1. Saistošie noteikumi nosaka Preiļu novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošo kapsētu (turpmāk – kapsēta) darbību un uzturēšanu, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņu un kapavietas uzturētāja tiesības un pienākumus.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. kapsēta – īpaša teritorija, kas saskaņā ar Pašvaldības teritorijas plānojumu ierādīta mirušo apbedīšanai;

2.2. apbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem kapavieta;

2.3. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedī ģimenes kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.5. bezpiederīgo mirušais – mirušais, kura apbedīšanai nav pieteikušies piederīgie vai citas personas, un kura apbedīšanu organizē Preiļu novada Sociālais dienests;

2.6. kapavieta – zemes teritorija kapsētā ar noteiktām robežām viena vai vairāku mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.7. kapavietas uzturētājs – persona, kas nodrošina kapavietas izveidošanu un kopšanu;

2.8. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.9. kapsētas apsaimniekotājs – attiecīgā pagasta pārvalde, kuras administratīvajā teritorijā atrodas Pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esoša kapsēta lauku teritorijā un pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Preiļu saimnieks", kurai pašvaldība deleģējusi pienākumu apsaimniekot kapsētas Preiļu pilsētā;

2.10. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja norīkota persona, kura pilda saistošajos noteikumos paredzētos kapsētu uzturēšanas pienākumus;

2.11. neuzraudzīta kapavieta – kapavieta, kura netiek kopta trīs gadus pēc kārtas;

2.12. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma šajos saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā;

2.13. piederīgais (-ie) – persona (-as), kas organizē miruša apbedīšanu.

3. Preiļu novadā ir atvērtas un daļēji slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina Preiļu novada dome normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Preiļu novada dome var lemt par jaunu kapsētu izveidošanu un esošo paplašināšanu.

5. Šie noteikumi ir obligāti un saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Preiļu novada administratīvajā teritorijā.

6. Preiļu novada pašvaldības teritorijā ir šādas kapsētas:

6.1. atvērtās kapsētas: Preiļu pilsētas jaunie kapi, Preiļu pagasta Augustovkas kapi, Pupāju kapi, Rībuļu kapi, Dzeņu kapi, Šoldru kapi, Moskvinas kapi, Vaivodu kapi, Borišu kapi, Seiļu kapi, Ivdrīšu kapi; Aizkalnes pagasta Jasmuižas kapi, Bleidenes kapi, Raipoles kapi, Daugaviešu kapi, Gāgu kapi, Aizkalnes kapi; Pelēču pagasta Pelēču kapi, Gornijašu kapi, Novoseļjes kapi, Krasnogorkas kapi, Solkas kapi, Bramaņu kapi, Džeriņu kapi, Vecumu kapi, Anengofas kapi; Saunas pagasta Prīkuļu kapi, Pauniņu kapi, Lakausku kapi, Aizupiešu kapi, Anspoku kapi, Betišķu kapi, Smelteru kapi, Lielo Orīšu kapi, Skuteļu kapi, Jakušu kapi; Upmalas pagasta Vārkavas kapi; Vārkavas pagasta Pilišku kapi, Stabulnieku kapi, Borbaļu kapi; Rožkalnu pagasta Dubencas kapi, Lazdānu kapi, Strodu kapi, Augšmuktu kapi, Romānvecumu kapi; Riebiņu pagasta Petrausku kapi, Sprindžu kapi, Sila kapi, Kokoriešu kapi, Bortnieku kapi, Pieniņu kapi, Sunepu kapi Saunas kapi, Zabegu kapi, Puščas kapi, Medvenieku kapi, Lukašisku kapi, Ebreju kapi, Novinu kapi, Paļšas kapi, Skangeļu kapi, Pivovaru kapi, Vinkovas kapi, Opūgu kapi; Galēnu pagasta Maltas Trūpu kapi, Bukšinu kapi, Galēnu kapi, Bortnieku kapi, Soboļevkas kapi, Rušonas pagasta Rutuļu kapi, Antonišķu kapi, Kristapiņu kapi, Ondzuļu kapi, Eikša kapi, Žogotu kapi, Eisāgu kapi, Gailīšu kapi, Kalnacku kapi, Pizānu kapi, Rutkovsku – Kažu kapi, Šamšuru kapi, Prīkuļu kapi, Tišas kapi, Pizānu kapi, Makušu kapi, Firšovas kapi, Astragino kapi, Zolvas kapi; Stabulnieku pagasta Stabulnieku kapi, Trūpīšu kapi, Saunas Vulānu kapi, Krištobu kapi, Brišku - Balckaru kapi, Pastaru kapi; Grigu kapi, Vilciņu kapi; Silajāņu pagasta Červoniku kapi, Silajāņu kapi, Kostigu kapi, Krievu Balbāržu kapi, Špaku kapi, Markovas kapi; Sīļukalna pagasta Kapenieku kapi, Teilānu kapi, Seiļu kapi, Salenieku kapi, Opolūs kapi; Aglonas pagasta Dzerkaļu kapi, Starodvorjes kapi;

6.2. daļēji slēgtās kapsētas: Preiļu pilsētas kapi, Vārkavas pagasta Klaparu kapi; Silajāņu pagasta Podlipjes kapi.

7. Preiļu novada kapsētas vai tās daļas pēc reliģisko organizāciju vai citu juridisko personu pieprasījuma, vienojoties ar Preiļu novada pašvaldību, var nodot šo organizāciju uzturēšanā. Pirms tam jāveic teritorijas inventarizācija un kapu apbedījumu shēma. Kapu grāmatas vai elektroniskā datu bāze tiek nodoti ar aktu. Izdevumus kas saistīti ar nodošanu maksā reliģiskā organizācija vai juridiskā persona.

8. Kapsētās aizliegts:

8.1. ievest dzīvniekus un pieļaut to atrašanos kapsētās;

8.2. patvaļīgi mainīt ierādītās kapavietas robežas;

8.3. iebraukt ar automašīnām vai citiem motorizētiem transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja. Ja darbu veikšanai ir nepieciešams transports, drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transportlīdzekļu izmēriem;

8.4. veikt rakšanas, apbedīšanas vai pārapbedīšanas darbus bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini.

9. Kapsētu apsaimniekotājs, kapsētas pārzinis un pašvaldības policija pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu visās Preiļu novada kapsētās.

10. Par noteikumu neievērošanu personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības šo noteikumu VII nodaļas kārtībā.

11. Kapsētu apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt:

11.1. kapsētu uzturēšanu un apsaimniekošanu (iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, vēsturisko piemiņas vietu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo stādījumu un koku apkopšanu, atkritumu savākšanas vietas ierādīšanu, atkritumu izvešanu un tīrību laukumos pie konteineriem tualetes un ūdensņemšanas vietu ierīkošanu u.c.);

11.2. ievērojamu novada personību atdusas vietu uzturēšanu un kopšanu, ja nav piederīgo;

11.3. kapsētu apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī datu pieejamību;

11.4. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

11.5. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

11.6. apbedījumu uzskaiti kapu grāmatās vai elektroniskā datu bāzē;

11.7. informācijas stendu izvietošanu pie kapsētām, kurā norādīta informācija par kapsētas apsaimniekotāju, kapsētas pārziņa kontaktinformācija, un šie saistošie noteikumi;

11.8. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem, kuros būtu apzīmēti zemes gabali apbedīšanai, gājēju celiņu izmēri, izvietojums un labiekārtojums, zaļo stādījumu izvietojums, funkcionālo ēku un iekārtu (kapliča, sabiedriskā tualete, ūdens ņemšanas vieta, iežogojums u.c.) izvietojums.

12. Kapsētas apsaimniekošanas nodrošināšanai kapsētas apsaimniekotājs nozīmē kapsētas pārzini un nosaka viņa pienākumus, t.sk. pienākumus nodrošināt:

12.1. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu un nospraušanu dabā;

12.2. kapsētas un kapličas sakopšanu pēc bēru ceremonijas un kapsētas teritorijas ikdienas uzturēšanu;

12.3. mirušo reģistrāciju kapu grāmatās vai elektroniskā datu bāzē, kurā norāda datus par apbedīto personu, apbedīšanas datumu, kapavietas izmēru, kapavietu uzturētāju;

12.4. kapsētās esošo vērtību un īpašuma saglabāšanu.

13. Kapavieta tiek piešķirta un ierādīta, pamatojoties uz:

13.1. miršanas apliecību vai miršanas izziņu;

13.2. sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu, ja tiek apbedīta sociālās aprūpes institūcijā dzīvojušā persona.

14. Kapavietas uzturētājam ir tiesības tikt apglabātam, kā arī apbedīt savus piederīgos viņam piešķirtajā kapavietā, ģimenes vai dzimtas kapavietā. Daļēji slēgtās kapsētās gadījumos, kad mirušajam ir tiesības tikt apbedītam ģimenes kapavietā, bet saskaņā ar šiem noteikumiem nav tiesību kapavietā veikt virsapbedījumus, kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības izlemt jautājumu par kapavietas piešķiršanu.

15. Ģimenes kapavieta tiek ierādīta uz mirušās personas radinieka pieprasījuma pamata, līdz ar pirmo apbedījumu. Ģimenes kapavietu nevar izveidot lielāku par sešām kapavietām.

16. Apbedīšana ģimenes kapa vietā var notikt tikai ar ģimenes kapa vietas uzturētāja vai tā pienākumu pārņēmēja atļauju.

17. Atkārtotu apbedīšanu kapa vietā var veikt ne agrāk kā 25 gadus pēc iepriekšējā apbedījuma.

18. Kapa vietu dabā ierāda kapsētas pārzinis un vienojas par apbedīšanas laiku. Bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini kapsētā nav pieļaujami nekādi rakšanas darbi.

19. Apstādījumi ap kapavietu jāveido ierādītās teritorijas iekšpusē, kapa aprīkojumam jābūt uzstādītam tā, lai varētu droši uzkopt kapu un netiktu traucēti blakus esošie kapi.

20. Krūmi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 70 cm, krūmu vainags nedrīkst pārsniegt 1 m.

21. Kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu. Kapavietas labiekārtošanas rezultātā aizliegts sašaurināt celiņu starp kapavietu rindām.

22. Kapavietas uzturētājam jākopj ierādītā kapavietas teritorija.

23. Kapavietas uzturētāja pienākums ir gada laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt.

24. Jaunveidojamo kapavietu nožogošanai aizliegts izmantot neatbilstošus materiālus. Kapavietas nožogojuma augstums nedrīkst pārsniegt 0.5 m.

25. Ja tiek apbedīts bezpiederīgo mirušais, kapavieta tiek saglabāta piecus gadus un tās kopšanu organizē kapsētas apsaimniekotājs.

26. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs.

27. Apbedīšanas noteikumi kapavietās:

27.1. katru mirušo apbedī atsevišķā kapā;

27.2. kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 0,8 m līdz 1,0 m, dziļumam – 1,5 m līdz zārka vākam;

27.3. apbedot bērnus, kapa izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu;

27.4. urna ar mirušā pelniem jārok 1 m dziļumā;

27.5. urna var tikt apglabāta jau esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā, kā arī ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā;

27.6. attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 m, īsajās malās – 0,5;

27.7. Jaunizveidots kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0.3 m līdz piemineklim.

28. Ierādāmo kapavietu izmēri:
 

29. Kapsētu apsaimniekotājs bēru gadījumos iznomā kapliču mirušā novietošanai līdz apbedīšanas brīdim un atvadu ceremonijai. Mirušo, kas novietots kapličā, drīkst apmeklēt ar kapsētas pārziņa atļauju, pārējā laikā kapliča ir slēgta.

30. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt, saņemot kapsētas apsaimniekotāja atļauju.

31. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, informējot par to kapsētas apsaimniekotāju un kapavietas uzturētāju.

32. Personas par šo saistošo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

33. Par šo saistošo noteikumu 8.; 18.; 19.; 20.; 21.; 22;. 23.; 24. punktos noteikto prasību neievērošanu fiziskām personām izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu līdz 50 naudas soda vienībām, juridiskām personām piemēro naudas sodu līdz 150 naudas soda vienībām.

34. Administratīvā pārkāpuma procesu par saistošajos noteikumos minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija.

35. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Pašvaldības administratīvā komisija.

36. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

37. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās brīdi spēku zaudē:

37.1. Preiļu novada domes 2010. gada 27. maija saistošie noteikumi Nr. 2010/10 "Preiļu novada kapsētu uzturēšanas noteikumi".

37.2. Riebiņu novada domes 2006. gada 11. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 7 "Riebiņu novada kapsētu apsaimniekošanas noteikumi".

37.3. Aglonas novada domes 2018. gada 30. maija saistošie noteikumi Nr. 4 "Aglonas novada kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi".