Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi nr. 17

Rīga 1995. gada 7. janvārī (prot. nr. 3, 1.§)

  

Būvniecības noteikumi

Izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā

 

I. Noteikumos lietotie termini

Apbūve - noteiktā teritorijā izvietotu būvju un inženiertīklu, kā arī labiekārtošanas pasākumu kopums.

Būvatļauja - dokuments, kas apliecina tiesības veikt būvdarbus un kuru izsniedz pagasta vai pilsētas pašvaldība.

Būve - arhitektonisks, tehnisks vai konstruktīvs virszemes, pazemes vai zemūdens darinājums, kā arī attiecīgās tehniskās iekārtas.

Būvekspertīze - atzinuma sniegšana par būvdarbu izpildes, būvizstrādājuma, būviekārtas, būvprojekta dokumentācijas, kā arī būvuzrauga vai būvinspektora slēdziena atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām.

Būveksperts - licencēta fiziska persona, kura valsts, pašvaldības vai būvniecības dalībnieka uzdevumā veic būvekspertīzi.

Būvdarbi - darbi un procesi, kas tiek veikti būvlaukumā (zemes gabalā) būvniecības procesā.

Būvētājs - fiziska vai juridiska persona, kas paša vai būvuzņēmēja spēkiem veic būvniecību un ir juridiski atbildīga par to.

Būviekārta - ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā.

Būvinspekcija - valsts institūcija, kura veic būvniecības valsts kontroli.

Būvinspektors - amatpersona, kura pārstāv valsts intereses būvniecībā un kontrolē likumu un būvnormatīvu ievērošanu būvniecības procesā.

Būvizstrādājums - ikviens materiāls, detaļa vai konstrukcija, kas pastāvīgi vai uz laiku tiek iestrādāta būvē vai kuru paredzēts izmantot būvniecībā.

Būvniecība - visu veidu būvju projektēšanas, būvēšanas, paplašināšanas un atjaunošanas formas, lietojot būvizstrādājumus un būviekārtas.

Būvniecības dalībnieki - fiziskas vai juridiskas personas, kuras ar īpašumu, finansu līdzekļiem vai darbu piedalās būvniecībā vai veic būvniecības uzraudzību.

Būvnormatīvi - normu un noteikumu kopums, kas reglamentē būvniecību un būvju ekspluatāciju un ir saistošs visiem būvniecības dalībniekiem.

Būvprojekts - dokuments, kas nosaka būves apveidu, arhitektonisko un konstruktīvo risinājumu, kā arī tās būvniecību.

Būvuzņēmējs - fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata veic būvniecību.

Būvuzraugs - būvniecības dalībnieks, kas būves īpašnieka, pasūtītāja vai finansētāja interesēs pārrauga būvniecības gaitu un tās atbilstību līgumam, būvprojektam, būvnormatīviem un likumiem.

Inženierkomunikācija - ierīce, aprīkojums vai to kopums, kas paredzēts būves apgādei ar izejvielām, sakariem, enerģētiskajiem un citiem resursiem.

Pasūtītājs - fiziska vai juridiska persona, kuras uzdevumā uz līguma pamata tiek veikti nepieciešamie darbi.

Patvaļīga būvniecība - būvdarbu veikšana bez akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas vai neatbilstoši būvprojektam.

Standarts - normatīvs akts, kas satur vispārējus un daudzkārtēji piemērojamus noteikumus, principus vai raksturojumus dažāda veida darbībai vai tās rezultātiem, ir vērsts uz optimālas sakārtotības panākšanu un izstrādāts, vienojoties ieinteresētajām pusēm.

Vispārīgie būvnoteikumi - Latvijas Būvnormatīvu sadaļa, kura reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl to nenosaka šis likums.

 

II. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī tiesības, pienākumus un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīviem aktiem, kā arī attiecīgo institūciju kompetenci būvniecības pārzināšanā.

Satiksmes ministrijas pārziņā esošo būvju (ostu, dzelzceļu, autoceļu, aerodromu u.c.) būvniecības nosacījumus reglamentē šie noteikumi, kā arī likums "Par ostām", likums "Par aviāciju", likums "Par autoceļiem", Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi nr. 168 "Latvijas jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 106.nr.) un citi normatīvie akti.

Būvniecību īpaši aizsargājamās teritorijās reglamentē šie noteikumi, kā arī likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", attiecīgās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi normatīvie akti.

2. Zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja tā apbūve nav pretrunā ar pagasta vai pilsētas ģenerālplānu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu un apbūves noteikumiem un līguma veidā ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku (ja apbūvi neveic zemes gabala īpašnieks).

Būvei jābūt projektētai un uzbūvētai saskaņā ar vides aizsardzības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citām prasībām.

Būvniecības dalībnieku pienākums ir taupīt būves ekspluatācijai nepieciešamos energoresursus.

 

III. Būvniecības pārzināšana

3. Būvniecības vispārējo pārzināšanu un koordinēšanu valstī veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ministrijas galvenajos uzdevumos ietilpst vienotas valsts politikas izstrādāšana būvniecībā un šīs politikas realizēšanas nodrošināšana. Lai veiktu minētos uzdevumus, ministrija:

3.1. izstrādā būvniecības attīstības stratēģiju un programmu;

3.2. izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai būvniecībā;

3.3. izstrādā un akceptē būvnormatīvus;

3.4. pārbauda pašvaldību apstiprināto vietējo apbūves noteikumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

3.5. izskata būvniecības dalībnieku sūdzības par amatpersonu, kā arī par pašvaldības un valsts iestāžu rīcību būvniecības jautājumos;

3.6. likumos un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izsniedz un reģistrē būvniecības uzņēmējdarbības veikšanai nepieciešamās licences;

3.7. nodrošina būvniecības valsts ekspertīzi un valsts kontroli būvniecībā.

Ministrijas kompetencē var būt arī citi normatīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izveido Latvijas Būvniecības padomi.

Latvijas Būvniecības padomes locekļi ir lietpratēji ar augstāko izglītību un pietiekamu praksi būvniecības lietās vai būvniecības ekonomikā. Padomē jābūt vismaz pa vienam pārstāvim no Latvijas attīstības aģentūras, Latvijas augstskolu būvniecības un arhitektūras fakultātēm, būvuzņēmējiem, būvprojektētājiem, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts zemes dienesta, Latvijas Valsts celtniecības zinātniskās pētniecības institūta, Satiksmes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās pakļautībā esošajām institūcijām.

Minētie pārstāvji Latvijas Būvniecības padomē tiek deleģēti ar attiecīgās institūcijas vadītāja lēmumu.

Latvijas Būvniecības padomes nolikumu un tās sastāvu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

5. Latvijas Būvniecības padomes galvenie uzdevumi ir:

5.1. izstrādāt priekšlikumus par būvniecības attīstības koncepciju un stratēģiju;

5.2. izvērtēt būvniecības ilglaicīgas attīstības programmu, kā arī likumdošanas aktu saskaņotību un atbilstību Latvijas būvniecības attīstības koncepcijai;

5.3. izstrādāt priekšlikumus par normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanu būvniecībā;

5.4. izstrādāt priekšlikumus par nozarei nepieciešamo kvalificēto speciālistu (arhitektu, plānotāju, inženieru, tehniķu un strādnieku) profesionālās sagatavošanas stratēģiju;

5.5. izskatīt priekšlikumus par nacionāli svarīgām būvēm un iesniegt atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.

6. Pilsētu un pagastu pašvaldību kompetencē ir:

6.1. izstrādāt un pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas apstiprināt savas administratīvās teritorijas ģenerālplānu (attīstības plānu) un detālplānojumus, kā arī kontrolēt un nodrošināt to ievērošanu;

6.2. pēc pozitīva Vides valsts ekspertīzes atzinuma saņemšanas apstiprināt vietējās apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm attiecīgās pašvaldības teritorijā, kā arī kontrolēt to izpildi;

6.3. izskatīt būvprojektus un pieņemt lēmumus, kas saistīti ar tiem;

6.4. izsniegt un reģistrēt būvatļaujas;

6.5. pārzināt būvniecību, kas tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem.

Būvniecības lietas pagasta un pilsētas pašvaldībā pārzina amatpersona, kura šo noteikumu 7.punktā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi būvprakses sertifikātu. Pagastu un pilsētu pašvaldībām ir tiesības veidot kopīgus tehniskos dienestus vai uzdot šī pienākuma veikšanu kādam attiecīgās pašvaldības ierēdnim, kuram ir būvprakses sertifikāts.

Izņēmuma gadījumos (pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju) būvniecības lietu pārzināšanu var uzdot lietpratējam, kuram nav būvprakses sertifikāta.

 

IV. Būvniecības licencēšana

7. Fiziskajām personām ir tiesības patstāvīgi veikt būvniecības uzdevumus vai speciālus uzdevumus, kas saistīti ar būvniecību (projektēšanu, autoruzraudzību, būvuzraudzību, būvekspertīzi, būvniecības kontroli, ēku un inženierbūvju novērtēšanu un diagnostiku, to pārbaudes ar slodzēšanu, būvdarbu vadīšanu), ja tās saņēmušas licences vai būvprakses sertifikātus šajos noteikumos un likumā "Par uzņēmējdarbību" noteiktajā kārtībā.

Licences piešķir un anulē profesionālās savienības saskaņā ar to izveidotu licencēšanas komisiju priekšlikumiem. Licencēšanas komisijas sastāvs jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Licences tiek piešķirtas uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, un tās periodiski jāatjauno.

Licences jāreģistrē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Šajā punktā minētie nosacījumi attiecināmi arī uz būvprakses sertifikātu saņemšanu un anulēšanu.

8. Juridiskajām personām ir tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas licences, kuras izsniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas licencēšanas komisija.

Licences piešķir uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, un tās periodiski jāatjauno.

Citu valstu juridiskajām personām tiek piešķirtas vienreizējas licences konkrētu darbu veikšanai.

Par licences piešķiršanu tiek izsniegta apliecība, kurā norādāmi konkrēti atļauto darbu veidi.

Lai piešķirtu licenci juridiskajai personai, kura nodarbojas ar uzņēmējdarbību būvniecībā, attiecīgās juridiskās personas atbildīgajiem būvprojektu un būvdarbu vadītājiem ir jābūt licencētiem.

9. Licences nav nepieciešamas personām, kuras savām vajadzībām būvē nelielas dzīvojamās ēkas, zemnieku sētas, saimniecības ēkas, vasarnīcas un citas mazēkas pēc apstiprināta būvprojekta saskaņā ar būvatļauju un kārtībā, kuru nosaka Latvijas Būvnormatīvi.

 

V. Būvniecības pamatnoteikumi

10. Zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas līguma veidā vienojusies ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku.

Zemes gabalu atļauts apbūvēt atbilstoši pagasta vai pilsētas ģenerālplānam un detālplānojumam. Ja attiecīgajā pagastā vai pilsētā nav izstrādāts ģenerālplāns un detālplānojums, zemes gabalu atļauts apbūvēt, ja par to Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā ir pieņemts attiecīgās pašvaldības lēmums. Minētajā lēmumā jānorāda esošie konkrētā zemes īpašuma atsavināšanas un lietošanas tiesību aprobežojumi, kas īpašniekam jāievēro visā būvniecības un būves pastāvēšanas laikā.

Pašvaldībai līdz detālplānojuma izstrādāšanai ir tiesības atturēties no būvprojektu izskatīšanas un apstiprināšanas, bet ne ilgāk kā 12 mēnešus no iesnieguma saņemšanas dienas. Ar īpašu pašvaldības lēmumu šo termiņu var pagarināt par 6 mēnešiem, bet ne vairāk kā divas reizes.

Pašvaldības var neatļaut apbūvi vai, motivējot lēmumu, ierosināt to koriģēt, norādot, kādas likumu normas nepieļauj šādu būvniecību, kā arī ņemot vērā teritoriālplānošanas un būvniecības publiskās apspriešanas rezultātus.

Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

11. Pirms lēmuma par būvniecību pieņemšanas pašvaldībām jānodrošina paredzētās būvniecības publiska apspriešana, ja:

11.1. nav apstiprināts detālplānojums;

11.2. tiek celta sabiedriski nozīmīga būve;

11.3. būvniecība paredzēta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem;

11.4. būvniecība būtiski ietekmē vides stāvokli, iedzīvotāju sadzīves apstākļus vai nekustamo īpašumu vērtību.

Būvniecības publiskās apspriešanas nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

12. Būvētājam (zemes gabala īpašniekam vai citai personai, kas līguma veidā vienojusies ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku) pirms būvniecības uzsākšanas jāsaņem būvatļauja pagasta vai pilsētas pašvaldībā.

Ja mainās būves vai zemes gabala īpašnieks, būvatļauja jāpārreģistrē.

Pārtraucot būvdarbus uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, darbu pārtraukums, to motivējot, jāpiereģistrē pašvaldībā.

Būvatļauja var tikt anulēta, ja būves īpašnieks neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, viena gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par vienu gadu.

Būvdarbu uzsākšana bez būvatļaujas tiek kvalificēta kā patvaļīga būvniecība, un atbildība par to ir paredzēta attiecīgajos likumdošanas aktos.

