Ministru kabineta noteikumi Nr. 331
Rīgā 2022. gada 7. jūnijā (prot. Nr. 30 9.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2018.
gada 3. jūlija noteikumos Nr. 392 "Kārtība, kādā Noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes
identifikāciju"
Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas
un terorisma un proliferācijas finansēšanas
novēršanas likuma 22. panta trešo daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumos Nr.
392 "Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta
neklātienes identifikāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 133. nr.)
šādus grozījumus:
1. Izteikt noteikumu nosaukumu šādā redakcijā:
"Kārtība,
kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un
proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekts veic
klienta neklātienes identifikāciju".
2. Izteikt tiesību akta izdošanas pamatojuma norādi šādā
redakcijā:
"Izdoti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 22.
panta trešo daļu".
3. Izteikt 1. punktu šādā redakcijā:
"1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas
novēršanas likuma (turpmāk - likums) subjekts, izmantojot
tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai
drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus,
veic tāda klienta identifikāciju, kas nav personīgi piedalījies
identifikācijas procedūrā klātienē (turpmāk - klienta neklātienes
identifikācija), kā arī identifikācijas apjomu."
4. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Klienta neklātienes identifikāciju piemēro, pamatojoties uz
risku novērtējumu, ja likuma subjekts pirms identifikācijas ir
nodrošinājis visu šādu nosacījumu izpildi:
2.1. veikts un dokumentēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku
izvērtējums;
2.2. atbilstoši piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam
izveidota iekšējās kontroles sistēma;
2.3. atbilstoši darbinieku pienākumiem un pilnvarojumam ir
nodrošināta viņu apmācība, lai darbinieki varētu veikt prasībām
atbilstošu klienta neklātienes identifikāciju;
2.4. klientam ir nodrošināta informācija par neklātienes
identifikācijas procesu un viņa tiesībām un pienākumiem šajā
procesā;
2.5. atbilstoši šo noteikumu prasībām un piemītošajam noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas
finansēšanas riskam noteiktas tehnoloģisko risinājumu drošības
prasības."
5. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Klienta neklātienes identifikāciju neveic, ja likums nosaka
obligātu klienta piedalīšanos identifikācijā klātienē vai
neklātienes identifikācijas piemērošana neatbilst klientam
piemītošajam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam. Šos noteikumus
piemēro, ciktāl citi normatīvie akti nenosaka atšķirīgas prasības
klienta neklātienes identifikācijai."
6. Izteikt 4.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.1. tiek konstatēti apstākļi, kas liecina, ka neklātienes
identifikācija neatbilst klientam piemītošajam noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas
finansēšanas riskam;".
7. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:
"7. Likuma subjekts atbilstoši tā veiktajam noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas
finansēšanas risku novērtējumam izmanto vienu vai vairākus šādus
tehnoloģiskos risinājumus:
7.1. drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko
dokumentu likumu vai kvalificētu paaugstinātas drošības
elektronisko identifikāciju saskaņā ar Fizisko personu
elektroniskās identifikācijas likumu, vai risinājumus, kas
Latvijā izmantojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko
identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu
veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu
1999/93/EK;
7.2. videoidentifikāciju atbilstoši šo noteikumu 10.
punktam;
7.3. fiziskas personas identitāti apliecinošu datu iegūšanu no
kredītiestādes vai maksājumu iestādes, izmantojot identifikācijas
maksājumu vai citu metodi, kas ļauj saņemt no kredītiestādes vai
maksājumu iestādes šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētos
datus;
7.4. personu apliecinošā dokumenta fotouzņēmuma un pašportreta
elektroniska fotouzņēmuma salīdzināšanu."
8. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:
"9. Likuma subjekts šo noteikumu 7.2. un 7.4. apakšpunktā
minētajā gadījumā, izmantojot risinājumus (tostarp
tehnoloģiskos), nodrošina to identifikācijas dokumenta drošības
elementu pārbaudi, kurus iespējams un nepieciešams tehniski
pārbaudīt attālināti, kā arī attālinātās identifikācijas laikā
veic no personas iegūto personas biometrijas datu atpazīšanu un
salīdzināšanu. Piemērojot šo noteikumu 7.2. vai 7.4. apakšpunktu,
personu apliecinošā dokumenta fotouzņēmums vai fiksēšana
videoierakstā uzskatāms par ekvivalentu personu apliecinošo
dokumentu kopijai likuma izpratnē."
9. Izteikt 10.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.2. tiek salīdzināts fiziskās personas sejas attēls ar
videostraumēšanas laikā iegūto fiziskās personas apliecinošā
dokumentā redzamās fiziskās personas attēlu;".
10. Papildināt ar 10.1 punktu šādā
redakcijā:
"10.1 Likuma subjekts kopā ar kādu šo noteikumu 7.1.,
7.3. vai 7.4. apakšpunktā minēto risinājumu var izmantot
risinājumu, kas ietver arī videostraumēšanu un audiostraumēšanu,
kura norit atšķirīgi, nekā noteikts šo noteikumu 10., 11. un 16.
punktā, tomēr šāda klienta identifikācija neklātienē nav
uzskatāma par videoidentifikāciju šo noteikumu 10. punkta
izpratnē, bet var kalpot kā riskus mazinošs tehnoloģisks
risinājums citām šo noteikumu 7.1., 7.3. vai 7.4. apakšpunktā
minētajām metodēm, tai skaitā papildu informācijas iegūšanai no
klienta."
11. Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Šo noteikumu 7.3. vai 7.4. apakšpunkts nav piemērojams, ja
klients vai patiesais labuma guvējs ir saistīts ar augsta riska
trešo valsti vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai
teritoriju, kā arī citos gadījumos, balstoties uz likuma subjekta
veiktu risku novērtējumu."
12. Izteikt 13.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.1. uz kredītiestādi vai maksājumu iestādi, kuras datus
izmanto neklātienes identifikācijai, attiecas no Eiropas
Savienības tiesību aktiem izrietošās prasības par noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas
finansēšanas novēršanu;".
13. Izteikt 13.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.2. ar identifikācijas maksājumu vai citu metodi, kas ļauj
saņemt no kredītiestādes vai maksājumu iestādes fiziskas personas
identitāti apliecinošus datus, likuma subjekts iegūst pietiekamus
datus, kas norādīti likumā un atbilst likuma subjekta iekšējās
kontroles sistēmā noteiktajam, lai pārliecinātos par fiziskas
personas identitāti un salīdzinātu ar datiem, ko klients ir
sniedzis likuma subjektam;".
14. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Likuma subjekts nodrošina klienta neklātienes
identifikācijas procedūrā iegūtās informācijas, tostarp
videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālu, dokumentēšanu
un glabāšanu likumā noteiktajā termiņā, kā arī nodrošina, ka
elektroniskā veidā identifikācijā iegūtie identifikācijas un
tehniskie dati nav maināmi. Balstoties uz risku novērtējumu,
videostraumēšanas un audiostraumēšanas materiālu var neglabāt, ja
papildus šo noteikumu 7.1. apakšpunktā minētajam risinājumam tiek
izmantota videoidentifikācija saskaņā ar šo noteikumu 7.2.
apakšpunktu vai šo noteikumu 10.1 punktā minēto
risinājumu un tiek saglabāts tikai personas un viņas uzrādītā
personu apliecinošā dokumenta attēls."
15. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:
"17. Likuma subjekts nodrošina iespēju atlasīt informāciju par
klientiem, kas identificēti neklātienes procedūrā, šajā procesā
iesaistītajiem šo noteikumu 6. punktā minēto juridisko personu
darbiniekiem un izmantojamiem tehnoloģiskiem risinājumiem."
Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs
‒
finanšu ministrs J. Reirs
Finanšu ministra vietā ‒
izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece