvuma nostiprinājuma laukums uz 10 m krasta joslas nedrīkst pārsniegt 10 m².

494. Būves ūdens akvatorijā izvieto tā, lai šīs būves vai pie tām pietauvotie kuģošanas līdzekļi neatrastos ūdensceļos, iepriekš būves novietni saskaņojot Būvvaldē.

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1.1. Valsts nozīmes aizsardzības objekta teritorija (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

495. Valsts nozīmes aizsardzības objekts ir Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola. Objekta aizsargjosla attēlota grafiskajā daļā

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.1.2. Militārā poligona "Lāčusils" teritorija (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

496. Militārā poligona "Lāčusils" teritorija (TIN11) nozīmē teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir Nacionālo bruņoto spēku mācību infrastruktūras attīstība, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas un uzņemošās valsts atbalsta spējas. Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumus skatīt spēkā esošajā lokālplānojumā "Lāčusils"

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

497. Nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes Militārā poligona "Lāčusils" teritorijā, var izrietēt no militāro mācību īpatnībām un ar tām saistīto izmantošanas nepieciešamību.

498. Teritorijas apsaimniekošana, attīstība un izmantošana militārajām mācībām, kā arī pieejamība civilpersonām jānodrošina atbilstoši Aizsardzības ministrijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, poligona teritorijas iekšējam iedalījumam, ievērojot normatīvo aktu prasības par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un apsaimniekošanu.

499. Militārās bāzes "Meža Strautiņi" un poligona teritorija nožogojama un marķējama saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku prasībām.

500. Meža apsaimniekošana atļauta atbilstoši normatīvo aktu prasībām par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un apsaimniekošanu.

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

5.3.1. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums (TIN3)

5.3.1.1. Pamatinformācija

501. Tās ir teritorijas plānojumā paredzētajās Savrupmāju apbūves funkcionālajās zonā Alūksnē, Ziemera pagastā un zemes gabali Jaunalūksnes pagastā bez piekļuves. Veicot zemes parcelāciju apbūves gabalos, jāizstrādā detālplānojums, paredzot inženiertehnisko un ielu tīklu nodrošinājumu.

5.3.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.3.1.3. Citi noteikumi

502. Jaunalūksnes pagastā detālplānojumu nepieciešams izstrādāt 9 zemes gabaliem piekļuves nodrošināšanai no valsts autoceļa P40.

503. Ziemera pagastā detālplānojumu nepieciešams izstrādāt 5 zemes gabaliem Alūksnes ezera krastā, piekļuves nodrošināšanai.

504. Alūksnes pilsētā detālplānojuma izstrādes teritorijas ir zemes īpašumos Pils ielā 2, Kolberģa ielā 12, Smilšu ielā 15 un Rūpniecības ielā 4A.

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

5.6.1. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija (TIN6)

5.6.1.1. Pamatinformācija

505. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visu veidu lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Vietējas nozīmes lauksaimniecības zemes teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā atzīmētas ar atsevišķu krāsojumu. Tās ir teritorijas Annas, Ilzenes, Jaunannas, Jaunalūksnes, Malienas, Mālupes un Liepnas pagastos.

5.6.1.2. Apbūves parametri

5.6.1.3. Citi noteikumi

507. Nosacījumi novada nozīmes lauksaimniecībā izmantojamo zemju izmantošanai un sadalīšanai sniegti 4.11. apakšnodaļā "Lauksaimniecības teritorija".

508. Vietējās nozīmes lauksaimniecības teritorijas aizliegts apmežot.

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

5.8.1. Degradēta teritorija (TIN8)

5.8.1.1. Pamatinformācija

509. Kā degradētas noteiktas teritorijas, kuras ir vidi degradējošas un ainavu bojājušas ēkas un kurām ir negatīva ietekme uz apkārtējām apbūves teritorijām un vidi.

5.8.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.8.1.3. Citi noteikumi

510. Atļauta degradēto objektu revitalizācija (atjaunošana) atbilstoši galvenajai vai papildizmantošanai attiecīgajā funkcionālajā zonā, kurā objekts atrodas.

511. Pirms uzsāk jaunu apbūvi degradētā teritorijā, jāveic tās sakārtošana un degradētā objekta nojaukšana vai revitalizācija, ietverot minētās darbības būvniecības ieceres projektā.

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

6.1. PRASĪBAS DETĀLPLĀNOJUMIEM

512. Detālplānojumus izstrādā pirms zemes vienību sadalīšanas, apvienošanas vai jaunas būvniecības uzsākšanas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī teritorijas kompleksas sttīstības gadījumā, kas attēlota plānojuma grafiskās daļas kartēs ar apzīmējumu TIN2 "Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums".