Būvatļaujas saņemšanas un anulēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

13. Inženierkomunikāciju īpašnieks nevar liegt vai traucēt pieslēgties tām, ja attiecīgās pašvaldības lēmumā par būvniecību minētās inženierkomunikācijas ir paredzētas publiskai lietošanai, to jauda līdz pieslēgšanās pieprasījuma saņemšanai ir pietiekama un pieslēgšanās notiek atbilstoši inženierkomunikāciju ekspluatācijas un tehniskajiem nosacījumiem.

Zemes īpašniekam un inženierkomunikāciju īpašniekam atlīdzināmi visi zaudējumi, kas radušies sakarā ar pieslēgšanos attiecīgajām inženierkomunikācijām.

Kārtību, kādā no īpašniekiem saņemamas atļaujas un noteikumi (arī par pieslēgšanās maksu) par pieslēgšanos ceļiem, ielām un inženierkomunikācijām un būvju apgādi ar ūdeni, kanalizāciju, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi un sakariem, nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

14. Kārtību, kādā veicami un reģistrējami inženierizpētes darbi (topogrāfiskie, ģeoloģiskie, hidroloģiskie u.c.) būvniecības vajadzībām, kā arī to veikšanas tiesības un atbildību nosaka Latvijas Būvnormatīvi un citi normatīvie akti.

15. Būvniecību atļauts veikt tikai saskaņā ar pašvaldībā akceptētu būvprojektu, izņemot gadījumus, kas paredzēti Vispārīgajos būvnoteikumos.

Būves projektēšanas, būvprojektu saskaņošanas un akceptēšanas kārtību nosaka Vispārīgie būvnoteikumi.

Ja būvprojektā ir paredzētas atkāpes no būvniecības normām un noteikumiem, tās jāsaskaņo ar attiecīgajām valsts un pašvaldību būvniecības uzraudzības iestādēm un institūcijām, kuras izdevušas minētās normas un noteikumus.

16. Būvi atbilstoši projektētajām funkcijām atļauts izmantot tikai pēc tās pieņemšanas ekspluatācijā.

Kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā, nosaka Latvijas Būvnormatīvi.

17. Būves īpašniekam, pārtraucot būvniecību uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu, būve jāiekonservē kārtībā, kādu nosaka Vispārīgie būvnoteikumi, un par to nekavējoties rakstiski jāpaziņo attiecīgajai pašvaldībai.

18. Būvniecību par valsts un pašvaldību līdzekļiem reglamentē normatīvie akti par būvniecību, kā arī Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 36.nr.).

19. Būvprojekta valsts ekspertīze ir obligāta, ja būvniecību paredzēts veikt pilnīgi vai daļēji par valsts vai pašvaldības līdzekļiem, kā arī citos gadījumos, kas paredzēti normatīvajos aktos.

Nolikumu par būvprojekta valsts ekspertīzi apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

20. Būvniecības dalībnieki var pieaicināt būvekspertu būvniecības priekšlikumu, būvprojektu, būvizstrādājumu un būvdarbu kvalitātes novērtēšanai, kā arī atzinumu došanai citos jautājumos, kas saistīti ar būvniecību.

 

VI. Būvnormatīvi, standarti un

būvizstrādājumu sertifikācija

21. Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas Būvnormatīvi, kuri nosaka pieļaujamos tehniskos parametrus, kritērijus un ierobežojumus. Latvijas Būvnormatīvus apstiprina Ministru kabinets.

22. Visiem būvniecības dalībniekiem jāievēro Latvijas Nacionālie standarti, ciktāl to prasību izpilde noteikta attiecīgajos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

Latvijas Nacionālos standartus būvniecības jomā apstiprina Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs (tālāk tekstā - "standartizācijas centrs").

Latvijas Nacionālo standartu prasības būvniecības jomā nedrīkst būt pretrunā ar Eiropas Standartizācijas komitejas un Eiropas Elektrotehnisko standartu komitejas standartu prasībām.

23. Būvmateriālu ražotājiem ir tiesības noteikt saviem izstrādājumiem uzņēmuma standartus. Tie nosaka izejvielu minimālās kvalitātes prasības un to pieļaujamās svārstības, kā arī izstrādājumu izgatavošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un iebūvēšanas tehniskos noteikumus un tiem atbilstošas ražotāja garantijas būvizstrādājumiem.

Būvmateriālu ražotājs izstrādā uzņēmuma standartus un reģistrē tos standartizācijas centrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem standartizācijas jomā.

