Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Likumā par ostām

Izdarīt Likumā par ostām (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 15. nr.; 1996, 13. nr.; 1997, 9., 15. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 12. nr.; 2001, 9., 11. nr.; 2002, 23. nr.; 2003, 15., 23. nr.; 2005, 14., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 76., 118., 205. nr.; 2013, 232. nr.; 2016, 241. nr.; 2019, 251.A, 255.A nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Ostu likums".

2. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

"2. pants. Ostas jēdziens

(1) Osta ir ar robežām noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos un ārējos reidus un kuģuceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai.

(2) Ostas izmantošanu aizsardzības vajadzībām reglamentē Ministru kabineta un attiecīgās ostas noteikumi."

3. Papildināt 3. pantu pēc vārdiem "Ministru kabinets pēc" ar vārdiem "Satiksmes ministrijas".

4. 4. pantā:

izteikt trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(3) Attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas:

1) valsts un pašvaldības zeme un akvatorija;

2) navigācijas iekārtas un ierīces;

3) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostā - ostas kopējās hidrotehniskās būves (moli, straumes regulēšanas dambji, viļņlauži, krasta nostiprinājumi), kuģuceļi, valsts vai pašvaldības īpašumā esošās piestātnes, bet citās ostās - valsts vai pašvaldības īpašumā esošās kopējās hidrotehniskās būves un piestātnes;

4) ar valsts zemi saistītās valstij piekrītošās vai piederošās ēkas (būves).

(4) Ostas pārvaldes valdījums nav attiecināms uz:

1) ostas teritorijā esošo valsts zemi, uz kuras izvietota valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma josla, un pašvaldības zemi, uz kuras izvietoti pašvaldības ceļi;

2) ostas teritorijā esošo valsts nekustamo īpašumu, kurš nodots valsts institūcijas valdījumā tās kompetencē esošās funkcijas īstenošanai un nav iznomāts, izīrēts, par kuru nav piešķirta apbūves tiesība, kurš nav apgrūtināts ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai (arī attiecībā uz lietojuma tiesībām);

3) ostas teritorijā esošo neapbūvēto pašvaldības zemi, attiecībā uz kuru pēc pašvaldības un ostas pārvaldes vienošanās ir atjaunots pašvaldības valdījums, ievērojot nosacījumu, ka šī zeme nepieciešama pašvaldības funkciju īstenošanai un tā nav iznomāta, izīrēta, par to nav piešķirta apbūves tiesība, tā nav apgrūtināta ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai (arī attiecībā uz lietojuma tiesībām);

4) Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās esošajām piestātnēm, kas atrodas juridisko vai fizisko personu īpašumā, kā arī citās ostās esošajām kopējām hidrotehniskajām būvēm un piestātnēm, kuras atrodas juridisko vai fizisko personu īpašumā.

(5) Ostas pārvalde ir tiesīga:

1) tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu iznomāt, izīrēt, piešķirt par to apbūves tiesību, apgrūtināt ar lietu tiesībām, tai skaitā ar servitūtiem ēku (būvju), virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai citas saimnieciskās darbības veikšanai;

2) būvēt uz tās valdījumā esošās valstij vai pašvaldībai piederošās zemes ostas darbībai nepieciešamās ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus. Šīs ēkas (būves) ostas pārvalde ieraksta zemesgrāmatā uz sava vārda. Tādas pašas tiesības ostas pārvaldei ir arī attiecībā uz juridisko vai fizisko personu zemi, uz kuru nodibināts personālservitūts.";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Ostas pārvalde šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos rīkojas zemes īpašnieku vārdā. Ostas pārvalde darījumos ar tās valdījumā esošo valstij vai pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu ir atbildīga par visām nastām un ar savām darbībām īpašniekam un trešām personām nodarītajiem zaudējumiem.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas, īres vai apbūves tiesības termiņš, kā arī ostas pārvaldei vai ar ostas pārvaldes starpniecību citām juridiskajām vai fiziskajām personām nodibināto servitūtu tiesību termiņš nedrīkst pārsniegt 45 gadus, izņemot gadījumu, kad ostā plānoto un plānotajā termiņā ieguldīto investīciju apjoms pārsniedz 70 miljonus euro. Ostas zemes un cita nekustamā īpašuma nomas un īres maksu, kā arī maksu par apbūves tiesības piešķiršanu katrā ostā nosaka ostas pārvalde.";

papildināt pantu ar 6.1, 6.2 un 6.3 daļu šādā redakcijā:

