1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums, tostarp raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi Rīgas domes saistošie noteikumi "Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"" (turpmāk – Saistošie noteikumi) sagatavoti, lai aktualizētu Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošos noteikumus Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 3) atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām mainīt sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sniegšanas un samaksas kārtību. Ar Saistošajiem noteikumiem: – precizēta atbalsta grupas pakalpojuma vardarbībā cietušām personām saņemšanas kārtība, lai varētu nodrošināt pakalpojuma saņemšanas anonimitāti (Rīgas Sociālajā dienestā nav nepieciešams formēt dokumentus, t. sk. saņemt nosūtījumu); – noteikts, ka rinda var tikt veidota jebkuram Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktajam sociālajam pakalpojumam (pašreiz Saistošajos noteikumos Nr. 3 nosaukti konkrēti sociālie pakalpojumi, par kuriem Rīgas Sociālais dienests var pieņemt lēmumu par personas uzņemšanu rindā, lai gan, pieaugot pieprasījumam un atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) budžetā pieejamajam finansējumam, var rasties nepieciešamība veidot rindu arī citiem sociālajiem pakalpojumiem); – no 2023. gada 1. janvāra valstī palielinoties minimālajai algai, kā arī energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenām, palielināts Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktais pašvaldības līdzfinansējums ("vaučers") psihologa pakalpojuma, aprūpes mājās pakalpojuma bērniem ar funkcionāliem traucējumiem individualizēta aprūpes pakalpojuma veidā, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma, īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem ar invaliditāti, īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojuma, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām pakalpojuma samaksai; – redakcionāli precizēta kārtība, kādā aprūpi mājās var saņemt bērni ar funkcionāliem traucējumiem, t. i., Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktie kritēriji bērna atbilstībai individualizētā aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai ir attiecināmi ne tikai uz šo pakalpojuma saņemšanas veidu, bet arī, lai saņemtu aprūpi mājās materiāla atbalsta veidā un pakalpojuma veidā pie pašvaldības iepirkuma kārtībā izraudzīta pakalpojuma sniedzēja (līdz šim praksē šāda kārtība tiek piemērota, bet Saistošajos noteikumos Nr. 3 precīzi tas nav noteikts); – noteikts, ka netiek turpināta drošās ģimenes vides pakalpojuma sniegšana (no 2023. gada pakalpojumu izbeigts sniegt, jo tas zaudējis aktualitāti (būtiski samazinājies pieprasījums)); – paplašināts personu loks, kuras varēs saņemt dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu, – personas ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem (praksē konstatēts, ka personām ar vieglu demences formu, proti, viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, demences simptomi ir tikai sākuma stadijā un šīm personām ģimenes ārsts demences faktu nevar apliecināt, taču dienas aprūpes centra pakalpojums personai būtu lietderīgs tieši demences profilaksei, lai maksimāli samazinātu iespēju demences pazīmēm progresēt); – redakcionāli precizēts, ka klienta apgādnieks, cita fiziska vai juridiska persona, vēršoties Rīgas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt starpību starp klienta maksu par pakalpojumu un pakalpojuma cenu mēnesī vai pilnu pakalpojuma cenu mēnesī, nedeklarē savus ienākumus (pašreizējā Saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā nav skaidri saprotams, ka ienākumu nedeklarēšana nav attiecināma uz pašu klientu); – redakcionāli precizēts, ka, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli, no pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas sociālās rehabilitācijas centra izmaksas, nenorādot, ka nosacījums attiecināms tikai uz personām bez noteiktas dzīvesvietas un bezdarbniekiem, jo praksē šī pakalpojuma saņēmēju loks ir plašāks, piemēram, personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, personas ar atkarībām u. tml. |
3. Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību, uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situācija, prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai konkurencei) Saistošie noteikumi pozitīvi ietekmēs sociālo vidi, veicinās iedzīvotāju integrāciju sabiedrībā, dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā arī pašvaldības nodrošinātie daudzveidīgie sociālie pakalpojumi radīs iespēju attīstīt konkrētus uzņēmējdarbības veidus un radīs brīvu un godīgu konkurenci pakalpojumu sniedzēju starpā: – ņemot vērā nepieciešamību saglabāt personas anonimitāti, saņemot atbalsta grupas pakalpojumu vardarbībā cietušām personām, ir skaidri jānosaka, ka iepriekšminētā pakalpojuma saņemšanai personai nav piemērojama Saistošo noteikumu Nr. 3 9., 10. un 16. punktā noteiktā kārtība (Saistošo noteikumu 3. punkts); – palielinoties pieprasījumam pēc sociālajiem pakalpojumiem, jebkuram sociālajam pakalpojumam (ne tikai pašreiz Saistošo noteikumu Nr. 3 10.9. apakšpunktā uzskaitītajiem) var tikt veidota rinda vai arī, samazinoties pieprasījumam, rinda nav aktuāla. Tādējādi nav nepieciešamības 10.9. apakšpunktā uzskaitīt sociālos pakalpojumus, uz kuriem attiecināma rinda (Saistošo noteikumu 4. punkts); – aprūpes mājās pakalpojums individualizētas aprūpes pakalpojuma veidā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (turpmāk – individualizēta aprūpe) tiek nodrošināts no 2021. gada 1. jūlija. Līdz 2021. gada jūlijam, lai ģimene saņemtu aprūpes mājās pakalpojumu (materiālā atbalsta veidā un aprūpes mājās pakalpojuma veidā), tika izvērtēti ģimenes ienākumi, no 2021. gada 1. jūlija netiek izvērtēti ģimenes ienākumi, nāca klāt jauns pakalpojuma veids – individualizēta aprūpe. Kopš 2021. gada III ceturkšņa bērnu skaits aprūpes mājās pakalpojumiem pieaug. 2021. gadā individualizētu aprūpes pakalpojumu saņēma 175 bērni un 2022. gadā – 322 bērni, t. i., bērnu skaits palielinājies par 147. Individualizētas aprūpes pakalpojumu nodrošina 5 pakalpojuma sniedzēji. 2022. gadā aprūpes mājās pakalpojumus (t. sk. materiālā atbalsta veidā, pakalpojuma veidā un individualizētā aprūpes pakalpojuma veidā) ir saņēmuši 538 bērni, kas ir par 259 bērniem vairāk nekā 2021. gadā. Līdz šim kritēriji (izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – VDEĀVK) atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību; izsniegts ģimenes ārsta izraksts par to, ka bērnam ir nepieciešams noformēt VDEĀVK atzinumu par īpašās kopšanas nepieciešamību; bērnam ir noteikta invaliditāte vai izsniegts ģimenes ārsta vai psihiatra izraksts par nepieciešamību noteikt invaliditāti), kuriem jāatbilst bērniem līdz dienai, kad tie sasniedz 20 gadu vecumu, aprūpes mājās pakalpojuma saņemšanai bija attiecināmi tikai uz aprūpes mājās pakalpojumu individualizēta aprūpes pakalpojuma veidā. 2021./2022. gadā bērni, kuri saņēmuši aprūpes mājās pakalpojumus, atbilst kādam no iepriekšminētajiem kritērijiem. Lai vienādotu pieeju attiecībā uz visiem trim aprūpes mājās pakalpojuma veidiem, kā arī lai precizētu minētajai mērķa grupai nepieciešamo funkcionālo traucējumu veidu, Saistošajos noteikumos noteikts, ka minētie trīs kritēriji attiecināmi uz visiem aprūpes mājās pakalpojuma veidiem, kas noteikti Saistošo noteikumu Nr. 3 45. punktā. Redakcionāli precizēta kārtība, kādā aprūpi mājās var saņemt bērni ar funkcionāliem traucējumiem, arī citos Saistošo noteikumu Nr. 3 punktos. Proti, svītroti Saistošo noteikumu Nr. 3 150.3 punktā minētie trīs kritēriji, kas turpmāk tiks attiecināti uz visiem aprūpes mājās pakalpojuma veidiem bērniem un būs noteikti Saistošo noteikumu Nr. 3 43.2. apakšpunktā, kā arī 45.3. apakšpunktā svītrota atsauce uz šiem kritērijiem (Saistošo noteikumu 6., 7. punkts); – Saistošo noteikumu Nr. 3 57. punkta pašreizējā redakcija cita starpā nosaka tiesības saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar demenci, bet 58. punkta pašreizējā redakcija nosaka, ka, ja persona Sociālajā dienestā pieprasa dienas aprūpes centra pakalpojumu personām ar demenci, personai ir jāuzrāda ģimenes ārsta izziņa par veselības stāvokli, kurā norādīta diagnoze – demence. Bieži vien personas ir ar vieglu demences formu, proti, viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem, demences simptomi ir tikai sākuma stadijā un tādām personām ģimenes ārsts demences faktu nevar apliecināt, taču dienas aprūpes centra pakalpojums personai būtu lietderīgs tieši demences profilaksei, lai maksimāli samazinātu iespēju demences pazīmēm (uzvedības un garastāvokļa pārmaiņas, dezorientācija laikā un telpā, abstraktās domāšanas un secināšanas grūtības, priekšmetu zaudēšana biežāk kā parasti, nesen iegūtās informācijas aizmiršana, valodas grūtības, bieža pārjautāšana, zūd iemaņas un prasmes, personīgās higiēnas neievērošana un bez līdzcilvēku atbalsta senioru nav droši atstāt mājās vienu) progresēt. Tādējādi Saistošajos noteikumos paplašināts personu loks, kuras varēs saņemt dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu, – personas ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem (Saistošo noteikumu 8. punkts); – svītrotas normas par drošās ģimenes vides pakalpojumu (turpmāk – DĢVP), ņemot vērā, ka no 2023. gada DĢVP izbeigts sniegt. DĢVP pašvaldībā tika īstenots kopš 2017. gada septembra. Pēdējo gadu praksē tika novērota DĢVP aktualitātes un izpildes rādītāju pazemināšanās – pakalpojuma saņēmēji faktiski izmantoja tikai atsevišķas pakalpojumā ietvertās aktivitātes, galveno uzsvaru liekot uz finansiālo atbalstu, ko audžuģimenes saņem par bērna aprūpes īstenošanu. Citu nepieciešamo atbalstu bērna vajadzību nodrošināšanai audžuģimenes saņem, izmantojot citus pašvaldībā pieejamos resursus un sociālos pakalpojumus, kā arī valsts sniegto atbalstu, ko audžuģimenēm nodrošina Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, ar kuriem audžuģimenes ir noslēgušas sadarbības līgumus. 2022. gadā pakalpojumu kopumā saņēma tikai 7 bērni (plānots vidēji 10 bērni mēnesī), pakalpojuma sniegšanā tika iesaistītas 4 audžuģimenes (plānots vidēji 10). Šobrīd pašvaldībā darbojas 4 specializētās – krīzes audžuģimenes, kurām atlīdzību par bērna uzņemšanu krīzes situācijās nodrošina valsts 860 euro apmērā (vidēji 430 euro/mēnesī 3 mēnešus pēc bērna atrašanās audžuģimenē), un 89 audžuģimenes, kopā 93 audžuģimenes. Salīdzinoši 2017. gadā Rīgā bija 76 audžuģimenes. Kopumā 2022. gadā ar Rīgas bāriņtiesas lēmumu audžuģimenēs ievietoti 46 bērni vecumā no 0 līdz 3 gadiem, 39 gadījumos neizmantojot DĢVP kā resursu. Kopumā uz 2022. gada beigām 70 bērni vecumā no 0 līdz 3 gadiem atradās audžuģimenēs. Minētais liecina, ka audžuģimeņu kapacitāte pašvaldībā ir pietiekoša, lai uzņemtu bērnus vecumā no 0 līdz 3 gadiem, un nav nepieciešami papildus pašvaldības resursi, lai novērstu mazo bērnu nonākšanu institucionālā aprūpē. Pakalpojumam paredzētais finansējums 91 457 euro apmērā 2023. gadā tiks novirzīts individuālo programmu īstenošanai bērniem, t. sk. ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. 2023. gadā kopīgais valsts un pašvaldības sniegtais finansiālais atbalsts audžuģimenēm: – atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – 215 euro mēnesī (pašvaldība); – atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (par pirmo bērnu) –171 euro mēnesī (valsts); – pabalsts bērna uzturam – 465 euro mēnesī (pašvaldība); – apģērba un mīkstā inventāra iegādei bērnam līdz sešu gadu vecumam 200 euro gadā, līdz 18 gadu vecumam – 250 euro gadā (pašvaldība). Salīdzinoši 2017. gadā finansiālais atbalsts audžuģimenēm bija mazāks: – atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu – 213,43 euro mēnesī (pašvaldība); - atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu (neatkarīgi no bērnu skaita) – 113,83 euro mēnesī (valsts); – pabalsts bērna uzturam – 285 euro mēnesī (pašvaldība); – apģērba un mīkstā inventāra iegādei 163,63 euro gadā (pašvaldība). Tātad pēdējos 5 gados finansiālais atbalsts audžuģimenēm ir pieaudzis par 35 % (Saistošo noteikumu 1., 5., 9., 10., 14. punkts); – redakcionāli precizēts, ka klienta apgādnieks, cita fiziska vai juridiska persona, vēršoties Rīgas Sociālajā dienestā ar iesniegumu, kurā apņemas pilnībā segt starpību starp klienta maksu par pakalpojumu un pakalpojuma cenu mēnesī vai pilnu pakalpojuma cenu mēnesī, nedeklarē savus ienākumus (pašreizējā Saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā nav skaidri saprotams, ka ienākumu nedeklarēšana nav attiecināma uz pašu klientu). Nepieciešama šāda redakcija, jo ir bijuši gadījumi, kad klients uzskata, ka persona un klients ir viens un tas pats cilvēks, un klients atsakās iesniegt dokumentus ienākumu izvērtēšanai (iztikas līdzekļu deklarācija), kas nepieciešams, lai noteiktu klienta samaksas daļu par pakalpojumu (Saistošo noteikumu 11. punkts); – pašvaldības līdzfinansējuma palielinājums vispārējā tipa ilgstošas sociālās un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgām personām (turpmāk – SAC) pašreiz ir ne vairāk kā 400 euro mēnesī, bet ģimenes tipa SAC – ne vairāk kā 640 euro mēnesī. Kopš 2018. gada pašvaldības līdzfinansējums ir nemainīgs un neatbilst līdzšinējām SAC pakalpojuma izmaksām. SAC pakalpojuma sniedzēji un klientu tuvinieki informē, ka ar līdzšinējo pašvaldības līdzfinansējumu 400 euro (vispārējā tipa institūcijās) un 640 euro (ģimenes tipa institūcijās) apmērā ir nepietiekami, uzsverot, ka SAC pakalpojumu klients saņem ilgstošu laika periodu un finansiālā situācija vairāku gadu garumā var mainīties, t. sk. klienta apgādnieku maksātspēja. Ja klienti turpmāk nespēs samaksāt par pakalpojumu, tad būs jāpārvieto uz citu SAC pakalpojuma sniedzēju institūciju, kas klientiem bieži vien ir fiziski apgrūtinoši un emocionāli traumējoši. Tādējādi nepieciešams palielināt pašvaldības līdzfinansējumu par 25 % – vispārēja tipa institūcijās no 400 euro uz 500 euro (25 % jeb 100 euro palielinājums x 510 personas x 12 mēnesī = 612 000 euro gadā) un ģimenes tipa institūcijās – no 640 euro uz 800 euro (25 % jeb 160 euro palielinājums x 400 personas x 12 mēnesī = 768 200 euro gadā). Kopā gadā 1 380 000 euro, no 2023. gada 1. maija (atbilstoši norēķinu kārtībai – 7 mēnešiem) – 805 000 euro (Saistošo noteikumu 12. punkts); – precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 146.6. apakšpunkta redakcija – neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli, no pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek segtas sociālās rehabilitācijas centra izmaksas, nenorādot, ka nosacījums attiecināms tikai uz personām bez noteiktas dzīvesvietas un bezdarbniekiem, jo praksē saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 3 67. punktā noteikto pakalpojuma saņēmēju loks ir plašāks, piemēram, personas pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, personas ar atkarībām u. tml. (Saistošo noteikumu 13. punkts); – precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 150. panta redakcija. No 2023. gada 1. janvāra valstī palielinoties minimālajai algai, kā arī energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenām, noteikts cenas palielinājums par pašvaldības maksāto starpību starp psihologa pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par psihologa pakalpojumu par 8 euro, no 30 euro uz 38 euro (100 konsultācijas). No pašvaldības budžeta cenas palielinājumam nepieciešams papildu finansējums: 2023. gadam 467 euro (no 2023. gada 1. maija), 2024. gadam 800 euro (Saistošo noteikumu 15. punkts); – precizēta Saistošo noteikumu Nr. 3 150.1 punkta redakcija. No 2023. gada 1. janvāra valstī palielinoties minimālajai algai, kā arī energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenām, noteikts cenas palielinājums par pašvaldības maksāto starpību starp īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā bērniem pakalpojuma (turpmāk – pakalpojums "atelpas brīdis" bērniem) bērniem ar invaliditāti cenu un klienta veikto samaksu par pakalpojumu "atelpas brīdis" bērniem. Šobrīd samaksa ir ne vairāk kā 4024,35 euro gadā. Nepieciešams noteikt cenas palielinājumu par 22,36 euro (no 89,43 euro uz 111,79 euro (6 bērni / 45 h), nosakot, ka pašvaldības maksātā starpība starp pakalpojuma "atelpas brīdis" bērniem ar invaliditāti cenu un klienta veikto samaksu par pakalpojumu "atelpas brīdis" bērniem ir ne vairāk kā 5030 euro gadā. No pašvaldības budžeta cenas palielinājumam nepieciešams papildu finansējums: 2023. gadam 3522 euro (vid. 587 euro x 6 bērni) un 2024. gadam 6037 euro (vid. 1006 euro x 6 bērni) (Saistošo noteikumu 16. punkts); – īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumam (turpmāk – pakalpojums "atelpas brīdis" pilngadīgām personām) pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā sociālā pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma līdzfinansēšanu (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu), pašvaldības samaksas summa ("vaučers") noteikta atbilstoši pašvaldības sniegtā pakalpojuma "atelpas brīdis" pilngadīgām personām standarta aprēķinam. No 2023. gada 1. janvāra valstī palielinoties minimālajai algai, kā arī energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenām, no 2023. gada 1. maija pakalpojuma "atelpas brīdis" pilngadīgām personām standarta cena palielināta par 28,29 % attiecībā pret iepriekšējo periodu (2021. gadu), t. i., par personu dienā cena palielināta no 30,41 euro (912 euro gadā) uz 39,04 euro (1170 euro gadā). Lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām vajadzībām un vienlīdzīgus pakalpojuma "atelpas brīdis" pilngadīgām personām sniegšanas un samaksas nosacījumus, Saistošajos noteikumos pakalpojuma sniedzējam, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu, pašvaldības samaksas summa ("vaučers") par personu noteikta atbilstoši pašvaldības pakalpojuma "atelpas brīdis" pilngadīgām personām cenas aprēķinam no 2023. gada 1. maija, t. i., ne vairāk kā 1170 euro gadā (39,04 euro x 30 dienas). Ņemot vērā iepriekšminēto un plānojot, ka gadā pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu, pakalpojumu "atelpas brīdis" pilngadīgām personām papildus sniedz vismaz 4 personām, 2023. gadā (no 2023. gada 1. maija) nepieciešami papildus pašvaldības budžeta finanšu līdzekļi 7224 euro (258 euro x 7 mēneši x 4 personas), 2024. gadā 12 384 euro (258 euro x 12 mēneši x 4 personas) (Saistošo noteikumu 17. punkts); – līdzšinējais Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteiktais pašvaldības līdzfinansējums ("vaučers") aprūpes mājās pakalpojumam bērniem ar funkcionāliem traucējumiem individualizēta aprūpes pakalpojuma veidā bija līdz 490 euro mēnesī. No 2023. gada 1. janvāra valstī palielinoties minimālajai algai, kā arī energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenām, pašvaldības līdzfinansējums ("vaučers") palielināts līdz 610 euro mēnesī. Kopā gadā papildus nepieciešami 334 080 euro (120 euro x 232 bērni x 12 mēneši), 2023. gadā papildus nepieciešami 194 888 euro (120 euro x 232 bērni x 7 mēneši (atbilstoši norēķinu kārtībai) (Saistošo noteikumu 18. punkts); – grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumam pie jebkura pakalpojuma sniedzēja, kurš reģistrēts valsts informācijas sistēmā "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs" kā grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzējs un ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu par minētā pakalpojuma līdzfinansēšanu (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu), pašvaldības samaksas summa ("vaučers") noteikta atbilstoši sociālā pakalpojuma standarta aprēķinam un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma pašvaldības iepirkuma cenai, kas attiecībā pret iepriekšējo periodu iepirkumā no 2022. gada 1. aprīļa palielināta par 2,7 %, t. i., par personu dienā palielināta no 17,75 euro (550 euro mēnesī) uz 18,23 euro (565 euro mēnesī), ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar vidēji smagiem garīga rakstura traucējumiem, un no 27,34 euro (848 euro mēnesī) uz 28,08 euro (871 euro mēnesī), ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Savukārt no 2023. gada 1. janvāra valstī palielinoties minimālajai algai, kā arī energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenām, no 2023. gada 1. maija grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma iepirkuma cena par personu palielināta par 25 % attiecībā pret iepirkumu no 2022. gada 1. aprīļa, t. i., no 18,23 euro (565 euro mēnesī) uz 22,79 euro (680 euro mēnesī), ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar vidēji smagiem garīga rakstura traucējumiem, un 28,08 euro (871 euro mēnesī) uz 35,10 euro (1050 euro mēnesī), ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Lai nodrošinātu klientiem pakalpojumu sniedzēju izvēles iespējas atbilstoši personas individuālajām vajadzībām un vienlīdzīgus grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniegšanas un samaksas nosacījumus, Saistošajos noteikumos pakalpojuma sniedzējam, ar kuru pašvaldība noslēgusi sadarbības līgumu, pašvaldības samaksas summa ("vaučers") par personu noteikta atbilstoši grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma cenas aprēķinam no 2023. gada 1. maija, t. i., ne vairāk kā 680 euro mēnesī (22,79 euro x 30 dienas), ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar vidēji smagiem garīga rakstura traucējumiem, un ne vairāk kā 1050 euro mēnesī (35,10 euro x 30 dienas), ja persona saņem pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī) personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto un plānojot, ka gadā grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu papildus saņem 1 persona ar vidēji smagiem garīga rakstura traucējumiem un 1 persona ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, 2023. gadā (no 2023. gada 1. maija) nepieciešami papildus pašvaldības budžeta finanšu līdzekļi 12 110 euro (680 euro x 1 persona x 7 mēneši = 4760 euro un 1050 euro x 1 persona x 7 mēneši = 7350 euro (atbilstoši norēķinu kārtībai), bet 2024. gadā 20 760 euro (680 euro x 12 mēneši x 1 persona un 1050 euro x 12 mēneši x 1 persona) (Saistošo noteikumu 19. punkts). |