Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200. nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206. nr.; 2011, 103., 204. nr.; 2012, 190., 203. nr.; 2013, 51., 191., 232., 234., 252. nr.; 2014, 206., 228., 257. nr.; 2015, 248. nr.; 2016, 182., 241. nr.; 2017, 90., 242. nr.; 2018, 196., 244. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 240.A, 243., 247.A, 250. nr.; 2021, 86.A, 186.A, 234.A, 246. nr.; 2022, 88.A nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3.² panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Karavīram, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis vai ne ilgāk kā divas darba dienas nepilda dienesta pienākumus sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi, attiecīgajos gadījumos piemēro Darba likuma normas, ievērojot noteikumu, ka viņam izmaksā mēnešalgu, izsniedz karavīra uzturdevu vai izmaksā tās kompensāciju, kā arī piemaksas, izņemot šā likuma 14. panta trešajā daļā minētās piemaksas."

2. Izteikt 4. panta astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) To valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kura netiek noteikta saskaņā ar šā panta trešo daļu un šā likuma 7. un 7.¹ pantu, nosaka tādējādi, lai varētu nodrošināt Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi."

3. Papildināt 7.¹ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 15. panta trešajā daļā minētais diplomāts, sākot pildīt diplomāta pienākumus, saņem slimības pabalstu un tā apmērs ir mazāks par diplomāta mēnešalgu, jo valsts apdrošināšanas obligātās iemaksas par diplomātu veiktas minimālā apmērā, viņam no atalgojumam piešķirtajiem līdzekļiem kompensē šo starpību, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem."

4. Papildināt 9. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja Militārā dienesta likuma 30. panta otrajā daļā minētais karavīrs slimības pabalstu nesaņem, jo par viņu nav veiktas valsts apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad viņam slimības laikā, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem, ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus, izmaksā karavīra mēnešalgu."

5. Izteikt 13.¹ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru un noteikšanas kārtību, nodrošinot Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasību izpildi, nosaka Ministru kabinets."

6. Izteikt 13.⁶ panta tekstu šādā redakcijā:

"Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru (4. panta desmitā daļa). Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalgas apmēru (4. panta desmitā daļa), kam piemērots koeficients 4,95 un kas noapaļots pilnos euro."

7. 19. pantā:

aizstāt 2.¹ daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un valsts drošības iestāžu" ar vārdiem "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja";

izteikt 2.², 2.³ un 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(2²) Ja amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo amatpersonu (darbinieku) veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību) un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija tām ir noteikusi invaliditāti uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, kuras cēlonis ir aktā par nelaimes gadījumu darbā minētais nelaimes gadījums, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) I grupas invalīdam - 71 145 euro;

2) II grupas invalīdam - 35 573 euro;

3) III grupas invalīdam - 14 229 euro.

(2³) Ja amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus, pildot ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus amata (dienesta, darba) pienākumus, vai militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu vai šo amatpersonu (darbinieku) veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimību), bet tām nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) smaga veselības bojājuma gadījumā - 10 000 euro;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā - 5000 euro;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā - 200 euro.

(2⁴) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona saņem vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no šā panta 2.² vai 2.³ daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus un guvusi:

1) ievainojumu vai sakropļojumu un 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija tai noteikusi uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, invaliditāti, kuras cēlonis ir saistīts ar nelaimes gadījumu;

2) smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu un ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma iestājusies ar to saistīta pārejoša darba (dienesta) nespēja, kura ilgst vairāk par sešām dienām.";

papildināt pantu ar 2.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(2⁵) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai šā panta 2.⁴ daļā minēto pabalstu neizmaksā šādos gadījumos:

1) amatpersona piecu dienu laikā pēc nelaimes gadījuma nav vērsusies ārstniecības iestādē, lai konstatētu veselības bojājumu (izņemot gadījumu, kad nelaimes gadījums ir fiksēts aktā par nelaimes gadījumu darbā);

2) nelaimes gadījums noticis laikā, kad amatpersona atradusies cita darba devēja rīcībā, un nav bijis saistīts ar dienesta (amata) pienākumu izpildi.";

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ vai militārie darbinieki gājuši bojā, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, vai miruši gada laikā pēc militārajās mācībās notikušā nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, šīs amatpersonas (darbinieki) tiek apbedītas par valsts budžeta līdzekļiem un to laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 100 000 euro apmērā."

8. Izteikt 24. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja karavīrs - uzsākot profesionālo dienestu vai dienesta interesēs - tiek pārvietots uz citu Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un tādēļ maina dzīvesvietu, viņš saņem vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu."

9. Papildināt 35. panta pirmo daļu pēc vārda "karavīriem" ar vārdiem "un militārajiem darbiniekiem".

10. Papildināt 36. panta 7.¹ daļu pēc vārda "apgūt" ar vārdiem "augstāko instruktoru un".

11. Papildināt VII nodaļu ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

"39.¹ pants. Apmaksāts psiholoģiskā atbalsta kurss

(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieks, kurš ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, var saņemt apmaksātu psiholoģiskā atbalsta kursu Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrā.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekam, kurš ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, psiholoģiskā atbalsta kursa laikā saglabā mēnešalgu un piemaksas, izņemot šā likuma 14. panta trešajā daļā minēto piemaksu, un sedz ceļa izdevumus, kas personai radušies, dodoties uz psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas vietu un atgriežoties no tās.

(3) Psiholoģiskā atbalsta kursa laikā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekam, kurš ir iesaistīts neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā, no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ēdināšanu un naktsmītni.

(4) Ministru kabinets nosaka psiholoģiskā atbalsta kursa saņemšanas nosacījumus un tā organizēšanas kārtību, ēdināšanas un naktsmītnes nodrošināšanas kārtību, ar ēdināšanu saistīto izdevumu apmēru un dienesta pienākumu izpildes laika uzskaites kārtību psiholoģiskā atbalsta kursa laikā, kā arī ceļa izdevumu segšanas kārtību un apmēru."

12. 42. pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda "piektajā" ar vārdu "septītajā";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Karavīram un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, un valsts drošības iestādes amatpersonai kalendāra gada laikā, izmaksājot vidējo izpeļņu, piešķir papildatvaļinājumu:

1) vienu darba dienu, ja personas aprūpē ir viens bērns vecumā līdz 14 gadiem;

2) divas darba dienas, ja personas aprūpē ir divi bērni vecumā līdz 14 gadiem;

3) trīs darba dienas, ja personas aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem vai bērns ar invaliditāti.";

papildināt astoto daļu pēc skaitļa "10" ar vārdu "kalendāra".

13. Papildināt pārejas noteikumus ar 56. punktu šādā redakcijā:

"56. Šā likuma grozījums par 2. panta piektās daļas papildināšanu pēc vārdiem "Likums neattiecas uz zemessargiem" ar vārdiem "Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras Atbalsta sekretariāta darbiniekiem" stājas spēkā 2022. gada 1. jūnijā."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 19. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 30. maijā