Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes
vispārīgais administratīvais akts Nr. 14.2-07/334

Kuldīgā 2023. gada 25. janvārī

Reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa - pilskalna izmantošanas un saglabāšanas norādījumi

Norādījumi izdoti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta reģiona nozīmes arheoloģiskā pieminekļa - pilskalna (turpmāk tekstā - Pilskalns) - izmantošanai un saglabāšanai.

Adresāts: Pilskalna teritorijas vai tās daļas īpašnieks (valdītājs).

Pamatojums: Norādījumi izdoti, pamatojoties uz: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 5. pantu un Ministru kabineta 26.10.2021. noteikumiem Nr. 720 "Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi", nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk tekstā - Pārvaldes) atļaujas, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu; uz Administratīvās atbildības likumu; uz 23.12.2022. Kultūras ministrijas rīkojumu Nr. 2.5-1-202 "Grozījumi Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu", publicētu Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" 29.12.2022., pieejams https://www.vestnesis.lv/op/2022/252.3.

Kultūras pieminekļa statuss: Pilskalns iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Informācija pieejama https://mantojums.lv/cultural-objects. Pilskalnam noteikta aizsardzības zona un tās uzturēšanas režīms, informācija pieejama https:/mantojums.lv/cultural-objects.

Norādījumi attiecināmi uz reģiona nozīmes arheoloģiskajiem pieminekļiem ar šādiem aizsardzības numuriem un adresēm:

Engures pilskalna saglabājamās vērtības: ārējais veidols ainavā, nemateriālās liecības, reljefs, arheoloģiskās senlietas.

Kaņiera pilskalna saglabājamās vērtības: nemateriālās liecības, fortifikācijas elementi (nocietinājumu vaļņi, grāvji, u.c.), reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

Ūdru Milzukalna - pilskalna saglabājamās vērtības: ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

Venteru pilskalna saglabājamās vērtības: ārējais veidols ainavā, arheoloģiskais konteksts, nemateriālās liecības, reljefs, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.

Pilskalna teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts Pilskalns un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.

Pārvaldes izvirzītās prasības:

1. Pilskalna teritorijā:

1.1. Uzturēšanas režīms:

1.1.1. Fiziskajām un juridiskajām personām jānodrošina, lai tiktu saglabāts Pilskalns, kas ir to īpašumā (valdījumā). Valsts īpašumā esošā Pilskalna saglabāšanu nodrošina to teritorijas īpašnieks/valdītājs.

1.1.2. Pilskalna teritorijas īpašnieka (valdītāja) pienākums ir ievērot likumu Par kultūras pieminekļu aizsardzību, citus likumus un normatīvos aktus, kā arī Pārvaldes norādījumus par Pilskalna izmantošanu un saglabāšanu; informēt Pārvaldi un pašvaldības par pieminekļu uzraudzību atbildīgo institūciju par katru bojājumu, kas radies īpašumā (valdījumā) esošajā Pilskalna teritorijā; laikus informēt Pārvaldi par jebkuru ar zemes reljefa izmaiņām saistītu saimniecisko darbību Pilskalna teritorijā.

1.1.3. Lai nodrošinātu Pilskalna uzturēšanu un saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) savlaicīgi un regulāri (vismaz reizi gadā) jāveic Pilskalna teritorijas apsekošana (vizuālā apskate), lai noskaidrotu bojājumus un iespējamos apdraudējumus, īpašu uzmanību pievēršot reljefa izmaiņām, kas radušās dabas procesu vai nelikumīgas zemes rakšanas rezultātā. Pilskalna teritorijā atrodot arheoloģiskās senlietas (piemēram, senas monētas, no dzelzs, bronzas, dzintara vai cita materiāla izgatavotas rotas, darbarīkus, iedzīves priekšmetus vai to fragmentus, keramiku u.c.) par to nekavējoties jāinformē Pārvalde un jānodrošina atklāto liecību saglabāšana.

1.1.4. Lai nodrošinātu Pilskalna saglabāšanu, īpašniekam (valdītajam) jāveic teritorijas uzturēšana, nepieļaujot plakuma un nogāžu eroziju, aizaugšanu, piegružošanu un izbraukāšanu.

1.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

1.2.1. Pilskalnu ir aizliegts iznīcināt, to teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Pārvaldes atļauju. Pilskalna teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt Pilskalnu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās Pilskalna kultūrvēsturiskā vērtība.

1.2.2. Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas Pilskalna teritorijas vai tā daļas lauksaimnieciskā apstrāde (uzaršana, diskošana u.c.), apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama.

1.2.3. Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta Pilskalna teritorijas pārveidošana, jāsaņem Pārvaldes atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā Pilskalna īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi atkarībā no plānoto darbu veida un apjoma). Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

1.2.4. Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju Pārvalde izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.

1.2.5. Pārvalde Pilskalna īpašniekam (valdītājam) izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids. Atļauju izsniedz pēc veicamo darbu dokumentācijas (atkarībā no darbu rakstura un apjoma - darbu apraksts, kartogrāfiskais materiāls ar atzīmētām plānoto darbu vietām, vizuālā fiksācija, projekts) izvērtēšanas.

1.2.6. Pilskalna teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar Pārvaldes atļauju.

1.2.7. Pilskalna teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē Pārvalde un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.

1.2.8. Par Pilskalna aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.

1.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

1.3.1. Pilskalna teritorijas kopšana, uzturēšana un apsaimniekošana, kas tiek veikta, nepārveidojot Pilskalna saglabājamās vērtības.

1.3.2. Teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja tās rezultātā netiek izmainīts Pilskalna ārējais veidols, postīts kultūrslānis un ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta.

1.3.3. Pilskalna teritorijā izvietoto labiekārtojuma elementu uzturēšana un remonts esošajos apjomos, neveicot zemes rakšanas darbus, esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūves esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.

2. Pilskalna aizsardzības zonā, kas noteikta 500 m attālumā ap Pilskalnu:

2.1. Uzturēšanas režīms:

2.1.1. Pilskalnam pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu Pilskalna saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz tiem, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī vēlama piekļūšanas iespēju nodrošināšana Pilskalnam (brīva vai daļēji ierobežota).

2.1.2. Pilskalna aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju.

2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi:

2.2.1. Vēsturiskā zemes reljefa pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā netiek apdraudēts Pilskalns.

2.2.2. Ar zemes reljefa pārveidošanu saistītām darbībām nepieciešams saņemt Pārvaldes atļauju.

2.2.3. Pilskalna īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt Pilskalna saglabāšanu un piekļūšanu tam.

2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas:

2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs.

2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama Pilskalna aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.

3. Citi noteikumi:

3.1. Īpašumā vai zemes vienībā plānotas zemes ierīcības rezultātā nav pieļaujama Pilskalna teritorijas vai tās daļu sadalīšana atsevišķās zemes vienībās, ja tādējādi tiek apdraudēta Pilskalna saglabāšana.

3.2. Pilskalnu var atsavināt, ja par nodomu tos atsavināt īpašnieks ir paziņojis Pārvaldei un nākamais tā īpašnieks ir iepazinies ar Pārvaldes izsniegto vispārējo normatīvo aktu Pilskalna izmantošanai un saglabāšanai.

3.3. Pilskalna īpašniekam ir pienākums nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesību aprobežojumu uz Pilskalna teritoriju.

3.4. Ja Īpašnieks, atsavinot kultūras pieminekli, konstatē aizdomīga darījuma vai darbības pazīmes, Īpašnieks par to ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (https:goaml.fid.gov.lv) un Pārvaldei.

4. Apstrīdēšanas kārtība:

4.1. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmo daļu, Administratīvais akts stājas spēkā brīdī, kad tas publicēts laikraksta "Latvijas Vēstnesis" mājas lapā www.vestnesis.lv.

4.2. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmo un otro daļu, 77. pantu un 79. panta pirmo daļu Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Pārvaldes vadītājam, iesniedzot iesniegumu Pārvaldē, Mazajā Pils ielā 19, Rīgā, LV-1050; pasts@mantojums.lv.

Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja,
galvenā valsts inspektore E. Orna