513. Ģeodēziskā tīkla punkti attēlojami lokālplānojumos un detālplānojumos.

514. Papildus normatīvajos aktos un šajos TIAN noteiktajiem gadījumiem, detālplānojums izstrādājams, ja pilsētā vai ciemos tiek sadalīti sarežģītas konfigurācijas zemes gabali ar platību virs 15000 m² bez iespējas jaunizveidotajiem zemes gabaliem piekļūt no esošas ielas vai ceļa.

515. Jaunās apbūves teritorijās, kur nav esošā apbūve ar izveidotu infrastruktūru, izstrādājot detālplānojumu un veidojot jaunas zemes vienības, līdz 20 % sadalāmā nekustamā īpašuma teritorijas jāparedz publiskiem mērķiem (ielām, publiskiem apstādijumiem u.tml) un, ja tas nepieciešams, arī publisku objektu izvietošanai.

516. Izstrādājot detālplānojumus, iekšējā telpiskajā struktūrā jāparedz pietiekošas zaļās teritorijas – parki, skvēri, apstāādījumi, kas papildus atpūtas funkcijai pilda izolējošas, vizuāli estētiskas un ekoloģiskas funkcijas.

517. Pašvaldība ir tiesīga iekļaut detālplānojuma darba uzdevumā papildus prasības atbilstoši detālplānojuma izstrādes mērķim.

6.2. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANA

Nenosaka

518. Teritorijas plānojumu īsteno, izstrādājot lokālplānojumus, detālplānojumus, būvniecības ieceres dokumentāciju un zemes ierīcības projektus, kā arī veicot būvniecību.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. PRASĪBAS ĪPAŠI AIZSARGĀJAMĀM TERITORIJĀM UN DABAS PIEMINEKĻIEM

519. Grafiskajā daļā attēlotos laukakmeņus nav atļauts iznīcināt un pārvietot.

520. Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" struktūras un ainavas saglabāšanas pamatprincipi apbūvei:

520.1. iespēju robežās saglabājams vēsturiski izveidojušos tradicionālo lauku saimniecību (viensētu) plānojums, ēku izvietojumu,

520.2. plānojot un būvējot jaunas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas saglabāt tradicionālo divslīpju jumtu konstrukciju (pieļaujamais jumta slīpums no 25 grādiem līdz 45 grādiem), esošai apbūvei raksturīgās iezīmes, siluetu, vēsturisko fasāžu tonālo risinājumu un detaļas,

520.3. atjaunojot jumtu segumus, ieteicams izmantot tradicionālos materiālus – koka skaidas, lubas, dēlīšus. Pielietojot citus jumtu materiālus to tonālajam risinājumam jāiekļaujas apkārtējā ainavā. Aizliegti apkārtējai ainavai neraksturīgi, spilgti jumtu toņi,

520.4. esošās ēkas papildinot ar jauniem būvapjomiem, ievērot galvenās būves stilu, ieteicams izmantot līdzīgu materiālu, nepazaudēt samērīgumu būvapjomu proporcijās,

520.5. ieteicams esošām ēkām saglabāt loga aiļu proporcijas, stiklojuma dalījumu, tai skaitā arī verandām. Koka ēkām koka logu un durvju nomaiņas gadījumā ieteicams izmantot PVC konstrukcijas ar koka imitāciju, vai tos aizstāt ar jauniem koka logiem un durvīm,

520.6. ēku fasādēs ieteicams izmantot tradicionālos apdares materiālus, ievērojot katras ēkas individuālo raksturu, detaļu īpatnības,

520.7. Arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem un to tonālajiem risinājumiem jāiekļaujas Vidzemes kultūrvēsturiskajā ainavā.

7.2. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS KULTŪRAS PIEMINEKĻU AIZSARDZĪBAI

521. Vispārīgās prasības kultūras pieminekļu uzskaitei, aizsardzībai un izmantošanai nosaka kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošie normatīvie akti.

522. Kultūras pieminekļi konservējami, atjaunojami vai pārbūvējami atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

523. Veicot būvniecību, zemes vienību robežu pārkārtošanu vai citu saimniecisko darbību kultūras pieminekļu teritorijās un to aizsargjoslās, jāsaglabā svarīgākie kultūrvēsturiskie vidi veidojošie elementi:

523.1. apbūves panorāma un silueti, raksturīgie skati ielu/ceļu perspektīvā,

523.2. plānojuma sistēma un telpiskie izvietojumi,

523.3. apbūves mērogs, ko nosaka vēsturisko ēku apjomi, būvniecības laikam tipiskais materiālu un būvdetaļu lietojums un apbūves parametri,

523.4. ainaviskā vide, ko veido reljefs, dabas elementi, apstādījumi, labiekārtojums un dekoratīvi vides dizaina elementi.