"(61) Pēc apbūves tiesības izbeigšanās ostas pārvalde par ēku (būvi), kura uzcelta uz apbūves tiesības pamata, apbūves tiesīgajam izmaksā atlīdzību, ja tāda paredzēta līgumā par apbūves tiesības piešķiršanu, ēka (būve) ir ekspluatācijai derīgā stāvoklī, tajā nav veikta patvaļīga būvniecība un apbūves tiesīgais ir nodevis ostas pārvaldei ēkas (būves) būvniecības un ekspluatācijas dokumentāciju. Pēc apbūves tiesības izbeigšanās un atlīdzības izmaksāšanas apbūves tiesīgajam zemes īpašnieks (valsts vai pašvaldība) ēku (būvi) nodod ostas pārvaldes valdījumā.

(62) Ostas teritorijā apbūves tiesību var nodibināt uz zemi, kas atrodas vairāku ostas pārvaldes valdījumā esošu nekustamo īpašumu sastāvā. Šādā gadījumā apbūves tiesības spēkā esības laikā veicamas darbības, kas nepieciešamas, lai nekustamo īpašumu konfigurācija un robežas pieļautu uzcelto ēku (būvju) iekļaušanu to sastāvā pēc apbūves tiesības izbeigšanās. Ja šādas darbības nav veiktas, ostas pārvalde līdz brīdim, kad izbeidzas tās valdījums uz attiecīgiem nekustamajiem īpašumiem, nodrošina tādu darbu veikšanu, kas nepieciešami, lai uz zemes esošā apbūve atbilstu zemes un būvju vienotības principam.

(63) Ostas teritorijā apbūves tiesību var nodibināt uz zemi, uz kuras atrodas zemes īpašniekam piederošas ēkas (būves), ciktāl tas nepieciešams apbūves tiesības izlietošanai.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ostas pārvaldei ir tiesības juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas zemi apgrūtināt ar sev nepieciešamo servitūtu. Servitūtu nodibina uz līguma pamata. Ja juridiskā vai fiziskā persona (zemes īpašnieks) un ostas pārvalde nevar vienoties, ostas pārvaldei ir tiesības ierakstīt zemesgrāmatā servitūtu bez zemes īpašnieka piekrišanas. Par servitūta nodibināšanu ostas pārvalde zemes īpašniekam maksā atlīdzību. Atlīdzība nav augstāka par pieciem procentiem no zemes kadastrālās vērtības gadā.";

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

"(71) Juridiskajām un fiziskajām personām piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu var atsavināt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības."

5. Izteikt 5. pantu šādā redakcijā:

"5. pants. Ostu darbību reglamentējošie dokumenti

Ostas darbojas, pamatojoties uz Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, likumiem, Ministru kabineta izdotiem normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas noteikumiem. Mazo ostu darbību reglamentē arī ostu pārvalžu nolikumi."

6. 7. pantā:

izteikt pirmo, 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas pārvalde ir kapitālsabiedrība vai mazajām ostām - pašvaldības iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic šajā likumā noteiktās ostas pārvaldes funkcijas.

(11) Ostas pārvalde Rīgas ostā un Ventspils ostā ir kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī attiecīgajai pašvaldībai. Valstij šajā kapitālsabiedrībā pieder ne mazāk kā trīs piektdaļas kapitāla daļu (akciju). Šī kapitālsabiedrība īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā un atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā attiecībā uz šajā likumā, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā noteikto ostas pārvaldes funkciju, uzdevumu un pienākumu īstenošanu. Kapitālsabiedrības kapitāla daļas (akcijas) nav ieķīlājamas, un tās ir atsavināmas vienīgi savstarpēji starp kapitāla daļu (akciju) turētājiem.

(12) Šā panta 1.1 daļā minētās kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu (akciju) turētāja ir Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Valstij piederošās kapitāla daļas (akcijas) tiek nodotas turējumā šādās daļās: Satiksmes ministrijas turējumā - 40 procenti, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas turējumā - katrai 20 procenti no valstij piederošajām kapitāla daļām (akcijām).";

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) nosaka ostas maksas atvieglojumus un pēc apspriešanās ostas sadarbības padomē - ostas maksu un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka ostas maksu, tās atvieglojumus un tarifu robežlīmeņus šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem;";

izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) sniedz priekšlikumus un piedalās ostu attīstības programmas izstrādē;";

izteikt trešās daļas 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

"6) izpēta ostas pakalpojumu pieprasījumu un piedāvājumu un nodrošina ostas pakalpojumu kompleksu, slēdzot līgumus ar komersantiem. Ostas pārvalde var pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumu, izņemot kravu apstrādes pakalpojumus, pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru ostas pārvalde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību un ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto;

7) slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam, ostas attīstības programmai un plānošanas dokumentiem;";

izteikt trešās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

"10) nodrošina ostas maksas, nomas (īres) maksas, kā arī maksas par apbūves tiesību iekasēšanu."

7. Izslēgt 8. un 9. pantu.

8. Papildināt likumu ar 8.1 pantu šādā redakcijā:

"8.1 pants. Tās kapitālsabiedrības akcionāru sapulces kompetence, kura īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā

Papildus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajiem lēmumiem, kurus pieņem akcionāru sapulce, tās kapitālsabiedrības akcionāru sapulce, kura īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā, pieņem lēmumus par:

1) vidēja termiņa budžeta apstiprināšanu;

2) iekšējās kontroles sistēmas apstiprināšanu."

9. 10. panta otrajā daļā:

aizstāt vārdus un skaitļus "šā likuma 7. panta 1.2 daļā minētās valsts kapitālsabiedrības pārstāvis" ar vārdiem "pa vienam pārstāvim no katras tās kapitālsabiedrības, kura īsteno ostas pārvaldes funkcijas Rīgas ostā un Ventspils ostā";

papildināt daļu ar vārdiem "Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvis".

10. Papildināt 11. pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) apstiprināt Latvijas ostu attīstības programmu, kurā ietvertie attīstības mērķi, darbības virzieni un nosacījumi kalpo par pamatu katras ostas attīstības un plānošanas dokumentu izstrādē."

11. 12. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) nomas (īres) maksa par ostas pārvaldes īpašumā, pārvaldīšanā vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu) un maksa par apbūves tiesību;";

izslēgt otro un trešo daļu.

12. 13. pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ostas maksas un tarifus pēc apspriešanās ostas sadarbības padomē nosaka ostas pārvalde un publicē tos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ostas pārvaldes tīmekļvietnē. Ostas maksas paaugstinājumi stājas spēkā ne agrāk kā divus mēnešus pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Kārtību, kādā ostas pārvalde nosaka un apstiprina kanāla maksas apmēru un atbrīvojumus no tās, nosaka Ministru kabinets."

13. Izteikt 14. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Desmit procenti no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā un izmantojami ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstībai. Pašvaldība divas reizes gadā sagatavo ostas pārvaldei pārskatu par piešķirto līdzekļu izlietojumu."

14. Izteikt 15. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņus ostas pārvalde publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ostas pārvaldes tīmekļvietnē. Ostas maksas pakalpojumu tarifu robežlīmeņi stājas spēkā ne agrāk kā divus mēnešus pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"."

15. Papildināt ceturto nodaļu ar 15.2 pantu šādā redakcijā:

"15.2 pants. Kārtība, kādā maksā ostas maksas un ostas regulētās maksas par pakalpojumiem

Ostas maksas un ostas regulētās maksas par pakalpojumiem kuģa īpašnieks vai operators pilnā apmērā un atbilstoši ostas pārvaldes noteiktajai maksāšanas kārtībai samaksā līdz kuģa iziešanai no ostas. Kuģa īpašnieks vai operators, vai to pilnvarots kuģa aģents un ostas pārvalde vai komersants, kas sniedz attiecīgo pakalpojumu, var savstarpēji vienoties par citu attiecīgās maksas samaksas kārtību."

16. 17. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Ostas kapteinis ir valsts amatpersona. Ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, šis likums un citi normatīvie akti.

(2) Ostas kapteinis izdod administratīvos aktus, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem un vides piesārņojuma draudu novēršanu ostas akvatorijā, kuģuceļos, piestātnēs un termināļos, tostarp ar ziemas navigācijas kārtību ledus apstākļos. Šo administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur to izpildi.";

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ostas kapteinis liedz kuģim iziet no ostas, ja ir saņemts tiesas nolēmums par kuģa arestu vai Latvijas Jūras administrācijas vai citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas lēmums par kuģa aizturēšanu."

17. 19. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ostas teritorijā neatkarīgi no tā piederības ir pašvaldībai. Rīgas ostas un Ventspils ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu ir kapitālsabiedrībai, kura īsteno attiecīgās ostas pārvaldes funkcijas. Ostas pārvaldei aizliegts valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta septītajā daļā.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt par labu trešai personai tās īpašumā esošo nekustamo īpašumu, bet valdījumā esošo valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu - tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo pašvaldību, ja nekustamais īpašums pieder pašvaldībai.";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulas (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību pārkāpumiem izskata Satiksmes ministrija administratīvā procesa kārtībā, izņemot sūdzības par pārkāpumiem konkurences jomā, kuras izskata Konkurences padome, un sūdzības par ostas pārvaldes darbību privāto tiesību jomā, kuras izskata tiesa."

18. Papildināt sesto nodaļu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

"19.1 pants. Apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām ostas sadarbības padomē

Ostas pārvalde izveido ostas sadarbības padomi, kurā pārstāvēti attiecīgās ostas lietotāji, ostas pakalpojumu sniedzēji, ostā nodarbināto darbinieku arodbiedrību un pašvaldības pārstāvji, kā arī citas ieinteresētās puses, lai apspriestos par būtiskiem jautājumiem saistībā ar ostas attīstību, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības. Kārtību, kādā notiek apspriešanās ostas sadarbības padomē, kā arī sēžu darba kārtības un protokolus ostas pārvalde publicē savā tīmekļvietnē. Ostas sadarbības padomē pieņemtajiem lēmumiem ir ieteikuma raksturs."

19. Izslēgt 24. panta otro daļu.

20. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

"26. pants. Mazās ostas pārvalde un tās struktūra

(1) Mazās ostas pārvalde ir pašvaldības domes izveidota iestāde, kas nodrošina ostas pārvaldes funkciju īstenošanu pašvaldības teritorijā esošā mazajā ostā.

(2) Paraugnolikumu, saskaņā ar kuru attiecīgā pašvaldība izdod ostas pārvaldes nolikumu, ietverot tajā mazās ostas pārvaldes struktūru, ostas valdes un ostas pārvaldnieka tiesības un pienākumus, izdod Ministru kabinets.

(3) Mazās ostas pārvaldes sastāvā ir ostas valde, kas ir augstākā lēmējinstitūcija, un tai pakļauts izpildaparāts, kuru vada ostas pārvaldnieks.

(4) Mazās ostas valdi izveido attiecīgās pašvaldības dome ne vairāk kā 10 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā valdes priekšsēdētāju - pašvaldības amatpersonu, pa vienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Satiksmes ministrijas amatpersonai, kuru norīko attiecīgais ministrs, kā arī vienādās proporcijās pašvaldības deputātus un ostā funkcionējošo komercsabiedrību pārstāvjus.

(5) Mazās ostas pārvaldnieku ieceļ ostas valde.

(6) Mazās ostas valdes locekļa atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(7) Mazās ostas pārvaldīšanai pašvaldība var izveidot kapitālsabiedrību, kuras ostas pārvalde darbojas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā un šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Pašvaldība, pieņemot lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu mazajā ostā, pieņem lēmumu par ostas pārvaldes tiesību un saistību pārņēmēju."

21. Izslēgt 27. pantu.

22. Pārejas noteikumos:

izteikt 15. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"Līdz dienai, kad tiek likvidēta Ventspils ostas pārvalde (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona), bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim, atbilstoši starptautiskajiem labas pārvaldības principiem (pārejas noteikumu 14. punkts), Ventspils ostas pārvalde (atvasināta publisko tiesību juridiskā persona) darbojas, ievērojot šādus nosacījumus:";

aizstāt 15. punkta 3. un 5. apakšpunktā skaitļus un vārdus "7. panta 1.2 daļā" ar skaitļiem un vārdiem "7. panta 1.1 daļā";

papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25. punktu šādā redakcijā:

"16. Lai nodrošinātu Rīgas ostas un Ventspils ostas darbības nepārtrauktību:

1) Ministru kabinets un Rīgas pašvaldība līdz 2022. gada 1. septembrim pieņem lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai Valsts pārvaldes iekārtas likumā un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā. Panākot vienošanos par kopīgas - valsts un pašvaldības - kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts iegulda Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība - tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procenti un Rīgas pašvaldībai - ne vairāk kā 40 procenti kapitāla daļu (akciju). Kapitāla daļu (akciju) turētāji noslēdz akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu (akciju) turētāju tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību;

2) akciju sabiedrības "Ventas osta" pamatkapitālā līdz 2022. gada 1. septembrim Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā, ievērojot nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60 procenti un Ventspils pašvaldībai - ne vairāk kā 40 procenti kapitāla daļu (akciju). Kapitāla daļu (akciju) turētāji noslēdz akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu (akciju) turētāju tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību;

3) Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022. gada 31. decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņem Ministru kabinets. Likvidācijas procesu īsteno Ministru kabineta apstiprināta likvidācijas komisija, kura veic Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošina Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībām, kuras būs ostu pārvaldes Rīgas ostā un Ventspils ostā, kā arī veic citus Ministru kabineta noteiktos uzdevumus, kas nepieciešami pienācīgai Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai. Ministru kabinets līdz 2022. gada 31. martam izveido likvidācijas komisijas Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai;

4) visus Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes noslēgtos un spēkā esošos līgumus ar ostas pakalpojumu sniedzējiem līdz 2022. gada 31. decembrim pārjauno (Civillikuma 1876. pants), attiecīgo brīvostu pārvalžu - atvasinātu publisko tiesību juridisko personu - vietā stājoties šā likuma 7. panta 1.1 daļā minētajām kapitālsabiedrībām. Atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas - Rīgas brīvostas pārvaldi un Ventspils brīvostas pārvaldi - likvidē, nododot to saistības (tiesības un pienākumus) un mantu līdz ar visiem saistītajiem pienākumiem, tiesībām un apgrūtinājumiem, tostarp kredītsaistībām, šā likuma 7. panta 1.1 daļā minētajām kapitālsabiedrībām.

17. Akciju sabiedrība "Ventas osta" (reģistrācijas Nr. 40203235757) ir likumiska likvidējamās Ventspils brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja. Ventspils brīvostas pārvalde nodod tās valdījumā esošo valsts un pašvaldības zemi, ēkas (būves), piestātnes, inženierbūves un citus īpašuma objektus akciju sabiedrībai "Ventas osta" atbilstoši universālsukcesijas principam un saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas lēmumu.

18. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju un Ventspils brīvostas pārvaldes mantas un aktīvu ieguldīšanu akciju sabiedrības "Ventas osta" pamatkapitālā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.

19. Kapitālsabiedrība, kas izveidota Rīgas ostas pārvaldīšanai, ir likumiska likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību un pienākumu) un mantas pārņēmēja. Rīgas brīvostas pārvalde nodod tās valdījumā esošo valsts un pašvaldības zemi, ēkas (būves), piestātnes, inženierbūves un citus īpašuma objektus jaunizveidotajai kapitālsabiedrībai atbilstoši universālsukcesijas principam un saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas lēmumu.

20. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes likvidāciju un Rīgas brīvostas pārvaldes mantas un aktīvu ieguldīšanu jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.

21. Servitūti, kas līdz dienai, kad tiek likvidētas Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde (atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas), bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim nodibināti par labu Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei, apgrūtinot citām juridiskajām vai fiziskajām personām piederošo ostas teritorijā esošo zemi, ar Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju neizbeidzas, bet ar abu brīvostu pārvalžu likvidācijas dienu uzskatāms, ka servitūti nodibināti par labu jaunizveidotajai Rīgas ostas pārvaldei un Ventspils ostas pārvaldei. Servitūti, kas nostiprināti zemesgrāmatā par labu Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei, nostiprināmi par labu attiecīgi jaunizveidotajai Rīgas ostas pārvaldei un Ventspils ostas pārvaldei.

22. Grozījumi šajā likumā par 7. panta otrās daļas 1. punkta, 13. panta trešās daļas un 15. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

23. Šā likuma 13. panta 3.1 daļa stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.

24. Mazo ostu pārvaldēm uz šā pārejas noteikumu punkta spēkā stāšanās dienu dzēšamas valsts prasības, kas izveidojušās valsts galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumu ietvaros kā regresa prasība, kā arī uzkrātā apkalpošanas maksa un saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 47. panta pirmajā daļā noteikto kārtību Valsts kases aprēķinātie nokavējuma procenti. Lēmumu par regresa prasības, uzkrātās apkalpošanas maksas un nokavējuma procentu dzēšanu pieņem Ministru kabinets, ja tiek saņemts Satiksmes ministrijas priekšlikums un tiek ievēroti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi.

25. Laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gadam finanšu ministrs izsniedz valsts aizdevumu šā likuma 7. panta 1.1 daļā noteiktajām kapitālsabiedrībām, ja ir saņemts Satiksmes ministrijas priekšlikums par kredītiestāžu izsniegto kredītu pārkreditēšanu un uzsākto būvniecības projektu kreditēšanu, ar nosacījumu, ka Ministru kabinets ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, kurā noteikti valsts aizdevuma izsniegšanas nosacījumi, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret aizdevuma izsniegšanu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 10. februārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 26. aprīlī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Likumā par ostām Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 10.02.2022.Stājas spēkā: 27.04.2022.Tēma: Transports un sakariPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 80A, 26.04.2022. OP numurs: 2022/80A.1
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
331928
27.04.2022
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)