Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 832

Rīgā 2021. gada 14. decembrī (prot. Nr. 80 46. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu"

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma
27. pantu un 33. panta trešo daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 58. nr.; 2011, 161. nr.; 2013, 12. nr.; 2016, 101., 245. nr.; 2018, 128. nr.; 2019, 12., 203. nr.; 2020, 75., 160., 242. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.36.1 apakšnodaļu šādā redakcijā:

"2.36.1 Neirofiziologs (PP 35)

217.1 Neirofiziologs ir ārsta papildspecialitāte.

217.2 Neirofiziologa papildspecialitāti var iegūt neirologs, bērnu neirologs.

217.3 Neirofiziologa kompetencē ir:

217.3 1. veikt centrālās nervu sistēmas izmeklējumus bērniem un pieaugušajiem - elektroencefalogrāfiju, elektroencefalogrāfijas videomonitoringu, polisomnogrāfiju, poligrāfiju, multiplo miega latentuma testu, nomodā palikšanas testu, aktigrāfiju, ierosinātos potenciālus, intraoperatīvo neiromonitorēšanu, izsauktos potenciālus un transkraniālo magnētisko stimulāciju;

217.3 2. veikt perifērās nervu sistēmas, skeleta muskulatūras un neiromuskulārās pārvades izmeklējumus bērniem un pieaugušajiem - neirogrāfiju, kvantitatīvo sensoro testēšanu, elektromiogrāfiju, vienas šķiedras elektromiogrāfiju, dekrementa analīzi, nervu un muskuļu ultrasonogrāfiju;

217.3 3. novērtēt un sniegt atzinumu par centrālās nervu sistēmas, perifērās nervu sistēmas, neiromuskulārās pārvades un skeleta muskuļu neirofizioloģisko funkcionālo stāvokli, bojājuma pakāpi un raksturu;

217.3 4. sadarbībā ar neiroķirurgiem, neirologiem, bērnu neirologiem, rokas ķirurgiem, endokrinologiem un citu specialitāšu ārstiem lemt par pacienta turpmākās izmeklēšanas vai ārstēšanas taktiku.

217.4 Lai veiktu ārstniecisko darbību, neirofiziologam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

217.4 1. nervu sistēmas anatomija, fizioloģija un farmakoķīmija;

217.4 2. nervu sistēmas klīniskā izmeklēšana un novērtēšana;

217.4 3. sensoro traucējumu izmeklēšana - kvantitatīvā sensorā testēšana, sensoro šķiedru neirogrāfiskā izmeklēšana;

217.4 4. motoro traucējumu izmeklēšana - vēlīnās motorās atbildes - A, F un H, motoro šķiedru neirogrāfiskā izmeklēšana;

217.4 5. neiromuskulārās pārvades traucējumu diagnostika - miastēniskā reakcija un vienas šķiedras elektromiogrāfija;

217.4 6. dažādu mononeiropātiju un polineiropātiju diagnostika un diferenciāldiagnostika, kraniālo nervu izmeklēšana;

217.4 7. nervu pinumu un saknīšu bojājumu diagnostika un diferenciāldiagnostika;

217.4 8. elektromiogrāfija - spontānas aktivitātes noteikšana, voluntāras aktivitātes izvērtēšana un interferences paterna analīze;

217.4 9. primāru un sekundāru skeleta muskuļu šķiedru bojājumu noteikšana;

217.4 10. miotonisku traucējumu diagnostika;

217.4 11. motoneironu bojājumu diagnostika;

217.4 12. trīces analīze;

217.4 13. autonomās nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa analīze;

217.4 14. nervu un nervu pinumu izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi;

217.4 15. skeleta muskuļu izmeklēšana ar ultrasonogrāfijas metodi;

217.4 16. botulīna toksīna preparātu ievadīšana muskuļos elektromiogrāfijas vai ultrasonogrāfijas kontrolē;

217.4 17. redzes ierosināto potenciālu iegūšana un analīze;

217.4 18. dzirdes ierosināto potenciālu iegūšana un analīze;

217.4 19. lāzerierosināto potenciālu iegūšana un analīze;

217.4 20. somatosensoro un citu ierosināto potenciālu iegūšana un analīze;

217.4 21. intraoperatīvā neiromonitorēšana, iegūto datu analīze;

217.4 22. transkraniālās magnētiskās stimulācijas rezultātā iegūto datu analīze;

217.4 23. elektroencefalogrāfijas tehnika, montāža, kalibrēšana, filtru lietošana;

217.4 24. nomoda elektroencefalogrammas veikšana;

217.4 25. smadzeņu funkcionālās aktivitātes izvērtēšana atbilstoši nobriešanai, aktivācijas procedūras veikšana un izvērtēšana;