524. Pirms celtniecības, meliorācijas, ceļu būves, derīgo izrakteņu ieguves un citu saimniecisko darbu uzsākšanas, šo darbu veicējam jānodrošina kultūras vērtību apzināšana paredzamo darbu zonā.

525. Kultūras pieminekļos un to aizsardzības zonās pielietotajiem risinājumiem jābūt tādiem, kas nerada draudus kultūras pieminekļu saglabāšanai, nepazemina kultūras pieminekļa un tā ietverošās kultūrvēsturiskās ainavas vērtību, respektē telpisko izveidojumu, reljefa un apzaļumojumu sistēmu, vēsturisko plānojuma struktūru, kultūrslāni, apbūves arhitektonisko veidolu, būvju mērogu un apjoma proporcijas, un nodrošina piemineklim atbilstošās kultūrvēsturiskās ainavas rakstura saglabāšanu un kultūras pieminekļa vizuālo uztveri.

526. Novada nozīmes dabas un kultūrvēsturiskie objekti uzskaitīti 12. pielikumā.

526.1. Novada nozīmes kultūrvēsturiskos objektus aizliegts iznīcināt, bojāt vai pārvietot,

526.2. ēku atjaunošana vai pārbūve jāveic saskaņā ar 3.3.9. nodaļas prasībām.

527. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās nav pieļaujama jaunu ēku būvniecība, ceļu un ielu, karjeru, ūdenstilpņu izveide, kā arī citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi. Alūksnes pilsētā esošo arheoloģisko pieminekļu teritorijās pieļaujami tikai esošās infrastruktūras uzturēšanas, uzlabošanas un teritoriju labiekārtošanas darbi.

7.3. PRASĪBAS ALŪKSNES PILSĒTAS VĒSTURISKĀ CENTRA APBŪVEI

528. Grafiskajā daļā attēlots valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Alūksnes vēsturiskais centrs" (turpmāk – vēsturiskais centrs) un tā aizsargjosla.

529. Plānojot un būvējot jaunas, kā arī pārbūvējot esošās ēkas, jāievēro ēku vēsturiskais novietojums zemes vienībā, saglabājot apkārtējās apbūves raksturu un proporciju sistēmu, kā arī respektējot vēsturiskās būvniecības tradīcijas. Nav pieļaujama tādu jaunu ēku būvniecība, kas ārējo izmēru vai būvapjoma ziņā izteikti kontrastē ar vēsturisko ēku apjomiem.

530. Jebkuras jaunas būvniecības vai pārbūves gadījumā apbūve reglamentējama atbilstoši vēsturiskās apbūves tradīcijām (apbūves apjoms, mērogs, ēkas siluets un stāvu skaits, labiekārtošana), precizējot izvirzāmās prasības būvniecības ieceres dokumentos.

531. Jaunbūvēm un pārbūvēm jāievēro bijušo vai blakus esošo ēku proporcijas un augstums. Tās nedrīkst aizsegt esošos vērtīgos skatupunktus uz pilsētas vēsturisko centru.

532. Jaunbūves un pārbūves risinājuma pamatojumam projekta sastāvā būvvaldē iesniedzamas vizualizācijas vides kontekstā vai ielas notinums ietverot apkārtējo ielas telpu (iekļaujot vismaz vienu blakus esošo ēku uz katru pusi – 50 m attālumā).

533. Jaunu ēku būvniecība pieļaujama vietās, kurās tā nav pretrunā ar vēsturisko plānojumu un telpisko struktūru.

534. Vēsturiskās apbūves teritorijās jaunās apbūves augstums jāpielāgo blakus esošo ēku dzegu augstumiem.

535. Vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā iespēju robežās jāievēro iedibināta (vēsturiskā) būvlaide.

536. Perimetrālas vēsturiskās apbūves nojaukšanas gadījumā aizliegta parka, skvēra vai autostāvvietas izvietošana, apbūve atjaunojama vēsturiskajā vietā un būvapjomā.

537. Vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā ēku galvenajās un ielas fasādēs, tai skaitā uz jumtiem, kas vērsti pret ielu, aizliegts izvietot satelītantenas, vadus, kabeļu kanālus, kondicionierus, ventilatorus, tehniskās iekārtas (vēdināšanas un dzesēšanas iekārtas un to daļas u. c.) un tml. elementus.

