Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Cēsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 4

Cēsīs 2022. gada 10. februārī

Grozījumi Cēsu novada domes 24.11.2016. saistošajos noteikumos Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu"

Apstiprināti ar Cēsu novada domes
2022. gada 10. februāra lēmumu Nr. 51 (prot. Nr. 3, 1. p.)

Izdoti saskaņā ar "Teritorijas plānošanas likuma"
25. panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra
noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas
attīstības plānošanas dokumentiem" 91. punktu

1. Izdarīt grozījumus saistošos noteikumos un izteikt pielikumus jaunā redakcijā (Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, Paskaidrojuma raksts un grafiskos materiālus - Funkcionālais zonējums Cēsu pilsēta, Funkcionālais zonējums Vaives pagasts, Teritorijas ar īpašiem noteikumiem Cēsu pilsētā, Cēsu pilsētas aizsargjoslas, Vaives pagasta aizsargjoslas, Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi un to aizsargjoslas Cēsu pilsētas centra daļa, Plānotās teritorijas pašvaldības funkciju veikšanai Cēsu pilsētā).

2. Ar saistošajiem noteikumiem Nr. 2 tiek apstiprināta Cēsu novada domes 2016. gada 24. novembra saistošo noteikumu Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" grozījumu 2.1. redakcija.

3. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskās daļas ir šo noteikumu saistošā daļa (publicēti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22948).

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks A. Šteins

Cēsu novada domes 2022. gada 10. februāra saistošie noteikumi Nr. 4

Cēsu novada pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90000031048
Bērzaines iela 5, Cēsis, Cēsu nov., LV-4100
dome@cesis.lv http://www.cesis.lv

Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grozījumi

Redakcija 2.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

3.6. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai zemes gabaliem un būvēm

3.7. Prasības zemes gabalu sadalīšanai, apvienošanai un robežu maiņai

3.8. Prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām

3.9. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm

3.10. Prasības pagrabu ieejām un pagrabstāvu logiem

3.11. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām

3.12. Prasības apgaismes ķermeņiem

3.13. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes uzpildes stacijām

3.14. Prasības derīgo izrakteņu atradnēm

3.15. Prasības detālplānojumiem

3.16. Prasības dīķu ierīkošanai

3.17. Prasības arheoloģijai

3.18. Prasības aizsargjoslām

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.1.1. TIAN lietotie saīsinājumi:

1. Būvvalde - Cēsu novada būvvalde.

2. Cēsu dabas parks - Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskais parks.

3. DUS - degvielas uzpildes stacija.

4. GNP - Gaujas nacionālais parks.

5. GUS - gāzes uzpildes stacija.

6. LVS - Latvijas valsts standarti.

7. NKMP - Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

8. TIAN - teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi.

9. VUGD - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

10. Cēsu novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk tekstā - TIAN) ir Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam daļa, kas nosaka prasības zemesgabaliem, to apbūvei, teritorijas labiekārtošanai un citādai apsaimniekošanai atbilstoši Cēsu novada teritorijas plānojumā 2016.-2026. gadam noteiktajai Cēsu novada teritorijas un atsevišķu tās daļu atļautajai izmantošanai (funkcionālajam zonējumam).

11. Ja funkcionālajās zonās un teritorijās ar īpašiem noteikumiem ir noteiktas atšķirīgas TIAN normas, prioritārās ir normas, kuras noteiktas teritorijās ar īpašiem noteikumiem.

12. TIAN noteiktās zemes izmantošanas tiesības galvenokārt ir būvtiesības, kas nosaka kādam lietošanas veidam un ar kādiem nosacījumiem ir tiesības būvēt.

13. TIAN nedublē tās teritorijas izmantošanas un būvniecības normas, kuras ir noteiktas citos normatīvajos aktos.

14. Skaidrojumus par TIAN un citām teritorijas izmantošanas un būvniecības normām sniedz pašvaldības struktūrvienība, kas realizē būvvaldes funkcijas.

15. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk - Apbūves noteikumi) tiek piemēroti Cēsu novada Cēsu pilsētas lokālplānojuma "Saules iela 13a, 15 un Vilku iela 14" teritorijā, kurā iekļauta zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 42010040712, 42010040707, 42010040705, 42010040706, 42010040750 teritorija (turpmāk - lokālplānojuma teritorija).

16. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu prasības tik tālu, cik tās nav pretrunā šiem Apbūves noteikumiem.

1.2. Definīcijas

17. Apbūves raksturs - apbūves mēroga, formas, arhitektūras un izmantoto būvniecības materiālu kopums, izvietojums zemes vienībā, tostarp, attiecībā pret ielu.

18. Būvtiesības - ar teritorijas plānojumu noteiktas un ar apbūves noteikumiem nodrošinātas fizisko un juridisko personu tiesības veikt būvniecību.

19. Brīvā zaļā teritorija - zemes vienības neapbūvētā platība, ko nosaka procentos kā brīvās zaļās teritorijas attiecību pret zemesgabala platību. Brīvajā zaļajā teritorijā ieskaita gājēju ceļus, taču neieskaita piebraucamos ceļus un automašīnu stāvvietas.

20. Cēsu dabas parks - dabas un kultūrvēsturisku objektu komplekss, kuram ir īpaša, tikai Cēsīm raksturīga dabas un kultūrvēsturisku objektu daudzveidība un vērtība.

21. Iedibinātā būvlaide - ielas frontālā līnija, ko veido esošā apbūve, ja attiecīgā kvartāla robežās vismaz 50 % ēku atrodas uz šīs līnijas. Ja nav konstatējama konkrēta iedibinātā būvlaide, bet ir aptuvena frontālā līnija, būvlaide tiek izvērtēta individuāli.

22. Maģistrālā iela - iela, kas nodrošina transporta sakarus starp pilsētas daļām un izeju uz ārpilsētas autoceļiem. Pilsētas nozīmes maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar sekundārajām maģistrālajām ielām, savienojošām ielām un vietējās nozīmes ielām.

23. Pagalms - ēku, būvju vai stādījumu ierobežots laukums.

24. Perimetrāla apbūve - noteikts zemes vienības apbūves veids, kur galvenās ēkas apjoms atrodas uz būvlaides.

25. Priekšpagalms - zemesgabala daļa visā tā platumā no zemesgabala frontes (sarkanās līnijas) līdz tuvākajai jebkuras galvenās būves galvenās fasādes sienai pret ielu vai ceļu.

26. Sekundārā maģistrālā iela - iela, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus pilsētas rajona robežās, ar ārpilsētas teritoriju un starp pilsētas daļām un pieslēdzas pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām un ārpilsētas autoceļiem. Sekundārā maģistrālā iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās un krustojumus ar vietējās nozīmes ielām, bet neietver krustojumus ar pilsētas nozīmes maģistrālajām ielām.

27. Skvērs - labiekārtota teritorija, kura paredzēta gājēju kustībai, īslaicīgai atpūtai, vides un pilsētainavas ekoloģiskās un ainaviskās kvalitātes paaugstināšanai.

28. Stādījumi - mērķtiecīgi saglabāti, stādīti, sēti un kopti augi.

29. Treileris - kempingpiekabe, neliela mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.

30. Vēsturiska ēka vai apbūve - ēka vai apbūve, kura celta pirms 1940. gada.

31. Vēsturisks zemes gabals - zemes gabals, kurš izveidots pirms 1940. gada.

32. Vides konteksts - apstākļu, objektu un pilsētvides elementu kopums, kas palīdz izprast telpiskās un funkcionālās kopsakarības.

33. Vietējās nozīmes ielas - dzīvojamās ielas, kravas transporta ielas, gājēju ielas, kas nodrošina gājēju un transporta izvadīšanu uz maģistrālajām ielām. Vietējās nozīmes iela ietver teritoriju ielas sarkanajās līnijās, bet neietver krustojumus ar pilsētas vai rajona nozīmes maģistrālajām ielām.

34. Vietējas nozīmes kultūrvēsturisks objekts - Cēsu novada pašvaldības noteikta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, atsevišķas ēkas un objekti, kuriem ir vēsturiska vērtība, kuru saglabāšana atbilst Cēsu novada tēla saglabāšanai un kuri ir iekļauti vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu sarakstā.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

35. Cēsu novada teritorijā drīkst būvēt īpašus, unikālus objektus, kuru funkcionālā izmantošana atbilst teritorijas plānojuma zonējumā noteiktajam un kuru realizēšanai un uzturēšanai nepieciešams lielāks stāvu skaits, apbūves blīvums, apbūves intensitāte un kurus raksturo to īpašie parametri:

35.1. funkcionālais pielietojums, kas nosaka, ka šo objektu skaits novadā ir viens vai neliels skaits (piemēram - baznīca, peldbaseins, hokeja halle, ūdens atrakciju parks utml.);

35.2. tehnoloģiskais risinājums;

35.3. īpaši augstvērtīgs, inovatīvs arhitektoniskais risinājums.

36. Gadījumus, kuros atļauta 35. punktā norādīto unikālo objektu būvniecība, nosaka ar pozitīviem būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem un Cēsu novada domes lēmumu.

37. Cēsu novada pašvaldības Attīstības un teritorijas plānošanas komisijai pēc Būvvaldes ierosinājuma ir tiesības papildus pieprasīt Būvniecības ieceres sabiedrisko apspriešanu šādos gadījumos:

37.1. ja plānojot teritorijas apbūvi, vizuāli un funkcionāli tiek mainīta publiskā ārtelpa (t.sk., būtiski mainās transporta noslodze teritorijā, cilvēku plūsma, ierastais teritorijas funkcionālais izmantojums) un plānotas būves, kuras apmeklēs vairāk par 100 apmeklētājiem vienlaicīgi vai kuras klasificējamas kā trešās grupas publiskas būves;

37.2. ja vēsturiskās apbūves zonā plānota būves pārbūve, kas būtiski maina ēkas apjomu un funkciju;

37.3. ja paredzēts veidot jaunbūvi ar publisku funkciju vēsturiskās apbūves zonā;

37.4. ja būve var pasliktināt dzīves apstākļus apkārtējo teritoriju iedzīvotājiem vai pasliktināt blakus esošo nekustamo īpašumu vērtību;

37.5. ja būvniecības iecerei, kurai savulaik veikta sabiedriskā apspriešana, taču būve nav uzbūvēta, būvprojekta izstrādes gaitā tiek būtiski mainīti iepriekš apspriestie nosacījumi.

38. Ūdens novadīšanai un caurvadīšanai zemesgabalu īpašniekiem atļauts izbūvēt grāvjus sava zemesgabala robežās, saskaņojot to trasējumus un parametrus ar Cēsu novada pašvaldību.

39. Cēsu novada pašvaldībai ir tiesības pārbūvēt un ierīkot pašvaldības nozīmes grāvjus privātos zemesgabalos saskaņā ar detālplānojumu vai Cēsu novada vai tā daļas virsūdeņu novadīšanas projektu, kā arī veikt to apkopi, savlaicīgi informējot par to zemesgabala īpašnieku.

40. Ja esošās apbūves stāvu skaits pārsniedz attiecīgajā funkcionālajā zonā noteikto maksimālo stāvu skaitu, atļauta esošās apbūves atjaunošana un pārbūve, nesamazinot esošo stāvu skaitu. Būves pārbūves gadījumā, apbūves parametri piemērojami atbilstoši funkcionālajai zonai, kurai atbilst būves likumīgi uzsāktā izmantošana.

41. Apbūve ir atļauta iepriekš izveidotos zemes gabalos, kuri ir mazāki par TIAN 4. nodaļā noteikto minimālo jaunizveidojamo zemes gabala platību, ja apbūve atbilst teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam un TIAN noteiktajiem apbūves parametriem.

42. Būvdarbus un remontdarbus, kas saistīti ar grunts rakšanu dziļāk par 0,3 m vai grunts uzbēršanu augstāk par 0,3 m, atļauts veikt tikai pēc Cēsu novada pašvaldības izsniegtas rakšanas darbu atļaujas saņemšanas. Veicot rakšanas darbus Vaives pagastā, jāizņem rakšanas darbu atļauja, ja rakšanas darbi tiek veikti dziļāk par 0,8 m, iepriekš pārliecinoties par inženiertīklu aizsargjoslas neesamību.

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.2.1. Visā Cēsu novadā aizliegts:

43. Cēsu pilsētā un Vaives pagasta ciemu teritorijā aizliegts būvēt motosporta un autosporta trases.

44. Izbūvēt atkritumu pārstrādes uzņēmumus, ja TIAN attiecībā uz konkrēto teritorijas atļauto izmantošanu nav noteikts citādi.

45. Izveidot azartspēļu organizēšanas vietas - spēļu zāles un kazino, izņemot gadījumus, kad spēļu zāli plānots atvērt četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15. Azartspēļu organizēšana vietās, kurās ir saņemta pašvaldības atļauja, ir atļauta līdz attiecīgā Pašvaldības lēmuma pieņemšanai par atļaujas atcelšanu.

46. Esošajā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūvē aizliegts izveidot jaunas atsevišķas ieejas uz dzīvokļiem ēkas ārsienā 1. stāva līmenī, izņemot, ja dzīvoklis tiek pielāgots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vai dzīvojamās mājas pirmajā stāvā tiek izvietots tirdzniecības, pakalpojumu objekts, birojs vai veselības aizsardzības iestāde, kur to pieļauj šie TIAN.

47. Būvēt objektus tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kuri nav paredzēti izmantošanai pārtikā.

48. Novietot, savākt un uzglabāt nelietojamus motorizētus satiksmes līdzekļus, metāllūžņus, būvgružus un citus atkritumus vai piesārņotu grunti, izņemot teritorijās un ēkās, kuras noteiktajā kārtībā projektētas un izbūvētas šādu funkciju nodrošināšanai.

49. Cēsu pilsētā un Vaives pagasta ciemu teritorijā aizliegts izstrādāt zemes dzīļu derīgo izrakteņu iegulas (izņemot ūdens ieguvi).

50. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" un tā aizsardzības zonas teritorijā, kā arī 100 m attālumā no izglītības iestādēm publiskajā ārtelpā aizliegta brīvstāvošu vai pie ēku fasādēm bloķētu pašapkalpošanās karsto dzērienu un uzkodu automātu izvietošana.

51. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslu nedrīkst apgrūtināt ar jauniem piebraucamajiem ceļiem.

2.2.2. Cēsu pilsētā aizliegts:

52. Izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu ēkas kā pastāvīgas dzīvojamās telpas un publiski izmantojamas telpas, izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss vai ceļojuma treileru novietošanu tūristu vajadzībām ir akceptējusi Cēsu novada pašvaldība.

53. Būvēt vēja parkus un biogāzes koģenerācijas stacijas.

54. Ierīkot ēku publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas kāpnes un noejas ietvēs, izņemot gadījumus, kad ietves brīvais platums paliek vismaz 1,2 m.

2.2.3. Vaives pagastā aizliegts:

55. Būvēt vēja elektrostacijas, kuru jauda ir mazāka par 20 kW, tuvāk nekā 500 metru attālumā no dzīvojamām mājām, izņemot gadījumus, kad vēja elektrostacija paredzēta dzīvojamās mājas un piemājas saimniecības elektroapgādei.

56. Būvēt lopkopības fermas (liellopu, cūku) vairāk par 500 dzīvnieku vietām.

57. Izmantot jebkādus ceļojumu treilerus, vagoniņus un konteinera tipa pagaidu ēkas ainaviski vērtīgās teritorijās vai teritorijās, kas saskatāmas no ainaviski vērtīgiem skatu punktiem.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.1.1. Ielu klasifikācija

58. Maģistrālās un tranzīta ielas (radiālās un lokveida), CIII kategorija - Ata Kronvalda iela (no Rīgas ielas līdz Valmieras ielai), Birzes iela, Dzintara iela (no Uzvaras bulvāra līdz Festivāla ielai), Festivāla iela (no Lenču ielas līdz Dzintara ielai), Gaujas iela, Jāņa Poruka iela, Krasta iela (no Lenču ielas līdz Viestura ielai), Lenču iela (no Vienības laukuma līdz Birzes ielai), Noliktavas iela (no Raiņa ielas līdz Uzvaras bulvārim), Palasta iela, Pētera iela (arī plānotais posms no Rīgas ielas līdz pilsētas robežai), Piebalgas iela, Raiņa iela (no Piebalgas ielas līdz Uzvaras bulvārim), Rīgas iela (no Vaļņu ielas līdz pilsētas robežai), Uzvaras bulvāris (no Raiņa ielas līdz Jāņa Poruka ielai), Valmieras iela, Vaļņu iela, Vienības laukums, Viestura iela, Zaķu iela.

59. Sekundārās maģistrālās ielas, CIV kategorija - Akmens iela, Aldaru laukums, Ata Kronvalda iela (no Rīgas ielas līdz Krūmiņu ielai), Bērzaines iela, Cīrulīšu iela (no Gaujas ielas līdz Kovārņu ielai), Dzelzceļa iela, Dzirnavu iela (no Peldu ielas līdz Krasta ielai), Eduarda Veidenbauma iela (no Edvarda Treimaņa-Zvārguļa ielas līdz Rūpniecības ielai), Edvarda Treimaņa-Zvārguļa iela (no Eduarda Veidenbauma ielas līdz Palmu ielai), Emīla Dārziņa iela, Festivāla iela (no Dzintara ielas līdz Birzes ielai), Kārļu iela, Kovārņu iela (no Cīrulīšu ielas līdz Līgatnes ielai), Krasta iela (no Viestura ielas līdz Dzirnavu ielai), Krūmiņu iela, Lapsu iela (no Leona Paegles ielas līdz Jāņa Poruka ielai), Leona Paegles iela (no Lapsu ielas līdz plānotajam Cēsu pilsētas apvedceļam), Līgatnes iela, Miera iela (no Rīgas ielas līdz Krūmiņu ielai), Palmu iela, Peldu iela, Pūpolu iela, Raunas iela (no Vienības laukuma līdz Raiņa ielai), Robežu iela, Rūpniecības iela (no Valmieras ielas līdz Robežu ielai), Satekles iela (no Bērzaines ielas līdz Viestura ielai), Saules iela, Uzvaras bulvāris (no Vienības laukuma līdz Raiņa ielai), Vaives iela (no Lapsu ielas līdz pilsētas robežai), Zeltkalna iela, Zvirbuļu iela.

60. Savienojošās piekļūšanas ielas, DIV kategorija - Annas iela, Briežu iela, Driškina iela (no Pērļu ielas līdz Noras ielai), Dzintara iela (no Festivāla ielas līdz Ielejas ielai), Dzirnavu iela (no Gaujaslīču ielas līdz iebrauktuvei zemes gabalā ar kadastra apzīmējumu 4201 001 0101), Eduarda Veidenbauma iela (no Jāņa Poruka ielas līdz Edvarda Treimaņa-Zvārguļa ielai), Edvarda Treimaņa-Zvārguļa iela (no Valmieras ielas līdz Eduarda Veidenbauma ielai), Gaujaslīču iela, Kungu iela, Lauku iela, Lenču iela (no Birzes ielas līdz pilsētas robežai), Marijas iela (no Līgatnes ielas līdz Cīrulīšu ielai), Mednieku iela, Meža iela (no Leona Paegles ielas līdz Niedru ielai), Niniera iela (no Valmieras ielas līdz Pērļu ielai), Noras iela (no Lenču ielas līdz Dzintara ielai), Pērļu iela (no Niniera ielas līdz Driškina ielai), Puķu iela, Raiņa iela (no Rīgas ielas līdz Zvirbuļu ielai).

61. Vietējas nozīmes ielas, DV un EV kategorija - visas pārējās ielas, laukumi, bulvāri Cēsu pilsētā un Vaives pagasta ciemos.

3.1.2. Cēsu novada ceļu klasifikācija

62. Galvenais autoceļš satiksmei ar ārvalstīm un valsts galvaspilsētu, kategorija AI - Valsts galvenais autoceļš A2 "Rīga-Sigulda-Veclaicene".

63. Reģionālie autoceļi, kategorija AIII - Valsts reģionālie autoceļi P20 "Valmiera Cēsis-Drabeši", P30 "Cēsis-Vecpiebalga-Madona".

64. Lauku ceļi, kategorija AIV - Valsts vietējie autoceļi V294 "Cēsis-Rāmuļi-Bānūži", V295 "Ģūģeri-Rīdzene", V300 "Drusti-Dzērbene-Skujene".

65. Lauku ceļi, kategorija AV - pašvaldības autoceļi saskaņā ar Cēsu novada teritorijas plānojuma karti "Transporta infrastruktūras plāns".

66. Mežu ceļi, kategorija AVI, saskaņā ar Cēsu novada teritorijas plānojuma karti "Transporta infrastruktūras plāns".

3.1.3. Prasības veloinfrastruktūras izbūvei

67. Veloinfrastruktūru projektē ievērojot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā".

68. Veloinfrastruktūra primāri jānodrošina Cēsu pilsētas maģistrālajās un sekundārajās maģistrālajās ielās, kā arī ielās, kur atļautais braukšanas ātrums ir virs 30 km/h.

3.1.4. Ielu un ceļu būvniecība un pārbūve

69. Jaunveidojamas ielas, kas nav attēlotas Cēsu novada teritorijas plānojuma kartē "Transporta infrastruktūras plāns. Cēsu pilsēta", ir uzskatāmas par vietējas nozīmes ielām (DV un EV kategorija) un to izbūves parametri nosakāmi ar lokālplānojumu, detālplānojumu, zemes ierīcības projektu vai būvprojektu.

70. Jaunus ielu posmus veido saskaņā ar teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai detālplānojumu. Jau apbūvētās teritorijās, ja nav nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, zemes vienību ielas izbūvei var nodalīt ar zemes ierīcības projektu.

71. Zemes vienības esošu pašvaldības ceļu uzturēšanai nodalāmas ar zemes ierīcības projektu.

72. Visām jaunbūvējamām un pārbūvējamām ielām ierīkojams ielu apgaismojums, izbūvējama lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma, izbūvējama gājēju ietve (izņemot ielās, kas noteiktas kā "Dzīvojamā zona"). Jaunbūvējamām ielām jāieklāj vismaz cieto grants vai šķembu segumu.

73. Jaunbūvējamiem un pārbūvējamiem ceļiem izbūvējami grāvji vai citi virsūdeņu savākšanas un novadīšanas elementi.

74. Jaunbūvējamām un pārbūvējamām ietvēm paredzēt taktīlās joslas vājredzīgajiem.

75. Ja piekļūšanas nodrošināšana nekustamajam īpašumam plānota pa neizbūvētu pašvaldības īpašumā esošu ielu vai piebraucamo ceļu un pašvaldība minētā ceļa vai ielas izbūvi nav ieplānojusi veikt kārtējā gada budžeta ietvaros, nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības slēgt vienošanos ar pašvaldību par ielas vai piebraucamā ceļa izbūvi par saviem līdzekļiem.

3.1.5. Ielu un ceļu parametri

76. Esošām ielām ielu sarkanā līnija sakrīt ar pieguļošā zemes gabala robežu, izņemot līdz šim individuāli noteiktus un ar detālplānojumiem vai lokālplānojumiem noteiktus gadījumus.

77. Ielu platums (attālums starp sarkanajām līnijām) ārpus blīvi apbūvētām teritorijām nosakāms pēc ielu klasifikācijas:

77.1. Maģistrālo ielu platums - 18 līdz 25 m;

77.2. Sekundāro maģistrālo ielu platums - 15 līdz 18 m;

77.3. Savienojošās piekļūšanas ielas - 12 līdz 15 m;

77.4. Iekškvartālu ielu platums - 12 līdz 15 m;

77.5. Pārējo ielu platums - 9 līdz 12 m;

77.6. Minimālais servitūta ceļa platums - 3,5 m.

78. Esošajām ielām pārbūves gadījumā ielas platums pieņemams vienāds vai mazāks par attālumu starp ielai pieguļošo zemes gabalu robežām, vai, nepieciešamas paplašināšanas gadījumā, pamatojot ielas platumu ar projektu.

79. Satiksmes mierināšanas objektus ierīkot un/vai izvietot, tostarp paredzēt ielas daļu kā "dzīvojamo zonu", atļauts tikai CIV, DIV, EV un EVI kategorijas ielās vai piebrauktuvēs. Tikai izņēmuma gadījumos, kad tas nepieciešams gājēju drošības nodrošināšanai vai izglītības iestāžu tiešā tuvumā, satiksmes lēnināšanas objekti ierīkojami arī CIII kategorijas ielās, ja sniegts atbilstošs risinājuma pamatojums.

80. Ielu atzari, kas tiek plānoti kā strupceļi, nedrīkst būt garāki kā 150 m. Strupceļa ielas galā, ja tā garāka par 50 m, jāierīko pagaidu vai patstāvīgs autotransporta apgriešanās laukums - minimāli 12 m x 12 m.

81. Ietves platumu no jauna projektējamās ielās nosaka atbilstoši gājēju plūsmas intensitātei un ietves novietojumam attiecībā pret brauktuvi, bet ne mazāk kā 1,5 m. Šo attālumu var samazināt tikai esošajā apbūvē ielu posmos, kur nav iespējami citi risinājumi, ietves platumu nosakot būvniecības ieceres dokumentācijā, bet ne šaurāku par 1,2 m.

3.1.6. Būvlaides

82. Būvju novietojumu līdz ielai nosaka būvlaide.

83. Maģistrālajām ielām būvlaide ir 10 m, sekundārajām maģistrālajām ielām 8 m, savienojošajām piekļūšanas ielām, iekškvartālu un vietējas nozīmes ielām 6 m, izņemot ielu posmus ar iedibinātu būvlaidi (kas var sakrist ar ielas sarkano līniju).

84. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā būvlaides nosakāmas individuāli, izvērtējot blakus esošo apbūvi un vēsturisko ielu un laukumu tīklojumu. Ja teritorijai vēsturiski raksturīga perimetrālā apbūve, tad galvenās ēkas apjoms tiek novietots uz būvlaides.

85. Lauku teritorijās būvlaide sakrīt ar ceļa aizsargjoslu.

86. Ielām, kurās paredzēta tikai gājēju un velosipēdistu kustība, vai ielām-strupceļiem, pa kuriem paredzēta piekļuve ne vairāk kā diviem zemes gabaliem, Cēsu novada pašvaldība, individuāli izvērtējot, var noteikt būvlaidi 4 m.

87. Pētera ielai posmā no Avotu ielas līdz Rīgas ielai būvlaide ir noteikta 30 m attālumā no Pētera ielas ass, izņemot publiskās apbūves teritorijās un gadījumos, kad detālplānojumā ir noteikts citādāk, bet tā nedrīkst būt mazāka par 10 m.

88. Būvlaide ielām un ceļiem ciemu teritorijās ir 6 m.

89. Būvlaide valsts nozīmes galvenajam autoceļam A2 ir noteikta ne mazāka kā 100 m no autoceļa ass.

3.1.7. Prasības velosipēdu un automašīnu novietnēm

90. Speciāli aprīkotas velosipēdu novietnes paredz pie tirdzniecības un pakalpojumu objektiem, publiskām pārvaldes, kultūras, izglītības, ārstniecības iestādēm, sporta un atpūtas objektiem, biroju ēkām, kā arī citām publiskām būvēm. Paredzēt ar nojumi segtas velosipēdu pie publiskām ēkām, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem.

