Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)"

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Ministru kabineta rīkojums Nr. 754

Rīgā 2022. gada 26. oktobrī (prot. Nr. 54 9. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 250. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 4.0. versijā projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" (turpmāk - projekts) aprakstu un digitalizācijas projekta izmaksas 7 823 226,00 euro apmērā."

2. Papildināt ar 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 4.0. versijā iekļautā projekta konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu). "

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Kultūras ministrs N. Puntulis

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojumu Nr. 780)

Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)
Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekts paredz nodrošināt plašāku Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un ilgtspējīgu tā saglabāšanu, īstenojot kultūras mantojuma digitalizāciju, pilnveidojot darbības procesus un attīstot centralizētu atvērtu informācijas sistēmu platformu.

Projektam ir noteikti šādi mērķi:

1) nodrošināt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu kultūras mantojuma digitalizāciju (turpmāk - M1):

- digitalizējot liela apjoma analogo kultūras mantojuma materiālu, saglabājot digitāli radītos materiālus, kā arī veicot nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un kultūras norišu digitālu fiksēšanu;

2) nodrošināt digitālā kultūras mantojuma vienotu pārvaldību un ilgtermiņa saglabāšanu (turpmāk - M2):

- pārskatot un pilnveidojot digitālā kultūras satura ilgtermiņa saglabāšanas un pārvaldības procesus, ieviešot kompetenču centru modeli, kompetenču centru ieviešanai īstenojot pārresoru sadarbības pieeju. Attīstot vienotu un integrētu satura pārvaldības un saglabāšanas sistēmu, Latvijas kultūras institūcijām tiks radīta iespēja digitālā satura ilgtermiņa saglabāšanai un tā atkalizmantošanai;

3) nodrošināt pēc iespējas plašāku kultūras mantojuma pieejamību digitālajā vidē (turpmāk - M3):

- pārskatot un pilnveidojot satura izplatīšanas procesus un e-pakalpojumus, attīstot tos dažādām satura mērķauditorijām un izveidojot centralizētu un atvērtu informācijas sistēmu platformu, izstrādājot digitālā satura izplatīšanas stratēģiju un pilnveidojot e-pakalpojumu monitoringa sistēmu (auditorijas, intereses, lietojamības parametri).

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projekta plānotos mērķus, ir paredzēts īstenot šādas projekta aktivitātes:

1) kompetenču centra modeļa izveide un ieviešana;

2) digitalizācijas procesu pilnveidošana un standartizēšana;

3) digitālā satura pārvaldības un saglabāšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;

4) digitālā satura izplatīšanas procesu un sistēmu pilnveidošana;

5) kultūras centru aprīkošana ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru;

6) Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija un norišu fiksēšana;

7) autortiesību jautājumu risināšana un satura licencēšanas sistēmas izstrāde.

Projekta īstenošanas gaitā tiks digitalizēti 3 075 000 lappušu teksta materiālu, 117 000 dažādu attēlu un kultūras vērtību aprakstu, tai skaitā kartes, fotogrāfijas, kultūras pieminekļu uzmērījumi un lietu apraksti, 500 000 audiovizuālo materiālu minūšu, kā arī muzeju priekšmeti un nelielā apjomā kultūras pieminekļi, veicot to 3D digitalizāciju. Projekta īstenošanas gaitā atbilstoši darbības procesiem tiks uzlaboti vairāki e-pakalpojumi un tiks radīti jauni e-pakalpojumi dažādām mērķauditorijām.