538. Alūksnes pilsētas vēsturiskajā centrā saules paneļus aizliegts uzstādīt pret ielu vērstās ēku galvenajās fasādēs.

539. Arhitektūras pieminekļa statusā esošu ēku restaurāciju izpildīt saskaņā ar arhitektoniski – māksliniecisko inventarizāciju atzinumiem un ieteikumiem balstītu restaurācijas būvprojektu.

540. Vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā aizliegta jaunu degvielas uzpildes staciju, atklāta tipa automazgātavu būvniecība.

541. Kultūrvēsturiski vērtīgu ēku kategorijā ir ietvertas pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošas būves (pielikumā). Kultūrvēsturiski vērtīgu saglabājamu būvju izmantošanā ievēro šādas prasības:

541.1. veicot būves pārbūvi, saglabā tās apjomu proporcijas, stilistiku, raksturīgās būvdetaļas, fasāžu apdari, funkcionālos un dekoratīvos elementus, saskaņā ar Alūksnes pilsētas vēsturiskā centra un vēsturiski nozīmīgās pilsētvides apbūves arhitektonisko apsekošanu. Aizliegts vienkāršot ēkas fasādes apdari un nomainīt sākotnējos logus ar baltiem plastikāta (PVC) logiem vai vienkāršotiem un asimetriskiem logiem, kuru ārējais izskats neatbilst fasādes raksturam, proporcijām un dalījumam,

541.2. ieteicams fasāžu apdares veidu (krāsotu apmetumu, sārtos māla ķieģeļus, koku), bet ailu aizpildījumus un fasāžu arhitektoniskās detaļas (dzegas, starpdzegas, logu apmales, sandrikus u.c.), ja oriģinālās ir zudušas, atjaunot saskaņā ar ēkas oriģinālajai stilistikai atbilstošiem Alūksnes apbūvei raksturīgiem un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātā iegūtiem, detaļu piemēru autentiskiem analogiem,

541.3. ja kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas saglabāšana, atbilstoši speciālistu atzinumam, nav mērķtiecīga, tās vietā būvē jaunu ēku, saglabājot oriģinālās ēkas proporcijas un fasāžu apdari. Ēku apjomu nosaka, ievērojot apbūves noteikumu prasības.

542. Pārējo vēsturiskā centra un tā aizsargzonā esošo ēku pārbūves vai atjaunošanas gadījumā saglabāt ēkas oriģinālo būvapjomu un siluetu, ja tas atbilst vēsturiskajam ēkas arhitektoniskajam veidolam, vai mainot esošo būvajomu un ēkas siluetu, veidot to atbilstošu apbūves vēsturiskajam kontekstam.

543. Prasības fasādēm, logiem, durvīm:

543.1. fasāžu apdarē jāveido ielas apbūves ainavā vizuāli integrētu, tonāli sabalansētu fasāžu krāsu salikumu, izvairoties no krasi atšķirīgiem, tonāli nesaderīgiem, agresīviem akcentiem,

543.2. aizliegta neapšūta apaļkoka guļbūve, guļbūvi imitējošs apšuvums un plastikāta, metāla fasādes apdares materiālu izmantošana.

543.3. fasādēs izmantojamie materiāli – krāsots vai tonēts apmetums, koka dēļu apšuvums, sarkanie māla ķieģeļi atbilstoši vēsturiskajiem vai arī laikmetīgi, augstvērtīgi, dabīgi, ekoloģiski materiāli,

543.4. vēsturiskās apbūves ēku norobežojošo konstrukciju (ārsienu un jumtu) siltināšanu izpildīt, saglabājot esošo dzegas augstumu un oriģinālo profilu,

543.5. ailu aizpildījumus un fasāžu arhitektoniskās detaļas (dzegas, starpdzegas, logu apmales, sandrikus u.c.) veidot saskaņā ar Alūksnes apbūvei raksturīgiem piemēriem,

543.6. vēsturiskajā centrā, izņemto Miera ielu, Peldu ielu, Loka ielu, Tempļakalna ielu un Haralda ielu, durvju un logu nomaiņas ēkas galvenajā fasādē gadījumā, tās jāizgatavo atbilstoši vēsturisko durvju analogam. Nav pieļaujami plastikāta (PVC) logi un durvis,

543.7. esošām ēkām saglabāt loga aiļu proporcijas, stiklojuma dalījumu, tai skaitā arī verandām.

