Rīgas domes saistošie noteikumi "Grozījumi Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošajos noteikumos Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība"" (turpmāk - Saistošie noteikumi) sagatavoti, lai aktualizētu Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošos noteikumus Nr. 3 "Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 3) atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām mainīt sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sniegšanas un samaksas kārtību. Ar Saistošajiem noteikumiem:

- noteikts, ka atbalsta grupas pakalpojumu vardarbībā cietušām personām var saņemt, vēršoties tieši pie pakalpojuma sniedzēja;

- precizēta sociālo pakalpojumu rindas administrēšanas kārtība;

- paredzēts, ka personām bez noteiktas dzīvesvietas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu (pēc uzņemšanas šī pakalpojuma rindā) būs tiesības saņemt, ja trīs (līdz šim sešu) mēnešu laikā nemainīsies personas vajadzības pēc pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma;

- noteikts, ka netiek turpināta sociālā atbalsta un konsultatīvās programmas aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem sniegšana;

- noteikta drošās ģimenes vides pakalpojuma saņemšanas kārtība;

- noteikts, ka persona, kurai izbeigts sniegt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu iestādē, jo persona pārkāpusi iestādes iekšējās kārtības noteikumus, ne tikai attiecīgajā institūcijā, bet arī pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijās nedrīkstēs saņemt minēto pakalpojumu turpmāko divu gadu laikā;  

- paredzēts - ja nav pagājuši seši mēneši kopš persona uzsākusi saņemt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, bet vēlas turpināt saņemt pakalpojumu pašvaldības sociālā pakalpojuma sniedzējā institūcijā, pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijām šajā periodā ir tiesības atteikt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniegšanu personai;

- noteikts, ka ir iespējams saņemt krīzes centra pakalpojumu bez izmitināšanas;

- paredzēts īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas, kuru aprūpes vajadzības ir vismaz 18 stundas nedēļā (izņēmuma gadījumos 12 stundas nedēļā), līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā vai citam personas vajadzībām atbilstošākam risinājumam;

- paredzēts, ka naktspatversmes/patversmes pakalpojumam turpmāk nebūs noteikts saņemšanas termiņš un līdzdalības maksājums par pakalpojumu;

- precizēta patversmes pakalpojuma saņemšanas kārtība (pakalpojuma saņemšanai turpmāk būs nepieciešams patversmes sociālā darbinieka veikts personas vajadzību novērtējums līdzšinējās ģimenes ārsta izziņas vietā);

- precizēts, ka personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm ir iespējams saņemt ne tikai patversmes, bet arī naktspatversmes pakalpojumu;

- noteikts, ka pirms dienas aprūpes centra un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanas personai ar garīga rakstura traucējumiem paredzēts apmeklēt pakalpojuma vietu, iepazīstoties ar pakalpojuma vidi;

- precizēts, ka krīzes intervences pakalpojums ģimenēm ar bērniem tiek nodrošināts arī pēc Rīgas bāriņtiesas koleģiāli pieņemtā lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu (ne tikai vienpersoniskā lēmuma);

- noteikts, ka pilngadīgām personām ar I grupas invaliditāti par aprūpes mājās pakalpojumu (pakalpojuma veidā) līdzdalības maksa nedrīkst pārsniegt 200 euro mēnesī, lai samaksa par pakalpojumu nepārsniegtu valsts piešķirtā īpašās kopšanas pabalsta apmēru. Samaksu līdz pilnai pakalpojuma maksai segs pašvaldība;

- noteikts, ka retāk (vienu reizi gadā līdzšinējā pusgada vietā) tiks veikta sociālās aprūpes dzīvesvietā pakalpojumu saņēmēju, kuriem bijis atbrīvojums no samaksas par pakalpojumu, un materiālā atbalsta aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai saņēmēju ienākumu pārbaude;

- paredzēta vienkāršota īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojuma samaksas kārtība.

Saistošie noteikumi nepieciešami, lai Saistošajos noteikumos Nr. 3 veiktu papildinājumus un precizējumus atbilstoši aktualitātēm, grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī veiktu redakcionālus labojumus:

- laika periodā no 2017. gada līdz 2021. gadam sociālā atbalsta un konsultatīvās programmas ietvaros tika nodrošināti divi sociālie pakalpojumi - "Sociālā atbalsta un konsultatīvā programma aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem" (turpmāk - Atbalsta pakalpojums) un Drošās ģimenes vides pakalpojums, kas nodrošina aprūpi ģimeniskā vidē ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem vecumā līdz trijiem gadiem. Praksē novērota Atbalsta pakalpojuma aktualitātes un izpildes rādītāju pazemināšanās, jo pakalpojuma saņēmēji ilgstoši izmanto tikai atsevišķas pakalpojumā ietvertās aktivitātes. Atbalsta pakalpojuma saņēmēju mērķgrupā audžuģimenēm un adoptētājiem bija vērojama viszemākā motivācija iesaistīties aktivitātēs, jo nepieciešamo atbalstu personas saņēma, izmantojot citus pašvaldībā pieejamos resursus un sociālos pakalpojumus. Tāpat no 2022. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 26.06.2018. noteikumos Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi", kuros noteiktas papildu ārpusģimenes atbalsta centru funkcijas un pakalpojumi aizbildņiem. Tādējādi lielākā daļa ārpusģimenes atbalsta centru aktivitāšu ir analogas Atbalsta pakalpojuma saturam, un no 2022. gada netiek turpināta Atbalsta pakalpojuma sniegšana, taču tiek sniegts Drošās ģimenes vides pakalpojums. Ņemot vērā minēto, ar Saistošajiem noteikumiem noteikts, ka Drošās ģimenes vides pakalpojums tiek nodrošināts saskaņā ar sadarbības līgumu, kas noslēgts starp Rīgas bāriņtiesu, Rīgas Sociālo dienestu (turpmāk - Sociālais dienests) un Valsts sociālās aprūpes centru "Rīga", kā arī noteikta Drošās ģimenes vides pakalpojuma mērķgrupa, pakalpojuma sniegšanas periods (līdz sešiem mēnešiem) un saturs (bērna aprūpes drošā ģimenes vidē, bērna vajadzību izvērtējuma, atbalsta un veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšana saskaņā ar Minhenes funkcionālo diagnostiku; apmācības ģimenēm, kuras uzņem bērnu drošā vidē). Noteikta kārtība, kādā tiek pārtraukts Drošās ģimenes vides pakalpojums, proti, pakalpojumu pārtrauc, ja pakalpojuma sniegšanā iesaistītās ģimenes pārtrauc savu darbu, deklarētā dzīvesvietas adrese nav Rīgas plānošanas reģionā vai ja pakalpojuma saņēmējam - bērnam tiek nodrošināta cita veida aprūpe, kā arī ieviesti nosacījumi, ka Drošās ģimenes vides pakalpojums tiek nodrošināts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtējot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli (Saistošo noteikumu 1., 2., 9., 32., 33., 35., 43. punkts);

- atbilstoši pakalpojuma specifikai (pēc iespējas nodrošinot anonimitāti) noteikts, ka atbalsta grupas pakalpojumu vardarbībā cietušām personām var saņemt, personai vēršoties tieši pie pakalpojuma sniedzēja (Saistošo noteikumu 3. punkts);

- Saistošie noteikumi Nr. 3 papildināti ar diviem sociālajiem pakalpojumiem - dienas aprūpes centra un īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumiem, kurus piešķirot, Sociālais dienests pieņems arī lēmumu par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, jo šie pakalpojumi nodrošināmi rindas kārtībā, ja pieprasījums ir lielāks nekā pieejamo vietu skaits (Saistošo noteikumu 4. punkts);