91. Nepieciešamo velosipēdu stāvvietu skaitu un to izvietojumu nosaka atbilstoši objekta funkcionālajai izmantošanai un to pamato detālplānojumā vai būvniecības ieceres dokumentācijā.

92. Attālumam starp divām paralēli esošām velosipēdu novietnēm jābūt ne mazākam par 1 metru. Ja tiek veidotas slīpā tipa velosipēdu novietnes (velosipēdi tajās tiek novietoti 45 grādu leņķī pret sienu vai ietvi), tad attālumam jābūt ne mazākam par 1,5 metru. Ieteicamais velosipēdu novietnes augstums ir 80 cm (+/- 10 cm), platums ir 60-80 cm.

93. Automašīnu stāvvietas pie apbūves paredzamas atbilstoši LVS 190-7:2002 "Vienlīmeņa autostāvvietu projektēšanas noteikumi", papildus nosakot, ka pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām vienistabas dzīvoklim jāparedz 1 stāvvieta, divistabu un vairāk istabu dzīvoklim ne mazāk kā 1,5 stāvvietas.

94. Automašīnu stāvlaukumiem ar cieto segumu (asfaltbetons, frēzētais asfalts, bruģis, biobruģis, betons u.c.) un ar ietilpību sākot no 25 autostāvvietām, ierīko smilšu ķērājus un naftas produktu filtrus, paredz virsūdeņu savākšanu un attīrīšanu no naftas produktiem pirms to ievadīšanas kopējā sistēmā. Autonovietnē, kur nav pieejama centralizēta lietus ūdeņu kanalizācijas sistēma, nodrošina lietus ūdeņu savākšanu un attīrīšanu, paredzot izveidot uztvērējakas un filtrus ar attīrīto lietus ūdeņu novadīšanu vidē.

95. Ja vienlīmeņa automašīnu novietnē autostāvvietu skaits ir lielāks par 20 (vai sasniedz 500 m2), vismaz 10 % no kopējās autonovietnes platības paredz apstādījumiem ar kokiem vai krūmiem, ko izvieto pamīšus autostāvvietām. Ja autonovietni izvieto pie zemes vienības robežas, gar robežu veido norobežojošos stādījumus. Papildus jāparedz zaļās zonas kā sistēmas daļas lietus ūdeņu novadīšanai no laukuma.

3.1.8. Citi noteikumi

96. Starp ielas sarkano līniju un būvlaidi aizliegts izvietot jebkādas ēkas. Citas būves starp ielas sarkano līniju un būvlaidi atļauts izvietot ievērojot prasības redzamības nodrošināšanai, atbilstoši LVS.

97. Jaunus ielu pieslēgumus vēlams veidot tikai pie tādas pašas kategorijas ielas vai vienu kategoriju augstākas ielas.

98. Maģistrālajām ielām, sekundārajām maģistrālajām ielām, savienojošās piekļūšanas ielām un iekškvartālu ielām paredzams cietais segums. Būvvalde var lemt par cita seguma veida piemērošanu, izvērtējot paredzamo kustības intensitāti un apdzīvojuma blīvumu.

99. Reklāmas objektu, autostāvvietu kases automātu, bankomātu, velostāvvietu un citu tamlīdzīgu objektu izvietojums nedrīkst traucēt brīvu gājēju, bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju kustību. Minimālais vēlamais ietves brīvtelpas platums ir 1,5 m, taču ne šaurāks kā 1,2 m.

100. Autoceļu aizsargjoslās pieļaujams plānot tikai tādus objektus, kuri apkalpo blakus esošā autoceļa lietotājus (degvielas uzpildes stacijas, autoservisi, ēdināšanas uzņēmumi u.c.) un kuru precīza atrašanās vieta jānosaka detālplānojumā, respektējot attiecīgā autoceļa pārbūves vai paplašināšanas vajadzības un LVS izvirzītās prasības.

101. Dzīvojamās zonas ielās ievērot principus, kas noteikti Cēsu novada pašvaldības vadlīnijās "Satiksmes drošības un mierināšanas risinājumu piemērošana Cēsu novadā". Mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamās apbūves zonās paredzēt ielas ar atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h (dzīvojamā zona).

102. Pašvaldība izstrādā vienotus ielu dizaina principus, norādot tipveida profilus brauktuvēm, gājēju pārējām, krustojumiem, sabiedriskā transporta pieturvietām - vecpilsētas ielām un vecpilsētas loka ielām, Galvenajām maģistrālajām ielām, Cēsu pilsētas vēsturiskā centra ass līnijas ielām.

102.1. Vecpilsētas lokam - Vaļņu iela, Vienības laukums, Lenču iela posmā no Vienības laukuma līdz Palasta ielai, Palasta iela;

102.2. Galvenajām maģistrālajām ielām - Rīgas iela, Gaujas iela, Valmieras iela, Lenču iela, Jāņa Poruka iela un Piebalgas iela;

102.3. Cēsu vēsturiskā centra ass līnijai - savienojumam Stacijas laukums - Vienības laukums - Rožu laukums - Līvu laukums.

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

103. Pilsētā, ciemos un ainaviski vērtīgās teritorijās elektroapgādes sadalnes un konteinertipa transformatora apakšstaciju korpusus paredzēt ar tonī krāsotiem korpusiem.

104. Jaunu vai pārbūvējamu inženiertīklu izvietojums ielas sarkano līniju robežās nosakāms ievērojot Cēsu novada pašvaldības izdotus tehniskos noteikumus.

105. Vietās, kur lietusūdeņu savākšanas sistēmu nav iespējams pieslēgt pie esošajiem tīkliem, paredz lokālu risinājumu, nodrošinot lietusūdeņu novadīšanu speciāli veidotā sistēmā vai filtrējošā slānī (novadgrāvji, filtrācijas akas u.c.). Ja nepieciešams, pirms risinājuma izstrādes, veic grunts ģeoloģisko izpēti, lai noteiktu tās filtrācijas īpašības un filtrācijas lauka lielumu.

106. Lokālās rūpnieciski ražotās sadzīves kanalizācijas attīrīšanas iekārtas un rūpnieciski ražotus krājrezervuārus atļauts izbūvēt tikai vietās, kur pieguļošās ielās nav sadzīves kanalizācijas centralizētie tīkli. Vietējā kanalizācijas sistēma jāizbūvē tā, lai perspektīvā to varētu pieslēgt maģistrālajiem tīkliem.

107. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas un centralizētās sadzīves kanalizācijas aglomerācijas, tad inženiertīklu izbūvi paredz atbilstošas jaudas perspektīvā plānotajai apbūvei visos ielai pieguļošajos zemes gabalos.

108. Ja tiek veidotas jaunas apbūves teritorijas ārpus esošās centralizētās ūdensapgādes zonas, tad lai nodrošinātu ārējās ugunsdzēsības prasības jānodrošina ūdensvada sacilpošana atbilstoši pakalpojumu sniedzēja tehniskajiem noteikumiem vai jāizbūvē ugunsdzēsības rezervuārs vai atklāta ūdens tilpne atbilstoši Latvijas būvnormatīviem par ūdensapgādes būvēm.

109. Ja nav izbūvētas maģistrālās komunikācijas, tad no jauna izbūvējamie inženiertīkli jāizbūvē atbilstoši ielu parametriem ielu sarkano līniju robežās, paredzot atbilstošas jaudas perspektīvā plānotajai apbūvei un ugunsdzēsības vajadzību nodrošināšanai visos ielai pieguļošajos zemes gabalos

110. 110 kV un 330 kV elektrolīniju balstus nedrīkst izbūvēt ielu sarkano līniju robežās.

111. Cēsu pilsētā izbūvējot jaunas vai atjaunojot, vai pārbūvējot esošās elektropārvades, vai elektronisko sakaru līnijas, kabeļi ieguldāmi gruntī.

3.3. Prasības apbūvei

112. Ja nav noteikts citādi, atļauto maksimālo būves augstumu viena līdz divu dzīvokļu dzīvojamām mājām nosaka no vidējā zemes līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai - 8 m un 12 m līdz korei.

113. Jaunbūvējama ēka Cēsu pilsētas teritorijā jāorientē ar ielas fasādi paralēli būvlaidei vai atbilstoši kvartāla robežās iedibinātajam ēku asējumam. Izņēmumi pieļaujami, ja ēka izvietota ainaviski, atbilstoši reljefam un apkārtējiem dabas objektiem.

114. Jaunbūves valsts, reģionālas un vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu aizsargjoslā un kultūrvēsturisko objektu tiešā tuvumā neaizsedz un nenomāc esošo apbūvi, lai nekaitētu arhitektūras pieminekļu vai kultūrvēsturisko objektu harmoniskai vēsturiskās apbūves ainavai.

115. Būves nedrīkst būvēt tuvāk kā koka vainaga attālumā no zemes gabalā vai tam blakus augošiem kokiem, par standartu pieņemot tās pašas sugas pieauguša koka vainaga vidējos izmērus.

116. Starp ielas sarkano līniju un būvlaidi aizliegts izvietot jebkādas ēkas. Citas būves starp ielas sarkano līniju un būvlaidi atļauts izvietot, ievērojot prasības redzamības nodrošināšanai. Paredzot apbūvi satiksmes mezglu tuvumā, jāievēro tuvošanās redzamības brīvlaukus. Redzamības brīvlauka robežās nedrīkst atrasties būves vai objekti, kas augstāki par 0,5 m. Prasības redzamības brīvlaukiem nosaka LVS.

117. No jauna apbūvējamos zemes gabalos, priekšpagalmā nedrīkst atrasties saimniecības ēkas.

118. TIAN funkcionālajās zonās norādītie apbūves maksimālie augstumi nav attiecināmi uz elektroenerģijas sadales un pārvades būvēm.

119. Jaunu kiosku izvietošana atļauta tikai tajās funkcionālajās zonās un/vai teritorijās ar īpašiem noteikumiem, kurās šādu apbūvi paredz šie TIAN. Kioskiem jābūt rūpnieciski ražotiem.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.4.1. Prasības stādījumiem

120. Zemes īpašnieks vai tiesiskais lietotājs ir atbildīgs par apstādījumu, kas atrodas uz viņa zemes vienības, kopšanu, uzturēšanu, aizsardzību un atjaunošanu. Apstādījumu kopšanu veic atbilstoši sugas prasībām.

121. Stādot kokus un krūmus ēku tuvumā, ievēro nosacījumu, ka pieaugušā vecumā tie nedrīkst traucēt dzīvojamo un sabiedrisko telpu izolāciju un izgaismošanu kā arī ēku apsaimniekošanu un drošu ekspluatāciju.

122. Koku stādījumiem ielu teritorijās un stāvlaukumos izmanto dižstādus, kuru stumbra augstums ir vismaz 2 m.

123. Publiski nozīmīgos objektos rekonstruējot esošos apstādījumus vai veidojot jaunus apstādījumus, nepieciešams ainavu arhitekta izstrādāts teritorijas apstādījumu projekts.

124. Aizliegts izmantot invazīvās sugas apstādījumos.

125. Zemes vienību īpašniekiem un valdītājiem ir pienākums par saviem līdzekļiem nodrošināt jaunu koku un krūmu stādījumu minimālo attālumu līdz blakus esošās zemes vienības robežām:

125.1. 3 metri no 2 metru līdz 6 metru augstiem kokiem un krūmiem;

125.2. 6 metri - kokiem un krūmiem, kas augstāki par 6 metriem.

126. Attālumu no koku un krūmu stādījumiem līdz zemes vienības robežas var samazināt gadījumā, kad zemes vienību īpašnieki rakstiski vienojas.

127. Dzīvžogiem pieļaujams izmantot tādas augu sugas un šķirnes, kas piemērotas vainagu veidošanai.

128. Ja blakus zemes vienību norobežo dzīvžogs, par šo stādījumu uzturēšanu atbild abi zemes vienību īpašnieki. Dzīvžoga augstums nedrīkst pārsniegt 2 m, ja vien kaimiņi nav vienojušies citādi. Dzīvžoga augstums ielas un ceļa pusē nedrīkst pārsniegt 2 m.

129. Būvdarbu laikā būvniecības teritorijā esošo koku stumbrus vismaz 2,5 m augstumā iežogo ar vairogiem. Ja būvdarbu rezultātā tiek atraktas koku saknes, atsegtās koka saknes apklājamas, lai pasargātu tās no izžūšanas, kā arī veicami pasākumi, lai pasargātu koku saknes un augsni no sablīvēšanās, ko var izraisīt smagās tehnikas pārvietošanās būvlaukumā.

3.4.2. Reljefa un augsnes virskārtas aizsardzība, grāvju un dabīgo noteču saglabāšana

130. Veicot būvniecību vai citu saimniecisko darbību zemes vienībā, jāsaglabā augsnes virskārta. Būvniecības vai reljefa izmaiņu rezultātā noņemto augsni uzglabā un, veicot labiekārtošanas darbus, izmanto projektētā reljefa veidošanai saskaņā ar vertikālo plānojumu būvprojekta sastāvā.

131. Nav pieļaujamas patvaļīgas reljefa izmaiņas. Projektētās reljefa izmaiņas nedrīkst radīt apdraudējumu pieguļošajām zemes vienībām un apbūvei tajās, kā arī traucēt dabīgo noteci.

132. Projektētās nogāzes jānodrošina pret izskalošanu (eroziju).

133. Lai novērstu gruntsūdens līmeņa celšanos, esošie grāvji, dabīgās ūdensteces un drenāža saglabājama, izņemot, ja detālplānojumā meliorācijas sistēmas pārkārtošanas projektā ir noteikts citādi. Nav atļauta grāvju vai dabīgas noteces aizvietošana ar caurulēm, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešamas transporta inženierbūves būvniecībai vai ja ar detālplānojumu nav noteikts citādi.

134. Augsnes virskārta jāatjauno līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

135. Ja tiek plānota meliorēto teritoriju apbūve, lokālplānojumā, detālplānojumā vai būvprojektā paredz meliorācijas sistēmas pārkārtošanu. Meliorācijas sistēmas pārkārtošanu veic pirms teritorijas apbūves.

3.4.3. Citi noteikumi

136. Virs ietvēm, gājēju ceļiem un veloceliņiem nodrošina no krūmiem un kokiem brīvu telpu 2,5 m augstumā un virs ceļu un ielu braucamās daļas - 4,5 m augstumā.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

137. Zemes gabalos, kuri teritorijas plānojumā ir noteikti kā piesārņotas vai potenciāli piesārņotās teritorijas, pirms jaunas būvniecības uzsākšanas veicams grunts piesārņojuma novērtējums. Paaugstināta piesārņojuma gadījumā veicama grunts rekultivācija vai sanācija.

138. Papildus vides risku samazināšanas prasības ir noteiktas TIAN funkcionālo zonu un teritoriju ar īpašiem noteikumiem sadaļās.

139. Upju palienēs, izņemot Gauju, nepieciešamības gadījumā applūstamības teritorijas jākonstatē individuāli pēc topogrāfiskās uzmērīšanas, pirms būvprojekta uzsākšanas.

3.6. Prasības piekļūšanas nodrošināšanai zemes gabaliem un būvēm

140. Uzsākt būvniecību atļauts, ja nodrošināta piekļūšana zemesgabalam pašvaldības ielai vai ceļam, vai valsts autoceļam, vai ir nodibināts ceļa servitūts.

141. Pilsētā ceļu servitūtu dibināšana atļauta tikai gadījumos, kad vēsturiski izveidojies zemes gabals, kurš nerobežojas ar ielu, vai piekļūšanai pagalmiem, kurus no ielas norobežo esoša apbūve, vai kā vieta piebraucamā ceļa izbūvei pēc zemes gabalu īpašnieku savstarpējas vienošanās. Jaunu ceļa servitūtu nodibināšana lauku teritorijās un ciemos pieļaujama gadījumos, kad citādāk nav iespējams nodrošināt piekļūšanu zemes gabalam.

142. Jaunbūvējamiem blakus esošiem publiskiem objektiem vēlams veidot apvienotu piebrauktuvi.

3.7. Prasības zemes gabalu sadalīšanai, apvienošanai un robežu maiņai

143. Atļauts veidot tikai tādus jaunus zemes gabalus:

143.1. kuriem pilsētas teritorijā ir tieša piekļūšana no ielas (robeža ar ielu);

143.2. kuru robeža ar ielu pilsētā nav mazāka par 20 m, rindu un grupu ēku apbūvei nav mazāka par 6 m, vai, attiecībā pret ielu iedziļinātiem zemes gabaliem, nav mazāka par 5 m (piekļūšanas joslas platums);

143.3. kuru konfigurācija ir tāda, lai uz tiem būtu iespējams veikt apbūvi, ievērojot TIAN noteiktos apbūves parametrus (apbūvei paredzētiem zemes gabaliem).

144. Kvartālos, kuros vēsturiski iedibināts cits zemes gabalu lielums, atļauts veidot jaunus zemes gabalus, kuru platība ir mazāka par konkrētajā funkcionālajā zonā noteikto.

145. Rindu ēku zemes gabalu sadalīšanas gadījumos jāparedz teritorija koplietošanas saimnieciskās piebrauktuves veidošanai, ja nav iespējama iekšpagalma apsaimniekošana caur apbūves vienību.

146. Savrupmāju, mazstāvu dzīvojamās apbūves un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts veidot divas dzīvojamās mājas uz viena zemes gabala tikai gadījumos, ja pēcāk iespējams izveidot divus zemes gabalus, kas atbilst pieļaujamajai minimālajai zemes gabala platībai. Zemes gabala sadale jāveic līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā.

147. Nodalot ceļiem vai ielām paredzētus zemes gabalus, kur ir esoši koki, kuru diametrs pārsniedz 20 cm (mērot pie koka sakņu kakla), jāsaņem pašvaldības saskaņojums, kā arī, ja ir esoša apbūve, kas robežojas ar plānoto ceļu vai ielu, ir jāsaņem blakus zemes gabala īpašnieka saskaņojums.

148. Zemes gabalu var sadalīt, ja iebrauktuvi uz jaunveidojamo zemes gabalu iespējams izvietot ne tuvāk kā 50 m no krustojuma ar maģistrālām ielām (uzskaitītas šo noteikumu 58. punktā).

3.8. Prasības būvju atbilstībai zemes vienības robežām

149. Ja būvlaide sakrīt ar ielas sarkano līniju, būves daļa nedrīkst projicēties brauktuvei tuvāk kā 0,5 m un tās apakšējai malai ir jābūt vismaz 3,0 m virs ietves; vārtiem un durvīm, kas veras uz āru, vērtnēm jāietilpst ēkas būvapjomā; logiem, kas atrodas zemāk nekā 2,5 m no zemes līmeņa, jāveras uz iekšu.

3.9. Prasības fasādēm, jumtiem un notekcaurulēm

150. Fasādes krāsošana jāveic saskaņā ar būvvaldē saskaņotu krāsu pasi vai būvprojektā akceptētu krāsojumu.Vēsturiskām ēkām krāsojums jāveic ar krāsu zondāžās noteiktu sākotnējo fasāžu apdares koloristiku.

151. Jumti jāizbūvē tā, lai ūdens no tiem netecētu uz kaimiņu zemesgabaliem. Jānovērš iespēja ledus un sniega kupenu krišanai no jumta uz ietves un kaimiņu zemes gabalos. Katram namam ielas pusē jābūt ierīkotai lietus ūdens renei un notekcaurulei vai citai ūdens novadīšanas sistēmai. Notekcaurules un to gali jāierīko tā, lai netraucētu kustību pa ietvi. Ūdens notekcaurulēm jābeidzas ne augstāk par 0,15 m virs ietves.

152. Dažādu nestandarta elementu - apgaismes ķermeņu, kabeļu, kronšteinu, gāzes apkures dūmvadu, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu ārējo agregātu, ugunsdzēsības kāpņu, specifisku antenu, tai skaitā satelītantenu - piestiprināšana pie ēku galvenajām (ielas) fasādēm vai uz jumtiem jāsaskaņo Cēsu novada pašvaldībā, kā arī jābūt ēkas īpašnieka vai apsaimniekotāja, vai valdītāja rakstiskai piekrišanai.

153. Mazstāvu dzīvojamai apbūvei fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu.

154. Daudzdzīvokļu dzīvojamai apbūvei fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu.

155. Darījumu iestāžu un komerciāla rakstura apbūvei un sabiedriskas nozīmes apbūvei Cēsu pilsētā atļauts pielietot fasāžu apdarē atļauts pielietot koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvumu.

3.10. Prasības pagrabu ieejām un pagrabstāvu logiem

156. Ēku publiski izmantojamu pagrabstāvu ieejas ir jāaprīko ar nojumēm ieejas aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības (ne zemāk kā 2,2 m) un ieejas laukumiņam ir jābūt nodrošinātam ar lietus ūdens savākšanas aprīkojumu.

157. Gaismas šahtas pie pagrabstāvu logiem drīkst ievirzīt ietvē ne vairāk kā 0,5 m, pārsegumu veido vienā līmenī ar ietvi un nodrošina šahtas izgaismošanu. Pārsegumā nedrīkst būt par 0,025 m platākas spraugas. Pārseguma virsmas nedrīkst būt slidenas.

158. Pie ietves izvietotie pagrabstāvu logi un vitrīnas jāaizsargā ar 0,9 m augstām (mērot no ietves līmeņa) metāla margām. Tās drīkst izvirzīties no sienas ne vairāk par 0,3 m, saglabājot ietves brīvo platumu vismaz 1,2 m. Atsevišķos gadījumos pieļaujams pagrabstāvu logiem izbūvēt mākslinieciski veidotas aizsargrestes.

3.11. Prasības žogiem un prettrokšņu sienām

159. Žogiem gar ielām jābūt ne augstākiem par 1,65 m, ja šajos TIAN vai ar detālplānojumu nav noteikts citādi. Robežžogiem pret dzīvojamo apbūvi jābūt ne augstākiem par 2,0 m. Žogu frontālā caurskatāmība ne mazāka kā 1 pret 3.

160. Pietiekošas vēsturiskās informācijas (fotogrāfijas, projekts) gadījumā pieļaujams veidot vēsturisko žogu un vārtu kopijas.

161. Žogu un vārtu augstumam, caurskatāmībai, krāsai un materiālam jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemes gabalu žogu arhitektūru. Žogus pieskaņo ēkas stilistikai, apbūves raksturam un ielas kontekstam.

162. Pilsētas teritorijā žogus izvieto uz zemes gabala robežām, tai skaitā gar ielu, kur zemes gabala robežas sakrīt ar ielas sarkano līniju, ievērojot prasības redzamības brīvlauku (redzamības trīsstūru) nodrošināšanai.

163. Ja starp zemes gabala īpašniekiem ir noslēgta vienošanās par zemes gabala lietošanas kārtību, atļauts veidot iekšējos žogus atbilstoši vienošanās noteikumiem. Žogs nedrīkst būt augstāks par 1,65 m.

164. Žoga risinājumus jaunbūvējamām ēkām vēlams izstrādāt kopīgā projektā ar ēku.

165. Žogam gar visu robežu jābūt pēc iespējas vienādam. Ieteicams izcelt ielām piegulošos žoga posmus ar kvalitatīvākiem materiāliem un arhitektonisko risinājumu. Ieteicamie žoga materiāli - kalts metāls, koks, dabīgais akmens, betona dekoratīvie elementi utml. izpildījums.

166. Žoga materiālu un risinājuma maiņa iespējama krasos robežu lauzuma punktos vai pie dabīgiem šķēršļiem (piemēram, esošā apbūve utml.).

167. Būvlaukumi un jaunbūves pilsētas centrālajā daļā, ēkas avārijas stāvoklī, kā arī ēkas, kas bojā pilsētas vidi, nožogojamas ar estētiskiem, necaurredzamiem žogiem.

168. Prettrokšņu sienu izbūve ir atļauta, lai norobežotu visu veidu dzīvojamās apbūves teritorijas no rūpnieciskās ražošanas teritorijām, izvietojot prettrokšņu sienu uz šo funkcionālo zonu robežas.

169. Cēsu pilsētas teritorijā ir aizliegta prettrokšņu sienu izbūve gar ielām.

170. Žogu ierīkošana kompleksos daudzdzīvokļu māju kvartālos ir aizliegta.

171. Nav atļauta žogu stabu atbalstu izvietošana ielu teritorijās.

172. Rūpniecības objektiem žogi veidojami ne augstāki kā 2,5 m. Žogus ieteicams veidot caurskatāmus (proporcija ne mazāk kā 30 %) metāla konstrukcijā ar vai bez metāla rāmja, ar zaļu vai melnu pārklājumu vai koka latām. Esošos betona paneļu žogus to ekspluatācijas laikā ieteicams noformēt ar dekoratīvu krāsojumu.

173. Pilsētas un ciemu teritorijā nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos, izņemot ieslodzījuma vietu apbūvē.

174. Īpašos gadījumos (sporta laukumi, valsts aizsardzības iestādes utml.) žogu augstums var būt lielāks kā noteikts šajos TIAN.

3.12. Prasības apgaismes ķermeņiem

175. Ielu, laukumu, skvēru un koplietošanas pagalmu apgaismošanai izmantojamiem apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra, vai koplietošanas pagalma robežās.

176. 10 m platās un šaurākās ielās (sarkanajās līnijās) vai piebrauktuvēs atļauts izmantot arī būvju fasādēm piestiprinātus apgaismes ķermeņus. Risinājums saskaņojams Cēsu novada pašvaldībā, uzrādot gaismas ķermeņu izvietojumu fasādē.

177. Pārbūvējot esošo daudzdzīvokļu ēku pagalmus vai būvējot jaunas daudzdzīvokļu ēkas, obligāti izbūvējams koplietošanas pagalma apgaismojums.

178. Apgaismojuma ierīkošanai pilsētas teritorijās, ielās, parkos un skvēros gaismas ķermeņi jāpieslēdz pazemes kabeļiem un kabeļiem būvju sienās. Kabeļi nedrīkst būt redzami ēku fasādēs. Gaisvadu pielietojums pieļaujams izņēmuma gadījumā, ja nav iespējams cits tehniskais risinājums un katrs konkrētais gadījums tiek izskatīts atsevišķi.

179. Aizliegta trosēs iekārtu apgaismes ķermeņu, izņemot gājēju ielu noformējuma un svētku noformējuma, pielietošana virs ielām, laukumiem, skvēriem u.c. publiskās vietās.

180. Saskaņojot ar būves īpašnieku, attiecīgajiem dienestiem ir tiesības piestiprināt pie būvju fasādēm apgaismes ķermeņu, satiksmes regulēšanas tehnisko līdzekļu u.c. gaisa vadu atsaites un stiprinājumus.

181. Apgaismes ķermeņus jāizvieto tā, lai to darbības rezultātā netiktu traucēta kustības drošība (nepareizi izvēlēts apgaismes ķermeņu augstums) un netiktu pasliktināti iedzīvotāju dzīves apstākļi (nepareizi virzīts gaismas virziens).

182. Jaunbūvējamiem publiskiem objektiem ielas fasādēs paredzami fasāžu apgaismes elementi.

183. Apgaismes ķermeņu tips un izvietojums publiskas ēkas vai būves fasādēs un pilsētas vidē saskaņojams Cēsu novada pašvaldībā.

184. Jaunbūvējamiem publiskiem objektiem, kas atrodas tuvumā dzīvojamām teritorijām un kur paredzēts diennakts režīma apgaismojums, paredzēt iespēju nakts laikā samazināt apgaismojuma intensitāti.

185. Visiem jaunveidojamiem apgaismojuma elementiem jāparedz energoefektīvus risinājumus vai iespēju samazināt apgaismojuma intensitāti.

3.13. Prasības degvielas uzpildes stacijām un gāzes uzpildes stacijām

186. Cēsu novadā atļauts ekspluatēt un būvēt tikai stacionāra tipa DUS un GUS.

187. DUS un GUS būvniecība atļauta tikai saskaņā ar apstiprinātiem pozitīviem publiskās apspriešanas rezultātiem, izņemot gadījumus, kad GUS tiek būvēta pie esošas DUS.

188. Jauna DUS un GUS būvniecība atļauta tikai gadījumos, kad tiek plānota pilna servisa DUS vai GUS izveide. Pilna servisa DUS un GUS iekļauj papildus pakalpojumus degvielas uzpildei (piemēram, automazgātuve, veikals un citi pakalpojumi).

189. DUS un GUS būvniecība aizliegta kultūras pieminekļu un to aizsargjoslu, kā arī kultūrvēsturisko objektu teritorijās un aizsargājamu dabas objektu tiešā tuvumā.

190. DUS un GUS darbība atļauta līdz šim likumīgi uzsāktajās apbūves teritorijās, jaunu uzpildes staciju izveide atļauta funkcionālajās zonās - Jauktas centra apbūves teritorijās (JC3), Publiskās apbūves teritorijās (P), Rūpnieciskās apbūves teritorijās (R, R1, R2, R5), vietas izvēli pamatojot ar licencēta ģeologa atzinumu par grunts un gruntsūdens raksturu attiecīgajā izvēlētajā teritorijā.

191. Attālumus no DUS un GUS (to tvertnēm un pildnēm) līdz citiem objektiem nosaka normatīvie akti, tāpat jāievēro arī šādi attālumi:

191.1. 10 m no esošām ražošanas būvēm;

191.2. 100 m no esošām dzīvojamām ēkām, izņemot gadījumus, ja īpašnieki notariāli vienojas citādi;

191.3. 100 m no esošām izglītības, kultūras un ārstniecības iestāžu ēkām.

3.14. Prasības derīgo izrakteņu atradnēm

192. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta tikai gadījumos, ja tas atbilstoši šiem TIAN atļauts konkrētajā funkcionālajā zonā un nav aizliegts konkrētajā teritorijā ar īpašajiem noteikumiem.

193. Sapropeļa ieguve Mazuma ezerā atļauta tikai gadījumā, ja tas pamatots ar ezera apsaimniekošanas plānu.

194. Ierīkojot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas tuvāk par 50 m no nekustamā īpašuma robežas, jāsaņem blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku rakstiska piekrišana un hidroģeologa atzinums par derīgo izrakteņu ieguves ietekmi uz gruntsūdeņiem.

195. Pēc derīgo izrakteņu ieguves vietu izstrādes veicama to rekultivācija, izvēloties optimālāko rekultivācijas veidu un efektīvāko teritorijas izmantošanu pēc rekultivācijas.

196. Kūdras purvu izstrādes gadījumā piemērotākie rekultivācijas veidi ir apmežošana, purvu atjaunošana vai ūdenstilpes atjaunošana, vai arī ilggadīgo kultivēto ogu stādījumu ierīkošana.

197. Derīgo izrakteņu ieguve atļauta tikai pēc saskaņošanas ar Cēsu novada pašvaldību, ievērojot zemes dzīļu izmantošanas, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvo aktu prasības.

3.15. Prasības detālplānojumiem

198. Ja tiek atcelts spēkā esošs detālplānojums, tad spēkā stājas funkcionālajai apakšzonai atbilstošās pamatzonas (bez indeksa) noteikumi.

199. Papildus normatīvajos aktos un šajos TIAN noteiktajiem gadījumiem, detālplānojums izstrādājams, ja pilsētā vai ciemos tiek sadalīti sarežģītas konfigurācijas zemes gabali ar platību virs 15000 m2 bez iespējas jaunizveidotajiem zemes gabaliem piekļūt no esošas ielas vai ceļa.

200. Lokālplānojumos un detālplānojumos obligāti ir jāattēlo valsts ģeodēziskā tīkla punkti.

3.16. Prasības dīķu ierīkošanai

201. Dīķus atļauts izbūvēt, pārbūvēt vai atjaunot visās funkcionālajās zonās, izņemot transporta infrastruktūras teritorijās (TR).

202. Mākslīgās ūdenstilpes, kas ir mazākas par 0,1 ha Cēsu novadā atļauts ierīkot ne tuvāk kā 4 m no blakus esošās teritorijas robežas. Dīķa ierīkošana nevar pasliktināt blakus esošā zemes gabala hidroģeoloģiskos apstākļus.

203. Gadījumā, ja ierīkotais dīķis 4 gadu laikā no dīķa ekspluatācijā nodošanas brīža nav piepildījies ar ūdeni, jāveic teritorijas rekultivācija.

3.17. Prasības arheoloģijai

204. Arheoloģisko pieminekļu teritorijās ārpus Cēsu pilsētas nav pieļaujama jaunu objektu būvniecība un karjeru izstrāde, jaunu ceļu ierīkošana un citi ar zemes reljefa pārveidošanu saistīti darbi.

205. Ar būtiskiem zemes reljefa pārveidojumiem (rakšana vai reljefa pārveidošana notiek vairāk kā 30 cm dziļumā no zemes virskārtas) saistītu darbu laikā Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" un Nr. 390 "Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi" teritorijā, pēc darbu apjomu un rakstura izvērtēšanas NKMP, jānodrošina arheoloģiskā izpēte (uzraudzība un/vai izrakumi).

206. Arheoloģiskā izpēte nav nepieciešama Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" teritorijas daļās, kur agrāk ir veikti arheoloģiskās izpētes darbi (NKMPā iesniegti arheoloģiskās izpētes pārskati) un atbilstoši izpētes secinājumiem un rezultātiem nav saglabājušās arheoloģiskās liecības. Vienlaikus, ja tiek atrastas arheoloģiskas liecības (artefakti) jāinformē NKMP.

207. NKMP atļauja un arheoloģiskā izpēte (izrakumi un/vai uzraudzība) nav nepieciešama arheoloģiskā pieminekļa Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu Nr. 394 "Cēsu senpilsēta" un Nr. 390 "Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi" teritorijās pazemes komunikāciju remonta un renovācijas darbiem esošo komunikāciju tranšeju apjomos.

208. Arheoloģiskā izpēte nav nepieciešama atsevišķu punktveida urbumu (diametrā līdz 0.15 m) veikšanai.

3.18. Prasības aizsargjoslām

209. Ja aizsargjoslas objekta novietojums tiek precizēta dabā un tas nesakrīt ar teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēloto aizsargjoslas objekta atrašanās vietu, tad objekta aizsargjosla tiek noteikta atbilstoši objekta faktiskajai atrašanās vietai.

210. Kultūras pieminekļu teritoriju un to aizsargjoslu, kā arī visu citu veidu aizsargjoslu izmaiņas to precizēšanas rezultātā nav uzskatāmas par novada teritorijas plānojuma grozījumiem.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

Ja pie teritorijas galvenajiem un papildizmantošanas veidiem nav noteikts izmantošanas veida apraksts, tas tiek piemērots atbilstoši Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 3. pielikumam "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.1.1. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

4.1.1.1. Pamatinformācija

211. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve.

4.1.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

212. Savrupmāju apbūve (11001).

213. Vasarnīcu apbūve (11002).

4.1.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

214. Dārza māju apbūve (11003).

215. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Pakalpojumu objekti individuālā darba veicējiem, izņemot degvielas uzpildes stacijas, automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.

216. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

217. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu privātprakses

218. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

219. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.1.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
220. Savrupmāju apbūve 2000 m2 10 līdz 25   līdz 2 1 70
221. Vasarnīcu apbūve 2000 m2 10 līdz 25   līdz 2 1 70
222. Dārza māju apbūve 2000 m2 5 līdz 5   līdz 1 80
223. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 10 līdz 25   līdz 2 1 60
224. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2000 m2 20 līdz 50   līdz 2 1 60
225. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2000 m2 10 līdz 25   līdz 2 1 60
226. Labiekārtota ārtelpa 2000 m2 5 līdz 5   līdz 1 70
227. Ārtelpa bez labiekārtojuma 2000 m2 0 līdz 0   līdz 0 90

1. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.1.1.5. Citi noteikumi

228. Savrupmāju apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība uz viena zemes gabala atļauta ar nosacījumu, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus, veidojot zemes gabalus saskaņā ar TIAN prasībām par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu.

229. Šajā nodaļā noteiktās tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūves, kā arī veselības aizsardzības iestāžu apbūves funkcijas savrupmāju apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai kā dzīvojamās apbūves papildizmantošanu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā ģimenes locekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nepieļaujot jaunu, tikai šīm funkcijām paredzētu ēku būvniecību.

230. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

231. Vēsturiski izveidotiem zemes gabaliem, kas ir mazāki par 2000 m2 var tikt izskatīta iespēja palielināt maksimālās apbūves blīvumu.

4.1.2. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1)

4.1.2.1. Pamatinformācija

232. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.

4.1.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

233. Savrupmāju apbūve (11001).

4.1.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.1.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.1.2.5. Citi noteikumi

234. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:

234.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Egļu ielā 20:

234.1.1. zemes vienība Egļu ielā 20, kadastra apzīmējums 4201 006 1105;

234.1.2. zemes vienība Egļu ielā 20A, kadastra apzīmējums 4201 006 1118;

234.1.3. zemes vienība Egļu ielā 20B, kadastra apzīmējums 4201 006 1119.

234.2. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Egļu ielā 12:

234.2.1. zemes vienība Egļu ielā 12, kadastra apzīmējums 4201 006 0005;

234.2.2. zemes vienība Egļu ielā 16, kadastra apzīmējums 4201 006 0006.

235. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.2.1. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM)

4.2.1.1. Pamatinformācija

236. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz diviem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

237. Savrupmāju apbūve (11001).

238. Rindu māju apbūve (11005).

4.2.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

239. Biroju ēku apbūve (12001): Uzņēmumi, piemēram, juristu biroji, arhitektu biroji utml.

240. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

241. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

242. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas aprūpes un pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

243. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Ārstu prakses.

244. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

245. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras­.

4.2.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
246. Savrupmāju apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
247. Rindu māju apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
248. Biroju ēku apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
249. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
250. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
251. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
252. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
253. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 5 līdz 5   līdz 1 70
254. Ārtelpa bez labiekārtojuma 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 90

4.2.1.5. Citi noteikumi

255. Šajā nodaļā noteiktās biroju ēku apbūves, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūves, kā arī veselības aizsardzības iestāžu apbūves funkcijas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai kā dzīvojamās apbūves papildizmantošanu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā ģimenes locekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nepieļaujot jaunu, tikai šīm funkcijām paredzētu ēku būvniecību.

256. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība uz viena zemes gabala atļauta ar nosacījumu, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus, veidojot zemes gabalus saskaņā ar TIAN prasībām par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu.

257. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

258. Vēsturiski izveidotiem zemes gabaliem, kas ir mazāki par 1000 m2, ēku pārbūves gadījumā var tikt izskatīta iespēja saglabāt esošo apbūves blīvumu.

259. Iebrauktuves platums uz savrupmājām nedrīkst pārsniegt 3,5 m.

4.2.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1)

4.2.2.1. Pamatinformācija

260. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz trijiem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

261. Savrupmāju apbūve (11001).

262. Rindu māju apbūve (11005).

263. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

264. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido uzņēmumi, piemēram, juristu biroji, arhitektu biroji utml.

265. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

266. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

267. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas aprūpes un pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

268. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

269. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

270. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.2.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
271. Savrupmāju apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 3 40
272. Rindu māju apbūve 1000 m2 30 līdz 75   līdz 3 40
273. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1000 m2 30 līdz 90   līdz 3 40
274. Biroju ēku apbūve 1000 m2 30 līdz 90   līdz 3 40
275. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 30 līdz 90   līdz 3 40
276. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 30 līdz 90   līdz 3 40
277. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 30 līdz 90   līdz 3 40
278. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 30 līdz 90   līdz 3 40
279. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 5 līdz 5   līdz 1 70
280. Ārtelpa bez labiekārtojuma 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 90

4.2.2.5. Citi noteikumi

281. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība, uz viena zemes gabala atļauta pie nosacījuma, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus veidojot zemes gabalus, ievērojot TIAN prasības par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu.

282. Šajā nodaļā noteiktās biroju ēku apbūves, tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu apbūves, kā arī veselības aizsardzības iestāžu apbūves funkcijas mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai kā dzīvojamās apbūves papildizmantošanu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā ģimenes locekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nepieļaujot jaunu, tikai šīm funkcijām paredzētu ēku būvniecību.

283. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

284. Mazstāvu daudzdzīvokļu mājās kā atsevišķu telpu grupu pieļaujams izvietot pakalpojumu objektus ēkas 1. stāvā vai pagrabstāvā. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektam, birojam vai veselības aizsardzības iestādei, kura izvietota dzīvojamās mājas pirmajā stāvā vai pagrabstāvā, ir jānodrošina atsevišķa ieeja, kas netiek organizēta izmantojot dzīvojamās mājas kāpņu telpu.

285. Iebrauktuves platums uz savrupmājām nedrīkst pārsniegt 3,5 m.

4.2.3. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2)

4.2.3.1. Pamatinformācija

286. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM2) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz diviem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.2.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

287. Savrupmāju apbūve (11001).

288. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.2.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

289. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido uzņēmumi, piemēram, juristu biroji, arhitektu biroji utml.

290. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sadzīves un citu pakalpojumu objekti, kas atrodas esošajā galvenajā teritorijas izmantošanas veida apbūvē.

291. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

292. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007): Pirmsskolas aprūpes un pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

293. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses.

294. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

295. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): Dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.2.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
296. Savrupmāju apbūve 3000 m2 30 līdz 75   līdz 2 50
297. Daudzdzīvokļu māju apbūve 3000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
298. Biroju ēku apbūve 3000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
299. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 3000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
300. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 3000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
301. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 3000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
302. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 3000 m2 30 līdz 75   līdz 2 40
303. Labiekārtota ārtelpa 3000 m2 5 līdz 5   līdz 1 70
304. Ārtelpa bez labiekārtojuma 3000 m2 0 līdz 0   līdz 0 90

4.2.3.5. Citi noteikumi

305. Šajā nodaļā noteiktās biroju ēku apbūves funkciju mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās atļauts izvietot tikai kā dzīvojamās apbūves papildizmantošanu nekustamā īpašuma īpašnieka vai tā ģimenes locekļu saimnieciskās darbības nodrošināšanai, nepieļaujot jaunu, tikai šīm funkcijām paredzētu ēku būvniecību.

306. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība uz viena zemes gabala atļauta ar nosacījumu, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus, veidojot zemes gabalus saskaņā ar TIAN prasībām par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu.

307. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

308. Iebrauktuves platums uz savrupmājām nedrīkst pārsniegt 3,5 m.

4.2.4. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3)

4.2.4.1. Pamatinformācija

309. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM3) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums

4.2.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

310. Savrupmāju apbūve (11001).

4.2.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.2.4.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.2.4.5. Citi noteikumi

311. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.

312. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:

312.1. Detālplānojums kvartālam Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām:

312.1.1. zemes vienība Briežu ielā 28, kadastra apzīmējums 4201 009 0615;

312.1.2. zemes vienība Ūdru ielā 2, kadastra apzīmējums 4201 009 0616;

312.2. Detālplānojums zemes gabaliem Cēsīs, Griezes ielā 3, Griezes ielā 4, Līgatnes ielā 40, Līgatnes ielā 44, Līgatnes ielā 46, Līgatnes ielā 52, Griezes ielā un Svīres ielā:

312.2.1. zemes vienība Griezes ielā 3, kadastra apzīmējums 4201 007 1638;

312.2.2. zemes vienība Griezes ielā 4, kadastra apzīmējums 4201 007 1639;

312.2.3. zemes vienība Līgatnes ielā 40, kadastra apzīmējums 4201 007 0131;

312.2.4. zemes vienība Līgatnes ielā 44, kadastra apzīmējums 4201 007 0129 un 4201 007 0130;

312.2.5. zemes vienība Līgatnes ielā 46, kadastra apzīmējums 4201 007 1631;

312.2.6. zemes vienība Līgatnes ielā 52, kadastra apzīmējums 4201 007 0607.

312.3. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Krūmiņu ielā 7:

312.3.1. zemes vienība Ata Kronvalda ielā 81, kadastra apzīmējums 4201 008 1166;

312.3.2. zemes vienība Ērgļu ielā 1, kadastra apzīmējums 4201 008 1143;

312.3.3. zemes vienība Ērgļu ielā 3, kadastra apzīmējums 4201 008 1144;

312.3.4. zemes vienība Ērgļu ielā 5, kadastra apzīmējums 4201 008 1145;

312.3.5. zemes vienība Ērgļu ielā 7, kadastra apzīmējums 4201 008 1146;

312.3.6. zemes vienība Kalnmuižas ielā 12, kadastra apzīmējums 4201 008 1147;

312.3.7. zemes vienība Kalnmuižas ielā 14, kadastra apzīmējums 4201 008 1148;

312.3.8. zemes vienība Kalnmuižas ielā 15, kadastra apzīmējums 4201 008 1149;

312.3.9. zemes vienība Kalnmuižas ielā 16, kadastra apzīmējums 4201 008 1150;

312.3.10. zemes vienība Kalnmuižas ielā 17, kadastra apzīmējums 4201 008 1151;

312.3.11. zemes vienība Kalnmuižas ielā 22, kadastra apzīmējums 4201 008 1153;

312.3.12. zemes vienība Kalnmuižas ielā 24, kadastra apzīmējums 4201 008 1154;

312.3.13. zemes vienība Kalnmuižas ielā 26, kadastra apzīmējums 4201 008 1155;

312.3.14. zemes vienība Kalnmuižas ielā 20, kadastra apzīmējums 4201 008 1152;

312.3.15. zemes vienība Katrīnkalna ielā 4, kadastra apzīmējums 4201 008 1167;

312.3.16. zemes vienība Katrīnkalna ielā 6, kadastra apzīmējums 4201 008 1168;

312.3.17. zemes vienība Katrīnkalna ielā 8, kadastra apzīmējums 4201 008 1169;

312.3.18. zemes vienība Katrīnkalna ielā 10, kadastra apzīmējums 4201 008 1170;

312.3.19. zemes vienība Katrīnkalna ielā 12, kadastra apzīmējums 4201 008 1171;

312.3.20. zemes vienība Mellupes ielā 3, kadastra apzīmējums 4201 008 1158;

312.3.21. zemes vienība Mellupes ielā 4, kadastra apzīmējums 4201 008 1159;

312.3.22. zemes vienība Mellupes ielā 5, kadastra apzīmējums 4201 008 1160;

312.3.23. zemes vienība Mellupes ielā 6, kadastra apzīmējums 4201 008 1161;

312.3.24. zemes vienība Mellupes ielā 7, kadastra apzīmējums 4201 008 1162;

312.3.25. zemes vienība Mellupes ielā 8, kadastra apzīmējums 4201 008 1163;

312.3.26. zemes vienība Mellupes ielā 10, kadastra apzīmējums 4201 008 1164;

312.3.27. zemes vienība Mellupes ielā 12, kadastra apzīmējums 4201 008 1165.

312.4. Detālplānojums Pirtsupītes gravai Cēsīs no Satekles ielas līdz Mazai Lenču ielai:

312.4.1. zemes vienība Cēsīs, Zaļā ielā 14, kadastra apzīmējums 4201 006 0024.

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3.1. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD)

4.3.1.1. Pamatinformācija

313. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD) ir funkcionālā zona ar apbūvi no četriem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.3.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

314. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

315. Biroju ēku apbūve (12001): Uzņēmumi, piemēram, juristu biroji, arhitektu biroji utml. ēkas pirmajā stāvā un/vai pagrabstāvā.

316. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Veikali, aptiekas, kā arī sadzīves pakalpojumu objekti ēkas pirmajā stāvā un/vai pagarbstāvā.

317. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Ārstu prakses ēkas pirmajā stāvā un/vai pagrabstāvā.

318. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

319. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.3.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
320. Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 40 līdz 180   līdz 4 2 40
321. Biroju ēku apbūve 2000 m2   līdz 180   līdz 4 40
322. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2   līdz 180   līdz 4 40
323. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2000 m2   līdz 180   līdz 4 40
324. Labiekārtota ārtelpa 2000 m2 5 līdz 5   līdz 1 70
325. Ārtelpa bez labiekārtojuma 2000 m2 0 līdz 0   līdz 0 90

2. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.3.1.5. Citi noteikumi

326. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

327. Zemes vienībā Cēsīs, Festivāla ielā 45, kadastra apzīmējums 4201 002 0402, vai no tās izveidotās zemes vienībās, atļautais maksimālais apbūves stāvu skaits ir septiņi stāvi ar nosacījumu, ka dzīvojamā māja tiek projektēta ar vienu kāpņu telpu, veidojot kompaktu būvapjomu bez koplietošanas gaiteņiem. Maksimālā apbūves intensitāte - 280 %. Atsevišķas vietās iespējama stāvu skaita paaugstināšana, iesniedzot vides konteksta analīzi un siluetu analīzi vērtējot no Teritorijas plānojumā noteiktajiem skatu punktiem.

328. Jaunbūvējamā daudzdzīvokļu mājā izbūvē vismaz šādas koplietošanas telpas:

328.1. telpu bērnu ratiņu novietošanai;

328.2. slēgtu velonovietni.

329. Ja transportlīdzekļu novietni izvieto pie zemes vienības robežas vai daudzdzīvokļu māju pagalmos, kur transportlīdzekļu novietne robežojas ar bērnu rotaļu laukumu, sporta laukumu vai iedzīvotāju atpūtas zonu, veido norobežojošos stādījumus gar transportlīdzekļu novietni.

330. Daudzdzīvokļu māju koplietošanas pagalmos jāsaglabā un jāizveido bērnu rotaļu laukumi (aprēķina platība - 1,15 m² uz vienu dzīvokli), pieaugušo atpūtas vietas, saimnieciskie laukumi atkritumu konteineru izvietošanai, kā arī īslaicīgas autostāvvietas iedzīvotājiem.

331. Apbūvējot vai labiekārtojot daudzdzīvokļu māju pagalmus, jānodrošina brīva ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transporta piekļuve, kā arī netraucēta inženierapgādes tīklu un objektu apkalpe.

332. Tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektam, birojam un veselības aizsardzības iestādei, kura izvietota dzīvojamās mājas pirmajā stāvā vai pagrabstāvā, ir jānodrošina atsevišķa ieeja, kas netiek organizēta izmantojot dzīvojamās mājas kāpņu telpu.

333. Teritorijās, kurās pieļaujama komercdarbība un sabiedriskā darbība, aizliegts:

333.1. izvietot jaunas noliktavas un palīgizmantošanas, kuras saistītas ar viegli uzliesmojošu un sprādzienbīstamu vielu uzglabāšanu un izmantošanu, kā arī vielu, kuru kaitīgie izdalījumi pārsniedz normatīvos lielumus vai kuru daudzums var radīt sprādzienbīstamu koncentrāciju uzglabāšanu.

333.2. veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

334. Noliktavu telpas atļauts izveidot tikai gadījumos, kad tās ir saistītas ar ēkas konkrēto funkcionālo lietojumu.

335. Komercdarbībai atļauts pielāgot tikai tos dzīvokļus, kurus ir iespējams funkcionāli saistīt ar esošajām komercdarbības telpām.

336. Ja nav paredzēti pazemes atkritumu konteineru izvietošana kvartālā, konteineriem jāatrodas slēdzamā nojumē pagalmā.

337. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

338. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās uz viena zemes gabala, bez tā tālākas sadalīšanas, aizliegts būvēt vairāk kā divas atsevišķas dzīvojamās ēkas. Divu dzīvojamo ēku būvniecība uz viena zemes gabala atļauta ar nosacījumu, ja, izstrādājot ēkas (ēku) būvprojektu, teritorijas ģenplānā tiek iestrādāta iespēja izveidot divus atsevišķus nekustamos īpašumus, veidojot zemes gabalus saskaņā ar TIAN prasībām par jaunu nekustamo īpašumu veidošanu.

4.3.2. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1)

4.3.2.1. Pamatinformācija

339. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD1) ir funkcionālā zona ar apbūvi līdz četriem stāviem, ko nosaka, lai nodrošinātu mājokļa funkciju, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un, kas izveidota, lai norādītu, ka šajā teritorijā ir spēkā esošs lokālplānojums.

4.3.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

340. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

341. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus

342. Labiekārtota ārtelpa (24001): Publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.3.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
343. Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 40 līdz 160   līdz 4 40
344. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 40 līdz 80   līdz 2 40
345. Labiekārtota ārtelpa 2000 m2 5 līdz 5   līdz 1 70

4.3.2.5. Citi noteikumi

346. Daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā tirdzniecības un/vai pakalpojumu objektu, biroju un veselības aizsardzības iestādi atļauts izvietot tikai pirmajā stāvā vai pagrabstāvā, nodrošinot atsevišķu ieeju, kas netiek organizēta izmantojot dzīvojamās mājas kāpņu telpu.

347. Daudzdzīvokļu ēku vizuālais risinājums ir jāveido arhitektoniski vienotā stilā.

4.3.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD2)

4.3.3.1. Pamatinformācija

348. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzD2) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.

4.3.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

349. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.3.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.3.3.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.3.3.5. Citi noteikumi

350. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.

351. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:

351.1. Detālplānojums kvartālam Cēsīs, starp Briežu, Leona Paegles un Ata Kronvalda ielām:

351.1.1. zemes vienība Augšbebru ielā 2, kadastra apzīmējums 4201 009 0617;

351.1.2. zemes vienība Briežu ielā 18, kadastra apzīmējums 4201 009 0601;

351.1.3. zemes vienība Briežu ielā 22, kadastra apzīmējums 4201 009 0611.

351.1.4. zemes vienība Leona Paegles ielā 19, kadastra apzīmējums 4201 009 0603;

351.1.5. zemes vienība Leona Paegles ielā 19A, kadastra apzīmējums 4201 009 0609;

351.1.6. zemes vienība Leona Paegles ielā 19B, kadastra apzīmējums 4201 009 0607;

351.1.7. zemes vienība Leona Paegles ielā 21, kadastra apzīmējums 4201 009 0604;

351.1.8. zemes vienība Leona Paegles ielā 21A, kadastra apzīmējums 4201 009 0610;

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.4.1. Publiskās apbūves teritorija (P)

4.4.1.1. Pamatinformācija

352. Publiskās apbūves teritorija (P) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

353. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.

354. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.

355. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

356. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

357. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

358. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

359. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

360. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

361. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

362. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicī­niskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

363. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): Apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas.

364. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

365. Rindu māju apbūve (11005).

366. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
367. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
368. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
369. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
370. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
371. Sporta būvju apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
372. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
373. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
374. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
375. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
376. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
377. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 3 15
378. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 20 līdz 20   līdz 1 60
379. Rindu māju apbūve 1000 m2 40 līdz 100   līdz 2 3 30
380. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1000 m2 40 līdz 140   līdz 3 3 20

3. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.4.1.5. Citi noteikumi

381. Tirdzniecības centriem, lielveikaliem un vairumtirgotavām Cēsu pilsētā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu risinājumu un augstvērtīgiem pielietotajiem apdares materiāliem. No publiskās ārtelpas redzamai fasādei kā apdares materiāls nedrīkst tikt izmantoti sendviču tipa paneļi.

382. Ja tiek veikta jauna būvniecība Publiskās apbūves teritorijas (P) zemes gabalā, kas robežojas ar dzīvojamās apbūves teritoriju (Savrupmāju apbūves teritoriju (DzS) vai Mazstāvu dzīvojamo teritoriju (DzM)), tad jaunbūves augstums 30 m attālumā no robežas ar dzīvojamās apbūves teritoriju nedrīkst pārsniegt šajā dzīvojamās apbūves teritorijā noteikto maksimālo apbūves augstumu.

383. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

4.4.2. Publiskās apbūves teritorija (P1)

4.4.2.1. Pamatinformācija

384. Publiskās apbūves teritorija (P1) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.

4.4.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

385. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

4.4.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.2.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.4.2.5. Citi noteikumi

386. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.

387. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:

387.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Krūmiņu ielā 7:

387.1.1. zemes vienība Rīgas ielā 78, kadastra apzīmējums 4201 008 1140;

387.1.2. zemes vienība Rīgas ielā 94, kadastra apzīmējums 4201 008 1142.

388. Detālplānojums Krūmiņu ielā 7, Cēsīs tiek atcelts daļā - Rīgas ielā 90,Cēsīs, Cēsu nov., kadastra Nr. 4201 008 1141, atceļot zemes gabalam noteikto zonējumu un paredzēto lietošanas mērķi, vienlaikus saglabājot izveidotā zemes gabala robežas un noteiktās būvlaides.

4.4.3. Publiskās apbūves teritorija (P2)

4.4.3.1. Pamatinformācija

389. Publiskās apbūves teritorija (P2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

390. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.

391. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.

392. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

393. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

394. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem, sporta un atpūtas būves.

395. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

396. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

397. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

398. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicī­niskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

399. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

4.4.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

400. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

4.4.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
401. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
402. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
403. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
404. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
405. Sporta būvju apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
406. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
407. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
408. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
409. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 4 30
410. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 20 līdz 40   līdz 1 70
411. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1000 m2 40 līdz 100   līdz 2 4 30

4. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.4.3.5. Citi noteikumi

412. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

4.4.4. Publiskās apbūves teritorija (P3)

4.4.4.1. Pamatinformācija

413. Publiskās apbūves teritorija (P3) ir funkcionālā zona, kas noteikta, lai nodrošinātu dzīvnieku aprūpes iestādes darbību

4.4.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

414. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.

415. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi un ražošanas objektus.

416. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

417. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai

4.4.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
418. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 5 30
419. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 5 30
420. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 5 30
421. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 20 līdz 40   līdz 1 70

5. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.4.4.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.4.5. Publiskās apbūves teritorija (P4)

4.4.5.1. Pamatinformācija

422. Publiskās apbūves teritorija (P4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai Vaives pagasta teritorijai ārpus ciemu teritorijām nodrošinātu gan komerciālu, gan nekomerciālu publiska rakstura iestāžu un objektu izvietošanu, paredzot atbilstošu infrastruktūru.

4.4.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

423. Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido bankas, konferenču un kongresu centri, pašvaldības iestādes, valsts pārvaldes iestādes,studijas un citi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

424. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus

425. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

426. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

427. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, arēnas, sporta manēžas, sporta zāles, slēgtie peldbaseini, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, velotreki, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves).

428. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

429. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

430. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

431. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

432. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

433. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011): Apbūve, ko veido jebkuras reliģiskas kopienas kulta celtnes, tai skaitā baznīcas, klosteri, kā arī to apbūves kompleksā ietvertas reliģijas izglītības iestādes, darbinieku dzīvojamās ēkas un sociālo pakalpojumu ēkas.

434. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.4.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.4.5.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
435. Biroju ēku apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
436. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
437. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
438. Kultūras iestāžu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
439. Sporta būvju apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
440. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
441. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
442. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
443. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
444. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
445. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 2 ha 50 līdz 175   līdz 3 6 15
446. Labiekārtota ārtelpa 2 ha 20 līdz 20   līdz 1 70

6. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.4.5.5. Citi noteikumi

447. Tirdzniecības centriem, lielveikaliem un vairumtirgotavām pie maģistrālām ielām un autoceļiem nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu risinājumu un augstvērtīgiem pielietotajiem apdares materiāliem. No publiskās ārtelpas redzamai fasādei, kā apdares materiāls nedrīkst tikt izmantoti sendviču tipa paneļi.

448. Ja tiek veikta jauna būvniecība Publiskās apbūves teritorijas (P) zemes gabalā, kas robežojas ar dzīvojamo apbūvi, tad jaunbūves augstums 30 m attālumā no robežas ar dzīvojamās apbūves teritoriju nedrīkst pārsniegt šajā dzīvojamās apbūves teritorijā noteikto maksimālo apbūves augstumu.

449. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC)

4.5.1.1. Pamatinformācija

450. Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai kas kalpo kā pilsētas vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

451. Savrupmāju apbūve (11001).

452. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

453. Biroju ēku apbūve (12001).

454. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

455. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

456. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

457. Sporta būvju apbūve (12005).

458. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

459. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

460. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses, slimnīcas un veselības centri, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

461. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

462. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

463. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

464. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

465. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu, kas nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

466. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
467. Savrupmāju apbūve 1000 m2 80 līdz 200   līdz 2 9 5
468. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
469. Biroju ēku apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
470. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
471. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
472. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 8 5
473. Sporta būvju apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
474. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
475. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
476. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
477. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
478. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
479. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
480. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 20 līdz 20   līdz 1 70
481. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 7 5
482. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 80 līdz 200   līdz 2 7 5

7. Papildus pieļaujama jumta izbūve
8. Papildus pieļaujama jumta izbūvei
9. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.5.1.5. Citi noteikumi

483. Tirdzniecības centriem, lielveikaliem un vairumtirgotavām Cēsu pilsētā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu risinājumu un augstvērtīgiem pielietotajiem apdares materiāliem. No publiskās ārtelpas redzamai fasādei, kā apdares materiāls nedrīkst tikt izmantoti sendviču tipa paneļi.

484. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

485. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

486. Neapbūvētās teritorijās, paredzot apbūvi, jāsalāgo atļautais stāvu skaits ar apkārt esošo apbūvi. Pieļaujama apbūves augstuma atšķirība par 1 stāvu.

4.5.2. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1)

4.5.2.1. Pamatinformācija

487. Jauktas centra apbūves teritorija (JC1) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijām, kurās vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā vietējas nozīmes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

488. Savrupmāju apbūve (11001).

489. Rindu māju apbūve (11005).

490. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

491. Biroju ēku apbūve (12001).

492. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

493. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

494. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

495. Sporta būvju apbūve (12005).

496. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

497. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses, slimnīcas un veselības centri, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

498. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

499. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicīniskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

500. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

501. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

502. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

503. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

4.5.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
504. Savrupmāju apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 10 15
505. Rindu māju apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 10 15
506. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
507. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
508. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
509. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
510. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
511. Sporta būvju apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
512. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
513. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
514. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
515. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
516. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
517. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 20 līdz 20   līdz 1 70
518. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 10 15
519. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 10 5

10. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.5.2.5. Citi noteikumi

520. Tirdzniecības centriem, lielveikaliem un vairumtirgotavām Cēsu pilsētā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu risinājumu un augstvērtīgiem pielietotajiem apdares materiāliem. No publiskās ārtelpas redzamai fasādei, kā apdares materiāls nedrīkst tikt izmantoti sendviču tipa paneļi.

521. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

4.5.3. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2)

4.5.3.1. Pamatinformācija

522. Jauktas centra apbūves teritorija (JC2) ir funkcionālā zona, kas noteiktu Cīrulīšu apbūves teritorijai Cēsīs, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktu izmantošanu spektrs un kas kalpo kā apkaimes centrs ar specifisku attīstības mērķi - kūrorta teritorija.

4.5.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

523. Savrupmāju apbūve (11001).

524. Rindu māju apbūve (11005).

525. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

526. Biroju ēku apbūve (12001).

527. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumus un ražošanas objektus.

528. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus un laukumus atpūtas transportlīdzek­ļiem

529. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

530. Sporta būvju apbūve (12005).

531. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

532. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008).

533. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

534. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicī­niskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei un dzīvnieku viesnīcas.

535. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

536. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

4.5.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
537. Savrupmāju apbūve 2000 m2 50 līdz 125   līdz 2 11 30
538. Rindu māju apbūve 2000 m2 50 līdz 125   līdz 2 11 30
539. Daudzdzīvokļu māju apbūve 2000 m2 50 līdz 300   līdz 6 30
540. Biroju ēku apbūve 2000 m2 50 līdz 300   līdz 6 30
541. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2000 m2 50 līdz 300   līdz 6 30
542. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2000 m2 50 līdz 300   līdz 6 30
543. Kultūras iestāžu apbūve 2000 m2 50 līdz 175   līdz 3 11 30
544. Sporta būvju apbūve 2000 m2 50 līdz 175   līdz 3 11 30
545. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 2000 m2 50 līdz 175   līdz 3 11 30
546. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2000 m2 50 līdz 300   līdz 6 30
547. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2000 m2 50 līdz 300   līdz 6 30
548. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2000 m2 50 līdz 175   līdz 3 11 30
549. Labiekārtota ārtelpa 2000 m2 20 līdz 20   līdz 1 70
550. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 2000 m2 50 līdz 125   līdz 2 11 30

11. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.5.3.5. Citi noteikumi

551. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

552. Teritorijā pieļaujams izvietot tikai tādus pakalpojumu objektus, kas nepasliktina vides un ekoloģisko kvalitāti un dzīvošanas apstākļus.

553. Publiskās apbūves objektiem šajā funkcionālajā zonā tipveida būvapjomu piesaiste izvērtējama individuāli. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu, videi draudzīgu un mūsdienīgu arhitektūras risinājumu. Projektējot jaunbūves vai mainot esošas ēkas apjomu, būvvaldē iesniedzams objekta mets un izstrādātas vizualizācijas vides kontekstā.

554. Tirdzniecības centriem, lielveikaliem un vairumtirgotavām Cēsu pilsētā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu risinājumu un augstvērtīgiem pielietotajiem apdares materiāliem. No publiskās ārtelpas redzamai fasādei, kā apdares materiāls nedrīkst tikt izmantoti sendviču tipa paneļi.

4.5.4. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3)

4.5.4.1. Pamatinformācija

555. Jauktas centra apbūves teritorija (JC3) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā ir iespējams izveidot plašu jauktu izmantošanu spektru.

4.5.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

556. Biroju ēku apbūve (12001).

557. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot ražošanas objektus.

558. Sporta būvju apbūve (12005).

559. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (12006).

560. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

561. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

562. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Tekstilizstrādā­jumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu, kas nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra

563. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki

4.5.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
564. Biroju ēku apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 12 5
565. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 12 5
566. Sporta būvju apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 12 5
567. Aizsardzības un drošības iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 12 5
568. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 12 5
569. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 20 līdz 20   līdz 1 70
570. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 280   līdz 3 12 5
571. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 80 līdz 200   līdz 2 12 5

12. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.5.4.5. Citi noteikumi

572. Tirdzniecības centriem, lielveikaliem un vairumtirgotavām pie maģistrālajām ielām Cēsu pilsētā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu risinājumu un augstvērtīgiem pielietotajiem apdares materiāliem.

573. Teritorijā starp Rīgas ielu, projektējamo Cēsu apvedceļa trasējumu, dzelzceļu un Ata Kronvalda ielu atļautais maksimālais apbūves stāvu skaits ir septiņi stāvi, maksimālā apbūves intensitāte - 350 %.

4.5.5. Jauktas centra apbūves teritorija (JC4)

4.5.5.1. Pamatinformācija

574. Jauktas centra apbūves teritorija (JC4) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijām, kurās plānots plašs jauktu izmantošanu spektrs vai, kas kalpo kā vietējas nozīmes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem.

4.5.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

575. Savrupmāju apbūve (11001).

576. Rindu māju apbūve (11005).

577. Daudzdzīvokļu māju apbūve (11006).

578. Biroju ēku apbūve (12001).

579. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002).

580. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

581. Kultūras iestāžu apbūve (12004).

582. Sporta būvju apbūve (12005).

583. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (12007).

584. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses, slimnīcas un veselības centri, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

585. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

586. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010): Apbūve, ko veido veterinārmedicī­niskās prakses iestādes dzīvnieku aprūpei.

587. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

588. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

4.5.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

589. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

4.5.5.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
590. Savrupmāju apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 13 20
591. Rindu māju apbūve 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 13 20
592. Daudzdzīvokļu māju apbūve 1000 m2 50 līdz 225   līdz 4 13 15
593. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 200   līdz 4 15
594. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 13 15
595. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 225   līdz 4 13 15
596. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 13 15
597. Sporta būvju apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 13 15
598. Izglītības un zinātnes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 13 15
599. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 200   līdz 4 15
600. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 13 15
601. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 13 15
602. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 175   līdz 3 13 15
603. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 20 līdz 20   līdz 1 70
604. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 125   līdz 2 13 5

13. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.5.5.5. Citi noteikumi

605. Tirdzniecības centriem, lielveikaliem un vairumtirgotavām Cēsu pilsētā nav pieļaujama tipveida būvapjomu pielietošana. Šo objektu arhitektoniskajam veidolam ir jābūt ar individuālu risinājumu un augstvērtīgiem pielietotajiem apdares materiāliem. No publiskās ārtelpas redzamai fasādei, kā apdares materiāls nedrīkst tikt izmantoti sendviču tipa paneļi.

606. Atļauts izveidot automobiļu ar elektrisko piedziņu uzlādes stacijas vai punktus.

607. Teritorijām Ata Kronvalda ielā 44, Cēsīs, Cēsu novadā un Ata Kronvalda iela 40/1, Cēsis, Cēsu novadā pa zemes gabalu robežu gar Vaives ielu veido zaļo zonu ar koku un krūmu stādījumiem, lai norobežotu teritorijas no blakus esošās Rūpnieciskās apbūves zonas.

608. Teritorijā Ata Kronvalda ielā 44, Cēsīs, Cēsu novadā apbūvi, kas pieguļoša Lapsu ielai, plāno ne augstāku kā 3 pilni stāvi.

4.5.6. Jauktas centra apbūves teritorija (JC5)

4.5.6.1. Pamatinformācija

609. Jauktas centra apbūves teritorija (JC4) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.

4.5.6.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

610. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūves parametri piemērojami atbilstoši detālplānojumam.

4.5.6.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.5.6.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.5.6.5. Citi noteikumi

611. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.

612. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:

612.1. Detālplānojums teritorijai Cēsīs, starp Dārzniecības, Piebalgas un Raiņa ielu un perspektīvo Raiņa ielas trasi:

612.1.1. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 3, kadastra apzīmējums 4201 005 3404;

612.1.2. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 5, kadastra apzīmējums 4201 005 3403;

612.1.3. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 7, kadastra apzīmējums 4201 005 3402;

612.1.4. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 7A, kadastra apzīmējums 4201 005 3420;

612.1.5. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 9, kadastra apzīmējums 4201 005 3401;

612.1.6. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 11, kadastra apzīmējums 4201 005 3410;

612.1.7. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 12, kadastra apzīmējums 4201 005 3323;

612.1.8. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā 15, kadastra apzīmējums 4201 005 33413;

612.1.9. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā 8A, kadastra apzīmējums 4201 005 3405;

612.1.10. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā 10, kadastra apzīmējums 4201 005 3406;

612.1.11. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā 10A, kadastra apzīmējums 4201 005 3421;

612.1.12. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā 12, kadastra apzīmējums 4201 005 3407;

612.1.13. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā 14, kadastra apzīmējums 4201 005 3408;

612.1.14. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā 16, kadastra apzīmējums 4201 005 3409;

612.1.15. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā 5, kadastra apzīmējums 4201 005 3306;

612.1.16. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā 7, kadastra apzīmējums 4201 005 3305;

612.1.17. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā 9, kadastra apzīmējums 4201 005 3414;

612.1.18. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā 11A, kadastra apzīmējums 4201 005 3417;

612.1.19. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā 13, kadastra apzīmējums 4201 005 3416;

612.1.20. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā 15, kadastra apzīmējums 4201 005 3415;

612.1.21. zemes vienība Cēsīs, Dārzniecības ielā, kadastra apzīmējums 4201 005 3327;

612.1.22. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā, kadastra apzīmējums 4201 005 1319;

612.1.23. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā, kadastra apzīmējums 4201 005 2411;

612.1.24. zemes vienība Cēsīs, Piebalgas ielā, kadastra apzīmējums 4201 005 2515;

612.1.25. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā, kadastra apzīmējums 4201 005 3326;

612.1.26. zemes vienība Cēsīs, Raiņa ielā, kadastra apzīmējums 4201 005 3418.

612.2. Detālplānojums Pirtsupītes gravai Cēsīs no Satekles ielas līdz Mazai Lenču ielai:

612.2.1. zemes vienība Cēsīs, Zaļā ielā 2, kadastra apzīmējums 4201 006 0204;

612.2.2. zemes vienības daļa Cēsīs, Mazā Lenču ielā 3, kadastra apzīmējums 4201 006 0107.

613. Detālplānojuma teritorijai Cēsīs, starp Dārzniecības, Piebalgas un Raiņa ielu un perspektīvo Raiņa ielas trasi:

613.1. atcelt perspektīvās Raiņa ielas izbūves ieceri un ielas trasei paredzēto zonējumu S2 Detālplānojuma grafiskās daļas lapā Nr. 7 "Zemes izmantošanas veidu zonējums";

613.2. atcelt perspektīvajai Raiņas ielas trasei noteiktās sarkanās līnijas (grafiskās daļas lapā Nr.13 "Ielu sarkano līniju pagrieziena punktu koordinātas");

613.3. atcelt Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 9.5. punktā paredzētās būvlaides perspektīvajai Raiņa ielai.

614. Detālplānojuma teritorijā Cēsīs, starp Dārzniecības, Piebalgas un Raiņa ielu un perspektīvo Raiņa ielas trasi ietvertajos zemes gabalos Piebalgas ielā 14A, Cēsīs, Piebalgas ielā 14, Cēsīs, Dārzniecības ielā 9, Cēsīs un pašvaldībai piederošajā zemes gabalā ar kadastra Nr. 42010053410 saglabāt iespēju gājēju un velosipēdistu kustībai un Pirtsupītes netraucētai piekļuvei no minētajām teritorijām.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.6.1. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R)

4.6.1.1. Pamatinformācija

615. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

616. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

617. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): Metālapstrādes un mašīnbūves, derīgo izrakteņu pārstrādes (ārpus derīgo izrakteņu ieguves vietām), gumijas rūpniecības, ādas, koksnes pārstrādes un celulozes ražošanas, būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas, kā arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu pārstrādes uzņēmumu (ārpus atkritumu apglabāšanas poligoniem) un līdzīgu uzņēmumu apbūve un infrastruktūra.

618. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): Lauksaimnieciskās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, kaltes (ārpus pilsētas), pagrabi, noliktavas, saldētavas), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

619. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un reģenerācijas vietu apbūve.

620. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

621. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

622. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

623. Noliktavu apbūve (14004).

624. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas ārpus augstvērtīgo ainavu teritorijām) apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

4.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

625. Biroju ēku apbūve (12001).

626. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

4.6.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
627. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 3 5
628. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 3 5
629. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
630. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
631. Inženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150   līdz 2 5
632. Transporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 5
633. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100   līdz 3 5
634. Noliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
635. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
636. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
637. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5

4.6.1.5. Citi noteikumi

638. Rūpnieciskās apbūves teritorijās Cēsu pilsētā aizliegta jaunu kautuvju un lauksaimniecības produkcijas kalšu būvniecība.

639. Atkritumu pārstrādes uzņēmumus aizliegts izvietot zemes gabalos, kuri robežojas ar visu veidu dzīvojamās apbūves teritorijām un visu veidu dabas un apstādījumu teritorijām.

640. Būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu ‐ prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml. Robežojoties ar citu funkcionālo zonu, izņemot Tehniskās apbūves teritoriju (TA) un Transporta infrastruktūras teritoriju (TR), gar zemes vienības robežu ierīko buferzonu, atkarībā no teritorijas izmantošanas veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti.

641. Atkritumu pārstrādes uzņēmumus atļauts ierīkot tikai slēgtās telpās, izņemot būvgružu pārstrādes uzņēmumus.

642. Atļauta esošās dzīvojamās apbūves atjaunošana un pārbūve ar nosacījumu, ka esošais būvapjoms nepalielinās vairāk kā par 15 %, kā arī esošās apbūves substance saglabājas vismaz 70 % apmērā.

4.6.2. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1)

4.6.2.1. Pamatinformācija

643. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.6.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

644. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

645. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): Lauksaimniecisk­ās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, pagrabi, noliktavas, saldētavas), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

646. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

647. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

648. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

649. Noliktavu apbūve (14004).

650. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas) apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

4.6.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

651. Biroju ēku apbūve (12001).

652. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

4.6.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums ( %) Apbūves intensitāte ( %) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs ( %)
653. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 3 5
654. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
655. Inženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100   līdz 2 5
656. Transporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 5
657. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
658. Noliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
659. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
660. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
661. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5

4.6.2.5. Citi noteikumi

662. Gadījumos, ja rūpnieciskās ražošanas teritorija robežojas ar dzīvojamās apbūves, jauktas centra vai publiskās apbūves teritoriju, uz robežas veidojami zaļie stādījumi, lai slāpētu ražošanas radītos trokšņus, putekļus un citus negatīvās saimnieciskās darbības ietekmes veidus.

663. Cēsu pilsētas teritorijā esošo kautuvi atļauts pārbūvēt tikai ar nosacījumu, ar nosacījumu, ka netiek palielināta telpu gurpa/ēka ar kautuves funkciju.

664. Atļauta esošās dzīvojamās apbūves atjaunošana un pārbūve ar nosacījumu, ka esošais būvapjoms nepalielinās vairāk kā par 15 %, kā arī esošās apbūves substance saglabājas vismaz 70 % apmērā.

4.6.3. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)

4.6.3.1. Pamatinformācija

665. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi.

4.6.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

666. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

667. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

668. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

669. Noliktavu apbūve (14004).

4.6.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

670. Biroju ēku apbūve (12001).

671. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

4.6.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
672. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 3 5
673. Inženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150   līdz 2 5
674. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100   līdz 3 5
675. Noliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
676. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
677. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5

4.6.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.6.4. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3)

4.6.4.1. Pamatinformācija

678. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R3) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu ūdens pārstrādes uzņēmuma darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.6.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

679. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): Derīgo izrakteņu pārstrādes uzņēmumu apbūve - ūdens pārstrāde.

680. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

681. Noliktavu apbūve (14004).

4.6.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

682. Biroju ēku apbūve (12001).

683. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, izņemot degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

4.6.4.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
684. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 2 5
685. Inženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100   līdz 2 5
686. Noliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 100   līdz 2 5
687. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 100   līdz 2 5
688. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 100   līdz 2 5

4.6.4.5. Citi noteikumi

689. Smagā rūpniecība šīs funkcionālās zonas izpratnē ir ūdens pārstrāde.

4.6.5. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4)

4.6.5.1. Pamatinformācija

690. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.

4.6.5.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

691. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

4.6.5.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.6.5.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.6.5.5. Citi noteikumi

692. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.

693. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:

693.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Krūmiņu ielā 7:

693.1.1. zemes vienība Krūmiņu ielā 7, kadastra apzīmējums 4201 008 1105.

693.2. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Rūpniecības ielā 18:

693.2.1. zemes vienība Rūpniecības ielā 18, kadastra apzīmējums 4201 003 0180.

693.2.2. zemes vienība Rūpniecības ielā 18B, kadastra apzīmējums 4201 003 0201.

693.3. Detālplānojums kvartāla daļai starp Robežu, Eduarda Veidenbauma ielu, dzelzceļu un Ata Kronvalda ielu, Cēsīs, Cēsu nov.:

693.3.1. zemes vienībai Baltajā ielā 7, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0082;

693.3.2. zemes vienībai Baltajā ielā 8, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0081;

693.3.3. zemes vienībai Baltajā ielā 9, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0073;

693.3.4. zemes vienībai Baltajā ielā 10, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0080;

693.3.5. zemes vienībai Baltajā ielā 11, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0074;

693.3.6. zemes vienībai Baltajā ielā 12, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0072;

693.3.7. zemes vienībai Baltajā ielā 13, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0076;

693.3.8. zemes vienībai Baltajā ielā 14, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0071;

693.3.9. zemes vienībai Baltajā ielā 15, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0078;

693.3.10. zemes vienībai Baltajā ielā 16, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0070;

693.3.11. zemes vienībai Robežu ielā 4a, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0075;

693.3.12. zemes vienībai Eduarda Veidenbauma ielā 23, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0069;

693.3.13. zemes vienībai Eduarda Veidenbauma ielā 21, Cēsīs, Cēsu novadā, kadastra apzīmējums 4201 003 0068;

4.6.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R5)

4.6.6.1. Pamatinformācija

694. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R5) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru Vaives pagastā.

4.6.6.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

695. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

696. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (13002): Metālapstrādes un mašīnbūves, derīgo izrakteņu pārstrādes (ārpus derīgo izrakteņu ieguves vietām), gumijas rūpniecības, ādas, koksnes pārstrādes un celulozes ražošanas, būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas, kā arī ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu, atkritumu pārstrādes uzņēmumu (ārpus atkritumu apglabāšanas poligoniem) un līdzīgu uzņēmumu apbūve un infrastruktūra.

697. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): Lauksaimnieciskās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, kaltes, pagrabi, noliktavas, saldētavas, kautuves), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

698. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu (tai skaitā sadzīves, ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un reģenerācijas vietu apbūve

699. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

700. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

701. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

702. Noliktavu apbūve (14004).

703. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas ārpus augstvērtīgo ainavu teritorijām) apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

4.6.6.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

704. Biroju ēku apbūve (12001).

705. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

4.6.6.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
706. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 3 10
707. Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 3 10
708. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 10
709. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 10
710. Inženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100   līdz 2 10
711. Transporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 10
712. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 10
713. Noliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 10
714. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 10
715. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 10
716. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 10

4.6.6.5. Citi noteikumi

717. Atkritumu pārstrādes uzņēmumus atļauts izvietot zemes gabalos ārpus Vaives pagasta ciemu teritorijām. Aizliegts izvietot zemes gabalos, kuri robežojas ar visu veidu dzīvojamās apbūves teritorijām un visu veidu dabas un apstādījumu teritorijām.

718. Atkritumu pārstrādes uzņēmumus atļauts ierīkot tikai slēgtās telpās, izņemot būvgružu pārstrādes uzņēmumus.

719. Rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības apbūves teritorijām un objektiem ciemu teritorijās uz robežas vai teritorijas iekšienē veidojami zaļie stādījumi, kas slāpētu ražošanas radītos trokšņus, putekļus, smakas un citus negatīvās saimnieciskās darbības ietekmes veidus.

720. Vaives pagasta rūpnieciskās apbūves teritorijās, kuras atrodas ārpus ciemu teritorijām, minimālā jaunizveidojama zemes gabala platība ir 2 ha.

4.6.7. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R6)

4.6.7.1. Pamatinformācija

721. Rūpnieciskās apbūves teritorija (R6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu vieglās rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru Vaives pagastā.

4.6.7.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

722. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu, kas nerada būtisku piesārņojumu, darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

723. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): Lauksaimnieciskās ražošanas, ietverot lauksaimniecības servisa uzņēmumu (tai skaitā mehāniskās darbnīcas, pagrabi, noliktavas, saldētavas), un līdzīgu darbību nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

724. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

725. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

726. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

727. Noliktavu apbūve (14004).

728. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, koģenerācijas stacijas) apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

4.6.7.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

729. Biroju ēku apbūve (12001).

730. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

4.6.7.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
731. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 1000 m2 80 līdz 240   līdz 3 5
732. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
733. Inženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 100   līdz 2 5
734. Transporta lineārā infrastruktūra 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 5
735. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
736. Noliktavu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
737. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
738. Biroju ēku apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5
739. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 50 līdz 150   līdz 3 5

4.6.7.5. Citi noteikumi

740. Rūpnieciskās ražošanas un lauksaimniecības apbūves teritorijām un objektiem ciemu teritorijās uz robežas vai teritorijas iekšienē veidojami zaļie stādījumi, kas slāpētu ražošanas radītos trokšņus, putekļus, smakas un citus negatīvās saimnieciskās darbības ietekmes veidus.

741. Vaives pagasta rūpnieciskās apbūves teritorijās, kuras atrodas ārpus ciemu teritorijām, minimālā jaunizveidojama zemes gabala platība ir 2 ha.

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR)

4.7.1.1. Pamatinformācija

742. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru.

4.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

743. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

744. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

745. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki.

4.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

746. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti.

4.7.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
747. Inženiertehniskā infrastruktūra   0 līdz 0   līdz 0  
748. Transporta lineārā infrastruktūra   0 līdz 0   līdz 0  
749. Transporta apkalpojošā infrastruktūra   10 līdz 10   līdz 1 10
750. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve   10 līdz 20   līdz 2  

4.7.1.5. Citi noteikumi

751. Darbnīcu, komercobjektu, ražošanas un pakalpojumu objektu izvietošana garāžu kompleksos pieļaujama tikai nodrošinot, ka tas nepasliktina apstākļus citiem īpašniekiem.

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.8.1. Tehniskās apbūves teritorija (TA)

4.8.1.1. Pamatinformācija

752. Tehniskās apbūves teritorija (TA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru.

4.8.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

753. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Sadzīves atkritumu (izņemot ražošanas un bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas un reģenerācijas vietu apbūve.

754. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

755. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

4.8.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.8.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
756. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 1000 m2 50 līdz 50   līdz 1  
757. Inženiertehniskā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 50   līdz 1  
758. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 1000 m2 50 līdz 50   līdz 1  

4.8.1.5. Citi noteikumi

759. Darbnīcu, komercobjektu, ražošanas un pakalpojumu objektu izvietošana garāžu kompleksos pieļaujama tikai nodrošinot, ka tas nepasliktina apstākļus citiem īpašniekiem.

4.8.2. Tehniskās apbūves teritorija (TA1)

4.8.2.1. Pamatinformācija

760. Tehniskās apbūves teritorija (TA1) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvei, uzturēšanai, funkcionēšanai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un transporta infrastruktūru, un, kas izveidota, lai norādītu, ka šajā teritorijā ir spēkā esošs lokālplānojums.

4.8.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

761. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001).

762. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, daudzstāvu autostāvvieta

4.8.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.8.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
763.   1000 m2 14 14   līdz 2  

14. atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai

4.8.2.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA)

4.9.1.1. Pamatinformācija

764. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās dabas teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

765. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

766. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

767. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

768. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

769. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus, laukumus atpūtas transportlīdzekļiem.

770. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apjumtas vasaras estrādes.

771. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves), izņemot motosporta un autosporta trases.

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
772. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 80
773. Labiekārtota ārtelpa 1000 m2 5 līdz 5   līdz 1 80
774. Ārtelpa bez labiekārtojuma 1000 m2 0 līdz 0   līdz 0 90
775. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 1000 m2 10 līdz 15   līdz 1 15 80
776. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 1000 m2 10 līdz 25   līdz 2 15 80
777. Kultūras iestāžu apbūve 1000 m2 10 līdz 15   līdz 1 15 80
778. Sporta būvju apbūve 1000 m2 10 līdz 15   līdz 1 15 80

15. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.9.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.2. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1)

4.9.2.1. Pamatinformācija

779. Dabas un apstādījumu teritorija (DA1) ir funkcionālā zona, kuras apbūvi pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar būvēm, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, izņemot dzīvošanai.

4.9.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

780. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

781. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

782. Dārza māju apbūve (11003): Apbūve, ko pārsvarā veido ģimenes dārziņi ar būvēm, kas paredzētas sezonas rakstura izmantošanai, izņemot dzīvošanai.

4.9.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
783. Labiekārtota ārtelpa 3000 m2 5 līdz 5   līdz 1 80
784. Ārtelpa bez labiekārtojuma 3000 m2 0 līdz 0   līdz 0 90
785. Dārza māju apbūve 3000 m2 5 līdz 5   līdz 1 80

4.9.2.5. Citi noteikumi

786. Dārza māju vajadzībām atļauta pirmās grupas būvju novietošana dārzu teritorijā.

787. Ja dārza mājiņas novietojums izraisa strīdus ar blakus esošo dārza gabalu nomniekiem vai īpašniekiem, dārza māja jāpārvieto ne mazāk kā 4 m no blakus esošā īpašuma robežas.

788. Apbūvei jāiekļaujas apkārtnes ainavā. Dārza māju funkcijai iespējams izmantot ceļojumu treilerus un konteinera tipa ēkas, ja to apdarē pielietots koka, metāla, kompozītmateriālu un citu mākslīgo materiālu apšuvums ar neitrālu toni (brūns, zaļš utml.). Vēlamas tipveida apbūves pielietošana (dārza mājas, siltumnīcas).

4.9.3. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2)

4.9.3.1. Pamatinformācija

789. Dabas un apstādījumu teritorija (DA2) ir funkcionālā zona, kas noteikta kapsētu un dzīvnieku kapsētu darbības nodrošināšanai.

4.9.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

790. Labiekārtota ārtelpa (24001): Kapsētas, dzīvnieku kapsētas.

791. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.9.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

792. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, kas paredzēta kapsētu darbības nodrošināšanai - kapličas, krematorijas, kolumbāriji, tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi).

4.9.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
793. Labiekārtota ārtelpa 5000 m2 5 līdz 5   līdz 1  
794. Ārtelpa bez labiekārtojuma 5000 m2 0 līdz 0   līdz 0  
795. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 5000 m2 10 līdz 25   līdz 2 16  

16. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.9.3.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.9.4. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3)

4.9.4.1. Pamatinformācija

796. Dabas un apstādījumu teritorija (DA3) ir funkcionālā zona, kas izveidota, lai norādītu, ka šinī teritorijā ir spēkā esošs detālplānojums.

4.9.4.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

797. Labiekārtota ārtelpa (24001).

4.9.4.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.4.4. Apbūves parametri

Nenosaka

4.9.4.5. Citi noteikumi

798. Realizējot būvniecību un/vai jaunu nekustamo īpašumu veidošanu ir jāievēro spēkā esošo detālplānojumu noteikumi.

799. Funkcionālās zonas klasifikācijai atbilst šādi detālplānojumi un to robežās esošie nekustamie īpašumi:

799.1. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Krūmiņu ielā 7:

799.1.1. zemes vienība Mellupes ielā 2, kadastra apzīmējums 4201 008 1157.

799.2. Detālplānojums zemes gabalam Cēsīs, Rūpniecības ielā 18:

799.2.1. zemes vienība Priekuļu ielā 15, kadastra apzīmējums 4201 003 0181.

799.3. Detālplānojums Pirtsupītes gravai Cēsīs no Satekles ielas līdz Mazai Lenču ielai:

799.3.1. zemes vienība Cēsīs, Glūdas ielā 9, kadastra apzīmējums 4201 006 0701;

799.3.2. zemes vienības Cēsīs, Viestura ielā 15, kadastra apzīmējums 4201 006 0021, 4201 006 0023 un 4201 006 2601;

799.3.3. zemes vienība Cēsīs, Palasta ielā 27, kadastra apzīmējums 4201 006 0205;

799.3.4. zemes vienības daļa Cēsīs, Mazā Lenču ielā 3, kadastra apzīmējums 4201 006 0107.

4.10. Mežu teritorija

4.10.1. Mežu teritorija (M)

4.10.1.1. Pamatinformācija

800. Mežu teritorija (M) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju - saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.

4.10.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

801. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

802. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (21002).

803. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atpūtas parki), zooloģiskie (izņemot Cēsu pilsētā) un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

804. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

4.10.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

805. Viensētu apbūve (11004): Savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena dzīvojamā ēka ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.

806. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus.

807. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido sporta un atpūtas būves, izņemot motosporta un autosporta trases.

808. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): Derīgo izrakteņu ieguves karjeri, to ierīkošana un renovācija, noliktavas un cita derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra, izņemot Cēsu pilsētas teritorijā.

4.10.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
809. Mežsaimnieciska izmantošana 2 ha 15 līdz 15   līdz 1  
810. Mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās 2 ha 0 līdz 0   līdz 0  
811. Labiekārtota ārtelpa 2 ha 5 līdz 5   līdz 1  
812. Ārtelpa bez labiekārtojuma 2 ha 0 līdz 0   līdz 0  
813. Viensētu apbūve 2 ha 10 līdz 15   līdz 1 17  
814. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 10 līdz 15   līdz 1 17  
815. Sporta būvju apbūve 2 ha 10 līdz 10   līdz 1  
816. Derīgo izrakteņu ieguve 2 ha 5 līdz 5   līdz 1  

17. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.10.1.5. Citi noteikumi

817. Apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz skatu torņiem, ugunsdzēsības torņiem, mobilo sakaru bāzes staciju torņiem utml. objektiem.

818. Jauveidojamā zemes gabala minimālā platība Cēsu pilsētas teritorijā ir 3000 m2.

819. Ja derīgo izrakteņu ieguves karjera platība pārsniedz 2 ha, izstrādā lokālplānojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosakot citu, atbilstošu zonējumu, ja vien tas nav pretrunā ar citu normatīvo aktu noteiktajiem ierobežojumiem.

820. Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā ārpus Cēsu pilsētas teritorijas minimālā jaunizveidojamā zemes gabala platība 10 ha.

821. Cēsu pilsētā Mežu teritorijā atļauta būves pārbūve, ja teritorijā konstatējami esoši būves pamati. Pārbūvi pieļaujams veikt ne vairāk kā 50 % no būves apjoma.

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.11.1. Lauksaimniecības teritorija (L)

4.11.1.1. Pamatinformācija

822. Lauksaimniecības teritorija (L) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu visa veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem.

4.11.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

823. Viensētu apbūve (11004).

824. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

825. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība (tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārziņi), lopkopība, lauksaimniecībai alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana) un cita lauksaimnieciskā darbība, ietverot specializētos lopkopības kompleksus līdz 500 dzīvnieku vietām, dārzniecības un siltumnīcu kompleksus, kā arī nedzīvojamās ēkas un būves lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai.

826. Labiekārtota ārtelpa (24001): Labiekārtoti parki (piemēram, atrakciju un atpūtas parki), zooloģiskie un botāniskie dārzi, mežaparki, pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

827. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

828. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

829. Vasarnīcu apbūve (11002).

830. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tirgus, tirgus paviljoni, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), restorāni, bāri, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, tai skaitā degvielas uzpildes stacijas un automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi.

831. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesnīcas, moteļi, dienesta viesnīcas, jauniešu kopmītnes, viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus.

832. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, apjumtas vasaras estrādes, kultūras nami, muzeji, arhīvu un bibliotēku ēkas, izstāžu zāles, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

833. Sporta būvju apbūve (12005): Apbūve, ko veido ēkas sporta nodarbībām un sporta pasākumiem (piemēram, sporta manēžas, sporta zāles, segtie sporta laukumi), sporta un atpūtas būves (piemēram, sporta laukumi, tai skaitā golfa laukumi un laukumi jāšanas sportam, trases ar cieto vai mīksto segumu, stadioni, atklātie peldbaseini, ūdenssporta būves). Mototrašu un autotrašu izbūve iespējama tikai ar nosacījumu, ka netiek pasliktināti apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļi ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski nesamazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

834. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve (12008): Apbūve, ko veido ārstu prakses, slimnīcas un veselības centri, sanatorijas, un citi ārstniecības nolūkiem paredzēti objekti un tiem nepieciešamā infrastruktūra.

835. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve (12009).

836. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

837. Reliģisko organizāciju ēku apbūve (12011).

838. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

839. Derīgo izrakteņu ieguve (13004): Derīgo izrakteņu ieguves karjeri, to ierīkošana un renovācija, noliktavas un cita derīgo izrakteņu ieguves darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra ārpus Cēsu pilsētas un ciemu robežām, kā arī ārpus augstvērtīgo ainavu teritorijām.

840. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve (13005): Atkritumu (izņemot bīstamo atkritumu) savākšanas, pārkraušanas, šķirošanas, uzglabāšanas, reģenerācijas vietu apbūve.

841. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

842. Transporta lineārā infrastruktūra (14002).

843. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Ēkas sauszemes un gaisa satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā dzelzceļa pasažieru stacijas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas.

844. Noliktavu apbūve (14004): Apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), kā arī loģistikas centri, preču stacijas un līdzīgas ēkas.

845. Energoapgādes uzņēmumu apbūve (14006): Enerģijas ražošanas un energoapgādes uzņēmumu (piemēram, hidroelektrostacijas, koģenerācijas stacijas, vēja elektrostacijas un vēja elektrostaciju parki) apbūve, neietverot lineāro inženiertehnisko infrastruktūru.

846. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
847. Viensētu apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
848. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 2 ha 40 līdz 100   līdz 2 18  
849. Lauksaimnieciska izmantošana 2 ha 50 līdz 75   līdz 1 18  
850. Labiekārtota ārtelpa 2 ha 5 līdz 5   līdz 1  
851. Ārtelpa bez labiekārtojuma 2 ha 0 līdz 0   līdz 0  
852. Ūdens telpas publiskā izmantošana 2 ha 5 līdz 5   līdz 1  
853. Vasarnīcu apbūve 2 ha 10 līdz 25   līdz 2 18  
854. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
855. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
856. Kultūras iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
857. Sporta būvju apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
858. Veselības aizsardzības iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
859. Sociālās aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
860. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 2 ha 20 līdz 40   līdz 2  
861. Reliģisko organizāciju ēku apbūve 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
862. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 2 ha 40 līdz 80   līdz 2  
863. Derīgo izrakteņu ieguve 2 ha 5 līdz 5   līdz 1  
864. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu apbūve 2 ha 20 līdz 40   līdz 2  
865. Inženiertehniskā infrastruktūra 2 ha 20 līdz 20   līdz 1  
866. Transporta lineārā infrastruktūra 2 ha 0 līdz 0   līdz 0  
867. Transporta apkalpojošā infrastruktūra 2 ha 20 līdz 50   līdz 2 18  
868. Noliktavu apbūve 2 ha 20 līdz 40   līdz 2  
869. Energoapgādes uzņēmumu apbūve 2 ha 20 līdz 40   līdz 2  
870. Mežsaimnieciska izmantošana 2 ha 5 līdz 5   līdz 1  

18. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.11.1.5. Citi noteikumi

871. Uz viena zemes gabala ir pieļaujama ne vairāk kā trīs individuālo dzīvojamo māju būvniecība, ar nosacījumu, ka katras individuālās dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir piesaistīta vismaz 2 ha liela teritorija. Iepriekš izveidotā zemes gabalā, kura platība ir mazāka par 2 ha, ir atļauta vienas individuālās dzīvojamās mājas un ar to saistīto palīgēku būvniecība.

872. Apbūves augstuma ierobežojumi neattiecas uz skatu torņiem, ugunsdzēsības torņiem, mobilo sakaru bāzes staciju torņiem utml. objektiem.

873. Ja derīgo izrakteņu ieguves karjera platība pārsniedz 2 ha, izstrādā lokālplānojumu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosakot citu, atbilstošu zonējumu, ja vien tas nav pretrunā ar citu normatīvo aktu noteiktajiem ierobežojumiem.

4.11.2. Lauksaimniecības teritorija (L1)

4.11.2.1. Pamatinformācija

874. Lauksaimniecības teritorija (L1) ir funkcionālā zona, ko nosaka lai nodrošinātu lauksaimniecības zemes, kā resursa, racionālu un daudzveidīgu izmantošanu dažāda veida lauksaimnieciskajai darbībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem ciemu teritorijās.

4.11.2.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

875. Viensētu apbūve (11004): Savrupa apbūve ciemu teritorijā, ko veido individuālā dzīvojamā apbūve ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.

876. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003).

877. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība (tai skaitā sakņu dārzi un ģimenes dārziņi), lopkopība, lauksaimniecībai alternatīvie saimniekošanas veidi (piemēram, sēņu audzēšana) un cita lauksaimnieciskā darbība, dārzniecības un siltumnīcu kompleksus, kā arī nedzīvojamās būves lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai.

878. Labiekārtota ārtelpa (24001): Pludmales laukumi, publiski pieejami pagalmi, ietverot apstādījumus un labiekārtojuma infrastruktūru (tai skaitā nedzīvojamās ēkas) atpūtas, veselības un fizisko aktivitāšu nolūkam un citu publiskās ārtelpas funkciju nodrošināšanai.

879. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002).

880. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.11.2.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

881. Vasarnīcu apbūve (11002).

882. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti (tirdzniecības kioski un segtie tirdzniecības stendi), kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, ieskaitot automobiļu un motociklu apkopes uzņēmumi, izņemot degvielas uzpildes stacijas.

883. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve (12003): Apbūve, ko veido viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās vietas (viesu nami, pansijas, lauku tūrismam izmantojamas mājas) un citi izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra, ietverot kempingus.

884. Kultūras iestāžu apbūve (12004): Apbūve, ko veido ēkas mūzikas, deju un citiem izklaides pasākumiem, apjumtas vasaras estrādes, citas mākslas, izklaides un atpūtas iestādes un to darbības nodrošināšanai nepieciešamie objekti un infrastruktūra.

885. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve (12010).

886. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001).

887. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves, siltumenerģijas, elektroenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

888. Transporta lineārā infrastruk­tūra (14002).

889. Mežsaimnieciska izmantošana (21001).

4.11.2.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
890. Viensētu apbūve 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
891. Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve 3000 m2 20 līdz 20   līdz 2  
892. Lauksaimnieciska izmantošana 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
893. Labiekārtota ārtelpa 3000 m2 5 līdz 5   līdz 1  
894. Ārtelpa bez labiekārtojuma 3000 m2 0 līdz 0   līdz 0  
895. Ūdens telpas publiskā izmantošana 3000 m2 5 līdz 5   līdz 1  
896. Vasarnīcu apbūve 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
897. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
898. Tūrisma un atpūtas iestāžu apbūve 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
899. Kultūras iestāžu apbūve 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
900. Dzīvnieku aprūpes iestāžu apbūve 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
901. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve 3000 m2 20 līdz 20   līdz 2  
902. Inženiertehniskā infrastruktūra 3000 m2 20 līdz 25   līdz 2 19  
903. Transporta lineārā infrastruktūra 3000 m2 0 līdz 0   līdz 0  
904. Mežsaimnieciska izmantošana 3000 m2 5 līdz 5   līdz 1  

19. Papildus pieļaujama jumta izbūve

4.11.2.5. Citi noteikumi

905. Uz viena zemes gabala ir pieļaujama ne vairāk kā divu savrupmāju būvniecība, ar nosacījumu, ka katras savrupmājas uzturēšanai un apsaimniekošanai ir piesaistīta vismaz 3000 m2 liela teritorija.

906. Vienā zemes vienībā pieļaujama tikai tādu mājlopu turēšanai paredzētu būvju būvniecība, kuras paredzētas ne vairāk kā divām dzīvnieku vienībām.

907. Aizliegts veikt tādu saimniecisko darbību, kas var pasliktināt apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus ar trokšņu, smaku un cita veida piesārņojumu, kā arī būtiski samazina apkārtējo nekustamo īpašumu vērtību.

4.11.3. Lauksaimniecības teritorija (L2)

4.11.3.1. Pamatinformācija

908. Lauksaimniecības teritorija (L2) ir funkcionālā zona, kas noteikta lai nodrošinātu Cēsu pilsētas teritorijā lauksaimniecības uzņēmuma darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

4.11.3.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

909. Lauksaimnieciska izmantošana (22001): Augkopība, dārzeņkopība, dārzkopība un cita lauksaimnieciskā darbība, ietverot dārzniecības un siltumnīcu kompleksus, kā arī nedzīvojamās būves lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai.

4.11.3.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.11.3.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
910. Lauksaimnieciska izmantošana 1000 m2 80 līdz 100   līdz 2  

4.11.3.5. Citi noteikumi

911. Atļauta esošās dzīvojamās apbūves atjaunošana un pārbūve ar nosacījumu, ka esošais būvapjoms nepalielinās vairāk kā par 15 %, kā arī esošās apbūves substance saglabājas vismaz 70 % apmērā.

4.12. Ūdeņu teritorija

4.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū)

4.12.1.1. Pamatinformācija

912. Ūdeņu teritorija (Ū) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

4.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

913. Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženiertīkli, hidrobūves.

914. Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001).

915. Ūdens telpas publiskā izmantošana (24003).

4.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.12.1.4. Apbūves parametri

Nr. Teritorijas izmantošanas veids Minimālā jaunizv. zemes gabala platība Maksimālais apbūves blīvums (%) Apbūves intensitāte (%) Apbūves augstums (m) Apbūves augstums (stāvu skaits) Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)
916. Inženiertehniskā infrastruktūra 10 ha       līdz 0  
917. Ūdenssaimnieciska izmantošana 10 ha       līdz 1  
918. Ūdens telpas publiskā izmantošana 10 ha       līdz 1  

4.12.1.5. Citi noteikumi

919. Ūdenstilpnei pieguļošo zemes gabalu īpašniekiem ir atļauts izbūvēt laipas līdz atklātam ūdenim gadījumos, ja ūdenstilpne ir daļēji aizaugusi.

920. Peldbūvju izvietošana atļauta tikai gadījumos, ja tas ir pamatots ar publiskās ūdensteces vai ūdenstilpnes apsaimniekošanas noteikumiem.

921. Mazuma ezerā aizliegta tādu kuģošanas un citu peldošo līdzekļu izmantošana, kuriem ir iekšdedzes dzinēji.

922. Aizliegta patvaļīga Cēsu novada dabīgo ūdensteču un ūdenstilpju (ezeri, upes) aizbēršana un robežu izmainīšana.

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" (TIN1)

5.1.1.1. Pamatinformācija

923. Teritorija ar īpašiem noteikumiem noteikta ar mērķi definēt īpašas prasības valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" (valsts aizsardzības Nr. 7426) robežās.

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

924. Būvju skaits un novietne:

924.1. Katrā zemes gabala var būt vairāk par vienu galvenajai izmantošanai atbilstošu ēku (galveno ēku) un vairāk par vienu palīgēku, ja vienlaicīgi ir iespējams ievērot šo TIAN 4.5.1. nodaļā noteiktā funkcionālā zonējuma raksturlielumus un atbilstību vēsturiskās apbūves novietnei un struktūrai.

924.2. Būvlaides sakrīt ar ielu sarkanajām līnijām, izņemot gadījumus, ja kvartāla robežās vēsturiski iedibināta būvlaide ar atkāpi no ielas sarkanajām līnijām. Galvenā ēka novietojama pie būvlaides.

924.3. Palīgēkas, kas tiek izmantotas kā saimniecības ēkas (garāžas, noliktavas, šķūnīši un tml.), nedrīkst atrasties uz ielu sarkanajām līnijām vai priekšpagalma daļā. Uz ielas sarkanās līnijas drīkst atrasties tikai tādas palīgēkas, kuras tiek izmantotas 4.5.1. nodaļā atļautās izmantošanas ietvaros un kurām ir publisks raksturs (piemēram,veikals, kafejnīca, izstāžu zāle un tml.).

924.4. Perimetrālās apbūves gadījumā ēkas atļauts būvēt uz kaimiņu zemes gabala robežas, gar robežu ceļot ugunsdrošu sienu. Ja kaimiņu zemes gabalā apbūve neeksistē vai esošā apbūve ir ar atkāpi no zemes gabala sānu robežas, tad jaunbūves ugunsdrošajai sienai ir jābūt arhitektoniski izveidotai.

924.5. Ja uz vairākiem zemes gabaliem veido jaunu, kompleksu apbūvi, tad tai jāatspoguļo vēsturisko zemes gabalu un apbūves dalījums.

924.6. Esošas vēsturiskas ēkas pilnīga kopijas būvniecība citā vietā ir aizliegta.

924.7. Esošas vēsturiskas ēkas demontāža un pārcelšana uz citu novietni Cēsu novadā pieļaujama, ja ēka atbilst lokālās pilsētvides vai lauku ainavas kontekstam.

925. Īpaši nosacījumi ielām, laukumiem, ietvēm, pagalmu labiekārtojumam un ēku atsevišķu daļu novietnei attiecībā pret ietvi:

925.1. Ielas un laukumi sarkano līniju robežās ir vēsturiskās vides sastāvdaļa un saglabājami kā kultūras mantojuma daļa. Zudušās vēsturiskās ielas ir atjaunojamas. Vēsturiskā būvlaide ir pilsētbūvniecības pieminekļa sastāvdaļa, kuru atļauts mainīt tikai vietās, kur tas tehniski nepieciešams ielas teritorijas pārbūvei un uzlabošanai.

925.2. Veicot jebkuras ielu, laukumu, ietvju un pagalma labiekārtojuma segumu izmaiņas, aizliegts to augstuma atzīmes paaugstināt attiecībā pret vēsturisko ēku pamatiem, pakāpieniem, iebrauktuvēm, ieejām, pagrabu noejām, izņemot gadījumus, kad tas nepasliktina vēsturisko ēku tehnisko stāvokli un nemazina to kultūrvēsturisko vērtību. Ja ielas, laukuma, ietves vai pagalma labiekārtojuma segumu līmenis pie ēku ārsienām jau ir paaugstināts un tas rada tehniska rakstura bojāšanās priekšnoteikumus, tad ielu, laukumu, ietvju vai pagalma labiekārtojuma pārbūves gadījumā tie novēršami, pazeminot segumu līmeni zemāk par pieguļošo ēku hidroizolācijas atzīmēm vai pielietojot citus tehniskos risinājumus.

925.3. Veicot inženiertīklu izbūvi, remontējot, pārbūvējot ielu, laukumu, ietvju vai pagalmu labiekārtojuma segumus, aizliegts nomainīt pret cita tipa segumu esošo kalto, šķelto vai apaļo akmeņu bruģi, kā arī pārklāt to ar citu segumu.