544. Prasības jumtiem:

544.1. jumta seguma materiāli kultūras pieminekļiem atbilstoši arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē noteiktajam,

544.2. pārējām ēkām vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā pieļaujamie segumi:

544.2.1. māla dakstiņi,

544.2.2. akmens dakstiņi,

544.2.3. cinkotas skārda loksnes, tās iestrādājot tradicionālā lokšņu dalījumā un locījumā ar dubultiem stāviem locījumiem vertikālajām šuvēm un dubultiem gulošiem ielokiem horizontālām šuvēm,

544.2.4. skārda segums, iestrādāts autentiskā tehnikā, izveidojot 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma jumta segumiem autentiskus skārda lokšņu savienojumus un stiprinājumus,

544.2.5. cinkotā skārda segumam analogs rūpnieciski ražots neprofilēts, krāsotu lokšņu skārda segums, piemēram skārda valcprofils vai klasiskais vertikālo šuvju profils,

544.3. pieļaujamie jumtu toņi – tumši sarkans cinkota skārda tonis vai pelēks, cinkotam skārdam analogs krāsas tonis,

544.4. aizliegts izmantot asimetrisku jumta novietojuma konfigurāciju, izņemot, ja vēsturiskai apbūvei šāda prasība nav pielāgojama,

544.5. vēsturiskajā centrā aizliegta jumta logu izbūve ielas (galvenajā) fasādē,

544.6. jumti veidojami ar slīpumu. Jumtu formām, mērogam, sadalījumam un plakņu slīpumam jābūt piemērotām ēkas individuālajai arhitektūrai un pieskaņotam blakus esošās apbūves jumtiem,

544.7. tehniskās iekārtas, kuras izvietotas jumta plaknēs, atbilstoši apbūves noteikumiem, krāsojamas tādā pašā krāsā, kā ēkas jumts vai jumta izbūves, vai atbilstoši būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei.

545. Miera ielas, Tempļakalna ielas, Loka ielas, Haralda ielas, Peldu ielas apbūve veidojama ievērojot šādus nosacījumu – viens stāvs ar izbūvētu jumta stāvu (mansarda izbūvi) un slīpiem jumtiem (pieļaujamais jumta slīpums no 25 grādiem līdz 60 grādiem).

546. Rijukalna ielas, Vējakalna ielas, Siguldas ielas apbūve veidojama ievērojot šādus nosacījumus – maksimums divi stāvi ar divslīpu vai četrslīpu jumtu vai viens stāvs ar izbūvētu jumta stāvu (mansarda izbūve), ēku logi nedrīkst būt ar vienlaidu iestiklojumu bez dalījuma.

547. Prasības skursteņiem:

547.1. esošajām ēkām atjaunot 20. gs. sākumam raksturīgos oriģinālos ķieģeļu mūra kārtojuma skursteņu galus saskaņā ar piemēru (14. pielikums).

547.2. aizliegts uzstādīt industriāli ražotus metāla skursteņus un skursteņu galus,

547.3. jaunbūvēm rekomendējams sārtā māla ķieģeļu mūra skursteņus ar vēsturiskai apbūvei raksturīgu skursteņu galu mūrējumu,

547.4. aizliegts gar esošu ēku fasādēm izbūvēt metāla skursteņus, dūmeņus. Veicot jaunu skursteņu izbūvi esošām ēkām, to apdarei pielietojama apmetuma vai ķieģeļu apdare. Jaunas būvniecības gadījumā tiem jābūt integrētiem ēkas arhitektūrā.

548. Prasības žogiem:

548.1. vēsturiskajā apbūvē žogi atjaunojami agrākajā izskatā un augstumā vai arī būvējami atbilstoši vēsturiskajām tradīcijām – vertikāli dēļu žogi, metāla kalti, dabīgā akmens (mūrēti) vai arī ierīkojami dzīvžogi,

548.2. žoga augstums vēsturiskā centra kvartālā A un E (5. pielikums) nedrīkst pārsniegt 1,0 m, šajos kvartālos aizliegts izmantot stiepļu žogus,

548.3. žogu krāsojumam un izvēlētajam materiālam jāatbilst zemesgabalā esošās ēkas arhitektūrai un pilsētvides raksturam,

548.4. citas prasības saskaņā ar 3.10. apakšnodaļas nosacījumiem.

7.4. PRASĪBAS AINAVISKI VĒRTĪGAJIEM CEĻU POSMIEM UN SKATU PUNKTIEM

549. Novada teritorijas ainavu aizsardzības un pārvaldības mērķis ir saglabāt un aizsargāt Vidzemei raksturīgās atklātās lauku zemju ainavas. Teritorijas plānojumā tiek noteiktas ainavu telpas gar autoceļiem un no skatu punktiem un attēlotas Grafiskajā daļā ar violetu punktotu līniju (ainaviskie ceļi), kā arī vietas, no kurām vērojami ainavu tālskati.