Projekta rezultāta rādītāji

Nr.	Rādītājs	Mērvienība	Sākotnējā vērtība	Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)	Sasniedzamā vērtība projekta beigās
RR1	Digitalizēti teksta dokumenti¹	lpp.	0	1 500 000	3 075 000
RR2	Digitalizēti attēli¹	vienība	0	56 000	117 000
RR3	Digitalizēti audiomateriāli¹	min.	0	111 500	223 000
RR4	Digitalizēti videomateriāli¹	min.	0	122 500	245 000
RR5	Digitalizēti kinomateriāli¹	min.	0	19 000	37 500
RR6	Digitalizēti muzeju priekšmeti¹	vienība	0	35 000	70 000
RR7	Digitalizēti 3D kultūras pieminekļi¹	vienība	0	5	10
RR8	Digitāli fiksētas kultūras norises¹	vienība	0	25	50
RR9	Digitāli fiksētas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības¹	vienība	0	5	15
RR10	Digitalizētie materiāli pieejami vienotā platformā²	%	0	25	50
RR11	Attīstīta vienota satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma³	skaits	0	1	1
RR12	Izveidots Digitālā kultūras mantojuma kompetenču centrs	skaits	0	0	1
RR13	Pilnveidoti digitālā satura izplatīšanas e-pakalpojumi⁴	skaits	0	1	3
RR14	Integrēta centralizēta atvērta informācijas sistēmu platforma (1. kārta)⁵	skaits	0	1	1
RR15	Autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēma (1. kārta)⁶	skaits	0	1	1
RR16	Ar videosatura izplatīšanas infrastruktūru aprīkoti kultūras centri	skaits	0	9	29
Piezīmes. ¹ Jāņem vērā, ka projekta gaitā ir paredzēta digitalizācijas kritēriju un prioritāšu precizēšana, digitalizējamo materiālu detalizēta apsekošana un digitalizācijas darbu iepirkumi, un tas var atstāt ietekmi uz plānotajiem digitalizācijas apjomiem. ² Digitalizētie materiāli būs padarīti pieejami vienotā platformā līdz projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija - 2. kārta" īstenošanas termiņa beigām, tātad līdz 2022. gada 15. decembrim. ³ Vienotā satura pārvaldības un saglabāšanas sistēma tiks veidota, attīstot Latvijas Nacionālās bibliotēkas DOM sistēmu, papildinot to ar iespēju saņemt datus no citu kultūras institūciju informācijas sistēmām. ⁴ Projekta mērķis nav kopējais e-pakalpojumu skaits, bet gan esošo e-pakalpojumu pārskatīšana un attīstīšana, iespēju robežās veicot konsolidāciju. E-pakalpojumu skaits var tikt precizēts pēc procesu izstrādes un IKT sistēmu arhitektūru izstrādes. ⁵ Integrētā centralizētā atvērtā informācijas sistēma būs jauns satura izplatīšanas risinājums. Neviena no kultūras iestādēs izmantotajām informācijas sistēmām nedod vienotu piekļuvi visu kultūras institūciju digitālajiem resursiem. ⁶ Papildus tiks izveidota autortiesību pārvaldīšanas un satura licencēšanas sistēma, kurā paredzēto funkcionalitāti šobrīd nenodrošina neviena no kultūras institūcijās izmantotajām informācijas sistēmām.

Īstenojot projektu, plānots sasniegt šādus projekta iznākuma rādītājus

Nr.	Iznākuma rādītājs	Mērvienība	Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma)	Sasniedzamā vērtība projekta beigās
IR1	Pilnveidoti darbības procesi¹	skaits	5	15
IR2	Latvijas kultūras mantojuma integrētā platforma (1. kārta)*	skaits	0	1
Piezīme.* Latvijas kultūras mantojuma integrētā platformas funkcionalitāte aptvers gan digitālā kultūras mantojuma pārvaldību un saglabāšanu, gan satura izplatīšanu citām sistēmām un platformām, gan vienotu piekļuvi Latvijas digitālajam kultūras mantojumam tīmeklī jebkuram interesentam, gan atvērto datu publicēšanu atkalizmantošanai.

Projektā tiks attīstīti šādi procesi (IR1)

Nr. p. k.	Procesa nosaukums	Skaidrojums
1.	Papīra materiālu digitalizācija	Analogo papīra materiālu atlase, sagatavošana digitalizācijai un digitalizācija
2.	Video/audiosatura digitalizācija	Analogo video un audiomateriālu atlase, sagatavošana digitalizācijai un digitalizācija
3.	Kinosatura digitalizācija	Analogo kinomateriālu atlase, sagatavošana digitalizācijai un digitalizācija
4.	Priekšmetu digitalizācija	Analogo muzeju priekšmetu un arhitektūras pieminekļu atlase, sagatavošana digitalizācijai, digitalizācija, tai skaitā 3D uzmērījumi
5.	Nemateriālo kultūras vērtību un norišu digitālā fiksēšana	Nemateriālo kultūras vērtību (amati, tradīcijas u. c.) un jaunrades norišu (opera, koncerti, performances u. c.) digitālā fiksēšana (audio, video u. c.), digitālo objektu aprakstīšana
6.	Digitāli radītā satura vākšana	Interneta satura vākšana jeb rasmošana, e-publikāciju, jauno mediju mākslas objektu (web u. c.), programmatūru (spēles u. c.) savākšana
7.	Satura saņemšana no citām institūcijām un bagātināšana	Digitālā satura saņemšana DOM sistēmā, vienota Latvijas digitālā kultūras mantojuma reģistra uzturēšana un pārvaldība, kā arī saņemtā satura bagātināšana, veidojot digitālās kolekcijas vai pievienojot papildu datus
8.	Digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšana	Digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšanas pārvaldība, kas ietver loģisku un fizisku digitālo objektu saglabāšanu (sistēmās, serveros, datu centros) un aizsardzību
9.	Satura izplatīšana citām sistēmām un platformām	Satura izplatīšana projekta partneriem, kultūras iestādēm, kultūras centriem, bibliotēku tīklā, Europeana tīklā
10.	Autortiesību pārvaldība un licencēšana	Digitālā kultūras mantojuma objektu autortiesību pārvaldība, licencēšanas un maksājumu pārvaldība
11.	Satura izplatīšana sabiedrībai	Satura izplatīšana sabiedrībai, nodrošinot brīvu, bezmaksas piekļuvi internetā ar vai bez lietotāju autorizācijas
12.	Atvērto kultūras mantojuma datu izplatīšana atkalizmantošanai	Process aptver atvērto kultūras mantojuma datu pakalpojumu vadību un pārvaldību, ietverot tirgus monitoringu un mērķtiecīgu atvērto datu pakalpojumu radīšanu
13.	Valsts kultūras pieminekļu pārvaldība	Digitālo un publiski pieejamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaites informācijas pārvaldība (vēsturiskās fotogrāfijas, apraksti, ēku uzmērījumi, pētījumi utt.) un objektu statusa pārvaldība
14.	Nemateriālā kultūras mantojuma pārvaldība	Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību (tradicionālā amatniecība, tradīcijas, paražas, spēles mākslas, mutvārdu tradīcijas u. c.) saraksta pārvaldība, kas ietver gan saraksta izveidi, gan regulāru tā papildināšanu un uzturēšanu, tai skaitā meistaru portfolio pārvaldību, informācijas uzkrāšanu (vērtību saglabāšanas plānus, foto un video materiālus u. c.)
15.	Kompetenču centra darbība	Kompetenču centra darbība kā process aptver digitālā kultūras mantojuma nozares stratēģisko un taktisko darbības plānošanu, nozares procesu un resursu pārvaldību un atbalstu dalībniekiem, metodoloģijas izstrādi (vadlīnijas, standarti u. c.), kompetenču veidošanu un izplatīšanu (semināri, mācības), kā arī digitalizācijas pakalpojumu vadību

Projekta gaitā, saskaņojot ar plānoto procesu pilnveidi, tiks attīstīti šādi pakalpojumi

Nr. p. k.	Pakalpojuma nosaukums	Veids	Apraksts	Saistītie procesi
1.	Latvijas kultūras mantojuma integrētā platforma (IR2)	Koplietošanas funkcionalitāte	Koplietošanas funkcionalitāte digitālā kultūras mantojuma pārvaldībai un saglabāšanai, satura izplatīšanai citām sistēmām un platformām. Pakalpojums balstīts uz esošo kultūras jomas informācijas sistēmu (Digitālo objektu pārvaldības sistēma/Digital object management (DOM), Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma (VVAIS), Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma (NMKK), filmas.lv, diva.lv) integrāciju. 1. kārtas projekta ietvaros plānots: 1) izveidot pakalpojuma kopējo arhitektūru; 2) veikt datu integrāciju starp kultūras jomas pamatsistēmām - filmas.lv, diva.lv un DOM -, lai nodrošinātu, ka digitālie objekti tiek ievietoti vienotā digitālo objektu reģistrā	Satura saņemšana no citām institūcijām un bagātināšana (7); digitālo objektu ilgtermiņa saglabāšana (8); satura izplatīšana citām sistēmām un platformām (9); autortiesību pārvaldība un licencēšana (10)
2.	Latvijas kultūras mantojuma digitālā bibliotēka	Publiskais pakalpojums	Nodrošina jebkuram interesentam vienotu piekļuvi Latvijas digitālajam kultūras mantojumam tīmeklī. Pakalpojums balstīts uz LNB un citu kultūras un atmiņas institūciju krājumā esošiem digitālajiem resursiem. Piekļuve tiks nodrošināta atbilstoši autortiesību regulējumam. Pakalpojums nodrošina atvērto datu publicēšanu atkalizmantošanai. 1. kārtas projektā plānots: 1) veikt Satura izplatīšanas sistēmas biznesa procesu analīzi un arhitektūras plānošanu; 2) izveidot Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem veltītu kolekciju; 3) izveidot Rainim un Aspazijai veltītu saistīto datu kolekciju	Satura izplatīšana sabiedrībai (11); atvērto kultūras mantojuma datu izplatīšana atkalizmantošanai (12)
3.	Kultūras pieminekļu informācijas pārvaldība	Publiskais pakalpojums	Pakalpojums nodrošina piekļuvi digitālo un publiski pieejamo valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaites informācijai (vēsturiskās fotogrāfijas, apraksti, ēku uzmērījumi, pētījumi, utt.) un objektu statusa pārvaldībai pieminekļu īpašniekiem, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) darbiniekiem un ikvienam interesentam. Informācijas piekļuves līmenis tiks nodrošināts atšķirīgi dažādām mērķgrupām. 1. kārtas projektā plānots: 1) veikt pakalpojuma plānošanu un izstrādāt sistēmas prasību specifikāciju; 2) izstrādāt sistēmas 1. kārtas funkcionalitāti (valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistra pilnveide, vienota datu modeļa izstrāde, valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzskaites informācijas digitālā kataloga izveide, sistēmas lietotāju ar dažādām piekļuves tiesībām pārvaldības izveide u. c.)	Valsts kultūras pieminekļu pārvaldība (13)
4.	Nemateriālā kultūras mantojuma informācijas pārvaldība	Publiskais pakalpojums	Pakalpojums nodrošina sabiedrībai piekļuvi nemateriālā kultūras mantojuma vērtību (tradicionālā amatniecība, tradīcijas, paražas, spēles mākslas, mutvārdu tradīcijas u. c.) sarakstam, tā pārvaldību un informācijas uzkrāšanu	Nemateriālā kultūras mantojuma pārvaldība (14)

Projekta finansējuma kopējais apmērs ir 7 823 226 euro.

Projekta īstenošanas laiks (mēnešos) ir 48 mēneši.

Projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos saistībā ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem

Latvijas kultūras mantojuma integrētā platforma ir viens no projekta iznākuma rādītājiem, kura izstrāde tiks balstīta uz esošo kultūras jomas informācijas sistēmu - Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas, Valsts vienotās arhīvu informācijas sistēmas, Nacionālās muzeju krājuma kopkataloga sistēmas, filmas.lv un diva.lv - integrāciju, kas ieviestas Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.-2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" projektos "Digitālās bibliotēkas izveide - 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/010), "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/016), "Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/016), Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) pilnveidošana, 2. kārta" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/015), "Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēma" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/021), "Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšana e-vidē" (id. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/004). Latvijas kultūras mantojuma digitālā bibliotēka nodrošinās jebkuram interesentam vienotu piekļuvi Latvijas digitālajam kultūras mantojumam tīmeklī. Pakalpojums tiks balstīts uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas muzeju un citu kultūras institūciju krājumā esošiem digitālajiem resursiem, kuri izveidoti iepriekš minētajos projektos un projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)" īstenošanas rezultātā tiks papildināti ar jaunu digitālo saturu.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

Turpinot kultūras mantojuma digitalizāciju, palielināsies sociālekonomiskais lietderīgums vairākām sabiedrības grupām un veidosies papildu finanšu ietaupījums valsts budžetā.

Paplašinot sabiedrības iespējas iepazīties ar kultūras mantojumu digitālā veidā, turpinās samazināties klientu apkalpošanas laiks saistībā ar materiālu (grāmatu, lietu u. c.) izsniegšanu klientiem. Kā liecina Europeana ietvaros veiktie pētījumi², digitālais saturs piesaista lielāko interesentu skaitu tiešsaites pieejamības dēļ. 2015. gadā kopējais informācijas pieprasījumu skaits LNB sasniedza 200 000.

Pieņemot, ka interesentu skaits palielināsies par 3 % katru gadu un klātienē izsniegto materiālu īpatsvars samazināsies uz pusi, klientu apkalpošana pēc projekta ieviešanas izmaksās par 214 154 euro (2021. gads) gadā mazāk nekā līdz šim.

Kultūras mantojuma digitalizācija, kā rāda iepriekšējā pieredze, labvēlīgi ietekmē vairākas sabiedrības grupas:

1) pētniekus un izglītības iestādes jeb visus tos, kas meklē saturu pētnieciskajām vajadzībām, tai skaitā augstskolu studentus, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamos, pasniedzējus u. c.;

2) komersantus, no digitālā satura veidojot jaunus produktus un pakalpojumus;

3) autorus, kuru darbi tiek digitalizēti un tādējādi plaši pieejami.

Meklējot digitālo saturu internetā, tas ir, neapmeklējot kultūras mantojuma institūcijas klātienē, tiek būtiski samazināts administratīvais slogs, samazinoties klientu laika un finanšu līdzekļu patēriņam. Pieņemot, ka informācijas pieprasījumu skaits turpinās vidēji palielināties par 3 % gadā un tikai katrā otrajā gadījumā klients vērsīsies pie klientu apkalpošanas speciālista, kultūras un atmiņas institūciju klienti gadā ietaupīs vidēji 250 000 euro par transporta izdevumiem, 2 055 682 euro gadā par laika samazinājumu, neapmeklējot bibliotēku, arhīvu un citas iestādes klātienē, bet meklējot un apskatot materiālus internetā (vidēji 6 stundas uz 1 apmeklējumu), neieskaitot izdevumus materiālu kopēšanai, skenēšanai vai izsniegšanai uz datu nesēja, kas vidēji ir 40 000 euro gadā.

Digitālais kultūras mantojums, līdzīgi kā atvērtie dati, ir komersantu biznesa ideju avots, kas nākotnē var izraisīt jaunu komercproduktu izveidi gan Latvijas, gan Eiropas, gan globālajā tirgū. Aprēķināt šo ietekmi pašlaik nav iespējams, taču atvērto datu izmantošanas komercializācija pierādīja, ka datu atkalizmantošana veido acīmredzamu ekonomisko efektu.

Saskaitot visus minētos finanšu un sociāli ekonomiskos ieguvumus, var secināt, ka kopējais efekts pārskata periodā, tai skaitā 10 gadus pēc projekta beigām, veido 30,6 miljonu euro ieguvumu, kas 1,86 reizes pārsniedz projekta investīcijas un darbības (uzturēšanas) izmaksas kopā vairāk nekā 18 miljonu euro apmērā, tai skaitā sagaidāmās projekta 2. kārtas investīcijas 6 000 000 euro apmērā (līdz 2022. gadam) un uzturēšanas izmaksas.

¹ Pilnveidots darbības process - ar IKT palīdzību optimizēti viena vai vairāku darbības procesu posmi un uzlabota publisko pakalpojumu kvalitāte un pieejamība sabiedrībai.

² The value of Europeana. The welfare effects of better access to digital cultural heritage, 2013.

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Ministru kabinets Veids: Numurs: 754Pieņemts: 26.10.2022.Stājas spēkā: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 210, 28.10.2022. OP numurs:

Saistītie dokumenti

Grozītais
Anotācija / tiesību akta projekts

Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids

Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojumā Nr. 780 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 4.0. versija)"

Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) Projekta apraksts (kopsavilkums)

Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)
Projekta apraksts (kopsavilkums)