925.4. Pagalmu labiekārtojuma (tai skaitā vieglo automašīnu stāvlaukumu) seguma pārbūve veicama, pielietojot lineāras formas granīta bruģakmeni, šķelta un apaļa laukakmens bruģakmeni, lineāras formas betona bruģakmeni vai klinkera ķieģeli.

925.5. Ietves segums jāplāno tā, lai nodrošinātu vides pieejamību.

925.6. Ja saglabājies vēsturiskais ielu segums, tas saglabājams, pēc iespējas projektā iestrādājot tā izmantošanu/eksponēšanu. Vēsturiskos ietves seguma elementus un materiālus var pielietot atsevišķās joslās vai kā infrastruktūras elementus (nodalošās joslas u.c.), ja to pamato būvprojektā. Vienādas ietves apmales veido vismaz viena kvartāla garumā.

925.7. Pakāpienus uz ietvēm pie ieejām ēkās pieļaujams izvirzīt pie nosacījuma, ka brīvais ietves platums saglabājas ne mazāks par 1,2 m, izņēmuma gadījumos, ja esošās ietves platums to neatļauj, pieļaujams brīvo platību samazināt, bet ne mazāk par 0,9 m. Izņēmums ir gadījumi, kad pakāpieni ir vēsturiski izveidoti arhitektūras pieminekļos. Pakāpienam nedrīkst būt asas šķautnes, slidena vai pulēta virsma, tajā jāiestrādā neslidena josla. Pakāpieni izgatavojami no granīta, koka vai betona lējuma, izņēmuma gadījumos no metāla.

925.8. Ielas un laukuma teritorijās izvietojamos vides dizaina elementus (laternas, soliņi, atkritumu urnas, velosipēdu turētāji, margas, drošības balstus un tml.) ierīko saderīgus ar vides vēsturisko raksturu.

925.9. Autostāvvietu izveidošana apbūvei paredzētos zemes gabalos ir atļauta tikai uz šajos zemes gabalos esošās apbūves funkcionālai nodrošināšanai.

925.10. TIN1 teritorijā LVS un šo noteikumu prasībām par automašīnu stāvvietu skaitu nosaka individuāli.

926. Garāžas:

926.1. Individuālās un publisko objektu garāžas atļauts būvēt tikai šinī teritorijā dzīvojošo, nekustamo īpašumu īpašnieku, darbojošos publisko objektu vajadzībām.

927. Jumti un jumtu ainava:

927.1. Jāveido jumtu harmonisku saskaņu un jumtu ainavas viengabalainību, nav pieļaujamas tādas vēsturisko jumtu konfigurāciju izmaiņas, esošo ēku un jaunbūvju jumtu izbūves un jumtu virsbūves, kas disharmonē ar konkrētajā teritorijā tradicionālo jumtu ainavu un pilsētvidi. Jumtu iesegumam atļauts pielietot ēkas arhitektūrai atbilstošus materiālus, kas vizuāli formās un krāsu tonī (tonis noteikts ar šiem noteikumiem) atbilst ēkas stilistikai un konkrētai pilsētvidei. Visām jumta virsbūvju formām proporcijās, mērogā, sadalījumā, plakņu slīpumā un ieseguma materiālā jābūt piemērotām katras ēkas individuālajai arhitektūrai.

927.2. Apbūvei līdz trīs pilnu stāvu augstumam jumti veidojami tradicionāli ar slīpumu 30°-50°, izņemot gadījumus:

927.2.1. kad vēsturiski izveidojusies apbūve ar citu jumtu slīpumu;

927.2.2. ja tiek veidoti mansarda jumti pēc vēsturiskā mansarda jumta tipa parauga;

927.2.3. jaunbūves vai pārbūves gadījumā jumta ģeometriju (t.sk., slīpumu) jāsaskaņo ar blakus esošās apbūves jumtiem.

927.2.4. jaunbūvēm pagalmos pieļaujami apzaļumoti jumti.

927.3. Ja ēkas gala fasāde ir novietota pret ielu, jumta slīpnēm jābūt simetriskām.

927.4. Atbilstoši jumta plakņu slīpumam un/vai jumta konstrukciju noturībai, pieļaujamie jumta ieseguma materiāli ir S veida viļņotie māla kārniņi vēsturiskajā izmērā un valcētas plakana metāla loksnes RR 750 tonī. Saimniecības ēkām vai atsevišķos, ar vēsturiskām liecībām, arhitektoniski māksliniecisko izpēti pamatotos gadījumos atļauts pielietot koka dēlīšu vai skaidu jumta iesegumus, kā arī apzaļumotus jumtus šajā nodaļā minētajos gadījumos.

927.5. Nozīmīgas vēsturiskās pilsētvides situācijā, atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm Cēsu novada pašvaldība var pieprasīt noteiktas jumta vēsturiskas formas, materiāla un krāsas pielietojumu. Šīs prasības nosakāmas Īpašajos noteikumos.

927.6. Esošiem un jaunveidojamiem jumtiem atļauts veidot jumta izbūves, jumta logu virsbūves un jumta logus bēniņu un jumtā izbūvēta stāva (mansarda stāva) telpu izgaismošanai ar noteikumu, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

927.6.1. jumta logu virsbūves un jumta logi vienai ēkai jāveido ar vienotu arhitektoniski kompozicionālu risinājumu. Jumta logu virsbūvju un jumta logu izvietojumam jāatbilst ēkas fasāžu arhitektūras kompozīcijai un jumta plakņu slīpumam;

927.6.2. pieļaujams izmantot jumta logu virsbūves ar divslīpu jumtu; ēkām ar stāviem jumtiem ieteicams izmantot jumta logu virsbūves ar lēzenu vai stāvu vienslīpnes jumtu ar kritumu uz fasādes pusi;

927.6.3. vienas jumta logu virsbūves platums nedrīkst pārsniegt divkāršu fasādē esošu logu platumu;

927.6.4. ja virsbūves platums pārsniedz fasādē esoša loga un tā apmales platumu, virsbūvei atļauti tikai divslīpju jumti;

927.6.5. jumta logu virsbūvēs logi un jumta logi nedrīkst būt augstāki un platāki par ēkas stāva (vairākstāvu apbūvē - augšējā stāva) logiem;

927.6.6. jumta logu virsbūvju kopējais platums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu jumta platuma un kopējais aizņemtais jumta laukums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu no jumta virsmas;

927.6.7. jumta logu virsbūvju sienu un jumtu materiāliem un krāsojuma toņiem jāatbilst ēkas fasādēs un jumtā lietotajiem materiāliem un to toņiem. Aizliegts lietot kontrastējošus, spīdīgus un atstarojošus materiālus un krāsas;

927.6.8. jumta logus drīkst paredzēt ēkas jumta sānu un pagalma plaknēs, ja tie nav redzami no ielas līmeņa un TIAN noteiktajiem skatu punktiem;

927.6.9. jumta logus nedrīkst paredzēt ēkas nošļaupta jumta gala plaknēs;

927.7. Jumta virsbūves jāveido pieskaņotas ēkas arhitektūrai un jumta kompozīcijai un harmoniski iekļaujamas tradicionālajā jumtu ainavā.

927.8. Jumta virsbūves tehnisko iekārtu izvietošanai pieļaujamas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams tehniskās iekārtas izvietot ēkas apjomā vai bēniņos. Šādā gadījumā tās drīkst atrasties ēkas pagalma jumta plaknē vai tā, lai nav redzamas no ielas līmeņa un TIAN noteiktajiem skatu punktiem;

927.9. Atjaunojot vai pārbūvējot vēsturisku ēku jumtus jāsaglabā un jāatjauno oriģinālie dūmeņi (skursteņi). Tiem virs jumta plaknes pieļaujama apmetuma apdare vai neapmests ķieģeļu mūris. Dūmeņa (skursteņa) augšgals jāveido katrai ēkai stilistiski un vēsturiski atbilstošs (paplašināts, profilēts un tml.). Ja ēkai plānots izbūvēt jaunus, papildus dūmeņus (skursteņus), tad to vizuālais izskats jāpakārto esošo vēsturisko dūmeņu (skursteņu) izskatam.

927.10. Metāla dūmeņus un vēdināšanas kanālu izvadus virs jumta plaknes atļauts būvēt tikai izņēmuma gadījumos, ja tie nemazina vēsturiskās vides kvalitāti, un saskaņojot ar jumta toni.

927.11. Jaunbūvēm dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem.

927.12. Dažādas tehniskās iekārtas - mastus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot jumta plaknēs, kuras redzamas no publiskās ārtelpas. Specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas) nedrīkst būt lielākas par 0,8 m diametrā. Katrā konkrētā gadījumā jāizvēlas iespējami mazākais iekārtas diametrs. Tehnisko iekārtu izvietošanai uz jumta jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana, un izvietošanas risinājums jāsaskaņo Cēsu novada pašvaldībā.

927.13. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz jumta plaknēm. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm, tie jāievada ēkas bēniņos.

927.14. Tehniskās iekārtas, kuras izvietotas jumta plaknēs atbilstoši šiem TIAN, krāsojamas tādā pašā krāsā kā ēkas jumts vai jumta izbūves, vai atbilstoši būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei.

927.15. Ēkām un būvēm notekas un teknes ierīkojamas tikai no cinkotā skārda vai krāsota metāla, ja krāsojums pieskaņots jumta vai fasādes tonim, to forma - apaļas un pusloka vai kvadrātveida (ja tādas ir bijušas ēkas sākotnējā projektā). Ja ēkai ir bijuši vēsturiski notekcauruļu dekoratīvie elementi, tad tie ir jāatjauno. Ieteicams ierīkot caurulei metālkaluma aizsargrežģi. Tā risinājums pakārtots ēkas fasādes risinājumam un maksimālais augstums 1,8 m.

928. Īpašie noteikumi jaunbūvēm:

928.1. Jebkurai jaunbūvei ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā pilsētvidē un esošajā apbūvē.

928.2. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta Cēsu novadam nozīmīga kultūras pieminekļa vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskā apsekojuma slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kurš gājis bojā nepārvaramas varas (piemēram: dabas stihijas vai cilvēka izraisītas nelaimes) rezultātā, izskatāma iespēja atjaunot zudušās ēkas apjomu un integrēt saglabājušās detaļas jaunajā apjomā.

928.3. Zemes gabalos, kur zudusi vēsturiskā apbūve un nav zināms tās vizuālais izskats, pieļaujama vietas tradīcijai un īpatnībām atbilstošu arhitektonisko apjomu veidošana mūsdienīgā interpretācijā.

928.4. Izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas ritmu un apdares konceptuālo risinājumu, jāievērtē šādi vēsturiskās vides raksturojumi:

928.4.1. atrašanās vieta un svarīgākie aizsargājamās apbūves elementi noteiktā ielu un laukumu telpā;

928.4.2. vizuālā kontekstā uztveramās apkārtējās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija un ritms, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;

928.4.3. konkrētās vietas plānojuma (zemes gabalu) struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;

928.4.4. kokaugu esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.

928.5. Jaunbūves augstums:

928.5.1. ēkas kores un dzegu augstumu, ievērojot vēsturisko pilsētbūvniecisko situāciju un vēsturisko faktu (kartogrāfiskais materiāls, projekts, fotogrāfijas, utml. liecības) analīzi;

928.5.2. perimetrālās (slēgtas un pārtrauktas jeb atvērtas) apbūves gadījumā, jaunbūves augstumam ir jābūt pieskaņotam kaimiņu zemes gabalos esošo ēku un to jumta elementu augstumiem;

929. Īpašie noteikumi vēsturiskām ēkām un kultūras pieminekļiem:

929.1. Kultūrvēsturiskās pamatvērtības kultūras piemineklī un vēsturiskā ēkā ir:

929.1.1. ēkas apjoms, konstrukcijas, vēsturiskais jumta iesegums;

929.1.2. fasādes apdare (dekori, dzegas, vēsturiskais apmetums un apšuvums un citi);

929.1.3. logi, slēģi, durvis, to apmales un vēsturiskā furnitūra un slēdzējmehānismi;

929.1.4. iekštelpu plānojums;

929.1.5. interjera apdare un elementi (paneļi, grīdas, iekšdurvju vērtnes un citi);

929.1.6. apkures ierīces (manteļskursteņi, skursteņi, krāsnis, kamīni un citi);

929.1.7. kāpnes un to elementi;

929.1.8. vēsturiskas piebūves, balkoni, lodžijas un verandas;

929.1.9. vēsturiskās celtnes konstrukcijas kultūras slānī;

929.1.10. citas autentiskas detaļas un elementi.

929.2. Ēku izpēte, konservācija, restaurācija, atjaunošana un pārbūve:

929.2.1. Atbilstošākais būvdarbu veids vēsturiskajās ēkās to autentiskuma saglabāšanai ir konservācija, restaurācija un atjaunošana.

929.2.2. Ēku pārbūvju gadījumos, paredzot ēku apjomu palielināšanu, tai skaitā augstuma un jumta kores augstuma izmaiņas, attiecīgie parametri jānosaka saskaņā ar šo noteikumu prasībām jaunbūvju augstumam.

929.2.3. Pirms restaurācijas, pārbūves, atjaunošanas vai nojaukšanas, būvprojektēšanas uzsākšanas jebkurā vēsturiskā ēkā (līdz 1940.) tiek nozīmēta pirmsprojekta kultūrvēsturiskā novērtēšana, kuru apjomu un sastāvu nosaka NKMP:

929.2.3.1. arhitektoniski mākslinieciskā apsekošana (vizuāla objekta interjera un fasāžu apsekošana, kultūrvēsturisko vērtību konstatācija un fotofiksācija, izstrādājot esošo vērtību aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo apjoma noteikšanu) - sākotnēji tiek nozīmēta vēsturiskajām ēkām (līdz 1940.), kuras nav iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un kultūrvēsturisko objektu sarakstā;

929.2.3.2. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (vizuāla objekta izpēte un fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot informāciju par objekta vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu) sākotnēji tiek nozīmēta vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem un papildus vēsturiskām ēkām, ja arhitektoniski mākslinieciskās apsekošanas laikā tiek konstatētas vērtības, kuras izpētāmas padziļināti;

929.2.3.3. arhitektoniski mākslinieciskā izpēte (vēsturiskās informācijas par objektu apkopošana, objekta vizuāla un struktūras izpēte, fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot maksimāli iespējamo informāciju par objekta (vai tā daļas) vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu) - tiek nozīmēta valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;

929.2.4. Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (apsekošanas, inventarizācijas) un būvdarbu izpildes gaitā atsegtās ēku arhitektoniskās, konstruktīvās detaļas, kā arī interjeru apdare, kam ir arhitektoniska, mākslinieciska vai cita veida kultūrvēsturiska vērtība, konservējamas un/vai saglabājamas tādā veidā, kas vislabāk nodrošina to ilgtspējīgu saglabāšanos un iespējamu eksponēšanu.

929.2.5. Ja ēkā kultūrvēsturiskās novērtēšanas (arhitektoniski mākslinieciskās izpētes, inventarizācijas, apsekošanas) vai būvdarbu procesā tiek atklātas iepriekš nezināmas, nozīmīgas kultūrvēsturiskās liecības, tad izpētes veicējam vai ēkas īpašniekam par to rakstiski jāinformē pašvaldības iestāde, kam deleģēta kultūras pieminekļu aizsardzības uzraudzība un NKMP. Ja atklājums izdarīts ēkā, kas nav kultūras piemineklis, bet atklājuma rezultātā, likumdošanā noteiktajā kārtībā ēka var tikt iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā, tad uz jautājuma izskatīšanas laiku, argumentējot nepieciešamību, minētās institūcijas var ierobežot konkrētu darbu veikšanu objektā.

929.2.6. Jebkurai pārbūvētajai ēkai ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā apbūvē un pilsētvides ainavā.

929.2.7. Gadījumos, kad 729.4.3. apakšpunktā noteiktā kārtībā veiktas kultūrvēsturiskā autentiskuma novērtēšanas rezultātā vēsturiska ēka ir atzīta par kultūrvēsturiski un arhitektoniski mazvērtīgu vai nevērtīgu, pieļaujama vēsturiskās ēkas pārbūve vai atjaunošana, nesaglabājot tās vēsturisko veidolu, pārbūvei piemērojot noteikumus, kas definēti jaunbūvēm.

929.2.8. Ēku pārbūvju gadījumos, paredzot ēku apjomu palielināšanu, tai skaitā augstuma un jumta kores augstuma izmaiņas, attiecīgie parametri jānosaka saskaņā ar šo noteikumu prasībām un vides kontekstu un tas pieļaujams tikai gadījumos, ja tas nemazina kultūras pieminekļa vērtību un to pieļauj NKMP. Aizliegts pacelt kores augstumu daļai ēkas, bez kompozicionāla pamatojuma un vides konteksta analīzes.

929.3. Ēku siltumizolācijas uzlabošana:

929.3.1. koka ēkas - valsts nozīmes kultūras pieminekļus un vēsturiskās ēkas, kuras vēsturiski ir būvētas ar apšuvumu vai bez apšuvuma (guļšķautņu, statņu būves utml.), aizliegts siltināt no fasādes ārtelpas puses;

929.3.2. koka ēkām ārsienu siltumizolācijas uzlabošanu atļauts veikt tikai no iekštelpām ar noteikumu, ka netiek pazemināta šo iekštelpu interjera kultūrvēsturiskā vērtība vai autentiskums;

929.3.3. vēsturiski nozīmīgas apbūves fasādes, kuras vēsturiski ir bijušas bez apmetuma vai veidotas t.s. "ķieģeļu stilā", saglabājamas bez apmetuma vai cita veida apdares. Šādas fasādes nav siltināmas no fasādes ārtelpas puses. Atjaunojot vai pārbūvējot ķieģeļu mūra ēkas fasādes, ķieģeļu mūris ir jāattīra un jāatjauno tā šuvojums;

929.3.4. mūra ēku apmetuma apdares ārsienu siltumizolācijas uzlabošanu atļauts veikt, ja netiek pazemināts ēku autentiskums vai vēsturiskā vērtība. Nav pieļaujama mūra ēku ar apmetuma apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses.

929.3.5. aizliegta ēku fasāžu ar dabiskā akmens, cēlapmetuma, oriģinālu flīzējuma u.c. augstvērtīga materiāla apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses;

929.3.6. aizliegta ēku ārsienu siltināšana no iekštelpas puses, ja ēkā ir konstatēta saglabājama interjera dekoratīvā apdare (sienu un griestu gleznojumi vai dekoratīvie krāsojumi, vēsturiskās krāsnis, kas piekļaujas siltināmajām sienām utml.), kuru siltināšanas rezultātā var sabojāt vai iznīcināt.

929.4. Ēku atsevišķi interjera elementi:

929.4.1. arhitektoniski vērtīgu vēsturisko kāpņu telpu dekoratīvo apdari aizliegts iznīcināt un pārveidot. Oriģinālās kāpnes un to detaļas jāsaglabā, iztrūkstošās detaļas jāatjauno pēc oriģinālo detaļu parauga;

930. Žogi un atbalsta mūri:

930.1. Noteikti šādi žoga ierīkošanas principi, augstums un materiāls:

930.1.1. pietiekama vēsturiskā faktu materiāla (projekts, fotogrāfija, autentiski fragmenti utml.) gadījumā žogus veido atbilstoši vēsturiskajam veidolam, saglabājot vai iezīmējot vēsturiskās vārtu vietas;

930.1.2. zemi norobežojoši žoga elementi un dzīvžogi ne augstāki kā 0,7 m;

930.1.3. vidēja augstuma žogi un dzīvžogi ne augstāki kā 1,65 m gar ielām un ne augstāki kā 2,0 m uz robežām ar piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem;

930.1.4. žogiem pielietotie materiāli - metāla kalumi vai koka latu vairogi;

930.1.5. koka žogu latojums un metāla žogu stiegrojums novietojams vertikāli, caurskatāmība ne mazāk kā 30 %.

930.2. Koka žogu, kuram dēļu vairogi veidoti ar dubultu, nobīdītu latojumu ir aizliegti.

930.3. Esošie mūrētie žogi un atbalsta mūri ir jāatjauno vēsturiskajā izskatā un ar autentiskiem materiāliem (piemēram: dolomīta akmeņi, laukakmeņi, ķieģeļu mūrējums utml.).

931. Ēku fasādes:

931.1. Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, saistvielas un krāsas, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem, papildus ņemot vērā sekojošo:

931.1.1. aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus. Stiklotas plaknes atļauts pielietot kā dekoratīvu akcenta elementu to vēsturisko ēku fasādēs, kuras atzītas par kultūrvēsturiski nevērtīgām vai mazvērtīgām šo noteikumu noteiktā kārtībā, jaunbūvēs vai ēku jaunajās piebūvētajās daļās ar nosacījumu, ka to pielietojums ir iederīgs vienlaicīgi uztveramās vēsturiskās pilsētvides kontekstā;

931.1.2. metāla apdares materiālu pielietojums atļauts tikai kā funkcionāli nepieciešams ieseguma materiāls fasāžu detaļām (dzegām, starpdzegām, palodzēm, jumta izbūvju elementiem un tml.), kā arī dizaina objektos, fasāžu mākslinieciskajā dekorā ar noteikumu, ka tie harmoniski iekļaujas apbūvē;

931.1.3. fasāžu apdarē nav pielietojami plastikāta un metāla ieseguma dēļi un loksnes, apaļkoks un tml. neiederīgi materiāli. Fasāžu apdarē nav pielietojams struktūrapmetums, izņemot gadījumus, kad tas ir vēsturiski pamatots.

931.2. Vēsturisko ēku fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektūras elementu un veidojumu (logu un durvju apmaļu, slēģu, sandriku, dzegu, vējtveru un tml.) likvidācija vai pārveidošana pieļaujama tad, ja tie ir vēlāka laika uzslāņojumi, kas neiederas fasādes kompozīcijā un neiespaido vai nesamazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību

931.3. Ēku fasāžu dekoratīvie elementi ir jāveido no atbilstošiem vēsturiskajiem materiāliem - ķieģeļiem, koka, betona lējumiem utml. Minēto dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla ir aizliegta.

931.4. Koka ēku, kas apšūtas ar koka dēļu apšuvumu, fasāžu apšuvumam pieļaujami tikai koka dēļi. Koka ēku fasādes aizliegts apmest, izņemot gadījumus, ja ēkai tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums ar pietiekamu gaisa caurlaides spēju. Remontējot koka ēku fasādes aizliegts likvidēt vai vienkāršot dekora elementus. Autentiskais koka dēļu apšuvums ir maksimāli saglabājams, tas nomaināms tikai tajos gadījumos, ja tehniski un estētiski ir neatjaunojamā stāvoklī, šādā gadījumā jaunajiem apdares dēļiem ir jābūt ar autentiskā apšuvuma dēļu likšanas virzienu, platumu, biezumu un profilu. Ja koka ēkai nav saglabājies autentiskais dēļu apšuvums, nomainot apšuvuma dēļus, tiem jābūt analogiem konkrētajai ēkai stilistiski atbilstošiem vēsturisko ēku autentiskajiem paraugiem. Koka ēku fasādes, kas laika gaitā ir pārveidotas, tās apšujot ar tām vēsturiski unarhitektoniski neatbilstošu materiālu (silikātķieģelis, PVC dēlīši un tml.), to pārbūves vai atjaunošanas gaitā ir izvērtējamas un iespēju robežās pārveidojamas, atjaunojot tās sākotnējā izskatā vai ar īpašiem līdzekļiem harmonizējot (ar apmetumu, krāsojumu utml.) atbilstošajā pilsētvidē.

931.5. Vēsturisko ēku logi ir restaurējami, tie nomaināmi tikai tad, ja to atjaunošana nav iespējama, kas pierādāms ar tehnisko atzinumu. Ēkās, nomainot logus, tie skatā maksimāli ir tuvināmi ēkas oriģinālajiem jākopē 1:1 no sākotnējiem vai ēkai stilistiski analogiem citu ēku oriģinālajiem logiem (piemērojams tikai, ja ēkā nav saglabājušies sākotnējie logi, saglabājot proporcijas, dalījumu, dekoratīvos elementus, mezglus, vēršanās virzienu, materiālu izvēli, izskatot iespēju restaurēt un saglabāt vismaz vienu oriģinālo logu. No publiskās ārtelpas redzamo logu nomaiņas gadījumā, visām logu pamatdaļām (veramām un neveramām) ir jābūt vienāda platuma rāmjos; logu stikli no publiskās ārtelpas redzamajos logos nevar būt ar tradicionālajam logu stiklam neraksturīgu pārklājumu.

931.6. Jaunu skatlogu un vitrīnu ierīkošana vēsturiskās ēkās pieļaujama, ja to izveidojums atbilst ēkas arhitektoniskajam stilam, konstruktīvajam risinājumam un ir funkcionāli pamatots.

931.7. Skatlogi atļauti veikalu un publisku ēku pirmajos stāvos. Skatlogu asīm jāsakrīt ar otrā stāva loga ailu asīm. Aizliegta kultūrvēsturiski vērtīgu ēku pirmā stāva loga ailu palielināšana skatlogu ierīkošanas vajadzībām.

931.8. Jaunbūvēm skatloga maksimālais platums noteikts līdz 3 m, attālums starp skatlogiem - ne tuvāk kā 1/3 daļa no loga ailas platuma, attālums no skatloga līdz cokolam ne mazāks kā 0,3 m.

931.9. Kultūrvēsturiski vērtīgās ēkās pieļaujama tikai koka vai, gadījumos, kad skatlogs ir bez dalījuma, metāla skatlogu konstrukcija. Ēkās bez kultūrvēsturiskās vērtības, gadījumos, kad skatlogs ir bez dalījuma, pieļaujama arī PVC un vieglmetāla skatlogu konstrukcija.

931.10. Skatlogu noēnošanai atļauts pielietot izbīdāmās marķīzes. Tās izgatavojamas no tekstilmateriāla un ne platākas kā 3.5 m. Aizliegta plastikāta marķīžu pielietošana.

931.11. Skatloga aizsardzībai atļauts izmantot koka rolādes. Tās iebūvējamas skatloga ailā. Zudušās vēsturiskās koka rolādes ieteicams atjaunot. Plastikāta un metāla aizsardzības žalūziju pielietošana ir aizliegta.

931.12. Ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt vēsturiskās logu ailas, bet ja tādas vēsturiski ir bijušas, tad vēlams tās atjaunot.

931.13. Ēku autentiskās ārdurvis, kuras atrodas ēkas galvenajās fasādēs, ir restaurējamas. Tās maināmas tikai tādā gadījumā, ja sava tehniskā stāvokļa dēļ nav atjaunojamas (pierādāms ar tehniskās apsekošanas atzinumu). Ja kultūrvēsturiskai ēkai oriģinālās durvis ir zudušas un nav faktu materiāla, lai tās atjaunotu, tad to forma un detalizācijas pakāpe tiek pielāgota ēkas būvperiodam un fasādes arhitektoniskajam risinājumam, vēlams izmantot amatnieku darinājumu. Ja to atļauj durvju ailas izmēri, pielietojamas virsgaismas. Atļautais durvju vērtnes stiklojuma augstums - ne vairāk kā 2/3 daļas no visas vērtnes laukuma.

931.14. Logu un no publiskās ārtelpas redzamo ārdurvju konstrukcijas materiāls - koks. Esošo loga ailu vai no jauna izveidotu loga ailu aizpildījums ar PVC vai vieglmetāla loga blokiem pieļaujams vēsturiskām ēkām bez kultūrvēsturiskas vērtības vai fasādēs, kas nav uztveramas no publiskās ārtelpas, ar nosacījumu, ka loga detaļu un dalījuma proporcijas, kā arī pārklājuma tonis atbilst vēsturiskajiem vai citiem fasādē izvietotajiem logiem. PVC vai vieglmetāla logi pieļaujami vēsturiskām ēkām bez kultūrvēsturiskas vērtības vai fasādēs, kas nav uztveramas no publiskās ārtelpas.

931.15. Vēsturiskās ēkās logu ailu aizpildījuma dalījumu var mainīt tikai tad, ja ēkā nav saglabājies oriģinālais paraugs un visai ēkai vai vismaz vienai fasādei tiek vienlaicīgi paredzēta ailu aizpildījuma nomaiņa. Vēsturiskā ēkā logu vērtņu risinājumam ir jābūt atbilstošam ēkas stilistikai, no publiskās ārtelpas redzamās fasādē nav pieļaujams loga vertikālo daļu asimetrisks risinājums.

931.16. Mūrētas vārtu ailas ir raksturīgs Cēsu vēsturiskā centra apbūves elements. Vārtus atjauno to vēsturiskajā izskatā. Ja vēsturiskais faktu materiāls nav saglabājies, tad vietās, kur tie ir bijuši vai vārtu izveide papildina un uzlabo attiecīgās ēkas vai kvartāla daļas kontekstu, ir atļauts ierīkot jaunas mūrētas vārtu ailas. Atļautais vārtu materiāls - koks vai metāla kalumi. Vārtu ailu platums un augstums jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem un apbūves proporcijām, ņemot vērā ēkas būvperiodu un fasādes arhitektonisko risinājumu. Vārti ierīkojami tā, lai atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ielas vai ietves. Aizliegta kodu atslēgu ierīkošana vai sarunu iekārtu ierīkošana vārtu vērtņu konstrukcijās.

931.17. Nav atļauta tehnisko iekārtu, ventilācijas restu utml. risinājumu iebūvēšana durvju un vārtu vērtņu konstrukcijās.

931.18. Dažādas tehniskās iekārtas: elektrības un gāzes sadales skapjus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot ēku fasādēs pret publisko ārtelpu. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz ēku fasādēm un izvietot brīvi stāvošus zemes gabalā. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz ēku koka un mūra (tai skaitā apmestām) fasādēm. Koka apdares gadījumā vadi un kabeļi jāiestrādā zem apšuvuma. Mūra (tai skaitā apmestu) fasāžu gadījumā vadi un kabeļi jāiegremdē mūrī vai apmetumā. Demontējot esošos vadus un kabeļus, jādemontē arī to stiprinājuma detaļas un konstrukcijas. Tehnisko iekārtu izvietošanai uz ēkas fasādēm jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana un izvietošanas risinājums jāsaskaņo būvvaldē.

931.19. Pielietojamas oriģinālas, vēsturiskajai apbūvei atbilstošas apgaismojuma armatūras. To forma un izvietojums saskaņojams būvvaldē.

931.20. Ēku fasāžu krāsošana:

931.20.1. fasādes krāsojamas tikai noteiktā kārtībā būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei. Pirms ēkas krāsu pases izstrādes, vai izstrādes laikā, pasūtītājam ir jānodrošina vēsturiskā fasāžu krāsojuma izpēte;

931.20.2. saskaņo ņemot vērā krāsojuma izpētes materiālus vai izvēlas vides harmonisku, ēkas arhitektoniskajam stilam un vietējai tradīcijai atbilstosu tonālo risinājumu;

931.20.3. nedrīkst krāsot dabiska akmens materiālus, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, izņemot gadījumus, kad dabīgo materiālu autentisku krāsojumu konstatē izpētes gaitā vai arī īpašos gadījumos jaunbūvēs, kad šāda veida krāsojums tiek veidots kā dizaina akcents;

931.20.4. Vēsturisko ēku krāsojumam lietojams ēkas oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai tam līdzvērtīgs krāsas sastāvs.

931.20.5. Izskatīt iespēju mūra ēku un apmestu koka ēku krāsojumam izmantot kaļķa krāsas un krāsas uznešanu veicot krusteniski, izmantojot otu.

931.20.6. Izskatīt iespēju ēku koka daļas (t.sk., ēku būvgaldniecības daļas, piemēram, logi, slēģi, durvis, dzegas u.c. koka elementi) un koka ēkas, un ar koku apšūtu mūra ēku krāsojumam izmantojamas lineļļas krāsas, uzklāšanu veicot ar otu tradicionālajā tehnikā.

932. Citi noteikumi un nosacījumi:

932.1. Pastāvīgu kiosku vai paviljonu novietošana pieļaujama, pirms tam izvērtējot to vizuālo ietekmi uz konkrēto pilsētvides ainavu, ar noteikumu, ka tie iekļaujas pilsētvidē ar apjoma mērogu, arhitektonisko tēlu, pielietoto materiālu un tonalitāti.

932.2. Ceļu satiksmes regulēšanas zīmes pie kultūras pieminekļu, vēsturisku ēku un jaunbūvju sienām var tikt izvietotas uz izliektas formas krāsotiem metāla balstiem (balstiem kvadrātveida šķērsgriezums), ne zemāk par 2,5 m virs ietves.

932.3. Pielietojamas Cēsu novada pašvaldībā apstiprinātas, vienota dizaina ielu un laukumu nosaukumu un māju numura zīmes. Tās izgatavojamas no metāla ar melniem cipariem vai tekstu uz balta fona. Zīmes uzstādāmas pamatēkas fasādes, kura vērsta pret ielu, labajā malā ne zemāk kā 2,5 m no esošā ietves ieseguma līmeņa to loģiski iekomponējot fasādes kopīgajā kompozīcijā.

932.4. Atkritumu urnas nav atļauts stiprināt pie ēkas portāla vai fasādes daļas ar īpaši kvalitatīvu apdari (cēlapmetums, dabīgais akmens, dekoratīvās flīzes utml.). Atkritumu urnu dizains un novietojums, ja tās paredzēts novietot publiskajā ārtelpā, saskaņojams būvvaldē.

932.5. Bīstamu ēku pagaidu aizsargkonstrukcijai jābūt vizuāli sakārtotai un iederīgai vēsturiskajā vidē.

932.6. Zemes gabalu apvienošana, dalīšana un robežu pārkārtošana valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" teritorijā, kā arī to zemes gabalu, uz kuriem atrodas valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, apvienošana, dalīšana un robežu pārkārtošana pieļaujama tikai izņēmuma kārtā, izstrādājot zemes ierīcības projektu, ja darbību ietekmē netiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana.

933. Papildus prasības kultūras pieminekļiem un citiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ietvertajiem atsevišķiem objektiem:

933.1. Labākais autentiskuma un kultūras mantojuma saglabāšanas veids ir arhitektūras pieminekļu un tajos saglabājamo elementu konservācija vai restaurācija.

934. Ēku un būvju nojaukšana:

934.1. vēsturisku ēku nojaukšana pieļaujama izņēmuma kārtā, ja tās tehniskais stāvoklis ir cilvēku drošību apdraudošs, tās vizuālais stāvoklis ir vidi degradējošs un tās nesošās konstrukcijas ir nolietojušās vairāk par 75 %;

935. Vispārīgi nosacījumi:

5.1.2. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" aizsardzības zona (TIN11)

5.1.2.1. Pamatinformācija

936. Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" aizsardzības zona

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

937. Uz Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs" aizsardzības zonu attiecas TIN1 sadaļā definētie noteikumi, izņemot šo noteikumu 924.1; 924.2; 925.4; 931.8; 934.3. punktus.

5.1.3. Lidlauka "Cēsis" 2 km manevrēšanas zona (TIN12)

5.1.3.1. Pamatinformācija

938. Lidlauka ietekmes zonā (TIN 12) ir spēkā gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 41. panta nosacījumiem.

5.1.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.3.3. Citi noteikumi

939. Lidlauka satiksmes zonā gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektu būvniecību saskaņo ar VA "Civilās aviācijas aģentūra".

940. Lidlauka manevrēšanas divu kilometru zonā saskaņo jebkura augstuma objekta būvniecību, kā arī koku stādīšanu.

5.1.4. Lidlauka "Cēsis" 5 km manevrēšanas zona (TIN13)

5.1.4.1. Pamatinformācija

941. Lidlauka ietekmes zonā (TIN 13) ir spēkā gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība.

5.1.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.4.3. Citi noteikumi

942. Lidlauka manevrēšanas piecu kilometru zonā saskaņo jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai.

943. Lidlauka satiksmes piecu kilometru zonā saskaņo 30 m un augstāku būvju būvniecību;

944. Lidlauka satiksmes 15 kilometru zonā saskaņo būves, kuras var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas). Šī zona grafiskajā daļā nav attēlota.

5.1.5. Lidlauka "Cēsis" 15 km manevrēšanas zona (TIN14)

5.1.5.1. Pamatinformācija

945. Lidlauka satiksmes 15 kilometru zonā (TIN 14) saskaņo būves, kuras var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas).

5.1.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.5.3. Citi noteikumi

Nenosaka

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.4.1. Vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu teritorija (TIN4)

5.4.1.1. Pamatinformācija

946. Vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu teritorija ar īpašiem noteikumiem izveidota, lai noteiktu nosacījumus vietējas nozīmes kultūrvēsturisko objektu saglabāšanai un izmantošanai.

5.4.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.1.3. Citi noteikumi

947. Vispārīgas prasības kultūrvēsturiskajiem objektiem:

947.1. Labākais autentiskuma un kultūras mantojuma saglabāšanas veids ir kultūrvēsturisko objektu un tajos saglabājamo elementu konservācija vai restaurācija.

947.2. Prasības pašvaldības kultūrvēsturiskā mantojuma objektu sarakstā ietvertajiem arheoloģiskā mantojuma objektiem:

947.2.1. Arheoloģiskā mantojuma objektu teritoriju izmantošana un kopšana pieļaujama, neiznīcinot pašu objektu un saglabājot tā ārējo veidolu, reljefu un iekšējo struktūru;

947.2.2. Zemes rakšanas darbi arheoloģisko objektu teritorijās dziļāk par 0,3m iepriekš saskaņojami ar pašvaldību, kas izvērtējot plānoto darbu raksturu var izvirzīt prasību nodrošināt arheoloģisko uzraudzību un/vai izpēti pirms veicamajiem darbiem vai to laikā;

947.2.3. Arheoloģiskā mantojuma aizsardzības jomā pašvaldība var konsultēties ar NKMP Vidzemes reģionālo nodaļu.

948. Īpaši nosacījumi ielām, laukumiem, ietvēm, pagalmu labiekārtojumam un ēku atsevišķu daļu novietnei attiecībā pret ietvi:

948.1. Veicot jebkuras ielu, laukumu, ietvju un pagalma labiekārtojuma segumu izmaiņas, aizliegts to augstuma atzīmes paaugstināt attiecībā pret vēsturisko ēku pamatiem, pakāpieniem, iebrauktuvēm, ieejām, pagrabu noejam, izņemot gadījumus, kad tas nepasliktina vēsturisko ēku tehnisko stāvokli un nemazina to kultūrvēsturisko vērtību. Ja ielas, laukuma, ietves vai pagalma labiekārtojuma segumu līmenis pie ēku ārsienām jau ir paaugstināts un tas rada tehniska rakstura bojāšanās priekšnoteikumus, tad ielu, laukumu, ietvju vai pagalma labiekārtojuma pārbūves gadījumā, tie novēršami, pazeminot segumu līmeni zemāk par pieguļošo ēku hidroizolācijas atzīmēm vai pielietojot citus tehniskos risinājumus.

948.2. Ja pagalmu labiekārtojumā tiek pielietots cietais segums, tad seguma pārbūve (tai skaitā vieglo automašīnu stāvlaukumu) veicama, pielietojot lineāras formas granīta bruģakmeni, šķelta un apaļa laukakmens bruģakmeni, lineāras formas betona bruģakmeni vai klinkera ķieģeli.

948.3. Objekta teritorijā izvietojamos vides dizaina elementus (laternas, soliņi, atkritumu urnas, velosipēdu turētāji, margas, drošības balstus un tml.) ierīko saderīgus ar vides vēsturisko raksturu.

949. Garāžas:

949.1. Individuālās un publisko objektu garāžas atļauts būvēt tikai šinī teritorijā dzīvojošo nekustamo īpašumu īpašnieku, darbojošos publisko objektu vajadzībām.

949.2. Aizliegts pielietot metāla garāžas.

950. Jumti un jumtu ainava:

950.1. Jumta un tā virsbūvju formām proporcijās, mērogā, sadalījumā, plakņu slīpumā un ieseguma materiālā jābūt piemērotām vēsturiskās ēkas individuālajai arhitektūrai. Nav pieļaujamas tādas vēsturisko jumtu konfigurāciju izmaiņas, esošo ēku un jaunbūvju jumtu izbūves un jumtu virsbūves, kas disharmonē ar kultūrvēsturiskā objekta jumtu ainavu. Jumtu iesegumam atļauts pielietot ēkas arhitektūrai atbilstošus materiālus, kas vizuāli formās un krāsu tonī atbilst ēkas stilistikai.

950.2. Atsevišķu ēku jaunbūvēm un pārbūvēm jumta forma, materiāli un krāsas tonis paredzams harmonējošs ar kultūrvēsturiskā objekta jumtu.

950.3. Esošiem un jaunveidojamiem jumtiem atļauts veidot jumta logu virsbūves un jumta logus bēniņu un jumtā izbūvēta stāva (mansarda stāva) telpu izgaismošanai ar noteikumu, ka tiek ievēroti sekojoši nosacījumi:

950.3.1. jumta logu virsbūves un jumta logi vienai ēkai jāveido ar vienotu arhitektoniski kompozicionālu risinājumu. Jumta logu virsbūvju un jumta logu izvietojumam jāatbilst ēkas fasāžu arhitektūras kompozīcijai un jumta plakņu atbilstošam slīpumam;

950.3.2. jumta logu virsbūvju kopējais platums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu jumta platuma un kopējais aizņemtais jumta laukums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu no jumta virsmas;

950.3.3. jumta logu virsbūvju sienu un jumtu materiāliem un krāsojuma toņiem jāatbilst ēkas fasādēs un jumtā lietotajiem materiāliem un to toņiem. Aizliegts lietot kontrastējošus, spīdīgus un atstarojošus materiālus un krāsas;

950.3.4. jumta logus drīkst paredzēt ēkas jumta sānu un pagalma plaknēs vai tā, lai tie nav redzami no publiskās ārtelpas;

950.3.5. jumta logus nedrīkst paredzēt ēkas nošļaupta jumta gala plaknēs;

950.4. Jumta virsbūves tehnisko iekārtu izvietošanai pieļaujamas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējams tehniskās iekārtas izvietot ēkas apjomā vai bēniņos un ēkas pagalma jumta plaknē. Jumta virsbūves jāizveido arhitektoniski noformētas, pieskaņotas ēkas arhitektūrai un jumta kompozīcijai. Tehniski nepieciešamās jumta virsbūves (liftu tehnisko telpu, vēdināšanas iekārtu virsbūves u.c.) un dūmeņi (skursteņi) jāveido tā, ka tie harmoniski iekļaujas tradicionālajā jumtu ainavā un pēc iespējas mazāk uztverami no publiskās ārtelpas.

950.5. Atjaunojot vai pārbūvējot kultūrvēsturisku ēku jumtus jāsaglabā un jāatjauno oriģinālie dūmeņi (skursteņi). Tiem virs jumta plaknes pieļaujama apmetuma apdare vai neapmests ķieģeļu mūris. Dūmeņa (skursteņa) augšgals jāveido katrai ēkai stilistiski un vēsturiski atbilstošs (paplašināts, profilēts un tml.). Ja ēkai plānots izbūvēt jaunus, papildus dūmeņus (skursteņus), tad to vizuālais izskatsjāpakārto esošo vēsturisko dūmeņu (skursteņu) izskatam.

950.6. Metāla dūmeņus un vēdināšanas kanālu izvadus virs jumta plaknes atļauts būvēt tikai izņēmuma gadījumos, ja tie nemazina kultūrvēsturiskā objekta kvalitāti un netiek izmantoti spožos, atstarojošos vai kontrastējošos toņos krāsoti materiāli.

950.7. Jaunbūvēm dūmeņu un vēdināšanas kanālu izvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem, atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem.

950.8. Dažādas tehniskās iekārtas - apgaismes ķermeņus, mastus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot jumta plaknēs, kuras redzamas no publiskās ārtelpas.

950.9. Specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas) nedrīkst būt lielākas par 0,8 m diametrā. Katrā konkrētā gadījumā jāizvēlas iespējami mazākais iekārtas diametrs. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz jumta plaknēm. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz jumta plaknēm. Tie jāievada ēkas bēniņos. Tehnisko iekārtu izvietošanai uz jumta jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana un izvietošanas risinājums jāsaskaņo būvvaldē.

950.10. Tehniskās iekārtas, kuras izvietotas jumta plaknēs atbilstoši šiem TIAN, krāsojamas tādā pašā krāsā kā ēkas jumts vai jumta izbūves, vai atbilstoši būvvaldē saskaņotai ēkas krāsu pasei.

950.11. Ēkām un būvēm notekas un teknes ierīkojamas tikai no metāla. Ja ēkai ir bijuši vēsturiski notekcauruļu dekoratīvie elementi, tad tie ir jāatjauno. Ieteicams ierīkot caurules metālkaluma aizsargrežģi. Tā risinājums pakārtots ēkas fasādes risinājumam, maksimālais augstums 1,8 m.

951. Īpašie noteikumi jaunbūvēm:

951.1. Jaunbūvei harmoniski jāiekļaujas esošajā apbūvē.

951.2. Izvēloties jaunbūves apjomu, mērogu, jumta formu un ielas fasādes kompozīcijas ritmu un apdares konceptuālo risinājumu, jāievērtē šādi kultūrvēsturiskās vides raksturojumi:

951.2.1. aizsargājamās kultūrvēsturiskās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija un ritms, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums;

951.2.2. konkrētās vietas plānojuma (zemes gabalu) struktūras un telpiskuma attīstības likumsakarības;

951.2.3. kokaugu esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība.

951.3. Atļauts pielietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar vēsturiskās vides autentiskajiem materiāliem, ievērojot, ka:

951.3.1. ielas fasāžu kompozīcijā, kā fasādes apdares materiālu, aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus;

951.3.2. stiklotu plakņu, kā fasādes apdares elementa, pielietojums īpaši izvērtējams un argumentējams katrā atsevišķā vēsturiskās pilsētvides ainavas kontekstā;

951.3.3. fasāžu apdarē nav pielietojami plastmasas (PVC), metāla lokšņu, apaļkoku un tml. vēsturiskajā pilsētvidē neiederīgi materiāli.

951.4. Gadījumos, ja jaunbūve tiek celta Cēsu novadam nozīmīga kultūrvēsturiska objekta vietā, kura saglabāšana autentiskā veidā ar inženiertehniskā apsekojuma slēdzienu atzīta par tehniski neiespējamu vai, kura gājusi bojā nepārvaramas varas (piemēram, dabas stihijas vai cilvēka izraisītas nelaimes) rezultātā, pieļaujama zudušo ēku apjomu un fasāžu apdares atdarināšana.

952. Jaunbūves augstums:

952.1. Ēkas kores un dzegu augstumu, ievērojot vēsturisko pilsētbūvniecisko situāciju un vēsturisko faktu (kartogrāfiskais materiāls, projekts, fotogrāfijas utml. liecības) analīzi.

952.2. Jaunbūves augstums kultūrvēsturisko objektu tiešā tuvumā neaizsedz un nenomāc esošo apbūvi.

953. Ēku fasādes:

953.1. Atjaunojot vai pārbūvējot ēkas fasādes, atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, saistvielas un krāsas, kas ir harmoniski ar vēsturiskās būves autentiskajiem materiāliem, papildus ņemot vērā šādus nosacījumus:

953.1.1. kā fasādes apdares materiālu aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus. Stiklotas plaknes var pielietot kā dekoratīvu akcenta elementu ar nosacījumu, ka to pielietojums ir iederīgs vēsturiskās ēkas fasādes kompozīcijā un vienlaicīgi uztveramās vēsturiskās pilsētvides kontekstā;

953.1.2. metāla apdares materiālu pielietojums atļauts tikai kā funkcionāli nepieciešams ieseguma materiāls fasāžu detaļām (dzegām, starpdzegām, palodzēm, jumta izbūvju elementiem utml.), kā arī dizaina objektos, fasāžu mākslinieciskajā dekorā ar noteikumu, ka tie harmoniski iekļaujas apbūvē;

953.1.3. fasāžu apdarē nav pielietojami plastikāta un metāla ieseguma dēļi un loksnes, apaļkoks utml. neiederīgi materiāli. Fasāžu apdarē nav pielietojams struktūrapmetums, izņemot gadījumus, kad tas ir vēsturiski pamatots.

953.2. Ēku fasāžu arhitektūras vienkāršošana un redzamo arhitektūras elementu un veidojumu (logu un durvju apmaļu, slēģu, sandriku, dzegu, vējtveru un tml.) likvidācija vai pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja ēkas kultūrvēsturiskajā novērtējumā (apsekojumā, inventarizācijā, izpētē) ēka kopumā vai tās attiecīgie elementi ir atzīti par kultūrvēsturiski mazvērtīgiem vai nevērtīgiem, vai gadījumos, kad šie pārveidojumi neiespaido vai nesamazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību.

953.3. Ēku fasāžu dekoratīvie elementi ir jāveido no atbilstošiem vēsturiskajiem materiāliem - ķieģeļiem, koka, betona lējumiem un tml. Minēto dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla ir aizliegta.

953.4. Koka ēku, kas apšūtas ar koka dēļu apšuvumu, fasāžu apšuvumam pieļaujami tikai koka dēļi. Koka ēku fasādes aizliegts apmest, izņemot gadījumus, ja ēkai tiek atjaunots esošs kaļķu apmetums ar pietiekamu gaisa caurlaides spēju. Remontējot koka ēku fasādes aizliegts likvidēt vai vienkāršot dekora elementus. Autentiskais koka dēļu apšuvums ir maksimāli saglabājams, tas nomaināms tikai tajos gadījumos, ja tehniski un estētiski ir neatjaunojamā stāvoklī, šādā gadījumā jaunajiem apdares dēļiem ir jābūt ar autentiskā apšuvuma dēļu likšanas virzienu, platumu, biezumu un profilu. Ja koka ēkai nav saglabājies autentiskais dēļu apšuvums, nomainot apšuvuma dēļus, tiem jābūt analogiem konkrētajai ēkai stilistiski atbilstošiem vēsturisko ēku autentiskajiem paraugiem. Koka ēku fasādes, kas laika gaitā ir pārveidotas, tās apšujot ar tām vēsturiski un arhitektoniski neatbilstošu materiālu (silikātķieģelis, PVC dēlīši un tml.), to pārbūves vai atjaunošanas gaitā ir izvērtējamas un iespēju robežās pārveidojamas, atjaunojot tās sākotnējā izskatā vai ar īpašiem līdzekļiem harmonizējot (ar apmetumu, krāsojumu utml.) atbilstošajā pilsētvidē.

953.5. Ēku logi ir restaurējami, tie nomaināmi tikai tad, ja to atjaunošana nav iespējama. Ēkās, nomainot logus, tie skatā maksimāli ir tuvināmi ēkas oriģinālajiem vai ēkai stilistiski analogiem citu ēku oriģinālajiem logiem. Ēkām, kuru kultūrvēsturiskā vērtība, atbilstoši veiktajam kultūrvēsturiskajam novērtējumam, nav augsta, pieļaujama logu dalījuma vienkāršošana, ar noteikumu, ka vienlaicīgi tiek mainīti visi no publiskās ārtelpas redzamie logi un harmoniski iekļaujas ēkas fasāžu arhitektoniskajā risinājumā. No publiskās ārtelpas redzamo logu nomaiņas gadījumā, visām logu pamatdaļām (veramām un neveramām) ir jābūt vienāda platuma rāmjos; logu stikli no publiskās ārtelpas redzamajos logos nevar būt ar tradicionālajam logu stiklam neraksturīgu pārklājumu.

953.6. Jaunu skatlogu un vitrīnu ierīkošana pieļaujama, ja to izveidojums atbilst ēkas arhitektoniskajam stilam un konstruktīvajam risinājumam.

953.7. Skatlogi atļauti veikalu un publisku ēku pirmajos stāvos. Skatloga asīm jāsakrīt ar otrā stāva loga ailu asīm. Aizliegta kultūrvēsturisko objektu pirmā stāva loga ailu palielināšana skatlogu ierīkošanas vajadzībām.

953.8. Kultūrvēsturiskajos objektos pieļaujama tikai koka vai gadījumos, kad skatlogs ir bez dalījuma, metāla skatlogu konstrukcija.

953.9. Skatlogu noēnošanai atļauts pielietot izbīdāmās marķīzes. Tās izgatavojamas no tekstilmateriāla un ne platākas kā 3.5 m. Aizliegta plastikāta marķīžu pielietošana.

953.10. Skatloga aizsardzībai atļauts izmantot koka rolādes. Tās iebūvējamas skatloga ailā. Zudušās vēsturiskās koka rolādes ieteicams atjaunot. Plastikāta un metāla aizsardzības žalūziju pielietošana ir aizliegta.

953.11. Ielu fasādēs aizliegts aizmūrēt esošās logu ailas, bet ja tādas vēsturiski ir bijušas, tad vēlams tās atjaunot.

953.12. Ēku autentiskās ārdurvis, kuras atrodas ēkas galvenajās fasādēs, ir restaurējamas. Tās maināmas tikai tādā gadījumā, ja sava tehniskā stāvokļa dēļ nav atjaunojamas. Ja kultūrvēsturiskai ēkai oriģinālās durvis ir zudušas un nav faktu materiāla, lai tās atjaunotu, tad to forma un detalizācijas pakāpe tiek pielāgota ēkas būvperiodam un fasādes arhitektoniskajam risinājumam. Pamatā tās tiek risinātas taisnstūra formā, simetriskas, amatnieku darinātas. Ja to atļauj durvju ailas izmēri, pielietojamas virsgaismas. Atļautais durvju vērtnes stiklojuma augstums - ne vairāk kā 2/3 daļas no visas vērtnes laukuma.

953.13. Logu un no publiskās ārtelpas redzamo ārdurvju konstrukcijas materiāls - koks.

953.14. Ailu aizpildījumu - logus, slēģus un ārdurvis nedrīkst mainīt bez būvvaldes izdotas atļaujas. Bez būvvaldes atļaujas var remontēt, labot un restaurēt logus, slēģus un ārdurvis, saglabājot vērtnes un vēsturisko metāla furnitūru, kā arī krāsot, nemainot tonālo risinājumu (ja visai ēkai tas ir vienots) vai atbilstoši apstiprinātajai ēkas krāsu pasei. Aiļu aizpildījuma dalījumu var mainīt tikai tad, ja ēkā nav saglabājies oriģinālais paraugs un visai ēkai vai vismaz vienai fasādei tiek vienlaicīgi paredzēta aiļu aizpildījuma nomaiņa pēc būvvaldē saskaņota būvprojekta vai fasādes izmaiņu risinājuma. Vēsturiskā ēkā logu vērtņu risinājumam ir jābūt atbilstošam ēkas stilistikai, no publiskās ārtelpas redzamās fasādē nav pieļaujams loga vertikālo daļu asimetrisks risinājums.

953.15. Vārtus atjauno to vēsturiskajā izskatā. Ja vēsturiskais faktu materiāls nav saglabājies, tad vietās, kur tie ir bijuši vai vārtu izveide papildina un uzlabo attiecīgās ēkas vai kvartāla daļas kontekstu ir atļauts ierīkot jaunus vārtus. Atļautais vārtu materiāls - koks vai metāla kalumi. Vārtu ailu platums un augstums jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem un apbūves proporcijām, ņemot vērā ēkas būvperiodu un fasādes arhitektonisko risinājumu. Vārti ierīkojami tā, lai atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ielas vai ietves. Aizliegta kodu atslēgu ierīkošana vai sarunu iekārtu ierīkošana vārtu vērtņu konstrukcijās.

953.16. Nav atļauta tehnisko iekārtu, ventilācijas restu utml. risinājumu iebūvēšana durvju un vārtu vērtņu konstrukcijās.

953.17. Dažādas tehniskās iekārtas: elektrības un gāzes sadales skapjus, specifiskas antenas (tai skaitā satelītantenas), gaisa kondicionēšanas un citas līdzīga rakstura iekārtas aizliegts izvietot ēku fasādēs pret publisko ārtelpu. Aizliegta vēja ģeneratoru un saules bateriju paneļu izvietošana uz ēku fasādēm un brīvi stāvoši zemes gabalā. Aizliegta dažādu vadu un kabeļu izvietošana uz ēku koka un mūra (tai skaitā apmestām) fasādēm. Koka apdares gadījumā, vadi un kabeļi jāiestrādā zem apšuvuma. Mūra (tai skaitā apmestu) fasāžu gadījumā vadi un kabeļi jāiegremdē mūrī vai apmetumā. Demontējot esošos vadus un kabeļus, jādemontē arī to stiprinājuma detaļas un konstrukcijas. Tehnisko iekārtu izvietošanai uz ēkas fasādēm jāsaņem ēkas īpašnieka un/vai apsaimniekotāja (valdītāja) rakstiska piekrišana un izvietošanas risinājums jāsaskaņo būvvaldē.

953.18. Pielietojamas oriģinālas, vēsturiskajai apbūvei atbilstošas apgaismojuma armatūras. To forma un izvietojums saskaņojams Cēsu novada pašvaldībā.

953.19. Fasādes krāsojamas tikai saskaņā ar šajos noteikumos noteiktā kārtībā būvvaldē apstiprinātu ēkas krāsu pasi. Pirms ēkas krāsu pases izstrādes vai izstrādes laikā, pasūtītājam ieteicams veikt vēsturiskā fasāžu krāsojuma izpēti.

953.20. Saskaņo ņemot vērā krāsojuma izpētes materiālus vai izvēlas videi harmonisku, ēkas arhitektoniskajam stilam un vietējai tradīcijai atbilstošu tonālo risinājumu.

953.21. Nedrīkst krāsot dabiska akmens materiālus, dekoratīvo keramiku, apdares ķieģeļus un cēlapmetumu fasāžu apdarē, izņemot gadījumus, kad dabīgo materiālu autentisku krāsojumu konstatē izpētes gaitā vai arī īpašos gadījumos jaunbūvēs, kad šāda veida krāsojums tiek veidots kā dizaina akcents.

953.22. Krāsojumam lietojams ēkas oriģinālajam krāsojumam atbilstošs vai tam līdzvērtīgs krāsas sastāvs.

954. Ēku un būvju nojaukšana:

954.1. Kultūrvēsturisko objektu ēku nojaukšana pieļaujama izņēmuma kārtā, ja tās tehniskais stāvoklis ir cilvēku drošību apdraudošs, tās vizuālais stāvoklis ir vidi degradējošs un tās nesošās konstrukcijas ir nolietojušās vairāk par 75 %.

955. Ēku siltumizolācijas uzlabošana:

955.1. Koka ēkas - kultūrvēsturiskos objektus, kuras vēsturiski ir būvētas ar apšuvumu vai bez apšuvuma (guļšķautņu, statņu būves utml.), aizliegts siltināt no fasādes ārtelpas puses.

955.2. Kultūrvēsturiska objekta fasādes, kuras vēsturiski ir bijušas bez apmetuma vai veidotas t.s. "ķieģeļu stilā", saglabājamas bez apmetuma vai cita veida apdares. Šādas fasādes nav siltināmas no fasādes ārtelpas puses. Atjaunojot vai pārbūvējot ķieģeļu mūra ēkas fasādes, ķieģeļu mūris ir jāattīra un jāatjauno tā šuvojums.

955.3. Mūra ēku apmetuma apdares ārsienu siltumizolācijas uzlabošanu atļauts veikt, ja netiek pazemināts ēku autentiskums vai kultūrvēsturiskā vērtība. Nav pieļaujama mūra ēku ar apmetuma apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses, kā arī vēsturisko mūra ēku ielas fasāžu un no publiskās ārtelpas uztveramo dekoratīvi izveidoto fasāžu siltināšana no ārtelpas puses. Pārējos, vienkāršas apbūves gadījumos, veicot ēku fasāžu siltināšanu no fasādes ārtelpas puses, jāsaglabā un/ vai jāatjauno visas fasādes apdares dekora detaļas.

955.4. Aizliegta ēku fasāžu ar dabiskā akmens, cēlapmetuma, oriģinālu flīzējuma u.c. augstvērtīga materiāla apdari ārsienu siltināšana no fasādes ārtelpas puses.

955.5. Aizliegta ēku ārsienu siltināšana no iekštelpas puses, ja ēkā ir konstatēta saglabājama interjera dekoratīvā apdare (sienu un griestu gleznojumi vai dekoratīvie krāsojumi, vēsturiskās krāsnis, kas piekļaujas siltināmajām sienām utml.), kuru siltināšanas rezultātā var sabojāt vai iznīcināt.

956. Atsevišķi ēku interjera elementi:

956.1. Arhitektoniski vērtīgu vēsturisko kāpņu telpu dekoratīvo apdari aizliegts iznīcināt un pārveidot. Oriģinālās kāpnes un to detaļas jāsaglabā, iztrūkstošās detaļas jāatjauno pēc oriģinālo detaļu parauga.

957. Ēku izpēte, konservācija, restaurācija, atjaunošana un pārbūve:

957.1. Kultūrvēsturiskās pamatvērtības kultūrvēsturiskajā objektā ir:

957.1.1. Ēkas apjoms, konstrukcijas, vēsturiskais jumta iesegums;

957.1.2. Fasādes apdare (dekori, dzegas, vēsturiskais apmetums un apšuvums un citi elementi);

957.1.3. Logi, slēģi, durvis, to apmales un vēsturiskā furnitūra un slēdzējmehānismi;

957.1.4. Iekštelpu plānojums;

957.1.5. Interjera apdare un elementi (paneļi, grīdas, iekšdurvju vērtnes un citi);

957.1.6. Apkures ierīces (manteļskursteņi, skursteņi, krāsnis, kamīni un citi);

957.1.7. Kāpnes;

957.1.8. Vēsturiskas piebūves, balkoni, lodžijas un verandas;

957.1.9. Vēsturiskās celtnes konstrukcijas kultūras slānī;

957.1.10. Citas autentiskas detaļas un elementi.

957.2. Pirms restaurācijas, pārbūves un atjaunošanas būvprojektēšanas uzsākšanas jebkurai ēkai - kultūrvēsturiskam objektam - jāveic kompetenta pirmsprojekta kultūrvēsturiskā novērtēšana atbilstoši šo apakšpunktu nosacījumiem. Atkarībā no konkrētas ēkas autentiskuma, tās kultūrvēsturiskajai novērtēšanai var tikt noteiktas dažādas sarežģītības kultūrvēsturiskās izpētes pakāpes:

957.2.1. arhitektoniski mākslinieciskā apsekošana (vizuāla objekta interjera un fasāžu apsekošana, kultūrvēsturisko vērtību konstatācija un fotofiksācija, izstrādājot esošo vērtību aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo apjoma noteikšanu) - sākotnēji tiek nozīmēta vēsturiskajām ēkām ( būvētas līdz 1940. gadam);

957.2.2. arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija (vizuāla objekta izpēte un fotofiksācija, vēsturisko pārbūvju konstatācija dabā un ēkas plānojumā, iegūstot informāciju par objekta vēsturisko, zinātnisko un māksliniecisko vērtību, izstrādājot esošo kultūrvēsturiski nozīmīgo detaļu aprakstu un ietverot rekomendējamo saglabājamo vērtību apjomu noteikšanu) tiek noteikta kultūrvēsturiskiem objektiem, ja arhitektoniski mākslinieciskās apsekošanas laikā tiek konstatētas vērtības, kuras izpētāmas padziļināti.

957.3. Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (apsekošanas, inventarizācijas) un būvdarbu izpildes gaitā atsegtās ēku arhitektoniskās, konstruktīvās detaļas, kā arī interjeru apdare, kam ir arhitektoniska, mākslinieciska vai cita veida kultūrvēsturiska vērtība, konservējamas un/vai saglabājamas tādā veidā, kas vislabāk nodrošina to ilgtspējīgu saglabāšanos un iespēju robežās atsedzamas eksponēšanai.

957.4. Ēku pārbūvju gadījumos, paredzot ēku apjomu palielināšanu, tai skaitā augstuma un jumta kores augstuma izmaiņas, attiecīgie parametri jānosaka saskaņā ar šo noteikumu prasībām jaunbūvju augstumam.

958. Vietējās nozīmes kultūrvēsturiskie objekti, uz kuriem attiecas šīs nodaļas prasības:

958.1. Bērnu un jauniešu centrs Bērzaines ielā 4, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0325 001;

958.2. Administratīvā ēka Bērzaines ielā 5, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0402 001;

958.3. Biroju ēka Bērzaines ielā 6, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0309 001;

958.4. Administratīvā ēka Bērzaines ielā 7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0401 001;

958.5. Administratīvās ēkas Bērzaines ielā 16/18, Cēsīs, ēku kadastra apzīmējumi - 4201 006 0704 001, 4201 006 0704 002, 4201 006 0704 003;

958.6. Bērzaines kapu kapliča Bērzaines ielā 27, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1310 001;

958.7. Dzīvojamā māja Bērzaines ielā 28, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1204 001;

958.8. Dzīvojamā māja Bērzaines ielā 30, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1203 001;

958.9. Dūmenis Cepļa ielā 18, Cēsīs;

958.10. Internāts Dārtas ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2008 001;

958.11. Kopmītņu ēkas un dzīvojamā māja Dzirnavu ielā 52/54, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 001 0101 001, 4201 001 0101 002 un 4201 001 0101 003;

958.12. Dzīvojamā māja Egļu ielā 2, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 1202 001;

958.13. Dzīvojamā ēka Gaujas ielā 5, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0119 001;

958.14. Dzīvojamā ēka Gaujas ielā 8, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0410 001;

958.15. Dzīvojamā ēka Gaujas ielā 10, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0410 002;

958.16. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 11, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0118 001;

958.17. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 14, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0522 001;

958.18. Administratīvā ēka Gaujas ielā 20, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0519 001;

958.19. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 22, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0518 001;

958.20. Skola Gaujas ielā 26, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0516 001;

958.21. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 67, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 007 0311 001;

958.22. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 76, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2302 001;

958.23. Dzīvojamā māja Gaujas ielā 82, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2311 001;

958.24. Dzīvojamā māja un veikals Gaujas ielā 92, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 001 0123 001;

958.25. Dzīvojamā māja Glūdas ielā 6, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0323 001;

958.26. Dzīvojamā māja Glūdas ielā 8, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0324 001;

958.27. Lauciņu kapu kapliča Jāņa Poruka ielā 12, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 004 0105 001;

958.28. Administratīvā ēka Kaķukrogs, Vaives pagasts, kadastra apzīmējums 4290 004 0071 001;

958.29. Krīvu ciema Akmeņkroga viduslaiku kapsēta, Vaives pagasts, Cēsu novads.

958.30. Administratīvā ēka Kalnmuižas ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 1208 001;

958.31. Cēsu valsts ģimnāzijas ēka Leona Paegles ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 009 0101 001;

958.32. Meža kapu kapliča Lenču ielā 39, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 001 0131 003;

958.33. Dzīvojamās ēkas Līgatnes ielā 17 un Līgatnes ielā 17A, Cēsīs, kadastra apzīmējumi 4201 008 0719 001 un 4201 008 0719 002;

958.34. Dzīvojamā ēka Līgatnes ielā 23, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0716 001;

958.35. Parka ansamblis Maija parkā, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1004;

958.36. Bērnudārzs Palasta ielā 14, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1618 001;

958.37. Dzīvojamā ēka Palasta ielā 19, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 0303 001;

958.38. Dzīvojamā māja Peldu ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2305 001;

958.39. Dzīvojamā ēka Pļavas ielā 4, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2503 001;

958.40. Dzīvojamā māja Priedes ielā 5/7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2007 001;

958.41. Dzīvojamā ēka Raiņa ielā 7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 3305 001;

958.42. Skolas ēka un tornis Raunas ielā 2, Cēsīs, kadastra apzīmējumi 4201 005 1303 001 un 4201 005 1303 003;

958.43. Dzīvojamā ēka Raunas ielā 10, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1408 001;

958.44. Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 10, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2102 001;

958.45. Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 19A, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2608 002;

958.46. Dzīvojamā ēka Rīgas ielā 20, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2106 001;

958.47. Dzīvojamā māja Rīgas ielā 55, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0221 001;

958.48. Piemiņas vieta Rūpniecības ielā 18, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 003 0180;

958.49. Dzīvojamā māja Smilšu ielā 4, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 007 0305 002;

958.50. Dzirnavas Uzvaras bulvārī 9, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 1203 001;

958.51. NBS instruktoru skola Valmieras ielā 8, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 002 0614 001;

958.52. Viduslaiku skansts, Valmieras iela 27, Cēsīs. .

958.53. Pienotavas ēka Vaļņu ielā 21/23, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 3317 001;

958.54. Dzīvojamā ēka Vaļņu ielā 22, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 005 2616 001;

958.55. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2409 001;

958.56. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 5, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2407 001;

958.57. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 7, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2406 001;

958.58. Dzīvojamā māja Vītolu ielā 9, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 006 2405 001;

958.59. Dzīvojamā māja un klēts Zirņu ielā 1, Cēsīs, kadastra apzīmējums 4201 008 0201 001 un 4201 008 0201 002.

5.4.2. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas lieguma zona (TIN41)

5.4.2.1. Pamatinformācija

959. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas lieguma zona ir noteikta, lai saglabātu dabas ainavas, aizsargājamos biotopus un sugas Gaujas ielejā un tās pieteku gravās.

5.4.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.2.3. Citi noteikumi

960. Cēsu dabas parka dabas lieguma zonā aizliegts:

960.1. jebkādas darbības, kas var izmainīt vai ietekmēt kultūrvēsturiskās vides īpatnības un vēsturiskās ainavas elementus vai samazināt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;

960.2. bojāt un iznīcināt dabas objektus;

960.3. pārveidot virsmas reljefu un veikt citas darbības, kas var veicināt zemes erozijas attīstību;

960.4. iznīcināt, bojāt un pārveidot vērtīgas ainavas un to elementus, kas izraisa ainavas degradēšanos;

960.5. bez rakstiskas saskaņošanas ar Cēsu novada pašvaldību:

960.5.1. ierīkot jaunas tūristu apmetņu vietas;

960.5.2. ierīkot izziņas un atpūtas takas, kā arī citus tūrisma infrastruktūras objektus;

960.5.3. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu.

960.6. uzsākt pļaušanu ātrāk par 15. jūliju teritorijas plānojuma tematiskajā kartē "Dabas teritorijas un objekti, ainavu skatu punkti" norādītajās bioloģiski vērtīgajās pļavās;

960.7. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

960.8. nosusināt purvus, avoksnājus un vecupes;

960.9. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;

960.10. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) teritorijas plānojuma tematiskajā kartē "Dabas teritorijas un objekti, ainavu skatu punkti" norādītos bioloģiski vērtīgos zālājus;

960.11. veikt darbības, kas var izmainīt Gaujas pieteku, strautu un vecupju hidroloģisko režīmu.

5.4.3. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas parka zona (TIN42)

5.4.3.1. Pamatinformācija

961. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka dabas parka zona noteikta, lai nodrošinātu visu dabas un kultūrvēsturisko vērtību kompleksa un ainaviskās daudzveidības saglabāšanu, lai veicinātu tūrisma attīstību un teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu.

5.4.3.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.3.3. Citi noteikumi

962. Cēsu dabas parka dabas parka zonā aizliegts:

962.1. jebkādas darbības, kas var izmainīt vai ietekmēt kultūrvēsturiskās vides īpatnības un vēsturiskās ainavas elementus vai samazināt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;

962.2. bojāt un iznīcināt dabas objektus;

962.3. pārveidot virsmas reljefu un veikt citas darbības, kas var veicināt zemes erozijas attīstību;

962.4. iznīcināt, bojāt un pārveidot vērtīgas ainavas un to elementus, kas noved pie ainavas degradēšanās;

962.5. bez rakstiskas saskaņošanas ar Cēsu novada pašvaldību:

962.5.1. ierīkot jaunas tūristu apmetņu vietas;

962.5.2. ierīkot izziņas un atpūtas takas, kā arī citus tūrisma infrastruktūras objektus;

962.5.3. veikt kritušu un atmirušu koku (vai to daļu) izvākšanu no mežu teritorijas, ja to diametrs resnākajā vietā pārsniedz 50 cm.

962.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) teritorijas plānojuma tematiskajā kartē "Dabas teritorijas un objekti, ainavu skatu punkti" norādītos bioloģiski vērtīgos zālājus;

962.7. nosusināt purvus, avoksnājus un vecupes;

962.8. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;

962.9. veikt darbības, kas var izmainīt Gaujas pieteku, strautu un vecupju hidroloģisko režīmu.

963. Cērtot kokus galvenajā cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 (desmit) dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos un dzīvīgākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, tad vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus, kokus ar deguma rētām.

964. Pirms galvenās cirtes veikšanas, ekoloģiskie koki iezīmējami ar atšķirīgu krāsu.

5.4.4. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka ainavu aizsardzības zona (TIN43)

5.4.4.1. Pamatinformācija

965. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka ainavu aizsardzības zona noteikta, lai nodrošinātu kultūrvēsturisko vērtību un ainaviskās daudzveidības saglabāšanu, lai veicinātu tūrisma attīstību un teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu.

5.4.4.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.4.3. Citi noteikumi

966. Cēsu dabas parka ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

966.1. jebkādas darbības, kas var izmainīt vai ietekmēt kultūrvēsturiskās vides īpatnības un vēsturiskās ainavas elementus vai samazināt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;

966.2. bojāt un iznīcināt dabas objektus;

966.3. pārveidot virsmas reljefu un veikt citas darbības, kas var veicināt zemes erozijas attīstību;

966.4. nosusināt purvus, avoksnājus un vecupes;

966.5. veikt jebkādas darbības, kas iznīcina, bojā un pārveido vērtīgas ainavas un to elementus;

966.6. bez rakstiskas saskaņošanas ar Cēsu novada pašvaldību:

966.6.1. ierīkot jaunas tūristu apmetņu vietas;

966.6.2. ierīkot izziņas un atpūtas takas, kā arī citus tūrisma infrastruktūras objektus.

967. Pirms galvenās cirtes veikšanas, ekoloģiskie koki iezīmējami ar atšķirīgu krāsu.

5.4.5. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka neitrālā zona (TIN44)

5.4.5.1. Pamatinformācija

968. Cēsu pilsētas dabas un kultūrvēsturiskā parka neitrālā zona neitrālā zona - noteikta, lai nodrošinātu Cēsu dabas parka attīstību un veicinātu tūrisma infrastruktūras pilnveidošanu Cēsu dabas parka teritorijā un veidotu buferzonu ap pārējo kategoriju zonām - dabas lieguma zonu, dabas parka zonu un ainavu aizsardzības zonu.

5.4.5.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.4.5.3. Citi noteikumi

969. Cēsu dabas parka neitrālajā zonā aizliegts:

969.1. jebkādas darbības, kas var izmainīt vai ietekmēt kultūrvēsturiskās vides īpatnības un vēsturiskās ainavas elementus vai samazināt to bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā;

969.2. bojāt un iznīcināt dabas objektus;

969.3. pārveidot virsmas reljefu un veikt citas darbības, kas var veicināt zemes erozijas attīstību;

969.4. iznīcināt, bojāt un pārveidot vērtīgas ainavas un to elementus, kas noved pie ainavas degradēšanās.

970. Pirms galvenās cirtes veikšanas, ekoloģiskie koki iezīmējami ar atšķirīgu krāsu.

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.5.1. Ainaviski vērtīgas teritorijas (TIN5)

5.5.1.1. Pamatinformācija

971. Ainaviski vērtīgās teritorijas noteiktas ar mērķi definēt teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumus dažādu veidu ainaviskajām teritorijām un ainavisko skatu punktu panorāmas saglabāšanai

5.5.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.5.1.3. Citi noteikumi

972. Ainaviski vērtīgajās teritorijās nav pieļaujamas tādas darbības, kas rada būtiskas ainavas struktūras izmaiņas. Nav atļauta nozīmīgu, publiski pieejamu skatu punktu un perspektīvu aizsegšana, aizbūvēšana ar ēkām, apstādīšana ar kokiem, u.tml.

973. Jaunu objektu būvniecībai ainaviski vērtīgajās teritorijās pašvaldība var noteikt prasības būvju arhitektoniskajam veidolam, kā arī prasību iekļaut būvprojektā plānotā objekta vizuālās ietekmes izvērtējumu.

974. Ainaviski vērtīgajās teritorijās var izstrādāt ainavu plānus kā tematiskos plānojumus, kuros atbilstoši mēroga noteiktībai parāda nozīmīgākās ainavu telpas, ko savukārt var vēl detalizēt.

975. Izstrādājot lokālplānojumus, var precizēt ainaviski vērtīgo teritoriju robežas, kā arī noteikt jaunas ainaviski vērtīgās teritorijas.

976. Plānojot ainaviski vērtīgajās teritorijās zemju apmežošanu, mežu izciršanu vai atmežošanu, izstrādājams ainavu dizaina plāns, ja plānotās darbības vieta atrodas pie ceļiem vai ir redzama no ainavu skatu punktiem.

977. Nav atļauta apmežošana ainaviski vērtīgajās teritorijās, ja nav izstrādāts apmežojuma ainavu dizaina plāns, kā arī ap kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, ja rezultātā tiek aizsegtas augstvērtīgas skatu perspektīvas vai būtiski mainīts kultūrainavas raksturs.

978. Nav atļauts ierīkot jaunas derīgo izrakteņu ieguves vietas (izņemot ūdens ieguves) ainaviski vērtīgajās teritorijās un pie ainaviskajiem ceļiem visā novada teritorijā.

979. Aizliegta jebkura darbība, kas izmaina kultūrvēsturiski izveidojušos ainavu, ekoloģiskas un estētiskas nozīmes ainavas elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko stabilitāti, ir pretrunā ainavu aizsardzības un teritorijas plānojuma mērķiem vai izraisa nevēlamas pārmaiņas dabas procesu norisēs, kā arī kultūrvēsturiskās vides un ainavu telpiskajā struktūrā.

980. Ainavu izvērtējums nav nepieciešams, ja teritorijai ir spēkā esošs detālplānojums vai lokālplānojums.

981. Atļauta tikai tādu vēja elektrostaciju būvniecība, kas ar eleketroenerģiju nodrošina tikai uz zemes gabala esošo apbūvi.

982. Vēja elektrostaciju augstums nedrīkst pārsniegt 15 m un nedrīkst negatīvi ietekmēt ainavas kvalitāti.

983. Nav atļauta vēja parku būvniecība.

984. Lauku teritorijās ēkas vienā zemes vienībā izvietojamas pēc viensētu principa, ap kopēju pagalmu, ar lauku ainavai raksturīgām jumtu formām, ar jumtu plaknēm tradicionālos slīpuma leņķos.

985. Par nozīmīgiem ainavu veidojošiem elementiem ir uzskatāmas muižu kompleksu ēkas un būves, parki, alejas, stādījumi, lauku viensētu - vecsaimniecību dzīvojamās ēkas, klētis, rijas, pagrabi, kūtis un citas būves, kas vecākas par 100 gadiem un to elementi.

986. Atjaunojot vai pārbūvējot TIAN 784.punktā minētos objektus, maksimāli saglabājams to arhitektoniskais veidols, oriģinālās detaļas un elementi.

987. Jaunu ēku būvniecībai vai esošu ēku atjaunošanai vai pārbūvei pēc iespējas maksimāli izmantojami tradicionālie būvmateriāli vai tiem līdzvērtīgi kvalitatīvi mūsdienīgi materiāli.

988. Nav atļauta jaunu ražošanas uzņēmumu, kas nav saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, apbūve.

989. Nav atļauta brīvstāvošu saules paneļu izvietošana, pieļaujama to iestrādāšana jumtu plaknēs.

990. Lauksaimnieciskās ražošanas tehnoloģisko būvju (piemēram, silosu lopbarības, graudu u.c. materiālu uzglabāšanai, bioloģisko koģenerācijas staciju gāzes tvertņu) augstums nedrīkst pārsniegt 20 m.

991. Uz viena zemes gabala nav atļauta vairāk kā vienas vēja elektrostacijas būvniecība.

992. Aizliegta rindu māju būvniecība.

993. Aizliegta motosporta un autosporta trašu būvniecība.

994. Aizliegta mobilo sakaru bāzes staciju būvniecība.

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

995. Ar Cēsu novada teritorijas plānojuma 2016.-2026. gadam grozījumiem spēku zaudē šādi lokālplānojumi un detālplānojumi:

995.1. Detālplānojums tehnoloģiskajam parkam Cēsīs, Ata Kronvalda ielā 44;

995.2. Lokālplānojums Saules ielas 13a, 15 un Vilku ielas 14, Cēsīs, Cēsu nov. teritorijām.

7. Citi nosacījumi/prasības

996. Pēc Cēsu novada teritorijas 2016.-2026.gadam spēkā stāšanās ieteicams izstrādāt šādus tematiskos plānojumus, lai veicinātu Cēsu novada teritorijas racionālu izmantošanu:

996.1. Detalizēts transporta attīstības plāns Cēsu pilsētas centrālajai daļai;

996.2. Detalizēts transporta plāns Vaives pagastam;

996.3. Cēsu pilsētas zaļo un dabas teritoriju tematiskais plānojums;

996.4. Kultūras pieminekļu un kultūrvēsturisko objektu tematiskais plānojums.

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Cēsu novada domes 24.11.2016. saistošajos noteikumos Nr. 21 "Par Cēsu novada teritorijas .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Cēsu novada dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 4Pieņemts: 10.02.2022.Stājas spēkā: 17.02.2022.Piemērojams ar: 03.05.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 33, 16.02.2022. OP numurs: 2022/33.20
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
329695
17.02.2022
424
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)