- precizēta sociālo pakalpojumu rindas administrēšanas kārtība (rindas kārtībā piedāvā brīvo vietu, bet nosūtījums tiek izsniegts tikai tajā brīdī, kad klients ir devis piekrišanu uzsākt pakalpojuma saņemšanu). Ja personām, kuras gaida vietu pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijā un līgumorganizāciju pilngadīgo aprūpes institūcijā, pienākusi rinda pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma saņemšanai, tad brīvo vietu prioritāri piedāvā personām, kuras gaida vietu pašvaldības institūcijā (prioritāri "apstrādā" pašvaldības institūciju brīvās vietas, lai pēc iespējas ātrāk tās aizpildītu (neaizpildītas vietas ietekmē pašvaldības budžeta ieņēmumu samazinājumu)). Pašreiz Saistošajos noteikumos Nr. 3 ir noteikts - ja persona, kura uzņemta rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu, tā 10 darba dienu laikā iesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu, kurā norāda periodu, līdz kuram atliek sociālā pakalpojuma saņemšanu. Praksē ir gadījumi, kad persona norādītajā termiņā neiesniedz iesniegumu un Sociālajam dienestam nav sasniedzama dzīvesvietā. Lai šīm personām varētu rindā veikt atzīmi par nosūtījuma izsniegšanas atlikšanu un Sociālais dienests sociālā pakalpojuma saņemšanai varētu piedāvāt brīvo vietu nākamajai rindā reģistrētajai personai, noteikumos iekļauta šāda norma - ja persona 10 darba dienu laikā neiesniedz Sociālajā dienestā iesniegumu un Sociālajam dienestam persona nav sasniedzama dzīvesvietā, Sociālais dienests atliek brīvās vietas piedāvājumu personai uz sešiem mēnešiem. Saņemot personas iesniegumu, atlikšanas termiņu Sociālais dienests var mainīt (Saistošo noteikumu 5., 6., 7., 8. punkts);

- noteikts, ka personas bez noteiktas dzīvesvietas pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu pēc uzņemšanas pilngadīgo aprūpes institūcijas rindā šo pakalpojumu varēs saņemt, ja trīs mēnešu laikā personai nebūs iespējams nodrošināt sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā. Normā mainīts termiņš no sešiem uz trim mēnešiem, jo jau triju mēnešu laikā visbiežāk ir saprotams, vai personas funkcionālais stāvoklis uzlabosies un kāds pakalpojums šīs personas vajadzībām būs visatbilstošākais. Pašreiz praksē šīs mērķa grupas klientiem īslaicīgās aprūpes pakalpojums jasaņem vismaz sešus mēnešus, lai varētu saņemt ilgstošās aprūpes pakalpojumu, kaut gan jau ātrāk ir saprotams, ka personas funkcinālajam stāvoklim piemērotākais pakalpojums ir ilgstošās aprūpes pakalpojums (Saistošo noteikumu 10. punkts);

- noteikts, ja klientam izbeigts sniegt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu, jo persona pārkāpusi iestādes iekšējās kārtības noteikumus, attiecīgajai institūcijai un pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijām ir tiesības turpmākos divus gadus atteikt konkrētajam klientam sniegt minēto pakalpojumu. Norma papildināta, lai novērstu praksē konstatēto, kad personas, kuras pārkāpj iekšējās kārtības noteikumus kādā no pilngadīgo aprūpes institūcijām, tiek uzņemtas pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijā, kurai minētā iemesla dēļ visbiežāk arī jāizbeidz sniegt personai pakalpojumu (Saistošo noteikumu 11. punkts);

- noteikts sešu mēnešu termiņš, kura laikā pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijām ir tiesības atteikt pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniegšanu personai, kura pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu saņem pie cita pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojuma sniedzēja un vēlas turpināt saņemt pakalpojumu pašvaldības sociālā pakalpojuma sniedzējā institūcijā, bet nav pagājuši seši mēneši kopš persona pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu uzsākusi saņemt, lai radītu līdzvērtīgu attieksmi starp esošajiem klientiem un rindā reģistrētajām personām. Praksē bieži novēroti gadījumi, kad persona uzsāk saņemt pakalpojumu kādā no pilngadīgo aprūpes institūcijām, bet īsā laika periodā (nav pagājuši seši mēneši) lūdz pārvietot uz kādu no pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūcijām. Piemēram, 2021. gadā Rīgas sociālās aprūpes centrā "Mežciems" saņemts 21 personas iesniegums par pārvietošanu no pilngadīgo aprūpes institūcijām uz pašvaldības pilngadīgo aprūpes institūciju. Tas nozīmē, ka pagarinās to personu pakalpojuma saņemšanas uzsākšana, kuras reģistrētas pašvaldības rindā šī pakalpojuma saņemšanai (Saistošo noteikumu 12. punkts);

- noteikts īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums pilngadīgām personām bez noteiktas dzīvesvietas, kuru aprūpes vajadzības ir vismaz 18 stundas nedēļā (izņēmuma gadījumos 12 stundas nedēļā), līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā vai citam personas vajadzībām atbilstošākam risinājumam. No 2017. gada Rīgas patversmē ir organizētas aprūpes gultasvietas klientiem (25 gultasvietas sievietēm un 10 gultasvietas vīriešiem), kuriem ir nepieciešama aprūpe mājās. Tā kā šīm personām nav pastāvīgas dzīvesvietas, tad Rīgas patversmē šīm personām nodrošina aprūpes pakalpojumus. 2021. gadā minēto pakalpojumu saņēma 305 personas. Salīdzinoši 2020. gadā - 132 personas, 2019. gadā - 179 personas. Ņemot vērā, ka 2021. gadā Rīgas patversmē palielinājās aprūpējamo klientu skaits, kas radīja grūtības nodrošināt šiem klientiem aprūpes pakalpojumu, kā arī pandēmijas laikā bija jāveic epidemioloģiskās drošības pasākumi, t. sk. klientu "retināšana" (lai telpās uzturētos prasībām atbilstošs klientu skaits), tika noslēgts līgums ar SIA "Senioru nams" par pagaidu izmitināšanas un aprūpes pakalpojumu Rīgas patversmes klientiem. 2021. gadā minēto pakalpojumu saņēma 114 klienti. Līdz šim šis pakalpojums finansēts no Rīgas domes rezerves fonda līdzekļiem.

Pieprasījums pēc minētā pakalpojuma nav mazinājies arī pašreiz, kad Covid-19 izraisītie ierobežojumi atcelti. Rīgas patversmes izveidotās aprūpes gultas nevar nodrošināt aprūpi visiem klientiem, kuriem tas nepieciešams, kā arī esošais pakalpojuma sniedzējs Rīgas 1.slimnīcā pakalpojumu nodrošina rindas kārtībā, tādējādi nav piemērojams personu bez noteiktas dzīvesvietas gadījumā, un šis pakalpojuma sniedzējs pakalpojumu nodrošina tikai personām, kuru aprūpes vajadzības ir virs 35 stundām nedēļā (Saistošo noteikumu 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 34., 43. punkts);

- noteikts, ka pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem pienākums pirms pakalpojuma piešķiršanas apmeklēt dienas aprūpes centru un grupu māju (dzīvokli), lai iepazītos ar pakalpojumu, kas vienlaicīgi paredz iespēju pakalpojuma sniedzējam izvērtēt klienta atbilstību pakalpojuma saņemšanai konkrētajā pakalpojuma vietā (Saistošo noteikumu 20., 30., 38. punkts);

- noteikta iespēja nodrošināt krīzes centra pakalpojumu bez izmitināšanas. Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1. pantā noteiktajam skaidrojumam sociālās rehabilitācijas pakalpojums personas dzīvesvietā ietver arī krīzes centra pakalpojumu. Visbiežāk krīzes centra pakalpojums tiek nodrošināts institūcijā ar izmitināšanu, tomēr vairāku gadu garumā secināts, ka ne vienmēr krīzes situācija personai (ģimenei) saistīta ar dzīvesvietas neesību vai patvēruma nepieciešamību, vai lietderību sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai pakalpojuma saņemšanas laikā uzturēties institūcijā. Pakalpojums bez izmitināšanas paredz iespēju saņemt krīzes centra piedāvātās speciālistu (sociālā darbinieka, psihologa, sociālā rehabilitētāja u. c.) individuālās konsultācijas un visas citas aktivitātes, t. sk. nodarbības, kas vērstas uz prasmju attīstīšanu, socializēšanās veicināšanu u.c. bez uzturēšanās institūcijā. Lai šādās situācijās atbilstoši personas (ģimenes) vajadzībām būtu iespējams nodrošināt psihosociālo atbalstu un cita veida palīdzību arī bez izmitināšanas, kā arī ņemot vērā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto, veikts precizējums. Šobrīd Saistošo noteikumu Nr. 3 7.3. apakšpunkts un 64. punkts paredz krīzes centra pakalpojumu tikai kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā (Saistošo noteikumu 21. punkts);

- izslēgts naktspatversmes/patversmes pakalpojuma saņemšanas termiņš (līdz diviem un sešiem mēnešiem gadā) un līdzdalības maksājums par pakalpojumu, ko praksē nav iespējams ievērot. Bezpajumtniekus reibumā nevar atstāt uz ielas, lai šīs personas nenonāktu veselībai vai pat dzīvībai apdraudošā situācijā, kā arī neatrastos sabiedriskās vietās un netraucētu sabiedrisko kārtību. Tāpat bezpajumtnieki nevar ilgstoši atrisināt nodarbinātības un mājokļa jautājumu, līdz ar to nevar samaksāt par pakalpojumu. Pašreiz Saistošajos noteikumos Nr. 3 noteikts, ka patversmes klients var saņemt patversmes un naktspatversmes pakalpojumu divus mēnešus, neveicot līdzdalības maksājumu. Savukārt pēc diviem mēnešiem klientam jāveic līdzdalības maksājums, ja klientam nav noteikts trūcīgas personas statuss. Līdzmaksājumu noteikšana klientam un naudas iekasēšana no klienta ir nesamērīgs administratīvais slogs patversmei. Piemēram, Rīgas patversmē 2021. gadā tika plānots iekasēt klientu līdzmaksājumus kopā 2355 euro apmērā, taču izpilde bija tikai 1185 euro jeb 50 %, iekasējot līdzmaksājumu no 53 klientiem. Savukārt 2020. gadā līdzmaksājumus veica 158 klienti, bet 2019. gadā - 163 klienti. Tas liecina, ka samazinās to klientu skaits, kuriem nepieciešams veikt līdzmaksājumu. Rīgas patversme norāda, ka administratīvajam darbam, lai aprēķinātu, pieņemtu lēmumus un informētu klientus par šiem maksājumiem tiek patērētas vidēji 211 darba stundas gadā jeb 1215,36 euro (211 stundas x 5,76 euro/h). Papildus Rīgas patversmes finansists, iekasējot 53 klientu maksājumus, datu apstrādei 2021.  gadā patērēja 9 stundas jeb 59,67 euro (9 h gadā x 6,63 eiro/h). Līdz ar to kopā šo maksājumu administrēšanai izlietoti 1275 euro, bet iekasētā līdzmaksājumu summa no klientiem ir 1185 euro. Tas liecina, ka administratīvās izmaksas pārsniedz klientu veikto līdzmaksājuma apmēru (Saistošo noteikumu 22., 24., 25., 27., 41., 45. punkts);

- noteikts, ka patversmes pakalpojumu persona var saņemt saskaņā ar patversmes sociālā darbinieka veiktu personas sociālās situācijas un individuālo vajadzību novērtējumu, kas pamato personas nepieciešamību atrasties telpās dienas laikā. Praksē pierādījies, ka vislabāk objektīvi noteikt, kuriem klientiem jāsaņem patversmes pakalpojums (uzturēšanās telpās ne tikai naktī, bet arī dienas laikā), var patversmes sociālais darbinieks, kurš var novērot klientu ikdienā. Līdz šim bija nepieciešama ģimenes ārsta izziņa (Saistošo noteikumu 23. punkts);

- precizēts atbilstoši praksei, ka personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm ir iespējams saņemt ne tikai patversmes, bet arī naktspatversmes pakalpojumu, ja naktspatversme ir paredzēta šādai mērķa grupai (Saistošo noteikumu 26. punkts);

- precizēts atbilstoši praksei, ka krīzes intervences pakalpojums ģimenēm ar bērniem tiek nodrošināts pēc bāriņtiesas lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu, ne tikai pēc vienpersoniskā lēmuma, bet arī pēc koleģiāli pieņemtā lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu (Saistošo noteikumu 31. punkts);

- noteikts ierobežojums samaksas apmēram līdz 200 euro mēnesī. Aprūpes mājās pakalpojuma saņēmējiem saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 3 128. punktā noteikto pēc pakalpojuma samaksas personas (mājsaimniecības) rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki par Latvijas Republikā noteiktās minimālās algas apmēru (500 euro) katram ģimenes loceklim, t. i., par pakalpojumu jāmaksā personām, kuru ienākumi pārsniedz 500 euro. Atsevišķos gadījumos samaksa par aprūpes mājās pakalpojumu var sasniegt pat 880 euro mēnesī.

Personas ar I grupas invaliditāti saskaras ar situāciju, kad, strādājot algotu darbu, visu darba algu nākas samaksāt par pakalpojumu. Savukārt nestrādāt algotu darbu nozīmē ierobežot socializācijas un integrācijas sabiedrībā iespējas invalīdiem. Tāpat būtiski ir tas, ka liela daļa ienākumu ir jāizlieto inkontinences līdzekļu un kvalitatīvu tehnisko palīglīdzekļu iegādei, ko valsts ne vienmēr var nodrošināt.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek atbalstīts personu ar I grupas invaliditāti pārstāvju priekšlikums - atbrīvot viņus no ienākumu izvērtēšanas, tādējādi paredzot, ka pašvaldība pilnībā apmaksā aprūpes mājās pakalpojumu, neatkarīgi no personas ar I grupas invaliditāti ienākumiem. Izvērtējot situāciju, Saistošajos noteikumos paredzēts nevis neizvērtēt personas ar I grupas invaliditāti ienākumus, bet noteikt ierobežojumu samaksas apmēram.

Aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju vidū ir 1700 personas ar I grupas invaliditāti, no kurām 1623 personām jeb 95 % ienākumi ir zem 500 euro.

Tikai 78 personām jeb 4,5 % ir noteikts līdzmaksājums. No tām tikai 18 jeb 23 % (jeb 1 % no kopējā personu ar invaliditāti skaita) personu līdzmaksājums ir virs 200 euro mēnesī. Ja pieņemtu, ka visām 18 ir 35 aprūpes stundas nedēļā un līdzmaksājums varētu sasniegt pat 880 euro mēnesī, tad maksājot virs 200 euro, tās kopā samaksā aptuveni 4000 euro. Tas ir tas finanšu apjoms, ko pašvaldība maksātu personu ar I grupas invaliditāti vietā.

Tikai neliela daļa (13 jeb 0,8 %) no personām ar invaliditāti strādā algotu darbu, no tām tikai četrām personām ienākumi no darba algas pārsniedz 500 euro un līdz ar to noteikts līdzmaksājums. Personu ar lielākiem ienākumiem klāstā izceļas tādas, kam ir citu valstu pensijas, pabalsti mirušā laulātajam un ienākumi no īpašumu pārdošanas. Pēdējie divi ir īslaicīgi ienākumi, un gada ietvaros vienalga šie cilvēki nonāk pašvaldības pilnībā apmaksāta pakalpojuma saņēmēju klāstā.

Lai atbalstītu personas ar I grupas invaliditāti iespējas vairāk iesaistīties darba tirgū un gūt papildu ienākumus savas sociālās situācijas uzlabošanā, labāku aprūpes līdzekļu iegādē u. tml., noteikts ierobežojums aprūpes mājās pakalpojuma samaksas apmēram. Personām ar I grupas invaliditāti kā viens no ienākumu veidiem, kuru neiekļauj ienākumos, nosakot samaksu par aprūpes mājās pakalpojumu, ir pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana (Ministru kabineta 22.12.2009. noteikumi Nr. 1608 "Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana"), - 213,43 euro apmērā (vai 313,43 euro apmērā, ja invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības). Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. panta pirmās daļas 1. punktu par ienākumiem neuzskata pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana. Saskaņā ar Ministru kabineta 02.04.2019. noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu" 11.5. apakšpunktu Sociālais dienests, novērtējot personas maksātspēju, aizpildot normatīvajā aktā par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu noteikto iztikas līdzekļu deklarācijas daļu par ienākumiem. Ja persona vēlas saņemt aprūpes mājās pakalpojumu, vērtē personas iespēju maksāt par pakalpojumu no pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana.

Minētais pabalsts tiešā veidā ir paredzēts personai nepieciešamās kopšanas (aprūpes) nodrošināšanai. Ņemot vērā personas ar I grupas invaliditāti īpašās vajadzības iepriekšminēto izdevumu sakarā, minētais pabalsts ņemts par atskaites punktu tam, lai noteiktu, kāds varētu būt ierobežojums samaksas par aprūpes mājās pakalpojumu apjomam personai ar I grupas invaliditāti. Proti, personai ar I grupas invaliditāti samaksas par aprūpes mājās pakalpojumu ierobežojums noteikts līdz 200 euro mēnesī, lai samaksa par pakalpojumu nepārsniegtu valsts piešķirtā pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, apmēru. Samaksu līdz pilnai pakalpojuma maksai segs pašvaldība (Saistošo noteikumu 36. punkts);

- noteikts ilgāks ienākumu pārbaudes veikšanas periodiskums, to paredzēts veikt retāk - ik pēc 12 mēnešiem. Pašreiz, piešķirot sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, ja pakalpojuma saņēmēja ģimenei, kurā nav darbspējīgas personas, pēc ienākumu izvērtēšanas noteikts atbrīvojums no sociālā pakalpojuma samaksas, Sociālais dienests ne retāk kā ik pēc sešiem mēnešiem attālināti pārbauda Rīgas domes vienotajā informācijas sistēmā pieejamos datus par sociālā pakalpojuma saņēmēja personas (mājsaimniecības) ienākumiem un sociālo situāciju. Ņemot vērā, ka tikai 8 % no visiem sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā saņēmējiem maksā par sociālās aprūpes pakalpojumiem un, salīdzinot 2019. gada un 2021. gada datus, maksātspējīgo klientu skaits procentuāli nav mainījies, kā arī lai mazinātu Sociālā dienesta personāla noslodzi, tad iepriekšminētajai klientu grupai attālināto ienākumu pārbaudi paredzēts veikt retāk - ik pēc 12 mēnešiem. Šī norma būs attiecināma arī uz materiālā atbalsta aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai saņēmējiem (Saistošo noteikumu 37. punkts);

- izslēgts nosacījums par personas ienākumu izvērtēšanu, lai veicinātu īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojuma saņemšanu. Sociālajā dienestā ir pieprasījums pēc minētā pakalpojuma, taču praksē pierādījies, ka pakalpojuma samaksas kārtība, t, i., personas (mājsaimniecības) ienākumu izvērtēšana un personas līdzdalības samaksas noteikšana par pakalpojumu, ir viens no iemesliem, kāpēc personas pakalpojumu faktiski nevēlas izmantot un neizmanto. Piemēram, laika periodā no 01.04.2021. līdz 01.12.2021. īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojums Sociālajā dienestā piešķirts četrām personām, bet faktiski ir saņēmusi tikai viena persona. Tikšanās reizēs pakalpojuma saņēmēji ir izteikuši priekšlikumu par iespējām veikt līdzmaksājumu sociālā pakalpojuma sniedzējam par īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojuma ietvaros nodrošinātās ēdināšanas izdevumiem. Līdz ar to Saistošajos noteikumos ir noteikts, ka samaksa par īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgām personām ar vidējiem vai smagiem garīga rakstura traucējumiem pakalpojumu tiek nodrošināta no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, neizvērtejot personas (mājsaimniecības) ienākumus un materiālo stāvokli, izņemot pakalpojuma ietvaros nodrošinātos ēdināšanas izdevumus (neattiecas uz trūcīgām personām (mājsaimniecību)), kurus sedz persona kā līdzdalības maksājumu no saviem finanšu līdzekļiem (Saistošo noteikumu 39., 44., 46. punkts);

- veikti redakcionāli labojumi, kas saistīti ar pašvaldības nosaukuma maiņu (Saistošo noteikumu 28., 29., 40. punkts);

- veikts redakcionāls labojums atbilstoši precizējot atsauci Saistošo noteikumu Nr. 3 146.10. apakšpunktā, jo esošajā redakcijā atsauce norādīta kļūdaini (Saistošo noteikumu 42. punkts).

Ja īslaicīgās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā personām bez noteiktas dzīvesvietas pakalpojums tiek uzsākts ar š. g. 1. septembri, nepieciešams papildu finansējums ~0,20 milj.euro, savukārt 2023. gadā papildus nepieciešami ~0,81 milj.euro. Pārējās izmaiņas, ko paredz Saistošie noteikumi, tiks īstenotas esošā Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta ietvaros.

Neietekmē.

Precīzāk noteiktas veicamās darbības sociālo pakalpojumu rindu administrēšanai. Atslogoti no laikietilpīgu administratīvo procedūru veikšanas patversmes pakalpojuma sniedzēju darbinieki, ar Saistošajiem noteikumiem atceļot līdzdalības maksājumu aprēķināšanu un ieksasēšanu no klientiem. Atslogoti Sociālā dienesta darbinieki, nosakot Saistošajos noteikumos attālinātu sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā saņēmēju, kuriem noteikts atbrīvojums no samaksas par pakalpojumu, ienākumu atkārtotu izvērtēšanu retāk (ik pēc 12 mēnešiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā).

Saistošie noteikumi izstrādāti sadarbībā ar esošajiem un potenciālajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t. sk. pašvaldības pakļautības iestādēm, kā arī ņemot vērā esošo/potenciālo sociālo pakalpojumu saņēmēju ierosinājumus (piemēram, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki, personu ar garīga rakstura traucējumiem tuvinieki u. c.).