|
Ministru kabineta rīkojums Nr. 793 Rīgā 2022. gada 3. novembrī (prot. Nr. 55 27. §) Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam"Izdarīt Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.-2027. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2021, 226. nr.; 2022, 125. nr.) šādus grozījumus: 1. Papildināt ar 5. punktu šādā redakcijā: "5. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju un tai pievienoto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju saskaņošanas procesā ar Eiropas Komisiju precizēto Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu (Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 8. pielikums) un tā darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījumu (Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 9. pielikums)." 2. Papildināt ar 6. punktu šādā redakcijā: "6. Finanšu ministrijai atkārtoti iesniegt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā." Ministru prezidents A. K. Kariņš Finanšu ministrs J. Reirs (Ministru kabineta (Programma MK 27.06.2022. rīkojuma Nr. 467 redakcijā)
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027. gadamLatvijas Republikas Finanšu ministrija Rīga, 2022
Saturs 1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi 1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija 1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes 1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība 1.4. Mobilitāte 1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana 1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem 1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana 1.8. Sasaiste ar ESSBJR 1. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi 1. politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" 2. politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 3. politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 4. politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 5. politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" 6. politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām 7. Tehniskā palīdzības prioritāte 2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei 3. Finanšu plāns 4. Ieguldījumu priekšnosacījumi 5. Programmā iesaistītās iestādes 6. Partnerība 7. Komunikācija un redzamība 8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm 9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (3.papildinājums) Izmantotie saīsinājumi un termini
1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi 1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija (1) Latvija pēdējā desmitgadē pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģenci, neskatoties uz smagās finanšu krīzes (2007.-2009.g.) sekām. 2019.g. IKP uz iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes (60% 2008.g.4), tomēr pēdējos gados konverģences tempi mazinājušies, salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm. (2) Produktivitāte augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.g. līdz 49,8% 2019.g., bet būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Atalgojuma kāpums - straujāks par produktivitātes pieaugumu. Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. Privāto investīciju pozitīvā dinamika pēc krīzes atjaunojās tikai 2017.g., pēc tam - mērena (zems kreditēšanas līmenis, politiskā/ekonomiskā nenoteiktība tirgos5). Pēdējos piecos gados investīciju pieaugums bijis vājš; produktīvo aktīvu pieaugums -zemākais Baltijā. Bažas - ilgstoši zemas investīcijas P&A. (3) Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē mazinājies par vidēji 1% g., īpaši darbspējīgā vecumā (emigrācija un zema dzimstība) un rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, DT, spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru, pakalpojumus. Ienākumu nevienlīdzība nav mainījusies (viena no augstākajām ES). Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 g., personas ar invaliditāti, ģimenes, kurās bērnu/us audzina viens no vecākiem, BD, IBD, bezpajumtnieki, iedzīvotāji ar zemu izglītību. (4) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām OECD valstīs6. Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.7 Bruto kapitālieguldījumu un ārvalstu tiešo investīciju 2019.g. atšķirības ir vēl ievērojamākas - starp Rīgu un Latgali līdz pat 18 reizēm8. Atšķirības ir arī uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā, ienākumu līmenī, piekļuvē VA, sociāliem pakalpojumiem, kvalitatīvai izglītībai. Latgalē joprojām zemākā nodarbinātība (56,7%; Rīgas reģionā 66%)9 (reģionālā nesabalansētība, mobilitātes izaicinājumi, neatbilstošas prasmes); līdz 1,5 reizēm atšķiras vidējās darba algas starp reģioniem. 1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes (5) Latvijas P&I sistēma no 2014.-2020.g. būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti; Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā10. Tomēr līdzšinējais Latvijas P&I sistēmas izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei; ilgstoši zemi P&A&I ieguldījumi (0,44-0,69% no IKP 2014.-2020.g ) ar zemu privāto investīciju daļu būtiski atpaliek no 2020.g. nacionālā mērķa - 1,5% no IKP. (6) Zems P&A intensīvo nozaru īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP ar salīdzinoši zemu produktivitāti un tajā dominējošiem zemo un vidēji zemo tehnoloģiju uzņēmumiem ar nepietiekami attīstītu starpnozaru sadarbību, īpaši P&A jomā, tautsaimniecības struktūra ar pamatā mikro un MVU, kamēr lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kavē Latvijas ekonomikas transformāciju uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Koordinēta valsts intervence minimizēs ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas/riskus, stiprinot konkurētspēju11. P&I sistēmas galvenie izaicinājumi: cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana (Latvijā P&A nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (~50% no ES vidējā), īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos (depopulācijas tendences), kā arī tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana12. (7) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zems inovāciju līmenis, dominē zemas pievienotās vērtības produkti, augsta resursu intensitāte, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. 5% - lielie uzņēmumi13 tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā neīsteno augsta riska projektus. Inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā - viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.); ES vidēji 49,1%, vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi tikai ap 50%14 no kopējā pakalpojumu eksporta (2017.g) ar nepieaugošu tendenci. Vidēji augsto/augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2010.-2017.g pieauga tikai par 4 procentpunktiem (34,7%; ES - 56,7%). (8) Lai risinātu reģionālās atšķirības kapitālos ieguldījumos, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots atbalsts plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai. (9) P&A&I attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies; uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties pieaugusi, bet faktiskais pieprasījums sarucis. (10) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, kura virsmērķis 2030.g. ir palielināt eksporta apjomu līdz 29,8 mljrd. euro g.; izdevumus P&A līdz 776 milj. euro g. Vienlaikus jāstimulē tāda P&I attīstība, kas veicina ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu (NEKP). (11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai15. (12) Investīcijas 1.PM P&A&I sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot kopējo P&I kapacitāti, turpinot P&A pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips). (13) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. prasmju līmenis ir galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai. Augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, īpaši STEM jomās un RIS3 sektoros (īpaši IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros) ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstību. Lai nodrošinātu produktivitātes celšanos, būtiska ir vajadzīgo prasmju attīstīšana, sistēmas pielāgošana DT vajadzībām, kā arī esošo resursu efektīva izmantošana. (14) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem - 83% (ES- 67%), bet uzņēmumi ir vieni no pēdējiem ES produktu un pakalpojumu pārdošanā izmantojot digitālos rīkus16 (t.sk. trīs pieejami pārrobežu izmantošanai). Latvijas zemais digitālo prasmju līmenis ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un nodarbinātības pasākumos. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju (16 līdz 74 g.) ir digitālās pamatprasmes (ES kopumā - 58%); IKT speciālisti 1,7% no kopējā darbaspēka ( ES-3,9%); IKT speciālistes sievietes no nodarbināto sieviešu skaita - tikai 0,5% ( ES - 1,4%)17. (15) Izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD vidējiem rādītājiem, tomēr ir neliels īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati), tāpēc plānots dažādot izglītības satura apguves formas. Iesaiste interešu un NI sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi. Jānodrošina vienlīdzīga pieeja izglītībai visiem iedzīvotājiem, t.sk. plānojot atbalstu arī bērniem no mazaizsargātām grupām, veicinot integrāciju sabiedrībā, izpratni par iekļaujošu izglītību, bērnu un jauniešu iekļautību, emocionālo labizjūtu un piederību. (16) Sakārtots izglītības iestāžu tīkls pašvaldībās, t.sk. vispārējās izglītības iestāžu tīkls, veicinās pāreju uz personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai nepieciešami pārvietojamie digitālie risinājumi, aprīkojums STEM apguvei u.c., vienlaikus ņemot vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, t.sk. mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. (17) Pirmsskolas izglītības izaicinājums - rindas uz pašvaldības PII18 līdz pat 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, ko risinās ieguldījumi publiskās PII infrastruktūrā/materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā. (18) Tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, mazinot to skaitu no 44 (2021.g) līdz indikatīvi 25-30 (2027.g.), izvērtējot augstākminēto iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstošu izglītības pakalpojumu. (19) Izglītības iestādēs būtiskākie izaicinājumi: iestāžu administrācijas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pielāgot ikdienas izglītības procesu skolēnu vajadzībām; pedagogu novecošanās (46% vecumā 50+). Pedagogiem vecumā līdz 30 nav efektīvas atbalsta sistēmas. Tāpēc jāsekmē profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu izglītības iestādē. (20) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zemā līmenī (2018.g. 6,7%), netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās DT un mācībās, potenciāls. Investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. Jāveicina mūžizglītības piedāvājums atbilstoši DT pieprasījumam. (21) Latvijas augstskolas joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, neizmanto potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā - jāturpina reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanā, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā, t.sk. AF plānā. (22) Investīcijas plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, (ERAF un ESF+), t.sk., integrēti ieguldījumi atbilstoši reģionu vajadzībām/iespējām. Prasmju attīstīšana 1.PM fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamām prasmēm; 4.PM uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu. (23) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU - veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, paredzot papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Izglītībā - sinerģija ar Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU (t.sk., EZK prioritātes un mērķi), REACT-EU un AF. Digitālai transformācijai plānots finansējums no dažādiem avotiem. Demarkācija - plānošanā un ieviešanas nosacījumu izstrādē. (24) FI 1.PM tiks izveidoti un izmantoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam (t.sk. izvērtējot FI izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā). 1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība (25) ES padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos - tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. ES padomes rekomendācijas (2022.) arī aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot AER izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Izaicinājumi - klimatneitralitātes, enerģētikas, nulles piesārņojuma, ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķi. To izpildei - kompleksi pasākumi saskaņā ar NEKP, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu 2030.g., Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai 2050.g., Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.g. (26) AER Latvijā - viens no augstākajiem ES (>40% 2018.g.), bet saules elektroenerģija tikai 0,09%; nav modernās biodegvielas/biometāna (2019.g.). Jāturpina attīstīt AER (vējš, saule, ģeotermālā enerģija, biomasa/biogāze), t.sk. ne-emisiju potenciāls daudzdzīvokļu ēkās. SEG emisijās zems ETS īpatsvars (22,3%); ne-ETS - transports 37%, lauksaimniecība 29%, ēkas ~20% (2018.g.). AER dzīvojamās ēkās- viens no augstākajiem ES, bet zema energoefektivitāte. Lielākajai daļai ēku - zemākas siltumtehnikas īpašības kā iespējams19. Vidējie enerģijas patēriņi (kWh/m2g) apkurei visām ēkām 138-139. Lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku un CSA energoefektivitāte. Atjaunojot ēkas var uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus; 2018.g. siltums mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegts 7,5% iedzīvotāju (ES - 8%)20. Energoefektīvākas publiskās ēkas mazinās sabiedriskā sektora izdevumus. (27) AER transportā - viens no zemākajiem Eiropā (2018.g. 4,7%). Vairāk kā 93% Latvijas autoparka ir fosilās degvielas TL; 0,1% ir ETL. Jāpaātrina alternatīvo degvielu ražošana/ieviešana (EZK); jāuzlabo uzlādes infrastruktūra TEN-T tīklā (Eiropas Revīzijas palāta). Direktīvā 2014/94/ES noteikts ES ietvars uzlādes infrastruktūrai, un dalībvalstis nodrošina infrastruktūras pieejamību TEN-T tīklā. TEN-T tīkla savienojamībai jānodrošina, ka ik pēc 60 km (katrā virzienā) ir pieejami publiski uzlādes parki lielas noslodzes TL. Latvijā transports rada 29% no kopējām SEG emisijām (2018.g.)21. No transporta SEG emisijām 93,6% rada autotransports. Līdz 2030.g. ne-ETS SEG emisijas jāsamazina par 6% pret 2005.g. (NEKP). Potenciāls SEG emisiju samazināšanai ir privāto pasažieru TL lietotāju pārorientēšana uz dzelzceļša sabiedriskā transporta/ velo izmantošanu. 2017.g. ilgtspējīgu mobilitāti izmantoja 16% iedzīvotāju (64% sabiedrisko transportu, 7% multimodālus veidus, 6% velo22). Pieaug CSN cietušo velosipēdistu skaits (527 2014.g.; 686 2020.g.)23, kas norāda drošas velo infrastruktūras trūkumu. AF reforma RMA 2023.g. paredz apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu; paredzētas investīcijas arī transporta infrastruktūrā, bezizmešu sabiedriskā transporta ritošajā sastāvā, mobilitātes punktos un velo infrastruktūrā. Investīcijas 2.PM ietvaros viedajās tehnoloģijās, multimodālā sabiedriskā transporta tīklā, velo infrastruktūrā, bezemisiju vilcienos, pētījumos EZK jomā, ETL lieljaudas uzlādes punktos. (28) Atkritumu apsaimniekošanā nav sasniegts normatīvajos aktos noteiktais mērķis 2020.g. (50% kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms; 2019.g. 44,3%). 49% sadzīves atkritumu tika apglabāti (2035.g. atļauts 10%). Kavējas apglabāto BNA samazināšana - 2015.g. apglabāti 57,1% BNA (mērķis 2020.g. 35%). Investīcijas var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju mazināšanā (2018.g. sektors veidoja 5%) un veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu. AAVP2028 paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 400 kg/iedz. 2028.g. (2018.g. 409 kg). Joprojām aktuāla ir dabas direktīvu, ūdenssaimniecības direktīvu un EZK jūras un saldūdens mērķu24 sasniegšana. Vien 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī25; 2019.g. tikai 10% biotopu un 41% sugu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis26. Atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu/pārsniedz ES tiesību aktos noteiktās prasības un PVO rekomendācijas - īstenojami kompleksi pasākumi dažādos sektoros. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai, jāattīsta vides monitoringa sistēmas, jāīsteno vides izglītības pasākumi. Latvijā klimata pārmaiņas rada plūdu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas, vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa prevenciju, reaģēšanas gatavību, seku novēršanu un pielāgošanos - attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas, mazinot riskus kritiskai infrastruktūrai, t.sk. zaļās/zilās infrastruktūra. (29) Tiks ievērots klimatdrošināšanas princips (nepieciešamības gadījumā projektu kritērijos). Taisnīgas klimata politikas ieviešanai integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras" (sasaucas ar HP VINP). Investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.3.1., 2.4.1. (ERAF KF), t.sk. vērtējot kompleksus risinājumus/inovatīvas finansēšanas shēmas (Jessica u.c.). 1.4. Mobilitāte (30) ES Padomes rekomendācijas aicina investēt transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā. Pārejai no auto uz sabiedrisko transportu, kas būtiska enerģijas patēriņa/emisiju mazināšanā ir nozīmīga loma uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa savienojumos un tranzīta punktos. Ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir zemāka par ES vidējos, neraugoties uz līdzšinējiem ieguldījumiem trūkst apvedceļu. (31) Latvijai jānovērš dzelzceļa nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla; atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projektā (EISI). Dzelzceļa transports ir viens no drošākajiem, videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem pasažieriem un kravām, tomēr iekšzemes kravu pārvadājumos dominē autotransports. 2017.-2019.g. palielinājušies pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Auto izvēli īsos braucienos pamato komforts/laika ietaupījums, garākos - izmaksas (2018.g. pētījums). Trūkumi sabiedriskajā transportā novēršami, uzlabojot pieejamību, dzelzceļa infrastruktūru/ritošo sastāvu. Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.g. dzelzceļu nosaka par transporta sistēmas mugurkaulu, bet izaicinājums ir tā zemā elektrifikācija (2020.g. 14%, ES 55%). Jaunā elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla (pasažieru pārvadājumiem) paplašināšanu Rīgas aglomerācijā, nākamajā posmā - elektrificētā tīkla modernizācija. (32) Latvijā nav automaģistrāļu, autoceļi neatbilst TEN-T autoceļu klases prasībām27 (pamattīklā tikai 8% ātrsatiksmes autoceļu). CSN bojā gājušo skaitā Latvijai vieni no augstākiem rādītājiem (uz milj.iedz.); CSN smagi ievainoto skaits pieaug28. Iemesls: neatbilstoša ceļu kapacitāte. Ātrgaitas ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā mazinās arī SEG emisijas un autotransporta29 (zemāks degvielas patēriņš). Papildu drošības uzlabošana valsts autoceļu tīklā plānota pēc "melno punktu" kartēm30. Atbilstoši EK rekomendācijām, jāturpina TEN-T savienojumi pilsētās, novirzot satiksmi, t.sk. kravu pārvadājumus, no blīvi apdzīvotām vietām. (33) RMA koncentrējas ap 65% iedzīvotāju;31 liela daļa no apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu (darbs, mācības). Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vairāk nekā 350 TL; Rīgā/Pierīgā ap 50% no Latvijas vieglajiem TL (2019.g.)32. Rīgā jārada priekšnosacījumi transporta plūsmu pārstrukturēšanai, lai atslogotu centru no kravas transporta, uzlabojot gaisa kvalitāti. Būtisks ieguvums Rīgai ir RB - plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgā un Pierīgā. Reģionu attīstībai izšķirošs kvalitatīvs, drošs infrastruktūras tīkls - jāturpina investīcijas pilsētu TEN-T infrastruktūrā, integrējot mikromobilitāti kopējā transporta sistēmā, attīstot alternatīvus kravas transportlīdzekļu maršrutus. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā (jauni reģionālie maršruti), RB dzelzceļa līnijas, mobilitātes punktu izveidei, mikromobilitātes risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētās. RB reģionālās stacijas tiks projektētas līdz 2023.g. (EISI), būvniecība no 2024.g. (izbūves jautājums tiks pārskatīts vidusposma izvērtējumā). (34) Nozīmīgi efektīvā, drošā starptautiskās piegādes ķēdē ir mūsdienu prasībām atbilstoši muitas kontroles risinājumi RŠV; to sekmēs atbilstoša RŠV caurlaides spēja. Ņemot vērā vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot ostu publisko infrastruktūru klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, AER izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ievērojot TEN-T Regulu un Direktīvu Nr.2014/94/ES. (35) Digitālā pāreja palielina slodzi mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu apmaiņas (5G ). 2020.g. pētījumā33 secināts, ka kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir labi, tomēr ārpus lielākajām pilsētām trūkst "vidējās" un "pēdējās" jūdzes infrastruktūras, kas nodrošinātu Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Dārdzības dēļ uzņēmumiem nav pietiekamas ekonomiskās intereses ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus izvēršanai. Lai TEN-T attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības sistēmu, būtisks nepārtraukts pārrobežu 5G pārklājumam34, kā arī digitālās vides un pakalpojumu drošība. (36) KF investīcijas 3.PM (papildinoši 2.PM) un ERAF 1.4.1.SAM (IKT) veicinās TAP2027 rādītāju sasniegšanu (2027.g.): paredzēts bezemisiju TL pieaugums no 0,1% 2020.g. līdz 2%; pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā pieaugums (milj.pas/km) no 1687 2019.g. uz 1837,3; iedzīvotāju, kas ar velo/ citu mikromobilitātes TL brauc katru/gandrīz katru dienu, pieaugums no 6,4% 2019.g. uz 10%. 1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana (37) Stratēģija "Latvija 2030", NAP 2027 un EK rekomendācijas aicina stiprināt veselības sistēmu, nodrošinot papildu finanšu un cilvēkresursus, novērst sociālo atstumtību, uzlabot izglītības kvalitāti, pieejamību un efektivitāti, mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Sociālais pīlārs izceļ nodarbinātības reģionālās un prasmju līmeņu atšķirības Nepieciešami arīcenas ziņā pieejami mājokļi, jo trūkst adekvātu sociālo mājokļu ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Investīcijas cilvēkkapitālā plānotas integrēti 1. un 4.PM. (38) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.g. - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Risku palielina bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis. Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES, nespējot nodrošināt kvalitatīvus un pieejamus sociālos pakalpojumus mazāk aizsargātām grupām. Profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2% -pieejamības dēļ. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai (tās finansējumu plānots pārskatīt vidusposma izvērtējumā atbilstoši KNR 18.pantam). (39) Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Plānoti ieguldījumi SBSP infrastruktūrā cilvēkiem ar GRT citādi SBSP nav iespējams nodrošinātiedzīvotāju vajadzībām atbilstošā apjomā. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto, kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību. (40) Tā kā personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma personas un jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar ilgstošā bezdarba risku, būtiski mērķēt atbalsta pasākumus bezdarba riska novēršanai un resocializācijai, t.sk. azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgām personām, bijušajiem ieslodzītajiem. (41) Veselības jomā 2018.g. Latvijā neapmierinātas vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1% (ES 1,8%)35. VA kvalitātes rādītāji ir vieni no zemākajiem ES (2017.g. - 2.augstākais profilaktiski novēršamo un 3.augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES36). Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. izvirza šādas prioritārās veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija. Turpināmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, VA ilgtspējas, pārvaldības stiprināšana, efektīva resursu izmantošana, kas atrunāta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, Slimnieku hospitalizācijas vietu plānā. Nepietiekamo ārstniecības personu nodrošinājumu (33% ārstu un 28% zobārstu ir/drīzumā būs pensijas vecumā, līdz 2025.g. veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.g. uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6) risinās Cilvēkresursu attīstības stratēģija (paredz ārstniecības personu piesaisti, prasmju/iemaņu attīstīšanu NI ietvaros un rezidentu apmācības). COVID-19 ietekmē konstatēta neatbilstoša ārstniecības iestāžu infrastruktūra un gatavība ārkārtas situācijām. Pēc COVID-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas nepieciešami pasākumi, lai mazinātu arī citas infekciju slimības. (42) Līdztekus sociālajai iekļaušanai, būtiska tiesu pieejamība, efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, kas stiprina iedzīvotāju un sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3. (43) Sociālo partneru iesaiste reformu/politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr jāstiprina dialogs ar sociālajiem partneriem, jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Veicinot pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar sabiedrību - mazaktīva pilsoniskā līdzdalība un vāji attīstīts sociālais dialogs, pilsoniskās līdzdalības rādītājs ir zems.37 Šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes38. (44) Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā39 secināts, ka mazaktīvi bieži ir 55-74 g.v., ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni - grupas, kas kultūras pieejamībā tiek marginalizētas, to kultūras patēriņam samazinoties. Arī COVID-19 ierobežojumi ietekmējuši kultūras un tūrisma nozari. Sociālo iekļaušanu stiprinās iesaiste kultūras aktivitātēs, veicinot piederību Latvijas kultūras telpai nacionālo identitāti, kvalitatīvu kultūrvidi un radošo tūrismu. (45) Minēto izaicinājumu risināšanai, ERAF un ESF+ investīcijas plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.2., 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM. 4.3.1.SAM ietvaros veiktajiem ERAF ieguldījumiem tiek plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi 4.3.5.SAM. 1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem (46) Iedzīvotāju skaita mazināšanās un struktūras izmaiņas rada izaicinājumus ekonomikas attīstībai, darbaspēka pieejamībai, veselības, sociālai sistēmai. Samazinājums pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli - Pierīgas reģionā par 1%; Latgales reģionā 20%.40 Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR gaitā, tās mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Šo pašvaldību atbalstam RPP ietverti pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanā. Šo izaicinājumu risināšanai nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi; tie integrēti visās politiku jomās. (47) Teritoriju ilgtspējai un dzīves kvalitātes uzlabošanai būtiska ir kultūras infrastruktūras attīstība, inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā, teritorijās ar veiksmīgām tūrisma stratēģijām, integrējot EZK, Eiropas Jaunais "Bauhaus" un starptautiskos kvalitātes principus. Tūrisms un saistītās nozares veido 5% no kopējā eksporta un 8,5% no kopējās nodarbinātības41. Nozīmīgs potenciāls ir piekrastei, kur ~80% tūrisma infrastruktūras kapacitāte/kvalitāte ir nepietiekama42. (48) Latvija ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantos FPT (9 pilsētas un 21 reģionālo centru un to apkārtnes ar aktīvu ikdienas darbaspēka migrāciju un kopīgu pakalpojumu tīklu) pieeju, ieguldījumus balstītot integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmām atbilstoši APSL) un pakārtotās pašvaldību attīstības programmās. Atbilstoši APSL pašvaldības attīstības programmu izstrādā, ievērojot līdzdalības principu, izstrādes procesā organizējot regulāru visas sabiedrības iesaisti, noskaidrojot viedokli par teritorijas izaicinājumiem/risinājumiem, nodrošinot līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Atbilstoši TAPL teritorijas attīstības plānošanā tiek ievērots atklātības princips - nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. 1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana (49) EK rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes atbildību un efektivitāti, īpaši pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, valsts iestāžu darbībai, stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū. (50) Vērojama projektu kavēšanās un sadārdzinājumi, īpaši transporta, veselības jomas projektos. Vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē un īstenošanā ir problēmas ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, būtiski pagarinot ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta. Ir būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā. To norāda arī Valsts kontrole - pašvaldībās nereti nav funkcijām atbilstošu speciālistu (51) Šo izaicinājumu risināšanai VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi AKCK KP efektīvai īstenošanai; nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmēji, publiskās pārvaldes iestādes, VKS dalībnieki, UK pārstāvji, NVO, sadarbības partneri. Investīcijas plānotas 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1. u.c. SAM ietvaros (ERAF vai ESF+, tehniskās palīdzības finansējums). Tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. 1.8. Sasaiste ar ESSBJR (52) Lai uzlabotu BJR globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, savienotu reģionu un cilvēkus, plānoti šādi ieguldījumi: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrādē, kā arī NEKP kontekstā koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošana un lietošana (ESBJRS mērķi "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu"). (53) Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu/pārvaldību, plānoti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumos, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, bioloģiskajā daudzveidībā, atkritumu apsaimniekošanā, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā un videi draudzīgā ostu infrastruktūrā. Lai panāktu lielāku sinerģiju ESSBJR īstenošanā ar 2.PM un INTERREG, normatīvajos aktos par SAM īstenošanu tiks specificētas darbības, izmaksas un finansējuma saņēmēji, t.sk. nodrošinot nepārklāšanos. ZPI obligāti tiks piemērots aktivitātēs, kur ZPI normatīvais regulējums paredz (ESSBJR mērķis "Glābt jūru"). (54) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc starpreģionu sadarbības, veicinātu RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmētu ekonomikas transformāciju, MVU konkurētspējas, P&I un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.PM veicinās ESSBJR stratēģiju politikas vizienā "Inovācijas" ("Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" "Kopradītas inovācijas"). ESSBSR sadarbība ar partneriem no astoņām dalībalstīm veicina kopīgu problēmu/risinājumu, sadarbības potenciāla identificēšanu. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai. 1. tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi
1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību" 1.1.prioritāte "Pētniecība un prasmes" 1.1.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" (RSO 1.1.) (55) Atbalstāmās darbības: Pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana publiskajā un privātajā sektorā: a) investīcijas P&A cilvēkkapitāla stiprināšanā un ataudzē, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības kapacitāti viedās specializācijas jomās vidējā termiņā, ieguldot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības grantos un doktorantūras skolu kapacitātes un sadarbības stiprināšanā, veidojot tās par dinamiskām platformām, kur tiekas un veido sadarbību akadēmiskā un biznesa vide, tai skaitā attīstot augsta līmeņa digitālās prasmes; kā arī investīcijas paredzētas izcila ārvalstu pētniecības personāla piesaistei (t.sk. stipendijas un granti pētniecībai), kas ap sevi veido jauno zinātnieku kopienas (pamats nākotnes kapacitātei) Latvijas ZI stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnei un starptautiskai konkurētspējai un zināšanu apmaiņai, tostarp pārcelšanās pabalstiem; b) zinātnieku un doktorantu mobilitātes, pieredzes apmaiņas un starptautisko sadarbību veicinošas aktivitātes viedās specializācijas jomās (t.sk. stipendijas un projektu finansēšana), kas nodrošina pieredzes pārņemšanu, ārvalstu speciālistu un pieredzējušu zinātnieku piesaisti darbam Latvijas zinātnē un kopsadarbības projektu izstrādi un īstenošanu, t.sk., veicinot projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. ES programmās; c) investīcijas studentu inovācijas, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošo prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi (studentu inovāciju pieteikumu īstenošana), lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un nostiprinātu augstskolu kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei. (56) Pētniecības kvalitātes paaugstināšana: a) komplekss atbalsta pasākumu klāsts starptautiskās sadarbības veicināšanai un sasaistei ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu: tostarp līdzfinansējuma nodrošināšana, resursu pārvietošana "Apvārsnis Eiropa" projektu īstenošanai, investīcijas dalībai Eiropas Partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm (tai skaitā kopīgu pētniecības projektu īstenošana), kā arī sinerģijasmehānismu63 nodrošināšana ar citām ES pētniecības programmām, tai skaitā pārfinansējot "Apvārsnis Eiropa" rezervē esošos virs kvalitātes sliekšņa novērtētos projektus. b) investīcijas P&A pārvaldības un analītiskajā kapacitātē RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību, kā arī zinātniskās kvalitātes ekspertīzes nodrošināšana P&I projektiem; c) RIS3 P&I centru attīstībai un izveidei64, kas balstīta Latvijas industrijas attīstības un transformācijas vajadzībās atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai un pētnieku grupu kopsadarbībā (līdzīgi kā 2014.-2020.gadu plānošanas periodā tika izveidoti BBEC un CAMART2), investējot ZI P&A infrastruktūras attīstīšanā, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumos, sadarbības un tīklošanās (outreach) pasākumos, kā arī zināšanu un pētniecības rezultātu plašākai nodošanai tautsaimniecības un RIS3 specializācijas jomu un horizontālo prioritāšu (t.sk. radošo industriju) izaugsmei, balstoties starptautiskā līmenī konkurētspējīgā zinātnē un starptautiskos P&I sadarbības tīklos. RIS3 P&I centri veidojas kā pētnieku grupu sadarbības platformas, neveidojot jaunas institūcijas. (57) Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai: investīcijas praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumos65, kas virza Latvijas RIS3 specializācijas jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju par labu produktiem ar augstu pievienoto vērtību un veicina integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī risina sabiedrības izaicinājumus globālo izaicinājumu kontekstā. (58) Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī: investīcijas vietējo digitālo infrastruktūru modernizācijā un dalībai Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī (t.sk. tehnisko risinājumu nodrošinājums, datu reprozotoriju izveide), attālināto pakalpojumu iegādē (t.sk. EOSC pakalpojumi), kompetenču pilnveidē un digitalizācijas veicināšanas pasākumos (t.sk. datu pārvaldnieku apmācību nodrošināšana, EOSC apmācību partnerība), kā arī Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa Partnerībās un dalībai Eiropas reģionālos kopprojektos par EOSC attīstību u.c. (59) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (60) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, koledžas, studējošie, akadēmiskais personāls, zinātniskais personāls, zinātniskās institūcijas, saimnieciskās darbības veicēji, P&I izcilības centri, par P&A politikas plānošanu un ieviešanu atbildīgās valsts iestādes. (61) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām. (62) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. Iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII gan ES mērogā, gan pasaules mērogā. (63) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Projektu īstenošanā iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII ES mērogā, t.sk. Baltijas reģionā, kā arī pasaules mērogā. (64) Finanšu instrumenti: N/A 1.1.2.SAM "Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai" (RSO 1.4.) (65) Atbalstāmās darbības: Augsta līmeņa digitālo prasmju nodrošināšana RIS3 jomās- mācību atbalsts augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, tostarp bioinformātikas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, starptautiska līmeņa datorzinātņu SP akadēmiskajam un zinātniskajam personālam kopsadarbībā ar industriju, kā arī īsāka cikla specializēto digitālo prasmju apguves moduļos uzņēmējiem u.c. speciālistiem. 1.1.2.SAM mācību atbalsts uzņēmumiem būs pieejams pēc Eiropas Digitālās inovācijas centru ekspertu veiktā uzņēmumu digitālā brieduma novērtējuma saņemšanas un identificētajām vajadzībām. (66) Atbalsts prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei. Balstoties uz Eiropas Digitālās inovācijas centru ekspertu veiktā uzņēmumu digitālā brieduma novērtējumu un identificētajām vajadzībām, uzņēmumiem un to darbiniekiem tiks nodrošinātas specializētas digitālo prasmju apmācības ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju un efektivitāti caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā, kā piem., uzņēmuma specifisku lietojumprogrammu apguve, datu analītikas kursi, e-komercijas prasmes, digitālais mārketings u.c. (67) 1.1.2.SAM mācību atbalsts uzņēmumiem būs pieejams pēc uzņēmumu digitālā brieduma novērtējuma saņemšanas un identificētajām vajadzībām. Digitālā brieduma testu veikšana uzņēmumiem plānota 1.2.2.SAM, līdz ar to 1.1.2.SAM investīcijām būs savstarpēji papildinoša ietekme arī ar 1.2.2.SAM investīcijām. 1.1.2.SAM investīcijas veicinās arī sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem, stiprinot cilvēkresursu kapacitāti un nodrošinot iespējas attīstīt augsta līmeņa un specializētas digitālās prasmes un to pielietošanu praksē. Augsta līmeņa un specializēto digitālo prasmju apguves iniciatīva sagatavos izcilus speciālistus un līdz ar to palielinās gan Eiropas Digitālās inovācijas centru, gan to cilvēkresursu kapacitāti, kā arī uzņēmumos nodarbināto kapacitāti un uzlabos Latvijas spēju veiksmīgi piedalīties programmā "Digitālā Eiropa" u.c. programmās (68) Inovāciju vadība RIS3 jomās: investīcijas prasmju attīstībai inovāciju vadībā specializētu mācību veidā saimnieciskās darbības veicējiem, AI un zinātnes institūcijām, lai palielinātu to spēju piedalīties interaktīvos un atvērtos inovāciju procesos, un nodrošinātu to inovētspēju. (69) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (70) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, zinātniskās institūcijas, zinātniskais personāls, akadēmiskais personāls, studējošie, saimnieciskās darbības veicēji neatkarīgi no to lieluma. (71) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām. (72) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. (73) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (74) Finanšu instrumenti: N/A 1.2.prioritāte "Atbalsts uzņēmējdarbībai" 1.2.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" (RSO 1.1.) (75) Atbalstāmās darbības: Pilna inovāciju cikla atbalsta nodrošināšana RIS3 specializācijas jomu ietvaros ar mērķi veicināt sadarbību starp triple-helix pārstāvjiem inovācijas procesa ietvaros, tādā veidā paaugstinot privāto P&A investīciju apjomu. (76) Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai. Atbalsta nodrošināšana jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, t.sk. digitalizācijas jomā, un attīstībai sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru, partnerībām, internacionalizācijas aktivitātēm, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa P&A programmās un platformās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā. Atbalsts uzņēmumiem (internacionalizācijas, sadarbības veicināšanas u.c. aktivitātes) ekosistēmu ietvaros, kurās ir novērojamas inovāciju kapacitātes pieauguma tendences. Atbalsta fokuss - uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums Latvijas uzņēmumiem tādu inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmuma projekts atbildīs "Digitālā Eiropa" projekta atlases kritērijiem vai iegūstot "Seal of Excellence" zīmogu, taču tam netiks piešķirts finansējums (pamatojums - ierobežoti līdzekļi projektu uzsaukuma/ apakšprogrammas ietvaros), tiks izvērtēta Latvijas uzņēmuma projekta līdzfinansēšana šīs aktivitātes ietvaros. (77) Būtisks rādītājs, kurš atspoguļo uzņēmumu inovācijas kapacitātes līmeni un potenciālu ir uzņēmumu sadarbības intensitāte ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām inovāciju procesu ietvaros. Balstoties uz Eiropas Inovāciju pārskata (European Innovation Scoreboard) datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVU inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām66. Tāpēc tiks atbalstīti pasākumi RIS3 specializācijas jomu ietvaros, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi par sadarbības iespējām. (78) Atbalsts internacionalizācijas kapacitātes stiprināšanai uzlabos arī Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus P&A, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs. Internacionalizācijas veicināšanai tiks atbalstītas eksporta veicināšanas aktivitātes (uzņēmumu atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi u.c. eksporta veicināšanas aktivitātes) un aktivitātes dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos (t.sk. atbalsts iekļūšanai konsorciju tīklos un grūti sasniedzamajos tirgos). (79) Jaunu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstīšana un komercializācija - sniegt atbalstu uzņēmumiem, t.sk. sadarbībai ar pētniecības organizācijām (atbalsts inovāciju vaučeru veidā, atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei (pētniecības ideju komercializācijai). Galvenais inovāciju vaučera mērķis ir veidot saikni starp MVU un publiskajām pētniecības institūcijām, kas, pirmkārt, sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un, otrkārt, kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm. Inovāciju vaučeri ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstību, ciešā sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Komercializācijas projektu sagaidāmais rezultāts ir komercializēta tehnoloģija (prototipu izstrāde, patentu piešķiršana, licences līgumu slēgšanu un ieņēmumu gūšana). Atbalsta instrumenta ieviešanas modelis plānots atbilstoši iepriekšējā perioda ietvaros īstenotam pasākumam "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai". Atbalsts plānots grantu veidā, nodrošinot, komercializācijas stratēģijas izstrādi, komercializācijas piedāvājuma izstrādi un virzīšanu tirgū, tehniski ekonomisko priekšizpēti, prototipēšanu, rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi, jaunu produktu un tehnoloģiju sertificēšanu, rūpnieciskā dizaina izstrādi, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanu u.c. darbības, veidojot sadarbību ar zinātniskajām institūcijām. Tāpat svarīgi ir turpināt sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju (t.i. veicināšanu, stimulēšanu, attīstīšanos, paātrināšanos), un finansējumu uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus, tāpēc plānots turpināt nodrošināt akselerācijas pakalpojumus. (80) Atbalsts ekosistēmu attīstībai. Pilnvērtīgas P&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk - triple-helix) saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. LIAA un EM būs šo procesu nodrošinātājs. RIS3 ekosistēmu ietvaros praksē tiks nodrošināts uzņēmējdarbības atklājumu princips, (81) RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve. (82) Atbalsts uzņēmumu P&I aktivitātei: lai veicinātu P&I mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībai. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. (83) Plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu attīstībai, t.sk. digitalizācijas jomā, un internacionalizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības produktivitātes aizdevumiem inovatīvām iekārtām, P&A, tehnoloģiju pārnesei ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (84) Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos: plānots īstenot atbalsta pasākumu, kas sekmētu biržā kotēto uzņēmuma skaita pieaugumu, tādējādi sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties. (85) Galvenās mērķgrupas: Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499), inovāciju klasteru dalībnieki, par inovācijas politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tehnoloģiju pārneses institūcijas. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību minētajās aktivitātēs ar MVU P&I aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības). Papildus jaunu produktu attīstības un internacionalizācijas kontekstā atbalsta fokuss ir uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Atbalstu FI veidā var saņemt arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības. (86) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (87) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts bez teritoriāliem ierobežojumiem, vienlaikus, ja attiecināms, atbalsts tiks balstīts uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošinot sasaisti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos. (88) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pasākuma "Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros, kā arī tiks veicināta starpreģionālā pieredzes apmaiņa. (89) Finanšu instrumenti: Lai nodrošinātu uzņēmumu P&A projektu īstenošanu, tiks nodrošināti granti jaunu produktu attīstībai, aizdevumi jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai un tehnoloģiju pārnešanai, kombinētie aizdevumi inovatīvām iekārtām, aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un aizdevumi modernu tehnoloģiju pārnešanai. Inovatīvu iekārtu ieviešanas projektiem plānots sniegt atbalstu kombinēto finanšu instrumentu veidā - aizdevumu vai garantiju kombinējot ar kapitāla atlaidi, kas paredz pamatsummas dzēšanu līdz noteiktam apmēram no aizdevuma summas. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. FI valsts atbalsta pasākumu līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus. 1.2.2. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" (RSO 1.2.) (90) Atbalstāmās darbības: (91) Eiropas Digitālās inovācijas centru darbības nodrošināšanai (EDIC). Lai nodrošinātu jebkādu investīciju (piem., apmācību nodrošināšana, granti jauniem digitāliem produktiem un pakalpojumiem) efektīvu un jēgpilnu izmantošanu, uzņēmumiem tiks piedāvāts veikt digitālā brieduma novērtējumu, kā pieejamība tiks nodrošināta visā Latvijas teritorijā uzņēmumam griežoties pie EDIC vai reģionālo kontaktpunktu ekspertiem. EDIC nodrošinās digitālo prasmju apmācību satura sagatavošanu un piegādi gala labuma guvējiem. EDIC pamatmērķis ir veikt pirmreizējo uzņēmumu novērtējumu, kā rezultātā tiks piedāvāti standartizēti risinājumi, vai sniegta iespēja izstrādāt personalizētu digitālās attīstības ceļa karti ar EDIC konsorcija mentoru palīdzību, kas būs atkarīga no uzņēmuma izmēra, darbības jomas un digitālā brieduma līmeņa. Piedāvātie risinājumi (personalizēti vai standarta) nodrošinās mērķtiecīgu rīcības plānu, iekļaujot apmācību un sadarbību ar vietēja mēroga jomas ekspertiem, tālākas sadarbības procesā ar EDIC un tā pieejamajiem ekspertiem. (92) EDIC izveide nacionālā mērogā ar reģionālo tvērumu spēs: • Paaugstināt uzņēmumu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām konkurētspējas veicināšanai; • Nodrošināt digitālās transformācijas procesu katrā uzņēmumā visā Latvijā ar reģinālo kontaktpunktu un infrastruktūras ieviešanu nacionālā mērogā; • Nodrošināt Latvijas uzņēmumiem iespēju: o Veikt digitālās attīstības stadijas novērtējumu (sākotnējais un otrreizējais digitālā brieduma tests, digitālās attīstības ceļa kartes, atzinuma sniegšana); o Koordinēt un sniegt nepieciešamās apmācības uzņēmuma vadībai un tā darbiniekiem; o Nodrošināt nepieciešamās infrastruktūras investīciju vajadzību identificēšanu; o Veicināt tālāko starptautisko atpazīstamību, risinājumu testēšanu un specializētu prasmju apmācību; o Testēt un veicināt jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģisko risinājumu radīšanu. (93) Atbalsts EDIC darbībai tiks sniegts granta veidā. Atbalsts Eiropas līmeņa projektu uzsaukumos, kā, piemēram, dalībai "Digitālā Eiropa" programmā. Lai veicinātu jaunu digitālo produktu un pakalpojumu rašanos, uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu ieviešanai. Programma "Digitālā Eiropa" sniegs finansējumu projektiem piecās būtiskās jomās, t.i. - augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un plašas digitālo spēju izmantošanas nodrošināšana ekonomikā un sabiedrībā. (94) Plānotās atbalstāmās darbības EDIC un reģionālajiem kontaktpunktiem ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā un individuālajām garantijām digitalizācijai un automatizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (95) Atbalsts uzņēmumu digitalizācijai: lai veicinātu digitālo mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu digitalizācijai. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. (96) Galvenās mērķgrupas: Sabiedrība un saimnieciskās darbības veicēji -mazie, vidējie uzņēmumi, augstskolas, publiskais sektors, plānošanas reģioni un pašvaldības, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, biedrības un nodibinājumi. Saimnieciskās darbības veicēji, mazie, vidējie uzņēmumi, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, tāpat mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, darbinieku skaits līdz 499, un vidējas kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) saskaņā ar ERAF un KF regulas 5.panta 2. punktu) arī FI. (97) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (98) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem. (99) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EDIC programmas un tautsaimniecības digitalizācijas īstenošanas ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros ar nolūku, veidot specializētas pieredzes apmaiņas tādās jomās, kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana u.c. programmu ietvaros. FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām, vienlaikus minētās aktivitātes veicinās uzņēmumu digitalizāciju, tādējādi stiprinot pārrobežu sadarbības iespējas un konkurētspējas pozīcijas starptautiskajos tirgos. (100) Finanšu instrumenti: Individuālās garantijas gan MVU, gan vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem. Individuālās garantijas plānots sniegt aizdevumiem investīciju veikšanai, kas paredz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un procesu digitalizāciju. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. FI valsts atbalsta pasākumus līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētos pasākumus. 1.2.3. SAM "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" (RSO 1.3.) (101) Atbalstāmās darbības: Atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai. Atbalsta mērķis ir motivēt uzsākt uzņēmējdarbību un motivēt pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, tādējādi sekmējot inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā. Atbalsts paredzēts nefinanšu veidā, nodrošinot pasākumus, apmācību programmas, seminārus, mārketinga aktivitātes un jaunrades viecināšanu inovācijās un uzņēmējdarbības uzsākšanas segmentā, t.sk., piešķirot godalgas. Atbalsts tiek fokusēts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, jaunuzņēmumiem, MVU it īpaši RIS3 specializācijas jomās. (102) Atbalsts inkubācijas procesa nodrošināšanai vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā (finanšu, nefinanšu atbalsta pasākumi) - sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā, t.sk. esošiem uzņēmumiem, un biznesa komandu veidošanā, ar fokusu uz vai ar mērķi stiprināt izaugsmi vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un sekmēt produktu un/vai tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Tiks nodrošināta inkubācijas pakalpojuma sasaiste un virzība uz P&A&I un produktiem ar augstu pievienoto vērtību, atbalsta instrumenta ieviešanu nodrošinot LIAA sadarbībā ar AII, pašvaldībām, kā arī ar radošo un tehnoloģiju industriju pārstāvjiem. Atbalsta ietvaros tiks sniegtas apmācības, mentorings, konsultācijas, atbalsts prototipa izstrādei, investīciju piesaistei tālākai attīstībai un tirgus izpētei, kā arī citi atbalsta veidi, tos pielāgojot klienta vajadzībām. Atbalstu paredzēts sniegt nefinanšu un grantu veidā. (103) Atbalsts uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta veicināšanai - izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumiem, lai tie varētu virzīt savus produktus/pakalpojumus globālajā tirgū, atbalstu vienlaikus arī fokusējot jaunuzņēmumu un zināšanu ietilpīgu, t.sk., tehnoloģiski intensīvo MVU eksportspējas un tūrisma veicināšanai. Atbalsts paredzēts grantu veidā, nodrošinot uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un nozares pasākumos, produktu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, sertifikācijai, visa līmeņa sadarbības veidošanai un kapacitātes celšanai, kā arī dalībai digitālajās platformās. (104) Granti tūrisma sadarbības tīkliem ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu tūrisma produktu attīstību. Atbalstu plānots nodrošināt komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem (tai skaitā dalība starptautiskajās konferencēs un izstādēs), tirgus izpētei, pieredzes un zināšanu pārnesei, vizītēm pie ārvalstu partneriem, mārketinga aktivitātēm, tūrismu produktu izveidei (tai skaitā testēšana, prototipēšana, pētniecības organizāciju pakalpojumu iegāde), iesaistei starptautiskās sadarbības platformās un citas aktivitātēs. (105) Visaptverošs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai - atbalsts FI veidā saimnieciskās darbības veicēju izveidei, investīcijām dzīvotspējīgu projektu īstenošanai un apgrozāmajiem līdzekļiem ar mērķi veicināt šo uzņēmumu tehnoloģiskās kapacitātes pilnveidošanu attīstību un produktivitāti. (106) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (107) Galvenās mērķgrupas: Sīkie (mikro), mazie, vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi)fiziskas personas, jaunuzņēmumi. Atbalstu FI veidā (aizdevumi startam, izaugsmei un produktivitātes kāpināšanai, garantijām) izņēmumu kārtā, kas tiks noteikti atbalsta programmas līmenī, var saņemt arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējās kapitalizācijas sabiedrības. Atbalstu iespējkapitāla veidā paredzēts sniegt MVU. (108) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei - no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai. (109) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. Vienlaikus atbalsts grantu veidā tiks sniegts kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju. (110) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes. (111) Finanšu instrumenti: Sēklas, izaugsmes stadijas iespējkapitāla un mezanīna investīcijas, daudzpakāpju iespējkapitāla fondi, t.sk. investīcijām MVU dalībai kapitāla tirgū, aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, starta aizdevumi, t.sk., paredzot sadarbībā ar kvalificētiem iespējkapitāla investoriem ieguldījumu līdzfinansēšanu jaunuzņēmumos, portfeļgarantijas un individuālās garantijas. Akcelerācijas fonds - inovatīvu ideju un uzņēmumu attīstībai. Esošo uzņēmumu attīstībai ar izaugsmes potenciālu - sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumi, kā arī mezanīna fonds. Aizdevumi - projektiem un nozarēm ar augstāku riska pakāpi, arī, lai nodrošinātu jaunuzņēmumiem finansējumu starp iespējkapitāla investīciju piesaistes cikliem. Aizdevumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošu attīstībai, neizslēdzot iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, u.c. Aizdevumu garantijas - aizdevumiem augstāka riska projektos. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI īstenos ALTUM. 1.3.prioritāte "Digitalizācija" 1.3.1.SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" (RSO 1.2.) (112) Atbalstāmās darbības: publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram, attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, t.sk. izveidojot reāllaika atvērto un kopīgi izmantojamo datu saskarņu platformas digitālo ekosistēmu, attīstot pakalpojumu automatizācijas risinājumus, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas uzņēmēju ērtībai, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, dzīves situācijās balstītu, proaktīvu inovatīvu privātā un publiskā sektora, tai skaitā biedrību un nodibinājumu un sociālo uzņēmumu pakalpojumu veidošanu. (113) Ņemot vērā privātā sektora pieprasījumu un iedzīvotāju vajadzības, plānota valsts pārvaldes un pašvaldību IS un platformu, piemēram, elektronisko iepirkumu sistēmas, nacionālās digitālās uzticamības paltformas "digitālā maka" funkcionalitātes, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas, datu pārvaldības platformas u.c., jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstība valsts pārvaldes un komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam, kas paplašinās gan valsts, gan komerciālo pakalpojumu digitalizācijas iespējas. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platforma papildus valsts un pašvaldību subsīdiju pārvaldības funkcionalitātei nodrošinās iespēju uzņēmumiem integrēt savus risinājumus efektīvai subsidētu pakalpojumu sniegšanai, kā arī atbalstīs uzņēmumu atlaižu (t.sk. lojalitātes programmu) risinājumus. Savukārt, datu pārvaldības platforma, sadarbojoties ar "digitālo maku", kalpos uzņēmumu digitālo pakalpojumu un procesu digitalizācijai, nodrošinot personu datu apstrādes atļauju efektīvu pārvaldību. Papildus tam, ka uzņēmumi varēs izmantot platformu valsts pārvaldes rīcībā esošo datu iegūšanas atļauju saņemšanai no privātpersonām, tā būs izmantojama arī datu apstrādes atļauju pārvaldībai arī bez tiešas saistības ar valsts pārvaldes datiem. Atlaižu, subsīdiju un datu apstrādes atļauju pārvaldības risinājumu pielietojums nav atkarīgs no konkrētām nozarēm, turpretī uz ģeotelpisko datu apstrādi orientētie valsts platformu risinājumi būs orientēti uz konkrētu nozaru uzņēmumiem, prognozējot būtisku ietekmi uz būvniecības, mežkopības un mežizstrādes (forestry) u.c. nozarēm, kā arī vidi ietekmējošo ražotāju digitālo integrāciju. Lai garantētu uzņēmumu reālo vajadzību īstenošanu valsts pārvaldes platformu izstrādes un ieviešanas ietvaros, uzņēmumu un NVO pārstāvji tiks iesaistīti projektu konsultatīvo padomju darbībā un projektu rezultāta rādītājos tiks prasīta risinājumu produktīva izmantošana arī privātajā sektorā. (114) Dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu, kas balstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumos, integrācija valsts platformās un pakalpojumos, nodrošinot runas sintēzes, virtuālo asistentu, automātiskās tulkošanas un teksta analīzes rīkus. (115) Koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās IKT infrastruktūras attīstība. Izveidoto valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformu, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu lietotāju un administratoru apmācības, kas nepieciešamas risinājumu ieviešanai un pilnvērtīgai lietošanai. (116) Datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru - saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu atvēršana un pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai. Pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveide datu atvēršanai un pieejamībai komercsektoram, nodrošinot to kopīgu izmantošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. IKT iespēju, t.sk. atvērto datu izmantošanas veicināšana. (117) Vienota personas profila izveide uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētu, proaktīvu un adaptīvu digitālo pakalpojumu sniegšanai un personas datu pārvaldībai un aizsardzībai. (118) Uz tautsaimniecības digitālo transformāciju vērstu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu un radot iespēju procesu automatizācijai komercsektora dalībniekiem. (119) Pakalpojumu digitālās infrastruktūras pilnveidošana, pielāgojot to pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstoši vienotās digitālās vārtejas prasībām, kā arī digitālo pakalpojumu piekļūstamības uzlabojumi. Komersantiem un iedzīvotājiem paredzēto valsts pārvaldes pakalpojumu pārveide pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, procedūru vienkāršošanai, kā arī lietojamības uzlabojumiem. (120) Valsts pārvaldes jomu (domēnu) un attīstāmo risinājumu arhitektūru projektēšana un attīstība atbilstoši Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) principiem un ieteikumiem. Lai izvairītos no arhitektūras ierobežojumu radītām sadarbspējas, veiktspējas un izmaiņu neiespējamības problēmām, projektu īstenošanas ietvaros jāveic domēnu arhitektūras projektēšana un jānodrošina attīstāmo risinājumu arhitektūru iekļaušanās domēnu arhitektūrās. (121) Koplietošanas platformu pakalpojumu integrācija platformu lietotāju, t.sk. uzņēmumu, informācijas sistēmās. Ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, atbalsts koplietošanas platformu lietotāju IKT risinājumu pielāgošanai platformu izmantošana. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platformas izmantošana var prasīt pielāgojumus tās lietotāju - pakalpojumu sniedzēju IKT risinājumos. (122) Valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara izveide, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi, inovācijas laboratoriju pakalpojumu izmantošana, starpsektoru inovāciju prototipu izstrāde, metodoloģiskās bāzes izveide un risinājumu sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, starpsektoru kompetences veicināšana, sasaiste starp nozaru politiku un uzņēmumu attīstības vajadzībām, platformu lietotāju iesaiste risinājumu izstrādē. (123) Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana, t.sk. to nodrošināšanai nepieciešamo IKT rīku un procesu pārveide. (124) Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM plānots atbalstīt tādu valsts platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros. (125) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (126) Galvenās mērķgrupas: Privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), plānošanas reģioni. (127) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: SAM īstenoto projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un spējām lietot tikai digitālus pakalpojumus u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Attīstot inovāciju ekosistēmu un īstenojot digitālo transformāciju, tiks pievērsta uzmanība specifisku darbību elektroniski pieejamās informācijas pielāgošanai, lai radītie vai transformētie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pielāgoti personām ar FT vajadzībām un lietojumu scenārijiem (tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus), kā arī nodrošinot elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespējas cilvēkiem bez digitālajām pamatprasmēm, nekļūstot par valsts IT sistēmu pastāvīgiem lietotājiem. (128) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM ietvaros nav noteikta specifiska mērķteritorija, kuras ietvaros tiek plānota tā ieviešana un tas tiks ieviests visā Latvijas teritorijā, dodot pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā. (129) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Paredzēts stiprināt Latvijas e-pārvaldes risinājumu sadarbspēju, līdztekus pilnveidojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un risinājumu savienojamību, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozarēm, piem., veselības un finanšu. Plānota sinerģija ar ESSBJR politikas jomas "Inovācija" ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 "Digitālā inovācija un pārveide" ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm. (130) Lai tiktu nodrošināta iespēja ES mērogā tiešsaistē sniegt pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, plānots īstenot pasākumus Eiropas Digitālās programmas 2021.-2027.gadam un pakalpojumu pārrobežu pieejamības ieviešanai, kā arī piekļūstamības nodrošināšanai. (131) Finanšu instrumenti: N/A. 1.4.Prioritāte "Digitālā savienojamība" (speciālā prioritāte, kas veltīta IKT savienojamībai) 1.4.1.SAM "Uzlabot digitālo savienojamību" (RSO 1.5.) (132) Atbalstāmās darbības: Ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izveide elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem ("pēdējā jūdze"), izmantojot tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu un pavadoņu sakaru savienojamību, kā arī atvilces maršrutēšanas ("vidējās jūdzes") tīkla izveide baltajās teritorijās, lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem. (133) Elektronisko sakaru tīklu pasīvās infrastruktūras izveide, kā arī infrastruktūras nodrošināšana ar nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru 5G savienojamības izvēršanai gar TEN-T tīkla sauszemes transporta ceļiem. (134) Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberaizsardzības nodrošināšana, tas ir, programmatūras nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu ievainojamību pārvaldību, virtuālo mašīnu drošību; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu lietotāju tīkla drošības un piekļuves risinājumus; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu sistēmu un infrastruktūras iekšējā tīkla drošībai; programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu drošības pakalpojumu platformu ar sensoriem un monitoringu IS uzraudzībai. (135) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (136) Galvenās mērķgrupas: elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji - iedzīvotāji (mājsaimniecības), uzņēmumi, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodrošina sabiedriskos pakalpojumus un uzņēmumi, kas intensīvi izmanto digitālos resursus, iestādes un sociālekonomiskie virzītājspēki (piem., skolas, bibliotēkas, pētniecības centri, biznesa centri, dzelzceļa stacijas, ostas, lidostas, ārstu prakses, slimnīcas, stadioni). (137) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām. Attīstot elektronisko sakaru pakalpojumu infrastruktūru, tiks nodrošināta to piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi plaša patēriņa produktiem un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (138) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (139) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (140) Finanšu instrumenti: N/A. 2. tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
3. tabula (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" 2.1.Prioritāte "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" 2.1.1.SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" (RSO 2.1.) (141) Atbalstāmās darbības: Dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.1.i.investīciju "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu". (142) Valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumi, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā un veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām, vienlaikus izvērtējot projektiem piemērot ieguvumu un izmaksu efektivitātes un gandrīz nulles enerģijas ēku kritērijus. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.4.i.investīciju "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" un 1.2.1.3.i investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti". (143) Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās, prioritāri atbalstot projektus, kuros plānots sasniegt primārās enerģijas ietaupījumu ne mazāk kā 30% apmērā. (144) Esošo rūpnieciskās ražošanas jaudu modernizēšana, uzstādot energoefektīvākas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas; ražošanas ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ražošanas ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. Atbalsts tiks sniegts FI (t.sk. aizdevuma) veidā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.2.i.investīciju "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko nacionāli plānots ieviest kombinētā finanšu instrumenta veidā". (145) Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas vai rūpnieciskās ražošanas stacionārās sadedzināšanas iekārtām. (146) Energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar NEKP Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. Individuālajā un lokālajā siltumapgādē izmantojamo kurināmo koksni patērējošo iekārtu vecums pārsniedz 25 gadus un daudzos gadījumos to īpašnieki plāno šo iekārtu nomaiņu ar jaunākām, efektīvākām iekārtām. Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina individuālās un lokālās siltumapgādes energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem - siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši ne-emisiju AER tehnoloģijām). Šādas iekārtas var būt ne tikai koksni patērējošas, bet arī cita veida iekārtas - siltumsūkņi, saules kolektori, vēja ģeneratori, u.c. Šobrīd lielākā daļa pašpatērētāju elektroenerģijas ražošanai ir uzstādījusi saules paneļus. Savukārt starp siltumenerģijas ražošanas ne-emisiju iekārtām populārākie ir dažāda veida siltumsūkņi un saules kolektori. Izvērtējot investīcijas tiks ņemti vērā izmaksu lietderības faktori - labākā attiecība starp piešķirto ES fondu līdzekļu apjomu uz 1 MWh enerģijas vai 1 MW uzstādītās jaudas. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās. Tāpat tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF pasākumiem energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu", 1.2.1.2.i "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))", 1.2.1.3.i "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti", 1.2.1.4.i "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās"). (147) Klimata neitrāliem risinājumiem profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības infrastruktūrā atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. Plānotās atbalstāmās darbības pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstinošai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības dzīvojamo ēku, rūpniecības ēku komersantiem, valsts un kultūras ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atbalstam komersantiem un lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (148) Galvenās mērķgrupas: Dzīvojamo māju īpašnieki un īpašnieku biedrības, energokopienas, energopakalpojumu sniedzēji (ESKO)67, nekustamo īpašumu attīstītāji, ciematu īpašnieki. Valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības pieder valstij un ēku izmanto pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības, nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), plānošanas reģioni, pašvaldības, to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības. Profesionālās izglītības iestādes, koledžas, koledžu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, valsts augstskolas, tās aģentūras, valsts zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts - atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā. Uzņēmumi; centralizētās, lokālās siltumapgādes patērētāji, individuālās siltumapgādes patērētāji, privātā sektora, kas nodrošina siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumus, pašvaldības, rūpniecības uzņēmumi. (149) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, t.sk. publiski pieejamo ēku, tostarp dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka personām, kas pakļautas enerģētikas nabadzības riskam, ir grūtāk iesaistīties dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tām tiks nodrošināts pieejamāks atbalsts (kompensējošie pasākumi), lai viņu iespējas būtu vienlīdzīgas ar citām sabiedrības grupām. (150) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, tai skaitā ieguldījumi pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanā saskaņā ar pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem. (151) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Baltijas Jūras reģiona ietvaros tiek turpināta Baltijas līderu programmā (kas veidota sadarbībā ar Zviedru Institūtu), veicot secīgu sanāksmju un diskusiju sēriju, kas salīdzinās Baltijas jūras reģiona dalībvalstu praksi, realizējot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Kā rezultātā tiek plānots ne tikai salīdzināt procesus, bet arī izskatīt procesu optimizācijas iespējas un meklēt inovatīvus FI programmas mehānismus. Plānots līdzdarboties Zviedru Institūta Seed Money projektā, kura rezultātā tiks veikta institūciju kartēšanu, kas strādā pie energoefektivitātes veicināšanas un darbojas Baltijas reģiona valstīs. Kā arī vēl vienā Zviedru Institūta Seed Money projektā ir plānots salīdzināt un analizēt energoefektivitātes komunikācijas stratēģijas no Baltijas jūras reģiona valstu prakses, apkopot vispārēju komunikācijas stratēģiju ekspertu pieejas un izstrādāt, uz tām balstītu, Baltijas jūras reģionam piemērotu stratēģiju, kas varētu uzlabot, veicināt un nodrošina komunikāciju par energoefektivitāti Baltijas jūras reģionā. (152) Līdzdarbība INTERREG līdzfinansētajā projektā "CAMS Platform", kuras mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām. (153) Finanšu instrumenti: Atbalsts dzīvojamo ēku (daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu) atjaunošanai un atbalsts komersantiem tiks īstenots kā FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar dotāciju. Citiem atbalstiem tiks vērtēta iespēja izmantot FI (aizdevumi, garantijas) un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESKO). 2.1.2.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns" (RSO 2.2.) (154) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. (155) Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu. Biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem. (156) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Atbalsts tiks sniegts tikai moderna biometāna ražošanai atbilstoši ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2018/2001 29. pantā. (157) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, t.sk. sadzīves atkritumu poligoni, kooperatīvi, energokopienas (tai skaitā energokopienas lauku apvidos), biogāzes ražotāji. (158) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (159) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (160) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (161) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas, izmantojot kombinēto atbalstu (aizdevumi, garantijas kombinācijā ar grantu). 2.1.3.SAM "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" (RSO 2.4.) (162) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai novērstu, pielāgotos un reaģētu uz klimata pārmaiņām. (163) Zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu (piem., zaļās sienas, jumtu dārzi, peldošās salas, caurlaidīgi segumi, ēnu sniedzoši koki u.c.) u.c. pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu (piem., dzeramā ūdens piekļuves vietas, pilsētu lietus ūdens noteces sistēmas u.c.), t.sk. izmantojot arī kombinācijā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem, īstenošana atbilstoši vietējām (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijām (pašvaldības attīstības programmas sastāvdaļa)68, risinot sabiedrības un vides problēmas un nodrošinot pozitīvu ietekmi tādās reģionālai attīstībai būtiskās jomās kā vietējās ekonomikas attīstība un pakalpojumu efektivitāte (izņemot tās aktivitātes, ko paredz plūdu riska pārvaldības plāni nacionālas nozīmes pasākumu plūdu un krasta erozijas risku novēršanai). Atbalsts paredzēts arī ieguldījumiem esošajās dabas un apstādījumu teritorijās, kas ir nozīmīgs zaļās un zilās infrastruktūras tīklojuma pamatelements, t.sk. Baltijas jūras piekrastē. Paredzēts noteikt papildu nosacījumu par pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību, piem., vērtēt, vai atbalsta piesaistes rezultātā pieejamie (atbrīvotie) pašvaldības budžeta līdzekļi tiks novirzīti investīcijām uzņēmējdarbības veicināšanā vai pakalpojumu efektivitātē. (164) Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās69, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem70: a) daudzfunkcionālu zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu izveide plūdu riska novēršanai un pielāgošanās tam, ietverot dabisko vai daļēji dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanu (piem., purvu ekosistēmu vai palieņu gar upēm atjaunošana, hidromorfoloģisko šķēršļu demontāža) vai jaunu uz dabas sistēmām balstītu risinājumu ieviešana (piem., mākslīgās mitraines, kaskādes dīķi, biofiltri u.c.), kā arī pilsētu lietus ūdens noteces sistēmu izveide, paplašināšana un pārbūve (piem., caurlaidīgu segumu izbūve, zaļie jumti, u.c.); b) kombinēti infrastruktūras risinājumi vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vien nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību, vai aizsargbūvju, t.sk. hidrotehnisko būvju un pilsētu lietus ūdens noteces infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi nav iespējami. (165) Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstāmo darbību un objektu līmenī) ar AF pasākumiem pretplūdu un katastrofu pārvaldības jomā (investīcijas 1.3.1.1.i "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija", 1.3.1.2.i "Plūdu risku mazināšana infrastruktūrā"). (166) Krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, t.sk. prioritāri zaļo risinājumu piemērošana (piem., mākslīgo kāpu veidošana, akmeņu krāvumi, veģetācijas izveide vai atjaunošana) vai kombinētas un hibrīda infrastruktūras ierīkošana, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem, kas paredzēti pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus, kas novērš vai mazina vislielāko potenciālo kaitējumu videi un risku iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai. Pieļaujama aizsargbūvju un infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vai kombinētie pasākumi nav iespējami. (167) Katastrofu risku mazināšanai un preventīvo darbību veikšanai SAM ietvaros plānots veikt investīcijas VUGD katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes attīstībā un stiprināšanā, prevencijas pasākumu paplašināšanā, IKT risinājumu ieviešanā un kopējās reaģētspējas uzlabošanā: a) specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegādē; b) specializēto TL remonta bāzes būvniecībā; c) katastrofu zaudējumu datubāzes izveidē un ieviešanā; d) agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē un ieviešanā; e) stacionāro un pārvietojamo praktisko apmācības telpu iekārtošanā (Drošības klases). (168) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Tāpat jaunu civilās aizsardzības ēku būvniecības gadījumā tiks nodrošināta gandrīz nulles enerģijas patēriņa principa ievērošana. (169) Galvenās mērķgrupas: Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, tūristi, kas viesojas Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, kas strādā Latvijā. (170) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu. Īstenojot civilās aizsardzības pasākumus, tiks ņemtas vērā personām ar FT vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas. Specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks vērtētas, ierīkojot infrastruktūru klimata pārmaiņu mazināšanai, risku novērtēšanai un noturībai, tiktāl, cik tas saistīts ar sabiedrībai lietojamas publiskās infrastruktūras izveidi. (171) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Vietējo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.sk. zaļās infrastruktūras izveidi, plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. Šī pieeja netiek piemērota aktivitātēm, kas paredzēta aizsardzībai pret plūdiem, kas noteiktas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem). (172) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Darbības aizsardzībai pret plūdiem, krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, kā arī zaļās infrastruktūras izveides pasākumi tiks papildināti ar INTERREG un LIFE programmās atbalstītajām darbībām, veicinot ESSBJR īstenošanu piemērošanās klimata pārmaiņām kontekstā. (173) Finanšu instrumenti: N/A 2.1.4.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - saules enerģija u.c. AER elektroenerģija" (RSO 2.2.) (174) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās elektroenerģijas ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. Tā, piem., izvērtējams, vai neto sistēmu varētu piemērot arī juridiskām personām, ņemot vērā pieslēguma nodrošināšanas izmaksas / izmaksas par infrastruktūras lietošanu. Tāpat atbilstoši ES regulējumam izstrādājami nosacījumi, lai atvieglotu procedūras pašpatērētājiem darbojoties kopīgi (piem., daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji), kā arī nepieciešams izstrādāt regulējumu AE kopienām. Sekojoši, izstrādājot dažādus atbalsta pasākumus, atbilstoši izvērtējams, kur starp atbalsta saņēmējiem iekļaujamas arī AE kopienas; (175) Saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu (vismaz 1 MW), akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu uzstādīšana. (176) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (177) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, kooperatīvi, energokopienas (tai skaitā energokopienas lauku apvidos), mājsaimniecības. (178) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (179) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (180) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (181) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas izmantojot kombinēto atbalstu (aizdevumi, garantijas kombinācijā ar grantu). 2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība" 2.2.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" (RSO 2.5.) (182) Atbalstāmās darbības atbilstoši NAIP 2021-2027 plānotas, lai uzlabotu ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu: a) NAI tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas un AER izmantošanas veicināšanas pasākumi; b) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība; c) Veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras objektu atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.-2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus). (183) Paredzētās ūdenssaimniecības investīcijas veicinās attīrīto notekūdeņu īpatsvara palielināšanas no 93,6% 2019.g. līdz 95% 2027.g. saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem. (184) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijām un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (185) Galvenās mērķgrupas: pašvaldības, kuru autonomā funkcija ir nodrošināt savā administratīvajā teritorijā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus, iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta kvalitatīva dzīves vide (notekūdeņi un notekūdeņu dūņas neradīs vides piesārņojumu un risku veselībai, tīri peldvietu ūdeņi, smaku novēršana), visi Latvijas iedzīvotāji. (186) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. (187) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: notekūdeņu aglomerācijas, kurās radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 2000 cilvēkekvivalentus, visā Latvijā. (188) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras un atbilstošas jaudas sekundārās NAI kvalitātes nodrošināšana, ko papildinās INTERREG programmās iekļautie pasākumi un LIFE programmas ieguldījumi vispārējā ūdens kvalitātes nodrošināšanā, tieši saistīta ar ESSBJR īstenošanu, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi "Glābt jūru". (189) Finanšu instrumenti: N/A. 2.2.2.SAM "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" (RSO 2.6.) (190) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas ieviešanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu: a) Aprites ekonomikas principu ieviešana privātajā sektorā (īpaši MVU) - pakalpojumos un ražošanā - atbalstot patreiz izmantoto procesu un tehnoloģisko risinājumu izmaiņas, lai: i. veicinātu ekodizaina principus preču ražošanā un materiālu un iepakojuma izmantošanā; ii. samazinātu atkritumu apjomu; iii. samazinātu materiālu ietilpību un palielinātu pārstrādājamību un ilglietojamību; iv. attīstītu racionālu izejvielu un resursu izmantošanu; v. veicinātu pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos ("safe by design"); vi. ieviestu otrreizēju un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju; vii. sekmētu ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu; b) Atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība; c) Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (t.sk. biogāzes ieguves) iekārtu jaudas palielināšana un jaunu jaudu nodrošināšana (īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumiem un BNA, ieskaitot notekūdeņu dūņas kā biogēnos elementus, plastmasu (neiepakojuma), tekstila, kā arī iepakojuma, pārstrādi); d) Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas - īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā (jaudas nešķirotu sadzīves atkritumu sagatavošanai pārstrādei kopumā valstī netiek plānots palielināt, taču nepieciešama to modernizācija, t.sk. apsaimniekošanas centru vajadzībām); e) Atbilstoši AAVP2028 paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai, investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pārveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, tādejādi saistībā ar atkritumu apglabāšanas funkciju izbeigšanu attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei un aprites ekonomikas veicināšanas pasākumu attīstību. Ievērojot to, ka atbalstāmās darbības ir saistītas ar atkritumu poligonu skaita samazināšanu, lai virzītos uz apglabāšanas mērķa sniegumu, netiks atbalstītas darbības atkritumu apglabāšanai poligonos; f) Materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes; g) Atbalstāmas ir arī darbības, kas paredzētas industriālās simbiozes veicināšanai, kā arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atbalsta sniegšanai aprites ekonomikas principu ieviešanai un atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai. (191) Atbalstāmās darbības plānotas AAVP202871, saskaņā ar pētījumu "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam izstrādei"72, kā arī Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam73. Paredzētās investīcijas veicinās pārstrādāto materiālu īpatsvara palielināšanos līdz 11% 2027.g. un sniegs ieguldījumu vismaz par 23% palielinot kopējo pārstrādāto atkritumu daudzumu 2028.g. saskaņā ar nacionālajiem mērķiem. (192) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (193) Galvenās mērķgrupas: Iedzīvotāji, privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā. (194) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM nav tiešas ietekmes uz vienlīdzību, nediskrimināciju un iekļaušanu, jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. (195) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (196) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Atbalstot aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā un pakalpojumos, iespējams atbalsta pasākumu papildināšanu nodrošināt ar INTERREG un LIFE programmu atbalstu. Atkritumu, ieskaitot BNA, arī notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumi biogēnu samazināšanā saistīti ar ESSBJR īstenošanu, veicinot stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. (197) Finanšu instrumenti: Lai sekmētu finansējuma saņēmēja motivāciju un līdzdalību resursu efektīvā izmantošanā savas darbības attīstīšanai, ar to saistīto izmaksu mazināšanā, kā arī turpmākā ienākumu gūšanā, tādējādi arī nodrošinot ilgtspējīgākas finansēšanas alternatīvu pielietošanu, aprites ekonomikas principu ieviešanai paredzētais pasākums tiks atbalstīts, izmantojot FI kombināciju (aizdevumi vai garantijas, vai kapitāla atlaide). Pārējiem atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem atbalsts tiks sniegts grantu veidā, ņemot vērā nepieciešamību īsā laika posmā būtiski veicināt resursu produktivitāti un materiālu atgriešanu aprites ciklā AAVP2028 un Rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku 2020. - 2027. gadam ietvaros. 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" (RSO 2.7.) (198) Atbalstāmās darbības: a) Lai samazinātu vispārēju vides stāvokļa pasliktināšanos noteiktā apvidū un potenciālu apdraudējumu augsnes un dzeramā pazemes ūdeņu kvalitātei, ko rada piesārņojuma migrācija klimata pārmaiņu ietekmē, ir atbalstāma vēsturiski piesārņoto vietu vai teritoriju, kur nav iespējams piemērot "piesārņotājs maksā" principu, sanācijas projektu realizācija (izpētes veikšana, piesārņojuma avota likvidācija vai piesārņojuma lokalizācija, savākšana, piesārņotā areāla sanācija), sanēto teritoriju rekultivācija un piesārņojuma turpmākas izplatības samazināšana, vides, tostarp augšņu, monitorings piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju uzraudzībai un kontrolei. Minētās aktivitātes ļautu samazināt piesārņojuma sekas, nodrošinot piesārņoto vietu ekonomisko apriti un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos. b) Ievērojot to, ka mazāk kā 40% īpaši aizsargājamo teritoriju ir dabas aizsardzības plāni74, lai nodrošinātu Dabas direktīvās75 ietverto dabas aizsardzības priekšnosacījumu izpildi un pasākumu kopumu, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabiskas dzīvotnes un sugu populācijas labvēlīgā stāvoklī, ir atbalstāma dabas aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijām un sugu aizsardzības plānu izstrāde, kā arī dabas datu ieguve un pārvaldības sistēmas uzlabošana. c) Lai uzlabotu ES nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu76 un nodrošinātu pozitīvas tendences 2027.g., novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saskaņā ar dabas atjaunošanas mērķa uzstādījumiem77 ir atbalstāma kompleksa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās, nodrošinot dzīvotņu atjaunošanu un infrastrukūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai u.c. paredzētos pasākumus, kā arī sugu aizsardzības plānu ieviešana un zaļās infrastrukūras elementu izveide ārpus Natura 2000 teritorijām. d) Lai virzītos uz zaļo pārkārtošanos, attīstītu zaļo ekonomiku, pielāgotos jaunajiem procesiem un veicinātu paradumu maiņu sabiedrībā saskaņā ar EZK principiem, ir atbalstāmi apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumi prasmju attīstībai, pārkvalificēšanai, izpratnes veicināšanai un attieksmes, patēriņa un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši aprites ekonomikas, dabas un klimata jautājumiem, t.sk. informatīvo materiālu un ekspozīciju izveide un paplašināšana. e) Lai veicinātu vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabotu vides apziņu, ir atbalstāma dabas un vides izglītības informācijas centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveide un attīstība iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju izveidei un paplašināšanai. Vides informācijas centru izveide iekļauj esošo ēku uzlabošanu, tehnisko un saturisko pilnveidi, nepieciešamības gadījumā arī pārbūvi, vienlaikus nodrošinot energoefektivitātes prasību ievērošanu (tiks nodrošināta demarkācija ar 2.1.1.SAM). f) Lai vides stāvokļa novērtēšanā ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmes, riskus un potenciālās ietekmes sekas uz cilvēku veselību un labklājību, infrastruktūru, vidi un ekosistēmu noturību, ir atbalstāma ūdens, klimata, t.sk gaisa un radiācijas, zemes t.sk. augsnes, un bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu uzlabošana un tālāka attīstība klimata pārmaiņu seku novērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai, ietverot gan monitoringa kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, jaunas infrastruktūras izveidi vai modernizēšanu, gan IKT lietošanas paplašināšanu un esošo resursu digitalizēšanu. Tā kā Latvijā lielākie klimata pārmaiņu riski tiek prognozēti saistībā ar sausumu, nokrišņiem, vētrām un ekstremāliem laika apstākļiem, ir atbalstāma meteoroloģisko novērojumu paplašināšana un modernizēšana, lai ar papildus novērojumiem uz atsevišķiem klimatiskajiem parametriem uzlabotu katastrofu un risku prognozēšanas sistēmas. Saistībā ar paredzētajām izmaiņām dzeramā ūdens direktīvas78 prasību izpildē par riska izvērtējumu visos dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas, piegādes posmos79, kā arī ūdens drošības plānu adaptāciju Latvijai sabiedrībai prioritārajās ēkās (ārstniecības, sociālo pakalpojumu, izglītības, sporta un rekreācijas iestādes u.c.), sabiedrības veselības nodrošināšanai tiks turpināta veselību ietekmējošo vides faktoru izvērtēšana un monitorings, kā arī veikta savlaicīga sabiedrības informēšana par iespējamu ūdens (t.sk. dzeramā ūdens) nepietiekamo kvalitāti. Atbalsts ir paredzēts dzeramā ūdens auditmonitoringa veikšana, atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām mazajās ūdensapgādes sistēmās, kas piegādā vidēji līdz 100 m3 ūdens diennaktī un aptver ap 20% Latvijas iedzīvotāju, un mācības ūdensapgādes sistēmu uzturētājiem par riska novērtēšanu un riska pārvaldību ūdensapgādes sistēmās, izvērtējot monitoringa parametru sarakstu un parametru izslēgšanas gadījumā samazinot turpmākās izmaksas par monitoringa veikšanu. Tāpat tiks turpināta valsts virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija. Savukārt gaisa kvalitātes jomā atbalstāma gaisa kvalitātes tīkla, t.sk. radiācijas, modernizācija un paplašināšana, kā arī gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rīka izveide, kas izriet no gaisa kvalitātes jomas direktīvu prasībām80, kā arī MK apstiprinātā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam". g) Lai atbilstoši Plānam81 samazinātu gaisa piesārņojumu, vietās, kur ir gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, sasniegtu Latvijai starptautiski noteiktos valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu vides kvalitāti, ir atbalstāmi pasākumi lokālā līmenī, kur investīcijas paredzētas gaisa piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai saskaņā ar pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām. h) Lai samazinātu PM2,5 daļiņu, NMGOS un NOx emisijas, kā arī veicinātu ne-emisiju tehnoloģiju izplatību un virzīšanos uz AER mērķu sasniegšanu, investīcijas paredzētas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai ēkām mājsaimniecību sektorā, kuras izmanto individuālās siltumapgādes sistēmas, kurās sākotnēji nav iecerēts veikt citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un kur paredzētais atbalsta pasākums nepārklājas ar atbalstu, kas paredzēts 2.1.1.SAM ietvaros. Prioritāri atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Pasākuma ietvaros atbalsts sniedzams arī pieslēgumam pie CSA sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams; i) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas no enerģijas pārveidošanas sektora, ievērojot valsts atbalsta regulējumu un "piesārņotājs maksā" principu, atbalstāma pašvaldību sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu, kas neizmanto fosilo kurināmo, aprīkošana ar vides normatīvajiem aktiem atbilstošām gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtām (piem., filtriem u.c. tehnoloģijām). (199) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (200) Galvenās mērķgrupas: valsts pārvaldes iestādes, t.sk. valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas, biotopu un sugu aizsardzību, uzraudzību un kontroli, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, dzeramo ūdensapgādes sistēmu uzturētāji, zinātniskās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides un dabas aizsardzības jomā vai to pienākumos ir šo prasību nodrošināšana, izglītības iestādes, mācību centri, darba meklētāji, strādājošie, kuri pārkvalificējas, vides izglītības un informācijas centri, ikviens dzeramā (krāna) ūdens lietotājs, mājsaimniecības, iedzīvotāji, t.sk., kuri līdzdarbojas ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, par tiem interesējas vai kuri gūst tiešus un netiešu labumus no vides kvalitātes uzlabošanās. (201) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Specifiskas prasības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks noteiktas, veicot ieguldījumus antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūrā un apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšanā, kā arī vides izglītības infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vides un informācijas pieejamību personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT un organizējot vides izglītības un apmācību pasākumus specifiskām mērķa grupām, tostarp personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. (202) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (203) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācijas, gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem un dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem papildu atbalsts būs pieejams INTERREG un LIFE programmu, un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros. (204) Finanšu instrumenti: N/A 2.3.Prioritāte "Ilgtspējīga mobilitāte" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei) 2.3.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" (RSO 2.8.) (205) Atbalstāmās darbības: Viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot multimodālos mobilitātes punktus82, "Park & ride" infrastruktūras attīstība (t.sk., atbilstošas uzlādei nepieciešamās infrastruktūras). Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem (papildinot AF investīcijas velo infrastruktūrā). Dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde un pētījumu izstrāde EZK jomā (CO2 modelēšana, monitorings, IKT, alternatīvo degvielu infrastruktūra un veidi, autotransporta iekļaušanu ETS, SUMP). (206) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (207) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (208) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumi un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, (mobilās lietotnes u.c.), tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (209) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (210) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A (211) Finanšu instrumenti: N/A. 2.4.Prioritāte "AER izmantošanas transportā veicināšana" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei) 2.4.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru" (RSO 2.8.) (212) Atbalstāmās darbības: ETL paredzēto lieljaudas uzlādes punktu izbūve TEN-T pamattīklā. (213) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. (214) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (215) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (216) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (217) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (218) Finanšu instrumenti: N/A. 4. tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
5. tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti" 3.1.prioritāte "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra" 3.1.1.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" (RSO 3.1.) (219) Atbalstāmās darbības: Valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā pārbūve, uzlabojot ceļu satiksmes drošību, jauna valsts galvenā autoceļa posma izbūve. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) pārbūve, autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) pārbūve, apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība. Ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā uz efektīvu valsts ceļu tīklu saskaņā ar drošības standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti (starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotā infrastruktūra), gan tranzīta infrastruktūru. Via Baltica ietvaros līdz 2030.g. paredzēts pārbūvēt autoceļu A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), t.sk. Bauskas un Iecavas apvedceļu (60,1 km), kas papildinās KF investīcijas. (220) Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem auto TL konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties. TEN-T tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide (indikatīvi plānota dzelzceļa līnijā Rīga-Krustpils (elektrifikācija); secīgi 2014. -2020.gada ES fondu investīcijām - indikatīvi dzelzceļa līnijās Rīga-Cēsis un Rīga-Aizkraukle-Krustpils-Rēzekne (dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu ātruma paaugstināšanai)); dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija (secīgi 2014.-2020.gada ES fondu investīcijām - indikatīvi plānota dzelzceļa tīkla iecirkņos Rīga-Lugaži-valsts robeža, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne, Rēzekne-Zilupe-valsts robeža, Jelgava-Liepāja, Tukums 2-Ventspils, Pļaviņas-Gulbene); drošības un digitalizācijas pasākumu īstenošana. (221) Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, sabiedriskā transporta attīstība. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.g.83, Rīgas attīstības programmai 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem. (222) Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām). (223) Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana. (224) TEN-T tīklā esošo autoceļu RŠV infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas) attīstība, viedu robežkontroles tehnoloģiju un automatizētu risinājumu (datu integrācija no vairākām sistēmām, automatizēta transportlīdzekļu un personu kustības organizācija RŠV, kā arī sinhronizācija un robežkontroles datu apstiprināšana un lēmumu pieņemšana par turpmākajām darbībām/kustībām) ieviešana netraucētai transportlīdzekļu kustībai RŠV, stiprinot kontroles efektivitāti, paaugstinot drošības līmeni un dienestu spēju kontrolēt pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto ES sankciju piemērošanu, veicinot pareizu ES tradicionālo pašu resursu iekasēšanu, kā arī novēršot vājās vietas TEN-T tīkla infrastruktūras izmantošanā (samazinot laiku, kas transportlīdzekļiem jāpavada uz ceļa vai RŠV vietā, lai pabeigtu robežkontroles, muitas, veterinārās un fitosanitārās procedūras un izbrauktu vai iebrauktu ES). (225) 3.1.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, izņemot plānotās atbalstāmās darbības muitas tehnisko risinājumu un robežškērsošanas punktu attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (226) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības. (227) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību ierobežojumiem un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.) t.sk. izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, mobilās lietotnes u.c., tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (228) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP. (229) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., RB, plānots īstenot no EISI līdzekļiem. Sakārtojot ostu koplietošanas infrastruktūru 3.1.1.SAM ietvaros, tiks uzlabota vides kvalitāte ostu teritorijās, veicinot ESSBJR mērķa "Glābiet jūru" sasniegšanu, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātē "Tīra kuģošana". (230) Finanšu instrumenti: N/A. 6. tabula (2) 3.Politikas mērķa iznākuma rādītāji
7. tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 4.1.Prioritāte "Veselības veicināšana un aprūpe" 4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (RSO 4.5.) (231) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama VA pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, VA pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai. (232) Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz ES padomes rekomendācijām Latvijai 2019.g. veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.g. paredzēto mērķu sasniegšanu. (233) Attiecībā uz VA (t.sk. ilgtermiņa VA) vajadzību apzināšanu starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem 2022.gada 14.jūlijā MK apstiprināts informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam", atspoguļojot VA pakalpojumu kartējumu visos aprūpes līmeņos un galvenos VA pakalpojumu attīstības virzienus. (234) Attiecībā uz SAVA pakalpojumu kartējumu, AF plāna ietvaros paredzēts papildinošs pētījums, kas ietvers SAVA optimālā pakalpojuma izvērtējumu (pētījuma izstrādes termiņš 2023.g. beigas). Pētījuma ietvaros tiks analizēts un veikts kartējums optimālajam nepieciešamajam SAVA pakalpojumu tīklam un SAVA pakalpojumu apjomam un tā izstrādes beigu termiņš neietekmēs investīciju veikšanu no ES fondiem līdz 2023.g.. Ņemot vērā ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstības nozīmību VA sistēmā un nepieciešamību pakalpojumu nodrošināt tuvāk iedzīvotājiem, investīcijām SAVA infrastruktūrā tiek noteikts atsevišķs ieguldījumu mērķis. Tāpat arī ieguldījumiem slimnīcu sektorā ir noteikts pienākums vismaz 30% no investīcijām ieguldīt infrastruktūras attīstībai tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai. (235) Svarīgi stiprināt primārās VA lomu, paplašinot ģimenes ārsta praksē sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī risināt bērnu zobārstniecības prakšu pieejamību. Turpināsies darbs pie primārās VA centru attīstības, t.sk. ņemot vērā ES fondu 2014.-2020.g. plānošanas periodā gūtās mācības. Tiks sagatavots ziņojums par ģimenes ārsta prakses sniegto pakalpojumu pilnveidi, ņemot vērā esošos personālresursus primārajā VA, nodrošinot vispusīgu un pilnvērtīgu primārās VA pakalpojumu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem. (236) Veselības nozares valsts IS pilnveidošana, to savstarpējā integrācija un integrācija ar citu nozaru valsts IS vienreizes principa īstenošanai, vienlaikus pārskatot valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamos datus un datu apmaiņas procesus, slimību reģistru attīstīšana, attālināto VA pakalpojumu risinājumu ieviešana (t.sk. telemedicīnas attīstība), jaunu datu vākšanas un analīzes IKT platformu un risinājumu izstrāde u.c. (237) IKT resursu un to pārvaldības centralizācija VM resorā, ieguldot IKT infrastruktūrā un drošības risinājumos, vienlaicīgi nodrošinot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras savstarpēju savietojamību un veicinot tās vienotu attīstību. (238) Ieguldījumi digitālājā veselībā veicami pamatojoties uz digitālās veselības stratēģiju, kas tiks izstrādāta līdz 2022.g. beigām, t.sk. ņemot vērā gūtās mācības un aktuālos izaicinājumus. (239) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, būtiski ieguldījumi nepieciešami universitāšu slimnīcu attīstībai, kur daļa investīciju, kas nepieciešamas integrētas un epidemioloģiski drošas VA nodrošināšanai, tiks veiktas AF plāna ietvaros. Savukārt, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" B korpusa būvniecība, kā arī VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" papildinošanās investīcijas tiks veiktas no ERAF, lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcās sniegtos primārā, sekundārā un terciārā līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem, modernizējot un paplašinot slimnīcu infrastruktūru. Viena no būtiskākajām universitāšu slimnīcu problēmām ir telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams savstarpēji saskaņots un papildinošs AF plāna un ERAF finansējums, infrastruktūru integrētai aprūpei un primāro COVID19 izplatības rezultātā pielāgoto epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai finansējumu novirzot no AF plāna, savukārt citu ārstniecības procesam nepieciešamo attīstības vajadzību finansējumu nodrošinot no ES fondu finansējuma. Minētā pieeja nodrošinās sinerģiju un skaidru demarkāciju pasākumiem no dažādiem finansējuma avotiem. (240) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, nepieciešami ieguldījumi arī reģionālajās daudzprofilu slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanai, stacionāro un ambulatoro VA pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, pilnveidojot infrastruktūru, t.sk. materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pacientiem drošu obligāto pakalpojumu klāstu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Tāpat reģionālām slimnīcām ir vadošā loma ārstniecības iestāžu teritoriālās sadarbības attīstībā, ko iespējams īstenot pielāgojot attiecīgo sadarbības profilu infrastruktūru. Būtiskākās problēmas ir iekārtu un telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, kas apdraud VA nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. (241) Savstarpējai dažādu līmeņu pakalpojumu integrācijai ieguldījumi nepieciešami psihiatrijas un narkoloģijas profila ļoti novecojušo ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai, paliatīvās aprūpes, HOSPICE (Aprūpes programmas un filozofija nedziedināmi (termināli) slimo pacientu fiziskās un emocionālās aprūpes nodrošināšana) pakalpojumu attīstīšanai, rehabilitācijas profilu attīstībai, lai nodrošinātu darbspējīgo pacientu ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darbā, medicīnas ierīču atjaunošanai un izcilības centru izveidošanai zināšanu pārnesei. Ņemot vērā, ka pieaug cilvēku skaits ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām, nepieciešams attīstīt esošos un izstrādāt jaunus uz pacientu vērstus integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas modeļus, t.sk. iekļaujot digitālos VA pakalpojumus, jo īpaši pacientiem ar psihiskām slimībām un uzvedības traucējumiem, nedziedināmi slimajiem u.c. mērķa grupām, kuru kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai nepieciešama starpnozaru sadarbība, piem., lai attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas papildinās sociālajā sfērā plānotos ieguldījumus ilgtermiņa aprūpes iestādēs un deinstitucionalizācijas aktivitātes. 2022. gadā ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa HOSPICE tipa pakalpojuma satura izveidei, kas izstrādās HOSPICE pakalpojumu definīciju un standartus Latvijā, piešķiršanas kritērijus, apmaksas modeli, kā arī priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos. Tas nodrošinās integrētu pieeju pakalpojuma attīstībā, t.sk. arī ESF+ investīciju plānošanā, nodrošinot paralēli investīcijām infrastruktūrā atbilstošu pakalpojumu apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un viņu kvalifikācijas celšanu, tostarp atbilstošus integrēta pakalpojuma kvalitātes standartus. Pakalpojumu attīstību paredzēts attīstīt izejot no pacientu vajadzības prizmas, nosakot noteikta satura palīdzību, kas atbilstoši situācijai var tikt sniegta gan cilvēka dzīvesvietā, gan arī ārstniecības iestādē. (242) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas posmā, nodrošinot prioritāri noteikto ambulatoro pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotājiem un specializēto pakalpojumu koncentrēšanu, īpaši Latvijas reģionos, nepieciešami ieguldījumi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras attīstībai, specializētā autotransporta un nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanā. (243) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (244) Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, VA pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes. (245) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus VA infrastruktūrā, saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Piem., tiks īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c. (246) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā. (247) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (248) Finanšu instrumenti: N/A. 4.1.2.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (ESO 4.11.) (249) Atbalstāmās darbības: a) veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā; b) veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. (250) Veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Lai veicinātu aktīvu un veselīgu novecošanos, jāņem vērā būtiskākās problēmas, kas skar Latvijas iedzīvotājus - proti ar dzīvesveidu saistītie riska faktori tostarp neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, alkohola un narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir cēlonis trešdaļai visu nāves gadījumu Latvijā. Profilaktiski novēršamo nāves gadījumu skaits Latvijā ir otrs augstākais ES. Galvenie ar dzīvesveidu saistītie faktori - aptaukošanās izplatība sabiedrībā ir daudz augstāka par ES vidējo rādītāju - Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, bērnu vidū gandrīz vienai ceturtdaļai 7-gadīgo pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, aptaukošanās skar arī vienu piektdaļu pusaudžu (11, 13 un 15 g. vecumā). Runājot par pieaugušajiem - bieži raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids. Tikai viena ceturtdaļa iedzīvotāju nodarbojas ar 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm vismaz 2 reizes nedēļā un tikai 9,5% iedzīvotāju nodarbojas ar vismaz 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm četras reizes nedēļā un biežāk. Vienlaikus Latvijas ir lielāks alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju nekā vairumā citu ES valstu. Ik dienu regulāri smēķē katrs ceturtais pieaugušais. Kaut arī pēdējos gados būtiski ir samazinājies cigaretes un ūdenspīpes smēķējošo 13-15 gadīgo jauniešu īpatsvars, tomēr ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes. Lai gan pēdējos gados ir vērojama narkotiku pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara mazināšanās, tomēr vēl joprojām katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir vismaz vienreiz pamēģinājis narkotikas. Savukārt skolēnu vidū vērojami samērā augsti narkotiku lietošanas rādītāji, proti, aptuveni trešā daļa skolēnu vecumā no 15 līdz 16 g. ir pamēģinājuši narkotikas. Pieaugot dažādu jauno tehnoloģiju (viedierīču) nozīmei ikdienas dzīvē, pieaug arī to personu, īpaši bērnu un jauniešu, skaits, kas ikdienā pārmērīgi aizraujas ar šo tehnoloģiju lietošanu. Tāpat sabiedrībā ir populāras arī dažādas azartspēles un videospēles, t.sk. interaktīvajā vidē. Pētījuma dati rāda, ka 6,4% respondentu varētu skart azartspēļu atkarība, t.sk. atkarība no dalības loterijās. Tādēļ nepieciešams īstenot pasākumu kopumu (pētniecību, intervences programmas izveidi, iedzīvotāju informēšanas pasākumus par procesa atkarībām u.c. pasākumus), lai uzlabotu esošo situāciju un nepieļautu atkarīgo personu skaita palielināšanos. Iedzīvotāju zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, jo īpaši dažādās sociālās atstumtības un nabadzības RP grupās, ir nepietiekamas un joprojām ir salīdzinoši augsts nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī salīdzinoši augsts mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām sievietēm. Sistemātiska ņirgāšanās un pazemošana bērnu vidū Latvijā ir otra augstākā ES. Vidēji katrs piektais skolēns izglītības iestādēs cieš no ņirgāšanās. Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies, un pieaug to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību. Pašnāvību skaits pēdējos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tas saglabājas augsts, īpaši vīriešu vidū. (251) Primāri svarīgi sabiedrības veselības veicināšanā ir izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu sistēmas slimību (SAS) un onkoloģisko slimību profilaksi. SAS ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā - 2019. g. 15 tūkstoši mirušo jeb 55% no kopējā mirušo skaita, t.sk. 24% sirds išēmiskas slimības, 18% cerebrovaskulāras slimības. SAS ir arī viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 22% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija SAS. Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais (pēc SAS) Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis. Latvijā ik gadu no ļaundabīgajiem audzējiem nomirst ap 6000 cilvēku, jeb ap 22% no visiem mirušajiem (2019.g. - 5924). 2019.g. 27% no tiem bija vecumā līdz 64 gadiem. Tāpat kā SAS arī ļaundabīgie audzēji ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 23% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija ļaundabīgie audzēji. (252) Ņemot vērā iepriekšminēto, atbilstoši iedzīvotāju mērķa grupu identificētajām vajadzībām - prioritāri sociālās un teritoriālās atstumtības RP iedzīvotājiem - tiks nodrošināti savstarpēji salāgoti un papildinoši veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan nacionālā līmenī, gan lokālā līmenī, piesaistot pašvaldības un attiecīgo jomu profesionāļus. Tiek plānotas nodarbības/lekcijas, interešu grupas, semināri, atbalsta grupas, nometnes, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumi, kampaņas, sabiedrības informēšanas pasākumi, izglītošanas un apmācības programmas, kas īpaši vērstas uz augsta riska un nelabvēlīgā situācijā nonākušo cilvēku grupu iesaisti. (253) Veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. Lai risinātu cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, tiks sekmēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās pilnveides nodrošināšana, tālākizglītības sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, izcilības centru darbības nodrošināšana zināšanu pārnesē, atbalsts rezidentu apmācībām īpaši atbalstāmajās specialitātēs, kompensācijas ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu VA (pārcelšanās pabalsti u.c. veida motivējoši mehānismi), mentoringa programmu, karjeras un talantu vadības programmu ieviešana un ārstniecības personu piesaiste darbam reģionos vai īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos, un uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot pieejamību VA pakalpojumiem iedzīvotājiem. (254) Ārstniecības personu kompetence darbam multidisciplināras komandas ietvaros nav pietiekama. Secināts, ka gan formālajā, gan NI pilnveidojamas caurviju kompetences, t.sk., pacientu drošības jautājumi, komunikāciju prasmes. Līdz ar to nepieciešami atbalsta pasākumi, kas nodrošinātu atbalstu personām, kas nodrošina VA pakalpojuma sniegšanu integrētas un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem. (255) Tāpat, svarīgi īstenot visaptverošus pasākumus, t.sk. turpināt darbu pie iesāktās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādes, kas jau novērtēta, kā nepieciešama un vērtīga VA pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstībā. Lai uzlabotu pacientu drošību, plānoti pētījumi VA kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, kvalitātes indikatoru un uz starptautiski atzītām vadlīnijām balstītu profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu ieviešana visās VA jomās, IT risinājumu izstrāde, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, sabiedrības informēšana par aktualitātēm nozarē, piem., par konkrētām slimībām, blakussaslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par geriatriju un paliatīvo aprūpi, asins, audu un orgānu ziedošanu, VA pakalpojumu saņemšanas iespējām, pacientu apmierinātības ar VA novērtēšana un strīdu risināšanas efektīvu mehānismu VA sistēmā izstrāde. (256) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (257) Galvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kā piemēram, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, noteiktas sabiedrības grupas (bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c.), biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, VA pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši). (258) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Tiks nodrošināta veselības veicināšana un slimību profilakse, kas vērsta uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu. Veicot pētījumus, dati tiks analizēti dzimuma, vecuma, invaliditātes griezumā, ņemot vērā personu specifiskās situācijas un vajadzības. Semināru, apmācību, darbnīcu un konferenču politikas plānotājiem un saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. VA jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju aspekti - dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība u.c. diskriminācijas veidi. Mācību materiāli būs pieejami arī elektroniski, nodrošinot iespēju personām ar redzes invaliditāti veikt materiāla tālummaiņu. Projekta vadība, apmācību un informēšanas pasākumi u.c. projekta darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar invaliditāti, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas IT, ja tas ir nepieciešams. (259) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (260) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.1.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Veselība" īstenošanā. (261) Finanšu instrumenti: N/A. 4.2.Prioritāte "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.1.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" (RSO 4.2.) (262) Atbalstāmās darbības: Atbalsts pilnveidotā vispārējās izglītības satura īstenošanai nepieciešamo resursu paplašināšanai, tostarp PII nodrošināšanai ar kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem (t.sk. digitālajiem) un aprīkojumu, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējo pamata un vidējo izglītību - datu bāzēm, STEM vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu un izglītības tehnoloģijām, kā arī IT skolvadības un mācību procesa risinājumiem, lai nodrošinātu mācību līdzekļu un aprīkojuma atbilstību pilnveidotā mācību satura īstenošanas vajadzībām. (263) Atbalsts IZM un KM profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. tehnikumu, mākslu izglītības kompetences centru un profesionālo vidusskolu un IeM koledžu infrastruktūras, mācību vides un pieejamības uzlabošanai, tostarp mācību klašu, mācību poligonu, testa laboratoriju un darbnīcu modernizācija, koplietošanas telpu, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras modernizēšana, tehnoloģiju, t.sk. dizaina tehnoloģiju, un IT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstību un nodrošinātu izglītojamo centrētu pieeju atbilstoši nozaru, t.sk. reģionālā perspektīvā, vajadzībām, kā arī inovāciju un radošo eksperimentu rezultātu pārnesei produktos un pakalpojumos praktiskā pielietojumā, saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības attīstībai. (264) Atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju un medicīnas, studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu AI, t.sk. kultūrizglītības, institūcijas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei. (265) Jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai pēc vienlīdzības principa, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešama pašvaldību PII ēku vai atsevišķu telpu būvniecība, t.sk. piebūves u.c. pirmsskolas izglītības pieejamību veicinoši risinājumi, teritorijas labiekārtošana, lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzētu risināt nepilnības pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinātu pirmsskolas izglītības kvalitāti un radītu vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties DT un apmācībās. (266) Atbalsts speciālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošanai, lai būtiski paaugstinātu speciālo izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā un sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, nodrošinot speciālās izglītības iestāžu pieejamību un mācību infrastruktūras atbilstību mūsdienīga mācību procesa īstenošanai. (267) Investīcijas plānotas saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ievērojot bērna intereses un tiesības uz izglītību, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem kritērijiem speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveidei84, tostarp risinot Valsts kontroles 2020.gada revīzijā konstatētās strukturālās problēmas.85 Vienlaikus ieguldījumi, lai veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi vispārējai nesegregētai izglītībai, joprojām ir prioritāte, tostarp personām ar invaliditāti. (268) Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai, nodrošinot savlaicīgu atbalsta sniegšanu pedagogiem, izglītības iestādēm un vecākiem darbā ar bērniem, kuriem ir dažādas mācīšanās vajadzības, tādējādi stiprinot iekļaujošas izglītības pieejamību, kā arī nodrošinot agrīnu prevenciju un instrumentu pārvaldību bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā. (269) Atbalsts asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izglītības iestādēm izveidei, t.sk. sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku mācības, asistīvo tehnoloģiju iegāde un apmaiņas sistēmas ieviešana izmēģinājumprojektu veidā, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. (270) 4.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ, izņemot plānotos ieguldījumus pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (271) Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, kā arī viņu vecāki, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas, pašvaldības. (272) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Uzlabojot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem izglītības pakalpojumiem, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi izglītojamiem, t.sk. izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī tiks atbilstoši pielāgoti projekta darbību īstenošanā izmantojamie dokumenti, materiāli, tostarp mācību satura un procesa digitalizācijā tiks nodrošināta produktu un pakalpojumu piekļūstamība. Ieguldījumi izglītības, jo īpaši, speciālās izglītības iestādēs balstīsies uz individuālo vajadzību izvērtēšanas un infrastruktūras un pakalpojumu kartēšanas rezultātiem un tiks īstenotas saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā izglītojamo vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību. (273) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanu - RMA un pašvaldības, kurās ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai (ievērojams vietu trūkums PII atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes). Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā pirmsskolas izglītības pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām. (274) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (275) Finanšu instrumenti: N/A. 4.2.2.SAM "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" (ESO 4.5.) (276) Atbalstāmās darbības: Atbalsts mācību iniciatīvām kompetenču satura kvalitatīvai ieviešanai un talantu attīstībai, paredzot starpdisciplinārus pasākumus, kas saistīti ar mācību un audzināšanas darba saturu, izglītības tehnoloģijām un karjeras attīstības atbalstu, tostarp pasākumus vecākiem un metodisko atbalstu vadības komandām un pedagogiem; nacionāla un starptautiska mēroga pasākumus izglītojamo talantu attīstībai un pieredzes apmaiņai, pilotprojektus mācību izcilības attīstībai un izplatīšanai, tostarp izglītības izaicinājumu risināšanai mazapdzīvotās vietās un izmantojot digitālo risinājumu, lai veicinātu vispārējās un profesionālas izglītības kvalitāti un pieejamību, t.sk nodrošinātu iekļaujošu izglītību, kā arī paaugstinātu izglītojamo īpatsvaru ar augstiem mācību sasniegumiem. (277) Atbalsts lietpratīga izglītojamā attīstībai un mācību procesa dažādošanai pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē atbilstoši kompetenču pieejā pilnveidotajam saturam, veicinot izglītojamo iesaisti un sadarbību, zināšanu pielietošanu un reālās dzīves problēmsituāciju risināšanu, pašvadītu mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties, tostarp pasākumu (kultūras, zinātnes, tehnoloģiju u.c.), iestāžu (muzeji, bibliotēkas, laboratorijas, u.c.) un uzņēmumu apmeklējumam, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem mācību satura apguvē. (278) Atbalsts izglītības procesa individualizācijai, digitalizācijas procesu ieviešanai un starpnozaru sadarbībai profesionālās izglītības izcilībai un inovāciju ieviešanai, vienotas nozaru kvalifikāciju sistēmas digitalizāciajai (e-NKS), kas lai uzlabotu izstrādātā satura piemērošanu, to izmantojot jauniešu sākotnējā profesionālajā izglītībā, pieaugušo izglītībā, kā arī AI, tostarp, darba vidē balstītu mācību īstenošanai; (mācību satura daudzveidība, tostarp ilgtspējīgas un "zaļās" ražošanas jomā, un tā digitalizācija, t.sk. e-mācību formu ieviešanai, daļējas kvalifikācijas iegūšanas iespēju paplašināšana) un tā koordinētai nodrošināšanai pieaugušajiem, kā arī izglītības iestāžu pārvaldības un cilvēkresursu stiprināšanai, tādējādi veicinot profesionālās izglītības kvalitāti, tās atbilstību un spēju ātri reaģēt uz valsts un reģionu DT prasībām sakārtotā un kvalitatīvā darba vidē, izglītojamo un pieaugušo iesaisti profesionālajā izglītībā, t.sk. veicinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. (279) Atbalsts paredzēts arī izcilu pedagogu sagatavošanai un piesaistei izglītības iestādēm, tostarp atbalsts jaunizveidoto pedagogu sagatavošanas programmu īstenošanas pilnveidei, jauna latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju izglītības satura izstrādei un īstenošanai, kā arī indukcijas gadam. Mērķtiecīga mācību un metodiskā atbalsta sniegšana pedagogiem, tostarp nodrošinot ikvienam pedagogam pieejamu, regulāru un augstas kvalitātes profesionālo atbalstu visās mācību jomās (mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, iekļaujošas izglītības īstenošana caurviju prasmju, t.sk., digitālo prasmju, sociāli emocionālās mācīšanās u.c. attīstība) un ieviešot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālās pilnveides sistēmu, nodrošinot profesionālajā pilnveidē dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un esošo metodiskā un konsultatīvā atbalsta tīklu izmantošanu, kā arī inovatīvu, pētniecībā un labā praksē balstītu profesionālās pilnveides aktivitāšu īstenošanu un metodisko atbalstu, un veicinot pedagogu profesionālo organizāciju darbību profesijas attīstībai. Atbalsts pārejai no SP un virziena akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju AI, ieguldot akreditācijas aģentūras kapacitātes pilnveidē, nodrošinot metodisko atbalstu augstskolām un e-risinājumu attīstībai, investējot ekspertu un darbinieku mācībās, t.sk. īstenojot pilotakreditācijas un mācību ciklus augstskolām. Atbalsts paredzēts, lai veicinātu izglītības kvalitāti un efektivitāti visos izglītības līmeņos. (280) Atbalsts pilotprojektu īstenošanā profesoru vietu izveidei, tostarp jaunos pētnieciskos virzienos un jomās, kurās izveidoti RIS3 P&I centri, un akadēmiskā personāla kompetenču modeļa ieviešanai, personāla atlases un motivēšanas sistēmas pilnveidei, sekmējot akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanu un prognozējamās karjeras jeb tenūrgaitas sistēmas un tenūramatu institucionalizēšanu, palielinot zinātnes un inovāciju lomu augstskolās. (281) Atbalsts digitālo risinājumu, t.sk. koplietošanas risinājumu, ieviešanai augstākajā izglītībā, tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai studiju procesā, jo īpaši mācīšanas un mācīšanās procesa digitalizācijā un student-centrēta mācību procesa nodrošināšanā, studiju satura digitalizācijai un progresīvo digitālo kompetenču, t.sk. pedagoģiski digitālo kompetenču, attīstībā, lai nodrošinātu Eiropas AI telpā konkurētspējīgu AI piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju. (282) Atbalsts sistemātiskai izglītības kvalitātes - izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības - monitoringa sistēmas attīstībai, tostarp nodrošinot izglītības kvalitātes vērtēšanas instrumentu attīstību, veicinot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu kvalitātes vadības sistēmas izveidi, un pāreju uz izglītības iestāžu darbību pēc "mācīšanās organizācija" pamatprincipiem. Atbalsts dalībai starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos (piem., OECD, PISA, TALIS u.c.) un izglītības kvalitātes starptautisko ekspertu komandu piesaisti izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei. (283) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (284) Galvenās mērķgrupas: PII, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pašvaldības, pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā AI kvalitātes aģentūra. (285) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus izglītojamajiem un pedagogiem tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos un prasmju pilnveidošanai meitenēm un zēniem veicinot vienlīdzīgus sasniegumu rādītājus dažādos mācību priekšmetos, lai nodrošinātu atbilstību DT prasībām, tostarp izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un sociālā atstumtības riska grupā. (286) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (287) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. Profesionālās izglītības jomā iespējama papildinātība ar atbilstošām Erasmus+ darbībām, kā, piem. izcilības partnerībām un partnerībām sadarbībai un prakses apmaiņai. (288) Finanšu instrumenti: N/A. 4.2.3.SAM "Sekmēt to, lai - jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām - būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" (ESO 4.6.) (289) Atbalstāmās darbības: Pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas RP izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c.), mācīšanās atbalstam un mentoringam, atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai, kā arī nodrošinot šīm grupām vienlīdzīgu kultūras pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzīves vietas, ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa utt., tā veicinot mācību motivāciju un arī piederības sajūtu valstij, sadarbības iniciatīvām ar vecākiem, t.sk. izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību, un pilsoniskās iniciatīvas attīstībai ar vietējo kopienu, tostarp efektīvam darbam ar reemigrējušiem, imigrantu un bēgļu bērniem, un mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes u.c. sabiedrības locekļus, lai mazinātu atstumtības un mācību pārtraukšanas risku izglītības iestādēs, kā arī COVID-19 krīzes ietekmi. (290) Atbalsts NI (t.sk. interešu izglītības) mērķtiecīgai nodrošināšanai izglītības iestādē, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. Brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana, t.sk. īstenojot interešu izglītību pie citiem īstenotājiem ārpus izglītības iestādes, sociālās atstumtības RP izglītojamajiem un bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, primāri atbalstot mazāk nodrošinātos un sociālā riska grupas (t.sk. ilgstoši slimojošos, dienas aprūpes iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs vai ieslodzījumu vietās nonākušos, atkarību RP, reemigrantus, imigrantus, bēgļus u.c.), kam piekļuve interešu izglītībai un ārpus formālās izglītības pasākumiem ir apgrūtināta. (291) Pasākumi NEET jauniešu no 15 līdz 29 g. atbalstam, lai sekmētu to atgriešanos izglītībā vai nodarbinātības uzsākšanu, nodrošinot jaunietim individuālu, kompleksu atbalstu (t.sk. mentoru) un mācību iespējas. (292) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (293) Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības RP izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 g. ar FT, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 g., valsts pārvaldes iestādes, NVO. (294) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Īstenojot pasākumus vienlīdzīgas piekļuves un iekļaujošas izglītības pieejamības nodrošināšanai, tiks īstenoti pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c., mācīšanās atbalstam, veicinot sociālās atstumtības RP izglītojamo iekļaušanu izglītībā. Vienlaikus, uzlabojot interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, tiks veicināta līdzsvarota dzimumu līdzdalība DT, kā arī labāks darba un privātās dzīves līdzsvars. (295) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. (296) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.3.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. (297) Finanšu instrumenti: N/A. 4.2.4.SAM "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" (ESO 4.7.) (298) Atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbinātajiem tautsaimniecības attīstībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba specifiku, nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, t.sk. pārorientējot iegūt kvalifikāciju vai trūkstošās prasmes darbam augošajās nozarēs, īpaši nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, mācību šķēršļu pārvarēšanai (t.sk. mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts u.c.), elastīgai mācību piedāvājuma attīstībai un pieejamības veicināšanai (piem., veicinot globālā tiešsaistes mācību piedāvājuma pieejamību Latvijā), tostarp pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā arī pieaugušo koordinatoru un pieaugušo izglītotāju darba kvalitātes un prasmju stiprināšanai. Sniegtais atbalsts uzlabos darba spēka kvalitāti, kapaciāti un efektivitāti, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, kā arī atbalstīs prasmju (t.sk. valodu un digitālo prasmju) ieguvi un atzīšanu. (299) Atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai, paaugstinot IKT iespēju izmantošanu iedzīvotājiem, atbalstot e-prasmju komunikācijas un mācību pasākumus, veicinot atvērto datu, atvērto digitālo risinājumu un platformu plašāku izmantošanu. Atbalsts digitālo aģentu un mentoru tīkla un kompetenču attīstībai un pamatprasmju nodošanas aktivitātēm. Atbalsts nodrošinās savstarpēja papildinātību ar 1.2.2. un 1.3.1.SAM aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai. (300) Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai: atbalsts uzņēmumu izaugsmes vajadzībās balstītai, mērķorientētai nodarbināto personisko un profesionālo prasmju celšanai un mācību barjeru mazināšanai, primāri publisko un privāto partnerību veidošanai, tostarp prasmju fondu koncepta izveides un pilotēšanas veidā. Tādejādi nodrošinot arī nozares uzņēmumu pasūtītas darbinieku mācības uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, potenciāla darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares uzņēmumu vajadzībām un stratēģiskai uzņēmumu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai. Caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai valsts un reģiona DT attīstības vajadzībām. Izstrādāt Latvijas komersantam atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru. (301) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (302) Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie zemas kvalifikācijas profesijās86, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, bibliotekāri, Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības. (303) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ietvaros tiks paredzēts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, lai veicinātu to dalību un iesaisti atbalsta pasākumos, paredzot atvieglojumus vai specifisku atbalstu, piem., ceļa izdevumu kompensācijas, līdzmaksājumu samazinājums, mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts utt. (304) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. piemērojot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem. (305) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (306) Finanšu instrumenti: N/A. 4.3.Prioritāte "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" 4.3.1.SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" (RSO 4.3.) (307) Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi plānoti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai (kopumā atbalstu sniedzot 120 bērniem, pakalpojumu nodrošinot vairākās pakalpojumu sniegšanas vietās ne vairāk kā līdz 12 bērniem katrā), tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem. Plānoti arī ieguldījumi, veidojot jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem. Pēc ERAF ieguldījumu veikšanas plānoti secīgi ESF+ ieguldījumi izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācībai sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai jaunizveidotajā infrastruktūrā un sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšanai. Minētie ESF+ ieguldījumi tiks veikti 4.3.5. SAM sociālā darba attīstības un deinstitucionalizācijas turpinājuma pasākumu ietvaros. Atbalsts palielinās pakalpojumu pārklājumu, pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem. (308) Sekmējot vienlīdzīgas iespējas iesaistīties DT un uzlabojot profesionālo mobilitāti, tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām, t.sk. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, personām ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, maznodrošinātām personām, repatriantiem, bezpajumtniekiem. Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanas vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā. (309) Plānots atbalsts LM infrastruktūras pieejamības nodrošināšanai, īstenojot pasākumus vides pieejamības nodrošināšanai un materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei. Pielāgojot LM infrastruktūru, tiks sekmētas iespējas iedzīvotājiem (t.sk. personām ar invaliditāti, FT, funkcionāliem ierobežojumiem, kā arī, piem., vecākiem ar bērnu ratiņiem, personām ar veselības problēmām u.c.) būt nodarbinātiem un iesaistīties politikas izstrādē un īstenošanā. (310) Uzlabojot vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem paredzēts atbalsts mājokļu piemērošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru. Mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinātu šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos DT un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem. Programmas ietvaros plānotās investīcijas mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru, būs papildinošas AF ietvaros plānotajām investīcijām individuālo mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, tādējādi uzlabojot vides pieejamību un nodrošinot atbalstu personām ar kustību traucējumiem. (311) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (312) Galvenās mērķagrupas: Ārpusģimenes aprūpē (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās - valsts SAC) esoši bērni ar FT, kuriem FT smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un cilvēki ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem. (313) Cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, cilvēki ar dažādiem FT, kuriem nepieciešami vides pielāgojumi, lai saņemtu valsts sniegtos pakalpojumus vai iekļautos darba tirgū. (314) Īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas personas, kas jau saņem vai, kam nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, t.sk. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, cilvēki ar invaliditāti, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, maznodrošinātas personas, repatrianti, bezpajumtnieki. (315) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Pasākumi paredz nodrošināt ĢVPP pieejamību sociālās atstumtības RP iedzīvotājiem un nodrošināt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām. Ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās tās nodrošina ikvienam ieejamus SBSP un kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem, tādējādi papildinot sociālās iekļaušanās pasākumus. Programmas ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" regulējumam, kurš paredz pašvaldībām pienākumu piedāvāt un nodrošināt mājokli visām palīdzības reģistrā reģistrētajām personām rindas kārtībā, izslēdzot atbalsta saņemšanā diskrimināciju vai segregāciju. Vienlaikus regulējums uzliek par pienākumu izvērtēt personas individuālās vajadzības un atbilstību prioritārajām grupām. Veicot ieguldījumus LM infrastruktūrā, plānots nodrošināt tās pieejamību, t.sk. atbilstoši pieejamības prasībām cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Plānota lifta izbūve, kabinetu un sanitārtehnisko telpu pielāgošana, publisku pasākumu telpu pieejamības nodrošināšana, taktilās IS izveidošana un cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamā aprīkojuma iegāde. (316) Nodrošinot sociālo infrastruktūru, tiks ievērota atbilstība ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām, nodrošināti desegregācijas un nediskriminācijas principi, segregācijas risināšana visos līmeņos un vienlīdzīgas piekļuves iespējas augstas kvalitātes vispārējiem pakalpojumiem mazaizsargātām grupām, lai samazinātu esošo sociālo, ekonomisko un etnisko segregāciju un nevienlīdzību attiecīgajās teritorijās. Desegregācijas un nediskriminācijas principi tiks atspoguļoti arī projektu iesniegumu atlases principos. (317) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus atbalsts pašvaldības īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un jaunu mājokļu izbūvei tiks sniegts tajās pašvaldībās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres mājokļiem. Jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā tiks vērtēta teritoriju ekonomiskā attīstība (piem., darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju. (318) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (319) Finanšu instrumenti: N/A. 4.3.2.SAM "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (RSO 4.6.) (320) Atbalstāmās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros atbalstāmas investīcijas kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai reģionos ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionu un pilsētu ekonomisko attīstību un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanu, t.sk. stiprinot vietējo kopienu organizāciju (sadarbībā ar vietējām pašvaldībām) centrālo lomu sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanā un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu. 1) Atbalsts tiks sniegts jauna, uz sociālo iekļaušanu orientēta kultūras piedāvājuma radīšanai, vienlaikus attīstot jaunas pieejas, piem., kultūras, veselības un sociālās jomas operatoru sadarbības veicināšanai. Kultūras piedāvājuma izveides nolūkos var tikt atbalstītas arī nepieciešamās investīcijas organizāciju, kas aktivizē vietējās kopienas, t.sk., mantojuma kopienas, un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā, tostarp aprīkojumā un infrastruktūrā, ja nepieciešamo investīciju piesaiste nav iespējama 5.1.1.SAM īstenošanas ietvaros. Atbalstāma arī profesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditoriju vajadzībā balstītu pakalpojumu sniegšanai, ja ir skaidri demonstrējama sasaiste starp veiktajām investīcijām un jaunveidojamajiem pakalpojumiem. 2) Lai veicinātu sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, sociālo iekļaušanos un ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību, tiks atbalstīta vietējo kopienu organizāciju sniegto pakalpojumu pieejamība, tostarp pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, kā arī kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana, tostarp sociāli aktuālu tēmu integrācija kultūras piedāvājumā un integrētu kultūras pieredžu veidošana, vienlaikus atbalstot plašāku digitalizācijas iespēju izmantošanu. 3) Kopienas kultūras identitātes stiprināšana un nemateriālā mantojuma potenciāla izmantošana vietējās ekonomikas attīstībai, veicinot kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanos, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu. Lai nodrošinātu iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principu ievērošanu, investīcijas veicamas, iesaistot vietējās kopienas prioritāro projekta ideju attīstībā. (321) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (322) Galvenās mērķgrupas: Investīcijas plānots veikt saskaņā ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, kuru pirmā prioritāte ir kultūras pakalpojumu pieejamība ar mērķi nodrošināt, ka augstvērtīgi un atbilstoši kultūras pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šīs prioritātes ietvaros paredzēts attīstīt kultūras pakalpojumus dažādām sabiedrības mērķgrupām un auditorijām, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, kas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, tai skaitā cilvēkiem ar FT, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem un cilvēkiem, kas pakļauti sociāli ekonomiskiem atstumtības riskiem. Investīcijām jānovērš gan fiziskās, gan finansiālās, gan cita rakstura pieejamības šķēršļi kultūras pakalpojumiem, lai paplašinātu to auditoriju. Vienlaikus atbalsts nepieciešams kultūras pakalpojumu sniedzējiem - pašvaldībām, NVO un privātiem kultūras operatoriem. (323) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu un pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska. Tiks veicināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un pakalpojuma nodrošināšana tuvāk dzīvesvietai. Attīstot pakalpojumu, produktus un programmas digitālajā vidē, tiks nodrošināta šo pakalpojumu un produktu piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi izglītībai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām. (324) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: visa Latvijas teritorija, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. (325) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" īstenošanā, tāpat programmas "Radošā Eiropa" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm. (326) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus tiks izvērtēta iespēja izmantot finanšu instrumentus. 4.3.3.SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu - it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem -, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" (ESO 4.1.) (327) Atbalstāmās darbības87: Lai veicinātu BD, DM, bezdarba un sociālās atstumtības RP un ekonomiski neaktīvo personu nodarbinātību, prasmju un kvalifikācijas atbilstību DT, plānotas: profesionālās tālākizglītības un pilnveides, modulārās profesionālās, NI programmas; TL un traktortehnikas vadītāju; apmācības pie DD; ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana; pamatprasmju ieguve; atbalsts sertifikācijas ieguvei atvērtajos tiešsaistes kursos; AII studiju moduļu vai studiju kursu akreditēta studiju virziena apguve; mācību papildu uzraudzība un izvērtēšana no NVA un sadarbības partneru puses. Atbalsts karjeras konsultācijām; reģionālajai mobilitātei; specatbalsts (ergoterapeits, surdotulks, u.c.); darbības mācību vajadzību apzināšanai (DD aptaujas, DT prognozēšana u.c.) un mācību izstrādei/īstenošanai attālināti. Šis papildinās AF atbalstu, kur plānots reformēt/pilnveidot prasmju novērtēšanas, profilēšanas rīkus, akcentējot digitālo prasmju noteikšanu kombinēta un individualizēta pakalpojuma piemērošanai. Atbalsts pēc 2026.g. turpināsies atbilstoši DT pieprasījumam un AF ietvaros ieviestajiem prasmju novērtēšanas rīkiem, tomēr atšķirīgi no AF paredzētā. AF un programmas pēctecīgie īstenošanas termiņi ļaus nodrošināt iekļaujošās nodarbinātības un prasmju pilnveides atbalsta nepārtrauktību. (328) Lai nodrošinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu BD (personu ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā, IBD, bēgļu vai alternatīvās personas statusu ieguvušo personu u.c.) iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā, plānoti subsidētās nodarbinātības pasākumi, t.sk. algas dotācijas, DV pielāgošana, reģionālā mobilitāte, speciālistu piesaiste (ergoterapeits, surdotulks, u.c.), konsultatīvais atbalsts DD personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai un DV pielāgošanai; darbam vajadzīgo iemaņu attīstības un aktivizēšanas pasākumi (profesionālās piemērotības noteikšana NVA reģistrētiem BD ar/un prognozējamu invaliditāti; motivācijas programma; atbalsta pasākumi BD ar psihoemocionālām (psihologs) un ar atkarību problēmām (MP, narkologs, stresa terapija)); pilotprojekta IBD aktivizēšanai īstenošana; nodarbinātību veicinošie konsultēšanas un iedzīvotāju sasniegšanas pasākumi, atbalsta personas pakalpojumi personām ar invaliditāti, pasākumi bezdarba RP personām darba vietu saglabāšanai. Atbalsts būs papildinošs AF atbalstam BD, DM un bezdarba RP iedzīvotāju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei. (329) Atbalsts SU (arī darba integrācija): mācības un biznesa ideju konkursi, konsultācijas, informatīvais atbalsts, t.sk., sadarbība starp uzņēmumiem, SU, pašvaldībām u.c. iesaistītajām pusēm veicināšanu, atbalsts SU uzsākšanai/veicināšanai, t.sk. finanšu atbalsts, mentorings u.tml. atbalsts, veicinot darba integrācijas iespējas uzņēmumos nelabvēlīgākā situācijā esošām mērķa grupām, t.sk. algu subsīdijas, tā palielinot nodarbinātības iespējas. Plānota SU atbilstības un darbības izvērtēšana, statusa piešķiršana, darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana, SU reģistra pilnveide; sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, t.sk. par SAPI, informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana par sociālās ietekmes izvērtēšanu, metodiku, vadlīniju izstrāde dažādām mērķa auditorijām, SU ekosistēmas partnerību stiprināšana un sekmēšana, kā arī darbības izvērtējumi/pētījumi uzņēmējdarbības pilnveidei un optimālākiem risinājumiem SU izveidei un attīstībai. (330) Lai nodrošinātu brīvu darbaspēka pārvietošanos ES u.c. Eiropas valstīs, konsultācijas un informāciju DM par nodarbinātības iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropā, atbalstu DD jaunu darbinieku meklēšanā, ieguldījumi plānoti nodarbinātības dienestu darbinieku kapacitātes celšanā, paredzot apmācības un seminārus par EURES tīklu, un darba mobilitāti. Reizē nodrošinot EURES pieejamību un atpazīstamību, informācijas sniegšanu DD, valsts un pašvaldību iestāžu, NVO sektora pārstāvjiem par EURES tīklu, kā arī darbiekārtošanas un personāla atlases pasākumu organizēšanu, informācijas sniegšanu darba ņēmējiem, DM un BD, nacionālā sadarbības tīkla veidošanu un iesaistīto pušu informēšanu, dalību EURES tīkla Latvijas un starptautiskajos sadarbības pasākumos un turpmāk adaptētu un aktualizētu ESCO rīku ar nacionālajām kvalifikāciju datubāzēm. (331) DT institūcijas, kura sekmē BD un DM nodarbinātību, veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu kvalitātes palielināšana: darba meklēšanas atbalsta instrumentu izstrāde un pilnveide t.sk. rokasgrāmatas izstrāde, darba meklēšanas atbalsta sistēmas elementu pilnveide un savietošana ar digitālā rīka izstrādi, radot jaunas un pilnveidojot esošās metodikas, sniegto pakalpojumu un procesu digitalizēšana, BD un reģistrēto vakanču IS izmaiņu veikšana, DT apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas attīstība, t.sk. īstermiņa prognožu sistēmas pilnveide, darba meklēšanas atbalsta centru izveide lielākajās Latvijas pilsētās, veidojot atvērta tipa centrus DM un DD, karjeras konsultācijas pakalpojumu un sadarbības ar DD pilnveide un institūciju sadarbības tīkla kartēšana. Plānoti kapacitātes celšanas pasākumi, t.sk. tālmācības sistēmas darbinieku digitālo prasmju pilnveide, supervīzijas, darbinieku mobilitātes/savstarpējās apmaiņas sekmēšana, darbinieku ar specifiskām zināšanām/pieredzi piesaiste, kā arī atbalsts darbiniekiem, kuri palīdz specifiskām DT dalībnieku mērķa grupām, kas saskaras ar īpašiem DT pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas izaicinājumiem, lietojot jaunas darba pieejas. Plānoti publicitātes/informatīvie pasākumi, t.sk., ikgadējie vakanču gadatirgi, CV un vakanču portāla zīmola izstrāde un popularizēšana, trešo valstu darbinieku darba migrācijas monitorings, sadarbības stiprināšana starp darba migrācijas jomas institūcijām, uzņēmumu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšana, DT analīzes/uzraudzības, ADTP pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējumi. (332) DT institūcijas, kura atbild par valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un DA jomā, veiktspējas stiprināšana: attīstot kompetences un pilnveidojot nodarbināto un DD zināšanas (t.sk. informēšana, apmācība, pieredzes apmaiņa preventīvā darba veikšanai uzņēmumos), paredzot darbinieku nosūtīšanas platformas attīstību, kontroles un uzraudzības procesa stiprināšanas pasākumus nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros t.sk., trešo valstu migrācijas vadības procesā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšanai. Plānoti publicitātes un informatīvi izglītojošie pasākumi darba tiesību un aizsardzības prasību efektīvai ieviešanai un preventīvās kultūras veicināšanai darba vietās, ar nodarbināto apmācību saistītu elektronisko rīku un sistēmu pilnveide. IS attīstība un modernizēšana, pilnveidojot datu analītikas rīku, daļēji automatizējot konsultatīvā centra darbības, izstrādājot, digitalizējot un atjauninot e-apmācību sistēmu, metodikas un uz procesiem balstītus pakalpojumu ceļvežus, t.sk., videopadomi, virtuālais asistents, BI rīki datu analīzei uzraudzības un preventīvo pasākumu plānošanai un nodrošināšanai. (333) Drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai atbalsts cilvēkresursu, darba vietu un vides izvērtējumiem uzņēmumos, īpaši veltot uzmanību DV risku ietekmes un muskuļu - skeleta slimību novēršanai un profilaksei, ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (t.sk. DV uzlabojumiem, veselības veicināšanas, uzlabošanas pasākumiem, nodarbināto mācībām), kā arī DD, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošanai ilgāka, labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas, konsultatīvas, izglītojošas aktivitātes DD, nodarbinātajiem, potenciālajiem nodarbinātajiem, sabiedrībai kopumā, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem). (334) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (335) Galvenās mērķagrupas: Bezdarbnieki (t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, IBD, jaunieši - bezdarbnieki 18-29 g. u.c.), darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautas personas, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, darba devēji, DT institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un DA jomas speciālisti, nodarbinātie, ārvalstu un Latvijas darba devēji saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā. (336) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Tiks īstenotas specifiskas darbības: lai ievērotu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu noteikto, īstenojot pasākumus, tiek paredzēts specifisks atbalsts mācību laikā cilvēkiem ar invaliditāti (ergoterapeita, surdotulka u.c. pakalpojumi), elastīgu un elektronisku apmācību formu izstrāde un īstenošana, t.sk., ņemot vērā vecuma un dzimuma aspektu; lai sekmētu ikviena nodarbinātā, īpaši, gados vecāku nodarbināto ilgāku palikšanu DT, tiks veikta DV novērtēšana un darba vietas pielāgošana; tiks izstrādāta sistēma, kas sekmēs tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju, tiks īstenoti pasākumi izpratnes palielināšanai par dažādām reliģiskajām pārliecībām un seksuālajām minoritātēm. (337) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Savukārt EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās ES dalībvalstīs. (338) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās Eiropas un EEZ dalībvalstīs. 4.3.3.SAM ietvaros plānotās aktivitātes bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba RP personu atbalstam, drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai, var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" darbības "Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus" īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. (339) Finanšu instrumenti: N/A. 4.3.4.SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" (ESO 4.8.) (340) Atbalstāmās darbības: Diskriminācijas RP sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās plānoti pasākumi un pakalpojumi, kas veicinātu aktivitātes dzimumu segregācijas mazināšanai izglītībā un DT, personu ar invaliditāti un FT pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, personām virs 50 gadu vecuma u.c. grupām sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai. (341) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai politikas veidošanā un īstenošanā plānoti valsts un pašvaldības institūciju nodarbināto izglītošanas/informēšanas pasākumi, sabiedrībai - savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai; kā arī atbalsta pasākumi DD iekļaujošas DV un diskriminācijas novēršanas jautājumos. (342) Ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu darbinieku spēju savienot darbu un ģimenes dzīvi, paredzēti izvērtējumi par dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, sabiedriskās aptaujas, informatīvo materiālu izstrāde par elastīgā darba laika un attālinātā darba prakses iespējām, par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas novēršanu, savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai. Skolas vecuma bērnu pieskatīšanai vasaras periodā tiks organizētas nometnes. (343) Pilsoniskās līdzdalības un sociālā dialoga veicināšanai paredzēts stiprināt sociālo partneru un PSO kapacitāti, pilnveidojot pilsonisko un sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos, atbalstot dažādu sabiedrības grupu un nozaru interešu pārstāvju veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sekmēt kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs, t.sk., koplīgumu slēgšanu. Plānota ekspertu piesaiste, sociāli ekonomisko datu apkopošana un analīze pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvniecības sekmēšanai; sadarbības veicināšana starp PSO, sociālajiem partneriem, publiskās pārvaldes iestādēm, tiesībsaragājošām iestādēm dažādos formātos; nodrošināt mazāk aizsargāto grupu pārstāvniecību, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; realizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai paaugstinātu sabiedrības pilsonisko izglītību, stiprinātu tiesiskumu; sekmēt tehnoloģiski digitālas un inovatīvas vides iespēju izmantošanu, nodrošinot informāciju par demokrātiskiem procesiem, cilvēktiesībām valstī u.c. (344) Sabiedrības saliedēšanai plānots atbalsts sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru - cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krieviski runājošiem iedzīvotājiem, mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti. Plānots atbalsts Latvijas NVO, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību (t.sk. atbalsts reģionālajiem NVO atbalsta centriem, mazākumtautību un romu NVO līdzdalībai, atbalsts diasporas, kultūras jomas organizācijām u.c.), kapacitātes un interešu aizstāvības spēju stiprināšanai, kā arī atbalsts digitālo rīku un jauno tehnoloģiju risinājumu attīstībai aktīvas un iekļaujošas līdzdalības stiprināšanai un nodrošināšanai, t.sk., veicinot informācijas resursu pieejamību un medijpratību. Tāpat ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu pašvaldībās paredzēts ievērot RPP uzstādījumus publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai; sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas piemērojami pašvaldībām pēc ATR, tā veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu. (345) Lai nodrošinātu ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā trešo valstu pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem, bēgļiem, personām ar patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, plānots iekļaut visus nepieciešamos pakalpojumus "VPA". Tā sniedzot iespējas saņemt: sākotnējās konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem par uzturēšanās atļaujām, iesniedzamajiem dokumentiem, par nodarbinātības iespējām, juridiskās, kā arī konsultācijas jautājumos, kas skar VA, izglītību, iespējas saņemt sociālo atbalstu ikdienas dzīves situāciju risināšanai un sociālo pakalpojumu saņemšanai u.c. pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, un saņemt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. "VPA" pakalpojumi nedublēs citus valsts nodrošinātos pakalpojumus, bet uzlabos piekļuvi tiem, sniedzot nepieciešamo informāciju vienuviet. (346) Plānota resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos, radot priekšnosacījumus viņu nodarbinātībai, paredzot VPD darbinieku kapacitātes celšanu un profesionālās noturības stiprināšanu; ārvalstu pieredzes pētniecību, probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošanu, jaunu rīku izstrādi/ieguvi/ieviešanu; probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošanu; jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstību, aprobāciju un īstenošanu; sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana; VPD brīvprātīgo programmu pilnveidošanu un īstenošanu, pasākumi brīvprātīgo kopienas attīstībai, saliedēšanai; atbalsta pasākumi probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, atbalsta personām; ikgadējās konferences VPD nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana; sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējošus/izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas; sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu SU attīstībai; IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu. (347) Nodarbinātības priekšnosacījumu nodrošināšanai ieslodzītajiem, t.sk. pētot ārvalstu pieredzi, plānots pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, paredzot specializētu riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP (piem., nepilngadīgie ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki) izstrādi/ieguvi/ieviešanu, rīku un programmu aprobēšanu un validēšanu, esošo riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP efektivitātes izpēti, validēšanu un aprobāciju; drošības risku izvērtējuma instrumenta izstrādi/ieguvi; speciālistu konsultācijas, jaunu atbalsta pasākumu, t.sk. informatīvu pasākumu, izstrādi un īstenošanu ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem/atbalsta personām, resocializācijas darba un kriminālsodu izpildes efektivitātes mērījumu sistēmas ieviešanu, t.sk. pētījumi; nodarbināto un brīvprātīgo kapacitātes celšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un tās noturības veicināšana, piem., supervīzijas, koučingu un ikgadējās konferences, u.c., e-mācību attīstība; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un NVO pārstāvjiem; sabiedrības informēšana un izglītošana, sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību, u.c.; E-mācību procesa pilnveide; IT attīstība. (348) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (349) Galvenās mērķgrupas: Diskriminācijas riskam pakļautās grupas (diskriminācijas risks dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ), jaunieši, sabiedrība kopumā. Patvēruma meklētāji, bēgļi, personas ar alternatīvo statusu. Nozaru politiku veidotāji, īstenotāji un uzraudzībā iesaistītās valsts institūcijas, DD un viņu darbinieki, sabiedrība. Sociālie partneri, NVO, tiešās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas, prokuratūra un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Probācijas klienti, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, VPD darbinieki un brīvprātīgie, VPD sadarbības partneri, t.sk., NVO. Ieslodzītie, bijušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie un brīvprātīgie, sadarbības partneri, t.sk. NVO, darba devēji, nodarbinātie, ģimenes ar bērniem. (350) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. veicinās darba un ģimenes dzīves līdzsvaru ieslodzītajiem, kā arī notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai tiks izveidota tālmācības e-vide. Politikas veidotāju un īstenotāju un DD apmācību programmas būs piekļūstamas dažādos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), apmācības tiks rīkotas piekļūstamās telpās, apmācību programmu saturā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. DD dalībai apmācībās, apmācību laikā tiks nodrošināts bērnu pieskatīšanas pakalpojums. (351) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Pasākuma ietvaros plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi starp Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas darbojas nediskriminācijas jomā. (352) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.4.SAM ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas pasākumi, uzlabojot nodarbinātību, veicinot sabiedrības izpratni par diskriminācijas novēršanu un savu tiesību īstenošanu, kā arī atbalsts ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanai, kā arī programmas visu SAM īstenošanā tiks veicināta vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas horizontālā principa ievērošana, nediskriminācija pēc vecuma, invaliditātes, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, informācijas un vides pieejamība, kas kopumā sniegs ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa kā ESSBJR caurvijoša principa īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. (353) Finanšu instrumenti: N/A. 4.3.5.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" (ESO 4.11.) (354) Atbalstāmās darbības: SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, plānota atbalsta dažādošana aprūpes nodrošināšanai cilvēka dzīvesvietā vai tās tuvumā, tai skaitā jaunas SBSP infrastruktūras izveide un attīstība, piemēram, grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas, kā arī specializētu TL iegāde un aprīkošana aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai, tehnoloģiju pielietošana pakalpojumu nodrošināšanā (t.sk. integrēta veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, piemēram, aprūpe mājās). Bērniem ar invaliditāti plānoti aprūpes mājās, dienas aprūpes centru un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilngadīgām personām ar GRT un ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem - aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci - aprūpe mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumi. Papildus minētajiem atbalstāmi arī citi individualizēti, neatkarīgu dzīvi veicinoši sociālie pakalpojumi un atbalsts personas dzīvesvietā. Atbalsta pasākumi aprūpes tīkla attīstībai - ģimenes locekļiem, kuri aprūpē ilgstoši slimojošus tuviniekus, neformālajiem aprūpētājiem, ģimenēm ar ierobežotu atbalsta tīklu, piem., vecākiem ar GRT, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. konsultācijas, individuāls atbalsts, mācības, rokasgrāmata atbalsta sniegšanai, atbalsta grupas, brīvprātīgo iesaiste atbalsta sniegšanā. Pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai plānota sistēmas, t.sk. kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pilnveide, paredzot pakalpojumu efektivitātes sistēmisko aprakstu, jaunu pakalpojumu ieviešanu, kritēriju kopuma izstrādi/aprobēšanu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai un uzraudzībai, rezultātu sasniegšanas novērtēšanai, priekšlikumu izstrādi sociālo pakalpojumu satura un prasību pilnveidei, un nepieciešamos uzlabojumus datu uzkrāšanai IS. Programmā plānoti ieguldījumi SBSP un infrastruktūras attīstībai dažādām sociālās atstumtības RP iedzīvotāju grupām. 4.3.5.1.pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 53% no 4.3.5.1.pasākuma ESF+ finansējuma, 39% no 4.3.5. SAM un 15% no 4.3. prioritātes ESF+ finansējuma. Savukārt AF plānā plānotas investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu izveidei pensijas vecuma personām, kas ir papildinošas programmā plānotajiem ieguldījumiem sociālo pakalpojumu attīstībai. Programmā plānotās aktivitātes attiecībā uz pensijas vecuma personām būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, bet AF investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai tiks organizēta sinerģijā ar sociālā darba attīstības aktivitātēm. Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā tiks veikti sasaistē ar darbībām, kas plānotas SBSP pieejamības palielināšanai. (355) Lai nodrošinātu paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnveidi, paaugstinot tā pieejamību pilngadīgām personām, kuru izārstēšana vairs nav iespējama (paliatīvās aprūpes pacientiem) un nodrošinot atbalstu viņu ģimenes locekļiem, paredzēta multidisciplināras un starpnozaru paliatīvās aprūpes dzīvesvietā sistēmas izveide/ieviešana, t.sk. aprūpes mājās, atelpas brīža un multidisciplināras komandas pakalpojuma izveide/aprobēšana, psiholoģiskā un sociālā atbalsta sniegšana ģimenes locekļiem, mācības paliatīvās aprūpes veikšanā ģimenes locekļiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem, kovīzijas un supervīzijas sociālo pakalpojumu speciālistiem, brīvprātīgo iesaiste. (356) Sociālā darba attīstības nodrošināšanai plānota sabiedrības informēšana, vienotas metodiskās izpratnes un prakses veidošanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem/ atbalsta personālam, piem., aprūpētājiem un ĢA, un saistītajās nozarēs strādājošajiem, starpinstitucionālas sadarbības veicināšanai kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai. Plānota profesionāla atbalsta tīkla izveide sociālā darba kvalitatīvai attīstībai, veicinot līderības attīstību sociālā darba jomā, veidojot starpdisciplināras ekspertu komandas krīžu u.c. sarežģītu situāciju risināšanai, izstrādājot priekšlikumus jaunu sociālā darba speciālistu piesaistei. Sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu vadības līmeņa speciālistu, sociālā darba speciālistu un atbalsta personāla profesionālās pilnveides izglītības programmu un tālākizglītības programmu izstrāde un īstenošana, t.sk. ĢA un aprūpētāju sagatavošana. Mācību moduļu izstrāde un integrēšana augstskolu sociālā darba SP, atbalsts sociālā darba SP mācībspēku attīstībai un sagatavošanai, atbalsts sociālā darba studentiem un praktiķiem mācību moduļu apguvei. Aktuālu metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, t.sk. ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī metodikas uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā izstrāde un atbilstošu mācību organizēšana to apguvei. Neformālo klātienes un e-mācību par sociālo darbu ar dažādām klientu grupām attīstīšana, īstenošana. Atbalsts sociālajiem darbiniekiem, kuri apgūst supervizora profesiju, un supervīziju nodrošināšanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem, t.sk. sociālā darba speciālistiem, ĢA, aprūpētājiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem. Atbilstošas metodoloģijas izstrāde un pētījumu veikšana par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļu un atalgojuma novērtējumu, un sociālā darba praksi dažādos Latvijas reģionos. Ex-post projekta rezultātu izvērtējums, ietverot jautājumus par aktuālo sociālā darba attīstības problemātiku un nākotnes izaicinājumiem. (357) Vienlīdzīgas pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli. Tas var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Atbalsts plānots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanai un efektivizēšanai, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, rodot risinājumus savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanai, nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu. Plānoti mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai. (358) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (359) Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar GRT un bērni ar FT, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c. Pilngadīgas personas, kuru izārstēšana vairs nav iespējama un viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti u.c., VA speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti un mācībspēki, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM, TM, sadarbības partneri u.c. (360) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Tiks īstenoti tādi specifiski pasākumi kā SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšana; konsultācijas un mācības, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; ārstu, speciālistu, iestādes amatpersonu, atbalsta funkciju veicēju profesionālo spēju pilnveide paredzēta arī attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju aspektiem. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sabiedrības informēšanai tiks izmantoti dažādi informācijas kanāli un formāti, kas ir piekļūstamas cilvēkiem ar dažāda veida FT, piem., subtitrēšana, materiāli elektroniskā formātā, raidījumu ieraksti u.c. (361) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. SBSP attīstībā paredzēts nodrošināt pēctecību 2014.-2020.gada plānošanas periodā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem, arī turpmāk ieguldījumus pamatojot, t.sk. ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. (362) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.). (363) Finanšu instrumenti: N/A. 4.3.6.SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" (ESO 4.12.) (364) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības RP bērnu skaitu un pārtrauktu nabadzības atražošanos paaudzēs, ieguldījumi paredzēti makro un mikro līmenī. (365) Bērnu labklājības sistēmā viena no aktuālākajām problēmām ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība. Lai nodrošinātu bērnu aprūpi, izglītošanu un radītu optimālus priekšnosacījumus veselīgai bērnu sociālemocionālajai attīstībai un pašrealizācijaiilgtermiņā, paredzēts sekmēt starpnozaru sadarbību un īstenot ģimenes atbalsta un bērnu attīstības konceptuālās pieejās balstītu preventīvā atbalsta sistēmas reformu, stiprinot agrīnās intervences pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātajām ģimenēm ar bērniem. Lai nodrošinātu paradigmas maiņas iedzīvināšanu, paredzētas aktivitātes ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošanai. (366) Tā kā trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas agrīnā preventīvā darba organizēšanas atbalstam, pilnveidojot bērnu labklājības sistēmu, plānota publiskā sektora IS modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informācijas sistēmu agrīnam preventīvam atbalstam būtiskas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas atvieglos bērnu veselīgu attīstību traucējošu risku savlaicīgu identificēšanu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanu. (367) Lai monitorētu aktivitāšu ietekmi un turpinātu veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā. (368) Individuālā līmenī atbalsts plānots darbībām, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās - (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē. (369) Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, plānots sniegt atbalstu bērnu pieskatīšanas un aprūpes organizēšanai, veicinot vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm. Lai risinātu bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nepietiekamo pieejamību, papildu pašvaldību PII infrastruktūras attīstībai, plānots atbalsts pašvaldībām aukļu dienesta un privāto PII pakalpojumu iegādei atklāta konkursa ietvaros, u.c. bērnu pieskatīšanas pasākumiem, pozitīvi ietekmējot arī reemigrāciju un dodot priekšroku sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. (370) Paredzēts atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, vai FT, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, paredzot holistisku psiholoģisku un sociālu atbalstu diagnozes noteikšanas un akūtās terapijas periodā ģimenei atrodoties ārstniecības iestādē, starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, informācijas nodošanu pacienta ģimenes problēmu risināšanai, t.sk. digitālo risinājumu pilnveidošanu, informatīvo materiālu izstrādi, darbu ar ģimeni un atbalsta sniegšanu pēcterapijas periodā dzīvesvietā. Plānots nodrošināt integrētu sociālu, psiholoģisku un VA pieeju ģimenei kopumā, pilnveidot tiešās pārvaldes iestādes, kas veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, klientu apkalpošanu, efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, paredzot mācību programmu izstrādi/aprobēšanu, darbinieku profesionālo spēju pilnveidi, metodisko vadību, procesu un analītiskās funkcijas, t.sk. IIS attīstību, sabiedrības informēšanas pasākumus par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas vērtēšanas, ierobežojumu vērtēšanas procesā, kā arī iestādes sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā (izmēģinājumprojekts). Ieguldījumi nepieciešami arī bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas, t.sk. IIS pilnveidei. (371) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības un praktiski treniņi darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem; agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem; bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostiku; multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības grūtību veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai; sociālo prasmju pilnveide riska grupām; vecāku prasmju pilnveides programmas; programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē; atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. (372) Lai mazinātu bērnu uzvedības un atkarības problēmu risku tālāku attīstību, sekmētu inovatīvu un mērķētu pakalpojumu sniegšanu un sniegtu atbalstu bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarības problēmām un to ģimenēm, plānoti prevences, izvērtēšanas un atbalsta pasākumi. Plānots atbalsts sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, bērna vajadzībām pielāgota jaunu pakalpojumu groza izveidei bērna dabiskajā vidē vai individuālām vajadzībām nodrošinātā speciālizētā audžuģimenē; vadlīniju un metodikas izstrāde, speciālistu apmācība; visaptveroša, agrīna risku novērtēšanas rīka izstrāde, nodrošinot savlaicīgu problēmātikas atpazīšanu un atbalsta pakalpojumu sniegšanu; bērna atbalsta speciālistu darba metodikas un tīka izveide un efektivitātes mērīšana; multidisciplināras atbalsta programmas izstrāde bērniem ar uzvedības un atkarības problēmām. (373) Ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, plānoti pasākumi individuālā līmenī ģimenes locekļiem, kas cieš no vardarbības, un pasākumi sabiedrības līmenī, mazinot ģimenes funkcionētspējas atjaunošanas ekonomisko slogu. Plānoti preventīvi pasākumi, lai uzlabotu vecāku prasmes pozitīvā bērnu disciplinēšanā. Atbalsta sistēmas no vardarbības ģimenē cietušām personām novērtēšana, monitoringa pilnveide, jaunu instrumentu vardarbības pret bērniem riska mazināšanai izstrāde/aprobācija, jaunu metožu darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām pilnveide/aprobācija, informatīvu pasākumu organizēšana. Jaunas pieejas darbā ar vardarbībā ģimenē cietušām pilngadīgām personām izmēģināšana: jaunu pakalpojumu no vardarbības cietušām personām no ievainojamām grupām aprobācija/ieviešana, pakalpojumu augsta riska vardarbības gadījumos ģimenē attīstība un nodrošināšana, jaunas pieejas izmēģināšana mobinga, savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai. (374) Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences pilnveidei un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšanai plānota mācību programmu satura izstrāde un pielāgošana atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei un speciālistu mācības, bāriņtiesas darbinieku sertifikācijas sistēmas izstrāde un bāriņtiesu darbību regulējošo normatīvo aktu skaidrojumu izstrāde, supervīzijas bāriņtiesu darbiniekiem, informatīvie pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. (375) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (376) Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, priekšroku dodot sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, t.sk. bērni ar smagu diagnozi vai FT, iespējamu vai esošo invaliditāti, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji (t.sk. aizgādņi un aizbildņi), pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, VA speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/vai vardarbību veikušām personām, VDEĀVK, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās PII, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, sociālie uzņēmumi, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c. (377) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi iekļauj vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem. (378) Tiks īstenotas specifiskas darbības: bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesaistīto speciālistu, t.sk. pedagogu un pakalpojumu sniedzēju, apmācību un supervīziju saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; paredzētas arī programmas vecākiem un bērnu aprūpē iesaistītiem speciālistiem, kas sekmē bērnu ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanu. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sniedzot atbalstu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība DT, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, galvenokārt sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām (precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes), lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru. (379) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Uz pierādījumiem balstītu jauno instrumentu ieviešanai, t.sk. prevencijas programmu adaptēšanai paredzēta ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa. Attiecībā uz bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar RPP noteikto, atbalstu prioritāri plānots sniegt RP iedzīvotāju grupām, t.sk. plānots atbalsts ģimenēm, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII. Šādas ģimenes ir sociāli nevienlīdzīgākā situācijā, jo tām no saviem finanšu līdzekļiem ir jāsedz starpība, kas veidojas par privātajiem pirmsskolas pakalpojumiem, tāpēc atbalstu prioritāri plānots nodrošināt pašvaldībām, kurās ir vairāk ģimeņu, kur bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII, jo īpaši pievēršot uzmanību reemigrantu bērnu pirmsskolas izglītības pieejamības iespējām. Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām. (380) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A. (381) Finanšu instrumenti: N/A. 4.4.Prioritāte "Sociālās inovācijas" (speciālā prioritāte, kas veltīta sociālām inovācijām) 4.4.1. SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas" (ESO 4.12.) (382) Atbalstāmās darbības: Inovatīvu metožu un risinājumu sociālo pakalpojumu visvairāk sociālās atstumtības RP mērķa grupas personām sniegšanā izstrāde (t.sk. infrastruktūras pielāgošana un aprīkojuma vai tehnisko risinājumu iegāde) un aprobēšana, rezultātu novērtēšana, apmācības darbam ar pasākuma mērķa grupu un konsultatīvs atbalsts sociālā pakalpojuma speciālistiem, inovatīvo pieeju multiplicēšana. Plānoti pierādījumos balstīti efektīvi/inovatīvi risinājumi, piem., atkarību izraisošo vielu un procesu patēriņa mazināšanai, paredzot sociālās inovācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā institūcijā un dzīvesvietā. Sekmējot atbalsta nodrošināšanu nemotivētiem cilvēkiem ar GRT, plānota jauna un inovatīva pakalpojuma attīstīšana, izstrādājot starpprofesionāļu komandas atbalsta sniegšanas modeli un to aprobējot izmēģinājumprojektā. Sociālo pakalpojumu sniegšanā paredzēta integrēta veselības, izglītības un iekšlietu jomas speciālistu sadarbība. Atbalsts sociālajām inovācijām plānots, lai meklētu jaunus risinājumus ilgstošām problēmām un attīstītu efektīvākus sociālo pakalpojumu sniegšanas modeļus, īpašu uzmanību pievēršot uz personu vērstai pieejai un individuālajām vajadzībām pielāgota atbalsta sniegšanai. 4.4.1.1.pasākuma "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 18% no 4.4.1.1.pasākuma ESF+ finansējuma un 15% no 4.4. prioritātes ESF+ finansējuma. (383) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. (384) Galvenās mērķgrupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki, t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, nemotivēti cilvēki ar GRT u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas. (385) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi ir mērķdarbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju, tostarp ietver tādus pasākumus kā SBSP pieejamības palielināšana atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšanā. (386) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Inovatīvu risinājumu ieviešanu SBSP sniegšanā jāpamato ar pierādījumiem par plānoto darbību efektivitāti un vajadzību analīzi pašvaldību vai reģionu līmenī. (387) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.). (388) Finanšu instrumenti: N/A. 8. tabula (2) 4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
9. tabula (3) 4. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību" 5.1.Prioritāte "Reģionu līdzsvarota attīstība" 5.1.1. SAM "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (RSO 5.1.) (389) Atbalstāmās darbības: Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, t.sk., ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbībai, publiskās ārtelpas attīstība, pašvaldību kapacitātes veicināšana un viedie risinājumi publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai. SAM ietvaros investīcijas tiks veiktas atbilstoši plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām. Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to attīstības programmās noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu FPT, kas tiks definētas integrēto teritoriālo stratēģiju (reģionu attīstības programmu) ietvaros, nodrošinot konkurences elementu un efektīvāko attīstības projektu īstenošanu. Tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu. (390) Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, t.sk. atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, ir atbalstāmas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm - ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, mazinot potenciālos emigrācijas riskus ārpus reģiona. Atbalsts pašvaldību infrastruktūras attīstībai tiks plānots pašvaldībām, to izveidotām iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām kā finansējuma saņēmējiem sadarbībā ar uzņēmumiem, ņemot vērā uzņēmumu plānotās investīcijas pamatlīdzekļos esošo vai jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai un darbaspēka piesaistei reģionos, ievērojot komersantu pieprasījumu. (391) Atbalstāmas integrētas investīcijas kultūras infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras objektu darbības uzlabošanas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, identificējot, kur ieguldījumi var sniegt plašāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi uz attīstāmo teritoriju. Atbalstāmi ieguldījumi unikālos valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos, to saistītajā infrastruktūrā un jaunas nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju būvniecībā ar mērķi uzlabot publiskas vides kvalitāti, nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, paplašinot kultūras mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tiks nodrošināta efektīvāka kultūras mantojuma potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā un sociālo jautājumu risināšanā, stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku, nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem, kā arī attīstot autentisku tūrisma galamērķa piedāvājumu tūristiem, tādējādi nodrošinot reģiona atpazīstamību, vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Investīcijas veicamas, ievērojot iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus ES finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli. (392) Atbalstāmi integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piem., parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, t.sk. Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, zaļo un zilo infrastruktūru (piem., zaļās salas, zaļos žogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju izbūvi)88, ņemot vērā Eiropas Jaunā "Bauhaus" principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu/jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu. (393) Lai pielāgotos izmaiņām pēc ATR īstenošanas un samazinātu pašvaldības pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu, atbalstāmi ieguldījumi plānošanas reģionu un pašvaldību darbības efektivitātei, t.sk. jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšanai, administratīvo pakalpojumu, sabiedriskā transporta, sabiedriskās drošības, izglītības, komunālo u.c. pakalpojumu nodrošināšanai, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem. Viedie risinājumi uzlabotu iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko kārtību, rastu iespēju savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos novērst, samazināt vai novērst ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs, drošās telpas sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, kā arī citi risinājumi, par kuriem diskusijas turpinās. Lai veidotu risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību darbības jomās. (394) Lai uzlabotu pašvaldību un plānošanas reģionu darba efektivitāti, SAM ietvaros plānots paaugstināt plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti. Prioritārās kapacitātes paaugstināšanas jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība, t.sk. starpinstitucionālā un starpsektoru sadarbība RIS3 viedās specializācijas jomu attīstīšanai reģionos inovāciju ekosistēmu ietvaros; (2) viedi risinājumi plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā; (3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, piemērojoties sociāli ekonomiskajām pārmaiņām; (4) budžeta plānošana, jauno reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana; (5) sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Šādas investīcijas sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriālās stratēģijas, tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus projektus. (395) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (396) Galvenās mērķgrupas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to FPT pašvaldības, plānošanas reģioni, NVO saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVU). (397) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus tām. (398) Attīstot pašvaldību viedo risinājumu izveidi un īstenošanu, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk. personām ar FT. Pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principu. (399) Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kultūras infrastruktūrai un kvalitatīviem kultūras pakalpojumiem vienlīdzīgi visām sabiedrības grupām, veicinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālā atstumtības riska. Tiks palielināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Ņemot vērā to, ka liels attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz pasākuma norises vietai var kļūt par būtisku šķērsli kultūras pasākuma apmeklēšanai, nodrošinot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiks veicināta pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas. (400) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM īstenos ar mehānismu "Funkcionālās pilsētu teritorijas". FPT tiks noteiktas teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmās), ko izstrādā plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprina reģiona attīstības padome, kuru veido pašvaldības. Tās ietvers ģeogrāfisko tvērumu, stratēģisko ietvaru, teritorijas ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu un attīstības potenciāla analīzi, integrētus risinājumus, aprakstu par iesaistīto pušu iesaisti stratēģijas izstrādē un ieviešanā, kur pārstāvēts plašs sadarbības un sociālo partneru loks. Stratēģijās noteiktās FPT tiks ņemtas vērā pašvaldību attīstības programmās, nosakot plānotos ieguldījumus, tās iekļauj teritoriju izaicinājumiem specifiskus risinājumus, kas tiek finansēti no dažādiem finanšu avotiem, tās izstrādā/ aktualizē atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem un VARAM metodikai. ERAF atbalsta pamatā būs teritoriju attīstības stratēģijās noteikto FPT ietvaros plānotie projekti, ievērojot pilsētvides attīstības izaicinājumus un vajadzības saskaņā ar pašvaldību attīstības programmu investīciju plāniem. Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, iespējama reģionāla mēroga risinājumu koordinācija. Finansējums starp plānošanas reģioniem tiks plānots pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas (atbilstoši RPP), izņemot viedajām pašvaldībām, kultūras infrastruktūrai un kapacitātei. (401) Lai nodrošinātu teritoriju attīstības stratēģiju izstrādātāju iesaisti projektu atlasē, plānošanas reģionu pārstāvji piedalīsies projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā. Pašvaldības prioritāro projektu sarakstu var pievienot arī teritoriju attīstības stratēģijai, nodrošinot atbilstību arī pašvaldību attīstības programmām. (402) Latvija nepiemēros ITI mehānismu, ņemot vērā pieredzi ITI īstenošanā89. Lauku telpas attīstībai plānoti ELFLA ieguldījumi (SVVA stratēģijām), t.sk. vietējās ekonomikas stiprināšanas, kopienu spēcinošām un vietas attīstību sekmējošām iniciatīvām. (403) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa aptver visu Latviju, bet pārējās Stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās mērķteritorijas tikai daļu no valsts teritorijas, apvienojot pašvaldības, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma un ar to saistītu iezīmju dēļ ir kopīgi specifiski izaicinājumi/attīstības iespējas. Plānošanas reģiona un pašvaldības attīstības programma ietver koordinētus un papildinošus ieguldījumus dažādās nozarēs ārpus 5.PM. Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras investīcijām - sinerģija ar tiešajām investīcijām MVU atbalstam, plānotas 1.PM t.sk. ar 1.2.3.SAM plānoto tiešo atbalstu uzņēmumiem, 1.1.1.SAM un 1.1.2.SAM P&I kapacitātes attīstībai reģionālo inovāciju sistēmas iedzīvināšanai, atbalstu darbaspēka prasmēm 4.2.2.SAM, 4.2.3.SAM un 4.2.4.SAM, kā arī sinerģija ar 4.3.4.SAM un 4.3.6.SAM pirmsskolas izglītības pieejamību veicinošiem pasākumiem. 3.1.1.SAM investīcijas palielinās reģionu sasniedzamību arī uzņēmējiem. Publiskās ārtelpas attīstībai plānota papildinātība ar 2.1.3.SAM pašvaldību investīcijām klimata pielāgošanās pasākumu īstenošanai. Viedo pašvaldību risinājumiem - sinerģija ar 2.1.1.SAM pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijām, 1.1.1.SAM un 1.2.3.SAM atbalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem viedo produktu attīstībai. AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot lielākus investīciju projektus (vismaz 4 nacionāla mēroga industriālie parki) nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu. 5.1.1.SAM ieguldījumi kultūras infrastruktūrā var kalpot kā stimuls turpmākām investīcijām, kas tiek īstenotas 4.3.2.SAM ietvaros, vienlaikus demarkāciju nodrošinot jau plānošanas posmā, paredzot, ka 5.1.1.pasākuma mērķa grupa ir kultūras mantojuma objektu apmeklētāji, savukārt 4.3.2.SAM mērķa grupa ir sociāli mazaizsargātās grupas, kas tiek marginalizētas kultūras pieejamībā. (404) 5.1.1.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" un "Inovācija" īstenošanā; programmā "Radošā Eiropa" paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm. (405) Finanšu instrumenti: Izstrādājot SAM ieviešanas nosacījumus attiecībā uz peļņu nesošiem kultūras infrastruktūras projektiem tiks paredzēts atbalsts finanšu instrumentu veidā (aizdevums kombinācijā ar grantu). 10. tabula (2) 5. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
11. tabula (3) 5. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
6.politikas mērķis "Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas" 6.1.Prioritāte "Pāreja uz klimatneitralitāti" 6.1.1. SAM "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" (406) Atbalstāmās darbības: Atbalstāmo pasākumu plānošanā un vissmagāk skarto reģionu identificēšanā ņemti vērā iepriekš definēti kritēriji, tādējādi nosakot, kuras teritorijas potenciāli visvairāk skars pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, un noteiktas to attīstības vajadzības un potenciālie izaicinājumi, lai varētu risināt pārkārtošanās grūtības virzībā uz klimatneitralitāti. Konkrēti plānotie atbalsta pasākumi noteikti TPTP, ievērojot tajā paredzēto pārkārtošanās virzienu un darbības, kas definētas saskaņā ar plānošanas dokumentiem klimatneitralitātes jomā - NEKP, Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.g., kā arī ievērojot EK 2020.gada ziņojuma par Latviju TPF atbalstāmo darbību ieteikumus, Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.-2030. gadam, un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktos uzstādījumus reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, sniedzot kompleksu un savstarpēji papildinošu ieguldījumu stratēģisko mērķu un NEKP uzdevumu īstenošanā. TPTP ietvaros plānots viens transformācijas virziens "Kūdras nozares SEG emisiju samazināšanas pasākumi un atbalsts reģionālās ekonomikas dažādošanai, mazinot sociālekonomiskās sekas pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku", kura ietvaros paredzēts īstenot trīs darbības: (1) Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā; (2) Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku; (3) Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. TPTP darbību ietvaros tiks īstenoti vairāki pasākumi. (407) TPTP darbības "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros ir atbalstāma degradēto kūdras purvu rekultivācija, t.sk. vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, koncentrējoties primāri uz risinājumiem ar augstāku SEG emisiju samazinājumu, kā arī pārprofilēšanas aktivitātēm. Pirms rekultivācijas veikšanas tiks noteiktas vietai piemērotākās darbības un rekultivācijas metodes. Degradēto purvu rekultivācija ļaus samazināt zemes resursu degradāciju, nodrošināt saimniecisku un pilnvērtīgu vietas turpmāku izmantošanu, novēršot nelabvēlīgas ietekmes apkārtējai videi, kā arī sekmēt ieguves vietas iekļaušanos ainavā. Tāpat paredzēts atbalstāmās darbības pašvaldību un/vai sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu nomaiņai vai pielāgošanai alternatīviem AER kurināmajiem, kas pārtrauc kūdras kā kurināmā resursa izmantošanu. (408) Dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai ir atbalstāma ES nozīmes biotopu atjaunošana vai purvu ekosistēmu atjaunošana dzīvotņu kvalitātes un aizsardzības statusa uzlabošanai, kā arī ekotūrisma veicināšanai. Šādas aktivitātes ir paredzēts veikt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai uzlabotu purvu ekosistēmu bioloģisko daudzveidību saskaņā ar ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam90 un Natura 2000 prioritāro rīcību programmu 2021. - 2027. gadam91. Tāpat atbalsts ir paredzēts P&I aktivitātēm, lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, fokusējoties uz Latvijas vides un klimata mērķiem, piem., SEG emisiju samazināšanas, teritoriju atjaunošanas u.c. aspektiem. Ir paredzēts īstenot pētījumu platformu un izcilības centra izveidi, kura ietvaros tiks atbalstīta pilotprojektu un demonstrācijas projektu īstenošana saistībā ar dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. (409) Lai ierobežotu reģionālo atšķirību pieaugumu un mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, plānota ekonomikas dažādošana un modernizācija, jaunu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības iespēju radīšana un attīstība visvairāk skartajos reģionos, t.sk. degradētajās vēsturiskās kūdras ieguves vietās un degradētajās rūpnieciskās teritorijās. Reģionālās uzņēmējdarbības attīstības, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, ietvaros plānots atbalstīt "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju, kur ražo AE vai izmanto AER tehnoloģijas, un saistītās publiskās infrastruktūras attīstību saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu. Ņemot vērā darbinieku skaitu, kuru darbavietas tiks ietekmētas ekonomikas pārkārtošanās rezultātā, "zaļāku" uzņēmējdarbības teritoriju attīstība mazinātu sociālekonomiskās sekas, radot jaunas darbavietas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstība ir būtisks priekšnosacījums reģionālo atšķirību mazināšanai, un jaunizveidotās darbavietas dotu iespēju rast nodarbinātības iespējas. Uzņēmējdarbības teritoriju attīstības kontekstā nozīmīga loma ir arī bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanai, kas sniegs iespēju kūdras nozares transformācijas rezultātā visvairāk skartajās teritorijās uzlabot pakalpojumu un nodarbinātības iespēju pieejamību un sasniedzamību un veicinās pašvaldības funkciju īstenošanu, t.sk. izglītības pieejamības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu reģionu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, plānots atbalsts pašvaldību un reģionu speciālistu vietējā līmenī nepieciešamo prasmju un zināšanu paaugstināšanai par klimatneitrālu ekonomiku, nozaru transformāciju uz klimatneitrāliem risinājumiem un ietekmi uz teritoriju attīstību, mazinot sociālekonomiskās negatīvās sekas saistībā ar klimata pārmaiņām. (410) Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādējādi atbalstāmi ieguldījumi darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšanai. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai (t.sk., izmantojot darba vidē balstītu mācību pieeju, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti), atbalsts darba spēka mācībām (t.sk. DD noteikts atbalsts jaunas kvalifikācijas iegūšanai vai darba spēka pārcelšanai nepieciešamo prasmju pilnveidei), atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās (saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu), kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai no bezdarba riskam pakļauto un darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepasliktinot to sociālo stāvokli. Detalizēts prasmju saraksts, kas nepieciešamas visvairāk skartajos reģionos, tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem. (411) TPTP atbalstāmās darbības plānotas, ievērojot ES prioritātes klimata un vides jomā, jo īpaši plānojot pārkārtošanos uz 2030. g. izvirzītajiem ES enerģētikas un klimata mērķiem un klimatneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. g. saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem, kā arī ņemot vērā EZK mērķus, kuru īstenošana veicinās virzību uz klimatneitralitāti, kā arī atbalstīs vietējo ekonomiku un ilgtspēju ilgtermiņā. Lai veicinātu ekonomikas zaļo pārkārtošanos, TPTP ietvaros Latvijā līdz 2030. g. plāno atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Enerģētiskās kūdras aizliegums un TPTP paredzētās aktivitātes var veicināt Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. g. pret 2030. g. noteikto zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā mērķu sasniegšanu 36% apmērā. (412) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. (413) Galvenās mērķgrupas: pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu iedzīvotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības un to izveidotās iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības, publiski privātās kapitālsabiedrības, saimnieciskās darbības veicēji, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, valsts iestādes, zinātniskās institūcijas. (414) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus ar būvniecību saistītajās darbībās, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas specifiskas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei dažādiem objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus telpām. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar invaliditāti un vecākiem ar bērniem, piemēram, autobusos vizuāli informācijas tablo, audio paziņojumi par pieturvietām, maršrutu u.tml., marķējumi un piktogrammas, atbilstošas sēdvietas u.c. Prasmju attīstības pasākumu ietvaros tiks nodrošināta dalība un informācijas pieejamība visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no izglītības līmeņa, dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, invaliditātes, u.c. aspektiem, tādējādi veicinot iedzīvotāju dzīves līmeņa nepasliktināšanos, ko var ietekmēt darba tirgus transformācijas procesi, kā arī tiks nodrošināta apmācību iespēja personām ar FT. (415) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: ekonomikas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti rezultātā vissmagāk skartie reģioni tiks noteikti TPTP saskaņā ar TPTP noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā 1) kūdras ieguves apjomus un degradēto purvu (nerekultivēto vēsturisko kūdras ieguves vietu), kur kūdras ieguve vairs nenotiek, izplatību, 2) IKP rādītājus, 3) elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņu IKP (uz vienu iedzīvotāju) vienības radīšanai, 4) uzņēmumu darbības energoietilpību un iespējas pārkārtot uzņēmumu saimniecisko darbību ekonomikas transformācijai uz klimatneitralitāti, 5) nodarbinātības un bezdarba līmeņa rādītājus, kā arī 6) demogrāfijas tendenču rādītājus. Plānotajiem ieguldījumiem jāatbilst plānošanas reģionu attīstības plānošanas dokumentiem, izņemot degradēto purvu rekultivācijas un atjaunošanas, un kūdras nozares pētniecības aktivitātes, kur investīcijas tiks plānotas nacionālā līmenī, sniedzot pamatojumu ieguldījumiem un konkretizējot ieguldījumus atbilstoši teritorijas socioekonomiskajai situācijai. (416) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SAM ietvaros plānotie ieguldījumi infrastruktūras attīstībai, ir papildinoši 5.1.1.SAM ietvaros paredzētajiem integrētajiem ieguldījumiem teritorijās uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un pašvaldību speciālistu kapacitātes paaugstināšanai citu ERAF plānoto tematisko atbalsta pasākumu veiksmīgai īstenošanai pašvaldībās un plānošanas reģionos, kā arī par vispārīgiem attīstības plānošanas jautājumiem. Atbalsts cilvēkresursu prasmju un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas piedāvājuma attīstībai plānots 4.2.2.SAM ietvaros, paredzot atbalstu darba vidē balstītu mācību īstenošanai profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem, savukārt 4.2.4.SAM pasākumu ietvaros plānoti pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstības pasākumi, nodrošinot demarkāciju un papildinātību ar TPF finansējumu kūdras un saistītajās nozarēs ietekmētā personāla prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām atbilstoši reģionu vajadzībām. 6.1.1.SAM ieguldījumi ir papildinoši arī ar AF investīcijām, kur 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu pieaugušo izglītības attīstībai, savukārt nevienlīdzības mazināšanai reģionos 3.1.1.3.i "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" ietvaros plānot īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parkus, 3.1.1.6.i "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde" ietvaros paredzēts atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu (autobusu) iegādei, kas paredzēti pašvaldību funkciju un pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai, 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai" ietvaros plānots atbalsts plānošanas reģionu un pašvaldību zināšanu un prasmju celšanai ATR kontekstā, nolūkā uzlabot publisko pakalpojumu kvalitāti. (417) Finanšu instrumenti: Lai sekmētu finansējuma saņēmēja līdzdalību ekonomikas dažādošanā visvairāk skartajos reģionos, TPTP 2.darbības "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākuma īstenošanai tiks izmantos FI, kombinējot to ar granta elementu. 12. tabula (2) 6. Politikas mērķa iznākuma rādītāji
13. tabula (3) 6. Politikas mērķa rezultātu rādītāji
2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām 14. tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums107
15. tabula (5) Dimensija 2 - Finansējuma veids108
16. tabula (6) Dimensija 3 - Teritoriālie sasniegšanas mehānismi109
17.tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas110
18. tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība111
7.Tehniskā palīdzības prioritāte 7.1.Prioritāte "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi" (418) AKCK izstrādāta virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai KP fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai. (419) AKCK ieviešanas rezultātā plānoti šādi rezultāti: 1) integrēts KP stratēģiskās plānošanas un ieviešanas process nodrošinās kvalitatīvu politiku un projektu izstrādi, formulējot mērķus, sasniedzamos rezultātus; 2) tiks nodrošināta godprātīga, caurskatāma, uz risku izvērtējumu balstīta projektu/fondu ieviešana, mazinot administratīvo slogu, vienlaikus īstenojot efektīvu pārskatatbildību; 3) tiks nodrošināta augsta iesaistīto pušu profesionalitāte - nepieciešamās prasmes, kompetences, zināšanas tiks efektīvi izmantotas KP ieviešanā visos administratīvajos līmeņos (valsts institūcijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, nevalstiskais, privātais sektors). (420) AKCK ietvaros plānoti pasākumi trīs prioritārajos virzienos: 1) IESTĀŽU VEIKTSPĒJAS STIPRINĀŠANA mērķis ir veicināt institūciju darbības veiktspēju jeb kapacitāti. 2) CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBA UN PROFESIONALIZĀCIJA mērķis ir veicināt KP fondu ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstību un profesionalizāciju. 3) DIGITALIZĀCIJA, DATI UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS mērķis ir radīt IKT sistēmas, rīkus un metodes KP fondu ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai. (421) Detalizēta informācija par AKCK pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija AKCK ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā112. (422) KPVIS funkcionalitātes nodrošināšana 2021.-2027. g. plānošanas periodā mērķis ir atbalstīt KPVIS funkcionalitāti, nodrošināt augstu klientu apmierinātības līmeni gan ar CFLA sniegto, gan KPVIS e-vides tehnisko atbalstu. (423) KPVIS funkcionalitātes attīstība nodrošinās ES fondu vadībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, finansējuma saņēmējus ar pieeju KPVIS datiem jebkurā laikā. Dažādu ar projektu ieviešanu saistītās informācijas ātru, drošu, ērtu pieejamību un izmantošanu, nodrošinās iespēju datus izgūt no KPVIS ar datu analīzes rīka palīdzību, kas atvieglos, paātrinās datu apkopošanu, apmaiņu un tālāku analīzi un izmantošanu darba vajadzībām. Vienlaikus tiks apzinātas iespējas attīstīt KPVIS, lai uzlabotu funkcionalitāti, datu pieejamību, sasaisti ar dažādiem valsts datu reģistriem, datu bāzēm u.tml., tādejādi uzlabojot darba efektivitāti. (424) CFLA varēs īstenot ES fondu sadarbības iestādes funkcijas, izmantojot vienotu iekšējo kontroles sistēmu, uzturēt KPVIS atbilstoši nepieciešamām drošības prasībām, vienlaikus pilnveidot un paplašināt KPVIS funkcionalitāti. (425) Detalizēta informācija par KPVIS pilnveidošanai un attīstībai plānotajiem pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, u.c. būtiska informācija (426) KPVIS attīstības pasākumu ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā113. 2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei 19. tabula (4) Dimensija 1 - intervences laukums114
20. tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas115
21. tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība116
22. tabula (18) TPF piešķīrums programmai saskaņā ar TPF regulas 3. pantu pirms pārvietojumiem
3. Finanšu plāns 23. tabula (10) ES fondu finansējuma sadalījums pa gadiem
24. tabula (11) Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums
4. Ieguldījumu priekšnosacījumi 25. tabula (12) Ieguldījumu priekšnosacījumi
5. Programmā iesaistītās iestādes 26. tabula (13) Programmā iesaistītās iestādes
27. tabula (13A) Atmaksāto summu pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5. punktu
6. Partnerība (427) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.-2027.gada plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK 2014.-2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu papildinot ar KNR fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu. (428) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas projekta publiskā apspriešana132, kur kopumā tika saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām. (429) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka - sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas. (430) 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros. (431) Saskaņā ar KNR preambulā un 38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus. (432) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot 2014.-2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām, veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas mērķim. (433) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas. (434) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. (435) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un pasākumus. (436) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku. (437) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem. (438) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums133, kura mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā. (439) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides institūciju - Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam Vides pārskatu"134. Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam. (440) Programmas īstenošanas laikā vadošā iestāde veicinās stratēģisku publiskā iepirkuma izmantošanu PM ietvaros plānoto investīciju ieviešanai (t.sk. veicinot profesionalizāciju kapacitātes trūkumu mazināšanai). Finansējuma saņēmēji tiks mudināti iepirkumos izmantot kvalitātes kritērijus, kas veicina ilgtspēju. Kur iespējams, publiskā iepirkuma ietvaros tiks piemēroti uz vidi (t.i. zaļais publiskais iepirkums) un sociālo atbildību (t.i. sociāli atbildīgs publiskais iepirkumas, kā arī uz inovācijām (t.i. inovatīvais iepirkums) vērsti kritēriji un nosacījumi. (441) Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti. (442) Ievērojot partnerības principu, Programmas īstenošanā tiks iesaistītas attiecīgās pilsonisko sabiedrību pārstāvošas institūcijas, piemēram, NVO, kas ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesībām, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota sociālās integrācijas politiku. (443) Latvija uzsāks veidot integritātes paktu ieviešanas sistēmu 2021.-2027.gada periodā, ar mērķi veicināt indikatīvi 3 iepirkumu ieviešanu integritātes paktu procedūras/ standartu veidā Programmas īstenošanas laikā, iesaistot diskusijās un domnīcās plašu publiskās pārvaldes, privātā un nevalstiskā sektora institūciju loku, kā rezultātā tiks izstrādāti integritātes paktu darbības standarti publiskajai pārvaldei, kas nodrošinās plašāku šī instrumenta pielietošanu ES fondu projektu īstenošanā, sekmējot sabiedrības uzticēšanās pieaugumu publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdībai un ārvalstu finanšu investīciju projektu vadībai, īstenošanai un izlietotā finansējuma lietderībai sabiedrības interesēs. 7. Komunikācija un redzamība (444) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana, uzraudzība un izvērtēšana. Komunikācija tiks plānota un realizēta, balstoties uz KNR IV sadaļas 22. panta 3. punkta j) apakšpunktā, 46.- 50. pantā un III nodaļā "Redzamība, pārredzamība un komunikācija" noteikto. (445) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti, pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes izvērtējumā135 gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām. (446) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus, paredzot specifiskus pasākumus mērķgrupu informēšanai un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai. (447) 2021.-2027.gada periodā īpašs uzsvars tiks likts uz Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Šo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību. (448) Tiks attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros. (449) Plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu, ik gadu veicot kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus pēc vairākiem kritērijiem, te noteikti 3 galvenie: - sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem (2021.g.vērtība - 96%, 2027.g. - 97%); - sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES fondiem (2020.g. - 80%, 2021.g. - 87%, 2027.g. - 85%); - sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g. - 80%, 2027.g. - 81%). (450) Plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu komunikācijas rezultatīvo rādītāju (noteikti komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos) sasniegšanas izvērtēšanu. (451) KP fondu komunikācijas mērķi. Virsmērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai. Savukārt specifiskie komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem. (452) KP fondu komunikācijas mērķauditorija (turpmāk m.a.). Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu komunikācijā pamatā noteiktas 4 galvenās m.a. ar apakšgrupām: a) Specifiskās m.a.: - Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā; - Potenciālie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; - Sociālie un sadarbības partneri; - ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas. b) Sabiedrība kopumā: - Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem; - Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem; - Cilvēki ar invaliditāti. c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki. d) Mediji un informācijas starpnieki/partneri (informācijas sniedzēji ES jautājumos; sabiedriskās domas viedokļu līderi u.c.). (453) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. Tiks izmantots plašs komunikācijas kanālu klāsts, nodrošinot objektīvu un izsmeļošu informāciju un veicinot atgriezenisko saiti: - vienotā programmas mājas lapa un citas KP fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas (m.a.: potenciālie un esošie projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki; mediji un informācijas starpnieki/partneri); - plašsaziņas līdzekļi - sadarbība ar medijiem (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - informatīvie pasākumi - semināri, preses konferences u.c. (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; soc. un sadarbības partneri; valsts pārvaldes iestāžu darbinieki); - vides reklāma (m.as: mediji un informācijas starpnieki/partneri; sabiedrība kopumā); - drukātie materiāli (m.a.: mediji un informācijas starpnieki/partneri; potenciālie un esošie projektu īstenotāji un finansējuma saņēmēji; sabiedrība kopumā); - sociālie mediji (m.a.: sabiedrība kopumā). (454) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots 0,3 % apmērā no kopējā programmās finansējuma, vai lielāks. (455) ES fondu komunikācijas nacionālais koordinators - Ieva Gaigala, Ieva.Gaigala@fm.gov.lv, Finanšu ministrija, Rīga. 8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām 28. tabula (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām
29. tabula Komisijas nodrošināta attiecināmo izdevumu atlīdzināšana dalībvalstij, pamatojoties uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm (1.papildinājums) Veidne datu iesniegšanai Komisijā izskatīšanai (88. pants) A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu) Vai vadošā iestāde ir saņēmusi atbalstu no ārēja uzņēmuma, lai noteiktu turpmāk norādītās vienkāršotās izmaksas?
C. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšana 1. Vienības izmaksu standarta likmju, fiksētas summas maksājumu vai vienotu likmju aprēķināšanai izmantoto datu avots (kas sagatavojis, savācis un reģistrējis datus); kur dati tiek glabāti; robeždatumi; validācija u. c.).
2. Norādiet, kāpēc ierosinātā metode un aprēķins, kura pamatā ir 94. panta 2. punkts, atbilst darbības veidam.
3. Norādiet, kā tika veikti aprēķini, jo īpaši, norādot pieņēmumus, kas veikti attiecībā uz kvalitāti vai daudzumu. Attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto statistikas dati un kritēriji, un vajadzības gadījumā tos iesniedz tādā formātā, kādā tos Komisija var izmantot.
4. Izskaidrojiet, kā Jūs nodrošinājāt, ka vienības izmaksu standarta likmes, fiksētas summas maksājuma vai vienotu likmju aprēķināšanā tika ietverti tikai attiecināmie izdevumi.
5. Revīzijas iestādes(-žu) veikts aprēķināšanas metodoloģijas un summu novērtējums, un kārtība, kas nodrošina datu verifikāciju, kvalitāti, vākšanu un glabāšanu
Tirgus izpētes rezultātā katrai vienībai (izmaksas ar PVN) ir sastādītas sekojošas izmaksu tabulas:
9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks (3.papildinājums) (456) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros148;149: 1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (2023.g. II cet.); 2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2024.g. II cet.); 3) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" (2024.g. I cet.); 4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2023.g. II cet.); 5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma" (2023.g. I cet.); 6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" (2024.g. I cet.); 7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (2023.g. III cet.); 8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2023.g. I cet.); 9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.); 10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (2023.g. III cet.); 11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV cet.); 12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2023.g. IV cet.); 13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. I cet.); 14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (2023.g. I cet.); 15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (2023.g. IV cet.). Pielikumi: 1) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija)" uz 25 lpp.; 2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences" uz 2 lpp.; 3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos" uz 7 lpp.; 4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība" uz 8 lpp.; 5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā" uz 5 lpp.; 6) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā" uz 4 lpp.; 7) 7.pielikums "Papildus informācija par Eiropas
Savienības kohēzijas politikas programmas 8) 8.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns" uz 49 lpp.; 9) 9.pielikums "Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums" uz 3 lpp.; 10) 10.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte" uz 9 lpp.; 11) 11.pielikums "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstība" uz 6 lpp. 1 https://ieej.lv/jeLe9 2 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv) 3 https://ieej.lv/VRdCm, https://ieej.lv/iZht9 4 https://ej.uz/akc8 5 https://ieej.lv/ED0qg 6 RPP 7 CSP, 2016 8 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 9 CSP, 2021 10 European Innovation Scoreboard 2019 11 NIP 12 ZTAI 13 CSP, 2019.gads 14 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6 15 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 16 Digital Economy and Society Index 2020 - 9%. 17 Digital Economy and Society Index 2020 18 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada oktobris 19 https://ieej.lv/2nMjQ 20 https://ieej.lv/2FThA; https://ieej.lv/60xUM 21 https://ieej.lv/LSZrr 22 https://ieej.lv/TtZRl 23 https://ieej.lv/bggp8 24 https://ieej.lv/kzm38 25 https://ieej.lv/bWAm1 26 https://ieej.lv/9RaBR 27 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic Core Network Corridor 28 https://ieej.lv/bk8oH 29 https://ieej.lv/h8yKr 30 https://ieej.lv/wH2bh 31 https://ieej.lv/veFPp 32 NEKP, Autotransporta direkcija 33 https://ieej.lv/2rznO 34 https://ieej.lv/5A6uP 35 https://ieej.lv/n5k2o 36 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e 37 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw 38 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, BISS 39 https://ieej.lv/UATSF 40 CSP https://ieej.lv/36gzf 41 OECD dati (2018) 42 https://ieej.lv/AD6q8 43 2018.gads, CSP 44 2018.gads 45 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma 26.-34.lpp). 46 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.-2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 124. 47 Digital Economy and Society Index 2020 48 https://ieej.lv/NXKh4 49 https://ieej.lv/Ptwu7 50 https://ieej.lv/rwpCf 51 https://ieej.lv/vslp1, https://ieej.lv/sADAI 52 CSP 53 https://ieej.lv/DzYfQ 55 Pieņemot, ka līdz 2026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās paaudzes biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami dabas resursi, kas izmantojami videi draudzīgu, viedu, tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu materiālu un pakalpojumu radīšanai. 56 https://ieej.lv/FQFcK 57 https://ieej.lv/wVDp3 58 https://ieej.lv/EGfTg 59 https://ieej.lv/gpi47 60 https://ieej.lv/JbvwY 61 https://ieej.lv/JJcl8 62 https://ieej.lv/huXoW 63 Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas paziņojums "EPT - pētniecības un inovācijas jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu Eiropas Universitātes 64 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju centru attīstību un izveidi par pamatu tiks izmantos Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras kartējums, kuru plānots izstrādāt 2022.g. 65 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2). 66 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 67 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē. 68Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants) 69 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC 70 Plūdu riska pārvaldības plāni 2021.-2027.gadam. 71 https://ieej.lv/Kk76o 72 https://ieej.lv/DWKFP 73 https://ieej.lv/ykje9 74 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam (saskaņošanā ar EK) 75 Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību 76 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h 77 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi 78 Direktīva 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādātā redakcija) https://ieej.lv/mToBx 79 https://ieej.lv/DqW8f 80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem. 81 https://ieej.lv/y5vBh 82 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi. 83 https://ieej.lv/hm57c 84 Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu" 85 Valsts kontroles revīzijas ziņojums Nr. 2.4.1-8/2020 "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?" 86 zemas kvalifikācijas profesijas atbilstoši Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9. profesiju pamatgrupas profesijas - vienkāršās profesijas un iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri 87 BD, darba meklētāju un bezdarba RP personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti sākot ar 2026.g. elastības finansējuma ietvaros 88 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD 89 https://ieej.lv/FAGrV 90 ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030. gadam Pieejams: https://ieej.lv/CUeCh 91 Prioritāro rīcību programma Natura 2000 tīklam Latvijā (2021-2027). Pieejams: https://ieej.lv/RnbqB 92 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 93 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 94 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 95 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 96 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 97 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu. 98 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem. 99 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 100 TPTP 3.darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 101 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas. 102 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu 103 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos. 104 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. g. ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 2. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha. 105 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti 106 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs/ persona) 107 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 108 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 109 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 110 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 111 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 112 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos 113 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos 114 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 115 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 116 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma 117 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti 118 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 119 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 120 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā 121 https://ieej.lv/AHImr 122 Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr. 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu 123 Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva Nr. 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti 124 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti 125 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 126 Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību 127 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.) 128 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu 129 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi. 130 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai 131 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu 132 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada 10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim: https://ieej.lv/8JtqZ 133 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. 134 https://ieej.lv/ttnVF 135 "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2021.-2027.gadam". Stratēģijas izstrāde tiks balstīta uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.-2023. gadam ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējumā" secināto. 136 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas, tādēļ ir 2.papildinājuma informācija ir iekļauta Programmas 10. un 11. pielikumos. 137 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__VEK__RC__RCB/RCB010m/ 138 Iekārta, kas ir atbilstoša Ekodizaina prasībām (EK Regula (ES) 2015/1189) 139 Atbalsts paredzēts tikai tādām centralizētajām siltumapgādes sistēmām, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK 2.panta 41.punktā noteiktās efektīvas centralizētās siltumapgādes definīcijas nosacījumiem. 140 Izmaksas publicētas: https://sadalestikls.lv/lv/cenradis 141 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 142 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 143 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 144 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 145 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz veseliem skaitļiem. 146 Faktiskās iekārtas jauda jānoapaļo līdz desmitdaļai. 147 Izmaksu aprēķinos izmanto invertora jaudas vērtību. Ja saules paneļu kopējā jauda ir mazāka par invertora jaudas vērtību, aprēķinos izmanto saules paneļu kopējās jaudas vērtību. 148 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc konkrētu projektu identificēšanas un apstiprināšanas 149 Norādīti indikatīvie projektu iesniegumu atlases uzsākšanas termiņi. Detalizētāka informācija iekļauta 7.pielikumā. Finanšu ministrs J. Reirs
1. pielikums Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija) 1.1. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados (1) Latvija ir pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģences procesu pēdējās desmitgades laikā, neskatoties uz smago finanšu krīzi 2007.-2009.gadā un tās radītajām sekām. 2019.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes, iepretim 60% 2008.gadā1. Tomēr pēdējos gados konverģences tempi, mērot pēc pirktspējas paritātes, ir samazinājušies salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm. (2) Produktivitāte ir augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.gadā līdz 49,8% 2019.gadā, tomēr būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Šajā pašā laikā atalgojuma kāpums ir bijis krietni straujāks par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to, Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. (3) Investīciju līmenis 2014.-2020.gada periodā nav būtiski audzis. Privātās investīcijas pēc krīzes atguvās ļoti lēni, pozitīvā dinamika atjaunojās tikai 2017.gadā un pēc tam saglabājas ļoti mērena, kas skaidrojams ar zemu kreditēšanas līmeni, kā arī politisko un ekonomisko nenoteiktību tirgos.2 Pēdējo piecu gadu laikā investīciju pieaugums Latvijā ir bijis vājš, un produktīvo aktīvu pieaugums ir bijis ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Bažas rada ilgstoši zemais investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kas ir priekšnosacījums ilgtermiņā noturīgai izaugsmei. (4) Iedzīvotāju skaits turpināja samazināties pēdējā desmitgadē par vidēji 1% gadā, it īpaši darbspējīgā vecumā, kas skaidrojams ar emigrāciju uz citām ES valstīm, gan zemu dzimstības līmeni. Šī tendence rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, darba tirgu, kā arī spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru un pakalpojumus. (5) Ienākumu nevienlīdzība nav būtiski mainījusies un tā saglabājas kā viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kur bērnu/us audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, īpaši IBD, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni. (6) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām starp OECD valstīm, lai gan pēdējo desmit gadu laikā visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši reģionos ārpus Rīgas3. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.4 (7) Šīs reģionālās atšķirības tālāk novērojamas arī attiecībā uz uzņēmējdarbību, nodarbinātību, ienākumu līmeni, kā arī piekļuvi VA, sociāliem pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai. Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)5. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā6. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma7. (8) Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem - 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)8. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā9. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma10 . (9) Ekonomiskā krīze, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz pasaules, ES un Latvijas ekonomikām. Līdz šim Latvija ir salīdzinoši sekmīgi ierobežojusi COVID-19 izplatību, kas nozīmē mazāk ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei. Pozitīvi vērtējams, ka salīdzinot ar iepriekšējo krīzi Latvijai ir pieejami resursi publisko investīciju veikšanai, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu un sabiedrības pielāgošanos jaunajai situācijai. Krīze radīs pārkārtošanos starptautiskajos tirgos un iekšējās ekonomikas struktūrās, kas var sniegt arī iespējas Latvijas ekonomikas attīstībai. Lai šīs iespējas izmantotu, būs nepieciešams ātri reaģēt spējīgs politikas ietvars un atbalsta pasākumu klāsts, t. sk. šīs programmas ietvarā. 1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes (10) Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.-2020.gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā11; līdzšinējais inovācijas sniegums nav pietiekams ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai un produktivitātes kāpināšanai. (11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai12. (12) Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi: - P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; - zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un salīdzinoši zema produktivitāte; - apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares; - tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU, vienlaikus lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts un reģionu konkurētspēju13. (13) NEKP kā vienu no 3 stratēģiskiem virzieniem klimata mērķu sasniegšanai nosaka tādas pētniecības un inovāciju attīstības stimulāciju, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. (14) Galvenie P&A&I sistēmas izaicinājumi līdz 2027.gadam ir nemainīgi zems P&A&I investīciju līmenis, nepietiekošs cilvēkkapitāls P&A&I publiskajā un privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā depopulācijas tendences, zems inovāciju līmenis uzņēmumos, tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana14. (15) Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem, kas 2014.-2020.gada plānošanas periodā bija robežās no 0,44-0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu, svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem un būtiski atpaliekot no 2020.gada nacionālā mērķa - 1,5% no IKP. (16) P&I sektora galvenie izaicinājumi līdz 2027.gadam ir cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana, jo īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā līmeņa. (17) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. (18) Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES - 30,3% (2014.-2016.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Latvijas rūpniecības struktūru galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Šajā kontekstā būtiski ir stiprināt un intensificēt atbalstu pētījumu rezultātu komercializācijai un tehnoloģiju pārneses procesam. (19) Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi 2017.gadā veidoja gandrīz 50%15 no kopējā pakalpojumu eksporta un pēdējos gados to daļa nepieaug. Savukārt vidēji augsto un augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34,7% (ES vidēji - 56,7%). (20) P&A&I attīstību un investīcijas, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā saimnieciskās darbības veicējiem visās attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz uzņēmējdarbības attīstību, īpaši reģionos. (21) Lai gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir pieaugusi, faktiskais pieprasījums pēc komercbanku aizdevumiem ir sarucis. Kā galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai finansējuma atteikšanai uzņēmumam joprojām ir minēta nepietiekama naudas plūsma (33%), nepietiekams nodrošinājums (31%), nepietiekams pašu kapitāls (26%), nepietiekama rentabilitāte (16%), kā arī īpašnieka galvojuma trūkums (11%). (22) Saskaņā ar EM aplēsēm16, lielie uzņēmumi, kas sastāda 5% no visiem uzņēmumiem, Latvijas tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā augsta riska projekti netiek īstenoti. (23) Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir lielas reģionālās atšķirības kapitālo ieguldījumu apmēros starp Rīgas, Pierīgas reģionu un pārējiem reģioniem Latvijā. Augstākie kapitālie ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie Latgalē. (24) Balstoties uz pašvaldību aptauju reģionos, saglabājas stabils uzņēmēju pieprasījums pēc infrastruktūras (t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un laukumu sakārtošana teritorijās uzņēmējdarbības veikšanai) 17. Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē uzņēmumu iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu attīstībā ārpus Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts nostiprināt plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas attīstībai, ņemot vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas veicināšanā, kā arī iespējas piemērot reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus. Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots rast atbalstu plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai, nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un uzņēmumu ciešāku sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu piesaistei (sadarbībā ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot nepieciešamo izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu. (25) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. Lai radītu pozitīvu ietekmi uz teritoriju ilgtspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanu, būtiska ir kultūras infrastruktūras tālākā attīstība, kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli. Lai stiprinātu investīciju efektivitāti un nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, veicot investīcijas būtiski integrēt pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmās Eiropas Zaļā kursa un iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju 2017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu, kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama.18 (26) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā: - eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro gadā; - izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā. (27) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas 1.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšana, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. (28) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos veicinājusi arī COVID-19 ietekme. (29) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%, vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem izmantojot digitālos rīkus19, kas skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta uzņēmumu digitalizāciju. (30) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7% salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5% salīdzinājumā ar 1,4% ES)20. (31) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām. Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana (vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes celšanai. (32) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa. (33) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs. (34) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā atbalsta vienmērīgs nodrošinājums. (35) Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Pilnveidotā vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem. (36) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības jautājumiem, kā arī plānoti digitāli u.c. atbalsta risinājumi iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020. gada 1. septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem. Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījumu efektivitāti atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot izglītības kvalitāti. Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam indikatīvi plānotais speciālās izglītības iestāžu skaits 2027.gadā ir 25-30 salīdzinot ar 44 iestādēm 2021.gadā. Speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai un pieejamības uzlabošanai paredzēts speciālās izglītības iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums. (37) Pēdējo gadu izglītības kvalitātes vērtēšanas procesa rezultāti norāda, ka atsevišķos iekļaujošās izglītības aspektos lauku izglītības iestādes ir sekmīgākas, nodrošinot iekļaujošas izglītības, t.sk., speciālās izglītības, īstenošanu, bet pilsētu skolās vidēji ir augstāki mācību sasniegumi, lai gan kopumā izglītības iestādes pilsētās mazāk velta pūles dažādu izglītojamo sekmīgai iekļaušanai savā vidē. Izglītības iestādēm laukos liels izaicinājums ir atbilstošas kvalifikācijas atbalsta personāla pieejamība. Savukārt visās izglītības iestādēs būtiskākais izaicinājums ir izglītības iestāžu administrācijas komandas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pedagogu zināšanas un prasme pielāgot ikdienas izglītības procesu dažādām skolēnu vajadzībām skolā. ES fondu atbalsts sekmēs profesionālās kompetences pilnveidi pedagogiem un labās prakses piemēru izplatīšanu, tostarp iekļaujošas izglītības īstenošanai. Svarīga loma ir daudzveidīgai mācīšanās pieredzei un sociāli emocionālajai labbūtībai ģimenē un izglītības iestādē. Ierobežota piekļuve radošiem, kultūras vai vērtīborientētiem resursiem, it īpaši agrīnā vecumposmā, mazina iespējas izglītojamajiem būt aktīviem sava mācīšanās procesa un rezultāta veidotājiem un izdarīt kvalitatīvu izvēli izglītības turpināšanai. Ņemot vērā pašvadītas mācīšanās nozīmi pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvā apguvē, tiek veicināta izglītojamo piekļuve daudzveidīgākiem mācību resursiem un mācīšanās formām. Tāpat kā nacionālā finansējuma ietvaros tiek nodrošinātas vienādas iespējas mācību satura apguvei, tā arī ES fondu pasākumos izglītojamajiem paredzēts segt ar mācību satura apguves dažādošanu saistītās izmaksas neatkarīgi no viņu ģimenes vai izglītības iestādes sociāli ekonomiskā stāvokļa. (38) Lai nodrošinātu mērķtiecīgu iekļaujošas izglītības atbalstu un piekļuvi kvalitatīvai neformālajai izglītībai, kas lielākoties atkarīga no ģimenes sociāli ekonomiskās situācijas, ES fondu investīcijas plānotas mazāk labvēlīgā situācijā esošām grupām - bērniem ar speciālām vajadzībām, bērniem ar mācību grūtībām, bērniem no nabadzības riskam pakļautām ģimenēm, reemigrantu, imigrantu un bēgļu bērniem, romu bērniem u.c., veicinot viņu integrāciju sabiedrībā un mazinot šķēršļus izglītības ieguvei, kurus rada veselības, ekonomiskie, sociālie vai ģeogrāfiskie faktori. Stiprinot izglītības iestāžu sadarbību ar vecākiem tiks veicināta sabiedrības izpratne par iekļaujošas izglītības jautājumiem, bet sadarbībā ar vietējo kopienu veicināta bērnu un jauniešu iekļautība, emocionālā labizjūta un piederība. (39) Lai arī Latvijas izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD valstu vidējiem rādītājiem, tomēr novērojams, ka Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts izglītojamo īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati). Veids, kā paaugstināt zināšanu un prasmju līmeni ir dažādot izglītības satura apguves formas, t.sk., ārpus izglītības iestādes vai mācību stundām, saistot gūtās zināšanas ar praktisku pieredzi. Izglītojamo iesaiste interešu un neformālajā izglītībā sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi, dzīvei nepieciešamu iemaņu un prasmju apguvi, socializēšanos, jaunas pieredzes iegūšanu, kā arī mazina sociālās atstumtības risku, veicinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai. (40) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zemā līmenī (2018.gadā 6,7%), kas kavē sabiedrības pielāgošanos strukturālām pārmaiņām ekonomikā un jaunu iespēju izmantošanu. Tāpat pilnīgi netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās darba tirgū un mācībās, potenciāls. ES fondu investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās, tostarp nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, uzlabojot darbaspēka darbspēju un digitālo prasmju līmeni, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. (41) Augstākajā izglītībā novērojams, ka Latvijas augstskolas ir uzlabojušas savu sniegumu, tomēr joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, kā arī neizmanto savu potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā. Līdz ar to svarīgi ir turpināt uzsāktās reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanai, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā. (42) Samazinoties iedzīvotāju un studējošo skaitam, nav iespējams par valsts līdzekļiem uzturēt gandrīz 30 valsts dibinātu AII, vienlaikus nodrošinot konkurētspējīgu izglītības kvalitāti visās 54 Latvijas AII.21 Lai mazinātu augstākās izglītības sadrumstalotību ar mērķi kāpināt kvalitāti, starptautisko konkurētspēju un resursu efektīvu izmantošanu, investīcijas AII iekšējai un ārējai konsolidācijai plānotas AF plāna Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reformas investīciju ietvaros. (43) Ne mazāk svarīgi izaicinājumi ir pirmsskolas izglītībā, kur saglabājas būtiskas rindas uz pašvaldības PII22. Atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, kas kavē bērnu sagatavotību skolai un liedz vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties darba tirgū un apmācībās, kā arī ietekmē mazāk labvēlīgo grupu - iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem bērnu piekļuvi pirmsskolas izglītībai. Problēmas risināšanai nepieciešami ieguldījumi publiskās pirmsskolas izglītības infrastruktūrā un materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā. (44) Latvijas izglītības sistēma saskaras ar pedagogu novecošanos. Izglītības iestādēs strādā 46% pedagogu, kuru vecums ir 50 gadi un vairāk. 9% pedagogu ir vecumā līdz 30 gadiem, nepastāv efektīvas atbalsta sistēmas, tas negatīvi ietekmē mācībspēku kapacitāti un atbilstošas modernas profesionālās spējas nodrošināt augstas kvalitātes izglītību. Tāpēc jāsekmē profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem un atbalsts jaunajiem pedagogiem uzsākot darbu izglītības iestādē. (45) Augstākminētie izglītības sistēmas rādītāji negatīvi ietekmē iedzīvotāju iespējas tālākos izglītības posmos iegūt darba tirgū pieprasītas prasmes, tādēļ būtiski ir veicināt mūžizglītības kultūru: palielinot informētību par pieaugušo izglītību, samazinot šķēršļus pieaugušo izglītībai, paplašinot un veidojot mūžizglītības piedāvājumu kompetenču celšanai atbilstoši darba tirgus pieprasījumam. (46) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus, investīcijas tiek plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, piesaistot ERAF un ESF+ finansējumu, t.sk. veicot integrētus ieguldījumus atbilstoši reģionu vajadzībām un attīstības iespējām. Prasmju attīstīšana 1.politikas mērķī tiek fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamo prasmju attīstīšanu, t.sk., paaugstinot visu nozaru digitālo ietilpību un kompetenci vidēja un augsta līmeņa digitālajām prasmēm, savukārt 4.politikas mērķī uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu. (47) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar tādām nozīmīgām ES programmām kā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU - gan veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, gan paredzot investīciju papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Investīcijām izglītībā paredzēta sinerģija ar ES programmām Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU, t.sk., ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa prioritātes un mērķus, kā arī REACT-EU un AF plāna komponentes "Digitālā transformācija", un "Nevienlīdzības mazināšana" un "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" investīcijām. Ņemot vērā, ka digitālās transformācijas īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā. (48) Finanšu instrumenti aptvers visu 1.politikas mērķa specifiskos atbalsta mērķus un tiks izveidoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam, kuras ietvaros cita starpā tika izvērtētas arī finanšu instrumentu izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā. 1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība (49) Latvijas būtiskākie izaicinājumi saistībā ar vides ilgtspēju ir oglekļa mazietilpīga, resursu efektīva un klimatnoturīga attīstība, lai sasniegtu klimata (t.sk., 2050.gada klimatneitralitātes), enerģētikas, piesārņojuma samazināšanas (jeb nulles piesārņojuma), ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķus, kā arī virzītos uz ES Zaļā kursa ieviešanu. Arī EK 2019. un 2020.gada specifiskās rekomendācijas aicina dalībvalstis virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos, tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu transportu, resursu efektivitāti un ēku energoefektivitāti. Papildus tam, ES padomes rekomendācijas (2022.g.) aicina samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu starpsavienojumu jaudu, dažādojot enerģijas piegādes un maršrutus un samazinot kopējo enerģijas patēriņu, izmantojot vērienīgus energoefektivitātes pasākumus. Latvijas valdība ir apstiprinājusi stratēģiju, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, klimata aspektus integrējot visās politikas jomās. Savukārt NEKP iezīmē sasniedzamos mērķus līdz 2030.gadam un virzienus klimata mērķu sasniegšanai: 1) veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; 2) nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju energoresursiem visām sabiedrības grupām. Lai veicinātu Latvijas virzību uz klimatneitralitāti un klimatnoturību, nepieciešams īstenot virkni pasākumu, ko nosaka Latvijas starptautiskās saistības un kas iezīmēti NEKP, "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030. gadam" un "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050". gadam. Tāpat arī "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam" nosaka rīcības, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Programmas īstenošanā tiks ievērots klimatdrošināšanas princips23, novēršot infrastruktūras neaizsargātību pret iespējamo klimata ilgtermiņa ietekmi, vienlaikus nodrošinot arī investīciju īstenotāja novērtējumu par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma un ievainojamības pret klimata pārmaiņām un risku apskatu infrastruktūras jomā, un nepieciešamības gadījumā iekļaujot to projektu vērtēšanas kritērijos. Līdzsvarotas un taisnīgas klimata politikas ieviešanai, nozares klimatneitralitātes centienu sasniegšanā integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras", kas sasaucas ar horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ietvaros noteiktajām prasībām, savlaicīgi novēršot riskus ienākumu nevienlīdzības un pieaugošas nabadzības dimensijās. (50) Lai arī Latvijas AER enerģijas īpatsvars ir viens no augstākajiem ES (>40% 2018.gadā), tomēr atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā saules elektroenerģijas īpatsvars ir tikai 0,09%, bet moderno biodegvielu/ biometāna ražošana un izmantošana Latvijā 2019.gadā nenotika vispār. Lai sasniegtu ambiciozo nacionālo atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 60%, nepieciešams turpināt attīstīt pieejamo potenciālu dažādu ne-emisiju AER, piem., vēja, saules un ģeotermālās enerģijas (siltumsūkņi), biomasas un biogāzes, izmantošanā, vienlaikus ievērojot, ka atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvara palielinājums nodrošina arī atjaunojamās transporta enerģijas īpatsvara palielinājumu. Ir arī liels potenciāls dažādu ne-emisiju AER tehnoloģiju (elektroenerģijas vai siltumenerģijas un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas ražošanai) uzstādīšanai daudzdzīvokļu ēkās. Tiek atbalstīta fosilo energoresursu tehnoloģiju nomaiņa ar AER jaudām vai bezizmešu tehnoloģijām, bet netiek atbalstīta esošas AER jaudas vai pieslēguma AER jaudām aizstāšana ar citu AER un / vai paralēlu sistēmu veidošana. Vienlaikus saules elektroenerģijas ražošanas iekārtas netieši veicinātu atjaunojamās siltumenerģijas ražošanu, ja saules elektroenerģija tiek izmantota siltumsūkņu darbības nodrošināšanā. (51) SEG emisiju struktūrā Latvijā salīdzinot ar citām ES valstīm ir novērojams zems ETS sektora emisiju īpatsvars (tikai 22,3% 2018.gadā). Saskaņā ar 2020.gada SEG inventarizāciju ne-ETS sektorā lielākais SEG emisiju avots 2018.gadā ir transports (37%), kam seko lauksaimniecība (29%) un ēku sektors (~20%). Minētie rādītāji SEG emisiju struktūrā kā lielāko izaicinājumu klimatneitralitātes sasniegšanai un SEG emisiju samazināšanai iezīmē transporta un ēku pāreju uz AER, kur nepieciešamas būtiskas investīcijas. Savukārt tikai ēku sektorā īstenotie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi var nedot vēlamo ne-ETS sektora SEG emisiju samazinājumu, jo lielākā daļa Latvijas ēku izmanto ETS iekārtās saražoto siltumenerģiju. (52) Transporta sektorā ir ļoti zems AER īpatsvars, kas ir viens no zemākiem rādītājiem Eiropā. Mērķis 2020.gadam ir 10% AER īpatsvars transporta sektorā, bet 2018.gadā tas bija tikai 4,7%, kas būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti atsevišķās Latvijas pilsētās. Tas saistāms arī ar faktu, ka vairāk nekā 93% Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu darbināmi transportlīdzekļi; ar dīzeļdegvielu darbināmu transportlīdzekļu ir 65,5%, kamēr ar elektrību darbināmi transportlīdzekļi 0,1%. (53) Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz subsidēt fosilās degvielas. Līdztekus ES būtu jāpaātrina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz 2025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13 miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu izmantošanas popularizēšanas. (54) Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu ir noteikts kopēju pasākumu satvars šādas infrastruktūras ieviešanai ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidots atbilstošs skaits publiski pieejamu uzlādes punkti, lai nodrošinātu transportlīdzekļu brīvu pārrobežu kustību TEN-T tīklā. Eiropas Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par uzlādes infrastruktūru norādījusi, ka joprojām pastāv šķēršļi ceļošanai pa ES ar ETL un ka ir jāpaātrina uzlādes infrastruktūras ieviešana TEN-T tīklā. Lielas noslodzes ETL ir vajadzīga pilnīgi citāda uzlādes infrastruktūra nekā mazas noslodzes transportlīdzekļiem. Lai nodrošinātu pilnīgu savienojamību visā TEN-T tīklā jāievieš arī pietiekams skaits lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētu publiski pieejamu ātrās uzlādes punktu. TEN-T pamattīklā katrā braukšanas virzienā ne vairāk kā 60 km intervālā jābūt publiski pieejamiem uzlādes parkiem, kas paredzēti lielas noslodzes transportlīdzekļiem. (55) Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Viens no risinājumiem, kas ietverts programmā, ir mobilitātes punktu izveide, lai nodrošinātu ērtus un integrētus dažāda transporta veida savienojumus vienkopus, veicinot reģionu sasniedzamību un mainot iedzīvotāju pārvietošanās paradumus. (56) Ņemot vērā, ka pilsētas mērogā sabiedriskajam transportam ir daudz lielāka pārvadājumu kapacitāte nekā privātajām automašīnām, ir būtiski attīstīt iedzīvotājiem ērtu un videi draudzīgu transporta sistēmu. Dzelzceļš kā sabiedriskā transporta veids ir visātrākais un precīzākais, jo vilcieni neizmanto pilsētu ielu un tiltu infrastruktūru autotransporta maršrutos, tādejādi neveidojot sastrēgumus. Tieši šo priekšrocību dēļ dzelzceļš kļūst arvien pieprasītāks līdztekus attīstoties kā sabiedriskā transporta mobilitātes "mugurkauls". Tāpat, pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, ir nepieciešams atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu. Raugoties nākotnē, pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā. Nākotnē paredzams, ka pieaugs dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nozīmība, īpaši pēc jauno elektrovilcienu iegādes. Sinerģijā ar AF plānotajām investīcijām Programmas ietvaros paredzēts iegādāties divus bateriju elektrovilcienus. (57) Latvijā 2018. gadā transports radīja 29% no kopējām SEG emisijām24. Autotransports veidoja 93,6% no kopējām SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots. Ilgtermiņa virzībā uz klimatneitralitāti 2050.gadā, līdz 2030.gadam ne-ETS SEG radītās emisijas jāsamazina par 6% salīdzinājumā ar 2005.gadu25. Vislielākais potenciāls autotransporta radīto SEG emisiju samazināšanai ir privātā pasažieru autotransporta lietotāju pārorientēšanai uz dzelzceļu vai citu videi draudzīgu sabiedrisko transportu, kā arī būtiska loma emisiju mazināšanā ir uzlabojumiem reģionālajos dzelzceļa savienojumos un tranzīta punktos. No visiem pasažierkilometriem Latvijā ilgtspējīgu pārvietošanās veidu26 izmantoja 16% iedzīvotāju (2017.g. dati), no tiem 64% tika veikti ar sabiedrisko transportu, 7% gadījumu izmantoja multimodālos transporta veidus un 6% gadījumu velosipēdus27. Līdz ar to, jāturpina attīstīt un pilnveidot mobilitātes risinājumus, kas veicinātu pārsēšanos no privātā autotransporta ikdienas mobilitātes vajadzībām uz dzelzceļu, kur pirmā/pēdējā jūdze tiek veikta pēc iespējas ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vienlaikus nodrošinot stabilu platformu videi draudzīga privātā autotransporta attīstībai. Latvijā ir pieaudzis velosipēdu lietotāju skaits, ikdienā ar velosipēdu pārvietojas 6% iedzīvotāju. Pieaugot velosipēdistu skaitam, ir palielinājies arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi (no 527 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2014.gadā līdz 686 ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem 2020.gadā)28, līdz ar to ir aktuāla vajadzība pēc drošas velo infrastruktūras. (58) Valstī jāattīsta ilgtspējīgi un inovatīvi transporta risinājumi. Ilgtspējīgs transports nozīmē, ka transporta lietotājiem tiek piedāvātas izmaksu ziņā pieņemamas, pieejamākas un klimatam draudzīgākas mobilitātes paradumu alternatīvas. Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās transporta nozarē vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību. Līdz ar to, programmas ietvaros ir paredzēta viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. (59) Programmā plānotos pasākumus SEG emisiju samazināšanai transporta sektorā papildina AF plāna ietvaros paredzētā reforma Rīgas metropoles areāla transporta zaļināšanai, kuras galvenais virziens ir integrēta, videi draudzīga un labi attīstīta sabiedriskā transporta sistēma Rīgas metropoles areālā. (60) Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformas ietvaros līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru IS. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas. Par AF finansējumu plānots iegādāties bezizmešu transporta līdzekļus - jaunus elektroautobusus, tramvajus un bateriju elektrovilcienus. Investīcijas paredzētas arī veloinfrastruktūras attīstībai Rīgā un Pierīgā. (61) Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un klimata pārmaiņas rada arvien pieaugošu nepieciešamību uzlabot esošās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un kvalitatīvus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, tādā veidā uzlabojot Latvijas transporta nozares piedāvājumu un konkurētspēju starptautiskā mērogā un sekmētu valsts ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams veikt pētījumus, ar kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības plānošanu. (62) NEKP paredz vairākus kompleksus pasākumus klimata pārmaiņu samazināšanai transporta sektorā, kas tiks risināti ar ES fondu atbalstu: park&ride sistēma, velosipēdu ceļi u.c. pasākumi atbilstoši reģionu un pašvaldību teritoriālajiem un satiksmes infrastruktūras attīstības plāniem), viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, elektrovilcienu iegāde, pētījumu veikšana mobilitātes un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jautājumu risināšanai, ETL lieljaudas uzlādes punktu izbūvi. (63) Ņemot vērā augstāk minēto un lai sekmētu TAP 2027 noteikto politikas rezultātu: samazināts transporta radītais gaisa piesārņojums, SEG emisijas un uzlabota vides kvalitāte un paaugstināta transporta drošība un drošums, Programmas ietvaros paredzēts izbūvēt viedo tehnoloģiju infrastruktūru satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai, izveidot multimodālu transporta mezglu, mobilitātes punktu, "Park & ride" infrastruktūru, kā arī izbūvēt velosipēdu ceļus gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās, iegādāties bezemisiju vilcienus, veikt pētījumus Eiropas Zaļā kursa jomā, kā arī izbūvēt ETL paredzētos lieljaudas uzlādes punktus TEN-T pamattīklā. Vienlaikus, lai uzlabotu gaisa kvalitāti konkrētās pilsētās, tiek izstrādāti pašvaldību gaisa kvalitātes uzlabošanas plāni, piem., "Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāns", kurā tiek iekļauti arī pasākumi transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai. (64) Dzīvojamo ēku sektorā ir panākts būtisks AER īpatsvars, kas ir viens no augstākajiem ES, tomēr ēku energoefektivitāte ir zema29. Saskaņā ar Ēku Atjaunošanas ilgtermiņa attīstības stratēģijā minēto30 lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš, un tām ir būtiski zemākas siltumtehnikas īpašības, nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Vidējie enerģijas patēriņi apkurei visu tipu ēkām ir 138-139 kWh/m2 gadā: dažāda tipa viendzīvokļa ēkām - 139 kWh/m2 gadā; daudzdzīvokļu ēkām - 137 kWh/m2 gadā. Vairums šo ēku tiks ekspluatētas vēl ievērojamu laika periodu, līdz ar to aktuāla ir šo ēku pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot to energoefektivitāti31. Attiecībā uz energoefektivitātes mērķiem lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku siltināšana un centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes celšana pietiekamā apjomā, lai sasniegtu NEKP izvirzīto enerģijas ietaupījuma mērķi. Tāpat atjaunojot daudzdzīvokļu ēkas var būtiski uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus un mājokļu kvalitātes rādītājus un paaugstināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti. 2017.gadā siltuma nodrošināšana mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegta 9,7% (ES - 7,8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 11,6% no visām mājsaimniecībām, bet 2018.gadā šis rādītājs samazinājās līdz 7,5% (ES - 8%) no visiem Latvijas iedzīvotājiem vai 9,8% no visām Latvijas mājsaimniecībām32. Tāpat, ja skata citus iespējamos enerģētiskās nabadzības indikatorus, tad Latvijā komunālo pakalpojumu kavēšana 2018.gadā bija novērota 11.6% no visiem iedzīvotājiem. Papildus kompleksa publisko ēku energoefektivitātes uzlabošana var palīdzēt mazināt sabiedriskā sektora izdevumus. (65) Atkritumu apsaimniekošanas nozarē nav sasniegti normatīvajos aktos noteiktie atkritumu apsaimniekošanas mērķi. Kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms 2019.gadā sasniedza tikai 44,3%, mērķis 2020.gadam - 50%. 2019.gadā 49% no sadzīves atkritumiem tika apglabāti, lai gan 2035.gadā būs atļauts apglabāt vien 10%. Būtiski kavēta apglabātā BNA daudzuma samazināšana - 2015.gadā 57,1% šāda veida atkritumu tika apglabāti (mērķis 2013.gadam bija 50%, mērķis 2020. gadam - 35%)33. Investīcijas sektorā var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju samazināšanā, jo 2018.gadā atkritumu apsaimniekošana veidoja 5% no kopējām SEG emisijām, kā arī veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu tautsaimniecībā. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam ir norādīts sasniedzamais mērķa indikators, kas paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju no 409 kg 2018.gadā līdz 400 kg 2028.gadā. (66) Latvijā saglabājas izaicinājumi dabas direktīvās noteikto priekšnosacījumu, ūdenssaimniecības direktīvu un Eiropas Zaļā kursa jūras un saldūdens mērķu34 (67) mērķu sasniegšanā, jo Latvijā tikai 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī35 un 2019.gadā tikai 10% biotopu un 41% sugu konstatēts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis36. Tāpat atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz normatīvās prasības un PVO rekomendācijas, kā arī Latvijā būtu jāveic papildus pasākumi dažādos tautsaimniecības sektoros, lai nepārsniegtu starptautiski noteiktos kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai un jāattīsta vides monitoringa sistēmas. Vides sektoru attīstība un sabiedrības paradumu maiņa ir jāveicina ar vides izglītības pasākumiem. (68) Latvijā klimata pārmaiņas rada augstākus plūdu, ekstremālu laikapstākļu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas un vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa veikt preventīvu, reaģēšanas gatavības, seku novēršanas un pielāgošanās pasākumus - attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas un nodrošinot risku mazināšanu kritiskai infrastruktūrai, t.sk. izmantojot gan zaļās, gan zilās infrastruktūras risinājumus saskaņā ar Komisijas paziņojumu par jaunu pieeju ceļā uz ilgtspējīgu ES zilo ekonomiku37. (69) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3.,2.3.1. un 2.4.1.SAM, piesaistot EIB, ERAF un KF investīcijas, kā arī 6.1.1.SAM piesaistot TPF investīcijas, t.sk. iespēju robežās izvērtējot iespēju piemērot kompleksus risinājumus, kas dod ieguldījumu gan klimata mērķu sasniegšanā, gan atbalsta aprites ekonomikas principu ieviešanu, gan samazina vides piesārņojumu. Tiks analizētas inovatīvas finansēšanas shēmas ar mērķi piesaistīt vairāk investīciju (piem., Jessica instruments u.c.). 1.4. Mobilitāte (70) EK ikgadējās specifiskās rekomendācijas dalībvalstīm aicina veikt investīcijas transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā, norādot uz nepieciešamību uzlabot transporta infrastruktūru Rīgā un tās apkārtnē, kas veicinātu gan darbaspēka mobilitāti, gan palīdzētu ierobežot vieglo automobiļu pieaugošo enerģijas patēriņu, piem., uzlabojot reģionālos dzelzceļa savienojumus un tranzīta punktus, tiktu sekmēta videi nekaitīgāka satiksme. Tāpat norādīts, ka pārejai no automobiļiem uz sabiedrisko transportu ir būtiska loma centienos ierobežot enerģijas patēriņu un emisijas transporta nozarē. Rekomendācijās norāda, ka, neraugoties uz nesenajiem uzlabojumiem, ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir krietni zemāka par ES vidējo rādītāju. Turklāt Latvija ir viena no nedaudzām ES valstīm, kur nav automaģistrāļu. Piemērotu apvedceļu trūkums ir novedis pie smagas kravas automobiļu satiksmes cauri blīvi apdzīvotām teritorijām, palielinot ceļu negadījumu skaitu, sastrēgumus, gaisa piesārņojumu, kā mazināšanai vajadzīgi turpmāki pasākumi un pārdomāta politika. (71) Transporta nozares infrastruktūras būtiskākie izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā un Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtības no Eiropas dzelzceļa tīkla novēršana, kas tiek risināta ar jauna dzelzceļa koridora RB attīstību EISI finansējuma ietvaros, izmantojot KF pārnesumu. Latvijas 1520 mm dzelzceļa tīkls TEN-T regulas izpratnē šobrīd neatbilst TEN-T dzelzceļa tīkla prasībām, bet ir atbrīvots no atbilstības prasības izolētā tīkla statusa dēļ. Latvijas dzelzceļa tīkla atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projekta daļā. Saskaņā ar Ziemeļjūras-Baltijas pamattīkla koridora 4. darba plānu38 Latvijas autoceļi koridorā neatbilst TEN-T prasībām attiecībā uz autoceļa klasi (no TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem tikai 8% ir ātrsatiksmes autoceļi, bet visiem TEN-T pamattīklā esošajiem autoceļiem līdz 2030.gadam jābūt automaģistrālēm vai ātrsatiksmes autoceļiem), līdz ar to, autoceļu posmos, kur tas ir ekonomiski izdevīgi, plānots veikt pārbūvi vai jauna autoceļa posma izbūvi, uzlabojot ceļu satiksmes drošību. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve. (72) Izšķiroša nozīme konkurētspējīgas un drošas starptautiskās piegādes ķēdes nodrošināšanā, kā arī ātrā robežas šķērsošanā godprātīgiem uzņēmējiem, ir mūsdienu prasībām atbilstošiem muitas kontroles tehnoloģiskajiem risinājumiem un efektīvai dienestu sadarbībai robežšķērsošanas vietās, sekmējot transporta infrastruktūrai atbilstošu robežšķērsošanas vietu caurlaides spēju. (73) Programmā plānotās investīcijas sniegs ieguldījumu šādu TAP2027 rezultatīvo rādītāju sasniegšanā: bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvara visu transportlīdzekļu skaitā pieaugums no 0,1% 2020.gadā līdz vismaz 2% 2027.gadā, pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā palielinājums no 1687 milj.pas/km 2019.gadā līdz 1837,3 milj.pas/km 2027.gadā un iedzīvotāju īpastvara, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā, pieaugums no 6,4% 2019.gadā līdz 10% 2027.gadā. (74) Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā loma ir autoceļiem. Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām ceļus satiksmes drošības prasībām. Latvijā ir vieni no augstākiem rādītājiem satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitā uz miljons iedzīvotājiem. Ir vērojams ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita pieaugums, kas 60% gadījumu notiek uz reģionāliem ceļiem39. Pamats lielajam negadījumu skaitam uz Latvijas autoceļiem ir ceļu kapacitāte, kas ir neatbilstoša mūsdienu satiksmes vajadzībām. Satiksmes intensitāte ir būtiski pieaugusi, taču ceļu infrastruktūra joprojām paredz pārvietošanos pa divām joslām- viena josla katrā virzienā, tādēļ satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanai ir svarīgas arī turpmākas investīcijas ceļu kapacitātes uzlabošanā. Ātrgaitas ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā samazinās ikgadējās SEG emisijas no autotransporta40. Emisiju samazinājums ir saistīts ar zemāku degvielas patēriņu, ko rada vienmērīga braukšana pa kvalitatīvu ceļu, kā arī izvairīšanās no dīkstāves vienlīmeņu krustojumos. Papildu satiksmes drošības uzlabošanas darbi valsts autoceļu tīklā tiek plānoti, ņemot vērā valsts autoceļu bīstamo posmu un krustojumu ("melno punktu") kartes41. Kravu pārvadājumi ar autotransportu iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids, ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus. Ņemot vērā EK rekomendācijās minēto par apvedceļu trūkumu, svarīgi turpināt TEN-T savienojumus pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi apdzīvotām teritorijām. 2021.-2027. gada plānošanas periodā ir paredzētas tādas investīcijas ceļu attīstībā, kas veicina automaģistrāļu izveidi, savienošanu ar apvedceļiem un apvedceļu izbūvi. (75) Atbilstoši informatīvajam ziņojumam Via Baltica pārbūves ietvaros līdz 2030.gadam paredzēts pārbūvēt autoceļu A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), iekļaujot Bauskas un Iecavas apvedceļu izbūvi (60,1 km). Autoceļa A7 pārbūve papildina investīcijas (valsts galvenā autoceļa posma pārbūves/būvniecības 1.posma 1.virziens: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) pārbūve, un apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība). (76) Plānotie ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā uz efektīvu valsts ceļu tīklu, kas ir veidots saskaņā ar drošības standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti t.sk. uzlabojot starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantoto infrastruktūru, gan nodrošina tranzīta infrastruktūru.. (77) TEN-T dzelzceļa tīklā iztrūkst RB savienojums. Tas tiek risināts, RB reģionālās stacijas projektējot EISI ietvaros. Lēmumi par staciju atrašanās vietu tiek pieņemti RB trases projektēšanas gaitā, ko plānots pabeigt līdz 2023.gadam. Staciju būvniecību plānots uzsākt 2024.gadā. Būvdarbus nav plānots veikt no KF. Reģionālo staciju izbūves jautājums tiks pārskatīts vidusposma izvērtējumā. (78) Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem gan pasažieriem, gan kravām. 2017.-2019.gadā novērojams pasažieru pārvadājumu apjoma palielinājums pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Saskaņā ar 2018.gadā veikta pētījuma rezultātiem, kā svarīgākie iemesli automašīnu izmantošanai īsos braucienos tiek minēti komforts un laika ietaupījums, bet vidējiem un gariem braucieniem automašīnas tiek izmantotas zemāku izmaksu dēļ. Šis rādītājs norāda uz trūkumiem sabiedriskā transporta sistēmā. Tādēļ ir jāturpina ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, lai uzlabotu sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo autotransportlīdzekli, tādējādi izpildot EK rekomendāciju attiecībā uz pāreju no automobiļiem uz sabiedrisko transportu. Tas būs iespējams, efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību un vienlaikus veicot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā un ritošajā sastāvā. Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, 2019.gadā apstiprināta Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.-2030.gadam. Saskaņā ar koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls, paredzot maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumus nodrošināt ar dzelzceļa transportu, bet ar autobusiem veikt pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumus ar autobusiem turpinās veikt vietās, kur vilciens nekursē. Pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas rādītājs. 2020.gadā elektrificēti bija tikai 14% no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%. Ņemot vērā dzelzceļa pasažieru infrastruktūras attīstību, jaunā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla paplašināšanu Rīgas aglomerācijā maršrutos, kur šobrīd pasažieru pārvadājumi notiek ar dīzeļvilcieniem. Kā nākamais posms tiek plānota esošā elektrificētā tīkla, kas tiek izmantots pasažieru pārvadājumiem, modernizācija un attīstība. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem autotransportlīdzekļiem konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties. (79) Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību42. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Latvijā uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Rīgas pilsētā un Pierīgas pašvaldībās ir apm. 50% no visiem Latvijā uz 2019.gada 1.janvāri reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem43. Pēdējos piecos gados automašīnu skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties. Līdz ar to, veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām. Arvien lielāka vieglo automobiļu izmantošana ir viens no galvenajiem iemesliem emisiju pieaugumam transporta nozarē. Ņemot vērā iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā, t.sk. izveidojot transporta koridorus, lai tādējādi atslogotu pilsētas centru no kravas transporta. Būtisks ieguvums Rīgas metropoles areāla satiksmes infrastruktūrai ir RB. Saistībā ar RB izbūvi tiek plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgas centrā, kas veidos Rīgas centrālo dzelzceļa staciju par multimodālu sabiedriskā transporta mezglu, un arī pārējā Rīgas daļā un Pierīgā. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam44, Rīgas attīstības programmai 2021.-2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem. (80) Būtisks priekšnosacījums reģionu attīstībai ir kvalitatīvs un drošs infrastruktūras tīkls reģionos, kas nodrošina savienojumus ar reģionu centriem. Lai to nodrošinātu, nepieciešams turpināt veikt investīcijas pilsētu TEN-T infrastruktūrā, paredzot mikromobilitātes integrēšanu kopējā nacionālās un reģionālas nozīmes centru transporta sistēmā, attīstot maģistrālo ielu un alternatīvu kravas transportlīdzekļu maršrutu attīstību, lai nodrošinātu atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar reģionālas nozīmes mobilitātes punktu. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām). Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā transporta sistēmā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu izveidošana, RB dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes punktu45 izveide, alternatīvo degvielu popularitātes pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk uzlabos RB reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība tiks īstenota, veicot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada teritorijā. Ar lokālplānojumu tiks nostiprināts reģionālās stacijas pamatizvietojums un to funkcionēšanai nepieciešamā teritorija, vienlaikus izvērtējot sabiedriskā transporta integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta un plašākas pilsētvides attīstības iespēju stacijas areālā ietvaros. Dzelzceļam, kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas reģionos un pilsētās. (81) Lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās, infrastruktūra tajās veidota un attīstīta atbilstoši starptautiskām prasībām. Ņemot vērā, ka tiek ieviestas arvien augstākas vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu publisko infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt jaunus projektus klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ņemot vērā, ka ostām nākotnē jānodrošina atbilstība TEN-T Regulā un Eiropas Parlamenta un Komisijas Direktīvā nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu noteiktajām prasībām attiecībā uz alternatīvo degvielu pieejamību. (82) Programmas ietvaros plānotās darbības sekmēs TAP 2027 noteiktos politikas rezultātus: uzlabotas mobilitātes iespējas, samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides kvalitāte. (83) Saistībā ari digitālo pāreju ekonomikā pieaugs slodze mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, kā arī būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu daudzuma apmaiņas, kas prasīs 5G infrastruktūras attīstību. (84) Balstoties uz 2020.gadā veikto pētījumu "Pētījums Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu izpildei"46, secināms, ka, lai gan kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir vērtējami ļoti labi, tomēr, vērtējot reģionālajā dalījumā, teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, ieskaitot tām pieguļošās teritorijās, trūkst "vidējās jūdzes" un "pēdējās jūdzes" infrastruktūras, kas spētu nodrošināt Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Tīklu izbūves dārdzības dēļ elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās iniciatīvas izvērst ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus. (85) Lai attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības sistēmu gar TEN-T autoceļiem un dzelzceļiem, būtiska ir infrastruktūra, t.sk. elektroapgādes, kas nodrošina nepārtrauktu un viendabīgu pārrobežu 5G pārklājumu47. (86) Attīstoties sakaru, transporta un enerģētikas digitalizācijai aizvien nozīmīgāks kļūst jautājums par digitālās vides un pakalpojumu drošību, līdz ar to turpināma kiberdrošības uzlabošana. (87) Ņemot vērā augstākminētos izaicinājumus investīcijas ir plānotas visos 3.politikas mērķa SAM ietvaros, piesaistot KF finansējumu, kā arī 1.4.1.SAM attiecībā uz IKT infrastruktūru. 