Uzņēmuma standarti nedrīkst būt pretrunā ar Latvijas Nacionālajiem standartiem un citiem normatīvajiem aktiem.

24. Būvizstrādājumu sertificēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta izdoti normatīvie akti.

Būvizstrādājumu ražotāja (piegādātāja) pienākums ir vienlaicīgi pārdotai būvizstrādājumu partijai pievienot sertifikātu, kurā jānorāda attiecīgo būvizstrādājumu izgatavošanas un pārdošanas (piegādes) datums un attiecīgajos normatīvajos aktos noteikto rādītāju garantētās tehniskās un fizikālās īpašības.

Par būvizstrādājumu realizāciju bez sertifikāta vai ar nederīgu sertifikātu būvizstrādājumu ražotājs (piegādātājs) ir saucams pie administratīvās vai cita veida atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

 

VII. Būvniecības uzraudzība

25. Būves īpašniekam ir tiesības būvniecības laikā uzaicināt būvprojekta autoru (autorus) sekot būvprojekta realizācijas gaitai - veikt autoruzraudzību.

Būves īpašnieka pienākums ir būvniecības laikā, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos saskaņot ar būvprojekta autoru (autoriem) visas būvprojektā nepieciešamās izmaiņas.

Projekta autora (autoru) pienākums ir pieņemt uzaicinājumu veikt autoruzraudzību vai iecelt savu pilnvaroto pārstāvi autoruzraudzības veikšanai. Projekta autors (autori) rakstveidā apliecina būvdarbu un būvizstrādājumu atbilstību projektam vai arī piekrišanu izmaiņām būvprojektā.

Nolikumu par būvniecības autoruzraudzību apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

26. Ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, attiecīgajam pasūtītājam jāpieaicina būvuzraugs būvdarbu un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

Citiem būves īpašniekiem un būvuzņēmējiem ir tiesības pieaicināt būvuzraugu būvniecības izpildes un būvizstrādājumu kvalitātes uzraudzīšanai.

Būvuzraugam nav tiesību izdarīt izmaiņas būvprojektā. Būvuzraudzību var veikt arī būvprojekta autors vai viņa pilnvarots pārstāvis, kuram ir tiesības izdarīt izmaiņas un precizējumus būvprojektā, ja tie nav pretrunā ar būvniecības noteikumiem un Latvijas Būvnormatīviem.

Būvuzraudzību var veikt būvniecībā licencēts kreditējošās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis, ja to paredz būvniecības dalībnieku savstarpējais līgums.

Nolikumu par būvuzraudzību apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

27. Speciālās inženierbūves, kuras saskaņā ar attiecīgiem likumiem ir pakļautas speciālai tehniskajai uzraudzībai, ir projektējamas, montējamas, ekspluatējamas, kontrolējamas un pārbaudāmas šajos likumos noteiktajā kārtībā.

 

VIII. Būvniecības kontrole

28. Būvniecības valsts kontroli veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esošā Valsts būvinspekcija.

Valsts būvinspekcijas pienākums ir pārbaudīt, kā būvniecības dalībnieki (ja būvniecība tiek veikta par valsts vai pašvaldības līdzekļiem - arī attiecīgā valsts institūcija vai pašvaldība) ievēro šo noteikumu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasību izpildi būvniecības un būvizstrādājumu izgatavošanas kvalitātes jautājumos.

29. Pašvaldība ar attiecīgās pašvaldības būvinspektora vai citas pilnvarotas amatpersonas starpniecību veic visu būvniecības objektu kontroli savā teritorijā.

30. Būvinspektoriem ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus, kā arī lūgt uz būves īpašnieka rēķina atbrīvot telpas to pieejamībai un atsegt būvju daļas uzbūvēto konstrukciju noskaidrošanai, ja ir to nedrošības pazīmes.

Par katru pārbaudi būvinspektors sastāda slēdzienu un, ja nepieciešams, dod norādījumus par pārkāpuma novēršanu.

Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad slēdzienā dotie norādījumi ir izpildīti.

Ja būvniecība notiek bez noteiktā kārtībā akceptēta būvprojekta vai būvatļaujas, būvinspektora pienākums ir uzdot nekavējoties pārtraukt darbus līdz lēmuma par būves vai tās daļas nojaukšanu vai būvniecības turpināšanas iespējām pieņemšanai attiecīgajā pašvaldībā vai tiesā.