550. Gar teritorijas plānojumā noteiktajiem ainavisko ceļu posmiem skatu vizūras tuvplānos (līdz 500 m) aizliegts ieaudzēt mežu, kokus un krūmus, veikt reljefa pārveidošanu, ja rezultātā tiek aizsegti nozīmīgi skatu punkti vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs.

551. Nav pieļaujama ainaviski nozīmīgu skatu punktu aizsegšana ar būvēm, kuras ieņem dominējošu lomu ainavā.

552. Skatu vērsuma līnijās, kā arī gar ainaviskajiem ceļiem, aizliegts veidot jaunus derīgo izrakteņu ieguves karjerus.

553. Nav atļauta jaunuelektronisko sakaru torņu un mastu, ūdenstorņu izvietošana.

554. Plānojot dažādu jaunu objektu būvniecību vai esošo pārbūvi, jāsaglabā esošās apbūves raksturīgās iezīmes, arhitektūras stils un apjoms.

555. Jaunu objektu būvniecībai pašvaldība var pieprasīt veikt ainavas izvērtējumu detālplānojuma vai būvprojekta ietvaros, ja plānotās darbības vieta atrodas pie ceļiem vai ir redzama no ainavu skatu punktiem.

556. Arhitektūras stilam, apjomam un ēku apdares materiāliem jāiekļaujas Vidzemes kultūrvēsturiskajā ainavā.

557. Žogi un ceļmalas stādījumi jāveido tā, lai neaizsegtu skatus uz ainavu.

7.5. AIZSARGJOSLAS

7.5.1. Vispārīgie jautājumi

558. Grafiskās daļas kartēs "Alūksnes novada teritoriju funkcionālais zonējums" atbilstoši teritorijas plānojuma mēroga noteiktībai, attēlotas aizsargjoslas, kuru platums ir 10 m un vairāk.

559. Aizsargjoslas, kas ir mazākas par 20 m, teritorijas plānojumā nav attēlotas, tās jāattēlo izstrādājot detālplānojumus, lokālplānojumus vai zemes ierīcības projektus.

7.5.2. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

7.5.2.1. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem:

560. Valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var tikt izstrādātas individuālās aizsardzības zonas projekts, kurā aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli var tikt samazināta vai paplašināta atbilstoši konkrētajai situācijai dabā.

561. Visi būvprojekti, zemes ierīcības projekti, un detālplānojumi kultūras pieminekļu aizsardzības teritorijā un to aizsardzības zonās jāsaskaņo ar atbildīgo institūciju.

562. Kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu teritorijās nav plānojama tāda saimnieciska darbība, kas var iznīcināt kultūras pieminekli vai mazināt kultūras pieminekļu vai kultūrvēsturiskās ainavas vērtību. Saimnieciskā darbība kultūras pieminekļu aizsardzības zonā jāveic, saglabājot kultūras piemineklim atbilstošu vidi, kā arī nodrošinot pieminekļa vizuālo uztveri.

563. Veicot logu nomaiņu ēkām, kuras atrodas kultūras pieminekļu aizsargjoslā, ir jāsaglabā loga aiļu proporcijas, stiklojuma dalījumu, tai skaitā arī verandām. Nav pieļaujams esošos logus aizstāt ar vienlaidu loga iestiklojumu bez dalījuma.

564. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas:

564.1. Alūksnes novada teritorijā noteiktās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas dotas 10. pielikumā,

564.2. zemes vienībās vai to daļās, kas teritorijas plānojuma Grafiskajā daļā noteiktas kā applūstošas, jāievēro 3.5.3. apakšnodaļas nosacījumi.

565. Aizsargjoslas ap purviem: plānojuma izstrādei izmantotais kartogrāfiskais materiāls neļauj precīzi noteikt attēlotas purvu robežas, tāpēc tās attēlotas bez robežu kontūrām, izņemot Latvijas valsts mežos esošajiem purviem: virs 100ha – Norietņu purvam Jaunalūksnes pagastā, no 10–100 ha – Penca purvam Liepnas pagastā, Zarogu purvam Pededzes pagastā, Baltajam purvam Mārkalnes pagastā, Krasika purvam Jaunannas pagastā, Sveķu purvam Veclaicenes pagastā.

566. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām:

566.1. stingrās, ķīmiskās un bakterioloģiskās aizsargjoslas nosaka katram urbumam atsevišķi un tās platums ir atspoguļots urbuma aizsargjoslu aprēķinā,

566.2. Alūksnes novadā tiek noteikta stingrā režīma aizsargjoslas visiem artēziskiem urbumiem,

566.3. nekustamā īpašuma īpašnieks, kura zemes vienībā atrodas dziļurbums (virs 20m) ir atbildīgs par tā apsaimniekošanu, saimnieciskās darbības ierobežojumu ievērošanu aizsargjoslās,

566.4. neizmantoto urbumu īpašnieku pienākums ir veikt šo urbumu konservēšanu vai tamponēšanu,

566.5. urbumiem, akām un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji, aizsargjosla nav nepieciešama, ja ir veikta objekta un teritorijas labiekārtošana un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana. Ja aizsardzības pasākumi nav veikti, jāievēro stingrā režīma aizsargjosla 30m rādiusā ap aku.

7.5.3. Ekspluatācijas aizsargjoslas

567. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un šaursliežu dzelzceļa līniju Alūksne–Gulbene:

567.1. gar valsts autoceļiem lauku apvidos aizsargjoslu platums noteikts atbilstoši ceļa kategorijai (8. pielikums),

567.2. Alūksnes pilsētā un ciemos gar ielām, valsts un pašvaldības autoceļiem aizsargjosla ir noteikta kā sarkanā līnija vai būvlaide (vietās, kur sarkanā līnija sakrīt ar būvlaidi),

567.3. ielu sarkanās līnijas precizē atbilstoši mēroga noteiktībai lokālplānojumos, detālplānojumos vai zemes ierīcības projektos,

567.4. Šaursliežu dzelzceļa līnijai Gulbene–Alūksne aizsargjosla tiek noteikta 25 m no galvenā ceļa malējās sliedes vai pa dzelzceļa nodalījuma joslu, ja tās platums ir lielāks par 25 m attiecīgajā pusē.

568. (Svītrots ar Alūksnes novada domes 31.08.2023. saistošajiem noteikumiem Nr. 22/2023)

569. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm: Grafiskajā daļā attēlotas ekspluatācijas aizsargjoslas ap valsts nozīmes meliorācijas ūdensnotekām.

570. Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem:

570.1. Saskaņā ar 20.04.2021. datiem, Alūksnes novada teritorijā ir 102 valsts ģeodēziskā tīkla punkti: 70 nivelēšanas tīkla 1. klases (N1) punkti; 28 globālās pozicionēšanas tīkla 2. klases (G2) punkti; 1 globālās pozicionēšanas tīkla 1. klases (G1) punkts; 1 gravimetrijas tīkla 2. klases (Gr2) punkts un 2 Latpos bāzes stacijas (15. pielikums)

570.2. Ja būvprojekta vai būvniecības ieceres teritorija skar valsts ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslu, tas jāsaskaņo ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru, ja būvprojekta vai būvniecības ieceres teritorija skar vietējā ģeodēziskā tīkla punkta aizsargjoslu, jāsaņem saskaņojums ar pašvaldību.

570.3. Visi vietējā ģeodēziskā tīkla punkti Alūksnes novada teritorijā (1. pielikums) ir jāsaglabā un jāaizsargā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

571. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes apgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm: Alūksnes novada teritorijas plānojuma Ziemeru, Jaunlaicenes, Veclaicenes pagastos ap maģistrālo gāzesvadu (spiediens P>1,6 Mpa) Rīga–Pleskava DN 700 mm un Rīga–Izborska DN 700 mm ekspluatācijas aizsargjoslas veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass – 15 m attālumā no gāzesvada ass.

572. Aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem:

572.1. aizsargjosla ap valsts aizsardzības objektu NBS Kājnieku skola Lāčplēša ielā 1, Alūksnē, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, ir 25 m.

572.2. aizsargjosla ap valsts aizsardzības objektu "Lāčusils", Alsviķu pagastā, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, ir 25 m.

7.5.4. Sanitārās aizsargjoslas

573. Aizsargjoslas ap kapsētām:

573.1. grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas ap kapsētām – 300 m no kapsētu teritoriju robežu ārējās malas.

573.2. tuvāk par 50 m no kapsētu ārējām robežām aizliegts būvēt jaunas rūpnieciskās, saimnieciskās un dzīvojamās ēkas, izņemot kapsētas apsaimniekošanai nepieciešamās ēkas,

573.3. Alūksnes novadā nav esošu dzīvnieku kapsētu, tai rezervētā teritorija un Grafiskajā daļā iezīmēta teritorija Liepnas pagastā un Alūksnes pilsētā.

574. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm:

574.1. grafiskajā daļā attēlotas atkritumu apglabāšanas izgāztuves, visām izgāztuvēm rekultivācija veikta 2008. gadā,

574.2. rekultivēto izgāztuvju plānotā izmantošana – mežsaimnieciska izmantošana. Nav atļauta dzīvojamo, tūrisma, izglītības un veselības objektu būvniecība,

574.3. Alūksnes novada teritorijā notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir noteiktas aizsargjoslas saskaņā ar 9. pielikumu,

7.5.5. Drošības aizsargjoslas

575. Aizsargjoslas ap aizsprostiem:

575.1. Alūksnes novadā atrodas 2 mazās elektrostacijas ar aizsprostiem – Karvas HES un Jaunannas HES, kā arī aizsprosts uz Melnupes Zeltiņu ciemā, aizsprosts uz Alūksnes upes Jaunalūksnes pagasta Bejā un Ates dzirnavu dambis uz Paparzes upes Kalncempju pagastā. Aizsargjoslas platums ir 20m no dambja krasta līnijas,

575.2. Alūksnes novadā atrodas divas hidrotehniskas būves: zušķērājs uz Alūksnes upes pie iztekas no Alūksnes ezera un Lukumieša ezera ūdens līmeņa regulēšanas būve. Aizsargjosla noteikta 20 m attālumā no ēkas vai būves ārējās malas.

576. Aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām:

576.1. Grafiskajā daļā attēlotas aizsargjoslas ap degvielas uzpildes stacijām – 25 m no tvertnēm un degvielas uzpildes iekārtām un ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām:

576.1.1. "Aizupītēs 22", Alsviķu pagastā,

576.1.2. Gulbenes ielā 1C, Alūksnē,

576.1.3. Rīgas ielā 9, Alūksnē,

576.1.4. Pils ielā 9C, Alūksnē.

7.6. ATKRITUMU SAVĀKŠANAS VIETAS

577. Zemes lietotājiem un īpašniekiem – uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām un iedzīvotājiem – jānovieto atkritumu tvertnes šim nolūkam speciāli iekārtotās vietās, jāuztur kārtībā piebraucamie ceļi pie atkritumu tvertnēm un jānodrošina pie tām brīva pieeja.

578. Publiskā ārtelpā, publisko objektu un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku koplietošanas teritorijās sadzīves atkritumu tvertnes jānovieto tikai šim nolūkam speciāli iekārtotās un ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņotās vietās.

579. Tiem zemesgabalu īpašniekiem, uz kuru zemesgabala ir izvietots kāds tirdzniecības un pakalpojumu objekts (darījumu iestāde, nevalstiskas organizācijas iestāde, pārvaldes iestāde, ārstniecības iestāde, sociālās aprūpes iestāde, kultūras iestāde, zinātnes iestāde, reliģiska iestāde, autoosta, sporta un atpūtas objekts) vai daudzstāvu daudzdzīvokļu nams, ir jānodrošina, lai pie katras ieejas šādā iestādē būtu uzstādīta atkritumu urna un jāseko, lai tā būtu tīra, savlaicīgi nokrāsota un salabota.

580. Plānojot atkritumu konteineru novietņu izvietojumu, jāizvērtē funkcionālie, higiēniskie un estētiskie aspekti, kā arī apkārtējās apbūves raksturs. Konteineru laukumam jābūt uz betonētas pamatnes.

581. Atkritumu tvertņu izvietojums jānosaka detālplānojumā, būvprojektā vai teritorijas labiekārtojuma projektā, saskaņā ar funkcionāli pamatotu piebraucamo ceļu un gājēju celiņu plānojumu.

582. Plānojot jaunu apbūvi, jāparedz atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prognozētajam atkritumu apjomam atbilstoši tvertņu novietņu laukumi.

583. Teritorijas tīrības uzturēšanai paredzētās urnas, konteinerus, u.tml. jāizvieto vai jāierīko visās apbūves teritorijās. To novietojums un dizains jāprojektē inženiertehniskās infrastruktūras, apzaļumošanas un labiekārtojuma infrastruktūras projekta sastāvā.

584. Pie iestādēm, birojiem, tirdzniecības vietām u.c., kā arī daudzdzīvokļu namiem, dalīti šķirojamie un sadzīves atkritumu konteineri jāiežogo saskaņā ar 3. pielikumu. Iežogojuma tonālais risinājums jāparedz neitrālos toņos.

585. Komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves jāierīko iekšpagalmos, izslēdzot virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanas iespējas.

586. Pilsētas un ciemu teritorijās komposta kaudzes un organiskā mēslojuma glabātuves jāveido noslēgtas.

1. pielikums

2. pielikums

3. pielikums

4. pielikums

5. pielikums

6. pielikums

7. pielikums

8. pielikums

9. pielikums

10. pielikums

11. pielikums

12. pielikums

13. pielikums