217.4 26. elektroencefalogrāfijas pieraksta artefaktu identifikācija un korelācijas izvērtēšana;

217.4 27. epilepsijas un citu paroksizmālo stāvokļu diagnostika un izvērtēšana;

217.4 28. smadzeņu fokālu un difūzu bojājumu verificēšana elektroencefalogrāfijā;

217.4 29. smadzeņu nāves diagnostika ar elektroencefalogrāfiju;

217.4 30. smadzeņu bojājuma izvērtēšana komas pacientiem ar elektroencefalogrāfiju;

217.4 31. medikamentu un dažādu apreibinošu vielu ietekmes uz galvas smadzenēm izvērtēšana ar elektroencefalogrāfiju;

217.4 32. ilgtermiņa videoelektroencefalogrāfijas monitorēšana;

217.4 33. polisomnogrāfijas veikšana un iegūto datu analīze;

217.4 34. iemigšanas, miega traucējumu, medikamentu ietekmes izvērtēšana un miega deprivācijas veikšana, datus analizējot ar polisomnogrāfiju, poligrāfiju, multiplo miega latentuma testu, nomodā palikšanas testu, aktigrāfiju;

217.4 35. invazīvā EEG ar dziļajiem un subdurālajiem elektrodiem, tajā skaitā intraoperatīva elektrokortikogrāfija;

217.4 36. profesionālās darbības juridiskie pamati.

217.5 Rezidentūras ilgums papildspecialitātē ir četri gadi:

217.5 1. pirmajā un otrajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģijā un bērnu neiroloģijā;

217.5 2. trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas neiroloģisko, neiroķirurģisko, dažādu somatisko slimību un traumatisku nervu bojājumu diagnostikā, diferenciāldiagnostikā, ārstēšanas iespējās, izmantojot sensorās un motorās neirofizioloģijas, elektroencefalogrāfijas un perifēro nervu ultrasonogrāfijas metodes. Ultrasonogrāfijas metodes izmantošana tiek apgūta tādā apjomā un intensitātē, kāds noteikts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes "M33 - Vispārējā ultrasonogrāfija" apgūšanai.

217.6 Papildspecialitāti bez rezidentūras programmas apgūšanas var iegūt sertificēts neirologs un bērnu neirologs, kurš vienlaikus atbilst visām šādām prasībām:

217.6 1. ir ieguvis ārstnieciskās un diagnostiskās metodes sertifikātus elektroencefalogrāfijā un elektromiogrāfijā;

217.6 2. ir praktizējis vismaz vienā no šo noteikumu 217.6 1. apakšpunktā norādītajām metodēm ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu periodā;

217.6 3. ir apguvis ultrasonogrāfijas metodi tādā apjomā un intensitātē, kāda noteikta ārstnieciskās un diagnostiskās ārstnieciskās metodes "M33 - Vispārējā ultrasonogrāfija" apgūšanai.";

1.2. izteikt 369. punktu šādā redakcijā:

"369. Algologa papildspecialitāti var iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti.";

1.3. izteikt 567. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Mācību ilgums profesionālajā pilnveides programmā ambulatorā dienesta ārsta palīga pamatspecialitātē ir ne mazāk kā četri mēneši (vismaz 600 stundas).";

1.4. izteikt 590. punktu šādā redakcijā:

"590. Māsas palīgs ir ārstniecības persona, kura ir ieguvusi arodizglītību veselības aprūpē vai profesionālās tālākizglītības programmā ieguvusi māsas palīga kvalifikāciju (kompetences) atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajam līmenim.";

1.5. izteikt 593. punktu šādā redakcijā:

"593. Mācību ilgums arodizglītības programmā pēc pamatizglītības dokumenta vai pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas ir viens gads. Mācību ilgums profesionālās tālākizglītības programmā pēc vidējās izglītības dokumenta iegūšanas ir 960 stundas, ietverot darba vidē balstītu mācību praksi. Profesionālās tālākizglītības programmu īsteno koledža un par programmas apguvi izsniedz profesionālās kvalifikācijas apliecību par iegūtu profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras trešajam līmenim.";

1.6. aizstāt 636. punktā skaitli un vārdu "2022. gada" ar skaitli un vārdu "2021. gada";

1.7. izteikt 637. punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Šo noteikumu 217.6 punkts ir spēkā līdz 2023. gada 31. decembrim."

2. Noteikumi stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministrs D. Pavļuts

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu .. Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 832Pieņemts: 14.12.2021.Stājas spēkā: 01.01.2022.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 245, 20.12.2021. OP numurs: 2021/245.12
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
328538
01.01.2022
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)