Ja pieņemts lēmums par nelikumīgi būvētas būves vai tās daļas nojaukšanu, bet būves īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības vai tiesas lēmumu, attiecīgā pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks.

 

IX. Sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo

būvju savešana kārtībā vai nojaukšana

31. Būves, kuras kopumā vai daļēji ir sagruvušas vai ir tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai bojā ainavu, to īpašniekiem saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu ir jāsaved kārtībā vai jānojauc, ievērojot Civillikuma 1084. panta noteikumus.

Pašvaldības lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas.

Ja būves īpašnieks līdz noteiktajam laikam nav izpildījis pašvaldības lēmumu, pašvaldība organizē šīs būves vai tās daļas nojaukšanu. Ar nojaukšanu saistītos izdevumus sedz būves īpašnieks.

Lēmums par būves nojaukšanu jāsaskaņo ar reģionālo vides aizsardzības komiteju un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

32. Arhitektūras, kultūras un vēstures pieminekļu sarakstā esošo būvju savešana kārtībā to īpašniekiem vai lietotājiem jāveic kopīgi ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību".

 

X. Atbildība un apdrošināšana būvniecībā

33. Katra būvniecības dalībnieka pienākums ir noslēgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu, kas nodrošinātu to zaudējumu atlīdzību, kuri rastos trešajām personām būvniecības dalībnieku darbības vai bezdarbības (vai to seku) rezultātā projektēšanas, būvniecības vai būves ekspluatācijas laikā. Pasūtītāja civiltiesiskā atbildība apdrošināma, nodrošinot to zaudējumu atlīdzību, kuri rastos, nespējot pabeigt būvniecību līdzekļu trūkuma dēļ.

Pašvaldībām nav tiesību izdot būvatļauju, kamēr būves pasūtītājs nav veicis obligāto apdrošināšanu.

Vispārējie būvnoteikumi nosaka to būvju veidus, attiecībā uz kuriem šī punkta nosacījumi nav piemērojami.

34. Ja pasūtītājs ir noslēdzis līgumu par būvdarbu izpildi ar būvniecības dalībnieku, kas nav veicis savas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pasūtītājs ir solidāri atbildīgs par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, kas rodas būvniecības dalībnieka darbības vai bezdarbības (vai to seku) rezultātā projektēšanas, būvniecības vai būves ekspluatācijas laikā.

35. Būvniecības dalībnieka pienākums ir atlīdzināt tos zaudējumus pasūtītājam un trešajām personām, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

Ja kāds no būvniecības dalībniekiem ir noslēdzis līgumu ar citu būvniecības dalībnieku, kuram nav licences, un pēdējais ir nodarījis zaudējumus, pirmais uzņemas atbildību atlīdzināt zaudējumus, ja zaudējumu piedziņa no vainīgā nav iespējama.

Katrs būvniecības dalībnieks un būvē lietoto būvizstrādājumu izgatavotājs savas līdzdalības robežās saskaņā ar Civillikumu ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā garantijas laikā, ja savstarpēji noslēgtajos līgumos nav paredzēts citādi.

36. Būvniecības dalībnieka atbildība neiestājas, ja zaudējumi radušies nepārvaramas varas rezultātā.

 

XI. Īpašie jautājumi

37. Ja Latvijas Republikā spēkā esošā starptautiskā līgumā noteiktas citādas būvniecības prasības nekā Latvijas Republikas normatīvajos aktos, spēkā ir starptautiskā līguma prasības, izņemot gadījumus, kad stingrākas prasības nosaka Latvijas Republikas normatīvie akti.

Licenču izsniegšanu būvniecībā ārvalstu juridiskajām personām reglamentē attiecīgu starptautisko līgumu nosacījumi.

 

XII. Pārejas jautājumi

38. Šie noteikumi, izņemot 8. un 33.punktu, stājas spēkā ar 1995.gada 1.martu. Šo noteikumu 8. un 33.punkts stājas spēkā ar 1996.gada 1.martu.

39. Licences, kuras Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība līdz šim izsniegusi saskaņā ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pantu, pielīdzināmas šo noteikumu 7.punktā minētajām licencēm ar tajās norādīto derīguma termiņu.

40. Līdz jaunu būvnormatīvu apstiprināšanai spēkā ir līdzšinējie būvnormatīvi.

Ministru prezidents M.Gailis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J.Iesalnieks

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 17Pieņemts: 07.01.1995.Stājas spēkā: 01.03.1995.Zaudē spēku: 13.09.1995.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 6 (289), 14.01.1995.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
33665
01.03.1995
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva