Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/9

Rīgā 2022. gada 17. oktobrī

Par grozījumu Zemkopības ministrijas 2021. gada 22. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/18 "Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2022. gadā"

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka ministrija, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Ņemot vērā izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un Padomes 2021. gada 27. oktobra Regulā (ES)  2021/1888, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2021/92 (turpmāk - ES regula 2021/1888) noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apmēru, lai saglabātu un nebūtu priekšlaicīgi jāaptur reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu populāciju zvejas iespējas Baltijas jūrā, ministrija 2021. gada 22. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 4.1-12e/18 "Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2022. gadā" (turpmāk - lēmums Nr. 4.1-12e/18).

Ievērojot to, ka saskaņā ar ES regulas 2021/1888 nosacījumiem Latvijai Austrumbaltijas mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā 2022. gadā noteikta 51 tonnas apmērā, lēmuma Nr.4.1-12e/18 1. punktā ir paredzēts, ka mencu piezvejas apjoms no Latvijas austrumu mencas (25.-32. apakšrajonā) kopējās piezvejas kvotas (51 tonna) 2022. gadā sadalāms sekojoši:

1. komerczvejai piekrastes ūdeņos - iedalīt limitu 10 tonnu apmērā;

2. reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt trīs tonnas;

3. plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt 36 tonnas;

4. saglabāt rezervē divas tonnas no Latvijas kopējās austrumu mencu (25.-32. apakšrajonā) piezvejas kvotas.

Tāpat minētajā lēmumā ir noteikts, ka, ja kādā no zvejas segmentiem rezervētais austrumu mencu piezvejas apjoms tiktu pilnībā izmantots, ministrija izvērtēs situāciju un, konsultējoties ar zvejniecības nozares pārstāvjiem, izskatīs iespējas iedalīt mencu piezvejas papildu apjomu attiecīgajam zvejas segmentam, piešķirot daļu no rezervē atstātā apjoma (divas tonnas) vai pārdalot apjoma daļu no citiem zvejas segmentiem, kuros rezervētais mencu piezvejas apjoms netiktu pilnībā izmantots. Ja tas nebūs iespējams, attiecīgā zvejas segmenta zveja, kurā mencu piezvejas apjoms ir pilnībā izmantots, 2022. gadā tiks apturēta.

Ministrija saņēma biedrības "Kurzemes Zvejnieku Asociācija" 2022. gada 3. oktobra vēstuli "Par papildus mencu piezveju Baltijas jūras piekrastē", kurā biedrība lūdz piešķirt mencu papildu limitu 10 tonnu apmērā piezvejai Baltijas jūras piekrastē 2022. gadā, pamatojot ar to, ka uz vēstules nosūtīšanas brīdi ir piezvejota jau 8,1 tonna mencu no piekrastes zvejai iedalītajām 10 tonnām.

Pēc valsts informācijas sistēmā "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk - informācijas sistēma) pieejamās informācijas secināms, ka 2022. gada 11. oktobrī komerczvejā piekrastes ūdeņos ir piezvejotas 9,3 tonnas mencu, reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem ir piezvejotas 0 t mencu (no iedalītajām 3 tonnām) un plekstu zvejā Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem ir piezvejotas 0,14 tonnas mencu (no iedalītajām 36 tonnām).

Ņemot vērā to, ka 2022. gads tuvojas beigām, mencu piezveja reņģu un brētliņu zvejā aiz piekrastes ūdeņiem 2022. gadā nav novērojama, kā arī to, ka plekstu zveja aiz piekrastes ūdeņiem praktiski vairs netiek veikta, Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota 2022. gadā ir izmantota tikai 18,5 % apmērā, tāpēc ministrija uzskata par pamatotu atbalstīt biedrības "Kurzemes Zvejnieku Asociācija" lūgumu un palielināt mencu piezvejas limitu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā par 10 tonnām, šim nolūkam izmantojot 2 tonnas rezervē atstātā mencu piezvejas apjoma un atlikušās 8 tonnas pārdalot no plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem rezervētā (36 tonnas) piezvejas apjoma, atstājot šai zvejai 28 tonnas rezervētu mencu piezvejas apjomu.

Zvejniecības nozares nevalstiskās organizācijas un Zivsaimniecības konsultatīvā padome rakstiskajā lēmumu pieņemšanas procedūrā 2022. gada 11. oktobrī atbalstīja iedalītā mencu piezvejas limita palielināšanu Baltijas jūras piekrastes komerczvejā 2022. gadam par papildus 10 tonnām, šim nolūkam izmantojot 2 tonnas rezervē atstātā mencu piezvejas apjoma un atlikušās 8 tonnas ņemot no plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem rezervētā piezvejas apjoma (36 tonnām).

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par grozījumiem lēmumā Nr. 4.1-12e/18 iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2022. gada 12. oktobrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/7038.

Ievērojot iepriekšminēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

izdarīt Zemkopības ministrijas 2021. gada 22. decembra lēmumā Nr. 4.1-12e/18 "Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2022. gadā" grozījumu un izteikt lēmuma 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Mencu piezvejas apjomu no Latvijai noteiktās austrumu mencu (25.-32. apakšrajonā) kopējās piezvejas kvotas (51 tonna) 2022. gadā noteikt:

1.1. komerczvejai piekrastes ūdeņos - iedalīt limitu 20 tonnu apmērā;

1.2. reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt trīs tonnas;

1.3. plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt 28 tonnas."

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra p.i. J. Šnore