Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/18

Rīgā 2021. gada 22. decembrī

Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2022. gadā

Aprakstošā daļa

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk - ministrija) zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk - institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka ministrija, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Savienības (turpmāk - ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Padomes 2021. gada 27. oktobra Regula (ES) 2021/1888, ar ko 2022. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2021/92 (turpmāk - ES regula 2021/1888) paredz 2022. gadā:

1) mencas specializētās zvejas liegumu Baltijas jūrā, kā arī mencas atpūtas zvejas liegumu Baltijas jūrā. Atbilstoši šīs regulas nosacījumiem Latvijai Austrumbaltijas mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā 2022. gadā noteikta 51 tonnas apmērā, savukārt Rietumbaltijas mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā 2022. gadā noteikta 18 tonnu apmērā;

2) reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā (izņemot 28.1. apakšrajonu) radikālu samazinājumu par 45 %. Latvijai nozvejas kvota šim krājumam 2022. gadam ir noteikta 1488 t apmērā;

3) lašu specializētās zvejas aizliegumu Baltijas jūrā un aizliegumu zvejas veikšanai ar āķu jedām jūras ūdeņos, kas ir tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, kā arī lašu ieguves ierobežojumu pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās, ļaujot paturēt lomā tikai vienu iepriekš jūras ūdeņos no audzētavām ielaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Latvijai lašu piezvejas kvota 2022. gadam ir noteikta 8411 gab.

Ievērojot izveidojušos kritisko situāciju mencu zvejā un ES regulā 2021/1888 noteikto nelielo mencu piezvejas kvotas apjomu, lai saglabātu Latvijas zvejniekiem reņģu, brētliņu, plekstu un citu sugu zvejas iespēju izmantošanu Baltijas jūrā, ministrija secina, ka ir nepieciešams paredzēt papildu nosacījumus Latvijai noteiktās ļoti ierobežotās mencu piezvejas kvotas izmantošanai 2022. gadā, kā arī ieviest papildu regulācijas pasākumus reņģu zvejā Baltijas jūras piekrastes ūdeņos, lai novērstu iespējamo piekrastes zvejas slēgšanu gadījumā, ja reņģu piezvejas apjoms piekrastē tiktu izmantots vēl pirms gada beigām. Turklāt, ņemot vērā lašu specializētās zvejas aizliegumu Baltijas jūrā, ir nepieciešams ieviest papildu regulāciju arī taimiņu zvejā, kurā nav iespējams izvairīties no lašu piezvejas, kā arī noteikt lomā paturamo lašu ierobežojumu (viens lasis ar nogrieztu taukspuru) pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās.

Zivsaimniecības konsultatīvā padome (turpmāk - ZKP), kas izveidota, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 62 "Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikums", ir atbalstījusi ministrijas priekšlikumus zvejas papildu regulācijas pasākumiem 2022. gadā (ZKP 15.12.2021. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/10/2021)

Secinājumu daļa

I.

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms tiek sadalīts zvejai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. Likuma 11. panta ceturtās daļas 4. punkts paredz, ka mencu zvejai piekrastes ūdeņos Baltijas jūras Austrumu daļā iedala ne mazāk par trīs procentiem no Latvijai pieejamām kopējām mencu zvejas iespējām šajos ūdeņos. Savukārt ūdeņu dalījums piekrastes ūdeņos un ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem tiek noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumiem Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (turpmāk arī - MK noteikumi Nr. 296).

ES regulā 2021/1888 2022. gadā paredzēts mencu specializētās zvejas liegums Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā, un tas attiecas arī uz visiem Latvijas piekrastes ūdeņiem.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 296 6.4. apakšpunktā noteiktajam zvejnieki, kas saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā piekrastes ūdeņos, drīkst ar tīkliem zvejot plekstes arī Latvijas teritoriālo ūdeņu daļā, kas atrodas dziļāk par piekrastei noteiktajiem 20 metriem.

Tā kā piekrastes ūdeņos pārsvarā notiek jaukta tipa nespecializēta zveja un nav iespējams izvairīties no attiecīgā sezonā piekrastē sastopamām mencām, ZKP ir atbalstījusi ierosinājumu (ZKP 15.12.2021. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/10/2021) par to, ka 2022. gadā mencu piezvejas limitu piekrastes zvejai būtu lietderīgi noteikt 10 tonnu apmērā no Latvijai ES regulā 2021/1888 paredzētās kopējās mencu piezvejas kvotas (51 tonna) Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā, lai ar to samazinātu risku potenciālai zvejas aizliegšanai piekrastē, ja pilnībā tiktu izsmelts noteiktais mencu piezvejas apjoms.

Atbilstoši ES regulas 2021/1888 7. panta regulējumam no 1. maija līdz 31. augustam Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā, zvejojot piekrastes ūdeņos ar kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri, zvejniekam ir jānodrošina kontroles iestādēm iespēja jebkurā laikā uzraudzīt to zvejas darbības. Piekrastes ūdeņi 26. apakšrajonā piekļaujas pie Dienvidkurzemes novada teritorijas daļas (uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas) un pie Liepājas valstspilsētas.

Tādējādi ministrija secina, ka attiecīgajos ūdeņos ir obligāti jānodrošina kuģa (laivas) zvejas darbību uzraudzības prasības, jo citādi atbilstoši ES regulai 2021/1888 attiecīgo pašvaldību teritoriju piekrastes ūdeņos vispār nav pieļaujamas tāda kuģa (laivas) darbības, ko nav iespējams uzraudzīt jebkurā laikā.

Lai būtu iespējams sekot līdzi piezvejoto mencu apjomam piekrastes ūdeņos, ZKP atbalstīja (ZKP 15.12.2021. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/10/2021) priekšlikumus par to, ka rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kas nodarbojas ar komerczveju piekrastes ūdeņos (turpmāk - komerczvejnieki), 2022. gadā būtu lietderīgi noteikt analogas papildu prasības, kādas tās bija noteiktas 2021. gadā.

Tas nozīmē, ka komerczvejniekiem, kas zvejo pie Dienvidkurzemes novada daļas, kas atrodas uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas, un Liepājas valstspilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos vai aiz šīm teritorijām zvejo plekstes aiz piekrastes ūdeņiem, būtu nosakāmi sekojoši papildu pienākumi:

1) ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

2) no 2022. gada 1. maija līdz 31. decembrim ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūtīt Valsts vides dienestam (turpmāk - VVD) šādu informāciju:

a) ziņojumus par plānoto laiku iziešanai jūrā un tā kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot par tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūtīt (iesniegt) pirms iziešanas jūrā;

b) iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 5. pielikumam. Paziņojumu iesniegt vismaz divas stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, taču, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar ievērot, kā arī komerczvejniekiem, kas zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas, iepriekšējo paziņojumu ir atļauts iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas;

c) ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, paziņojumam, kas minēts b) apakšpunktā, pievienot zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

i) zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu cits no cita, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu jānorāda arī izvietoto rīku skaits;

ii) zvejojot ar tīklu jedām, jāsniedz viena vidējā ģeogrāfiskā koordināta katrai jedai;

iii) ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā cits no cita), atrodas tādā attālumā cita no citas, kas pārsniedz vienu jūras jūdzi, jānorāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās ģeogrāfiskās koordinātas.

Tāpat ZKP atbalstīja (ZKP 15.12.2021. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/10/2021) ierosinājumu par to, ka, analogi 2021. gadā noteiktajam, piekrastes komerczvejā izmantotajam mencu piezvejas apjomam sasniedzot 80 % no piekrastei rezervētā kopējā mencu piezvejas apjoma, un, ja nav iespējams pārdalīt mencu piezvejas papildu apjomu piekrastes zvejai no citiem zvejas segmentiem, turpmākā zveja ar zivju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 80-130 mm, pie Dienvidkurzemes novada un Liepājas valstspilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos ir apturama. Savukārt zveja ar visu linuma acs izmēru zivju tīkliem ir apturama, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 95 % no piekrastei noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma. Šajos gadījumos ministrija sniegtu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par mencu piezvejas apjoma 80 % un 95 % līmeņa sasniegšanu un zvejas ar attiecīga linuma acs izmēra zivju tīkliem apturēšanu attiecīgajos piekrastes ūdeņos.

II.

Ievērojot Latvijai pieļaujamo Austrumbaltijas mencu piezvejas apjomu, kā arī Rietumbaltijas mencu piezvejas apjomu, tika ierosināts, ka komerczvejniekiem, zvejojot aiz piekrastes ūdeņiem, būtu jāievēro šādi papildu nosacījumi, kas arī tika atbalstīti ZKP (padomes 15.12.2021. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/10/2021) un lielākajā daļā ir līdzīgi 2021. gadā noteiktajiem:

1) ja, zvejojot reņģes un brētliņas Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) un izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja pārsniedz vienu procentu no kopējās nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā 10 jūras jūdžu attālumā virzienā uz ziemeļiem no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ar jebkuru no uzņēmuma zvejā izmantojamiem kuģiem ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

2) plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līci 28.1. apakšrajonā) jāievēro pieļaujamā mencu piezvejas proporcija - viena tonna mencu uz 5,67 tonnām plekstu. Tā kā zvejas specifikas dēļ minēto proporciju katrā zvejas rīka pacelšanas reizē nebūtu iespējams ievērot, tā būtu attiecināma summāri uz katru no 2022. gada pusgadiem, t.i., mencu piezveja plekstu kopējā nozvejā sešos mēnešos nedrīkst summāri pārsniegt noteikto proporciju. Ja proporcija tiktu pārsniegta, pret komerczvejnieku būtu jāpiemēro soda sankcijas. Savukārt, ja zvejniecības uzņēmums, izmantojot starptautisko zvejas iespēju apmaiņu, rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā, attiecīgajam uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā maksimāli līdz vienai tonnai mencu uz 2,5 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecības uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu;

3) plekstu zvejā Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā jāievēro pieļaujamā mencu piezvejas proporcija - viena tonna mencu uz 5,67 tonnām plekstu. Mencu piezveja plekstu kopējā nozvejā sešos mēnešos nedrīkst summāri pārsniegt noteikto proporciju.

Turklāt, lai nepārsniegtu Latvijai 2022. gadam noteikto Austrumbaltijas mencu piezvejas kvotas kopējo apjomu Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā, tika ierosināts un ZKP atbalstīja šādu Austrumbaltijas mencu piezvejas apjoma rezervēšanu attiecīgajiem zvejas segmentiem, zvejojot aiz jūras piekrastes ūdeņiem: reņģu un brētliņu zvejai - trīs tonnas, plekstu zvejai - 36 tonnas, papildus rezervē atstājot divas tonnas no Latvijas kopējās Austrumbaltijas mencu piezvejas kvotas, par kuru izmantošanu lemtu atsevišķi, ja veidotos nepieciešamība piedalīt klāt papildus mencu piezvejas apjomu kādam no zvejas segmentiem (piekrastes zveja, reņģu un brētliņu zveja, plekstu zveja).

III.

Ja kādā no zvejas segmentiem rezervētais austrumu mencu piezvejas apjoms tiktu pilnībā izmantots, ministrija izvērtēs situāciju un, konsultējoties ar zvejniecības nozares pārstāvjiem, izskatīs iespējas iedalīt mencu piezvejas papildu apjomu attiecīgajam zvejas segmentam, piešķirot daļu no rezervē atstātā apjoma (divas tonnas) vai pārdalot apjoma daļu no citiem zvejas segmentiem, kuros rezervētais mencu piezvejas apjoms netiktu pilnībā izmantots. Ja tas nebūs iespējams, attiecīgā zvejas segmenta zveja, kurā mencu piezvejas apjoms ir pilnībā izmantots, 2022. gadā tiks apturēta.

Ja 2022. gadā pilnībā tiks izmantota Latvijai noteiktā kopējā mencas piezvejas kvota (51 tonna), Latvijai saskaņā ar ES regulas 2021/1888 nosacījumiem līdz 2022. gada 31. decembrim nāksies aizliegt jebkura veida zveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī, ja tajā aiz piekrastes ūdeņiem vai piekrastes ūdeņos potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms.

IV.

ES regulā 2021/1888 noteikts lašu specializētās zvejas aizliegums, kā arī paredzēts aizliegums zvejot ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām. Lai kaut daļēji kompensētu ar lašu specializētās zvejas aizliegumu saistīto zvejas iespēju zaudējumu komerczvejniekiem, kas zvejoja lašus Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, ZKP atbalstīja priekšlikumu (padomes 15.12.2021. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/10/2021) tiem zvejas kuģiem, kas līdz 2022. gadam ir zvejojuši lašus aiz piekrastes ūdeņiem, saglabāt 2022.gadā iespēju veikt specializēto taimiņu zveju ar limitētu āķu (ne vairāk kā 1000 gab. uz vienu zvejas kuģi) un noenkurotu tīklu jedu (ne vairāk kā četri km tīklu uz vienu zvejas kuģi) daudzumu ūdeņos, kas atrodas līdz četru jūras jūdžu attālumam no bāzes līnijas, paredzot tiem atļauju piezvejot arī lašus.

Pamatojoties uz institūta tiešsaistes sanāksmē ar ministriju (15.12.2021.) sniegtajiem ierosinājumiem par pieļaujamajiem tīklu jedas parametriem, taimiņu zvejā papildus būtu jāievēro šādi nosacījumi:

1) tīkla linuma acs izmēram ir 140-180 mm un tīkla augstums ne mazāk kā 5 m;

2) tīklu jeda abos galos ir noenkurota, un to nedrīkst pielietot kā grunts tīklu zvejas rīku, kas uzsēdināts uz grunts.

Veicot taimiņu specializēto zveju, ir jāievēro arī MK noteikumu Nr. 296 10.5.1. un 23.2.3. apakšpunktu prasības, kas nosaka, ka āķu jedas un tīklu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 m no krasta, un taimiņu un lašu piezveja aizliegta no 1. oktobra līdz 15. novembrim.

V.

ES regula 2021/1888 2022. gadā paredz reņģu nozvejas kvotas Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā (izņemot 28.1. apakšrajonu) radikālu samazinājumu par 45 %. Saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta ceturto daļu, reņģu zvejai piekrastē Baltijas jūrā iedala ne mazāk par 4 procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma, kas 2022. gadā sastāda 60 t. Pēc institūta sniegtās informācijas (institūta 07.12.2021. vēstule Nr. 1-6/633-e) pēdējos četros gados 60 t reņģu nozveja Baltijas jūras piekrastē tika sasniegta aprīļa beigās vai maija sākumā. Reņģe pamatā tiek zvejota ar stāvvadiem (90 % no kopējās reņģu nozvejas) un reņģu tīkliem. Stāvvados reņģe veido aptuveni 40 % no nozvejas, savukārt 50 % sastāda apaļais jūrasgrundulis (abas sugas pamatā zvejo periodā no aprīļa līdz jūnijam). Ventspils novada piekrastē reņģe galvenokārt tiek zvejota stāvvadu zvejā Tārgales pagastā (>98 %), kur ir iespējams zveju veikt gan Baltijas jūras atklātajā daļā, gan Rīgas jūras līcī. Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā reņģes krājums ir samazinājies, savukārt Rīgas jūras līča (Baltijas jūras 28.1. apakšrajons) reņģes krājums turpina palielināties.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ZKP atbalstīja priekšlikumu (padomes 15.12.2021. sēdes protokols Nr. 4.2-8e/10/2021) pusi no Ventspils novadam piešķirtā astoņu reņģu stāvvadu skaita limita (četrus stāvvadus) paredzēt izmantošanai zvejai Tārgales pagasta teritorijā, kā arī noteikt, ka stāvvadu zveja Tārgales pagastā veicama tikai Rīgas jūras līča puses piekrastes ūdeņos (28.1. apakšrajonā).

VI.

Ar ES regulu 2021/1888 2022. gadā noteikts mencas ieguves aizliegums atpūtas zvejā (pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās) Baltijas jūras 25. un 26. apakšrajonā. Vienlaikus Ministru kabineta 2015. gada 2. decembra noteikumu Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 800) 16.2. apakšpunktā makšķerniekiem un zemūdens medniekiem ir atļauts paturēt lomā 10 mencas, savukārt MK noteikumu Nr. 296 22.5. apakšpunktā paredzēts, ka mencu piezveja piekrastē pašpatēriņa zvejā ir līdz 10 procentiem no kopējās visu zivju nozvejas.

Tāpat ar ES regulu 2021/1888 2022. gadā noteikts lašu ieguves ierobežojums atpūtas zvejā (pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās) Baltijas jūrā, kas atļauj lomā paturēt tikai vienu iepriekš no audzētavām ūdeņos ielaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Savukārt MK noteikumu Nr. 800 16.5. apakšpunktā atļauts makšķerniekiem un zemūdens medniekiem paturēt lomā vienu lasi neatkarīgi vai tas ir ar nogrieztu vai nenogrieztu taukspuru. Turklāt ar MK noteikumiem Nr. 296 pašpatēriņa zvejā nozvejojamo lašu skaits netiek ierobežots.

Tas nozīmē, ka uz laiku, t.i., 2022. gadu, būtu piemērojama atkāpe no iepriekšminētajiem Ministru kabineta noteikumiem un Baltijas jūras 26. apakšrajona ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (daļai no Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada daļai uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas pieguļošajos Baltijas jūras ūdeņos) būtu jānosaka, ka visas nejauši pašpatēriņa zvejā vai makšķerēšanā noķertās mencas nevar tikt paturētas lomā un tās ir jāatbrīvo, kā arī zemūdens medībās menca nedrīkst būt zemūdens medību objekts. Tāpat būtu jānosaka, ka pašpatēriņa zvejā vai makšķerēšanā noķertie savvaļas laši (ar nenogrieztu taukspuru) nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā, izņemot gadījumus, ja tiek noķerts viens audzētavā audzēts un ūdeņos ielaists lasis ar nogrieztu taukspuru. Viens pašpatēriņa zvejnieks, makšķernieks vai zemūdens mednieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu lasi dienā, kuram ir nogriezta taukspura. Turklāt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir jāpārliecinās, ka lasis ir ar nogrieztu taukspuru.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija priekšlikumu par mencu piezvejas izmantošanas regulējumu 2022. gadā iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un 2021. gada 22. decembrī saņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojumu Nr. 1-132/11071.

Nolēmumu daļa

Ievērojot iepriekšminēto, kā arī Zvejniecības likuma 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

Attiecībā uz mencu piezvejas izmantošanas nosacījumiem 25.-32. apakšrajonā un 22.-24. apakšrajonā 2022. gadā.

1. Mencu piezvejas apjomu no Latvijai noteiktās austrumu mencu (25.-32. apakšrajonā) kopējās piezvejas kvotas (51 tonna) 2022. gadā noteikt:

1.1. komerczvejai piekrastes ūdeņos - iedalīt limitu 10 tonnu apmērā;

1.2. reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt trīs tonnas;

1.3. plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēt 36 tonnas;

1.4. saglabāt rezervē divas tonnas no Latvijas kopējās austrumu mencu (25.-32. apakšrajonā) piezvejas kvotas.

2. Noteikt šādus papildu pienākumus komerczvejniekiem, kas zvejo Dienvidkurzemes novada daļai, kas atrodas uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas, un Liepājas valstspilsētas administratīvajai teritorijai piegulošajos piekrastes ūdeņos vai atbilstoši zvejas noteikumos atļautajiem nosacījumiem zvejo plekstes aiz attiecīgajai administratīvajai teritorijai piegulošajiem piekrastes ūdeņiem (saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 6.4. apakšpunktā noteikto kārtību):

2.1. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā divu jūras jūdžu attālumā no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas;

2.2. no 2022. gada 1. maija līdz 31. augustam ar elektronisko vai mobilo saziņas līdzekļu starpniecību nosūta Valsts vides dienestam šādu informāciju:

2.2.1. ziņojumus par plānoto laiku iziešanai jūrā un tā kuģa (laivas) nosaukumu vai reģistrācijas numuru (izņemot par tiem piekrastes kuģiem (laivām), kas aprīkoti ar automātisko identifikācijas sistēmu), ar kuru plāno zvejot. Ziņojumu nosūta (iesniedz) pirms iziešanas jūrā;

2.2.2. iepriekšējos paziņojumus par paredzamo ienākšanas laiku zivju izkraušanas vietā, sniedzot informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" 5. pielikumam. Paziņojumu iesniedz vismaz divas stundas pirms plānotās izkraušanas uzsākšanas, taču, ja zvejas rajons atrodas tuvāk un minēto prasību par iepriekšējā paziņojuma laiku nevar ievērot, kā arī komerczvejniekiem, kas zvejo ar zivju vai reņģu tīkliem neatkarīgi no zvejas rajona atrašanās vietas, iepriekšējo paziņojumu ir atļauts iesniegt nekavējoties pēc zvejas darbības pabeigšanas, bet pirms nozvejas tālākas transportēšanas;

2.2.3. ja, izceļot zvejas rīkus, konstatē, ka mencas piezveja sasniedz 10 procentus vai vairāk no kopējā visu zivju nozvejas apjoma, paziņojumam, kas minēts 2.2.2. apakšpunktā, pievieno zvejā izmantoto zvejas rīku izvietošanas vietas vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

2.2.3.1. zvejojot ar murdiem un stāvvadiem, ja vairāki rīki atrodas netālu cits no cita, kopā ar ģeogrāfisko koordinātu norāda arī izvietoto rīku skaitu;

2.2.3.2. zvejojot ar tīklu jedām, norāda vienu vidējo ģeogrāfisko koordinātu katrai jedai;

2.2.3.3. ja individuāli zvejas rīki vai vairāku zvejas rīku grupas (viena veida zvejas rīki, kas izvietoti grupā nelielā attālumā cits no cita), atrodas tādā attālumā cita no citas, kas pārsniedz vienu jūras jūdzi, norāda atsevišķas to (attiecīgo zvejas rīku vai zvejas rīku grupu) izvietojuma vietu vidējās ģeogrāfiskās koordinātas.

3. Dienvidkurzemes novada un Liepājas valstspilsētas administratīvās teritorijas piegulošajos piekrastes ūdeņos apturēt komerczveju ar:

3.1. zivju tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir 80-130 mm, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 80 % no piekrastei šī lēmuma 1. punktā noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma un ja nav iespējams pārdalīt mencu piezvejas papildu apjomu piekrastes zvejai no citiem zvejas segmentiem;

3.2. visu linuma acs izmēru zivju tīkliem, ja piekrastes komerczvejā izmantotais mencu piezvejas apjoms sasniedz 95 % no piekrastei šī lēmuma 1. punktā noteiktā kopējā mencu piezvejas apjoma.

Šajos gadījumos ministrija sniedz paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" par mencu piezvejas apjoma 80 % un 95 % līmeņa sasniegšanu un zvejas ar attiecīga linuma acs izmēra zivju tīkliem apturēšanu attiecīgajos piekrastes ūdeņos.

4. Ja, izceļot zvejas rīkus reņģu un brētliņu komerczvejā aiz piekrastes ūdeņiem Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā (izņemot Rīgas jūras līča ūdeņos 28.1. apakšrajonā), konstatē, ka mencas piezveja pārsniedz vienu procentu no kopējās nozvejas apjoma, nākamajā reizē zvejas rīkus ievieto ne tuvāk kā 10 jūras jūdžu attālumā virzienā uz ziemeļiem no vietas, kurā konstatēta lielāka apjoma mencu piezveja, vai atsāk zvejas darbības tajā pašā vietā ar jebkuru no uzņēmuma zvejā izmantojamiem kuģiem ne ātrāk kā 72 stundas pēc zvejas rīku izcelšanas.

5. Plekstu komerczvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem (izņemot Rīgas jūras līča ūdeņos 28.1. apakšrajonā) ievēro šādus papildu nosacījumus:

5.1. mencu piezvejas proporcija ir viena tonna mencu uz 5,67 tonnām plekstu, izņemot šī lēmuma 5.2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos;

5.2. ja zvejniecības uzņēmums, izmantojot starptautisko zvejas iespēju apmaiņu, rod iespēju apmainīt tam iedalīto citu zivju sugu zvejas limitu pret mencu piezvejas iespējām Baltijas jūras Austrumu daļā un ar to nodrošina Latvijas kopējā mencu piezvejas kvotas apjoma palielināšanu Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā, attiecīgajam uzņēmumam var tikt palielināta maksimāli pieļaujamā mencu piezvejas proporcija plekstu zvejā Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā maksimāli līdz vienai tonnai mencu uz 2,5 tonnām plekstu, papildus nosakot maksimāli pieļaujamo nozvejojamo plekstu daudzumu, kas var tikt iegūts ar šādu mencu piezvejas proporciju, ņemot vērā zvejniecības uzņēmuma iemainīto mencu piezvejas apjomu;

5.3. šī lēmuma 5.1. apakšpunktā norādīto (tostarp saskaņā ar 5.2. apakšpunkta nosacījumiem palielināto) proporciju nepārsniegt, rēķinot uz katru no 2022. gada pusgadiem, t.i., gada katra pusgada sešu mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto. Ja proporcija ir pārsniegta (skaitot līdz katra attiecīgā pusgada beigu datumam - 30. jūnijam un 31. decembrim), komerczvejniekam var tikt piemērotas soda sankcijas.

6. Plekstu komerczvejā Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā aiz piekrastes ūdeņiem mencu piezvejas proporcija ir viena tonna mencu uz 5,67 tonnām plekstu. Proporciju nepārsniegt, rēķinot uz katru no 2022. gada pusgadiem, t.i., gada katra pusgada sešu mēnešu plekstu kopējā nozvejā mencu piezveja kopā nedrīkst pārsniegt proporcijā noteikto. Ja proporcija ir pārsniegta (skaitot līdz katra attiecīgā pusgada beigu datumam - 30. jūnijam un 31. decembrim), komerczvejniekam var tikt piemērotas soda sankcijas;

7. Kad Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonā 51 tonna tiek pilnībā izmantota, aizliegt komerczveju Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī gan aiz piekrastes, gan piekrastes ūdeņos, kurā potenciāli var tikt piezvejots jebkāds mencu apjoms.

8. Kad Latvijai noteiktā mencu piezvejas kvota Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā 18 tonnas tiek pilnībā izmantota, aizliegt plekstu komerczveju Baltijas jūras 22.-24. apakšrajonā.

Attiecībā uz papildus reņģu zvejas regulāciju Baltijas jūras (28.2. apakšrajons) un Rīgas jūras līča (28.1. apakšrajons) piekrastes ūdeņiem 2022. gadā.

9. Pusi no Ventspils novadam saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" piešķirtā astoņu reņģu stāvvadu skaita limita, t.i. četrus stāvvadus, 2022. gadā paredzēt izmantošanai zvejai Tārgales pagasta piekrastes teritorijā, ar nosacījumu, ka stāvvadu zveja Tārgales pagastā veicama tikai Rīgas jūras līča pusē atrodošos piekrastes ūdeņos (28.1. apakšrajonā).

Attiecībā uz papildus regulāciju saistībā ar lašu piezvejas un to ieguves ierobežojumiem komerciālajā zvejā 2022. gadā

10. Zvejas kuģiem, kas līdz 2022. gadam bija zvejojuši lašus aiz piekrastes ūdeņiem, 2022. gadā tiek saglabāta iespēja veikt specializēto taimiņu zveju (ar atļauju piezvejot lašus), izmantojot limitētu āķu (ne vairāk kā 1000 gab. uz vienu zvejas kuģi) un noenkurotu tīklu jedu (ne vairāk kā četri km tīklu uz vienu zvejas kuģi) daudzumu, zveju veicot ūdeņos, kas atrodas līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek mērīti teritoriālās jūras ūdeņi.

11. Zvejā ar zvejas kuģiem, kuri atbilstoši šī lēmuma 10. punktam zvejo ar noenkurotām tīklu jedām, ievēro šādus nosacījumus:

11.1. tīkla linuma acs izmērs ir 140-180 mm un tīkla augstums nav mazāks par 5 m;

11.2. tīklu jeda abos galos ir noenkurota un to nedrīkst pielietot kā grunts zvejas rīku, kas uzsēdināts uz grunts.

Attiecībā uz mencu un lašu ieguves ierobežojumiem pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās 2022. gadā.

12. Noteikt 2022. gadā Baltijas jūras 26. apakšrajona piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Dienvidu mola Liepājā (Liepājas valstspilsētas daļai un Dienvidkurzemes novada daļai, kas atrodas uz dienvidiem no Liepājas valstspilsētas, pieguļošajos Baltijas jūras ūdeņos) aizliegumu paturēt lomā mencu pašpatēriņa zvejā un makšķerēšanā, kā arī aizliegumu iegūt mencu zemūdens medībās.

13. Noteikt 2022. gadā, ka pašpatēriņa zvejā, makšķerēšanā un zemūdens medībās lomā ir atļauts paturēt tikai vienu iepriekš no audzētavas ūdeņos ielaistu lasi ar nogrieztu taukspuru. Noķertie savvaļas laši ar nenogrieztu taukspuru, kā arī laši ar nogrieztu taukspuru, kas pārsniedz noteikto viena gabala limitu (pašpatēriņa zvejā) ir nekavējoties jāatlaiž atpakaļ jūrā, savukārt zemūdens medībās pirms šāviena izdarīšanas zemūdens medniekam ir iepriekš jāpārliecinās, ka lasis ir ar nogrieztu taukspuru.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu un Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu, lēmums ir izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi, un lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darbdienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par komerciālās un atpūtas zvejas papildu regulējumu Baltijas jūrā 2022. gadā Izdevējs: Zemkopības ministrija Veids: lēmums Numurs: 4.1-12e/18Pieņemts: 22.12.2021.Stājas spēkā: 29.12.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 250, 28.12.2021. OP numurs: 2021/250.8
Saistītie dokumenti
  • Saistītie dokumenti
328787
29.12.2021
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)