Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 117
Rīgā 2022. gada 9. februārī (prot. Nr. 46, 10.
§)
Zemesgabala
Remtes ielā 21 izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi
Izdoti saskaņā ar
likuma "Par pašvaldībām"
43. panta pirmās daļas 1. punktu, Teritorijas
attīstības
plānošanas likuma 25. panta pirmo daļu
1. Saistošie noteikumi nosaka zemesgabala Remtes ielā 21
izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī
grafisko daļu - funkcionālo zonējumu (2. pielikums),
teritorijas attīstības priekšlikumu un satiksmes organizāciju
(3. pielikums).
2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti
Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22782
izstrādātā zemesgabala Remtes ielā 21 lokālplānojuma teritorijas
izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.
Rīgas domes priekšsēdētājs
M. Staķis
1. pielikums
Rīgas domes 2022. gada 9. februāra
saistošajiem noteikumiem Nr. 117
Rīgas valstspilsētas
pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv
Zemesgabala Remtes ielā 21
lokālplānojums
Redakcija 1.1.
Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
Saturs
1. Noteikumu lietošana un
definīcijas
1.1. Noteikumu lietošana
1.2. Definīcijas
2. Prasības visas teritorijas
izmantošanai
2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana
2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana
2.3. Prasības teritorijas inženiertehniskajai
sagatavošanai
3. Vispārīgas prasības teritorijas
izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta infrastruktūrai
3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un
objektiem
3.3. Prasības apbūvei
3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam
3.5. Prasības vides risku samazināšanai
4. Prasības teritorijas izmantošanai
un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
4.1. Savrupmāju apbūves teritorija
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija
4.4. Publiskās apbūves teritorija
4.5. Jauktas centra apbūves teritorija
4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija
4.7. Transporta infrastruktūras teritorija
4.8. Tehniskās apbūves teritorija
4.9. Dabas un apstādījumu teritorija
4.10. Mežu teritorija
4.11. Lauksaimniecības teritorija
4.12. Ūdeņu teritorija
5. Teritorijas ar īpašiem
noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums
5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
5.5. Ainaviski vērtīga teritorija
5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības
teritorija
5.8. Degradēta teritorija
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas
kārtība
6.1. Lokālplānojuma īstenošanas kārtība
7. Citi nosacījumi/prasības
Pielikumi
1. pielikums
1. Noteikumu
lietošana un definīcijas
1.1. Noteikumu
lietošana
1. Saistošie noteikumi nosaka teritorijas izmantošanas un
apbūves prasības lokālplānojuma grafiskās daļas kartē
"Funkcionālais zonējums" norādītajā lokālplānojuma
teritorijā - zemesgabalā Remtes ielā 21 (turpmāk - lokālplānojuma
teritorija).
2. Funkcionālās zonas un atļautā izmantošana lokālplānojuma
teritorijā tiek noteikta saskaņā ar saistošo noteikumu grafiskās
daļas karti "Funkcionālais zonējums" un ņemot vērā
grafiskās daļas kartes "Attīstības iecere. Satiksmes
organizācija" iekļautos principiālos risinājumus.
Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rīgas
domes 2005. gada 20. decembra saistošo noteikumu Nr. 34
"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"
prasības, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi.
1.2. Definīcijas
3. Minimālā būvlaide - būvlaides veids, kur ēkas ielas fasādi
nedrīkst izvietot tuvāk ielai par noteikto būvlaides līniju, bet
ir atļauts to izvietot uz būvlaides vai ar atkāpi no noteiktās
būvlaides līnijas.
4. Priekšpagalms - teritorija zemes vienībā starp ēkas
galveno fasādi un ielas sarkano līniju, kura paredzēta zemes
vienībā esošās galvenās ēkas vizuālās uztveres nodrošināšanai
skatā no ielas. Priekšpagalms ir teritorija, ko veido galvenās
ēkas fasādes projekcija 90 grādu leņķī pret ielas sarkano
līniju.
2. Prasības visas
teritorijas izmantošanai
2.1. Visā
teritorijā atļautā izmantošana
Nenosaka
2.2. Visā teritorijā aizliegtā
izmantošana
Nenosaka
2.3. Prasības teritorijas
inženiertehniskajai sagatavošanai
5. Lokālplānojuma teritorijā pirms būvdarbu uzsākšanas veic
teritorijas inženiertehniskās sagatavošanas darbus atbilstoši
risinājumam būvniecības ieceres dokumentācijā.
6. Inženiertehniskā sagatavošana ietvert šādus pasākumus:
6.1. esošo, neizmantojamo būvju un inženierkomunikāciju
demontāžu saskaņā ar demontāžas projektu;
6.2. detalizēta vertikālā plānojuma sagatavošanu un zemes
virsmas izmaiņas (planēšanu, uzbēršanu (ja nepieciešams) u. tml.)
atbilstoši būvprojekta risinājumam;
6.3. inženierkomunikāciju un nepieciešamās satiksmes
infrastruktūras izbūvi un ierīkošanu lokālplānojuma teritorijā
un/vai tai piegulošajās ielās apbūves ieceres īstenošanas
vajadzību apjomā.
3. Vispārīgas prasības teritorijas
izmantošanai un apbūvei
3.1. Prasības transporta
infrastruktūrai
7. Piekļuvi teritorijai funkcionālajā zonā JC77 organizē no
Remtes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves.
8. Pieslēgumus pilsētas ielu tīklam un lokālplānojuma
teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju precizē
būvprojektēšanas ietvaros, ņemot vērā grafiskās daļas kartē
"Attīstības iecere. Satiksmes organizācija" iekļautos
principiālos risinājumus.
9. Autonovietņu skaitu un izvietojumu nosaka būves būvprojekta
sastāvā atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ievērojot
nosacījumus, kas ietverti šo noteikumu pielikumā.
10. Ēkām un citām būvēm paredz piebrauktuves ugunsdzēsības un
glābšanas tehnikai. To parametrus pieņem atbilstoši attiecīgo ēku
un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.
11. Gājēju un velosipēdu satiksmes risinājumu detalizē
būvniecības ieceres dokumentācijā, nodrošinot drošu gājēju un
velosipēdu satiksmes sasaisti ar apkārtējām teritorijām, tostarp
sabiedriskā transporta pieturvietām.
12. Piebrauktuvju, autostāvlaukumu, velosipēdu un gājēju zonu
segumu veidus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.
13. Velonovietnes izvieto pie objekta ieejas mezgliem tā, lai
tiktu nodrošināta ērta piekļūšana no velosipēdu ceļiem,
netraucējot gājēju pārvietošanos. Velonovietņu dizainu saskaņo ar
citiem labiekārtojuma elementiem lokālplānojuma teritorijā.
14. Elektroskrējriteņiem/motorolleriem paredz novietnes
ekvivalenti velonovietnēm, ārpus ietvēm un gājēju zonām,
risinājumu precizējot būvprojektā.
3.2. Prasības inženiertehniskās
apgādes tīkliem un objektiem
15. Inženierkomunikācijas, kas nepieciešamas būvju
inženiertehniskajai apgādei, projektē būvprojekta sastāvā.
16. Projektējot būves, veic teritorijā paredzēto objektu
slodžu orientējošos aprēķinus un izstrādā objektu perspektīvās
apgādes shēmas.
17. Inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu konkrētos
risinājumus nosaka būvprojektā, ievērojot normatīvo aktu prasības
un aktuālos institūciju tehniskos noteikumus.
18. Ēkas un būves pieslēdz pilsētas centralizētajiem
ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkliem. Projektējot
kanalizācijas tīklus un būves, lokālplānojumā paredz dalīto
sistēmu - sadzīves notekūdeņu tīkls atdalīts no lietusūdens
tīkla. Lietusūdeņu kanalizācijas sistēmu izbūvē ar aprēķinu, lai
nodrošinātu lietusūdeņu savākšanu un novadīšanu tādā apmērā, lai
lokālplānojuma teritorijā esošajos un tai piegulošajos
zemesgabalos apbūves rezultātā netiktu paaugstināts gruntsūdens
līmenis. Nodrošina no autostāvvietām savākto lietusūdeņu
attīrīšanu, izveidojot uztvērējakas un filtrus (naftas produktu
uztvērējus).
19. Teritorijas siltumapgādi nodrošina, izmantojot
elektroapgādes, siltumsūkņu vai tml. videi draudzīgu apkures
veidu, risinājumu precizējot būvprojektā. Aizliegts būvēt vai
ierīkot stacionāras sadedzināšanas iekārtas, kas izmanto šķidro
(dīzeļdegviela u. c.) vai cieto (malka, kūdra, briketes,
granulas, ogles u. c.) kurināmo.
20. Būvniecības rezultātā aizliegts pasliktināt apkārt esošo
zemesgabalu hidroloģisko stāvokli.
3.3. Prasības apbūvei
21. Ēkas un citas būves izvieto grafiskās daļas kartē
"Funkcionālais zonējums" attēlotajā Jauktas centra
apbūves teritorijas JC apakšzonā JC77, ņemot vērā lokāplānojumā
noteiktās būvlaides un apbūves līnijas. Grafiskajā daļā attēlotās
būvlaides nosaka ēku minimālo attālumu no ielas sarkanās līnijas.
Teritorijā starp sarkano līniju un būvlaidi ir atļauts izvietot
autonovietnes, ievērojot šo noteikumu 30. punkta nosacījumus.
22. Apbūvi izvieto atbilstoši brīvstāvošu ēku plānojuma
principam. Galveno ēku (iecerēto tirdzniecības centra būvapjomu)
izvieto ar galveno fasādi pret Kārļa Umaņa gatvi.
23. Attālumus starp ēkām un būvēm paredz atbilstoši normatīvo
aktu prasībām, ievērojot ugunsdrošības, insolācijas, prettrokšņa
un inženierkomunikāciju aizsardzības prasības, kā arī nodrošinot
netraucētas piekļūšanas iespējas operatīvo dienestu transportam,
tai skaitā ugunsdzēsības tehnikai. Konkrēto būvju izvietojumu
nosaka būvprojektā.
24. Apbūves izvietojumu precizē būvniecības ieceres
dokumentācijā, ņemot vērā apbūves arhitektoniski telpiskās
kompozīcijas, publiskās ārtelpas labiekārtojuma un satiksmes
organizācijas pamatprincipus saskaņā ar grafiskās daļas karti
"Teritorijas attīstības priekšlikums. Satiksmes
organizācija".
25. Lokālplānojuma teritorijā nosaka priekšpagalmu pret Kārļa
Ulmaņa gatvi. Priekšpagalmā ierīko stādījumus un labiekārtojumu,
tostarp gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēkām, kā arī ir
atļauts izvietot autostāvvietas, nepārsniedzot 30 % no objektam
plānotā autostāvvietu skaita, risinājumu precizējot
būvprojektā.
26. Tirdzniecības/pakalpojumu objektu u.c. publisko objektu
piegādes zonām paredz norobežojošas konstrukcijas vai iekļauj
būvapjomā atbilstoši slēgtas piegādes zonas risinājumam.
Risinājumu precizē būvprojektā.
27. Ēkas arhitektoniskie risinājumi jāparedz, ņemot vērā, ka
tiem ir jābūt kā "pilsētas vārtiem", nodrošinot
kvalitatīvu arhitektonisko risinājumu un būvprojekta izstrādes
gaitā apskatot iespēju veidot arhitektoniski izteiksmīgu ēkas
stūri, kas pavērsts pret Jaunmoku ielas un Kārļa Ulmaņa gatves
krustojumu.
3.4. Prasības teritorijas
labiekārtojumam
28. Projektējot publiskas ēkas lokālplānojuma teritorijā,
paredz speciālus pasākumus (arī speciālu aprīkojumu) pieejamas
vides nodrošināšanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
Lokālplānojuma teritorijas publisko objektu ierīkošanā un
teritorijas labiekārtošanā ievēro universālā dizaina principus,
nodrošinot plānoto pakalpojumu, produktu un informācijas
pieejamību arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
29. Labiekārtojuma elementu izvietojumu nosaka attiecīgā
objekta būvprojektā. To vizuālo izskatu un māksliniecisko
noformējumu veido, harmoniski iekļaujoties apkārtējā vidē, kā arī
saskaņā ar projektēto ēku un būvju arhitektonisko stilu un
noformējumu.
30. Prasības apstādījumiem un atsevišķi augošajiem kokiem:
30.1. lokālplānojuma teritoriju labiekārto, maksimāli
saglabājot teritorijā esošos kokus un ierīkojot jaunus
stādījumus. Teritorijas apzaļumošanas un labiekārtojuma
risinājumiem ir jābūt savstarpēji saistītiem un kompozicionāli
saskanīgiem ar ēku arhitektūru un apkārtējo teritorijas
ainavu;
30.2. apstādījumus ierīko, izvēloties klimatiskajiem un vides
apstākļiem atbilstošu koku un augu sugas. Ielas apstādījumos un
autostāvvietu ar ietilpību vairāk par 50 autostāvvietām
apzaļumošanā izmanto dižstādus (vismaz 3-4 reizes kokaudzētavā
pārstādīts koka stāds ar simetrisku vainagu, vienmērīgi
izretinātiem skeletzariem un vienu izteiktu galotni, tā stumbra
apkārtmērs 1 m augstumā no sakņu kakla ir vismaz 16 cm, stumbrs
taisns, bez bojājumiem, ar labi attīstītu sakņu sistēmu),
dižstādu īpatsvaru u. c. prasības precizējot būvprojektā;
30.3. autostāvvietas no projektējamā velosipēdu un gājēju ceļa
gar Kārļa Ulmaņa gatvi norobežo ar zemiem košumkrūmu stādījumiem,
izteiksmīgiem graudzāļu u. tml. ielas telpai atbilstīgiem
dekoratīviem stādījumiem; ielas frontē stāvvietas grupē pa piecām
vietām, veidojot vizuāli nepārtrauktu un ritmisku koku
stādījumu rindu;
30.4. veicot būvniecību, kravu transportēšanu vai citus ar
teritorijas izmantošanu saistītus darbus, aizliegts bojāt esošo
saglabājamo koku sakņu sistēmas, stumbrus un vainagus.
31. Būvprojektēšanas stadijā detalizē publiskās ārtelpas un
teritorijas ainavu arhitektūras risinājumus - perimetriālo
teritorijas apzaļumošanu un labiekārtota skvēra izveidi Jaunmoku
ielas un Kārļa Ulmaņa gatves stūrī.
3.5. Prasības vides risku
samazināšanai
32. Gar lokālplānojuma teritorijas robežu, kas robežojas ar
zemes vienībām, uz kurām ir dzīvojamā apbūve, nodrošina
apstādījumu buferzonu ar platību, kas nav mazāka par 4 m,
divpakāpju apstādījumu izveidei, dzīvojamās apbūves aizsardzībai
pret varbūtējām trokšņa, putekļu u. c. tamlīdzīga veida ietekmi.
Apstādījumu joslas platumu un apstādījumu risinājumu precizē
būvprojektā, ņemot vērā konkrētās apbūves ieceres
specifiku/iespējamo ietekmi.
4. Prasības teritorijas izmantošanai
un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā
Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem
nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots
atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240
"Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves
noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas
veidu klasifikators"
4.1. Savrupmāju apbūves
teritorija
Nenosaka
4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.4. Publiskās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.5. Jauktas centra apbūves
teritorija
4.5.1. Jauktas
centra apbūves teritorija (JC77)
4.5.1.1.
Pamatinformācija
33. Jauktas centra apbūves teritorijas (JC) apakšzona JC77 ir
funkcionālā zona teritorijā, starp Remtes ielu, Jaunmoku ielu un
Kārļa Ulmaņa gatvi, kas plānota publisko objektu apbūvei un
izmantošanai.
4.5.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
34. Biroju ēku apbūve (12001).
35. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).
36. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003).
37. Sporta būvju apbūve (12005).
38. Labiekārtota ārtelpa (24001): izņemot kapsētas un
dzīvnieku kapsētas.
4.5.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
39. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): ar
transporta apkalpojošo infrastruktūru saistīta apbūve: būves
transporta satiksmes nodrošināšanai, tostarp garāžas, atsevišķi
iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu
autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti u. tml.
4.5.1.4. Apbūves
parametri
| Nr. |
Teritorijas izmantošanas veids |
Minimālā jaunizv. zemes gabala platība |
Maksimālais apbūves blīvums (%) |
Apbūves intensitāte (%) |
Apbūves augstums (m) |
Apbūves augstums (stāvu skaits) |
Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%) |
| 40. |
Biroju ēku apbūve |
|
1 |
līdz 220 |
|
līdz 6 |
10 |
| 41. |
Tirdzniecības vai pakalpojumu
objektu apbūve |
|
1 |
līdz 220 |
līdz 14 |
|
10 |
| 42. |
Tūrisma un atpūtas iestāžu
apbūve |
|
1 |
līdz 220 |
|
līdz 6 |
10 |
| 43. |
Sporta būvju apbūve |
|
1 |
līdz 220 |
līdz 14 |
|
10 |
|
44. |
Transporta apkalpojošā infrastruktūra |
|
1 |
|
|
līdz
4 |
10 |
| 1. Nenosaka |
4.5.1.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.6. Rūpnieciskās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.7. Transporta infrastruktūras
teritorija
4.7.1. Transporta infrastruktūras
teritorija (TR38)
4.7.1.1.
