Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 14., 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 13. nr.; 2007, 12., 15. nr.; 2008, 3., 21. nr.; 2009, 3., 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.; 2010, 19., 170. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 201. nr.; 2013, 234. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 230. nr.; 2017, 21. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B, 240.A nr.; 2021, 37., 58., 151.A, 182.A, 234.A nr.; 2022, 24.B, 57. nr.) šādus grozījumus:

1. 12. pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pašvaldības sociālajam dienestam pēc tam, kad ārpusģimenes aprūpē esošs bērns sasniedzis 16 gadu vecumu, ir pienākums sadarbībā ar ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju ne retāk kā reizi gadā izvērtēt bērna nākotnes vajadzības un resursus un pēc viņa patstāvīgas dzīves uzsākšanas nodrošināt tam nepieciešamos atbalsta pasākumus, kā arī vismaz divus gadus pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas novērtēt tā sociālās situācijas izmaiņas.";

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja persona, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai, ir paudusi tādu vēlmi un aizbildnis, audžuģimene vai specializētā audžuģimene tam ir piekritusi, tad šī persona, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta izvērtējumu, pēc pilngadības var uzturēties pie tā paša vai cita ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Ministru kabinets nosaka sniedzamā atbalsta veidus, apjomu, saturu, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt papildu atbalstu personai.

(8) Pašvaldības sociālajam dienestam viena mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par pilngadīgu personu, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju līdz 21 gada vecuma sasniegšanai vai, ja tā mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, - līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ir pienākums izvērtēt šīs personas vajadzības un resursus un tai nepieciešamos atbalsta pasākumus. Ministru kabinets nosaka sniedzamā atbalsta veidus, apjomu, saturu, kā arī šo pakalpojumu saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Pašvaldība ir tiesīga saistošajos noteikumos noteikt papildu atbalstu personai."

2. 13. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"13. pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā";

papildināt pantu ar astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(8) Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta.

(9) Lai saņemtu mērķdotāciju, pašvaldība līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša desmitajam datumam iesniedz Labklājības ministrijai pārskatu par garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta faktiskajām izmaksām (turpmāk - pārskats), tajā iekļaujot šādas ziņas:

1) pašvaldības izmaksātais finansējums garantētā minimālā ienākuma pabalstam;

2) to personu un mājsaimniecību skaits, par kurām izmaksāts garantētā minimālā ienākuma pabalsts;

3) pašvaldības izmaksātais finansējums mājokļa pabalstam;

4) to personu un mājsaimniecību skaits, par kurām izmaksāts mājokļa pabalsts;

5) pašvaldības konts Valsts kasē vai kredītiestādē mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai.

(10) Labklājības ministrija:

1) 10 darbdienu laikā izvērtē pārskatu un piecu darbdienu laikā veic mērķdotācijas maksājumu pašvaldībai;

2) ir tiesīga izlases kārtībā kontrolēt mērķdotācijas izlietojumu garantētā minimālā ienākuma pabalstam un mājokļa pabalstam, pieprasot no pašvaldības papildu informāciju;

3) ja konstatē kļūdas pārskatā vai pārkāpumus normatīvajos aktos par garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta piešķiršanu un izmaksu noteikto nosacījumu piemērošanā, līdz pārskata precizēšanai vai pārkāpumu novēršanai pārtrauc mērķdotācijas izmaksu;

4) pēc pārskata precizēšanas vai pārkāpumu novēršanas izdara pārrēķinu un veic maksājumu par iepriekšējo periodu vai ietur nepamatoti izmaksātos līdzekļus no nākamajā mēnesī pašvaldībai paredzētajiem līdzekļiem."

3. Izteikt 33. pantu šādā redakcijā:

"33. pants. Minimālo ienākumu sliekšņi sociālās palīdzības sniegšanai

(1) Minimālo ienākumu sliekšņus sociālās palīdzības sniegšanai nosaka procentuālā apmērā, noapaļotus līdz veseliem euro, no Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī (turpmāk - ienākumu mediāna).

(2) Garantēto minimālo ienākumu slieksnis ir 20 procenti no ienākumu mediānas.

(3) Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50 procenti no ienākumu mediānas.

(4) Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par šā panta trešajā daļā noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.

(5) Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus:

1) pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā - koeficientu 1;

2) pārējām personām mājsaimniecībā - koeficientu 0,7."

4. 35. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu šā panta piektajā daļā noteikto koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Lai mājsaimniecībai aprēķinātu mājokļa pabalsta apmēru, garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summai piemēro šādus koeficientus:

1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti - koeficientu 2,5;

2) mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, - koeficientu 2;

3) mājsaimniecībai, kurā ir pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, - koeficientu 2;

4) pārējām mājsaimniecībām - koeficientu 1,5."

5. 36. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2. punktu šādā redakcijā:

"1) par ienākumiem neuzskata vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu, no sava īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei, summu, ko persona maksā kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu personām ar I grupas redzes invaliditāti, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, atlīdzību par adopciju, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā, ienākumus no bērna nekustamā īpašuma izīrēšanas, ja ir bāriņtiesas lēmums par bērna mantisko tiesību aizsardzību, sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei audžuģimenē, studiju kredītu, studējošā kredītu, bezdarbnieka stipendiju un mobilitātes pabalstu, bērna, kurš jaunāks par 18 gadiem un mācās, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai, apdrošināšanas atlīdzību pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, atlīdzību par asins vai asins komponentu ziedošanu, citas personas sniegto materiālo atbalstu ārstniecības izdevumu, izglītības izdevumu un mājokļa kredīta maksājuma veikšanai, līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem, sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim, vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus;

2) par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu, zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas, dārza māju, kura izmantojama tikai vasaras periodā, vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes, sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, kuru pilna masa nepārsniedz 3500 kilogramus, bet ne vairāk kā vienu transportlīdzekli mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni vai persona, kurai izsniegts atzinums par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus, kā arī lauksaimniecības tehniku un velosipēdus mājsaimniecībā, kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentās institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ, nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kā arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa apmērā.";

izslēgt piektajā daļā vārdus "kā arī noteikt koeficientu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai".

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 52., 53., 54., 55. un 56. punktu šādā redakcijā:

"52. Šā likuma 12. panta grozījums par sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un šā panta septītā un astotā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

53. Grozījums par šā likuma 13. panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā un šā panta astotā, devītā un desmitā daļa, kā arī grozījums par šā likuma 33. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

54. Ja mājsaimniecībai līdz 2023. gada 31. maijam ir piešķirts mājokļa pabalsts par 2023. gada jūniju un turpmākajiem mēnešiem, pašvaldības sociālais dienests veic tā pārrēķinu, piemērojot aktuālo iztikas līdzekļu deklarāciju atbilstoši 2023. gada 1. jūnijā spēkā esošajam šā likuma 35. panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajam tiesiskajam regulējumam bez personas atkārtota iesnieguma.

55. Ja mājsaimniecībai līdz 2023. gada 30. jūnijam ir piešķirts garantētā minimālā ienākuma pabalsts par 2023. gada jūliju un turpmākajiem mēnešiem, pašvaldības sociālais dienests veic tā pārrēķinu, piemērojot aktuālo iztikas līdzekļu deklarāciju atbilstoši 2023. gada 1. jūlijā spēkā esošajam šā likuma 33. panta otrajā un piektajā daļā noteiktajam tiesiskajam regulējumam bez personas atkārtota iesnieguma.

56. Ja mājsaimniecībai līdz 2023. gada 30. jūnijam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss par 2023. gada jūliju un turpmākajiem mēnešiem, pašvaldības sociālais dienests uz iesniedzēja iesnieguma un aktuālās iztikas līdzekļu deklarācijas pamata no jauna izvērtē mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam atbilstoši 2023. gada 1. jūlijā spēkā esošajam šā likuma 33. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktajam tiesiskajam regulējumam."

Likums stājas spēkā 2023. gada 1. jūnijā.

Likums Saeimā pieņemts 2023. gada 8. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2023. gada 21. martā