Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā

Izdarīt Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 174. nr.; 2016, 81. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "bankas konts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "maksājumu konts" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt 1. pantu pēc vārda "kādā" ar vārdu "privātpersonas".

3. Papildināt likumu ar 12.² pantu šādā redakcijā:

"12.² pants. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nesniedz atbildi šā likuma 11. panta pirmajā daļā minētajā termiņā vai līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu netiek noslēgts šā likuma 11. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā un sabiedrības vajadzībām nepieciešama tikai nekustamā īpašuma daļa, institūcijai ir tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas ierosināt kadastrālo uzmērīšanu un nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā atsavināmajai nekustamā īpašuma daļai un atlikušajai nekustamā īpašuma daļai. Strīds par robežu novietojumu nav šķērslis minēto darbību veikšanai. Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir nodrošināt piekļuvi nekustamajam īpašumam minēto darbu veikšanai."

4. Papildināt II nodaļu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. (1) Ja institūcija konstatē, ka atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks ir miris, mantojuma lieta nav uzsākta vai arī uzsāktā mantojuma lietā nav beidzies sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktais termiņš, kā arī mantojuma masai nav iecelts aizgādnis, institūcija nekustamo īpašumu atsavina, piemērojot kārtību, kāda šajā likumā noteikta gadījumos, kad institūcijai nav zināma nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta un viņš nav sniedzis informāciju par savu maksājumu kontu.

(2) Tos mantiniekus, kuri pieņēmuši mantojumu un pierādījuši savas mantojuma tiesības, bet nav nostiprinājuši īpašuma tiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, institūcija aicina piedalīties atsavināšanas procesā, taču ar viņiem netiek slēgts līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Šādos gadījumos institūcija atsavina nekustamo īpašumu, pamatojoties uz likumu par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu, un ar atlīdzību rīkojas atbilstoši šā likuma 33. pantā noteiktajam.

(3) Ja mantojuma masai ir iecelts aizgādnis, tad, ciktāl to pieļauj Civillikums, attiecībā uz mantojuma masas aizgādni institūcija piemēro regulējumu, kas šajā likumā attiecas uz atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku.

(4) Institūcija informāciju par mantiniekiem, kā arī par mantojumam nodibināto aizgādnību iegūst no zvērināta notāra un par iecelto mantojuma masas aizgādni - no bāriņtiesas."

5. Papildināt 18. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja nekustamā īpašuma īpašnieka dzīvesvieta nav zināma, paziņojumu papildus var nosūtīt arī uz nekustamā īpašuma īpašnieka pēdējās zināmās dzīvesvietas adresi un uz atsavināmā nekustamā īpašuma atrašanās vietas adresi."

6. Papildināt 22. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja nekustamais īpašums, kas tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām, ir šā nekustamā īpašuma īpašniekam vienīgā piederošā dzīvojamā telpa, kurā viņš paziņojuma nosūtīšanas dienā dzīvo, institūcija palielina atlīdzību par pieciem procentiem no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Šo atlīdzības daļu institūcija šā likuma 29.² pantā noteiktajos gadījumos izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam."

7. Papildināt likumu ar VI nodaļu šādā redakcijā:

"VI nodaļa
Zemesgrāmatā neierakstīto zemju un būvju atsavināšana

39. pants. Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama zeme, uz kuru tiesības persona ieguvusi zemes reformas ietvaros un kura zemesgrāmatā vēl nav ierakstīta, institūcija to atsavina, ievērojot šā likuma I, II, III, IV un V nodaļā noteikto, ciktāl šajā nodaļā nav noteikts citādi.

40. pants. (1) Šā likuma 39. pantā minētajos gadījumos institūcija paziņojumu nosūta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētam zemes lietotājam, attiecībā uz kuru ir pieņemts atzinums par īpašuma tiesību atjaunošanu, vai tiesiskajam valdītājam, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai spriedums par īpašuma tiesību atjaunošanu vai atzīšanu.

(2) Paziņojumā papildus šā likuma 18. pantā noteiktajam ietver uzaicinājumu zemes lietotājam vai tiesiskajam valdītājam institūcijas noteiktā samērīgā termiņā, kas nav mazāks par trim mēnešiem, ierakstīt zemi zemesgrāmatā vai ne ilgāk kā 30 dienu laikā pilnvarot institūciju lietotāja vai tiesiskā valdītāja vārdā veikt visas nepieciešamās darbības un ierakstīt sabiedrības vajadzībām nepieciešamo zemi zemesgrāmatā, par ko pilnvarotā institūcija šādā gadījumā sedz visus izdevumus. Pēc tam, kad zeme ierakstīta zemesgrāmatā uz attiecīgā zemes lietotāja vai tiesiskā valdītāja vārda, institūcija turpina atsavināšanu.

41. pants. Ja šā likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos zeme zemesgrāmatā netiek ierakstīta, institūcija ir tiesīga veikt visas nepieciešamās darbības un iegūt visus vajadzīgos dokumentus attiecīgās sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā uz zemes lietotāja vai tiesiskā valdītāja vārda un sagatavo likumprojektu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes atsavināšanu. Institūcija nekavējoties ieraksta minēto zemi zemesgrāmatā uz zemes lietotāja vai tiesiskā valdītāja vārda, vienlaikus zemesgrāmatā ierakstot arī atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas, pēc tam, kad par attiecīgo zemi Ministru kabinets vai pašvaldība pieņem šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu. Valsts pārvaldes iestādes sagatavoto likumprojektu Ministru kabinets izskata, pieņemot šā likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu.

42. pants. Kadastrālo uzmērīšanu veic visam zemes gabalam arī tad, ja nepieciešama tikai tā daļa vai rodas strīds par robežu novietojumu.

43. pants. Ja institūcijas veikto darbību dēļ lēmumā par īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu norādītie dati par zemi vairs neatbilst aktuālajiem kadastra datiem, institūcija par to informē Valsts zemes dienestu. Valsts zemes dienests attiecīgo lēmumu groza un par to informē institūciju, kā arī gadījumos, kad tiek grozīts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, informē Ministru kabineta noteikto institūciju, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums - slēgt lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

44. pants. Atlīdzību šā likuma 41. pantā minētajos gadījumos veido sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes tirgus vērtība un zaudējumu atlīdzība par atlikušās zemes daļas vērtības samazinājumu un izmaiņām tās lietošanā.

45. pants. (1) Šā likuma 40. panta otrajā daļā minētajos gadījumos, kad institūcija rīkojas uz pilnvarojuma pamata, kā arī 41. pantā minētajos gadījumos, kad attiecībā uz zemes tiesisko valdītāju pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumā noteiktās saistības nav izpildītas pilnā apmērā, vai lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgums vēl nav noslēgts, tas nav šķērslis sabiedrības vajadzībām nepieciešamās zemes ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(2) Institūcija, nosakot atlīdzību, šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ņem vērā:

1) ja lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumā minētais samaksas termiņš vēl nav iestājies un tajā noteiktās maksājuma saistības nav izpildītas pilnā apmērā, institūcija to atlīdzības daļu, kuru veido zemes tirgus vērtība, prioritāri izlieto minēto saistību izpildei;

2) ja lauku vai pilsētas zemes izpirkuma (pirkuma) līgums vēl nav noslēgts, institūcija to atlīdzības daļu, kuru veido zemes tirgus vērtība, izmaksā tādā apmērā, kādā zemes tirgus vērtība pārsniedz lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu noteikto izpirkuma (pirkuma) summu.

(3) Par noteikto atlīdzības apmēru un izmaksu institūcija informē Ministru kabineta noteikto institūciju, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums - slēgt lauku un pilsētu zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, kad institūcija zemi ieraksta zemesgrāmatā uz pilnvarojuma pamata atbilstoši šā likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajam, piemērojamas šā likuma 10. panta prasības, ierakstot atzīmi vienlaikus ar zemes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

46. pants. Ja institūcija konstatē, ka zemes lietotājs vai tiesiskais valdītājs ir miris, tā rīkojas, ievērojot šā likuma 17.¹ pantā noteikto kārtību, kā arī šajā nodaļā minēto, un ieraksta sabiedrības vajadzībām nepieciešamo zemi zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda.

47. pants. Ja sabiedrības vajadzībām nepieciešama zemesgrāmatā neierakstīta būve, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ierakstāma zemesgrāmatā, un tai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts tiesiskais valdītājs, kā arī institūcija konstatē, ka ir iespējams iegūt šo būvju īpašuma tiesību pamatojošos dokumentus, uz kuru pamata saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās var ierakstīt attiecīgo būvi zemesgrāmatā, institūcija piemēro šajā nodaļā ietverto regulējumu. Institūcija būvju kadastrālās uzmērīšanas izdevumus sedz no noteiktās atlīdzības par būvi."

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6. Šā likuma 22. panta ceturtajā daļā minēto atlīdzības daļu institūcija izmaksā arī gadījumos, kad nekustamais īpašums sabiedrības vajadzībām jau ir atsavināts un nekustamā īpašuma, kura atsavināšana ir uzsākta pēc 2017. gada 1. jūlija, bijušais īpašnieks ir iesniedzis institūcijai iesniegumu par šīs atlīdzības daļas izmaksu."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 31. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 19. aprīlī