1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana (88) Ikgadējās valstu rekomendācijas aicina uzlabot VA sistēmas pieejamību, kvalitāti un izmaksu lietderību; stiprināt veselības sistēmas noturību, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem. Novērst sociālo atstumtību, kā arī uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti jo īpaši attiecībā uz mazkvalificētiem darba ņēmējiem un darba meklētājiem, tostarp palielinot līdzdalību profesionālajā izglītībā, apmācībā un pieaugušo izglītībā. Mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Investīcijas aicināt fokusēt uz cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu. Sociālā pīlāra ietvarā tiek izceltas nodarbinātības līmeņa atšķirības starp reģioniem un dažādu prasmju līmeņiem, ierobežota piekļuve sociālajiem mājokļiem. Kā pozitīvs elements atzīmējams vēsturiski augstākais nodarbinātības līmenis, nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem viena no zemākajām Eiropā. (89) Nepieciešamību veikt investīcijas cilvēkkapitālā nosaka gan Stratēģija "Latvija 2030" - "investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums, lai nodrošinātu visa potenciālā cilvēkresursa, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes un sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmu pakalpojumus un efektivitāti", gan NAP 2027, kur uzsvars tiek likts uz cilvēkkapitāla ietekmi uz augstāku produktivitāti un ekonomikas izaugsmi. Investīcijas cilvēkkapitāla stiprināšanai tiek plānotas integrēti visā programmā, jo īpaši 1. un 4. prioritārā virziena ietvaros. (90) Nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem šajā plānošanas periodā, lai uzlabotu darbspējas vecuma cilvēku nodarbinātību un produktivitāti, veicinātu būtiskāko pakalpojumu pieejamību, vienlaikus nodrošinot nediskriminācijas principu ievērošanu, t.sk. attiecībā pret atbilstošas jaudas interneta pieejamību dzīvesvietā un digitālajām prasmēm. (91) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.gadā - 26%, nabadzības riska indekss - 21,7%. Pēc vecuma un mājsaimniecības veida nabadzības riskam visvairāk pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma - 40,9%, īpaši tie, kuri dzīvo vieni - 71,7%, vienas personas mājsaimniecības - 49,1%, kā arī mājsaimniecības, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus, 2019.gadā - 30,6%. 2019.gadā trūcīgas ģimenes (personas) statuss bija spēkā 10 349 bērniem, savukārt maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss 6 512 bērniem. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas ietvaros sniegto atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai, kurai piešķirto finansējumu plānots pārskatīt veicot vidusposma izvērtējuma pārskatu atbilstoši KNR 18.pantam. (92) Nabadzības risku būtiski palielina arī bezdarbs, slikts veselības stāvoklis un zems izglītības līmenis. 2019.gadā augsts nabadzības risks bija bezdarbniekiem - 52,1%, personām ar invaliditāti - 37,6%, kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir pirmsskolas, sākumskolas vai pamatskolas izglītība - 42,2%. (93) Attiecībā uz cilvēkiem ar GRT sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk - SBSP) īpatsvars ir pieaudzis no 20% 2012. gadā līdz 29% 2020.gadā. To pieejamība attīstās pakāpeniski. 2013. gadā darbojās 23 dienas aprūpes centri 19 pašvaldībās, 6 specializētās darbnīcas 3 pašvaldībās un 12 grupu dzīvokļi 7 pašvaldībās. 2020. gadā to skaits bija pieaudzis līdz 38 dienas aprūpes centriem 25 pašvaldībās, 7 specializētām darbnīcām 3 pašvaldībās un 20 grupu dzīvokļiem 13 pašvaldībās. Saņemto SBSP apjoms pieaug tikpat pakāpeniski, cik to sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras izveide. Līdzšinējo deinstitucionalizācijas projektu ieviešana ir pierādījusi, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā SBSP sniegšanu mērķa grupas personām ir iespējams nodrošināt tikai salīdzinoši nelielā apjomā, aptuveni pusi no sniegtajiem pakalpojumiem veido speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts, kas ir svarīgs, bet nevar aizvietot citus pakalpojumus. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Šī pieeja tiek ņemta par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus SBSP attīstībā cilvēkiem ar GRT, pamatā orientējoties uz dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu dzīvokļu pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Ņemot vērā 2020.gadā jau esošos pakalpojumus un pakalpojumus, kurus plānots izveidot ar ERAF atbalstu līdz 2023.gada beigām, 19 no 43 pašvaldībām cilvēkiem ar GRT būs pieejami mazāk par trīs veidu pakalpojumiem, bet 5 pašvaldībās nebūs izveidota neviena SBSP sniegšanas vieta. Atbalsts tiek plānots tieši šo vajadzību apmierināšanai, papildus ņemot vērā arī to, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, kā arī būs nepieciešami pakalpojumi, kas ir īpaši pielāgoti cilvēkiem ar ļoti smagiem traucējumiem un kompleksām atbalsta vajadzībām, t.sk. cilvēkiem ar demenci. Infrastruktūras izveide un SBSP nodrošināšana notiks saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Konvencijā par bērnu tiesībām un Pamattiesību hartā noteikto, kā arī saskaņā ar DI principiem. Ieguldījumi tiks vērsti uz vienlīdzības, nediskriminācijas, desegregācijas, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību, pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību Ieguldījumi būs vērsti uz Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktā politikas rezultāta sasniegšanu - personu ar garīga rakstura traucējumiem, kuras dzīvo ārpus institūcijas un kurām pieejami SBSP, īpatsvars pret ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošām personām ar garīga rakstura traucējumiem palielinājies līdz 45%. (94) Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES (2016.gadā - 15,2% no IKP; ES 28,2% no IKP), kas nespēj nodrošināt kvalitatīvu sociālo pakalpojumus mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.gadā - 7,9% iedzīvotāju) profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo aprūpes pakalpojumi nav pieejami. Daudzveidīgu sociālo pakalpojumu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, jo īpaši cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, t.sk.GRT, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. ar demenci, pieejamību un kvalitāti ietekmē arī atbilstošas pakalpojumu infrastruktūras trūkums. (95) Latvijā trūkst adekvātu sociālo mājokļu, kas nodrošina sociālo iekļaušanu un ir ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem. Sociālie mājokļi 2016.gadā veidoja tikai 0,4% no mājokļu fonda salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES - 8%. (96) Personas ar invaliditāti un pirmspensijas vecumā esošas personas, kā arī jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar paaugstinātu ilgstošā bezdarba risku, līdz ar to svarīgi pasākumi šo grupu atbalstam. Tāpat speciāli mērķēti atbalsta pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai nepieciešami arī tām grupām, kas saskaras ar grūtībām sociālās atstumtības dēļ, kā piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgās personas un bijušie ieslodzītie. (97) Latvija saskaras ar virkni būtiskiem izaicinājumiem veselības jomā. 2018.gadā Latvijā neapmierinātās vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1%, kamēr vidēji Eiropā šis rādītājs ir 1,8%48, arī VA kvalitātes rādītāji vieni no zemākajiem ES un 2017.gadā bija otrs augstākais profilaktiski novēršamo un trešais augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES49. Lai uzlabotu situāciju un noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze, t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4) Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. (98) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids. 2014.-2020.gada plānošanas periodā veikti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, kur uzlabojušies rādītāji, cita starpā, pēdējo gadu laikā Latvijā samazinājušies potenciāli zaudētie mūža gadi50; pēdējo 3 gadu laikā smēķētāju skaits samazinājies par 9%. Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem uz sabiedrības veselību ir ilgtermiņa ietekme, t.sk. uz nodarbinātību, tādēļ arī turpmāk svarīgi turpināt uzsākto, lai nodrošinātu būtiskus sabiedrības veselības rādītāju uzlabojumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un darba spējas, paildzinātu dzīvildzi un veselīgo mūža gadu skaitu. Attiecībā uz veselības aizsardzības ieguldījumiem sabiedrībai kopumā vajadzības ir noteiktas un analizētas Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, savukārt ES fondu ietvaros paredzēts nozīmīgs atbalsts veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumiem, t.sk. neaizsargātām sabiedrības mērķa grupām (piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki, darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki) u.c.). (99) Infekcijas izplatības mazināšana. Infekcijas slimību izplatība rada ne tikai sabiedrības veselības apdraudējumu un slogu veselības sektoram, bet arī rada ievērojamus zaudējumus tautsaimniecībai. Covid-19 pandēmija radījusi ievērojamu ietekmi uz sabiedrības veselību un veselības aprūpes sistēmu, un īpaši saasinājusi problēmas veselības aprūpē - ārstniecības personu trūkumu, neatbilstošu ārstniecības iestāžu infrastruktūru un nepietiekamu gatavību ārkārtas situācijām veselības aprūpē. Pēc vakcinācijas stratēģijas ieviešanas, infekcijas izplatība būtiski mazināsies, bet galvenā cīņa būs ar Covid-19 atstātajiem izaicinājumiem, piemēram, paliekošas veselības problēmas slimību pārslimojušajiem, psihoemocionālā izdegšana "frontes līnijā" strādājošajiem, kā arī psihoemocionālu traucējumu saasināšanās sabiedrībā, ko var provocēt, gan ilgstošās izmaiņas ikdienas dzīvē, gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanās. Tāpat arī nepieciešami pasākumi mazinot citas infekciju slimības - sezonālā gripa, HIV infekcija, tuberkuloze, vīrusa hepatīti u.c. Lai risinātu ar infekciju izplatību saistītos izaicinājumus ir plānota virkne stratēģiski svarīgi pasākumi. Prioritāri pasākumi tiks vērsti uz to, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu VA pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, attiecīgi tiks izstrādāts rekomendāciju kopums epidemioloģisko prasību nodrošināšanai gan stacionārajās, gan ambulatorajās ārstniecības iestādēs, savukārt ANM plānotās investīcijas infrastruktūrā tiks veiktas balstoties uz šo rekomendāciju kopumu. Tāpat arī ANM plāna ietvaros tiek plānoti divi nozīmīgi pētījumi - pētījums ar mērķi apzināt nevakcinēšanās iemeslus lai nodrošinātu plašāku vakcinācijas aptveri un mazinātu infekciju slimību izplatības riskus Latvijā un pētījums par infekciju slimību izplatības riskiem un to ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem. Minētie pētījumi nodrošinās pamatu tālākai sabiedrības veselības politikas plānošanai un ieviešanai, t.sk. integrētajai veselības aprūpei, nepieciešamajiem uzlabojumiem normatīvajā ietvarā, metodoloģiskajā vadībā, vakcinācijas procesa pilnveidē u.c. (100) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulators, stacionārs, tarifi, zāles). Ilgstošā finansējuma trūkuma dēļ veselības aprūpes sistēma Latvijā ir kritiski novājināta, kā rezultātā ir tiek ietekmēta VA pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem - ilgs diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu gaidīšanas laiks, finansiāli un teritoriāli šķēršļi pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu, tai skaitā, zāļu saņemšanai, mūsdienu prasībām neatbilstoša un novecojusi veselības aprūpes infrastruktūra, nepietiekama pētniecības rezultātu un jaunāko ārstniecības tehnoloģiju izmantošana veselības aprūpē un medicīnā, un mūsdienu prasībām neatbilstoša veselības datu infrastruktūra, nepietiekami nodrošināta pacienta veselības aprūpes koordinēšana un pakalpojumu pēctecība. Lai risinātu minētos izaicinājumus, ANM plāna ietvaros tiek plānotas reformas veicinot jaunu, efektīvu un ilgtspējīgu VA pakalpojumu sniegšanas modeļu izstrādi. Tāpat tiks izstrādātas rekomendācijas integrētas veselības aprūpes attīstībai, kuru ietvaros plānots sagatavot rekomendācijas "Vienas pieturas aģentūras" principa ieviešanai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos normatīvajos aktos. Organizējot veselības aprūpes pakalpojumus no pacienta vajadzībās balstītas perspektīvas un ievērojot nozares cilvēkresursu trūkumu, ir jāspēj nodrošināt visaptverošus veselības aprūpes pakalpojumus, kas nozīmē, ka pacients pēc jebkura pakalpojuma līmeņa aprūpes nekavējoties tiek iesaistīts turpmākajos nepieciešamajos veselības aprūpes posmos, nodrošinot saistītā pakalpojuma pieejamību, tādejādi saņemot nepārtrauktu veselības aprūpes pakalpojumu. Integrēta pakalpojuma nodrošināšana ietvers gan dažāda līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus sniedzēju, gan sociālo pakalpojumus sniedzēju, gan pacienta un viņa tuvinieku iesaisti, savstarpējas sadarbības spējas lēmumu pacienta aprūpē pieņemšanā. Integrētas veselības aprūpes attīstība tiks nodrošināta vienlaicīgi izmantojot gan valsts budžeta līdzekļus pakalpojumu, tarifu un zāļu apmaksai, gan veicot investīcijas infrastruktūrā, kas paredzētas gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros, tāpat jāīsteno ANM plānā un ES fondu paredzētās investīcijas ārstniecības iestāžu un valsts iestāžu digitālo risinājumu attīstībā atbilstoši digitālās veselības stratēģijai. Ņemot vērā ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu nozīmīgumu, ANM plāna ietvaros tiek plānots pētījums par SAVA kvalitāti un pieejamību veselības sistēmas novērtēšanai un uzlabošanai, kas kalpos par pamatu tālākai SAVA pakalpojumu attīstībai. Attiecīgi, lai kompleksi risinātu ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstību gan ANM plāna, gan ES fondu ietvaros paredzēts būtisks atbalsts tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai. Papildus ES fondu ietvaros tiks risināti arī ar pakalpojumu kvalitātes vadības sistēmas attīstību saistītie pasākumi, t.sk. izstrādājot klīniskās vadlīnijas un pacientu ceļus. (101) Cilvēkresursi. Esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, 33% ārstu un 28% zobārstu jau ir vai pēc 7 gadiem būs pensijas vecumā, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka līdz 2025.gadam veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.gadā uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji - 363,6. Lai stratēģiski un ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos izaicinājumus paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības stratēģiju, t.sk. plānots izstrādāt tālākizglītības modeli un attīstīt simulāciju mācības (Tehniskā atbalsta instruments (SRSS) kombinācijā ar ANM plāna investīcijām). Tāpat paredzēts pilnveidot ārstniecības personu atalgojuma modeli, kura mērķis ir ne vien panākt, ka atalgojuma sistēma ir motivējoša un caurspīdīga un sasniegs noteiktu mērķa algu katrai ārstniecības personu grupai, bet arī ieviest pilna laika ekvivalenta (PLE) konceptu, kura ietvaros tiek definēts, kādas darbības veicamas ārstniecības personai vienas slodzes ietvaros, par kuru maksājama mērķa alga ietverot gan stacionāro, gan ambulatoro darbu. Lai nodrošinātu profesijā strādājošo cilvēkresursu noturēšanu un cilvēkresursu piesaisti, tai skaitā atgriešanu darbam veselības nozarē, īpaši valsts apmaksāto pakalpojumu nodrošināšanā, tiks turpināts darbs pie ārstniecības personu izglītības sistēmas kvalitātes pilnveides, māsu un rezidentu reformas īstenošanas, savukārt izmantojot ES fondu atbalstu paredzēts turpināt ārstniecības personu piesaisti prioritārās VA jomās darbam veselības aprūpē, kā arī tiks turpināta atbilstošu prasmju un iemaņu attīstīšana neformālās izglītības ietvaros, un kā jauns atbalsta pasākums ar uzsvaru uz efektīvāku risinājumu - paredzētas rezidentu apmācības prioritārajās VA jomās. (102) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. Veselības aprūpē saskaņā ar OECD veikto apkopojumu, nelietderīgus tēriņus veido nepilnības klīniskajā praksē (neefektīva un neatbilstoša (zemas kvalitātes) klīniskā aprūpe, negadījumi veselības aprūpē, pakalpojumu dublēšana), nepilnības pakalpojumu apmaksā un sniegšanā (pārāk augsta samaksa par pakalpojumu, neizmantoto resursu, piemēram, medikamentu un citu medicīnisko piederumu izmešana, dārgu materiālu, līdzekļu izmantošana, ja pieejamas lētākas alternatīvas), nepilnības veselības aprūpes pārvaldībā, piemēram, neefektīvi administratīvie izdevumi, trūkumi VA digitalizācijas pārvaldībā. Lai stiprinātu veselības aprūpes ilgtspēju, pārvaldību un efektivitāti tiks turpināti ES fondu ieguldījumi, veicot pētījumus veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, tāpat tiks turpināts darbs pie klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu (kas soli pa solim izklāsta ārstēšanas procesu no pacienta skatu punkta, demonstrējot skaidru un saprotamu plānu) ieviešanas visās veselības aprūpes jomās, prioritāri tajās, kam ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību, priekšlaicīgu darbspēju zaudējumu. Paredzēti pasākumi cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros un pacientu apmierinātības ar veselības aprūpi novērtēšana. (103) Lai īstenotu Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktos rīcības virzienus, izvērtējot prioritātes, investīciju ieguldījumu termiņus un nosacījumus, sabalansēti tiek plānotas gan ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda papildus investīcijas, ANM plāna reformas un investīcijas, kā arī no valsts budžeta piešķirtās investīcijas un prioritārās du 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu investīcijas. Investīcijas kompleksi tiek mērķētas sabiedrības veselības uzlabošanai, VA pakalpojumu pieejamībai un ilgstpējībai - uzlabojot infrastruktūru, ka arī cilvēkresursu nodrošināšanai un to kvalitātes celšanai VA nozarē atbilstoši Cilvēkresursu attīstības stratēģijai, primārās aprūpes attīstības un slimnīcu sadarbības teritoriju tīklojuma attīstības plānošanas dokumentiem, sekundārās ambulatorās VA pieejamības novērtējumam, rekomendācijām integrētas un epidemioloģiski drošas veselības aprūpes attīstībai, neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu Slimnieku hospitalizācijas vietu plānam51, Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģijai 2021.-2029.gadam, kā arī ņemot vērā periodiskos ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu izvērtējuma rezultātus. (104) Slimnieku hospitalizācijas vietu plāns ir pacientu plūsmas organizēšanas dokuments jeb pacientu kustības algoritms, kas izriet no klīniskajām vadlīnijām un citiem normatīvajiem aktiem un ietver stacionāro ārstniecības iestāžu līmeni, attiecīgi nodrošināmo profilu veidus un skaitu, stacionāro un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu klāstu. Veicot ieguldījumus cilvēkresursu attīstībā, VA pakalpojumu attīstībā, kvalitātes sistēmas pilnveidošanā un ārstniecības ieztāžu infrastruktūras attīstībā, tiek veidots efektīvs, racionāls un savstarpēji papildinošu pasākumu kopums, kurš mijiedarbojas uz Slimnieku hospitalizācijas vietu plānu, to pakāpeniski attīstot līdz ar veikto ieguldījumu attīstību. Tādējādi kopumā iedzīvotājiem tiek nodrošināti efektīvāki, kvalitatīvāki un pieejamāki VA pakalpojumi. Vienlaikus ar ieguldījumiem sisitēmiski tiek uzlabotas ārstēšanas organizācijas metodes un uzlabotas ārstu kompetences, periodiski izvērtējot slimnīcu stacionāro pakalpojumu klāsta nodrošināšanu atbilstoši slimnīcas līmenim, uzlabojot valsts budžeta finansējuma pieejamību VA pakalpojumiem. (105) Vienlaikus Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmē arī galvenās prioritātes nākamajiem septiņiem gadiem, gan, lai aizsargātu indivīda veselību, gan arī palīdzētu indivīdam ilgāk dzīvot ar labu veselību. Izvirzītas šādas prioritārās veselības jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija.Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā - no visiem nāves cēloņiem 55% ir sirds un asinsvadu slimības (SAS), otrs biežākais nāves cēlonis Latvijā - onkoloģiskās slimības.33 Būtiska loma neinfekcijas slimību izplatībā ir ar dzīvesveidu saistītiem riska faktoriem, piem., kā neveselīgam uzturam, mazkustīgam dzīvesveidam, smēķēšanai, alkohola, narkotiku un psihotropo vielu lietošanai, kā arī aizraušanās ar atkarību izraisošajiem procesiem un dažādām modernām tehnoloģijām. (106) Lai risinātu ar prioritārajām veselības jomām saistītos VA pakalpojumu trūkumus un uzlabotu VA pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, visas investīcijas plānots veikt ievērojot aktuālos VA rīcībpolitikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un izvirzītās prioritātes. Attiecīgi tiek plānots aktualizēt rīcībpolitiku onkoloģijas, psihiskās veselības, hronisko pacientu, t.sk. paliatīvās aprūpes jomā (iekļaujot Hospisa attīstību), savukārt pārējās prioritārās jomas tiks attīstītas kompleksi īstenojot Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktos uzdevumus. (107) Lai nodrošinātu VA izvirzīto stratēģisko attīstību, ieguldījumi veicami atbilstoši konkrētās prioritātes rīcībpolitikai vienlaikus nodrošinot integrētu prioritātes attīstību, proti, nodrošinot gan VA kvalitātes attīstību, gan cilvēkresursu pieejamības nodrošināšanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, gan infrastruktūras pieejamību, gan digitālo risinājumu attīstību, un svarīgi iedzīvotāju līdzestību savā veselības uzturēšanā, to visu sabalansējot ar valsts budžeta finansējumu prioritātes pakalpojuma apmaksai. (108) Līdztekus nodarbinātības veicināšanai un mērķētam atbalstam sociālajai iekļaušanai un dažādu sociālo grupu integrācijai darba tirgū, nepieciešams nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi tiesai. Tiesu pieejamība, tās efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, t.sk valsts un starptautiskajā līmenī, stiprina iedzīvotāju un starptautiskas sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3. (109) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr nepieciešams stiprināt patiesu dialogu komunikācijā ar sociālajiem partneriem, kā arī vēl jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Šobrīd sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu sabiedrību, piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais dialogs ir vāji attīstīts, kā arī pilsoniskās līdzdalības rādītājs Latvijā zems.52 Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas pieejamību par līdzdalības iespējām53. (110) Sociālo iekļaušanu un saliedētu sabiedrību stiprina iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma54 ietvaros secināts, ka kultūras patēriņā mazaktīvi biežāk ir 55-74 gadīgie, ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni, kam ir arī plašāka sociālā nozīme - noteiktas iedzīvotāju sociāli demogrāfiskās grupas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam arvien samazinoties un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides produktiem. (111) Pieejamie dati norāda, ka COVID-19 pandēmijas rezultātā noteikto ceļojuma ierobežojumu rezultātā nopietni ietekmēti reģioni, kur kultūras un tūrisma nozares sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā ekonomikā. Būtiski saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi, t.sk. kultūras mantojuma potenciāla izmantošana radošā tūrisma attīstīšanai. (112) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus investīcijas plānotas 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.1., 4.3.3., 4.3.2., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM investīciju prioritātēs paredzot ERAF un ESF+ investīcijas. (113) Plānotos ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam un Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam un attiecīgo pamatnostādņu īstenošanas plānā ietvertie mērķi, pasākumi un plānotie rezultāti. Visi ieguldījumi tiks veikti saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām noteikto un vērsti uz vienlīdzības, izvēles brīvības, tiesību uz izglītību, tiesību uz neatkarīgu dzīvi un piekļūstamības nodrošināšanu, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzību un pieejamo pakalpojumu un infrastruktūras analīzi. Netiks atbalstītas darbības, kas veicina jebkāda veida segregāciju vai atstumtību. Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana ir noteiktas kā horizontāls princips visās Programmas atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā, ziņošanā un novērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un veikti pasākumi, lai novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālā orientācijas dēļ. Īpaši tiks ņemta vērā nepieciešamība nodrošināt piekļuvi personām ar invaliditāti. 1.6. Integrēti risinājumu demogrāfijas un reģionālo attīstības atšķirību izaicinājumiem (114) Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā radīs izaicinājumus ekonomikas attīstībai, samazinoties darbaspēka pieejamībai, kā arī veselības un sociālai sistēmai, būtiski palielinoties pensijas vecumā esošo iedzīvotāju proporcijai sabiedrībā. Iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli - Pierīgas statistiskajā reģionā samazinājums ir tikai par 1%, kamēr Latgales statistiskajā reģionā iedzīvotāju skaits krities par 20%.55 (115) Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR ieviešanas gaitā, tostarp, lai nodrošinātu ekonomiski spēcīgu un pašpietiekamu pašvaldību attīstību, ir svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai un uzlabot gan pakalpojumu, gan publiskās ārtelpas pieejamību un kvalitāti reģionos. No 119 pašvaldībām izveidojot 42 pašvaldības, ATR mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. ATR rezultātā izveidoto pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos. (116) Latvijai jārod savi specifiski risinājumi, lai uzlabotu reģionos dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi. Latvija plāno ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantot funkcionālo pilsētu teritoriju pieeju. Funkcionālās pilsētu teritorijas aptver nacionālas un reģionālas attīstības centrus (9 pilsētas un 21 reģionālo centru), kas nacionālās attīstības plānošanas dokumentos ir atzīmēti kā pilsētu ekonomiskās izaugsmes centri, un to apkārtnes, starp kurām ikdienā notiek aktīva darbaspēka migrācija un ir kopīgs pakalpojumu tīkls. Ieguldījumus reģionu attīstībai plānots ieviest, balstoties uz integrētajām teritoriju attīstības stratēģijām - piecām plānošanas reģionu attīstības programmām56 un tām pakārtotām vietējo pašvaldību attīstības programmām. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri ir būtiski, jo ap šiem centriem ATR kontekstā tiek veidotas jaunās administratīvās teritorijas. (117) Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam pašvaldības attīstības programma tiek izstrādāta, ievērojot līdzdalības principu - visām ieinteresētajām personām ir iespēja līdzdarboties attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Pašvaldības visā attīstības programmas izstrādes procesā organizē regulāras sabiedrības iesaistes aktivitātes, iesaistot formālās un neformālās sabiedrības grupas, kā arī fiziskas personas. Izstrādājot attīstības programmu, pašvaldība noskaidro sabiedrības viedokli par teritorijas izaicinājumiem un nepieciešamajiem risinājumiem, kā arī organizē sabiedrības līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Tāpat atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam teritorijas attīstības plānošanā tiek ievērots atklātības princips - teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. (118) Gan reģionālo atšķirību, gan demogrāfisko izaicinājumu risināšanai ir nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi, tāpēc tie ir integrēti visās politiku jomās. 1.7. Izaicinājumi administratīvajai kapacitātei, labai pārvaldībai un vienkāršošanai (119) Ikgadējās valsts rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes pārskata atbildību un efektivitāti, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, kā arī paļāvības uz valsts iestāžu darbību atbilstoši labai pārvaldībai stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū. (120) Latvija ir saskārusies ar apjomīgu projektu kavēšanos un sadārdzinājumiem, it īpaši transporta un veselības jomas projektos. Tāpat vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē un īstenošanā ir konstatētas problēmas saistībā ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, kas ir būtiski pagarinājis projektu ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta un līdz šim nav bijusi iespēja to īstenot efektīvi. (121) Tāpat ir novērojams būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem (piem., klimata pārmaiņas, digitalizācija, viedie risinājumi u.c.) sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus sociālos un publiskos pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā utml. Uz attīstības plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda Valsts kontroles revīzija - pašvaldībās nereti nav to funkcijām atbilstoši speciālisti57. (122) Lai risinātu augstākminētos izaicinājumus, VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi administratīvās kapacitātes stiprināšanas ceļa karti KP efektīvai īstenošanai, aptverot nozīmīgākās mērķa grupas - finansējuma saņēmējus, publiskās pārvaldes iestādes, vadības un kontroles sistēmas dalībniekus, UK pārstāvjus, NVO un sadarbības partnerus. Investīcijas plānots atbalstīt, piem., 5.1.1., 1.3.1. un 6.1.1.SAM u.c. SAM ietvaros, tam novirzot ERAF vai ESF+, kā arī tehniskās palīdzības finansējumu. (123) Attiecībā uz vienkāršošanu ES fondu sistēmā tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana. Balstoties uz finansējuma saņēmēju aptaujām sistēma ir efektīva, saprotama un nodrošina labu atbalstu. 1.8. Sasaiste ar Eiropas Savienības Stratēģiju Baltijas jūras reģionam (124) Lai sniegtu ieguldījumu kopēju ESBJRS vispārējo mērķu "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu" un tādejādi uzlabotu Baltijas jūras reģiona globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, klimata risku novēršanu un pārvaldību, labāk savienotu reģionu un cilvēkus, programmas ietvaros ieguldījumi plānoti šādās jomās: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrāde, kā arī NEKP kontekstā plānota koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošanas un lietošanas veicināšana. (125) Lai sniegtu ieguldījumu Baltijas jūras vides stāvokļa uzlabošanā un ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" un tā apakšmērķu sasniegšanā, veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un pārvaldību, programmas ietvaros tiks sniegti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumu, tostarp notekūdeņu attīrīšanas sistēmu uzlabošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, aprites ekonomikā balstītas atkritumu apsaimniekošanas, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijas un videi draudzīgas ostu infrastruktūras attīstības pasākumos. (126) Arī zaļā publiskā iepirkuma piemērošana veicinās ESSBJR vispārējā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu. Ievērojot tendences zaļā publiskā iepirkuma attīstībā, programmas ietvaros, īstenojot SAM, zaļā publiskā iepirkuma prasības, obligāti tiks piemērotas aktivitātēs, kurās spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir noteiktas zaļā publiskā iepirkuma prasības un kritēriji. (127) Lai panāktu lielāku sinerģiju un papildinātību ESSBJR58 īstenošanā tematiskā mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību" un INTERREG mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemu oglekļa emisiju līmeni" ietvaros, vienlaikus nodrošinot nepārklāšanos, nacionālajos normatīvajos aktos par SAM īstenošanu, tiks specificētas atbalstāmās darbības, attiecināmās izmaksas un finansējuma saņēmēji, kā arī dubultā finansējuma riska novēršanas pasākumi. (128) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc mērķtiecīgas starpreģionu sadarbības, sniegtu ieguldījumu RIS3 mērķu sasniegšanā un sekmētu ekonomikas transformāciju, programmā ietvertie MVU konkurētspējas, inovāciju, pētniecības un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.politikas mērķa ietvaros sniegs pienesumu ESSBJR stratēģijas politikas viziena "Inovācijas" mērķu sasniegšanā - šādās jomās "Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" un "Kopradītas inovācijas". (129) ESSBSR ietvaros ir noteikta sadarbības ar partneriem no astoņām alībalstīm, lai rastu kopīgu problēmu risinājumus, identificētu un īstenotu sadarbības potenciālu. ESSBSR dalībvalstu sinerģijas palielināšanai nepieciešams apmainīties ar pieredzi kā arī nodrošināt atbalsta pasākumu starptautisku sadarbību. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai. 1 Eurostat dati https://ieej.lv/SjlVN 2 https://ieej.lv/ED0qg 3 RPP 4 CSP dati, 2016.gads 5 CSP dati, 2021.gads 6 CSP dati, 2021.gads 7 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 8 CSP dati, 2021.gads 9 CSP dati, 2021.gads 10 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati. 11 European Innovation Scoreboard 2019 file:///C:/Users/ESD437/Downloads/Latvia.pdf 12 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 13 NIP 14 ZTAI 15 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6 16 CSP, 2019.gads 17 Eiropadomes secinājumi - Jauna stratēģiskā programma 2019.-2024.gadam, (2019.gada jūnijs) https://ieej.lv/lQpKn 4.lpp. 18 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls 5.Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā https://ieej.lv/AD6q8 19 Digital Economy and Society Index 2020 - 9%. 20 Digital Economy and Society Index 2020 21 Statistika par augstāko izglītību: https://www.izm.gov.lv/lv/statistika-par-augstako-izglitibu 22 Saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem 2020.gada oktobrī 23 Klimatdrošināšana ir process, kurā infrastruktūras projektu izstrādē tiek integrēti klimata pārmaiņu samazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi. Tas ļauj pieņemt informācijā balstītus lēmumus par projektiem, kas uzskatāmi par saderīgiem ar Parīzes nolīgumu. Process ir sadalīts divos pīlāros (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām) un divos posmos (pārbaude un detalizēta analīze). Vajadzību veikt detalizētu analīzi nosaka pārbaudes posma iznākums. 24 Latvia`s national inventory report (submission under UNFCCC and the Kyoto Protocol Common Reporting Formats (CRF)), 1990 - 2018 25 NEKP 26 Ilgtspējīgi pārvietošanās veidi ir pārvietošanās ar kājām, ar velosipēdu, ar sabiedrisko transportu, ar automobiļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vai hibrīda dzinēju, un izmanto multimodālo transporta sistēmu. 27 CSP, https://ieej.lv/TtZRl 28 https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits, (provizoriskie dati uz 07.01.2021.) 29 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija 30 Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija. Pieejams: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf 31 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/lv_building_renov_2017_lv.pdf; 2.1.sadaļa "Pārskatā apzinātās galveno ēku kategorijas", 5lpp 32 https://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=ilc_mdes01&lang=en un https://data1.csb.gov.lv:443/sq/32931 33 EK Vides politikas īstenošanas pārskata par Latviju un 2017.gada, 2018.gada un 2019.gada ziņojumos par strukturālo reformu īstenošanu Latvijā 34 Apvārsnis Eiropa misija: Atjaunot mūsu okeānus un ūdeņus līdz 2030.gadam. https://ieej.lv/kzm38 35 EK ziņojums (2019). Otro upju baseinu apsaimniekošanas plāni - Dalībvalsts: Latvija. https://ieej.lv/bWAm1 36 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums. https://ieej.lv/9RaBR 37 COM(2021) 240 final, 17.05.2021. 38 The Forth Work Plan of the North Sea - Baltic Core Network Corridor 39 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", https://ieej.lv/bk8oH 40 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501088 41 https://ieej.lv/wH2bh 42 https://ieej.lv/veFPp 43 NEKP, Autotransporta direkcija 44 https://ieej.lv/hm57c 45 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi. 46 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi. 47 Informatīvais ziņojums "Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu ieviešanai Latvijā", izskatīts MK 18.02.2020. 48 https://ieej.lv/n5k2o 49 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e 50 2017. gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz 84 tūkstoši potenciālo mūža gadu (pirms desmit gadiem - 132 tūkstoši), SPKC "Potenciāli zaudētie mūža gadi Latvijā 2017. gadā". 51 https://www.vmnvd.gov.lv/lv/hospitalizacijas-plans 52 Valsts kancelejas 2018.gada aptauja "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā". Vienlaikus 2020.gada novembrī pētījumu centra SKDS veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka tikai 14% no pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem: http://providus.lv/article/latvija-joprojam-zemas-uzticesanas-sabiedriba-iedzivotaji-veletos-plasakas-iesaistes-iespejas 53 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" 54 https://ieej.lv/UATSF 55 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados https://ieej.lv/36gzf 56 Netiek veidots jauns attīstības plānošanas dokumenta veids. Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam tiek izmantota attīstības programma, kas katram reģionam ir jāizstrādā vidējam termiņam (šobrīd spēkā esošās reģionu programmas atbilst 2014.-2020.periodam, nākošā plānota 2021.-2027.periodam ). 57 Saskaņā ar VARAM rīcībā esošiem datiem, 2019.gadā 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā ir viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50 pašvaldībās tas ir pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam). 58 https://balticsea-region-strategy.eu/action-plan
2. pielikums Tematiskais priekšnosacījums Nr. 10 (4.1.) - Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5. kritērijs - Jaunatnes nodarbinātības intervences Dokumenti, kas regulē šo jomu: 1) Ministru kabineta 25.01.2011. noteikumi Nr.75 "Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem"1 iekļauj uz jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai. Noteikumu 3.1. sadaļa "Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības ieguve" atrunā kārtību, kādā Nodarbinātības valsts aģentūras klienti (ieskaitot NEET jauniešus) tie iesaistīti kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos. Noteikumu 82.1. punkts paredz jauniešu iesaisti subsidētās nodarbinātības pasākumos. Noteikumu 131.4.punkts paredz NEET jauniešu iesaisti pasākumā "Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība" (brīvprātīgā darba aktivitātes). Tāpat NEET jaunieši, kas ir ieguvuši reģistrētā bezdarbnieka statusu, balstoties uz profilēšanas rezultātiem, var saņemt atbalstu darba meklēšanā un iesaistīties dažādos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, atbilstoši iegūtajām zināšanām un prasmēm, kā arī laika, kas ir pavadīts bezdarba situācijā (karjeras konsultācijas, īstermiņa un ilgtermiņa apmācību pasākumi, ieskaitot profesionālās izglītības pasākumus un atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu mācību programmas, subsidētā nodarbinātība, kompleksi atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijā u.c.). Pasākumu īstenošanas kvalitātes kritēriji ir atrunāti 2.sadaļā "Pasākumu īstenotāju izvēle" (kritēriji izglītības iestādēm, īstenojot apmācību pasākumus (15.punkts), Labklājības ministrijas Apmācību pasākumu Komisijas sastāvu apmācību pasākumu saraksta apstiprināšanai un šī saraksta atjaunošanas biežumu (22.punkts) u.c., piemēram, prasības darba devējiem, kas vēlas izveidot subsidētas darba vietas). 2) Ministru kabineta 18.12.2012. noteikumi Nr.876 "Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums"2 atrunā kritērija padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta pasākumus NEET jauniešiem. Nolikuma 3.1. punkts paredz nodrošināt operatīvu un kvalitatīvu palīdzību atbilstoši bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu (ieskaitot NEET jauniešus) vajadzībām, spējām un vēlmēm, lai veicinātu šo personu konkurētspēju darba tirgū. Nolikuma 4.4. punkts paredz nepārtraukti pilnveidot individuālo darbu ar bezdarbniekiem (ieskaitot NEET jauniešus), lai nodrošinātu maksimāli ātru šo personu atgriešanos darba tirgū. Nolikuma 4.7.punkts paredz sniegt bezmaksas karjeras konsultācijas bezdarbniekiem (ieskaitot NEET jauniešus), darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. 3) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam3 NEET jaunieši ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām. Pamatnostādņu 2.pielikumā ir minēta esošā situācija attiecībā uz NEET jauniešu situāciju darba tirgū. Pamatnostādņu pamattekstā zem rīcības virziena "Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" kā viens no vidējā termiņa mērķiem ir noteikts mērķis "Nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam visvairāk pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, personām ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm". Zem šī mērķa ir iekļauts 1.2. uzdevums, kas paredz pilnveidot individualizēta atbalsta sniegšanu darba meklētājem, bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautajām personām, īpaši personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā esošām personām, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā un personām ar zemām pamatprasmēm. 4) Noslēguma izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme"4 tika novērtēta esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem un izstrādāti priekšlikumi, kas tiks ņemti vērā, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus ESF+ projektu īstenošanai. Koordinēts atbalsts 2023.-2027. gadā NEET jauniešiem tiks nodrošināts šādu SAM pasākumu ietvaros: 4.2.3.SAM (plānots turpināt īstenot NEET jauniešu sasniegšanas un uzrunāšanas aktivitātes, kuras īstenoja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra 2017.-2023.gadā5), 4.3.3.SAM (komplekss atbalsts NEET jauniešiem - reģistrētajiem bezdarbniekiem Nodarbinātības valsts aģentūrā) un 4.3.4.SAM (atsevišķu NEET jauniešu grupu (personas ar invaliditāti un funkcionālajiem traucējumiem u.c.) aktīvas līdzdalības sekmēšana, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām). Jaunajā ES fondu plānošanas periodā, ņemot vērā mērķa grupas lielumu, nodarbinātības un sociālajā jomā nav plānots īstenot atsevišķu Jauniešu garantijas projektu, kas būtu vērsts uz NEET mērķa grupas atbalstu, kā tas bija 2014.-2020.gadā. Tomēr Labklājības ministrija sadarbībā ar citām institūcijām turpinās koordinēt un apkopot informāciju par dažādiem atbalsta pasākumiem, kas ir vērsti uz NEET grupas jauniešu integēšanu darba tirgū un izglītībā. Tāpat 2024.-2027.gadā ir plānots izmantot iespējas, ko sniedz ALMA iniciatīva NEET jauniešu atbalstam ceļā uz nodarbinātību. 2023.-2027.gadā Nodarbinātības valsts aģentūrā NEET grupas jauniešiem, tāpat kā iepriekšējā periodā, varētu būt pieejami šādi pasākumi: - Karjeras atbalsts un prasmju pilnveides pasākumi, atkarībā no jaunieša spējām un prasmēm; - Profesionālā tālākizglītība un pilnveide, neformālā izglītība, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, apmācība darba vietā un apmācības tiešsaistes kursu platformās); - Subsidētā nodarbinātība jauniešiem bezdarbniekiem ar invaliditāti un ilgstošajiem bezdarbniekiem; - Speciālistu atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti (psiholoģiskais atbalsts, motivācijas programmas, mentori u.c.); - Kompleksie atbalsta pasākumi ilgstošā bezdarba situācijas risināšanai; - Atbalsts reģionālai mobilitātei, uzsākot darba attiecības vai dalībai NVA mācību un nodarbinātības pasākumos; - Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā; - Atbalsts komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai. Izglītības un zinātnes ministrija plāno turpināt sniegt atbalstu NEET jauniešiem, kas nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā vai ilgstoši atrodas bezdarba situācijā, balstoties uz Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pieredzi 8.3.3. SAM projekta "Attīstīt NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā" īstenošanā 2017.-2023.gadā. 1 https://likumi.lv/ta/id/225425-noteikumi-par-aktivo-nodarbinatibas-pasakumu-un-preventivo-bezdarba-samazinasanas-pasakumu-organizesanas-un-finansesanas 2 https://likumi.lv/ta/id/253579-nodarbinatibas-valsts-agenturas-nolikums 3 https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam https://www.lm.gov.lv/lv/pamatnostadnu-projekts-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam 4 http://petijumi.mk.gov.lv/node/3051 5 https://likumi.lv/ta/id/275554-darbibas-programmas-izaugsme-un-nodarbinatiba-8-3-3-specifiska-atbalsta-merka-attistit-nva-neregistreto-neet-jauniesu
3. pielikums Tematiskais priekšnosacījums Nr. 12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver: 1. uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas. Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Atbilstoši tam ik septiņus gadus Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija saskaņo un Ministru kabinets apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes septiņu gadu periodam. Pamatnostādnēs tiek noteikti izglītības politikas attīstības mērķi, mērķu sasniegšanai īstenojamie rīcības virzieni un uzdevumi, kā arī sasniedzamie rezultāti un to sasniegšanai nepieciešamie resursi. Izglītības sistēmas darbības tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, uzdevumus, kā resursus izglītības sistēmas darbībai visos līmeņos nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un šo likumu ieviešanai izdotie Ministru kabineta tiesību akti. Visās izglītības pakāpēs apgūstāmās prasmes un sasniedzamie mācīšanās rezultāti tiek noteikti atbilstoši Izglītības likuma 32.pantam apstiprinātos valsts izglītības standartos, kuros tiek noteikti izglītības programmu stratēģiskie mērķi, galvenie uzdevumi, obligātais saturs un iegūtās izglītības vērtēšanas principi un kārtība. Valsts izglītības standarti tiek apstiprināti MK noteikumu veidā un to ievērošana ir saistoša ikvienam izglītības programmu izstrādātājam un īstenotājam. Attiecīgi Vispārējās izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā ir noteiktas specifiskas prasības izglītības programmu izstrādei un īstenošanai, t.sk. nosacījumi izglītības programmu atbilstības darba tirgus prasībām nodrošināšanai. Latvijā ir izveidotas 12 Nozaru ekspertu padomes (Profesionālās izglītības likuma 12.pants) tās aptver visas tautsaimniecības nozares un to darbību koordinē darba devēju organizācijas, bet ar darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta. Nozaru ekspertu padomju pienākumos ietilpst nozares kvalifikāciju struktūras izveide, kas ietver visos izglītības līmeņos attiecīgajā, tā vērtē profesiju standartus un tajos ietvertās profesionālās kvalifikācijas prasības, piedalās nozarei atbilstošo profesionālās izglītības programmu licencēšanā un akreditācijā, sniedz priekšlikumus par nozarēm nepieciešamo izglītojamo skaitu, uzņemšanas plāniem valsts finansētās vidējās profesionālās izglītības programmās un vērtējumu par profesionālās vidējās izglītības programmu īstenošanas kapacitāti attiecīgajās profesionālās izglītības iestādēs. Plānojot tautsaimniecībai nepieciešamo nākotnes speciālistu skaitu, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības plānošanā vērā tiek ņemts ne tikai Nozaru ekspertu padomju viedoklis, bet arī Ekonomikas ministrijas īstenotās darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kas raksturo paredzamo darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu 7-17 gadu periodā. Savukārt, pieaugušo izglītībā papildus tam tiek vērtētas arī darba tirgus īstumiņa attīstības prognozes, kurās tiek raksturots darba tirgus pieprasījums un piedāvājums 1-2 gadu ietvarā. Gan vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas rīki ir publiski pieejami un tos savā darbībā izmanto gan izglītības iestādes, plānojot savu izglītības programmu piedāvājumu un karjeras izglītības pasākumus, kā arī iestādes attīstību, gan valsts pārvaldes iestādes nozaru rīcībpolitikas plānošanā un īstenošanā, gan arī iedzīvotāji lēmumu pieņemšanā par turpmāko izglītības izvēli. Izveidotās sistēmas tālākai attīstībai Izglītības attīstības pamatnostādnēs ir paredzēts turpināt profesionālās izglītības satura pārvaldības digitālizāciju, nostiprināt nozaru ekspertu padomju kapacitāti. 2. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem. Augstskolu likuma 462.pants nosaka augstākās izglītības programmu absolventu monitoringa īstenošanas procesu, kura ietvaros tiek novērtēta augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātība, ienākumi un ekonomiskā aktivitāte. MK 27.03.2007. noteikumos Nr.203 "Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība" un MK 26.06.2019. noteikumos Nr.276 "Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi" ir noteikti augstākās izglītības absolventu monitoringa īstenošanai nepieciešamie datu uzkrāšanas un informācijas apmaiņas mehānismi. Informācija par augstākās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļa vietnē www.izm.gov.lv. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" Rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu (t.sk. profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmu)" paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa īstenošanu par profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Ir sagatavoti attiecīgi Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas papildina likumu ar 211.pantu par profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringu un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu un tā īstenošanu ir paredzēta sākot ar 2024.gadu. Saskaņā ar Izglītības likumu ir noteikts, ka izglītības procesā ir integrējami pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, lai skolēns apzinātos savas intereses, spējas un iespējas tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei. Šo pasākumu kopums ir nodefinēts kā karjeras izglītības atbalsts, kas ietver informācijas sniegšanas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pasākumus izglītojamajiem visās izglītības pakāpēs. Pienākums nodrošināt bērnu un jauniešu karjeras izglītības īstenošanu Izglītības likumā ir noteikts pašvaldībām. Valsts pamatizglītības standartā un vispārējās vidējās izglītības standartā ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas ir saistīti ar izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un zināšanām turpmākās izglītības un profesionālās karjeras izvēlei. Lai nedrošinātu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm bērnu un jauniešu karjeras izglītības īstenošanai, ESF projekta ievaros ir izstrādāts un e-vidē publiskots informatīvo un metodisko materiālu komplekts karjeras atbalsta īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, izstrādāti karjeras attīstības atbalsta pasākumu plānu paraugi un veikta to aprobācija projektā iesaistītajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, īstenota pedagogu-karjeras konsultantu un karjeras atbalsta speciālistu papildizglītība 656 personām, lai nodrošinātu, ka ikvienā pašvaldībā ir pieejami izglītoti pedagogi-karjeras konsultanti. Karjeras izglītība ir integrēta visā vispārējās izglītības mācību saturā un īstenošanas pieejā un līdztekus pārejai uz kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, tiek arī attīstīti karjeras izglītības plāni visās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Karjeras izglītības atbalsta pasākumu plāni ir pieejami izglītības iestāžu interneta vietnēs, ar tiem var iepazīties gan izglītojamie gan viņu vecāki. Pedagogi prasmes karjeras izglītības īstenošanā apgūst profesionālās pilnveides pasākumu ietvaros, kas tiek īstenoti gan valsts gan pašvaldību līmenī. Karjeras konsultāciju pakalpojumu visiem pieaugušajiem piedāvā Nodarbinātības valsts aģentūra bezmaksas individuālo un grupu karjeras konsultāciju ietvaros, sniedzot gan vispārēju informāciju par karjeras attīstības jautājumiem gan atbalstu konkrētas iedzīvotāja situācijas risināšanā, gan arī piedāvājot virkni pakalpojumu, kas ir saistīti ar karjeras jautājumiem. Karjeras konsultāciju pakalpojums NVA ir pieejams tiešsaistē, piesakoties konkrētam pakalpojuma saņemšanas laikam un vietai. Papildus atsevišķās pašvaldības ir pieejami pašvaldību īstenoti karjeras atbalsta pasākumi pieaugušajiem, jo īpaši lielākajās pilsētās. 3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā. Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. No 2020. gada 1. septembra ir stājušies spēkā noteikumi, kas nosaka prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām1. Tiek noteikti atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām vispārējās izglītības programmas apguvē (mācību procesa organizācijas principi (laika plānojums mācību stundās, metodes, pārbaudes darbu sistēma, u.c.; papildus individualizēti atbalsta pasākumi mācību satura apguvei/ pedagoģiskā intervence (ārpus mācību stundām); mācību un tehniskie līdzekļi vides nodrošināšanai (mācību materiāli, tehnoloģijas, mācību aprīkojums, telpu iekārtojums u.c., kā arī nepieciešamais atbalsta personāls)). Saskaņā ar normatīvo regulējumu izglītojamām personām izglītības iestādē piešķir no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai2. 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi normatīvajā regulējumā, paredzot, ka ne tikai vispārējā un profesionālā izglītībā, bet arī augstākajā izglītībā tiek nodrošināti asistenta pakalpojumi, tai skaitā studentiem ar redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionāliem traucējumiem3. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz nākamo septiņu gadu laikā nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.-3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs. Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. 2021.-2027. gadā tiks turpināts īstenot iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos un nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību. Izvirzītā uzdevuma sasniegšanai tiks vērtēta ieguldījumu efektivitāte atbilstoši speciālās izglītības iestāžu ilgtspējas nosacījumiem, nodrošinot resursu koncentrāciju un paaugstinot izglītības kvalitāti, mazinot speciālās izglītības fragmentāciju administratīvajās teritorijās un stiprinot vairāku administratīvo teritoriju sadarbību kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā; asistīvo tehnoloģiju vajadzību un apmaiņas modeļa izpēte. Arī citu pasākumu īstenošanā tiks ievērotas iekļaujošas izglītības vajadzības - paredzot gan mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādi, gan mācību satura apguves dažādošanas pasākumus, pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un atbalsta pasākumus pašvaldībās. Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.1. rīcības virziena viens no uzdevumiem paredz pilnveidot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iesaistes nosacījumus profesionālās pamatizglītības programmās, lai nodrošinātu šiem izglītojamajiem turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes. Profesionālajā izglītībā tiek īstenota modulāro profesionālās izglītības programmu apguve, kā arī ir pieņemti Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kur normatīvais regulējums veidots tādējādi, ka ir noteikti sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kā arī iespēja tos uzkrāt, pārnest un atzīt, lai veicinātu elastīgu mācīšanos, uz indivīda vajadzībām un spējām vērstu profesionālās izglītības piedāvājumu, nodrošinot sasniedzamo mācīšanas rezultātu novērtēšanu gan visas programmas apguves gadījumā, gan arī programmas atsevišķas daļas sasniedzamo rezultātu novērtēšanā un tam atbilstoša izglītības dokumenta izsniegšanu. Pēc Profesionālās izglītības likuma grozījumu pieņemšanas tiks attīstīta iespēja veidot atsevišķu moduļu piedāvājumu prasmju apguvei, lai īstenotu iegūto prasmju novērtēšanu atbilstoši sasniegtajam, kā arī efektīvāk iegūtu turpmākai dzīvei sabiedrībā nepieciešamās prasmes atbilstoši vajadzībām. Savukārt investīcijas vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām - redzes, dzirdes, kustību un garīgā rakstura traucējumiem, piemēram, uzlabojot personu ar funkcionēšanas ierobežojumiem situāciju kopumā, t.sk. veikti pārbūves, atjaunošanas vai jaunas būvniecības darbi, nodrošināti kontrastējoši marķējumi pie trepēm un slīpiem pandusiem, ierīkoti atbilstoša platuma lifti un/vai pacēlāji, kas ļauj pārvietoties personām ratiņkrēslos starp stāviem; lifti, ja tādi tiek paredzēti, piegādājami ar balss izziņošanu un stāva izsaukšanas pogām ar taktilu reljefu. Vides pielāgojumi profesionālajās izglītības iestādēs ir tikuši veikti, ieguldot gan izglītības iestāžu, gan to dienesta viesnīcu modernizācijā un vides pieejamībā. Profesionālās izglītības iestāžu modernizācija turpināsies arī 2022.gadā un 2023.gadā, kā arī visā 2021.-2027.gada periodā. 8.1.3.SAM ietvaros atbalsts īstenots arī Kultūras ministrijas padotībā esošo un pašvaldību dibināto profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu mācību vides modernizēšanai, t.sk. vides pieejamības nodrošināšanai. Mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanas izdevumi ir izglītības programmas īstenošanas izmaksas, tie profesionālās izglītības iestādēm tiek finansēti no valsts budžeta dotācijas saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.655 "Noteikumi par profesionālas izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 655). Finansējums mācību līdzekļu, materiālu, inventāra un iekārtu iegādes un iekārtu modernizēšanai tiek piešķirts pēc viena izglītojamā izmaksām konkrētās izglītības programmu grupās, diferencējot normējamās izmaksas ar katrai izglītības programmu grupai noteikto izmaksu minimālo koeficientu. MK noteikumos Nr.655 noteikts, ka dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo - 282,23 EUR gadā, savukārt uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem - 495,66 EUR gadā, papildus šiem izglītojamiem tiek nodrošinātas arī sniegto ēdināšanas pakalpojumu izmaksas - 694,36 EUR gadā (tiek piemērotas tikai Smiltenes tehnikumā). Tāpat arī MK noteikumi Nr. 655 paredz mazāku izglītojamo skaitu, attiecīgi arī mazāku izglītojamo skaitu uz vienu skolotāja likmi - profesionālās izglītības programmās izglītojamiem ar speciālām vajadzībām (mācību grupā ir 8 līdz 12 izglītojamo), izglītojamo skaits uz vienu skolotāju - 5, salīdzinot ar profesionālās izglītības programmām (mācību grupā ir 25 līdz 30 izglītojamo), kur izglītojamo skaits uz vienu skolotāju - 10,8. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam: nosaka šajā laikposmā prioritāri īstenojamos rīcības virzienus, uzdevumus un pasākumus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai izglītības visos izglītības veidos un pakāpēs: Rīcības virziena 2.1. "Izglītības satura un procesa attīstība" uzdevums nr. 2.1.1. "Nodrošināt pilnveidotā mācību satura un pieejas efektīvu īstenošanu vispārējā izglītībā (t.sk. pirmsskolas izglītības pakāpē), jo īpaši fokusējoties uz starpdisciplinaritāti (STEAM), caurviju prasmēm (digitālā pratība, pilsoniskā līdzdalība), sociāli emocionālo mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties", uzdevums Nr. 2.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu profesionālo izglītību, saskaņojot prasmes un mācīšanās rezultātus ar darba tirgus prasībām un stiprinot PII kā nozaru izcilības un inovāciju centrus." Rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums Nr.2.2.2. "Stiprināt profesionālās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru", uzdevums nr. 2.2.3. "Stiprināt augstākās izglītības institūciju nodrošinājumu ar mūsdienīgas, kvalitatīvas un pētniecībā balstītas augstākās izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, studiju vidi un infrastruktūru"; Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos", uzdevums nr. 3.1.2. "Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību", uzdevums nr. 3.1.3. "Nodrošināt individuālo kompetenču attīstību"; Rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" uzdevums nr.3.2.1. "Veicināt vecāku iesaisti un atbalstu skolēna izglītības mērķu sasniegšanai", uzdevums nr. 3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei". 4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām. Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos. Izglītības likums nosaka katra līmeņa kompetenci izglītībā, paredzot, ka valsts ir atbildīga par izglītības politikas veidošanu, normatīvo aktu pieņemšanu, kuri skar gan izglītības sistēmā esošas institūcijas gan indivīdus. Valstij noteiktu izglītības politikas mērķu sasniegšanai ir tiesības dibināt izglītības iestādes, šī tiesības valsts īsteno augstākajā izglītībā un profesionālajā vidējās izglītībā, būtiski lielākā daļa no augstākās izglītības iestādēm un profesionālās vidējās izglītības iestādēm ir valsts dibinātās. Šo institūciju pārvaldību valsts līmenī īsteno nozaru ministrijas, bet kopējo izglītības politikas koordinēšanu īsteno Izglītības un zinātnes ministrija. Pašvaldību uzdevums ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem, kuri ir deklarēti tās administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī vispārējo vidējo izglītību un apgūt interešu izglītību. Šī uzdevuma īstenošanai pašvaldības, saksānojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādēs un interešu izglītības iestādes, izstrādā pašvaldības izglītības attīstības stratēģiju ievērojot Ministru kabineta apstiprinātajās izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktos valsts līmeņa izglītības attīstības mērķus un nodrošina pieejamu un kvalitatīvu izglītību savā teritorijā atbilstoši valsts noteiktajiem mērķiem un personas vajadzībām. Pašvaldības arī nodrošina to dibināto izglītības iestāžu finansēšanu, un no valsts budžeta saņemtās mērķdotācijas vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanai vai citiem īpaši noteiktiem mērķiem pārvaldību un izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, kā arī vēl virkni funkciju, kas ir nodrošināmas izglītības sistēmas ietvaros. Privātpersonas, ievērojot izglītības nozares normatīvo aktu prasības, var dibināt, reorganizēt un likvidēt izglītības iestādes, lai nodrošinātu noteikta izglītības pakāpes vai veida izglītības pakalpojuma sniegšanu. Informācijas apmaiņai un datu uzkrāšanai par izglītības sistēmas procesiem visās izglītības pakāpēs ir izveidota Valsts izglītības informācijas sistēma, kurā tiek ievadīta un uzkrāta informācija par izglītības iestādēm, pedagogiem, izglītojamajiem un šajā sistēmā esošie dati tiek izmantoti gan finansējuma apjoma aprēķināšanai gan arī izglītības procesu vadībai un plānošanai. Izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanu kontrolē Izglītības kvalitātes valsts dienests, kura funkcijas ietilpst gan vispārēja izglītības nozares normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība gan arī izglītības iestāžu reģistrācijas un izglītības programmu licencēšanas un akreditācijas funkcija, kā arī atbildība par izglītības kvalitātes uzraudzību vispārējā un profesionālajā izglītībā. Augstākajā izglītībā izglītības kvalitātes novērtēšanu veic akadēmiskās informācijas centrs - Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas aģentūra. Dažādu procesu koordinācija izglītības nozarē tiek īstenota ar konsultatīvu vai lemjošu instūciju - padomju starpniecību. Kā vienu no nozīmīgākajām var minēt konsultatīvo padomi "Izglītība visiem", kurā ir pārstāvēti izglītībā iesaistīto nozaru ministriju, izglītības nozares nozīmīgāko sociālo un sadarbības partneru, pašvaldību, izglītības iestāžu, parlamenta Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas un sabiedrības pārstāvji. Šis padomes ietvaros tiek apspriesti ar izglītības politikas attīstību saistīti jautājumi, kā piemēram, izglītības attīstības pamatnostādņu projekts vai nozīmīgu reformu pieteikumi izglītības nozarē. Tā sanāk pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā 2 reizes gadā. Profesionālajā izglītībā nozīmīga loma ir Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējai apakšpadomei, kurā piedalās valsts, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji un tajā tiek lemts par profesionālās izglītības attīstības jautājumiem, padomei sanākot uz sēdēm vismaz vienu reizi ceturksnī. Augstākās izglītības padome, kuras sekretariātam ir patstāvīgas institūcijas statuss, lemj par stratēģiskiem augstākās izglītības attīstības jautājumiem un tās personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Saeima un tājā ir augstākās izglītības institūciju, darba devēju organizāciju, studējošo organizāciju, akadēmisko personālu pārstāvošu organizāciju pārstāvji un izglītības un zinātnes ministrs. Šīs padomes sēdes tiek sasauktas pēc nepieciešamības. Lēmumus par pieaugušo izglītības attīstības jautājumiem pieņem Pieaugušo izglītības pārvaldības padome. Tas sastāvā ir darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji, pašvaldību un valsts institūciju, kā arī pieaugušo izglītības īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu pārstāvi un šīs konsultatīvās padomes mandāts ietver lēmumu pieņemšanu par valsts līmenī īstenotajiem pieaugušo izglītības attīstības un atbalsts pasākumiem. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" paredz prioritāri īstenojamos rīcības virzienus un uzdevumus un pasākumus to tālākai pilnveidošanai un attīstībai, jo īpaši izglītības un tautsaimniecības struktūru sadarbības attīstībai un jauninājumu ieviešanai izglītības pārvaldībā: Rīcības virziena 2.3."Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr. 2.3.2. "Izglītības un tautsaimniecības nozaru sadarbība efektīvai pārvaldībai"; Rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr.3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos"; Rīcības virziena 4.1. "Izglītības sistēmas un iestāžu efektīvas pārvaldības veidošana" uzdevums nr. 4.1.1. "Pilnveidot izglītības sistēmas dalībnieku funkcijas un atbildību sistēmas efektīvai funkcionēšanai", uzdevums nr. 4.1.2. "Efektīvu izglītības iestāžu pārvaldības modeļu attīstība un iestāžu vadības kapacitātes stiprināšana pārmaiņu vadībā, "mācīšanās organizācijas" pieejas īstenošanā un izglītības resursu koplietošanā". 5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību. Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru, nosakot ka izglītības attīstības pamatnostādnes izstrādā septiņu gadu periodam, bet pamatnostādņu ieviešanas rīcības plānus vienam trīs gadu periodam un diviem divu gadu periodiem, kā arī izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādāšanas un saskaņošanas kārtību. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām. Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojums Nr. 436 paredz, ka IZM ir atbildīgā institūcija pamatnostādņu īstenošanā, bet līdzatbildīgās institūcijas - Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija, Zemkopības ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs. Šīs institūcijas atbilstoši kompetencei nodrošina pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu. Rīkojums arī nosaka, ka IZM izstrādā rīcības plānus pamatnostādņu ieviešanai: laikposmam no 2021. gada līdz 2023. gadam, līdz 2023. gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2024. gada līdz 2025. gadam, līdz 2025. gada 31. maijam - rīcības plāns pamatnostādņu ieviešanai laikposmam no 2026.gada līdz 2027.gadam. Līdz 2025. gada 1. jūlijam IZM iesniedzams noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējums. Jautājumus par papildus nepieciešamo finansējumu pamatnostādņu ieviešanai izskata Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī IZM uzdevuma izpildes pilnveidošanai. Pamatnostādņu rīcības virziena 4.2. "Pētniecībā un pierādījumos balstīta, lietotājcentrēta izglītības politika" uzdevums nr. 4.2.1. "Attīstīt un stiprināt izglītības politikas veidotāju un īstenotāju stratēģisko, analītisko un datu pratības kapacitāti" un uzdevums nr. 4.2.2. "Pilnveidot izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmu" paredzēta izglītības kvalitātes vadības un monitoringa sistēmas tālāka attīstība, lai nodrošinātu datos balstītas izglītības politikas veidošanu gan valsts gan pašvaldību gan arī izglītības iestāžu līmenī. 6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides iespējām. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikti prioritārie rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi, kas ir īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un mazāk labvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji, tai skaitā to sasniedzamās vērtības IAP īstenošanas vidusposmam. Rīcības virziena 3.3. "Pieaugušo izglītības attīstība" uzdevums nr.3.3.1. "Kvalitatīvs un pieejams pieaugušo izglītības piedāvājums" un uzdevums nr.3.3.2. "Ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstība". Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam 3.rīcības virziens "Iekļaujošs darba tirgus ikvienam un kvalitatīvas darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū" uzdevums 1. "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus". 7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ir noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā. Rīcības virziena 1.1. "Pedagogu sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums nr.1.1.1. "Attīstīt pedagogu sagatavošanas sistēmu", uzdevums nr.1.1.2. "Nodrošināt kvalitatīvu un regulāru pedagogu profesionālo pilnveidi, metodisko un konsultatīvo atbalstu, mērķtiecīgi koordinējot dažādu pušu iesaisti un sadarbību", uzdevums nr. 1.1.3. "Veidot ilgtspējīgus profesionālās pieredzes apmaiņas un sadarbības tīklus"; rīcības virziena 1.2. "Akadēmiskā personāla sagatavošana, piesaiste un attīstība" uzdevums Nr.1.2.1. "Nodrošināt jaunas akadēmiskā personāla sagatavošanas un profesionālās pilnveides sistēmas ieviešanu" Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" prioritāte Nr.4 "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" nosaka mērķtiecīgi stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.gadam ir Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam "Kultūrvalsts" papildinošs plānošanas dokuments, kas tiks izstrādāts kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai. 8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos: Rīcības virziena 2.3. "Izglītības attīstībai nozīmīgu partnerību veidošana" uzdevums Nr.2.3.1. "Internacionalizācijas un starptautiskās sadarbības nodrošināšana mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības attīstībai". 1 Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 556 "Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamo ar speciālajām vajadzībām". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/310939-prasibas-visparejas-izglitibas-iestadem-lai-to-istenotajas-izglitibas-programmas-uznemtu-izglitojamos-ar-specialam-vajadzibam 2022. gada 13. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 11 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē". Minētie noteikumi nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, tajā skaitā speciālās izglītības programmās, kā arī pirmsskolas izglītības programmās speciālās izglītības iestādēs un speciālās pirmsskolas izglītības grupās, un atskaitīti no tām; obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē, kā arī kārtību, kādā izglītojamie tiek atskaitīti no pirmsskolas izglītības programmas. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329096-kartiba-kada-izglitojamie-tiek-uznemti-visparejas-izglitibas-programmas-un-atskaititi-no-tam-ka-ari-obligatas-prasibas-izglitoj... 2 Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi Nr.695 "Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/252140-kartiba-kada-pieskir-un-finanse-asistenta-pakalpojumu-izglitibas-iestade 3 Ministru kabineta 2021.gada 18.maija noteikumi Nr.316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/323301-noteikumi-par-asistenta-pavadona-un-aprupes-pakalpojumu-personam-ar-invaliditati
4. pielikums Tematiskais priekšnosacījums Nr. 1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība Pārdomātas specializācijas stratēģiju vai stratēģijas atbalsta ar: 1. atjauninātu analīzi par izaicinājumiem inovāciju izplatīšanas un digitalizācijas jomā Kritērija izpildes dokumenti: 1) apstiprinātās Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) (apstiprinātas 16.02.2021.); NIP ietver Viedās specializācijas stratēģiju (turpmāk - RIS3), kuras stratēģisko uzstādījumu pārnese ir ietverta arī zemāk minētajās nozaru pamatnostādnēs. 2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk -ZTAIP); (apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246); 3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP) (apstiprinātas ar MK 7.07.2021. rīkojumu Nr.490) - NIP ietverta plaša ekonomikas izaicinājumu analīze, t.sk. izvērtēts digitālais aspekts (skat. 2.sadaļu). - DTP ir veikta digitālo izaicinājumu analīze, t.sk. ietverta analīze par digitālo prasmju attīstību, digitālās drošības jautājumiem, telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamību, tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālo transformāciju, kā arī IKT industrijas pilnveidi. (skat. sadaļas 3. un 4.) - zinātnes un inovāciju izaicinājumi analizēti ZTAIP (2.2.rīcības virziens un 3.pielikums, kurā ir analizēti izaicinājumi zināšanu un tehnoloģiju pārnesei uzņēmējdarbības sektorā) - ZTAIP arī ir definēts, ka IZM turpinās iesaistīties RIS3 īstenošanā un RIS3 specializācijas jomu attīstīšanā, nodrošinot mērķtiecīgus ieguldījumus P&A sistēmas attīstībai, kā arī RIS3 monitoringa procesā. NIP2027 un ZTAIP 2027 vadlīniju veiktajā analīzē tika izmantoti dati no RIS3 monitoringa ziņojuma1, OECD 2019. gada ekonomikas ziņojuma par Latviju, EUROSTAT un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2021.-2027.gada plānošanas periodā. ZTAIP 2027 noteiktie politikas mērķi, apakšmērķi un darbības virzieni, kā arī konkrētie uzdevumi ir balstīti uz padziļinātu analīzi un ieteikumiem no diviem EK veiktajiem novērtējumiem programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros : "Īpašs atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībai un inovācijai Latvijā"* (2019) Pieejams šeit: https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/e84a9d0f-b98a-11e9-9d01-01aa75ed71a1/language-en/format-PDF/source-106068252 un "Latvijas pētniecības finansēšanas sistēma"** (2018). Pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/media/4690/download Turpmāka tautsaimniecības un jo īpaši RIS3 jomu analīze notiks RIS3 monitoringa ziņojumu ietvaros. Pirmais monitoringa ziņojums plānots 2023.gadā, ņemot vērā to, ka investīciju veikšana lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Lai izvērtētu RIS3 Vadības grupas ikgadējo darba plānu, tad RIS3 jomu progresa ziņojuma gatavošana plānota ik gadu līdz pat 2029.gada decembrim. Papildus informācija: Trūkumi jauno tehnoloģiju ieviešanā uzņēmumu līmenī Analīzē par uzņēmumu spēju ieviest jaunas tehnoloģijas tika ņemta vērā OECD apkopotā statistika, kas liecināja, ka Latvijas uzņēmumi būtiski atpaliek digitālo tehnoloģiju izmantošanā, uzņēmējiem trūkst nepieciešamo zināšanu, prasmju un atbilstošu instrumentu (piemēram, produktivitātes rīki digitālajai tirdzniecībai, tiešsaistes pārrobežu tirdzniecībai utt.), salīdzinot ar OECD dalībvalstīm. Latvija OECD 2020.gadā 28 valstu vidū ieņem 18. vietu. Latvijas digitālās attīstības līmenis kopumā atbilst ES vidējam līmenim. Savienojamības (4. vieta ES reitingos) un digitālo sabiedrisko pakalpojumu (5. vieta) ziņā Latvijas rādītāji pārsniedz ES vidējos rādītājus, savukārt interneta pakalpojumu izmantošana (19.), cilvēkkapitāls (24.) un digitālo tehnoloģiju integrācija (23.) atpaliek. Universitāšu un pētniecības organizāciju (PO) nespēja apmierināt uzņēmumu vajadzības savā ekosistēmā Attiecībā uz EK komentāru par analīzes un plānoto pasākumu trūkumu, lai segtu universitāšu un pētniecības organizāciju nespēju apkalpot uzņēmumu vajadzības savā ekosistēmā: IZM precizē, ka vispārējā RIS3 (2021.-2027.gadam) koncepcija ir izklāstīta NIP 2021.-2027. gadam, savukārt augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros tiek plānoti RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstības un RIS3 specializācijas jomām nepieciešamie zināšanu radīšanas, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības un attīstības infrastruktūras atbalsta pasākumi. Tomēr, lai uzlabotu sadarbību starp zinātnes un uzņēmējdarbības nozarēm, tostarp labāk reaģētu uz uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām, IZM strādā pie jaunā pētniecības finansēšanas modeļa - izmaiņām lielākajā valsts līmeņa pētniecības finansēšanas programmā "Pētniecības bāzes finansējums". Jaunais finansēšanas modelis tiks veidots, pamatojoties uz Starptautiskā zinātnisko institūciju darbības novērtējuma (2021) ieteikumiem. Plānots, ka jaunais, uzlabotais pētniecības finansēšanas modelis tiks piemērots, sākot ar 2022. gadu. Izvērtējums liecina, ka esošais pētniecības finansēšanas modelis neietver pietiekami daudz stimulu sadarbībai ar nozari, tāpēc jaunais bāzes finansējums pētniecībai vairāk tiks orientēts uz darbības rezultātu daļu. Jaunais finansēšanas modelis piedāvā palielinātu īpatsvaru/snieguma proporciju bāzes finansējuma aprēķinā, turklāt 10% no darbības finansējuma būs tieši saistīti ar pētniecības orgnizāciju spēju sekmīgi sadarboties ar biznesa sektoru. Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti (2021.gads): https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums Jaunais pētniecības bāzes finansējuma modelis: https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem Inovāciju aģentūru neefektivitāte zināšanu plūsmas veicināšanā un koordinācijas problēmas ar citām valsts aģentūrām Lai veicinātu mērķtiecīgu sadarbību starp visām inovācijas procesā ieinteresētajām pusēm un vienotu stratēģisko virzienu, ir nepieciešama kvalitatīva vadības sistēma un atbilstošas valsts atbalsta programmas. ES fondu un EM administrētajām pētniecības un attīstības atbalsta programmām, kā arī inovāciju vadības procesam ir jāveicina vienota stratēģiskā virziena, kā arī kopīgu mērķu noteikšana privātajam, publiskajam un pētniecības sektoram. EM un IZM administrētās atbalsta programmas ir sadrumstalotas, katrai no kurām ir atsevišķi mērķi un uzdevumi [ZTAIP 2027 vadlīniju analīze] Jaunais inovāciju pārvaldības institucionālais modelis (2022), t.sk. arī attiecībā uz viedās specializācijas pārvaldību Latvijā kopumā aptver plašu ieinteresēto pušu loku - gan stratēģiskās virsuzraudzības līmenī (Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome) Ministru prezidenta vadībā -konsultatīvs un koleģiāls formāts -augsta līmeņa triple helix pārstāvība (ministri, uzņēmēji, zinātniekus/pētniekus pārstāvošas organizācijas), gan stratēģiskā līmenī caur sadarbību starp galvenajiem P&A&I politikas veidotājiem - (Ekonomikas ministrija (EM), Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar LIAA un LZP vadību; gan operacionālā līmenī caur dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem (nozaru ministrijām) un īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem tīkliem, investoriem, universitātēm utt. Detalizētāku info. .skat. pie 2.kritērija informācijas. Zināšanu nodošanas trūkums no starptautiskiem uzņēmumiem uz vietējiem uzņēmumiem Viens no rādītājiem, kas liecina par starptautiskās zināšanu pārneses trūkumu Latvijas uzņēmumiem, ir dalība starptautiskos projektos programmā "Apvārsnis 2020". Latvijas panākumu līmenis dalībai ES Ietvarprogrammā (Apvārsnis 2020) ir ievērojami zemāks, salīdzinot ar plānoto 30% mērķi [analīze saskaņā ar ZTAIP 2027 vadlīnijām un RIS3 Monitoringa ziņojumu] Iepriekš aprakstīto problēmu risināšanai paredzētie pasākumi: - 1.2.1.1. pasākums "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" RIS 3 ekosistēmu pārvaldības un ekosistēmu attīstības ietvaros. - 1.2.2.2. pasākums "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība un digitālā brieduma testa nodrošināšana", lai veicinātu jauno tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumos. - 1.2.2.3. pasākums "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā", lai veicinātu jaunu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. 2. tādas reģionālās vai valsts kompetentās iestādes vai struktūras pastāvēšanu, kas ir atbildīga par pārdomātas specializācijas stratēģijas pārvaldību. Kritērijs ir izpildīts, jo apstiprināts: 1) Nacionālās ceļakartes dokuments, kas nosaka pasākumus P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kā arī pasākumus RIS3 pārvaldības pilnveidošanai sākot no 2022.gada -Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§) 2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP); 3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk -ZTAIP); Izmaiņas nacionālajā P&A&I institucionālā modeļa pārvaldībā (1) Par galveno kompetento iestādi, kas nodrošina nacionālo inovāciju institucionālo pārvaldību, kā arī viedās specializāciju pārvaldību stratēģiskā līmenī tiek noteikta Inovāciju un Pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kuru pārstāv galvenie P&A&I politikas veidotāji - EM, IZM sadarbībā ar LIAA un LZP vadību (LITAF ziņojums). Galvenās IPPP funkcijas: -P&A&I sistēmas institucionālā pārvaldība, sihnronizācija un sadarbības koordinēšana - RIS3 pārvaldības modeļa uzraudzība, t.sk. RIS3 monitorings - P&A&I atbalsta programmu izstrāde un ieviešanas jautājumi -veicināt atbilstošu privāto investīciju piesaisti 2021.-2027; - reizi gadā iesniedz izskatīšanai LPISP RIS3 ieviešanas makroekonomiskos rezultātus un kopsavilkumus par katru no RIS3 jomām (IPPP sniegtā informācija). Galvenās atbildīgās iestādes RIS3 īstenošanā ir EM, IZM un pēc nepieciešamības tiks iesaistītas citas ministrijas atkarībā no to kompetences un attiecīgās RIS3 prioritārās jomas (piemēram, ZM iesaistīsies RIS3 procesā saistībā ar kopīgajām prioritātēm Bioekonomikas specializācijas jomas attīstībā, VM tiks iesaistīta Biomedicīnas jomā, VARAM - attiecībā uz reģionālajiem aspektiem utt.) (skat. NIP 3.2.sadaļu RIS3 īstenošana un pārvaldība 2021.-2027.g. plānošanas periodā; ZTAIP 2.3.sadaļa, 6.sadaļas 1.2. un 1.4.rīcības virzieni). (2) Pārskatīta LPISP loma kopējā P&A&I pārvaldības modelī, sašaurinot LPISP kompetences tvērumu tikai uz P&A&I politikas un RIS3 pārvaldības stratēģisko jautājumu virzuzraudzību, tādējādi cita starpā nodrošinot arī elastīgāku pieeju RIS3 pārvaldībai. LPISP funkcijas: - sniegt rekomendācijas IPPP par stratēģiskajiem P&A&I un RIS3 pārvaldības jautājumiem; - nodrošināt industrijas, pētniecības un publiskā sektora stratēģiskās sadarbības koordināciju (nolikuma grozījumus plānots apstiprināt MK š.g. jūnijā); (3) RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros praktiski tiks darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips. RIS3 jomu vadības grupu galveno funkciju apraksts atrodam pie šī tematiskā ieguldījumu priekšnosacījuma 4.kritērija izpildes apraksta (LITAF ziņojums). Sagaidāmie ieguvumi no jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa īstenošanas: -Uzlabota to publiskā sektora institūciju sadarbība, kas tieši atbildīgas par P&A&I inovāciju politikas izstrādi un ieviešanu; -Nodrošināta pilnvērtīgāka RIS3 īstenošanas stratēģiska vadība un koordinēta uzraudzība; -Iespēja aktīvāk iesaistīties un vadīt RIS3 ieviešanu un uzraudzību. Pilns jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS 3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda pašreizējās iniciatīvas pārskatīšanu" (2022). 3. uzraudzības un izvērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai izvērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu. Kritērijs ir izpildīts: RIS3 monitoringa ietvars 2021-2027.gadam balstās uz: 1. Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (skat. 6.sadaļas 1.4. Rīcības virzienu "P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings) un Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (skat. NIP sadaļas 3. "Viedās specializācijas stratēģija", 3.3. "RIS3 monitorings" attiecībā uz privāto sektoru) definētajiem uzraudzības un novērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai vērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu, kā arī uz šobrīd formāli pabeigto darbu pie Inovāciju un pētniecības padomes izveides un RIS3 vadības grupas izveides; 2. RIS3 monitoringa ziņojuma (https://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055) ietvaros veikto katras RIS3 jomas padziļinātu analīzi gan RIS3 jomu rezultātus monitorējot ZTAIP un NIP pamatnostādņu rādītājos, gan atsevišķos gadījumos vēl specifiskākos griezumos. RIS3 2.monitoringa ziņojumā galvenokārt tika atspoguļots katras jomas rezultātu kopsavilkums, bet padziļinātāka analīze par katru RIS3 jomu un tās rezultātiem tika veikta un ir publicēta IZM mājaslapā (https://www.izm.gov.lv/en/smart-specialisation-strategy-ris3). 2021.-2027.gada periodā šis ietvars ir joprojām aktuāls un monitoringa 1. ziņojums (2021.-2027.) plānots 2023.g. nogalē, ņemot vērā to, ka investīciju veikšana lielākoties tiks uzsākta 2022.gadā. Tā ietvaros nepieciešamības gadījumā tiks aktualizēts RIS3 monitoringa ietvars. Programmas ietvaros monitoringa process ir vērsts uz kopējās sistēmas darbības ilgtermiņa izvērtēšanu, veicot progresa analīzi, RIS3 ieviešanā iesaistīto institūciju darbības mērķu saskaņošanu, prognožu izstrādi, konkurētspējīgo nišu identificēšanu RIS ietvaros. RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo EM ciešā sadarbībā ar IZM, savukārt izskatīšanai LPISP reizi gadā tiks iesniegti RIS3 ieviešanas makroekonomiskie rezultāti un kopsavilkums par katru no RIS3 jomām (IPPP sniegtā informācija). Lai izvērtētu RIS3 Vadības grupas ikgadējo darba plānu, plānota ikgadējo progresa pārskatu gatavošana ikgadu līdz pat 2029.gada decembrim. RIS3 pārvaldības procesa ietvaros RIS3 Vadības grupa saņems datus no programmu īstenotājiem un gala labuma guvējiem. Pēc datu analīzes RIS3 vadības grupa noteiks jautājumus, riskus, projektus un priekšlikumus, lai uzlabotu RIS3 un inovācijas vidi, kas tiks skatīti Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (IPPP). IPPP, iesniegto informāciju iespēju robežās apvienos vienā ziņojumā. IPPP vismaz reizi gadā ziņos Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskajai padomei, iesniedzot izskatīšanai sagatavotus priekšlikumus, lai pieņemtu kopīgu lēmumu, kas attiecas uz P&A&I politikas stratēģiskajiem jautājumiem, t.sk. par P&A&I mērķa rādītāju nacionālo sniegumu, riskiem to sasniegšanā, P&A ieguldījumiem, RIS3 nacionālās pārvaldības un monitoringa modeli, kā arī P&A&I vides jautājumiem kopumā (P&A&I ceļakartes dokuments). Pilnveidotais esošais RIS3 monitoringa process nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu, analīzi un secinājumus, kvalitatīvai rezultātu sasniegšanai IZM nodrošinot P&A sistēmas analītiku (1.1.1.SAM), EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora analītiku (1.2.1.SAM). 4. ieinteresēto personu sadarbību ("uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process"). EM Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk - NIP) ietvaros īstenos pasākumus uzņēmējdarbības atklājuma procesa virzīšanai un inovācijas attīstīšanai ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības produktivitāti un starptautisko konkurētspēju. (skat. NIP 3.1.sadaļu un 3.2. sadaļu). IZM augstākās izglītības un zinātnes politikas ietvaros īstenos pasākumus RIS3 specializācijas jomu un RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu attīstībai nepieciešamo zināšanu, P&A cilvēkkapitāla un pētniecības infrastruktūras attīstībai. (skat. arī ZTAIP 2.2. Rīcības virziens). Atbilstoši nacionālajai inovāciju pārvaldības shēmai, tad RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros tiks praktiski darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips. RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanas pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā; tā ietvaros tiks veikta ekosistēmu ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un īstenošana. RIS3 jomu vadības grupu galvenās funkcijas: - īstenot mediatora funkciju starp RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - RIS3 ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un atjaunošana, kas papildinās ikgadējos rīcības plānus -RIS3 jomu vadības ķēžu ekosistēmu pārvaldību un jaunu ekosistēmu apzināšanas nodrošināšana -informācijas sniegšana par P&A&I un augstākās izglītības programmām un to rezultātiem RIS3 jomu vadības grupās; - citu nozaru ministriju iesaistīšana atbilstoši to kompetences jomām (VM, VARAM, ZM u.c.); - RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu internacionalizācijas veicināšana; - Biznesa atklāšanas procesa īstenošana un izaicinājumu, iespēju un vajadzību noteikšana. RIS3 jomu vadības grupas nodod informāciju Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomei. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome analizēs RIS3 jomu vadības grupu apkopoto informāciju par ekosistēmu izaicinājumiem, vajadzībām, rezultātiem, potenciālu jaunu ekosistēmu veidošanai, kā arī sagatavos priekšlikumus izmaiņām (ja nepieciešams). Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome nodrošinās RIS3 ieviešanas rezultātu stratēģisko uzraudzību, t.sk. sniedzot rekomendācijas P&A&I stratēģiskajos jautājumos. RIS3 vadības grupu darbu, RIS3 vērtību ķēdi ekosistēmu pārvaldības un attīstības ietvaros koordinē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. (P&A&I ceļakartes dokuments). Ir izveidotas un jau darbojās 3 no 5 RIS 3 vadības grupām. Līdz 2022.gada septembra beigām tiks izveidotas atlikušās divas un informācija par tām tiks publicēta LIAA mājas lapā. Papildus 2021.-2027.g.periodā RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM (reģionu attīstība, digitālā transformācija), ZM - (Bioekonomikas stratēģijas īstenošana) VM (Biomedicīnas jomā) (MK 10.03.2020 prot. Nr.10 19.§). 5. attiecīgā gadījumā darbībām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu valstu vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas. - Nacionālās un reģionālās pētniecības un inovāciju sistēmas pilnveidošanas pasākumi (nacionālais ceļvedis) noteikti informatīvajā ziņojumā "Par Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu". - Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk - ZTAI) un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk -NIP) savstarpēji salāgo zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu, nosaka pasākumus cilvēkkapitāla attīstībai, P&A sistēmas digitālajai transformācijai un atvērtās zinātnes veicināšanai (skat. ZTAI 2.1. un 4.sadaļa; 6.sadaļas Rīcības virzieni 1.1., 1.2., 2.2. ) - Papildus RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM attiecībā uz reģionu attīstību (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepts, reģionālo inovācijas un zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu reģionos esošo resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, uzņēmējiem izglītības, un pētniecības institūcijām), gan digitālās transformācijas īstenošanu (RP pamatnostādnes), ZM saistībā ar Bioekonomikas stratēģijas īstenošanu, (MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. §; NIP 3.2.sadaļa, 4.4.sadaļa, Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam). Izmaiņas nacionālajā P&A&I pārvaldības modelī un RIS3 pārvaldībā (tiks īstenotas no 2022.g.) nepieciešamas, lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences un to nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I vadības līmeņus un (4) atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu. Jaunajā P&A&I pārvaldības modelī tiek izdalīts stratēģiskās vadības (Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome), stratēģiskās virsuzraudzības (LPISP) un operacionālās vadības (RIS3 vadības grupas) līmenis. Pilns pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. ikgadējo rezultātu apkopošanas un atskaitīšanās process, lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes dokumentā. Stratēģiskajā līmenī jaunā modeļa ieviešanas mērķis ir izveidot vienotu ekosistēmu (apvienojot 2 ministrijas, 2 aģentūras un pievienojot uzņēmējdarbības atklāšanas principu) inovāciju vadībai un tehnoloģiju pārnesei. Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomes uzdevums ir nodrošināt zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovāciju politikas saskaņotu stratēģisko plānošanu, koordinēšanu un īstenošanu, kā arī mērķu un rezultātu noteikšanu un sasniegto rezultātu uzraudzību. Savukārt RIS3 pārvaldības centrālais elements (integrēts kopējā inovāciju institucionālajā pārvaldības modelī) RIS3 vadības grupas (kopā tiek izveidotas piecas šādas vadības grupas, viena katrā definētajā RIS3 jomā). RIS3 vadības grupas tiek izveidotas, lai veidotu dialogu starp RIS3 vērtību ķēdes ekosistēmu ieinteresētajām pusēm - uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, politikas veidotājiem (nozaru ministrijām) un īstenotājiem, nozaru asociācijām, dažādiem tīkliem, investoriem, universitātēm utt. RIS3 vadības grupu darbu koordinēs un vadīs LIAA. RIS3 vadības grupu darbībā tiks iesaistītas arī citas ministrijas un aģentūras, kas saistītas ar konkrētu vērtību ķēdes ekosistēmu. 2021.-2027.gada RIS3 ieviešanas kontekstā VARAM tiks iesaistīta reģionālās attīstības aspekta ietvaros (viedo pašvaldību ekosistēmas koncepcija, reģionālo inovāciju un zināšanu platformu attīstība, lai koordinētu efektīvu resursu izmantošanu reģionos un veicinātu pašvaldību, uzņēmēju un izglītības un zinātnisko institūciju sadarbību un digitālās transformācijas īstenošanu (Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam2). ZM tiks iesaistīta Bioekonomikas stratēģijas īstenošanas kontekstā (10.03.2020. MK sēdes protokols Nr.10 19.§); VARAM atbildība ir saistīta ar RIS3 principu piemērošanu reģionālajā plānošanā. Lai veicinātu ilgtspējīgu reģionu ekonomisko attīstību un uzlabotu reģionu uzņēmējdarbības un inovāciju vidi, būtiski ir izveidot un attīstīt inovāciju, zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu vai sistēmu, kas koordinētu esošo resursu efektīvu izmantošanu reģionos un veicinātu sadarbību starp pašvaldībām, komersantiem, izglītības, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm Rīgā un reģionos, kā arī vietējām sabiedrības grupām (Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam). Lai šāda sadarbība būtu iespējama, tiks izveidots reģionālās pārvaldības un koordinācijas mehānisms (reģionālie zinātnes un inovāciju centri), kas saistīti ar nacionālo pētniecības un inovāciju sistēmu, plānošanas reģioniem uzņemoties galveno iniciatoru un koordinatoru lomu un, līdz ar to, uzlabojot funkcionālo un finansiālo kapacitāti. Platformas aktivitātēm, tostarp inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, plānots piesaistīt Eiropas teritoriālās sadarbības programmu finansējumu. IZM skaidro, ka laikā, kad ZTAIP pamatnostādnes tika izstrādātas un apstiprinātas Ministru kabinetā, norisinājās vēl divi nozīmīgi procesi - Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums un grozījumi Augstskolu likumā par augstākās izglītības iestāžu iekšējo pārvaldību. Ar augstskolu konsolidāciju saistītās reformas ir iezīmētas AF plānā. Turpmākie plāni attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu un pētniecības organizāciju iekšējo pārvaldību un konsolidāciju tika izklāstīti ZTAIP pamatnostādnēs saskaņā ar informāciju, kas bija pieejama ZTAIP pamatnostādņu apstiprināšanas laikā: Valsts finansētajām zinātniskajām institūcijām, kuras saņēmušas pozitīvu novērtējumu Starptautiskajā zinātnisko institūciju darbības novērtējumā, ir pienākums izstrādāt savas institucionālās attīstības stratēģijas, ņemot vērā novērtējuma rekomendācijas. Savukārt negatīvu vērtējumu saņēmušās zinātniskās institūcijas apsver iespējas vidējā termiņā konsolidēties ar citu zinātnisko institūciju MK apstiprināts informatīvais ziņojums "Zinātnes un augstākās izglītības finansējuma sasaiste ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem (2022), kas piedāvā sasaisti starp novērtējuma rezultātiem un pētniecības un attīstības finansēšanas instrumentiem. Šis jautājums ir cieši saistīts arī ar jauno zinātnes bāzes finansēšanas modeli. Jaunais zinātnes bāzes finansēšanas modelis atrodams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/zinatnes-un-augstakas-izglitibas-finansejuma-sasaiste-ar-zinatnisko-instituciju-starptautiska-novertejuma-rezultatiem. 6. attiecīgā gadījumā darbībām, kas atbalsta rūpniecības pārkārtošanos. 6. kritērija izpildi pamato šādi aspekti: - Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu pieeju aprakstīta Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.sadaļā "Viedās specializācijas stratēģija", bet pētniecības un inovāciju pienesums klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas attīstībai 4.sadaļā "Politikas rīcības virzieni un uzdevumi". - Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP) digitalizācija ir noteikta kā viens no ekonomikas transformāciju veicinošiem elementiem (skat. 4.sadaļu "Mērķis, attīstības virzieni un rīcība"). DTP 2021.-2027.gadam pienesuma vērtēšanā tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un finansējuma aplēses. - RIS3 monitorings sniegs iespēju sekot līdzi globalizācijai, jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz klimatneitralitāti, aprites ekonomiku, kas var ietekmēt pārmaiņas mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Sniegtā analīze palīdzēs noteikt, kuras nozares un profesijas saskaras ar globalizāciju, tehnoloģiskām izmaiņām (jo īpaši saistībā ar Industriju 4.0). - Horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" prasības iekļautas programmas SAM atbalstāmo darbību aprakstos. - Praksē nacionālā inovāciju pārvaldības modeļa ietvaros RIS3 vadības grupa iesniegs informāciju Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomei par RIS jomu izaicinājumiem un rezultātiem, jaunu ekosistēmu veidošanās signāliem, kā arī priekšlikumus gada rīcības plāniem, lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz izmaiņām, kas atvieglotu darbības, kuras var ietekmēt rūpniecības restrukturizāciju (P&A&I ceļakartes dokuments) Iesniegtā informācija dos iespēju Inovācijas un pētniecības pārvaldības padomei izvērtēt darbības un to ietekmi uz digitālās pārveides un produktivitātes veicināšanu, kā arī, ja nepieciešams, pieņemt nepieciešamos lēmumus par inovāciju virzienu maiņu, jaunu RIS3 jomu noteikšanu vai jaunu RIS3 ekosistēmu attīstīšanu. Tāpat padziļināta analīze tiks veikt RIS3 monitoringa ziņojumu ietvaros. 7. pasākumiem sadarbības uzlabošanai ar partneriem ārpus attiecīgās dalībvalsts prioritārajās jomās, ko atbalsta ar pārdomātu specializācijas stratēģiju. Pamatojums 7. kritērija izpildei : - Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanā - integrācija starptautiskās vērtības ķēdēs (skat. Nacionālo industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 3.2.1.sadaļu, Programmas 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot un koordinēt starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus katrā RIS3 jomā. - Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam ietver uzdevumus attiecībā uz starptautisko mobilitāti, izcilības piesaisti un sadarbību (6.sadaļas 1.3.rīcības virziens). Attiecīgi 1.1.1SAM plānoti pasākumi starptautiskās sadarbības un līdz ar to arī konkurētspējas veicināšanai RIS3 jomās. P&A sadarbības iespēju plānošana balstās uz katras RIS3 prioritārās jomas padziļinātu analīzi, īpaši uz P&A publiskā sektora kapacitātes analīzi. IZM RIS3 monitoringa procesā ir veikusi padziļinātu katras RIS3 prioritārās jomas pētniecības ekosistēmas darbības un status quo analīzi. Analīzes rezultāti, kā arī PO un biznesa sektora zināšanas ir ņemtas vērā, attīstot katras RIS3 ekosistēmas nākotnes potenciālu RIS3 prioritāro jomu monitoringa ziņojums (LV): https://www.izm.gov.lv/lv/ris3-monitorings-0 Kā viens no galvenajiem aspektiem Programmas tiek izcelta starptautiskā sadarbība. Programma 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus, piedaloties esošās starptautiskās sadarbības platformās. Starptautiskā sadarbība tiks veicināta katrā RIS3 jomā. Digitālo transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk - DTP) ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu pārvaldības un atvēršanas analīze, lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu izvēršanu un Latvijas digitalizācijas attīstību un salāgošanu ar ES vērtībām un standartiem, iekļautos ES datu telpās, veicinātu pārrobežu pakalpojumu attīstību, kā arī, izmantojot Eiropas DIC, veicinātu Latvijas zinātnes un risinājumu izvēršanu ES (skat. DTP 4.3.1. Rīcības virzienu un 4.4.1.rīcības virzienu). Digitalizācijas atbalsta pasākumi plānoti 1.2.2. un 1.3.1.SAM ietvaros 1 MK 10.03.2020 prot. Nr. 10 19. § "Informatīvais ziņojums. Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums"; RIS3 monitorings | Izglītības un zinātnes ministrija (izm.gov.lv) 2 apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra rīkojumu Nr.587
5. pielikums Tematiskais
priekšnosacījums Nr. 13 (4.4.) Kritērijs Nr.1 uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām. Pamatojums: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādņu 2021.-2027.g. galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Pamatnostādnēs identificētie izaicinājumi, risināmie uzdevumi nabadzības un sociālās atstumtības jomā ir balstīti gan uz starptautiski salīdzināmiem apsekojumu datiem (piemēram, EU-SILC, LFS), gan nacionāla līmeņa datiem un pētījumiem, kā arī izmantojot starptautiskus monitoringa instrumentus (skat.2.pielikumu un datu avotus, pamatnostādņu rezultatīvo rādītāju tabulā norādīto saikni ar monitoringa ietvaru). Arī pieejamība sociālajiem pakalpojumiem ir analizēta balstoties uz EU-SILC ad-hoc datiem un administratīvo reģistru/ informācijas sistēmu datiem. Ekonomiskā attīstība, ienākumu pārdale nodokļu politikas ietvaros, pieejama veselības aprūpe un izglītība visā mūža garumā, mobilitātes iespējas un citi faktori ietekmē nabadzības mazināšanu un veicina sociālo iekļaušanu. Piemēram, par bezpajumtniekiem ir identificētās un aktuālākās problēmas: - mājokļa problēma (97%), saskarsmes problēma/konflikti (67%), - nodarbinātība (61%), - atkarības problēma (58%). Sociālo darbinieku, NVA u.c. iesaiste ir palīdzoša un nepieciešama problēmu risināšanā. Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai - paredz veidot agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu un īstenot visaptverošu, integrētu, uz indivīda vajadzībām orientētu profilakses un agrīnās intervences aktivitāšu kopumu bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veselīgai attīstībai un veiksmīgai pašrealizācijai mūža garumā. IAP - rīcības virziena 2.2. "Izglītības vides attīstība" minētais uzdevums nr. 2.2.1. "Stiprināt vispārējās izglītības iestāžu nodrošinājumu ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, mācību vidi un infrastruktūru"; rīcības virziena 3.1. "Institucionāli risinājumi atbalsta nodrošināšanai ikviena izaugsmei" uzdevums nr. 3.1.1. "Nodrošināt iekļaujošas izglītības pieeju visos izglītības līmeņos", minētais uzdevums nr.3.1.2. "Nodrošināt augstas kvalitātes speciālo izglītību"; rīcības virziena 3.2. "Sadarbība un dalīta atbildība ar vietējo kopienu izglītības mērķu sasniegšanai" minētais uzdevums nr. 3.2.2. "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei" sniedz ieguldījumu kvalitatīvas izglītības pieejamības uzlabošanā, tādējādi mazinot ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu un jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam paredzēti atbalsta mehānismi, lai risinātu situāciju ar nepietiekamu pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību. Resocializācijas politikas mērķis ir mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā, tai skaitā aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbinātības jomā). Sabiedrības saliedētības pamatnostādņu 2021-2027.gadam 2.rīcības virziena "Demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums" 2.2.apakšpunkts paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam paredz veidot ģimenēm ar bērniem draudzīgu sabiedrību, kas veicina bērnu un jaunatnes labklājību, veselīgu attīstību un vienlīdzīgas iespējas un veicināt izglītības iestāžu, t.sk. pirmsskolu personāla informētību par bērnu uzvedības īpatnībām un piemērotāko rīcību dažādu saslimšanu un uzvedības traucējumu gadījumā, kā arī attīstīt atbalsta dienestu gan izglītības iestāžu personālam, gan bērniem un viņu vecākiem, kur vērsties pēc palīdzības, lai neatkarīgi no bērna īpašajām individuālajām vajadzībām nodrošinātu atbilstošas pirmsskolas izglītības pieejamību un sociālo iekļaušanos, kā arī pilnveidot speciālistu zināšanu un prasmes bērnu attīstības vajadzību jautājumos. Pamatnostādnes aptver virkni šobrīd aktuālu, horizontāli un pārnozariski risināmu, jaunu attīstības virzienu bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas jomā, kā piemēram, bērnu un jauniešu attīstības vajadzību nodrošināšana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas izveide, veselība, izglītība, psiholoģiskā un emocionālā labklājība viņu izaugsmes ceļā, jauniešu līdzdalības veicināšana, bērnu tiesību aizsardzības un uzraudzības sistēmas pilnveidošana, darba ar jaunatni sistēmas attīstība. Izvirzītie rīcības virzieni un uzdevumi attiecināmi uz plašu personu loku, proti, visiem bērniem, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma tvērumam, jauniešiem no 13 līdz 25 gadiem, atbilstoši Jaunatnes likumam, kā arī viņu ģimenēm. Kritērijs Nr. 2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem. Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām, t.sk. palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību,, arī reģionos, uzlabot tehnisko palīglīdzekļu klāstu, stiprināt sociālā darba nozīmi, arī ieviešot jauno pieeju sociālajam darbam ģimenēm ar bērniem, tai skaitā, nostiprinot ģimenes asistenta pakalpojumu, uzlabot atbalstu personām pārejas posmā no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi; attīstīt uz personu ar FT vajadzībām mērķētu atbalsta pasākumu sistēmu, pārskatīt invaliditātes noteikšanas sistēmu, izstrādāt priekšlikumus kvalitātes un cenas ziņā pieejamu mājokļu nodrošināšanai nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, iedzīvotājiem krīzes situācijās, iedzīvotājiem reģionālās mobilitātes veicināšanai, attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti. Plāna minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību. Plāna ietvaros paredzēts normatīvajos aktos nostiprināt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodoloģiju, pārskatīt (palielināt) minimālos ienākumu sliekšņus katru gadu no 2023.gada 1.janvāra un sagatavot priekšlikumus minimālo pensiju finansēšanas principu un politikas maiņai. Minētie pasākumi attiecas uz šādām iedzīvotāju grupām: garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmējiem, trūcīgām mājsaimniecībām, maznodrošinātām mājsaimniecībām, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Kritērijs Nr. 3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā. Ar MK rīkojumu 01.09.2021., Nr.616 apstiprinātas Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, kuru rīcības virzienā - Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū - paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām: • palielinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem un pilngadīgām personām ar FT, t.sk. GRT vai multiplu traucējumu gadījumā, vecāka gada gājuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci, un sniegt atbalstu viņu ģimenes locekļiem, veicinot starpnozaru un multidisciplināru pieeju sociālajā aprūpē; • paaugstinot pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem FT ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi; • veidojot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem; • attīstot atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem; • ieviešot individuālā budžeta pieeju sociālo pakalpojumu sniegšanā noteiktām mērķa grupām, īpaši bērniem; • attīstot sociālās inovācijas, t.sk., digitālus un tehnoloģiskus risinājumus, sociālo pakalpojumu sniegšanā. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts un 2022.gada 30.martā MK apstiprināts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam. Kritērijs Nr. 4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas sastāvā ir pārstāvji no nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts policijas, kā arī sociālie partneri. Komitejas ietvaros tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju valstī, sniegti priekšlikumi politikas plānošanas dokumentu un izstrādei un pilnveidošanai sociālās iekļaušanas politikas jomā, notiek informācijas apmaiņa par aktuālo sociālās iekļaušanas jomā, piemēram, aktuālajiem statistikas datiem, jaunajām likumdošanas iniciatīvām dažādās nozarēs, labās prakses piemēriem. Sociālie partneri un NVO tiek aicināti paust viedokli, priekšlikumus, iebildumus par konkrētiem politikas plānošanas dokumentiem un plānotām rīcībpolitiku iniciatīvām. Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja ir konsultatīva institūcija. Papildus nacionāla līmeņa politikas plānošanas dokumentu izvērtēšanai tā konsultatīvi uzrauga arī Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijā esošām personām" 9.2.1.2.pasākuma "Iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros izstrādājamo: - nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumu; - zinātnisko pētījumu par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū; - metodoloģijas izstrādi iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācijas īstenošanai. Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sastāvā ir pārstāvji no
nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.
Sociālo pakalpojumu attīstības padome ir koleģiāla, konsultatīva
un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai sekmētu sociālo
pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Padome izvērtē
ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās
problēmas un izstrādā priekšlikumus to risināšanai, sniedz
atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldībām un citām
iesaistītajām institūcijām sociālo pakalpojumu attīstībā un
deinstitucionalizācijas procesu īstenošanā atbilstoši savai
darbības jomai (kompetencei), kā arī uzrauga
deinstitucionalizācijas projektu ieviešanu, t.sk. apstiprina
plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānus. Padomes sēdēs
ir vairākkārtīgi izskatīts projekts Sociālās aizsardzības un
darba tirgus politikas pamatnostādnēm Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam (turpmāk - plāns) ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī. Plāns ir izstrādāts atbilstoši ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam un ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2017. gada rekomendācijām Latvijai pieejamības jomā1. Plāns vienkopus strukturēti parāda sabiedrībai valsts virzību uz pieejamas vides nodrošināšanu un apņemšanos īstenot starptautiski uzņemtās saistības. Plāna izstrāde notika sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām (SM, VARAM, IZM, EM, BVKB), kā arī ar Invalīdu un viņu draugu apvienību "Apeirons", Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju SUSTENTO, kā arī notika sabiedriskā apspriešana Par Plāna īstenošanu 2022.gada 2.pusgadā tiks sagatavots informatīvais ziņojums Ministru kabinetam par plāna izpildi. Jauni uzdevumi un pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīkojums Nr.577), kur 4. rīcības virziens ir "Vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšana", kas paredz pasākumus, kas sekmē sabiedriskā transporta, ēku (tostarp privāto mājokļu), informācijas un vēlēšanu procesa piekļūstamību, starptautisko saistību pārņemšanu, kā arī Plāna pasākumi, kas ir vērsti uz izpratnes veicināšanu par vides un pakalpojumu piekļūstamības nozīmi, lai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem būtu iespēja saņemt savām vajadzībām un iespējas atbilstošu pakalpojumus dažādās jomās. Sociālā darba speciālistu sadarbības padome (turpmāk - SDSSP) ir konsultatīva institūcija, kura izveidota, lai veicinātu profesionāla sociālā darba attīstību, sociālā darba speciālistu izglītošanu un nodrošinājumu, tādējādi sekmējot sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu sociālā darba politikas veidošanā. SDSSP sastāvā ir plaši pārstāvētas sociālā darba jomas vadošās NVO, izglītības iestādes, kā arī ar jomu saistītās valsts un pašvaldību iestādes: Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācija, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, Latvijas Kristīgā akadēmija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments; Baltijas Starptautiskās akadēmija; Rīgas domes Labklājības departaments; Valmieras pilsētas Sociālo lietu pārvalde; Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija; Sociālo darbinieku biedrība; Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte; Rīgas 1.slimnīcas Hronisko slimnieku īslaicīgās aprūpes nodaļa; Latvijas Pašvaldību savienība; Liepājas Universitātes Pedagoģijas un sociālā darba fakultāte; Rīgas Stradiņa Universitātes Labklājības un sociālā darba katedra. 1 ANO Cilvēku ar invaliditāti komitejas rekomendācijas Latvijai, pieejams: http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/rekomendacijas_lv_fin_060218.pdf (skatīts 10.06.2018.)
6. pielikums Tematiskais priekšnosacījums Nr. 15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā" I kritērijs (apraksts attiecināms arī uz II un III kritēriju) Stratēģiskais satvars veselības jomā nacionālā un reģionālā līmenī ir ieviests ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"1: o Primāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošana noteikta noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4.sadaļā un 11.pielikumā nosakot ģimenes ārstu pakalpojumu klāsta pārklājuma teritorijas t.sk: o sekundāro ambulatoro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1.2, 3.5., 3.6., 3.7., 3.8. un 3.11.sadaļās, kā arī 5. un 12.pielikumā noteiktas SAVA pakalpojumu plānošanas teritorijas un pakalpojumu veidu minimālais nodrošinājums, o stacionāro pakalpojumu plānošana noteikta 3.1., 3.6., 3.9., 3.10., 3.11. un 3.12.sadaļās, kā arī 6.pielikumā noteikts katras ārstniecības iestādes sniedzamais pakalpojumu klāsts (kartējums) Infrastruktūras investīciju prioritātes attiecībā uz veselības jomas ilgtspējīgu attīstību tiks ietvertas Veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras investīciju stratēģijā 2021.-2029.gadam, nosakot infrastruktūras ieguldījumus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (tiks ietverts slimnīcu kartējums, kas nodrošinās slimnīcu tīkla reformas turpinājumu, t.sk. ņemot vērā veikto slimnīcu līmeņu izvērtējumu). Lai noteiktu stratēģiskos rīcības virzienus ir izstrādātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuru izstrādē veikta esošā VA sistēmas analīze, t.sk. ņemtas vērā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros izstrādātās Pasaules Bankas veselības tīklu attīstības vadlīnijas. Sabiedrības veselības politikas mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz pasākumu kopumu, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, attiecīgi nosakot 5 stratēģiskos rīcības virzienus: 1) Veselīgs un aktīvs dzīvesveids; 2) Infekcijas izplatības mazināšana; 3) Veselības aprūpes pakalpojumi (ambulatori, stacionāri, tarifi, zāles); 4) Cilvēkresursi; 5) Veselības aprūpes ilgtspēja, pārvaldības stiprināšana, efektīva veselības aprūpes resursu izmantošana. Situācijas analīze un plānotie rīcības virzieni ilgtermiņa aprūpes jomā ir ietverti Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616). Attiecībā uz cilvēkresursu attīstību šobrīd tiek īstenota 2014.gadā veiktā Pasaules bankas izvērtējumā par veselības aprūpes nozari Latvijā izteiktajās rekomendācijās minēto pasākumu ieviešana, kuras attiecībā uz cilvēkresursiem iestrādātas 2017.gada konceptuālajā ziņojumā "Par veselības aprūpes sistēmas reformu", t.sk. tiek veiktas reformas, lai nodrošinātu konceptuālā ziņojuma 2.pielikumā plānoto VA aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo cilvēkresursu skaita sasniegšanu laika periodam līdz 2025.gadam. Cilvēkresursu attīstības reformas īstenošanai, piesaistot papildu valsts budžeta, ES fondu un AF plāna, kā arī Tehniskā atbalsta instrumenta projekta līdzekļus, tiks īstenota virkne pasākumu, kas ļaus nodrošināt pasākumus mediķu izglītošanai, piesaistei darba nozarē un ārstniecības personu atalgojuma sistēmas attīstībai. Lai stratēģiski un ilgtermiņā risinātu ar cilvēkresursu attīstību saistītos izaicinājumus un turpinātu pilnveidot saskaņā ar konceptuālo ziņojumu uzsāktās reformas, paredzēts izstrādāt Cilvēkresursu attīstības stratēģiju (iekļaujot kartējumu, kuras izstrādes termiņš ir 30.06.2023). Veselības nozares cilvēkresursu stratēģija 2021.-2027.gadam reaģējot uz ilgstošo veselības nozares cilvēkresursu trūkumu turpmākajiem 7 gadiem tiks balstīta mērķtiecīgā jau uzsākto pasākumu turpināšanā, tas nozīmē gan attiecībā uz atalgojuma nodrošinājumu, gan medicīnas pamatstudiju un rezidentūras vietu skaita nodrošināšanu atbilstoši pieprasījumam, gan piesaistes un noturēšanas pasākumus (veicināt absolventu nonākšanu veselības darba tirgū, racionalizēt māsu izglītību, īstenot mentoringa programmas u.c.), kā arī plānots īstenot cilvēkresursu datu bāzes pilnveidošanu un veidot ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu, lai mediķiem nodrošinātu pieejamus un kvalitatīvus profesionālās pilnveides pasākumus. II kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616) viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts • Palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām; • Nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu pieejamību reģionos, nosakot iedzīvotājiem obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu veidus novadu un valsts pilsētu pašvaldībās un tā ieviešanas nosacījumus; • Uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem; • Veicināt personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, vienlaikus uzlabojot institucionālās aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, ir plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Tiek plānots, ka obligāti ikvienā pašvaldībā samērīgā termiņā un veidā ir jānodrošina sociālais darbs dažādām mērķa grupām, kā arī šādi sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sadalījumā pa mērķa grupām: Bērniem ar invaliditāti: • aprūpes mājās pakalpojums (tai skaitā, Invaliditātes likumā noteiktais aprūpes pakalpojums bērniem); • dienas aprūpes centra (prioritāri 16-18 gadus veciem bērniem, kuri nav iekļauti izglītības procesā) pakalpojums; • atelpas brīža pakalpojums (institūcijā vai dzīvesvietā). Pilngadīgām personām ar smagiem FT (t.sk. ar invaliditāti): • aprūpes mājās pakalpojums; • dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar GRT; • grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar GRT; • specializētās darbnīcas pakalpojums personām ar smagiem FT; • atelpas brīža pakalpojums. Pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. personām ar demenci • aprūpes mājās pakalpojums. Augstākminētais obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts tiek ņemts par pamatu, plānojot turpmākos ieguldījumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā. Būtiskākais pamatprincips ir nodrošināt aprūpes mājas, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu un grupu māju (dzīvokļu) pieejamību visās Latvijas pašvaldībās. Pēc DI ERAF projektu pabeigšanas pašvaldībās nebūs izveidota šāda sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūra: dienas aprūpes centri - 6 pašvaldībās, specializētās darbnīcas - 18 pašvaldībās, grupu mājas (dzīvokļi) - 13 pašvaldībās. Ņemot vērā DI ERAF projektu pieredzi, vidējais klientu vietu skaits dienas aprūpes centros ir 17 klientu vietas, grupu mājās (dzīvokļos) - 12 klientu vietas, specializētajās darbnīcās - 15 klientu vietas. Līdz ar to, lai katrā pašvaldībā būtu vismaz viens dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļu pakalpojumu sniedzējs, ir jāizveido 37 sociālo pakalpojumu sniedzēji ar 528 klientu vietām. Papildus ir jāņem vērā, ka daļā pašvaldību būs nepieciešami vairāk par vienu konkrētā veida pakalpojumu sniedzēju, tāpēc iespēja veidot jaunus sociālo pakalpojumu sniedzējus ir jāparedz arī tajās pašvaldībās, kurās jau tiek sniegts konkrētais pakalpojumus, bet mērķa grupas vajadzības ar to netiek pilnībā apmierinātas. Papildus tam būs nepieciešami specifiski uz cilvēku ar ļoti smagu un multiplu traucējumu vajadzībām orientēti dienas aprūpes centri un grupu mājas (dzīvokļi), kā arī dienas aprūpes centri cilvēkiem ar demenci. Tāpat tiks attīstīts aprūpes mājās pakalpojums, tā sniegšanā paredzot gan tehnoloģiju pielietošanu, gan integrētu veselības un sociālo aprūpi. Lai nodrošinātu jūtamu ietekmi uz neatkarīgu dzīvi atbalstošu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību, vienlaikus apzinoties sarežģītos apstākļus, kādos pašvaldībām būs jāpieņem lēmumi par jaunu sociālo pakalpojumu attīstību, un risku, ka pašvaldību ieinteresētība būs zema, tiek plānots, ka obligāti nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāsta nodrošināšanai pašvaldībās, kā arī papildus pakalpojumu attīstībai pašvaldībās, kurās ir liela mērķa grupas koncentrācija, ERAF tipa ieguldījumi būs nepieciešami vismaz 540 klientu vietu izveidei indikatīvi 40 sociālo pakalpojumus sniedzēju infrastruktūrā. Savukārt, īpaši mērķētam atbalstam cilvēkiem ar ļoti smagiem
GRT vai multipliem traucējumiem, ir jānodrošina iespēja vismaz 3
jaunu sociālo pakalpojumu sniedzēju izveidei (indikatīvi 54
klientu vietas).Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir
izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības
plāns Attīstot Sabiedrības veselības pamatnostādnes iezīmētās galvenās prioritārās jomas - sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna veselības (perinatālais un neonatālais periods) aprūpe, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija - visas investīcijas ir vērstas uz šo jomu integrētu attīstību, kas nozīmē, ka tiek attīstīta ne tikai veselības aprūpes infrastruktūra, bet tiek uzlabots arī viss VA pakalpojumu organizācijas process, tostarp cilvēkresursu pieejamība un kvalifikācijas celšana, kvalitātes sistēmas attīstība, prevensija, šajās jomās, padarot VA pakalpojumus pieejamākus un kvalitatīvākus visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai aizsargātu katra indivīda veselību, gan arī palīdzētu ilgāk dzīvot ar labu veselību. Papildus, vēlamies uzsvērt, neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, ieguldījumu intervence (papildus pasākumi) tiks vērsta uz mazāka izsargātām mērķa grupām, piemēram, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarību no vielas un procesiem un grupas, kam draud sociālā atstumtība, vecāki, darba ņēmēji (īpaši vecāka gadagājuma cilvēki), hroniski slimu pacienu vajadzībām, bērniem un jauniešiem, invalīdiem, cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām, u.c. invalīdi, cilvēki ar psihiskām saslimšanām u.c. III kritērijs Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616), kurās kā viens no rīcības virzieniem plānots: Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū. Rīcības virziena ietvaros vidējā termiņā paredzēts: • nodrošināt līdzvērtīgu sociālo pakalpojumu grozu reģionos un pārskatīt sociālo pakalpojumu sniegšanas pieeju un sociālo pakalpojumu saturu atbilstoši mērķa grupu vajadzībām (uz cilvēku centrēta pieeja) un faktiskajām tirgus cenām; • paaugstināt pakalpojumu kvalitāti bērniem ar smagiem FTilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, tuvinot pakalpojuma sniegšanu ģimeniskai videi; • veidot integrētus sociālos pakalpojumus hroniski un nedziedināmi slimiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem; • attīstīt atbalstu, tostarp cilvēkiem ar ļoti smagiem un multipliem FT, cilvēkiem ar demenci, personām paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi un iespējamu vai esošu invaliditāti, t.sk., nodrošinot metodisku un praktisku atbalstu viņu aprūpē iesaistītajiem ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem. Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.gadam (MK 30.03.2022. rīk. Nr.231). Veselības jomā pasākumi, kuru īstenošanai plānots ES fondu atbalsts noteikti saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam uzdevumiem. Īstenojot paredzētos uzdevumus, t.sk. attīstot arī psihiatriskās slimnīcas, tiks attīstīta gan stacionārā, gan ambulatorā aprūpe, kā arī primārā līmeņa aprūpe, mobilie pakalpojumi un mājas aprūpe, kas ir sabiedrībā balstīti pakalpojumi un atbalsta LM īstenotās DI aktivitātes. Tāpat arī saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, bet pirms ieguldījumu veikšanas, tiek plānots izstrādāt VA rīcībpolitikas plānu attiecībā uz ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, attīstību, lai nodrošinātu integrētu pacientu ar hroniskām slimībām slimojošo un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, pakalpojumu attīstību. Integrēta pieeja pakalpojumu attīstībā nodrošinās paralēli ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā arī attiecīgu pakalpojumu apmaksu, cilvēkresursu vajadzību plānošanu un to kvalifikācijas paaugstināšanu, ietverot gan pakalpojuma kvalitātes aspektus, gan attīstot jaunus pakalpojuma modeļus un pieejamā finansējuma ietvaros pilnveidojot pakalpojumu apmaksas sistēmu. Izstrādājot šo rīcībpolitikas ietvaru, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālo jomu pakalpojumiem, nodrošinot vienotu, integrētu ilgtermiņa aprūpes ietvaru. 1 https://likumi.lv/ta/id/301399-veselibas-aprupes-pakalpojumu-organizesanas-un-samaksas-kartiba 2 Sekundāro ambulatoro pakalpojumu atlases procedūra: http://vmnvd.gov.lv/uploads/files/5dbaec5773a30.pdf
7. pielikums Papildus informācija par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam ietvaros plānotajām stratēģiski svarīgajām darbībām (projektiem) 1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" 1.1.1.2. pasākuma ietvaros ir paredzēta pētniecības un inovāciju potenciāla stiprināšana, atbalstot jaunu izcilības centru izveidi vai stiprinot esošos ekselences centrus kā paraugu, lai stimulētu izcilību un jaunus ieguldījumus, kā arī lai atbalstītu pētniecības un inovācijas sistēmu reformas. Šī mērķa sasniegšanai Latvijas zinātnisko institūciju iesniegtajiem Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" (turpmāk - programma "Apvārsnis Eiropa") apakšprogrammas "Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana" TEAMING projektiem, kuri TEAMING otrās kārtas konkursā apstiprināšanas gadījumā iegūs Eiropas Savienības programmas Apvārsnis Eiropa finansējumu, tiks piešķirts līdzfinansējums no 1.1.1.2. pasākuma. Pasākuma mērķis ir veicināt Latvijas pētniecības izcilību RIS3 specializācijas jomās (izveidojot RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centrus) un līdzdalību Eiropas Pētniecības telpā, kā arī Latvijas spēju piedalīties Apvārsnis Eiropa programmā, stiprinot pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu, nodrošinot P&A cilvēkkapitāla attīstību, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju pārnesi, kā arī veicinot sadarbību starp uzņēmējiem un akadēmiskā sektora pārstāvjiem inovāciju attīstīšanā. 1.1.1.2. pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam (turpmāk - ZTAIP), kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas definē zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku laika periodam no 2021.-2027. gadam, nosakot pamatprincipus, mērķi, prioritātes, rīcības virzienus un veicamos uzdevumus un nodrošinot šo politiku pēctecību. ZTAIP 1.2. rīcības virziena "P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai" 1.2.1. uzdevums "Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā" paredz 2021.-2027. gada periodā pētniecības izcilības un inovācijas attīstīšanu īstenot RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros. 1.1.1.2. pasākumam indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 60 900 000 EUR. Līdzfinansētie projekti nodrošina: • atbilstību Latvijas Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem uzdevumiem, īpaši veiconot šādu uzdevumu izpildi: tiks turpināts attīstīt valsts zinātniskos institūtus kā zināšanu un inovāciju centrus, tajos koncentrējot zinātniskās pētniecības kapacitāti, stiprinot pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu un proaktīvi attīstot jaunus zināšanu aprites veidus ar industriju un Eiropas P&A vidi. RIS3 ieviešanas kontekstā tiks nodrošināta nepieciešamā P&A cilvēkkapitāla attīstība, zināšanu, prasmju, kompetenču un tehnoloģiju pārnese. RIS3 specializācijas jomas tiks attīstītas RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros, kuri nodrošinās pētniecības infrastruktūru un resursu koplietošanu un atvērtu pieejamību inovāciju radīšanai, veicinot sadarbību starp uzņēmējdarbības un publisko sektoru pētniecību un inovācijas attīstīšanā. • atbilstību programmas "Apvārsnis Eiropa" komponenta "Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpa" prioritātēm. Abi ERAF līdzfinansējumam līdz šim izvirzītie projekti atbilst programmas Apvārsnis Eiropa komponenta "Dalības paplašināšana un Eiropas Pētniecības telpa" prioritātēm, it īpaši veicinot šādu programmas "Apvārsnis Eiropa" darba programmā noteikto mērķu sasniegšanu: veicinās programmas "Apvārsnis Eiropa" 2. pīlāra ietekmi, sniedzot ieguldījumu visas pamatprogrammas mērķu sasniegšanā, palielinās ģeogrāfisko daudzveidību, palielinās vajadzīgās spējas, lai varētu sekmīgi piedalīties pētniecības un inovācijas procesā, kā arī veicinās pētniecības sadarbības tīklu veidošanu un piekļuvi izcilībai. Sekmīgie projekti veicinās sinerģiju ar Eiropas Inovāciju ekosistēmu un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovācijas kopienām. Turklāt projekti veicinās pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, pastiprinot mijiedarbību starp izglītību un pētniecību un stiprinot sadarbības saites visā Eiropā un atverot Eiropas pētniecības un inovācijas tīklus jauniem dalībniekiem. Tas palīdzēs uzlabot pētniecības vadības spējas "dalības paplašināšanās valstīs" un tālākajos reģionos un atbalstīs valstu politikas reformas, kā arī veicinās Eiropas Pētniecības telpas stratēģisko mērķu sasniegšanu. • atbilstību Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam noteiktajam tvērumam un sniedz ieguldījumu programmas specifisko mērķu sasniegšanā. 2) 1.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" projekts "Datu pārvaldības attīstība, lai nodrošinātu efektīvu datu koplietošanu un nodošanu atkalizmantošanai" Plānotā projekta "Datu pārvaldības attīstība, lai nodrošinātu efektīvu datu koplietošanu un nodošanu atkalizmantošanai" mērķis ir nodrošināt datu koplietošanu valsts pārvaldes ietvaros, t.sk. nodrošinot datu nodošanu komersantiem. Datu aprite, t.sk. datu aprites centralizēta pārvaldība ir noteikta kā 2021.-2027.g. perioda prioritāte, līdz ar to projekts ir uzskatāms par stratēģiski svarīgu projektu. Indikatīvais finansējums, ko plānots novirzīt minētajam projektam ir 14 000 000 EUR. 3) 1.4.1.1.pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība ("pēdējā jūdze")" 1.4.1.1. pasākuma projektu mērķis ir attīstīt tehnoloģiski neitrālus savienojumus, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu un satelīta savienojamību, lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību galalietotājiem ("pēdējā jūdze"), lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Paziņojuma par savienojamību mērķiem. Projektu stratēģiskā nozīme ir pamatota Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021-2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments elektronisko sakaru nozares attīstībai valsts līmenī. Viens no galvenajiem plāna mērķiem ir veicināt pāreju uz platjoslas elektronisko sakaru tīkliem, kas spēj nodrošināt galalietotājiem interneta piekļuves pakalpojumus ar datu pārraides ātrumu vismaz 100 Mbit/s gan pilsētās, gan lauku teritorijās. Būtiska problēma šī mērķa sasniegšanā ir "pēdējās jūdzes" infrastruktūras trūkums, kas spētu nodrošināt interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem, kuri atbilstu Paziņojuma par savienojamību mērķiem reģionālā mērogā un teritorijās ārpus lielākajām pilsētām, tostarp pilsētu tuvējās teritorijās. Ņemot vērā augstās tīkla izbūves izmaksas, elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekama ekonomiskā stimula attīstīt ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus. 1.4.1.1. pasākuma projektiem ir stratēģiska nozīme, jo tie nodrošina sinerģiju starp ES fondu plānošanas periodu 2007-2013 un 2014-2020 investīcijām un investīcijām Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā, un to rezultātiem ir tieša ietekme uz Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021-2027 un ES stratēģisko digitālo mērķu sasniegšanu. Kopējais 1.4.1.1.1. pasākuma budžets ir 8 700 000 EUR. 4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" 2.1.1.1. pasākuma projektu mērķis ir dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu māju, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu. Kā arī veicinot virzību uz nulles enerģijas ēkām un palielinot AER izmantošanu ēkās. Papildus tam, veicinot ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšanu līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tās ir ekonomiski pamatotas. Vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Projektu stratēģiskā nozīme ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt pastiprinātu komunikāciju, lai veicinātu dzīvojamo māju atjaunošanu un energoefektivitātes uzlabošanu. Sabiedrība "Altum" un Ekonomikas ministrija stratēģiski svarīgiem projektiem nodrošinās koordinētas komunikācijas aktivitātes ar Eiropas Komisiju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, tai skaitā Eiropas Komisijas pārstāvju dalību pasākumos, tā pastiprinot projektu nozīmību un svarīgumu. Ekonomikas ministrija pirms 12 gadiem uzsāka kustību "Dzīvo siltāk", apvienojot namu pārvaldnieku, būvmateriālu ražotāju, būvniecības uzņēmumu, finanšu sektora un valsts pārvaldes pārstāvjus kopīgu mērķu sasniegšanai, vienojoties par kopīgu darbu mājokļu atjaunošanas veicināšanai. Šīs kustības ietvaros var tikt identificēti stratēģiski svarīgi projekti dzīvojamo māju energoefektivitātes uzlabošanas programmā. Katru gadu notiek konkurss, kurā tiek izvērtētas un identificētas iepriekšējā gadā atjaunotās energoefektīvākās ēkas. Ar visu informāciju iespējams iepazīties tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Kopējais 2.1.1.1.pasākuma budžets ir 173 218 154 EUR. 5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma" 2.2.3.6.pasākuma īstenošana paredzēta, jo gandrīz 90 % Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti PM2.5 daļiņu iedarbībai līmenī, kas ir augstāks par Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto vērtību 10 µg/m3. Kaut gan biomasas iekārtas ir vienas no lielākajām PM2.5 daļiņu emitētājām, līdz šim atbalsts mājsaimniecību biomasas iekārtu nomaiņām ES fondu programmās nav bijis paredzēts, tādējādi šo investīciju īstenošana ir stratēģiski būtiska. Investīciju mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma (PM2.5 daļiņu, NMGOS un benz(a)pirēna) radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, veicot sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecību sektora dzīvojamās mājās, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām. Prioritāri šāds investīciju atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu pārsniegumi. Pasākumā plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 639 082 EUR. 6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" 2.3.1.2. pasākuma projektu mērķis ir attīstīt multimodālu sabiedriskā transporta tīklu, izmantojot multimodālus mobilitātes punktus, Park&Ride infrastruktūras attīstību (tostarp piemērotu maksas infrastruktūru). Projektu stratēģiskā nozīme ir pamatota Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai valsts līmenī. Pamatnostādņu mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, gudru un ilgtspējīgu mobilitāti par pieņemamu cenu, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošinot virzību uz klimatneitrālu ekonomiku. Mērķa pamatā ir viens no Eiropas Zaļā kursa elementiem - paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu automatizētai un tīklā savienotai multimodālai mobilitātei būs aizvien lielāka nozīme. ES transporta sistēma un infrastruktūra ir jāsagatavo jauniem ilgtspējīgas mobilitātes pakalpojumiem, kas var samazināt sastrēgumus un piesārņojumu, jo īpaši pilsētu teritorijās. Šajā kontekstā Latvijā ir svarīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, kuras kodols ir dzelzceļš, mobilitātes punktu attīstība, vienlaikus kopējā mobilitātē veicinot mikromobilitāti (velosipēdi, t.sk. skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c.). Lai turpinātu pilnveidot transporta infrastruktūru, turpmākajos gados jāparedz Park&Ride infrastruktūras attīstība, kā arī jāveicina mobilitātes punktu attīstība, kas pozitīvi ietekmēs satiksmes plūsmu optimizāciju. Tāpēc 2.3.1.2.pasākuma projektu īstenošanai būs stratēģiski svarīga nozīme Eiropas Zaļā kursa un valsts politikas mērķu sasniegšanā transporta nozarē. Kopējais 2.3.1.2. pasākuma budžets ir 88 701 369 EUR. 7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" 3.1.1.1.pasākuma projekta mērķis ir uzlabot sabiedriskā pasažieru transporta energoefektivitāti, ieguldot līdzekļus esošās un jaunās dzelzceļa infrastruktūras elektrifikācijā TEN-T tīklā. Plānotas investīcijas esošā elektrificētā dzelzceļa tīkla (pasažieru pārvadājumiem) modernizācijā un attīstībā, kā arī elektrificētā dzelzceļa tīkla paplašināšanā Rīgas aglomerācijā maršrutos, kuros pasažieru pārvadājumus pašlaik nodrošina dīzeļvilcieni. 3.1.1.1.pasākuma projekta stratēģiskā nozīme ir pamatota Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai valsts līmenī. Pamatnostādņu mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, gudru un ilgtspējīgu mobilitāti, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošinot virzību uz klimatneitrālu ekonomiku, kura pamatā ir viens no Eiropas Zaļā kursa elementiem - paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti. Latvijas dzelzceļa tīkla zemais elektrifikācijas līmenis ir būtisks izaicinājums šī mērķa sasniegšanā un dzelzceļa tīkla elektrifikācija ir noteikts kā viens no uzdevumiem Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021-2027, kā arī tam ir svarīga loma Zaļā kursa mērķu sasniegšanā, nodrošinot videi draudzīgāku transportu. 3.1.1.1. pasākuma projekta īstenošana tādējādi būs stratēģiski nozīmīgs solis Zaļā kursa un valsts politikas mērķu sasniegšanā attiecībā uz dzelzceļa tīkla elektrifikāciju. Kopējais 3.1.1.1.pasākuma projekta budžets ir 264 920 521 EUR. 8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" 4.1.1.2. pasākuma projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. 4.1.1.2. pasākuma ietvaros plānotā VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" jaunā B korpusa (turpmāk - PSKUS) attīstības projekta stratēģiskā nozīme ir pamatota un noteikta Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027. gadam" (2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta protokollēmums Nr.36 105.§ (22-TA-1198)), kā arī informatīvajā ziņojumā "Par VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" jaunā B korpusa attīstību" (2021.gada 7.septembra Ministru kabineta protokollēmums Nr.60 54.§ (TA-1804-IP)). PSKUS ir vadošā Latvijas Universitātes slimnīca Latvijā, kuras galvenie darbības virzieni ir sekundāra un terciāra līmeņa ambulatora un stacionāra ārstniecība (neatliekamā un plānveida), studentu un rezidentu apmācība, veselības aprūpes speciālistu tālākizglītība, kā arī zinātniskā un pētnieciskā darbība. PSKUS tiek nodrošināta ne tikai ikdienas medicīniskā, tostarp neatliekamā palīdzība 26 dažādos ārstnieciskajos profilos, bet arī unikāli ārstnieciskie pakalpojumi kas nav pieejami citās medicīnas iestādēs, tādās medicīnas nozarēs kā kardioloģija, kardioķirurģija, orgānu transplantācija, endovazālā asinsvadu ķirurģija, aroda un radiācijas medicīna, grūtnieču patoloģijas un mutes, sejas un žokļu ķirurģija. Papildu PSKUS nodrošina arī no reģionālajām ārstniecības iestādēm pārvesto pacientu veselības aprūpi. PSKUS kā augstākā līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde savu nozīmību un lomu veselības aprūpē Latvijā ir lieliski pierādījusi arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, nodrošinot veselības aprūpi, uzņemoties vadošo lomu Covid-19 ārstēšanā, nodrošinot valsts mērogā metodisko, konsultatīvo atbalstu Valsts operatīvajai medicīniskajai komisijai un ārstniecības personām citās Latvijas slimnīcās, piedāvājot risinājumus un daloties pieredzē infekcijas izplatības ierobežošanai, īstenojot sadarbību ar citām, zemāka līmeņa slimnīcām sadarbības teritorijas ietvaros, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu ārstnieciskās palīdzības sniegšanu visiem, tostarp hronisko slimību pacientiem, kā arī sniedzot būtisku ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses jautājumos. Lai nodrošinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem, būtiski ir turpināt plānveidīgu PSKUS infrastruktūras attīstību un nodrošināt B ēkas jaunbūves projekta virzību, tādējādi nodrošinot visa PSKUS kompleksa pilnīgu attīstību koordinētu, efektīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. 4.1.1.2. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 151 185 240 EUR. 9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" 4.1.2.6. pasākuma projekta mērķis ir risināt cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā un panākt, ka pieaug nodarbināto ārstniecības personu īpatsvars valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī notiek līdzsvarota ārstniecības personu paaudžu nomaiņa. 4.1.2.6. pasākuma projekta stratēģiskā nozīme ir
pamatota Sabiedrības veselības pamatnostādnēs Latvijas veselības aprūpes sistēma ilgstoši saskaras ar nepietiekamu cilvēkresursu nodrošinājumu, ko raksturo novecojoša vecuma struktūra un nevienmērīgs reģionālais izvietojums. Ja Latvijā praktizējošo ārstu skaits ir tuvs OECD valstu vidējam rādītājam (Latvijā - 3,3 uz 100 000 iedzīvotājiem, OECD vidēji - 3,6), tad praktizējošo māsu skaits ir kritiski zems - tikai 4.4 uz 1 000 iedzīvotājiem (OECD- 8,8). Kopumā veselības aprūpes sistēmā personāla trūkums ir visās ārstniecības personu profesijās (ārstu palīgi, vecmātes, atsevišķu specialitāšu ārsti, īpaši ģimenes ārsti u.c.), kas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un apdraud veselības aprūpes reformu sekmīgumu. Lai risinātu cilvēkresursu nodrošinājuma problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, 4.1.2.6 pasākuma projekta ietvaros, tiks sniegts atbalsts ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos un īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās. 4.1.2.6. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 6 690 300 EUR. 10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" 4.2.3.1.pasākuma ietvaros atbalsts plānots starpinstitūciju sadarbības un koordinācijas veicināšanai, lai: a) sniegtu individuālu atbalstu izglītojamo mācīšanās atbalstam (priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļautiem izglītojamiem, speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāridarīšanai pakļautiem bērniem u.c.), t.sk. atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai, b) nodrošinātu efektīvu darbu ar reemigrējušiem un imigrantu bērniem, kā arī mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes, citus sabiedrības locekļus, c) nodrošinātu ārpus formālo izglītību (t.sk. interešu izglītību) izglītības iestādē. Atbalsts sniegs ieguldījumu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska mazināšanai, sekmējot bērnu un jauniešu līdzdalību izglītībā un mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē. 4.2.3.1.pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā. Pamatnostādņu 3.2.rīcības virziena " Sadarbība ar vietējo kopienu un dalīta atbildība izglītības mērķu sasniegšanai" 3.2.2.uzdevums "Stiprināt kopienas mēroga sadarbību (pašvaldības ietvaros) indivīda izaugsmei" paredz veicināt pašvaldību un izglītības iestāžu koordinētu starpinstitūciju sadarbību un sadarbību ar vietējo kopienu sociālās atstumtības riska mazināšanā un vienlīdzīgas piekļuves kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai nodrošināšanā. Tāpat pasākuma īstenošana sniegs ieguldījumu IAP 2021-2027 definētā izglītības politikas rezultāta «Ikvienam pieejams atbalsts izaugsmei» rādītāja 2027.gadam sasniegšanai: jaunieši (18-24 gadus veci), kas neturpina izglītību - koprādītājs: 5%; rādītājs grupā ar lielāko jauniešu proporciju, kas neturpina izglītību (vīrieši, kas dzīvo laukos):10%. 4.2.3.1. pasākumam indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 23 490 000 EUR. 11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" 4.2.4.2.pasākuma ievaros plānots atbalsts pieaugušajiem nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, tostarp individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, kā arī mācību šķēršļu pārvarēšanai. Atbalsts paredzēts arī elastīga mācību piedāvājuma attīstībai, pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā ar nodarbināto testēšanai un sertifikācijai. Līdzfinansētais pasākuma projekts sniegs ieguldījumu ilgtspējīgas pieaugušo izglītības sistēmas attīstībai un nodrošinās kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu. Plānotie ieguldījumi veicinās mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti. 4.2.4.2.pasākuma stratēģiskā nozīme ir pamatota Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā. Pamatnostādņu 3.3.rīcības virziena "Pieaugušo izglītības attīstība" 3.3.1. uzdevums "Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu" paredz nodrošināt individualizētu un elastīgu pieaugušo izglītības piedāvājumu un sniegt atbalstu dalības šķēršļu mazināšanai. Tāpat pasākuma īstenošana sniegs būtisku pienesumu izglītības politikas rezultāta «kvalitatīva un mūsdienīga izglītība» rādītāju 2027.gadam sasniegšanai: - pieaugušo dalības izglītībā palielināšana, jo īpaši iedzīvotāju grupām, kas mazāk iesaistās mācībās. Pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā, īpatsvaru 2027.gadā paredzēts palielināt līdz 12%. Saskaņā ar Eurostat 2019.gada datiem, iespējamība, ka pieaugušie Latvijā regulāri atjaunina savas zināšanas un prasmes, iesaistoties pieaugušo izglītībā, ir mazāka nekā vidēji ES. Tikai 7,4 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem Latvijā pēdējo četru nedēļu laikā ir iesaistījušies mācībās. Kaut arī salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu dalība palielinājusies no 5,6 % 2014. gadā līdz 7,4 % (2019. gadā), tā joprojām ir zemāka par ES vidējo līmeni - 11,3 %. - digitālo prasmju pilnveide 16-74 g.v.: vismaz pamata līmeņa digitālās prasmes (DESI indekss) -70%. 4.2.4.2. pasākumam indikatīvi plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 34 623 466 EUR. 12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" 4.3.3.3. pasākuma ietvaros plānots pilnveidot sociālās uzņēmējdarbības vidi Latvijā un sniegt atbalstu esošajiem un potenciālajiem sociālajiem uzņēmumiem, kas saskaņā ar Sociālā uzņēmuma likumā definētajiem mērķiem veicina sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmē sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību. Kopš 2018.gada Latvijā ir izveidots sociālās uzņēmējdarbības tiesiskais ietvars un ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt sociālās atstumtības riskam pakļauto mērķa grupu, tostarp bezdarbnieku, tai skaitā nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku, iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma projekts "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" ir devis būtisku ieguldījumu sociālo uzņēmumu atbalstam, tai skaitā, nodrošinot konsultējošus, izglītojošus, motivējošus, kā arī finansiāli atbalstošus (granta veidā) pasākumus. ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda 4.3.3.3. pasākuma ietvaros plānots turpināt sniegt atbalstu sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības veicējiem, lai nodrošinātu pēctecību iesāktajām aktivitātēm un sekmētu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas attīstību un ilgtspēju kopumā. 4.3.3.3. pasākuma ietvaros tiks veikts izglītojošais un skaidrojošais darbs, stiprināta sociālo uzņēmumu veiktspēju (mācības, konsultācijas, mentorings, granti), informēta sabiedrība un publiskais/privātais sektors par sociālās uzņēmējdarbības nozīmi un labvēlīgo ietekmi. Pēdējos gados notiekošās pārmaiņas ekonomikā un darba tirgū ietekmē arī sociālās uzņēmējdarbības jomu un rada daudz izaicinājumu, tāpēc nepieciešams turpmāks atbalsts sociālās uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un nostiprināšanai. Lai arī sociālā uzņēmējdarbība ir salīdzinoši jauna politika, tā uzskatāma par neatņemamu Eiropas daudzveidīgās sociālās tirgus ekonomikas sastāvdaļu, un tā sekmē sociālo atbildību, sociālo kohēziju un sociālo iekļaušanu. Vienlaikus, sociālie uzņēmumi var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot inovatīvus risinājumus. Turklāt, 2021.gada 9.decembrī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Sociālās ekonomikas rīcības plānu, kura mērķis ir atbalstīt sociālās ekonomikas attīstību, veicināt sociālās inovācijas un mazināt sociālo nevienlīdzību. Minētie mērķi ir aktuāli sociālās uzņēmējdarbībai jomā arī Latvijā, tāpēc 4.3.3.3. pasākums ir stratēģiski svarīgs, lai nostiprinātu sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā. 4.3.3.3. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 000 000 EUR. 13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" Atbalsts DI turpināšanai ir nozarei būtisks, jo nepieciešams turpināt pāreju no institucionālās aprūpes uz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā veidojot jaunu vai attīstot esošo pakalpojumu infrastruktūru un sniedzot atbalstu esošiem vai jaunizveidotiem pakalpojumu sniedzējiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai mērķa grupas personām. 4.3.5.1.pasākumu plānots īstenot trīs kārtās - 1.kārtā ar šķērsfinansējumu tiks nodrošināta 540 jaunu pakalpojumu sniegšanas vietu izveide vai esošo pakalpojumu sniegšanas vietu labiekārtošana, kā arī secīga pakalpojumu sniegšana jaunizveidotajā infrastruktūrā. 2. kārtā tiks nodrošināts atbalsts sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai mērķa grupas personām jau esošā pakalpojumu infrastruktūrā vai tiks sniegti tādi pakalpojumi, kur infrastruktūra nav nepieciešama. 3.kārtā tiks sniegti pakalpojumi 4.3.1.5. pasākumu ietvaros izveidotajā pakalpojumu infrastruktūrā personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. 4.3.5.1. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 76 874 615 EUR. 14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" Atbalsts sociālajām inovācijām ir stratēģiski svarīgs sociālo pakalpojumu jomā, jo tiks nodrošinātas inovatīvas un uz pierādījumiem balstītas pieejas esošos vai jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanā mērķa grupas personām. 4.4.1.1.pasākuma finansējuma saņēmējs būs Sabiedrības integrācijas fonds, kurš organizēs sociālo inovāciju ideju konkursu un vēlāk organizēs arī atbalsta sociālo inovāciju īstenošanai piekrišanu un uzraudzību. Paredzēts, ka sociālās inovācijas varēs pieteikt gan pašvaldības, gan NVO, gan citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Sociālās inovācijas īstenošanas posmā paredzēta arī pilotprojektu īstenošana, sniedzot atbalsta pakalpojumus mērķa grupas personām. 4.4.1.1.pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 21 000 000 EUR. 15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" Atbalsts unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanai ir stratēģiski svarīgs, lai attīstītu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra kultūras mantojuma vērtību saglabāšanu un attīstību atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ietvertajai vīzijai, kas paredz, ka 2030.gadā Rīga būs nozīmīgs Eiropas kultūras centrs, izvirzot Latvijas kultūras telpas attīstību kā vienu no prioritātēm un uzsverot, ka kultūras telpa vieno un saliedē sabiedrību jaunu ekonomisku, sociālu un kultūras vērtību radīšanai, kuras novērtē un pazīst arī pasaulē. Padarot nacionālo kultūru atpazīstamāku starptautiskā mērogā, tiek veidots gan ekonomiskais ieguvums, gan sniegts pienesums Latvijas tēla veidošanā starptautiskajā vidē un kultūras diplomātijas attīstībā. Pasākuma mērķis - nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, kā rezultātā tiks nodrošināta unikāla kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīva izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā, vienlaikus ievērojot iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus ES finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. Kultūras objektu atjaunošana skatāma plašākā kontekstā iekļaujot saistītas infrastruktūras un publiskās ārtelpas uzlabojumus. Būtiska ir Rīgas viduslaiku apbūves teritorijas revitalizācija ar vides pieejamības uzlabošanu un atraktīvas pilsētvides veidošanu, sekmējot sabiedrisko aktivitāšu norisi un jaunu kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstību, kas veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti, tādējādi nodrošinot kultūrvēsturiski vērtīgās apbūves atjaunošanu un unikālās ainavas saglabāšanu. 5.1.1.5.pasākuma plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 712 500EUR.
8. pielikums TAISNĪGAS PĀRKĀRTOŠANĀS TERITORIĀLAIS PLĀNS Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Rīga, 2022 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI UN TERMINI
1. PĀRKĀRTOŠANĀS PROCESA IZKLĀSTS UN VISNELABVĒLĪGĀK SKARTO TERITORIJU NOTEIKŠANA LATVIJĀ
2. PĀRKĀRTOŠANĀS GRŪTĪBU NOVĒRTĒJUMS PAR KATRU TERITORIJU (REĢIONU) 2.1. Novērtējums par pārkārtošanās procesa uz klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi
2.2. Attīstības vajadzības un mērķi līdz 2030.gadam, lai līdz 2050.gadam panāktu klimatneitrālu Savienības ekonomiku
2.3. Atbilstība citām attiecīgajām nacionālajām, reģionālajām vai teritoriālajām stratēģijām un plāniem
2.4. Paredzēto darbību veidi
3. PĀRVALDĪBAS MEHĀNISMI
3.1. Partnerība
3.2. Pārraudzība un izvērtēšana
3.3. Koordinācijas un pārraudzības struktūra/struktūras
4. PROGRAMMĀM RAKSTURĪGIE IZNĀKUMA VAI REZULTĀTU RĀDĪTĀJI Atsauce: 12. panta 1. punkts (Kopējos iznākuma un rezultātu rādītājus, kas norādīti III pielikumā, un, ja tas ir pienācīgi pamatots taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā, programmai raksturīgos iznākuma un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] [16. panta 1. punkta otrās daļas a) punktu], [22. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu] un [42. panta 2. punkta b) apakšpunktu]).
PIELIKUMI 1. pielikums. Stratēģijas61 rezultatīvie rādītāji
* mērķis uzskatīts par izpildītu, ja novirze ir ±5% 2. pielikums. Latvijas klimatneitralitātes nacionālie mērķi līdz 2050.gadam saskaņā ar Stratēģiju
3. pielikums. Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi līdz 2030. gadam saskaņā ar NEKP
4. pielikums. Izmaiņas SEG emisijās pa nozarēm bāzes un klimatneitralitātes scenārijos (uz 2030. gadu)
5. pielikums. Emisiju sadalījums Latvijā 2018. gadā pa nozarēm64
6. pielikums. Kūdras resursu izmantošana Latvijā
7. pielikums. SEG emisijas no kūdras sadedzināšanas Latvijā
8. pielikums. Kūdras ieguves procentuālais sadalījums Latvijā
9. pielikums. Kūdras sektora galvenie rādītāji reģionu analīzei
10. pielikums. Nodarbinātības galvenie rādītāji reģionu griezumā, 2020.gada dati74 75
11. pielikums. Enerģijas patēriņš uz IKP un energoefektivitātes uzlabošanai, līdz šim izsniegto ALTUM aizdevumu apjoms uzņēmumiem reģionu griezumā
12. pielikums. Iedzīvotāju skaita izmaiņas reģionos, 2020. gads78
13. pielikums. Rezultātu kopsavilkums par esošās situācijas analīzi reģionos Latvijā sešās jomās<<sup>79
Lai noteiktu teritorijas, kurās gaidāma vislielākā ietekme virzībā uz klimatneitralitāti, veikta esošās situācijas analīze reģionos Latvijā sešās jomās: (1) Demogrāfija; (2) Nodarbinātība; (3) Ekonomika; (4) Infrastruktūra, (5) Enerģētika un (6) Kūdra. Lai izveidotu kopsavilkumu, katrai jomai izvēlēti 2-5 galvenie statistikas rādītāji. Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. 14. pielikums. Reģionu salīdzinājums, pamatojoties uz statistikas apkopojumu80
15. pielikums. SEG emisijas pēc rekultivācijas veida vēsturiskajās kūdras ieguves vietās reģionos
16. pielikums. Ekonomisko un finanšu rādītāju sniegums ekonomikas sektoros, 201982
17. pielikums. Potenciāli ietekmētās darbavietas automatizācijas un produktivitātes pieauguma dēļ Vidzemē un Latgalē87
18. pielikums. Potenciālās ietekmētās darbavietas
19. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Vidzemē
20. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Latgalē
21. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Zemgalē
22. pielikums. Augstskolu/profesionālās izglītības iestāžu un koledžu tīkls Kurzemē
23. pielikums. SEG emisiju samazinājums no vēsturiskajām kūdras ieguves vietām94
24. pielikums. Pārskats par stratēģisko ietvaru nacionālā līmenī
25. pielikums. Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas politikas mērķu galvenie rezultāti saskaņā ar KŪDRA2030
26. pielikums. TPTP plānotie pasākumi un to paredzamais devums klimata pārmaiņu pārkārtošanās ietekmes mazināšanā
27. pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar ES fondu Programmā ietvertajiem pasākumiem
28. pielikums. TPTP plānoto investīciju papildinātība ar Latvijas ANM plānā ietvertajām investīcijām
29. pielikums. Atbalsta saņemšanas nosacījumu piemēri TPM 2. un 3.pīlāra ietvaros
30. pielikums. Atbalstāmo jomu piemēri Latvijā ar TPM 2. un 3. pīlāru
31. pielikums. Ieinteresēto personu/grupu atspoguļojums TPTP izstrādē
32. pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP īstenošanas uzraudzības laikā
33. pielikums. TPTP īstenošanas pārvaldīšanas laikā paredzētās aktivitātes
34. pielikums. TPTP ieviešanas uzraudzības posmi, galvenie uzdevumi un atbildīgās iestādes
35. pielikums. Pārvaldības mehānisms TPTP izstrādes laikā
1 Pieejams: https://ieej.lv/s4kvp 2 Pieejamas: https://ieej.lv/BEep8 3 Pieejamas: https://ieej.lv/i5jeg 4 Pieejamas: https://ieej.lv/t0SEu 5 Pieejama: https://ieej.lv/EqfKE 6 Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. Pieejams: https://ieej.lv/0tg6Q 7 2020.gadā iesniegtās SEG inventarizācijas kopsavilkums (https://ieej.lv/INBdh) 8 EK 2020.gada ziņojums par Latviju, 26.2.2020. SWD(2020) 513 (https://ieej.lv/gtgRR) 9 PwC 4.ziņojums, 15.lpp 10 LVĢMC, Valsts Kūdras fonda materiāli 11 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC 12 MK 14.09.2021. sēdes Nr.61 (46.§) prot. 4.punkts 13 LVĢMC dati 14 EM, Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm (2018) 15 PwC 4.ziņojums,67.lpp 16 PwC 4.ziņojums,67.lpp 17 CSP. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, izmaiņas 18 PwC 4.nodevums, 131.lpp 19 KŪDRA2030, PwC aprēķini 20 KŪDRA2030 21 Preiļu nov. (Riebiņu pag. ciematos: Sīļukalns, Riebiņi, Galēni, Stabulnieki, Silajāņi, Kastīre, Aglonas stacija), Līvānu nov. 22 LIFE REstore Degradēto kūdrāju ilgtspējīgas apsaimniekošanas optimizācijas modelis 23 EM, 2020, NEKP, 105-106.lpp 24 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve (https://ieej.lv/GqsBu) 25 Reporting on Policies and Measures under Article 13 and on Projections under Article 14 of Regulation (EU) No. 525/2013 of the European Parliament and of the Council, Latvia, 2020. 26 PwC dati. 27 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām 28 Par Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam (https://ieej.lv/sy5Aq) 29 NAP2027 (https://pkc.gov.lv/lv/nap2027) 30 https://ieej.lv/sy5Aq 31 https://ieej.lv/IfHb2 32 https://ieej.lv/ruAJo 33 Bez tehniskās palīdzības, piemērojot Regulas Nr. 2021/1060 36.p. 5.daļu 34Atbilstoši vairākiem pētījumiem Baltijā (https://ieej.lv/WPKBO un https://ieej.lv/I4TuE) SEG emisijas no mežiem ar nenosusinātām augsnēm, kas ir dabiska ekosistēma daļai kūdrāju, ir tikpat augstas vai augstākas nekā no nosusinātām augsnēm. apmežošanai palikušā kūdras slāņa biezumam jābūt >30cm, augšējā izmantojamā kūdras slāņa pH>4, bet vidējam gruntsūdens līmenim <35cm zem kūdras virsmas. Lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšanai palikušā kūdras slāņa biezums nav ierobežojošs faktors (var audzēt arī minerālaugsnē) vai jābūt >50cm, pH 3,5-4,5 vai 4,5-5,0, bet gruntsūdens līmenis ir vidēji 50cm vai 35-50cm dziļumā zem kūdras virsmas, pie tam teritorija nedrīkst applūst (LIFE REstore rokasgrāmata "Kūdras ieguves ietekmētu teritoriju atbildīga apsaimniekošana un ilgtspējīga izmantošana") 35 https://ieej.lv/CUeCh 36https://ieej.lv/RnbqB 37 Regula Nr.2021/1229 38 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 39 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 40 TPTP 1. darbība "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" 41 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 42 Mācību programma ietvers atbalstāmā reģiona specifikai un vajadzībām atbilstošus seminārus, darba grupas, konferences, un citus pasākumus pašvaldību un reģionu speciālistu prasmju un zināšanu paaugstināšanai un/vai pār-kvalifikācijai darbam ar klimatneitrālas ekonomikas jautājumiem, veicinot sociālekonomisko seku, kas saistīti ar pāreju uz klimatneitralitāti, mazināšanu. 43 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem 44 TPTP 2. darbība "Reģionālās uzņēmējdarbības attīstība, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" 45 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo. 46 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas. 47 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 48 TPTP 3. darbība "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" 44 Vērtības norādītas indikatīvi, tās tiks precizētas pēc lēmuma par finansējuma sadalījumu pieņemšanas 50 Sākotnējā rādītāja vērtība norādīta saskaņā ar KŪDRA2030 un LKA datiem par vēsturisko kūdras ieguves vietu platībām Latvijas reģionos un aprēķinot TPF ietvaros plānoto rekultivēto platību radītās SEG emisijas pirms rekultivācijas pasākumu veikšanas. Mērķa vērtība 2029. gadam parāda rekultivēto platību CO2 piesaisti pēc pasākumu veikšanas. 51 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu 52 Rādītājs parāda CO2 ietaupījumu 53 Pārvadāto pasažieru skaits ar modernizēto bezemisiju pašvaldības transportu pasažieru pārvadājumiem 54 Mērķa vērtība (2029) veidojas, sākuma vai atskaites vērtībai, kas izriet no 2014-2020. gada ES fondu plānošanas perioda investīcijām projektos pēc veiktajām ES nozīmes dzīvotņu atjaunošanas darbībām faktiskajās platībās (2021. gadā ziņotie dati un kopumā īstenošanā esošajos projektos līdz 2023. gadam), pieskaitot 1. darbības "Dabas resursu ilgtspējīga izmantošana un atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā" ietvaros plānoto sasniedzamo vērtību 1500 ha. 55 Mācību dalībnieku skaits. Pieņemts, ka 10% no visiem iesaistītajiem jauniešiem dažādu iemeslu dēļ mācības nepabeigs un neiegūs kvalifikāciju. 80% no kvalifikāciju ieguvušajiem audzēkņiem sešu mēnešu laikā pēc dalības pārtraukšanas būs nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti. 56 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs). 57 Par visiem iznākuma un rezultātu rādītājiem, kuri attiecas uz dalībniekiem, ir jāziņo. 58 Visi personas dati ir jāsadala pa dzimumiem (sievietes, vīrieši, nebināras personas, saskaņā ar valsts tiesībām). Ja kādus rezultātus iegūt nav iespējams, tad dati, kas attiecas uz minētajiem rezultātiem, nav ne jāvāc, ne jāziņo. Attiecīgā gadījumā kopējos iznākuma rādītājus var ziņot, balstoties uz darbības mērķgrupu. Ja datus ievāc no reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem, dalībvalstis var izmantot valsts definīcijas. 59 Dati, kas paziņoti saistībā ar rādītājiem, ir personas dati saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.) 4. panta 1. punktu. 60 Mācību dalībnieku skaits. Paredzēts, ka dažādu iemeslu dēļ dalību izglītības programmās uzsāk un nepabeidz 10% izglītojamo. No nodarbinātiem, kas ir ieguvuši jaunu kvalifikāciju 40% strādās uzlabotos darba apstākļos. 61 Pieejams: https://ieej.lv/EqfKE 62 Atbilstoši 2019. gadā UNFCCC iesniegtajai SEG inventarizācijai. 63 Indikatīvas aplēses par virzību uz mērķu sasniegšanu atbilstoši 2019. gadā pieejamajiem datiem. 64 2020. gadā iesniegtās siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas kopsavilkums. Pieejams: https://ieej.lv/INBdh 65 Mērķis sasniedzams, nosakot pienākumu degvielas piegādātājiem, kura ietvaros drīkst tikt izmantota modernā biodegviela un/vai biogāze, kas ražota no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, no AER iegūta elektroenerģija, no AER iegūts ūdeņradis, pārstrādāta oglekļa degvielas, kā arī citas biodegvielas vai biomasas degvielas, kas nav ražotas no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem 66 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana 67 Kūdra2030 rezultatīvais rādītājs. Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, tas ir 2032. gadā), kad novērtē, perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni. 68 Homo Ecos projekts "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā", 2015. gads 69 LVĢMC; CSP; PwC aprēķini par 2018. gadu 70 Platība noteikta ņemot vērā biedrības "Homo Ecos" projekta "Latvijas kūdras atradņu datu kvalitātes analīze, ieteikumu sagatavošana to uzlabošanai un izmantošanai valsts stratēģijas pamatdokumentu sagatavošanā" rezultātus 71 LKA dati 2021. gads 72 KŪDRA2030 dati par 2019. gadu (daži uzņēmumi darbojas vairākos reģionos. Kopskaitā 64 uzņēmumi), kopā kūdras ieguvē, t.sk. enerģētiskās 73 CSP. Nodarbināto iedzīvotāju svārstmigrācija, darbvietu skaits, radītā pievienotā un produkcijas vērtība pēc NACE reģionos - Darbības veids (NACE 2.red.), Kūdras ieguve, t.sk. enerģētiskās kūdras. Pieejams: https://ieej.lv/GqsBu 74 CSP. NBA030. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis reģionos (procentos) - Vecuma grupa, Teritoriālā vienība, Rādītāji un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/GgzuJ 75 CSP. DSV040. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa reģionos (eiro) - Bruto/ Neto, Sektors, Teritoriālā vienība un Laika periods. Pieejams: https://ieej.lv/Y2O4J 76 CSP, IKP statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās) [Skatīts 2020. gada novembrī] 77 ALTUM piešķirtie aizdevumi sadalījumā pa plānošanas reģioniem (EUR); 06.2018.-05.2020. 78 CSP, Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos [Skatīts 2022. gada februārī] 76 PwC sniegtā tehniskā atbalsta (2021) 3. ziņojums "Latvijas pārejas process uz klimatneitralitāti" projekta "Support to the preparation of Territorial Just Transition Plan in the Republic of Latvia" ietvaros, kas īstenots sadarbībā ar EK 80 Katra reģiona sniegums izteikts skalā no 0 līdz 1, kur 1 ir tā reģiona sniegums, kura snieguma rādītāji ir visnelabvēlīgākie, un pārējo reģionu sniegums ir izteikts proporcionāli šim rezultātam. PwC 3. ziņojums. 81 Pētījumi, t.sk. Latvijā, norāda, ka nabadzīgās augsnēs pēc nosusināšanas SEG emisijas no augsnes samazinās. 82 Valsts ieņēmumu dienests, nozaru vizualizācija [Skatīts 2021. gada martā] 83 Latvijas Centrālā statistikas birojs, Uzņēmējdarbības rādītāji uzņēmumiem 2005 - 2019 [Skatīts 2021. gada aprīlī] 84 LKA dati 85 Rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana 86 Neiekļauj datus par kodiem 06 un 07, ievērojot datu nepietiekamību 87 PwC 3. nodevuma aprēķini 131.-133.lpp. 88 Dati par 2018. gadu, saskaņā ar PwC 4.nodevuma aprēķiniem, 58.lpp. 89 Pēc EK aplēsēm, uz katru Latvijā vienu kūdrā tieši nodarbināto ir 1,25 netieši nodarbinātas personas citās nozarēs, kas pēc aprēķina veido netieši ietekmētas 41,25 citas darbavietas. Šis rādītājs ir augstāks nekā citās valstīs, iespējams, lielā eksportētās kūdras īpatsvara dēļ, tādējādi radot lielu transporta risinājumu izmantošanu. 90 LKA dati http://www.latvijaskudra.lv/lv/kudra/ieguves_vietas/, VARAM aprēķini balstoties uz CSP datiem par kopējām kūdras nozares darbavietām https://ieej.lv/GqsBu 1934*0,28=541,5 91 Lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības sektoros nodarbinātie uz 1 ha. VARAM aprēķini ņemot vērā 4. sadaļas 1.tabulas rādītāju "Atbalstītā sanētās zemes platība". 92 Aprēķini veikti ņemot vērā 2.tabulas rādītāju r.6.1.1.c "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā" (indikatīvi 287) un r.6.1.1.i "Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie" (indikatīvi 1 170)vērtību summu 93 Skat. 2.tabulas "Rezultātu rādītāji" r.6.1.1.h "Uzņēmumu, kuri guvuši labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, izveidotās darba vietas" rādītāja vērtību 94 VARAM aprēķini sadarbībā ar LVMI Silava un LVĢMC un saskaņā ar Kūdra2030 norādītajām platībām 95 Saskaņā ar ZIZIMM regulā iekļautajiem uzskaites nosacījumiem mitrāju kategorijai (7.3.pants: 2026.-2030. gada periodā visas dalībvalstis uzskaita apsaimniekotos mitrājos radušās emisijas un piesaisti, ko aprēķina, no emisijām un piesaistes, kuras radušās attiecīgajos periodos, atņemot vērtību, kas iegūta, ar pieci reizinot dalībvalsts vidējās gada emisijas un piesaisti, kuras apsaimniekotos mitrājos radušās 2005.-2009. gada bāzes periodā). 96 2017. gada dati (2019. gada SEG inventarizācija). 97 Pēc ZIZIMM regulas nosacījumiem mitrāju emisijas iekļautas uzskaitē no 2026.gada. 98 Indikatīvā vērtība pēc 2019. gada inventarizācijas datiem. Gala vērtība nosakāma perioda beigās pēc jaunākās pieejamās SEG inventarizācija datiem. Saskaņā ar ZIZIMM regulas nosacījumiem atskaitīšanās notiek perioda beigās (+2 gadi statistikas datu pieejamības dēļ, t.i. 2032. gadā), kad novērtē perioda (2026.-2030. g.) SEG emisiju summu pret 2005.-2009. gada vidējo SEG emisiju līmeni.
9. pielikums Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna darbībām pieejamā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma, sasniedzamo rādītāju un atbildības sadalījums
1 Tehniskā palīdzība. 2 Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai. 3 Iznākuma rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. 4 Rezultāta rādītāju vērtības norādītas indikatīvi, rādītāju gala redakcija tiks iekļauta apstiprinātajā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā. 5 Norādīts indikatīvais atlases laiks, ievērojot kopējo Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna saskaņošanas un apstiprināšanas procesu. Vienlaikus plānotais atlases uzsākšanas laiks atkarīgs no Ministru kabineta noteikumu par TPTP pasākumu īstenošanu saskaņošanas procesa ar iesaistītajām institūcijām un to apstiprināšanas Ministru kabinetā. 6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. 7 Hektārs. 8 Reģionālās politikas kopējais iznākuma rādītājs. 9 Izglītības un zinātnes ministrija. 10 Pa vienai mācību programmai katrā no atbalstāmajiem reģioniem. 11 Rezultātus skatīt kumulatīvi. Ir pieļaujams, ka viens speciālists piedalās vairākās aktivitātēs, lai nodrošinātu regulāru zināšanu un prasmju pilnveidošanu, līdz ar to netiek uzskaitīti unikālie dalībnieki. Speciālists var apmeklēt vairākus apmācību pasākumus un katru reizi tiek ieskaitīts kā jauna vērtība (jauns apmeklētājs). 12 Ekonomikas ministrija.
10. pielikums Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2. papildinājums Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Administratīvās kapacitātes ceļakarte Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām (95.pants)
A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)
11. pielikums Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2. papildinājums Kapacitātes stiprināšanas pasākumi - Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas attīstība Savienības ieguldījums, pamatojoties uz finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām (95.pants)
A. Galveno elementu kopsavilkums
B. Sīkāka informācija pa darbības veidiem (aizpilda par katru darbības veidu)
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojumā Nr. 841 "Par Eiropas Savienības kohēzijas ..
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
