Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr. 2

Rīgā 2022. gada 24. janvārī

Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē"

[1] 2021. gada 13. decembrī biedrība "Brīvību tautai", reģ. Nr. 40008309890, adrese: Kandavas iela 29A - 86, Rīga, LV-1083 (turpmāk - Iesniedzējs), Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu, likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" un tā anotāciju. 2022. gada 6. janvārī Iesniedzējs Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza precizētu likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" (turpmāk - Likumprojekts) (Likumprojekts un anotācija šā lēmuma pielikumā).

[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

[3] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai Likumprojektu iesniegusi biedrība "Brīvību tautai". Atbilstoši likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 2. punktam iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. Konstatēts, ka Iesniedzējs ir Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. Līdz ar to Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt Likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.

[4] Iepazinusies ar Likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka tas pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.

Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturtās daļas 1.punktu, Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

1. Reģistrēt biedrības "Brīvību tautai" iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

2. Piešķirt likumprojektam iniciatīvas numuru 20220124-002.

Pielikumā:

1. likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē";

2. likumprojekta anotācija.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja K. Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs R. Eglājs

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā: "14. Ne mazāk kā piecdesmit tūkstošiem vēlētāju ir tiesība ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.".

2. Izteikt 65. pantu šādā redakcijā: "65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā piecdesmit tūkstoši vēlētāju.".

3. Izteikt 72. pantu šādā redakcijā: "72. Valsts Prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Viņam likuma publicēšana ir jāaptur, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šīs tiesības Valsts Prezidents vai viena trešā daļa Saeimas locekļu var izlietot desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā piecdesmit tūkstoši vēlētāju. Ja augšminēto divu mēnešu laikā šāds pieprasījums neienāk, tad pēc šī laika notecēšanas likums ir publicējams. Tautas nobalsošana tomēr nenotiek, ja Saeima vēlreiz balso par šo likumu un ja par tā pieņemšanu izsakās ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no visiem deputātiem.".

4. Izteikt 77. pantu šādā redakcijā: "77. Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto, septiņdesmit septīto vai septiņdesmit astoto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā.".

5. Izteikt 78. pantu šādā redakcijā: "78. Ne mazāk kā piecdesmit tūkstošiem vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.".

6. Izteikt 79. pantu šādā redakcijā: "79. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts, lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos ir pieņemts, ja balsotāju skaits ir vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums ir balsojis par likumprojekta pieņemšanu, Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām šīs dalības nosacījumos.

Tautas nobalsošanai nodotais likumprojekts ir pieņemts arī tad, ja balsotāju skaits ir vismaz viena piektā daļa no visiem balsstiesīgiem un vismaz 85% no balsotājiem ir nobalsojuši par likumprojekta pieņemšanu.".

Anotācija Latvijas Republikas Satversmes 14., 65., 72., 77., 78. un 79. panta grozījumu projektam

1) Kādēļ Satversmes grozījumi ir vajadzīgi?

Visi seši grozījumi attiecas uz tautas tiesībām ierosināt tautas nobalsošanu par valsts dzīvē svarīgiem jautājumiem - par Saeimas atsaukšanu, par likumu ierosināšanu, grozīšanu un par apturēta likuma nodošanu tautas nobalsošanai. Galvenais grozījumu mērķis - padarīt Satversmē paredzētās tautas tiesības ne tikai formāli pasludinātas, bet arī reāli īstenojamas.

Par referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaita slieksni

Šobrīd, lai tauta savas tiesības īstenotu, likumdevējs izvirzījis prasību savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu, kas ir vairāk kā 150 tūkstoši parakstu. Prakse pierāda, ka to izpildīt ir ļoti grūti, jo iniciatīvu iesniedzējiem pietrūkst resursu, lai informētu šos 150 tūkstošus politiski aktīvo vēlētāju par notiekošo parakstu vākšanu.

Jau 1922. gada 20. jūnijā Satversmes Sapulce pieņēma Likumu par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kura 11. pantā bija teikts: "Ne mazāk kā tūkstots vēlētāju var iesniegt Centrālai vēlēšanu komisijai Satversmes septiņdesmit astotā pantā paredzēto izstrādātu likumprojektu". Likumu ierosināšanas procesā bija divi posmi. Pirmo posmu - 1000 parakstu savākšanu - organizēja paši likumprojekta iniciatori. Savukārt otro posmu - vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu - organizēja Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk - CVK) kopā ar pašvaldībām.

1994. gada 31. martā Saeima pieņēma likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas saturiski bija ļoti līdzīgs 1922. gada likumam. Tas noteica, ka parakstīšanās pirmajā posmā jāsavāc ne mazāk kā 10 000 vēlētāju paraksti. Lai gan nepieciešamo parakstu skaits tika desmitkāršots (!), taču varētu piekrist tā loģiskam izskaidrojumam, proti, ka informācijas apmaiņas ātrums un transporta līdzekļi mūsdienās dod iespēju uzrunāt un iesaistīt aktivitātēs plašāku iedzīvotāju skaitu.

2012. gada 8. novembrī Saeima radikāli izgrozīja likumu, nosakot, ka pašiem likumprojekta iniciatoriem jārūpējas, lai tiktu savākti Satversmē noteiktie ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti. Šāda rīcība praktiski ir liegusi iespēju tautai īstenot savas tiesības vairāk kā 9 gadus, kas ir ilgākais laika posms Latvijas valsts vēsturē, kad nav notikusi neviena tautas nobalsošana.

Satversmes autori un arī tās pieņēmēji - Satversmes sapulce - izprata valsts atbildību par tautai paredzēto tiesību reālu nodrošināšanu. Lemjot par Satversmes 78. pantu, tika uzsvērts, ka vēlētāju likumdošanas iniciatīvai jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski īstenojamai (sk. Latvijas Satversmes sapulces IV sesijas stenogrammu). Ne velti 1922. gadā par pietiekami vērtīgām atzina 1000 vēlētāju balsis, lai valsts tās uzklausītu.

Mūsdienās demokrātijas iespējām nevajadzētu tikt ierobežotām, bet tieši otrādi - paplašinātām. Tā kā Latvijas valsts iekārta ir demokrātiska, valstī jābūt noteiktai tādai tiesiskajai kārtībai, kas dod reālu iespēju suverēnās varas nesējam - tautai - paust savu gribu. Ierobežojot tautas tiesības tieši piedalīties svarīgu jautājumu izlemšanā, strauji samazinās vēlētāju politiskā aktivitāte, ko apliecina visu pēdējo vēlēšanu rezultāti. Cilvēki atzīst, ka savai dalībai balsošanā neredz jēgu. Savukārt citās valstīs (piemēram, Šveice) ir pozitīvi piemēri par pilsoņu aktīvo politisko pozīciju.

Satversmes tiesa 2009. gada 19. maija spriedumā lietā Nr. 2008-40-01 atzina, ka pat 10000 pilsoņu parakstīti likumprojekti ir "nozīmīgi, būtiskas iedzīvotāju daļas interesēs izstrādāti likumprojekti", un tas "apliecina, ka likumprojektam ir pietiekams atbalsts sabiedrībā un tas skar noteiktas vēlētāju daļas intereses" (Satversmes tiesa spriedums lietā Nr. 2008-40-01, 15.3. pkt.).

Aplūkosim piemērus, ar referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu slieksni, no piecām Eiropas valstīm, kur tautas nobalsošanas instruments tiek pielietots likumdošanas procesā (skat. tabulu Nr.1)

Tabula Nr. 1

Arī salīdzinoši populārā un zināmā sabiedrisko iniciatīvu portāla manabalss.lv pastāvēšanas vēsturē maksimālais skaits, ko retas iniciatīvas spējušas savākt, ir nedaudz virs 50000 parakstu.

Iniciatīvā tiek piedāvāts parakstu skaita slieksnis referenduma ierosināšanai - 50000 parakstu. Izpēte liecina, ka tas ir atbilstošs noteikumiem citās Eiropās valstīs un reālai balstiesīgo aktivitātei Latvijā, kā arī samērīgs ar iniciatīvas iesniedzēju iespējām savākt šādu skaitu parakstu gada laikā.

Par referenduma balsojuma apstiprināšanai nepieciešamo kvorumu

Pēc trīs notikušām tautas nobalsošanām, 1933. gadā Saeima grozīja Satversmes 79. pantu, ievērojami samazinot nepieciešamo kvoruma slieksni, lai likumprojektu uzskatītu par pieņemtu, rūpējoties, lai tautas nobalsošana būtu reāli funkcionējoša.

Aplūkojot notikušo tautas nobalsošanu statistiku, ir redzams, ka astoņas no desmit tautas nobalsošanām nav īstenojušās tikai dēļ kvoruma nepietiekamības (sk. tabulu Nr. 2), lai gan dalībnieku skaits bija vērā ņemams (vidēji virs 300 000) un atbalsts iniciatīvai gandrīz vienbalsīgs (ap ~95%).

Tabula Nr. 2

Dati skaidri parāda, ka ikdienas procesos reālā politiski aktīvā iedzīvotāju daļa ir mazāka nekā Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaits. Likumsakarīgi, šai ieinteresētajai balstiesīgo daļai, ko vidēji veido ap 300 000 balstiesīgo, ir jāļauj ietekmēt valsts politiskos procesus.

Satversmē noteiktajiem tautas nobalsošanas principiem jābūt pielietojamiem pēc būtības, tāpēc redzot, ka vēlētāju politiskā aktivitāte divdesmit gadu laika nogrieznī ir uzskatāmi un pārliecinoši samazinājusies, būtu attiecīgi jākoriģē arī likumdošana. Šajā sakarā, tiek piedāvāti Satversmes grozījumi nosakot, ka likumprojekts ir pieņemts arī tādā gadījumā, ja tautas nobalsošanā piedalās vismaz viena piektā daļa (ap 300 000) balstiesīgo un 85% no balsotājiem nobalso par atbalstu iniciatīvai. Aprēķini skaidri parāda, ka pie teorētiskas nepieciešamā kvoruma sasniegšnas Tabulā Nr. 2 norādītajiem balsojumiem un teorētiski pieņemot kvorumam trūkstošās balsotāju daļas 100% noraidošu balsojumu, šīs iniciatīvas, pat šādā maz ticama balsojuma gadījumā, tiktu atbalstītas un ieviestas.

Ieviešot šos Satversmes grozījumus, esošie tautas nobalsošanas nosacījumi tiktu pakārtoti reālajam politiski aktīvo balsstiesīgo skaitam Latvijā un nodrošinātu tautas nobalsošanas principa dzīvotspēju.

Ar šādiem reālajai situācijai atbilstošiem grozījumiem, aktivizējot tautas nobalsošanas rīku un īstenojot demokrātiskā ceļā pieņemtos tautas lēmumus, tiktu stiprināta tautas suverēnā vara un to balsstiesīgo interese, kuri iepriekš bijuši skeptiski attiecībā uz pastāvošajiem iniciatīvas ierosināšanai nepieciešamo parakstu un tautas nobalsošanas kvoruma sliekšņiem.

Vēlētāji, kuri ierosina pieņemt kādu likumu, nav lūdzēji, bet daļa no likumdevēja. Tā ir suverēnās varas īstenošana demokrātiskā ceļā. Satversmes 2. pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Suverēnās valsts varas nesējai - tautai - ir jāspēj ietekmēt lēmumu pieņemšana valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, jābūt valsts varas avotam. Nosakot kārtību, kādā vēlētājs var iesniegt likumprojektu un kādā tauta par to lemj, šī kārtība nedrīkst padarīt šo demokrātisko procesu par fikciju.

2) Kāda var būt grozījumu ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Sabiedrības politiskā aktivitāte un atbildība par valsti paaugstināsies.

3) Kāda var būt grozījumu ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Satversmes grozījumi pēc būtības neietekmēs budžetu. Ja tautas likumdošanas iniciatīva netiks atbalstīta Saeimā, tad gan būs jāorganizē tautas nobalsošana. Latvijas Republikas pastāvēšanas būtība ir Latvijā dzīvojošās tautas gribas paušana un tautas nobalsošana ir tiešākais no tautas gribas paušanas instrumentiem, tādēļ īstenojama neatkarīgi no izmaksām, tieši tāpat kā Saeimas vēlēšanas.

Palielinoties tautas nobalsošanas gadījumu skaitam pēc grozījumu pieņemšanas, izdevumus varētu būtiski samazināt, ja likumā noteiktu kārtību, ka tautas ierosinātos un Saeimas neatbalstītos likumprojektus (vienlaikus arī vairākus) nodod tautas nobalsošanai fiksētos datumos, piemēram, divas reizes gadā, izstrādājot pārdomātu, labi organizētu norises struktūru un paredzamu, budžetā iekļautu finansējumu.

4) Kāda var būt grozījumu ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pēc grozījumu pieņemšanas būs jāizdara atbilstoši grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".

5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Grozījumu projekts atbilst visām Latvijas starptautiskajām saistībām.

6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Ar grozījumiem tiek atrisināta problēma, kas publiski diskutēta kopš 2012. gada, kad Saeima nolēma ierobežot vēlētāju tiesības.

7) Kā tiks nodrošināta Satversmes grozījumu izpilde?

Satversmes normu izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar esošo valsts un pašvaldību institūciju palīdzību, kuras jau šobrīd veic to pašu darbu.