Madonas novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000054572
Saieta laukums 1, Madona, Madonas nov., LV-4801
pasts@madona.lv http://www.madona.lv

Lokālplānojums teritorijas plānojuma grozījumiem Vītolu ielā 8A, Aronas pagastā, Madonas novadā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793 funkcionālā zonējuma maiņai

Redakcija 1.0.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Šie noteikumi nosaka prasības nekustamajam īpašumam Vītolu ielā 8A, Kusā, Aronas pagastā, Madonas novadā, zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793 (turpmāk – lokālplānojuma teritorija) izmantošanai un apbūvei noteikumu pielikumā "Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma teritorijā.

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā tiek noteiktas saskaņā ar noteikumu pielikumu "Funkcionālais zonējums". Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Madonas novada domes 2013. gada 16. jūlija saistošo noteikumu Nr. 15 "Madonas novada Teritorijas plānojuma 2013.–2025. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" prasības tiktāl, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

Nenosaka

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

Nenosaka

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības D kategorijas ielas – Vītolu ielas un pašvaldības E kategorijas ielas – vietējas nozīmes ielas lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, iebrauktuvi paredzot ne tuvāk par 20 m no abu ielu krustojuma.

4. Ēkām un inženierbūvēm lokālplānojuma teritorijā jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai jebkurā gadalaikā. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un inženierbūvju projektēšanas būvnormatīviem.

5. Transportlīdzekļu novietni izvieto objekta zemes vienībā. Transportlīdzekļu novietņu izvietojumu un skaitu nosaka atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijas risinājumam, ievērojot spēkā esošā teritorijas plānojuma, Latvijas valsts standarta un citu normatīvo aktu prasības.

6. Teritorijās, kurās nav ierīkota lietus kanalizācijas sistēma, ārpustelpu (atklātas) uzglabāšanas kravu laukumiem, jānodrošina ūdensnecaurlaidīga seguma ierīkošana vietās, kur iespējama piesārņojuma noplūde.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

7. Visas ēkas un inženierbūves, kurām ir nepieciešama ūdensapgāde un kanalizācija, jāpieslēdz centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam pēc tā izbūves, ievērojot šādas prasības:

7.1. projektējot ēku ūdensapgādi, jāparedz pieslēgšanās pie ūdensvada, kas ir izbūvēts Vītolu vai Rožu ielā;

7.2. līdz brīdim, kad sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja centralizētie kanalizācijas tīkli līdz lokālplānojuma teritorijai ir izbūvēti, kā pagaidu risinājums atļautas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kuru darbību nodrošina, ievērojot līdzvērtīgas vides aizsardzības prasības atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

7.3. lokālplānojuma teritorijas funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R3 kā pagaidu risinājums atļautas lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar slēgtu apstrādi visā ciklā, nodrošinot visu ražošanas notekūdeņu attīrīšanu, vai izsmeļami hermētiski krājrezervuāri, ievērojot vides jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un šādus papildu nosacījumus:

7.3.1. notekūdeņu (t.sk. attīrītu) novadīšana virszemes ūdensobjektā un/vai ar to savienotā meliorācijas sistēmā nav atļauta. Attīrīto notekūdeņu novadīšana organizējama slēgta vai atklāta tipa filtrācijas lauku veidā, t.sk. paredzot un ievērojot to aizsargjoslas;

7.3.2. izsmeļama hermētiska krājrezervuāra vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas (t.sk. tās attīrīto notekūdeņu filtrācijas lauka un attīrīšanas iekārtai un filtrācijas laukam piemērojamo aizsargjoslu) novietne projektējama tā, lai neskartu ar virszemes ūdensobjektu savienotu meliorācijas sistēmu;

7.4. ja apbūves realizācijas brīdī centralizētie kanalizācijas tīkli līdz lokālplānojuma teritorijai ir izbūvēti.

8. Projektējot kanalizācijas tīklus, ēkas un inženierbūves, lokālplānojuma teritorijā jāparedz dalītā sistēma – savstarpēji atdalot sadzīves notekūdeņu tīklu un ražošanas notekūdeņu tīklu, un lietusūdens tīklu.

9. Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:

9.1. lietus notekūdeņus no transportlīdzekļu stāvvietām un ēku apbūves teritorijām infiltrē augsnē vai uzkrāj speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot lietusūdeņu ietekmi uz meliorācijas sistēmas darbību;

9.2. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietusūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām.

10. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgāde Rūpniecīskas apbūves teritorijā R3, līdz pieslēgumam centralizētās ūdensapgādes sistēmai, jānodrošina no lokālas atklātas ūdens tilpnes vai slēgta ūdens rezervuāra, kuru apjomu nosaka būvprojektā atbilstošo normatīvo aktu prasībām par ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām.

11. Prasības meliorācijai:

11.1. jāsaglabā esošā koplietošanas ūdensnoteka, nodrošinot tās netraucētu ekspluatāciju;

11.2. ēkas nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no meliorācijas būves krotes (augšmalas), izņemot, ja ir izstrādāts meliorācijas pārbūves projekts, ar atbilstošu būvniecības dokumentāciju,

12. Lokālplānojuma teritorijas inženierapgāde jāparedz no esošajiem vai no jauna ierīkojamiem inženiertīkliem Vītou ielas sarkano līniju robežās. Esošo inženiertīklu remonts vai pārbūve, kā arī no jauna ierīkojamo inženiertīklu izvietojums un nepieciešamā jauda jānosaka būvprojektēšanas posmā.

13. Prasības elektroapgādei un elektroniskajiem sakariem:

13.1. elektroapgādes pieslēgumus izbūvē, ar iespēju pieslēgties pie esošajiem tīkliem, tos pārbūvējot;

13.2. elektroniskos sakarus jānodrošina no bezvadu vai pieslēgumiem pie tuvumā esošajiem tīkliem;

13.3. plānojot elektroapgādes un sakaru objektu un elektroietaišu izvietojumu, jānodrošina to netraucētu apkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.

14. Prasības ielu un ceļu apgaismojumam:

14.1. veicot Vītolu ielas pārbūvi, tā sarkano līniju robežās jāierīko ielas apgaismojums;

14.2. iekškvartāla satiksmes un gājēju ceļu apgaismojuma risinājumi jāparedz būvprojektā.

3.3. Prasības apbūvei

15. Apbūves izvietojums:

15.1. gar D kategorijas ielu – Vītolu ielu, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums – 6 m;

15.2. gar E kategorijas ielu - vietējas nozīmes ielas lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums – 3 m.

16. Projektējot ēkas, jāveido arhitektoniski izteiksmīgas fasādes un vienoti arhitektoniskā veidola risinājumi.

17. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar apkārtējās vides apbūvē pielietotiem materiāliem, papildus ņemot vērā šādas prasības:

17.1. ielas fasādēs aizliegts lietot spožus, raibus un atstarojošus materiālus;

17.2. fasāžu apdarē ieteicams pielietot krāsotu vai nekrāsotu apmetumu, betonu, metāla u.tml. materiālu apdares plāksnes.

18. Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

19. Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

20. Blīvu apstādījumu joslu ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības robežu ierīko buferzonu vismaz 1,5 m platumā, kuras platumu precizē būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. To ierīko, ja ražošanas teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot "Tehniskās apbūves teritorijām (TA)". Attiecīgais aizsardzības pasākums kā labiekārtojums iekļaujams funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R4 projektēto ēku būvniecības dokumentācijā.

21. Koku un krūmu norobežojošo stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi.

22. Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un ēkās nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

23. Žogus atļauts ierīkot:

23.1. pa ielas sarkano līniju, izņemot, ja žogs tiek izmantots arī kā prettrokšņu siena;

23.2. gar blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem – pa nekustamo īpašumu robežām;

23.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

24. Ja ražošanas teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot "Tehniskās apbūves teritorijām (Ta)", teritoriju var nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu H 1.2-2.0 m.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

25. Veicot ēku būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņu līmenis, jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli ēku fasāžu apdarei un pakešu logi ar papildu skaņu slāpējošu efektu. Ēkas jāaprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un ar tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa.

26. Prettrokšņa sienas nepieciešamību un tehniskos parametrus pamato būvprojektā, vadoties no esošo trokšņu mērījumu rezultātiem vai prognozētā trokšņu līmeņa. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu – paredzot to ar atkāpi no ielas sarkanās līnijas uz zemes gabala iekšpusi un papildus paredzot blīvus apstādījumus ielas pusē starp žogu un sarkano līniju.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tad tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu attiecīgajā pielikumā noteiktajiem teritorijas izmantošanas veidu aprakstiem.

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

Nenosaka

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4)

4.6.1.1. Pamatinformācija

27. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

28. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku, kokapstrādes, būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

29. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): Lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve un infrastruktūra, ietverot servisa uzņēmumus, mehāniskās darbnīcas, pagrabus, noliktavas, saldētavas, siltumnīcu kompleksus un tamlīdzīgus objektus.

30. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

31. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Autoceļi, ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

32. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes pakalpojumu nodrošināšanai, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

33. Noliktavu apbūve (14004): Apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai un līdzīga rakstura būves.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

34. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido dažādi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

35. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

4.6.1.4. Apbūves parametri

4.6.1.5. Citi noteikumi

37. Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu, tā augstumu paredzot tādu, lai ievērotu izsauļojuma prasības pieguļošajos zemes gabalos.

38. Būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu – prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6)

4.7.1.1. Pamatinformācija

39. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

40. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunik­ācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

41. Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Autoceļi, ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

42. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū2)

4.12.1.1. Pamatinformācija

43. Ūdeņu teritorija (Ū2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

44. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): Dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdens akvatorijas, kuras tiek izmantotas meliorācijas būvēm, zivsaimniecībai, zvejniecībai un citiem ūdenssaimniecības veidiem

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.12.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

45. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību.

46. Ēku nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar nepieciešamo skaitu transportlīdzekļu stāvvietu. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, tad vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās transportlīdzekļu stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās ēkas vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.

47. Zemes ierīcība lokālplānojuma teritorijā var tikt veikta neatkarīgi no būvniecības procesa.

48. Lokālplānojuma teritorijas ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumu projektē, izbūvē un nodod ekspluatācijā pirms ēku būvprojektēšanas vai arī iekļauj ēkas būvprojektā un nodod ekspluatācijā reizē ar ēku.

49. Teritorijas labiekārtošanu, inženiertīklu un inženierbūvju ierīkošanu veic vienlaicīgi ar ēku un būvniecības procesu, vai neatkarīgi no tā.

7. Citi nosacījumi/prasības

Nenosaka