Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr. 171

Rīgā 2021. gada 21. decembrī (prot. Nr. 57 7. p.)

Par citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanu un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.13 un 35.14 pantu identificē un atzīst citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (tālāk tekstā - C-SNI) - tādas kredītiestādes, kuru darbības pārtraukšana vai traucējumi var radīt sistēmisko risku. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot Eiropas Banku iestādes izstrādātās pamatnostādnes EBI/PN/2014/10 (tālāk tekstā arī - Pamatnostādnes), ir veikusi novērtējumu, izmantojot Pamatnostādnēm atbilstošu metodoloģiju, kā arī šādus kritērijus un rādītājus:

Kritēriji:

‒ Apmērs

‒ Nozīmīgums (tostarp aizvietojamība/finanšu sistēmas infrastruktūra)

‒ Sarežģītība/pārrobežu darbības

‒ Savstarpējā sasaiste

Rādītāji:

‒ Aktīvi kopā

‒ Iekšzemes maksājumu darījumu vērtība

‒ Privātā sektora noguldījumi no Eiropas Savienības noguldītājiem

‒ Privātā sektora aizdevumi Eiropas Savienības saņēmējiem

‒ Ārpusbiržas atvasināto instrumentu vērtība (nosacītā)

‒ Pārrobežu saistības

‒ Pārrobežu prasības

‒ Iekšējās finanšu sistēmas pasīvi

‒ Iekšējās finanšu sistēmas aktīvi

‒ Nenokārtotie parāda vērtspapīri

Lai nodrošinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izmantotās metodoloģijas piemērotību Latvijas Republikas finanšu sektora specifikai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificēja C-SNI, ņemot vērā augstāko (425 punkti) Pamatnostādnēs atļauto automātiskas C-SNI identificēšanas slieksni un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veikto novērtējumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.15 panta pirmo daļu var identificētajām C-SNI noteikt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves (tālāk tekstā - C-SNIR) normu līdz 3 procentiem. C-SNIR norma tiek noteikta, lai palielinātu C-SNI spēju absorbēt potenciālos zaudējumus un tādējādi mazinātu iespējamos finanšu sistēmas sistēmiskos riskus un izmaksas tautsaimniecībai.

Nosakot C-SNIR normu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ievēro, ka tās piemērošana nedrīkst atstāt nesamērīgu negatīvu ietekmi uz citu dalībvalstu finanšu sistēmu vai tās daļu, vai Eiropas Savienību kopumā, radot šķēršļus Eiropas Savienības iekšējā tirgus darbībai.

Balstoties uz vienādas sagaidāmās ietekmes pieeju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi identificētajām C-SNI piemērojamās C-SNIR normas. Vienādas sagaidāmās ietekmes pieejas ietvaros C-SNIR normas apmērs ir atkarīgs no varbūtības iestādei nonākt finanšu stresa situācijā un tās sistēmiskā nozīmīguma. Finanšu stress tiek definēts kā epizode, kad kredītiestāde viena ceturkšņa laikā cieš zaudējumus vismaz 2.5 procentu apmērā no tās riska svērtajiem aktīviem, kas atbilst kapitāla saglabāšanas rezerves apmēram. Varbūtība kredītiestādei nonākt finanšu stresa situācijā tika novērtēta, balstoties uz banku sektora riska svērto aktīvu atdeves rādītāja vēsturisko sadalījumu laikposmā no 2004. līdz 2020. gadam.

Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, mazinot identificēto C-SNI finanšu stresa iespēju, ir svarīgi ne tikai palielināt kapitāla rezervju, kas tām jānodrošina, apmēru, bet arī nodrošināt to atbilstību augstākajiem korporatīvās pārvaldības standartiem. Normatīvajos aktos ir noteiktas vairākas korporatīvās pārvaldības prasības, kuru piemērošanas intensitāte ir atkarīga no proporcionalitātes kritērijiem (kredītiestādes darbības rakstura, apjoma, sarežģītības u.c.). Pamatojums šādu prasību noteikšanai ir tas, ka kredītiestādēm, kuras ir lielas pēc aktīvu apmēra vai darbinieku skaita vai kurām ir sarežģīts biznesa modelis vai korporatīvā struktūra, efektīvas pārvaldības nodrošināšanai ir nepieciešams papildus ieviest arī sarežģītākus korporatīvās pārvaldības elementus (piemēram, izveidot specializētas komitejas), turpretī mazākas un vienkāršākas kredītiestādes bieži vien var nodrošināt pietiekami efektīvu pārvaldību, ievērojot tikai normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības. Ņemot vērā, ka šie proporcionalitātes kritēriji lielā mērā dublējas ar Pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem C-SNI identificēšanai (apmērs, nozīmīgums, sarežģītība, pārrobežu darbības un savstarpējā sasaiste), Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir veikusi vairāku šādu korporatīvās pārvaldības prasību novērtējumu un nosaka, ka identificētās C-SNI šo prasību piemērošanas nolūkā atbilst proporcionalitātes kritērijiem. Tādējādi identificētajām C-SNI tiek piemērota augstāka šo prasību ievērošanas uzraudzības intensitāte, kā arī tām netiek dota iespēja piemērot atsevišķus normatīvajos aktos noteiktos šo prasību izpildes atvieglojumus, kurus ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju var piemērot sistēmiski mazāk nozīmīgas iestādes, kuras neatbilst proporcionalitātes kritērijiem.

Lai nodrošinātu C-SNI un Latvijas Republikas finanšu sistēmas stabilitāti, ņemot vērā Eiropas Banku iestādes izstrādātās pamatnostādnes EBI/PN/2014/10 un pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 35.13 pantu, 35.14 pantu un 35.15 panta pirmo, otro un trešo daļu,

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Identificēt un atzīt par C-SNI šādas kredītiestādes (alfabēta secībā):

1.1. akciju sabiedrība "Citadele banka", reģ. Nr. 40103303559, juridiskā adrese: Rīga, Republikas laukums 2A;

1.2. akciju sabiedrība "Rietumu Banka", reģ. Nr. 40003074497, juridiskā adrese: Rīga, Vesetas iela 7;

1.3. AS "SEB banka", reģ. Nr. 40003151743, juridiskā adrese: Ķekavas nov., Ķekavas pag., Valdlauči, Meistaru iela 1;

1.4. BlueOrange Bank, AS, reģ Nr. 40003551060, juridiskā adrese: Rīga, Smilšu iela 6;

1.5. "Swedbank" AS, reģ. Nr. 40003074764, juridiskā adrese: Rīga, Balasta dambis 15.

2. Noteikt, ka 1. punktā minētās kredītiestādes konsolidācijas grupas līmenī uztur C-SNIR šādā apmērā:

Kredītiestāde Uzturamā C-SNIR no 21.12.2021. Uzturamā C-SNIR no 01.01.2023.
"Swedbank" AS 2% 2%
Akciju sabiedrība "Citadele banka" 1.50% 1.75%
AS "SEB banka" 1.50% 1.50%
Akciju sabiedrība "Rietumu Banka" 1% 1%
BlueOrange Bank, AS 0% 0.25%

3. Noteikt, ka 1. punktā minētās kredītiestādes ir sistēmiski nozīmīgas šādu prasību piemērošanas nolūkā un tām nav piemērojami atvieglojumi, nodrošinot to ievērošanu:

3.1. prasība izstrādāt kredītiestādes nozīmīgumam atbilstošas stratēģijas, politikas, procedūras un sistēmas savlaicīgai risku identificēšanai, novērtēšanai, analīzei un pārvaldīšanai (Kredītiestāžu likuma 34.2 panta otrā daļa);

3.2. prasība kredītiestāžu valdes un padomes locekļiem nepārsniegt vienlaikus atļauto ieņemamo padomes un valdes locekļa amata vietu skaitu (Kredītiestāžu likuma 26.1 pants);

3.3. prasība veidot atalgojuma komiteju (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 03.11.2020. normatīvo noteikumu Nr. 207 "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem" 11. punkts);

3.4. prasība veidot risku komiteju un izvirzīšanas komiteju un iespēja apvienot risku un revīzijas komitejas (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 01.12.2020. normatīvo noteikumu Nr. 227 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā - iekšējās kontroles noteikumi) 79., 86. un 87. punkts);

3.5. prasība nodrošināt, ka iestādes iekšējās kontroles funkcijas ir neatkarīgas no iestādes darbības, kuru tās kontrolē, un ir organizatoriski nodalītas cita no citas (iekšējās kontroles noteikumu 118.-120. punkts).

Ar šā lēmuma spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes 08.12.2020. lēmums Nr. 235 "Par citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanu un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanu".

Viena mēneša laikā no dienas, kad šis administratīvais akts ir paziņots adresātam, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 76. panta otrajai daļai šo administratīvo aktu var apstrīdēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā vai atbilstoši Administratīvā procesa likuma 188. panta otrajai daļai un Kredītiestāžu likuma 99.1 panta trešajai daļai pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu var iesniegt Administratīvajā apgabaltiesā (Baldones ielā 1A, Rīgā).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja S. Purgaile
(izņemot par AS "SEB banka")

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle K. Černaja-Mežmale
(izņemot par "Swedbank" AS)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanu un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes .. Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: lēmums Numurs: 171Pieņemts: 21.12.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 251, 29.12.2021. OP numurs: 2021/251.7
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Citi saistītie dokumenti
328825
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)