Pamatinformācija
45. Transporta infrastruktūras teritorijas (TR) apakšzona TR38
ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu
transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo
infrastruktūru, kā arī teritorijas attīstībai nepieciešamo
teritorijas inženiertehnisko apgādi.
4.7.1.2.
Teritorijas galvenie izmantošanas veidi
46. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).
47. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).
4.7.1.3.
Teritorijas papildizmantošanas veidi
Nenosaka
4.7.1.4. Apbūves
parametri
Nenosaka
4.7.1.5. Citi
noteikumi
Nenosaka
4.8. Tehniskās apbūves
teritorija
Nenosaka
4.9. Dabas un apstādījumu
teritorija
Nenosaka
4.10. Mežu teritorija
Nenosaka
4.11. Lauksaimniecības
teritorija
Nenosaka
4.12. Ūdeņu teritorija
Nenosaka
5. Teritorijas ar īpašiem
noteikumiem
5.1. Cita teritorija ar īpašiem
noteikumiem
Nenosaka
5.2. Teritorija, kurai izstrādājams
lokālplānojums
Nenosaka
5.3. Teritorija, kurai izstrādājams
detālplānojums
Nenosaka
5.4. Vietējas nozīmes
kultūrvēsturiskā un dabas teritorija
Nenosaka
5.5. Ainaviski vērtīga
teritorija
Nenosaka
5.6. Vietējas nozīmes
lauksaimniecības teritorija
Nenosaka
5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes
infrastruktūras attīstības teritorija
Nenosaka
5.8. Degradēta teritorija
Nenosaka
6. Teritorijas plānojuma īstenošanas
kārtība
6.1. Lokālplānojuma īstenošanas
kārtība
48. Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvprojektus
un veicot būvniecību atbilstoši šī lokālplānojuma prasībām un
principiālajiem risinājumiem. Ēku un būvju būvniecību īsteno
būvprojektā noteiktā secībā.
49. Pirms būvniecības procesa uzsākšanas lokālplānojuma
teritorijā veic teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu saskaņā
ar šo noteikumu 2.3. apakšnodaļā noteikto.
50. Lokālplānojuma teritorijā inženiertīklu izbūves secību
precizē būvprojektēšanas stadijā.
51. Apbūves ieceres īstenošanai nepieciešamos satiksmes
infrastruktūras pārkārtojumus Remtes ielā, Jaunmoku ielā un Kārļa
Ulmaņa gatvē nodrošina pirms vai vienlaikus plānotā tirdzniecības
un/vai pakalpojumu objekta izbūvi, risinājumus precizējot
būvprojektā, t. sk.,
51.1. pieslēgumu Kārļa Ulmaņa gatvei ar vietējo satiksmes
brauktuvi, tostarp gar brauktuvi paredzot gājēju un velosipēdu
ceļu;
51.2. pieslēgumu Remtes ielai, ietverot Remtes ielas un
Jaunmoku ielas krustojuma pārbūvi, krustojumu aprīkojot ar
luksoforu un pieslēgumam lokālplānojuma teritorijai nodrošinot
visus braukšanas virzienus;
51.3. Jaunmoku ielā lokālplānojuma teritorijas pusē izbūvējot
ietvi.
7. Citi
nosacījumi/prasības
52. Aizsargjoslas lokālplānojuma teritorijā ir noteiktas
saskaņā ar Aizsargjoslu likuma un Ministru kabineta noteikumu
prasībām.
53. Inženiertīklu ekspluatācijas aizsargjoslas nosaka
turpmākās projektēšanas gaitā atbilstoši inženiertīklu
faktiskajam izvietojumam un saskaņā ar būvprojektu un
izpildmērījumiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs M.
Staķis
Pielikumi
1. pielikums.
Pielikums Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem
