Mārupes novada pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 20/2022

Mārupē 2022. gada 27. aprīlī

Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamo īpašumu "Lamberti-1" (kadastra Nr. 80760030440) un Zeltiņu iela 112 (kadastra Nr. 80760030604), Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijā, Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Apstiprināti ar Mārupes novada pašvaldības domes
2022. gada 27. aprīļa lēmumu Nr. 12
(sēdes prot. Nr. 7)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmo daļu,
Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu,
Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Ar šiem saistošiem noteikumiem tiek apstiprinātas Lokālplānojuma, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamo īpašumu "Lamberti-1" (kadastra Nr. 80760030440) un Zeltiņu iela 112 (kadastra Nr. 80760030604), Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, teritorijā, Grafiskā daļa un Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, saistošās daļas:

1.1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (1. pielikums);

1.2. Grafiskā daļa - funkcionālais zonējums un aizsargjoslas, kas noteiktas pašvaldības kompetencē esošajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem. Grafiskā daļa pieejama Ģeoportālā: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_23554 (2. pielikums)

Ģeoportālā pieejamā lokālplānojuma interaktīvā grafiskā daļa ir šo saistošo noteikumu neatņemama sastāvdaļa.

Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs A. Ence

 

1. pielikums
Mārupes novada pašvaldības domes
2022. gada 27. aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr. 20/2022

Mārupes novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000012827
Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167
marupe@marupe.lv http://www.marupe.lv

Lokālplānojums, ar kuru groza teritorijas plānojumu nekustamo īpašumu "Lamberti-1" (kadastra Nr. 80760030440) un Zeltiņu iela 112, (kadastra Nr. 80760030604) teritorijā, Mārupē, Mārupes novadā

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Apgrūtinātās teritorijas un objekti

1. NOTEIKUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJAS

1.1. NOTEIKUMU LIETOŠANA

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) nosaka teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus grafiskās daļas kartēs "Funkcionālā zonējuma plāns" un "Inženierkomunikāciju plāns" norādītajā lokālplānojuma teritorijā - nekustamo īpašumu "Lamberti-1", Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 8076 003 0440) un Zeltiņu ielā 112, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā (kadastra Nr. 8076 003 0604) zemes vienībās ar kadastra apzīmējumiem attiecīgi 8076 003 0440 un 8076 003 0604 (turpmāk - Lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas Lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās daļas karti "Funkcionālā zonējuma plāns".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Mārupes novada domes 2013. gada 18. jūnija saistošo noteikumu Nr. 11 "Mārupes novada teritorijas plānojuma 2014.-2026. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un Grafiskā daļa" un Mārupes novada domes 2017. gada 30. augusta saistošo noteikumu Nr. 24/2017 "Lokālplānojums Mārupes un Tīraines ciemu ielu tīkla un sarkano līniju precizēšanai, ietverot priekšlikumus atsevišķu zemes vienību funkcionālā zonējuma grozīšanai" prasības tiktāl, ciktāl šie saistošie noteikumi nenosaka citādi.

1.2. DEFINĪCIJAS

4. Papildizmantošana - teritorijas izmantošanas veids, kas ir pakārtots funkcionālajā zonā noteiktajiem izmantošanas veidiem, papildina, uzlabo vai veicina primāro izmantošanu, t.sk. atļautie telpu grupu veidi ēkās, kuru būvniecība ir atļauta funkcionālajā zonā.

5. Vieglās rūpniecības uzņēmums - Lokālplānojuma teritorijā papildizmantošanā izvietojams uzņēmums, kas nerada būtisku piesārņojumu, nerada vides trokšņa robežlielumu pārsniegumu un kuram, ja to pieprasa normatīvie akti, darbības nodrošināšanai nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.

6. Cietais segums - segums ar virsmu, kas izturīga pret mehānisku iedarbību un klimatisko apstākļu ietekmi (asfalts, betons, bruģis u. tml.).

2. PRASĪBAS VISAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI

2.1. VISĀ TERITORIJĀ ATĻAUTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.2. VISĀ TERITORIJĀ AIZLIEGTĀ IZMANTOŠANA

Nenosaka

2.3. INŽENIERTEHNISKĀ SAGATAVOŠANA

7. Lokālplānojuma teritorijā veic projektēšanas un inženiertehniskās sagatavošanas darbus, izstrādājot un saskaņojot būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem.

8. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot pa kārtām tādā apjomā, kas nodrošina konkrētas apbūves kārtas vai objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas un tā var ietvert teritorijas reljefa virsmas paaugstināšanu (uzbēršanu), transporta infrastruktūras izbūvi, inženiertīklu izbūvi vai pārbūvi, meliorācijas sistēmas pārkārtošanu un citus pasākumus pēc nepieciešamības.

3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVEI

3.1. PRASĪBAS TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAI

9. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijai nodrošina, veido un organizē no Zeltiņu ielas un plānotās Bieriņu ielas.

10. Piekļuvi Lokālplānojuma teritorijā plānotajam daudzfunkcionālajam darījumu un vieglās ražošanas objektam organizē no plānotās nobrauktuves ar pieslēgumu Zeltiņu ielai saskaņā ar Lokālplānojuma grafisko daļu. Plānotās nobrauktuves izvietojumu un pievienojumu parametrus (noapaļojuma rādiuss, novietojums pret krustojumiem un iebrauktuvēm, ietves pārbūve utt.) precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros, vienlaikus ievērojot, ka:

10.1. iebrauktuves rādiuss līdz 7 m;

10.2. projektējamās ietves pieslēgumus Zeltiņu ielai veido tā, lai tās pieslēgtos brauktuvei tieši pret ielas pretējā pusē esošiem pieslēgumiem, nevis pret stāvlaukumu;

10.3. pie ietvju pieslēgumiem izbūvēt apgaismojumu.

11. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju risina būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes ietvaros.

12. Ēkām un citām būvēm paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai atbilstoši būvnormatīviem.

13. Piebraucamos ceļus un laukumus paredz ar cietu segumu. Uz ēku būvniecības laiku, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

14. Nepieciešamo autostāvvietu un velonovietņu skaitu nosaka katra konkrētā objekta būvniecības ieceres dokumentācijā, ievērojot normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasības, bet ne mazāk kā noteikts Mārupes novada teritorijas plānojuma teritorijām ar darījumu un vieglās ražošanas objektiem. Ēkas ar autostāvvietām un velonovietnēm nodrošina pirms to nodošanas ekspluatācijā.

15. Normatīvi nepieciešamās autostāvvietas un velonovietnes nodrošina Jauktas centra apbūves teritorijas (JC3) attiecīgās zemes vienības robežās. Autostāvvietu klātni paredz ar cieto segumu un saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ierīko lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Kravas transporta stāvēšana nav atļauta pašvaldības ceļa vai piebrauktuvju malās vai tiešā dzīvojamo māju tuvumā.

3.2. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKĀS APGĀDES TĪKLIEM UN OBJEKTIEM

16. Inženiertīklus, kas nepieciešami daudzfunkcionālā darījumu un vieglās ražošanas objekta inženiertehniskajai apgādei, projektē ēku būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā saskaņā ar inženiertīklu turētāja tehniskajiem noteikumiem.

17. Plānoto apbūvi nodrošina ar centralizētu ūdensapgādi un centralizētu sadzīves notekūdeņu kanalizāciju.

18. Būvniecības ieceres dokumentācijā jāizstrādā lietusūdeņu novadīšanas konkrēts un detalizēts risinājums, tostarp iekļaujot lietusūdeņu uzkrājošos risinājumus. Prasību par lietusūdeņu uzkrājošajiem risinājumiem var nepiemērot, ja tas tiek tehniski pamatots. Lietus ūdeni attīra Lokālplānojuma teritorijā pirms tā novadīšanas apkārtējā vidē.

19. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, atbilstoši plānotajam apbūves blīvumam un objekta ugunsdrošības prasībām.

20. Ēkām un citām būvēm Lokālplānojuma teritorijā jāparedz piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

21. Meliorācijas sistēma:

21.1. plānoto piebraucamo ceļu, laukumu, ēku un citu būvju projektēšanas stadijā veic esošās meliorācijas sistēmas tehnisko izpēti. Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, ja nepieciešams, veic meliorācijas sistēmas pārbūvi vai pārkārtošanu;

21.2. šķērsojot drenāžas sistēmas ar inženiertehniskās apgādes tīkliem, piebraucamajiem ceļiem, laukumiem, plānotām ēkām vai citām būvēm, paredz esošās drenāžas sistēmas aizsardzību vai veic tās pārbūvi;

21.3. meliorācijas sistēmas pārbūves tehniskie risinājumi nedrīkst pasliktināt hidromelioratīvo stāvokli blakus esošajās zemes vienībās.

21.4. izvietojot ēkas un būves esoša vai plānota grāvja tuvumā jāievēro noteiktie minimāli pieļaujamie attālumi līdz grāvim un citas prasības. Esošu grāvju gadījumā jāņem vērā Valsts meliorācijas kadastra sistēmā reģistrētie grāvji un to klasifikācija, bet plānotu grāvju gadījumā - atbilstoši spēkā esošu normatīvo aktu kārtībā izstrādātam meliorācijas būves izbūves būvprojektam:

21.4.1. ēkas un būves nedrīkst izvietot tuvāk par 5 metriem no susinātājgrāvja vai kontūrgrāvja krants (augšmalas);

21.4.2. ēkas un būves nedrīkst izvietot tuvāk par 10 metriem no ūdensnoteku un novadgrāvju krotes (augšmalas).

22. Esošo (Valsts meliorācijas kadastra sistēmā nereģistrēto) grāvi gar Zeltiņu ielu veidot kā pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnoteku un noteikt tai aizsargjoslu 10 m platumā.

23. Esošo (Valsts meliorācijas kadastra sistēmā nereģistrēto) grāvi gar projektēto Bieriņu ielu veidot kā susinātājgrāvi un noteikt tam aizsargjoslu 5 m platumā.

24. Inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādes stadijā, ņemot vērā katra konkrētā inženiertīklu turētāja tehniskos noteikumus.

3.3. PRASĪBAS APBŪVEI

25. Apbūve teritorijā ir jāveido kompozicionāli vienota. Apbūvē jāpielieto dažāda augstuma ēkas, kā arī pielietojot arhitektoniskus akcentus ēku būvapjomos teritorijas piekļuves un galveno publisko objektu akcentēšanai.

26. Izvietojot ēkas Lokālplānojuma teritorijā, ievēro:

26.1. būvlaidi (6 m) no Zeltiņu ielas sarkanās līnijas;

26.2. apbūves līniju (9 m) no projektētās Bieriņu ielas sarkanās līnijas, ja citā plānošanas dokumentā nav noteikts savādāk;

26.3. normatīvos attālumus no grāvjiem.

27. Ja blakus esošajās zemes vienībās paredzēta dzīvojamā apbūve, ēkas gar Lokālplānojuma teritorijas dienvidu robežu izvieto ne tuvāk par par grafiskās daļas Funkcionālā zonējuma plānā norādīto robežlīniju (4 m no ūdensnotekas aizsargjoslas), kurā veidojami divpakāpju stādījumi. Šo attālumu var samazināt, ja ir saņemts ietekmētās zemes vienības īpašnieka rakstveida saskaņojums un netiek pārkāptas normatīvo aktu prasības insolācijas jomā.

28. Žogus ierīko:

28.1. pa zemes vienības robežu;

28.2. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.

29. Žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši plānotā teritorijas izmantošanas veida - daudzfunkcionāla darījumu, vieglās ražošanas un ar transporta infrastruktūru saistīta objekta specifikai un funkcionālajai nepieciešamībai, ievērojot Mārupes novada teritorijas plānojuma prasības.

30. Gadījumā, ja žogu veido kā prettrokšņa sienu, risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

31. Ja alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai ir paredzēts pielietot solāros paneļus vai citas iekārtas, tās paredz būvniecības ieceres dokumentācijā un iekļauj ēkas kopējā arhitektūrā.

3.4. PRASĪBAS TERITORIJAS LABIEKĀRTOJUMAM

32. Teritorijā ierīko apstādījumus un izbūvē citu labiekārtojumu atbilstoši būvniecības ieceres dokumentācijai un saskaņā ar Mārupes novada teritorijas plānojuma prasībām. Pašvaldības būvvaldei ir tiesības noteikt nosacījumus skata aizsedzošas stādījumu joslas izveidei. Prasības koku un krūmu stādījumiem nosaka, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tuvumā esošo un/vai plānoto dzīvojamo apbūvi. Apstādījumi var tikt lietoti kā skaņas vai skata barjera. Koku un krūmu aizsargstādījumu risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

3.5. PRASĪBAS VIDES RISKU SAMAZINĀŠANAI

33. Trokšņa samazināšanas pasākumi projektējami atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumu Nr. 312 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika"" prasībām.

34. Piesārņojošo vielu koncentrācijai gaisā ir jāatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumu Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" prasībām.

35. Lokālplānojuma teritorijā nav atļauti tādi izmantošanas veidi, kuru rezultātā rodas būtisks piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienību robežām un blakus esošajās zemes vienībās.

36. Gadījumā, ja objekta radītais vides troksnis blakus esošajās zemes vienībās šķietami pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, veic trokšņa līmeņa izpēti. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā papildus prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu, troksni slāpējošu barjeru, grunts valni, ēku arhitektūru vai citus risinājumus. Atbilstošāko prettrokšņa risinājumu, tā apjomu un veidu iekļauj būvniecības ieceres dokumentācijā un risinājumu saskaņo ar blakus esošās zemes vienības īpašnieku.

37. Pasākumi apkārtējo dzīvojamo teritoriju aizsardzībai:

37.1. Jauktas centra apbūves teritorijā (JC3), kas robežojas ar dzīvojamās apbūves zemes vienībām, kurās plānota dzīvojamā apbūve vai saskaņota būvniecības iecere tādai būvniecībai, ierīko divpakāpju, norobežojošu koku un krūmu stādījumu joslu 4 m platumā no ūdensnotekas aizsargjolas Lokālplānojuma teritorijas dienvidos un 3 m platumā no ūdensnotekas aizsargjoslas Lokālplānojuma teritorijas austrumos (pie proj. Bieriņu ielas). Detalizētus risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;

37.2. pasākumus, ja tādi nepieciešami, veic Jauktas centra apbūves teritorijas (JC3) robežās.

4. PRASĪBAS TERITORIJAS IZMANTOŠANAI UN APBŪVES PARAMETRIEM KATRĀ FUNKCIONĀLAJĀ ZONĀ

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.2. MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.3. DAUDZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.4. PUBLISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.5. JAUKTAS CENTRA APBŪVES TERITORIJA

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3)

4.5.1.1. Pamatinformācija

38. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3) ir funkcionālā zona, ko nosaka apbūves teritorijai, kurā vēsturiski izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs, un kuru plānots attīstīt, lai nodrošinātu daudzfunkcionāla darījumu objekta, vieglās ražošanas objekta darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

39. Biroju ēku apbūve (12001).

40. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

41. Labiekārtota ārtelpa (24001): teritorija, kas ietver sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpu, ko veido ceļi, ielas, laukumi, publisku ēku pagalmi, kā arī apstādījumi, labiekārtojums un funkcionāli nepieciešamā infrastruktūra (24001).

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

42. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): ar vieglo rūpniecību saistītu uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra (tostarp atļautās izmantošanas objektu darbībai nepieciešamās noliktavas telpas), t.i., kosmētikas (piemēram, krēmi, losjoni, šampūni, balzāmi, dekoratīvā kosmētika, lūpu balzāmi, kosmētiskās eļļas u.c.), izņemot ziepju, ražošana, komplektēšana un īslaicīga uzglabāšana.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.	Teritorijas izmantošanas veids	Minimālā jaunizv. zemes gabala platība	Maksimālais apbūves blīvums (%)	Apbūves intensitāte (%)	Apbūves augstums (m)	Apbūves augstums (stāvu skaits)	Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
43.	Biroju ēku apbūve	1 ha 1	60	4	līdz 11 5	līdz 3	40
44.	Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve	1 ha 1	60	4	līdz 11 5	līdz 3	40
45.	Labiekārtota ārtelpa	2	4	4	4	4	4
46.	Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve	1 ha 1	60 3	4	līdz 11 5	līdz 3	40

4.5.1.5. Citi noteikumi

47. Vieglās rūpniecības uzņēmuma darbībai nepieciešamo noliktavu platība nedrīkst pārsniegt 25 % no zemes vienības platības funkcionālajā zonā JC3.

48. JC3 teritorijā nav atļautas lielgabarīta kravas, piegādes risināt ar standarta kravas transportlīdzekļiem.

4.6. RŪPNIECISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.7. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6)

4.7.1.1. Pamatinformācija

49. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visa veida transporta līdzekļu, velosipēdu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

50. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

51. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.7.1.5. Citi noteikumi

52. Ielām un piebrauktuvēm, kā arī laukumu brauktuvēm, transportlīdzekļu stāvvietām un ietvēm jābūt ar cietu segumu, kas izbūvējami pēc visu nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūves. Lai aizsargātu ceļa klātnes, jāparedz tās nodrošināt ar lietus savākšanas sistēmu. Jābūt izvietotai ietvei, jāparedz ielu apgaismojums.

53. Projektētās Bieriņu ielas kategoriju un attiecīgos parametrus var mainīt cita plānošanas dokumenta ietvaros. Līdz tam piemēro projektētās Bieriņu ielas (C32) parametrus:

53.1. brauktuve - 5,5 m;

53.2. sarkano līniju koridors - 15 m;

53.3. apvienotais ietves un veloceliņa kopējais platums 3,0 m;

53.4. brauktuve, ietve un veloceliņš ar cieto segumu bez apmales akmeņiem.

4.8. TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJA

Nenosaka

4.9. DABAS UN APSTĀDĪJUMU TERITORIJA

Nenosaka

4.10. MEŽU TERITORIJA

Nenosaka

4.11. LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

4.12. ŪDEŅU TERITORIJA

Nenosaka

5. TERITORIJAS AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

5.1. CITA TERITORIJA AR ĪPAŠIEM NOTEIKUMIEM

Nenosaka

5.2. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS LOKĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.3. TERITORIJA, KURAI IZSTRĀDĀJAMS DETĀLPLĀNOJUMS

Nenosaka

5.4. VIETĒJAS NOZĪMES KULTŪRVĒSTURISKĀ UN DABAS TERITORIJA

Nenosaka

5.5. AINAVISKI VĒRTĪGA TERITORIJA

Nenosaka

5.6. VIETĒJAS NOZĪMES LAUKSAIMNIECĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.7. NACIONĀLAS UN VIETĒJAS NOZĪMES INFRASTRUKTŪRAS ATTĪSTĪBAS TERITORIJA

Nenosaka

5.8. DEGRADĒTA TERITORIJA

Nenosaka

6. TERITORIJAS PLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA

54. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar Lokālplānojuma risinājumiem, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

55. Pirms plānotās apbūves projektēšanas Lokālplānojuma teritorijai veic inženiertehnisko teritorijas sagatavošanu.

56. Lokālplānojuma īstenošanai nav nepieciešama detālplānojuma izstrāde.

57. Lokālplānojuma īstenošana var tikt veikta pa kārtām, secību nosakot būvniecības ieceres dokumentācijā.

58. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību precizē būvniecības ieceres dokumentācijā, saskaņā ar katra konkrētā inženiertīklu turētāja tehniskajiem noteikumiem.

59. Apbūvi zemes vienībā Zeltiņu ielā 112, Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā, uzsāk pēc projektētās Bieriņu ielas (ar cieto segumu vai šķembu segumu pirmajā kārtā) izbūves, izņemot, ja šī zemes vienība tiek apvienota ar zemes vienību "Lamberti-1", Mārupē, Mārupes pagastā, Mārupes novadā.

7. CITI NOSACĪJUMI/PRASĪBAS

7.1. APGRŪTINĀTĀS TERITORIJAS UN OBJEKTI

60. Grafiskās daļas kartē "Inženierkomunkāciju plāns" attēlotas Lokālplānojumā teritorijā esošo inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas atbilstoši mēroga noteiktībai M 1:500 (skatīt grafiskās daļas kartē "Inženierkomunikāciju plāns"). Teritorijas izmantošanā ievēro visu veidu aizsargjoslas un normatīvajos aktos tajās noteiktos apgrūtinājumus.

61. Lokālplānojuma teritorijā plānoto inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu faktiskajam izvietojumam saskaņā ar būvniecības dokumentāciju un izpildmērījumiem, saskaņojot ar inženiertīklu turētāju.

62. Pie inženiertīkla demontāžas vai pārvietošanas tiek likvidēta vai arī attiecīgi pārvietota tā aizsargjosla.

63. Gar kontūrgrāvjiem, susinātājgrāvjiem, ūdensnotekām (arī novadgrāvjiem) un liela diametra kolektoriem jāveido meliorācijas būvju ekspluatācijas joslas. Meliorācijas būvju ekspluatācijas joslas minimālais platums jānosaka:

63.1. 5 metri no susinātājgrāvja vai kontūrgrāvja krants (augšmalas);

63.2. 10 metri no ūdensnoteku un novadgrāvju krotes (augšmalas);

63.3. 8 metri attālumā no liela diametra kolektora (ar diametru 300 mm un lielāku) cauruļvada ass līnijas.