Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta rīkojums Nr. 941

Rīgā 2021. gada 14. decembrī (prot. Nr. 80 30. §)
Par starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.–2027. gadam projektu

Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" starpreģionu sadarbības programmā URBACT IV 2021.–2027. gadam:

1. Atbalstīt starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.–2027. gadam (turpmāk – programma) projekta (1. pielikums) turpmāku virzību apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram parakstīt dokumentu, kas apliecina piekrišanu programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai (2. pielikums) atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem, 16. panta 5. punktam.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 2021.2027. gadā veikt ikgadējos maksājumus programmas tehniskās palīdzības budžetā nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai saskaņā ar šā rīkojuma 2. punktā minēto dokumentu, nepārsniedzot kopējo nacionālā līdzfinansējuma summu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 14. decembra
rīkojumam Nr. 941
Starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.–2027. gadam projekts (tulkojums)

URBACT IV programma 2021-2027
INTERREG programmas dokumenta tulkojums
Programmas dokumenta projekta versija 2
2021. gada septembris

 

Pamatojoties uz "Interreg programmu veidni", kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem pielikumā

INTERREG PROGRAMMU VEIDNE

KKI2021TC16FFIR001
NosaukumsURBACT IV
VersijaProgrammas dokumenta projekta gala versija
Pirmais gads2021
Pēdējais gads2027
Spēkā no 
Spēkā līdz 
Komisijas lēmuma numurs 
Komisijas lēmuma datums 
Programmas grozīšanas lēmuma numurs 
Programmas grozīšanas lēmuma spēkā stāšanās datums 
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma 
Sadarbības virziensC
Satura rādītājs

1. Kopīgās programmas stratēģija: galvenie attīstības izaicinājumi un politikas atbildes pasākumi

1.1. Programmas teritorija

1.2. Galveno kopīgo izaicinājumu kopsavilkums, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kā arī nevienlīdzības, kopīgās vajadzības pēc investīcijām un papildinājumus, un sinerģiju ar citām atbalsta formām, pagātnē gūtās atziņas, makroreģionālās stratēģijas un jūras baseina stratēģijas, kad uz programmas teritoriju pilnībā vai daļēji attiecas viena vai vairākas stratēģijas

1.3. Politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, attiecīgo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta formu izvēles pamatojums, attiecīgā gadījumā aizpildot trūkstošos posmus pārrobežu infrastruktūrā

2. Prioritātes

2.1. Prioritātes nosaukums (atkārtots katrai prioritātei)

2.1.1. Konkrētais mērķis

2.1.2. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras baseina stratēģijās

2.1.3. Rādītāji

2.1.4. Galvenās mērķa grupas

2.1.5. Norāde uz konkrētām mērķa teritorijām, tostarp plānotā integrētās teritoriālās attīstības, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantošana

2.1.6. Plānotais finanšu instrumentu pielietojums

2.1.7. ES programmas resursu indikatīvais sadalījums pēc intervences veida

3. Finansēšanas plāns

3.1. Finanšu apropriācijas pa gadiem

3.2. Kopējās finanšu apropriācijas pēc finansējuma un valsts līdzfinansējuma

4. Veiktās darbības, lai iesaistītu attiecīgos programmas partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmas partneru loma īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā

5. Pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības jomā (mērķi, mērķauditorijas, saziņas kanāli, tostarp izplatīšana sociālajos medijos, ja nepieciešams, plānotais budžets un attiecīgi uzraudzības un novērtēšanas rādītāji)

6. Norādes par atbalstu maza mēroga projektiem, tostarp maziem projektiem mazo projektu finansējuma ietvaros

7. Noteikumu īstenošana

7.1. Programmas institūcijas

7.2. Kopīgā sekretariāta izveidošanas kārtība

7.3. Saistību sadalījums starp iesaistītajām dalībvalstīm un, ja attiecas, trešajām valstīm un AZT gadījumā, ja tiek veiktas finansiālas korekcijas, ko ievieš Vadošā iestāde vai Komisija

8. Vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un ar izmaksām nesaistītā finansējuma izmantošana

Saīsinājumu saraksts

1. Kopīgās programmas stratēģija: galvenie attīstības izaicinājumi un politikas atbildes pasākumi
1.1. Programmas teritorija

URBACT veicina zināšanu un labās prakses apmaiņu starp pilsētām un citiem pārvaldības līmeņiem. Mērķis ir veicināt integrētu un ilgtspējīgu attīstību pilsētās, uzlabot pilsētas politikas un Kohēzijas politikas efektivitāti pilsētās.

URBACT IV programmas teritorija ietver :

• ES 27 dalībvalstis;

• Norvēģiju;

• Šveici;

• IPA valstis1 - Albānija, Melnkalne, Serbija, Ziemeļu Maķedonija, Bosnija un Hercegovina

• Citas valstis – ar savu līdzfinansējumu

Programmu līdzfinansē Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF) kura budžets 2021.–2027. gada periodam ir 79 679 miljoni euro un Pirmspievienošanās palīdzības instruments ar budžetu 3 miljoni euro.

URBACT IV saskaņoti papildinās Eiropas pilsētiniciatīvas (EPI) īstenotās darbības saskaņā ar 2021.gada 24.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk - Regulas (ES) 2021/1058) 12. pantu.

1.2. Galveno kopīgo izaicinājumu kopsavilkums, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kā arī nevienlīdzības, kopīgās vajadzības pēc investīcijām, papildinājumus un sinerģiju ar citām atbalsta formām, pagātnē gūtās atziņas, makroreģionālās stratēģijas un jūras baseina stratēģijas, kad uz programmas teritoriju pilnībā vai daļēji attiecas viena vai vairākas stratēģijas.

Pilsētattīstības politikas konteksta analīze – ekonomiskā, sociālā, vides un teritoriālā

a) Galvenie kopīgie izaicinājumi, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības

Aizvadītā desmitgade ir parādījusi, ka krīzes var izcelties pavisam negaidot un ka pilsētas bieži vien atrodas krīzes priekšplānā. To apliecināja 2008. gada finanšu krīze, imigrācijas krīze 2014.–2015. gadā, tā notika teroristu uzbrukumi 2015. un 2016. gadā un COVID-19 krīze 2020. gadā. Ilgāka termiņa perspektīvā pilsētas nosaka svarīgu lomu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, īpaši klimata pārmaiņu mazināšanas jomā un centienos šīm pārmaiņām pielāgoties.

Par galvenajiem kopīgajiem izaicinājumiem, kas sagaida Eiropas pilsētas, ir pieejams plašs literatūras klāsts2. 2019. gada Kopīgais pētniecības centra (KPC) ziņojumā "Eiropas pilsētu nākotne" apvienoti daudzi avoti, lai izveidotu aktuālu ainu, atspoguļojot tajā Eiropas pilsētās sastopamās tendences un izaicinājumus. Ziņojums par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās (2020) atspoguļo pilsoņu perspektīvu, kas izstrādāta, balstoties uz 58 100 intervijām 83 pilsētās3. Papildus jau esošajai literatūrai laikā no 2020. gada 19. februāra līdz 2020. gada 19. martam tika veikta sabiedriskā apspriešana jeb aptauja, kurā tika uzdoti jautājumi konkrēti par pilsētu izaicinājumiem un līdzekļiem šo izaicinājumu pārvarēšanai, sagatavojot URBACT IV programmu4.

Tendences un izaicinājumi Eiropas pilsētās5

Dažu aizvadīto gadu laikā zināšanas par tendencēm urbanizācijas jomā ir ievērojami uzlabojušās. Sevišķi ieguldot kopīgo darbu, ko veica Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Rezultātā ir izstrādāta saskaņota definīcija par to, kas ir pilsēta, mazpilsēta un funkcionāla pilsētas teritorija (vai metropoles teritorija). Metropoles teritorijas kopumā ietver pilsētas un blakusesošās kopienas ar augstu ekonomiskās un sociālās integrācijas līmeni pilsētā. Šīs blakusesošās kopienas ir piepilsētas rajoni, kas nodrošina cilvēku ikdienas plūsmu uz pilsētu un atpakaļ. Metropoles teritorijas bieži tiek sauktas par "funkcionālām", jo tās nodrošina pilnu pilsētas ekonomisko funkciju. Metropoles teritorijas definīcija sevišķi noderīga, lai palīdzētu veidot politiku dažādās jomās, piemēram, transportā, ekonomikas attīstībā un plānošanā6.

Vairāk nekā divas trešdaļas ESAO metropoles teritoriju ir izveidojušas īpašu struktūru, kas atbild par organizatoriskajiem pienākumiem starp valsts institūcijām metropoles līmeņa attīstībai. Šī kārtība var ietvert neformālu/netiešu saskaņošanu (52% ESAO metropoles teritorijas, kurās ir metropoles pārvaldības struktūra); starppašvaldību institūcijas (24%); kopējās pašvaldību institūcijas (16%); un īpašs "metropoles pilsētu" statuss (8%)7.

Vēl vienā ESAO publikācijā8uzsvērti ieguvumi, ko var sniegt pilsētas-lauku partnerības. Pilsētas un lauku teritorijām ir atšķirīgi un bieži vien savstarpēji papildinoši resursi, un labāka šo teritoriju savstarpējā integrācija ir svarīga, lai nodrošinātu sociālekonomisko efektivitāti. Potenciālie savienojumi ietver demogrāfiskos, darba, publisko pakalpojumu un vides aspektus. Jaunajā Leipcigas hartā ir atzīts Eiropas pilsētu pārveidojošais spēks, ko iedzīvotāji piedzīvo ikdienā dažādos teritoriālajos mērogos: apkaimes līmenī, pašvaldības līmenī un funkcionālās teritorijas līmenī. Pilsētas izaicinājumi izpaužas šādos atšķirīgos teritoriālajos mērogos, un tiem nepieciešami risinājumi, bieži vien saskaņotā veidā un šādu mērogu līmeņos.

2015. gadā urbanizācijas līmenis Eiropā (ES-28) bija 72%9. Eiropas pilsētu iedzīvotāji ir koncentrējušies pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir starp 250 000 un 5 miljoniem. Vidēji Eiropas pilsētu tīkls ir blīvāks nekā citās pasaules daļās, un tajā pārsvarā ir vidēja lieluma, nevis lielas pilsētas.

Funkcionālām pilsētas teritorijām (FPT) ES-28 valstīs, kas modelētas, izmantojot iedzīvotāju skaita prognozes periodam no 2010. līdz 2050. gadam, ir divas galvenās tendences:

• 1. ceļš: Stagnējošs vai nedaudz augošs kopējais iedzīvotāju skaits ar vidēju tendenci uz blīvāku rādītāju pilsētas centrā un blīvāk apdzīvotām piepilsētām. Dažos gadījumos, pārsvarā galvaspilsētās, šī tendence ir izteiktāka, un tur iedzīvotāju skaits palielinās ievērojami; tiek prognozēts būtisks blīvums pilsētas centrā un vidējs blīvums priekšpilsētās.

• 2. ceļš: Krītošs kopējais iedzīvotāju skaits ar mazāk blīvu apdzīvotību pilsētas centrā un nelielu blīvum palielinājumu priekšpilsētās (sevišķi Austrumeiropā un Vācijā). Dažos gadījumos (sevišķi Spānijā) novērojama tāda pati tendence, bet ar izteikti blīvāk apdzīvotām priekšpilsētām10.

Līdzās tam, ka kopējais iedzīvotāju skaits tiek prognozēts stabils vai lejupejošs, iedzīvotāji arī noveco. 2016. gadā ES-28 paredzamais vidējais dzīves ilgums dzimšanas brīdī bija 80 gadi, un paredzams, ka līdz 2070. gadam tas palielināsies līdz 86,1 gadam vīriešiem un līdz 90,3 gadiem sievietēm. Tiek prognozēts, ka līdz 2070. gadam gados vecāku cilvēku apgādājamības koeficients divkāršosies.

Ja vairumu lielāku pilsētu, kas joprojām ir ļoti pievilcīgas visām vecuma grupām, minētais var tik ļoti neietekmēt, un vidējais iedzīvotāju vecums var saglabāties zemāks par vidējo valstī, aizvien lielākā skaitā Eiropas pilsētu kopējais iedzīvotāju skaits samazinās, kas nozīmē, ka gados vecāku cilvēku apgādājamības koeficients palielinās11.

Pilsētu tendenču un izaicinājumu kontekstā nozīme ir ne tikai iedzīvotāju skaitam pilsētās un to palielināšanās vai samazināšanās, būtiska ir arī to teritoriālā iesaiste. Vidēja izmēra pilsētām lauku teritorijā ir atšķirīga funkcija un saistītie izaicinājumi nekā vidēja lieluma pilsētām lielas pilsētas tuvumā. Sevišķs gadījums ir pilsētas, kas atrodas pie valstu robežām un kas bieži vien veido daļu no lielākas pārrobežu funkcionālās pilsētas teritorijas. Papildus zemāk izklāstītajām tendencēm un izaicinājumiem, šīs pilsētas teritorijas sastopas ar faktu, ka dažādām vietējām iestādēm ir nepieciešams sanākt kopā, ko nosaka reizēm kontrastējoši politiskie apstākļi un kultūras, dažādas valodas, politikas paradigmas un vajadzība pārvarēt kompetenču ‘daudzpakāpju neatbilstību12.

Zemāk dotajā sadaļā tendences un izaicinājumi sagrupēti pēc trim dimensijām, kas Jaunajā Leipcigas hartā atzītas par pilsētu pārveidojošo spēku: taisnīga, zaļa un produktīva. Īpaši pieminēta digitalizācija kā būtiska pārveidojoša pārnozaru tendence.

Taisnīgās pilsētas

Pilsētvide ietekmē rezultātus veselības jomā, kas var būt gan "pilsētas veselības priekšrocība", gan "pilsētas veselības sods". Pozitīva nianse var būt labāka veselības aprūpes infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība kopumā. Neveselīga pilsētas vide var veicināt nelipīgu un lipīgu slimīgu izplatīšanu, cilvēkiem pulcējoties un izplatot infekcijas, nenodrošinot piemērotu ventilāciju un sanitāriju, kā arī saslimstot ar akūtām elpceļu slimībām, ko izraisa āra un iekštelpu gaisa piesārņojums un pelējums mājokļu telpās. Arī garīgā veselība pilsētās negatīvu sociālo un vides faktoru dēļ bieži vien ir sliktākā stāvoklī13. COVId-19 pandēmija atkal ir parādījusi, ka arī pilsētas ir vieta, kur strauji un plaši izplatās slimība.

2017. gadā 112 miljoni ES iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam, un minētais rādītājs atbilst 22% no ES kopējā iedzīvotāju skaita. No šiem 112 miljoniem 47 miljoni cilvēku dzīvoja pilsētās. Salīdzinājumā ar situāciju tikai pēc trim gadiem materiālas neaizsargātības apstākļos pilsētās dzīvojošo cilvēku skaits ir palielinājies par 13 miljoniem14. Lai arī visjaunākie radītāji nav pieejami, COVID-19 pandēmija šos skaitļus ir būtiski palielinājusi nepieredzēta ekonomiskā satricinājuma dēļ, ko piedzīvo pilsētu ekonomikas.

Sevišķi pēdējo gadu laikā bagātības ir pastiprināti uzkrājusi neliela iedzīvotāju daļa, un bagātības polarizācija visvairāk ir koncentrēta pilsētu teritorijās. Rietumeiropas pilsētas sevišķi atrodas starp vismazāk iekļaujošajām, ņemot vērā to salīdzinoši augsto nabadzības riskam pakļauto un zemas nodarbinātības intensitātes mājsaimniecībās dzīvojošo iedzīvotāju daļu, kā arī augstos bezdarba rādītājus15. Citās Eiropas valstīs nabadzības rādītāji daudz augstāki joprojām ir lauku teritorijās.

Pilsētu robežās pastāv lielas atšķirības starp tās apkaimēm. Piemēram, Londonā atkarībā no pilsētas daļas, kurā dzīvojat, paredzamais dzīves ilgums var atšķirties par 20 gadiem. Līdzīgi novērojumi atklāti arī par citām pilsētām: Turīnā (IT), Barselonā (ES), Stokholmā (SE) un Helsinkos (FI) konstatēts, ka ievērojami augstāks iedzīvotāju nāves risks pastāv mazāk labvēlīgās apkaimēs, lai arī korelācija starp pilsētām atšķiras16.

Konteksts saistībā ar dzīvošanu piemērotā mājoklī ir ļoti būtisks, jo, kā norāda Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (UNECE), mājoklis ir "integrējoša vērtība, tas ir saistīts ar daudzām citām nozarēm, piemēram: veselību, ekonomisko drošību, enerģētisko drošību, transportu, izglītību un nodarbinātību. Mājoklis ietekmē arī tādus jautājumus, kā sociālā kohēzija un apkaimes drošība […]"17.

Pilsētām būs jānodrošina pietiekams apjoms cenas ziņā pieejamu mājokļu aizvien daudzveidīgākajai iedzīvotāju masai, nodrošinot starpkopienu iekļautību un integrāciju un samazinot ietekmi uz apkārtējo vidi. Dīkstāves COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā akcentēja to, kā mājokļa kvalitāte ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību. Atrast cenas ziņā pieejamu mājokli aizvien grūtāk ir cilvēkiem, kuri dzīvo ES rietumu pilsētās, ES ziemeļu daļā un EBTA valstīs, kā arī grūtāk to ir atrast galvaspilsētā pretstatā citām pilsētām18.

Aizvien augošās polarizācijas problēmu var risināt, īstenojot iekļaujošas un vienlīdzīgas, uz konkrētu vietu balstītas politikas. Tās izstrādājot, jāņem vērā virkne faktoru, kas pastāv nelabvēlīgās apkaimēs (piemēram, veselība, dzīves apstākļi un etniskā izcelsme), un jāmeklē iemesli un risinājumi segregācijai, kas var plesties aiz nodalītās teritorijās robežām19.

URBACT IV aptaujas dalībnieki min dažādus ar sociālās iekļaušanas izaicinājumu saistītus aspektus; izvairīšanās no anonimitātes un izolācijas (sevišķi vecākiem cilvēkiem), migrantu iekļaušana, darba tirgus pieejamības uzlabošana personām ar īpašām vajadzībām, jaunu profesionāļu piesaiste (lai izvairītos no depopulācijas mazās un vidējās pilsētās) un starppaaudžu darba veicināšana. Ēkas jāpielāgo cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un vecākai paaudzei, un tām jābūt pieejamām, lai cīnītos ar sociālo segregāciju. Augsta īres maksa pilsētas centrā un tūrisms tiek uzskatīti par izaicinājumiem mājokļu tirgum. Par sociālajiem izaicinājumiem tiek uzskatīta arī sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšana visiem un vairāk darbību vietējā līmenī.

Turklāt URBACT IV aptauja akcentē veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību gados vecākiem cilvēkiem. Dažreiz citas tēmas ir piesaistītas labsajūtai un veselībai, piemēram, zaļo zonu izveidošana, pilsētu centru pārplānošana, mājokļu pieejamība un iedzīvotāju piedalīšanās pilsētas attīstībā. Tiek uzskatīts, ka visas šīs darbības rada veselīgākus paradumus un nodrošina lielāku labsajūtu.

Zaļās pilsētas

Klimata pārmaiņas tiek pastāvīgi minētas kā vissvarīgākais pilsētu ilgtermiņa izaicinājums. Pilsētas ģenerē aptuveni 70% no globālā mērogā radītā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzuma, un vienlaikus tās ir sevišķi jūtīgas pret klimata pārmaiņu ietekmi. Klimata apdraudējumi izraisīs jūras līmeņa paaugstināšanos, ietekmējot piekrastes pilsētas, tie ietekmēs izbūvēto infrastruktūru, augstākas vidējās temperatūras izraisītas veselības problēmas un ekstrēmus notikumus, pieprasījuma pēc energoresursiem un to patēriņa palielināšanos, kā arī nelabvēlīgi ietekmēs ūdens un resursu pieejamību20.

Aptaujas dalībnieki uzsver, ka ar klimata pārmaiņām saistītie izaicinājumi skar jebkāda lieluma pilsētas. Pilsētas sastopas ar izaicinājumiem klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, samazinot SEG emisiju daudzumu, piemēram, privāto automašīnu izmantošanas samazināšanu pārvadājumiem un veicinot videi draudzīgums mobilitātes risinājumus. Privāto automašīnu dominance būtu strauji jāsamazina par labu efektīvākam sabiedriskajam transportam, pastaigai vai braukšanai ar divriteni, koplietošanas un aktīvai mobilitātei un jauniem darba modeļiem: pilsētām būtu jāveicina pāreja uz privāto un sabiedrisko transportu ar zemu emisiju līmeni Tam jānotiek gan pilsētu robežās, gan arī teritorijā starp pilsētas centru un metropoles teritoriju. Ir nepieciešama ilgtspējīga pilsētu plānošana, lai mazinātu pilsētu izplešanos, organizētu labiekārtojuma objektus gājiena attālumā un ļautu efektīvi organizēt sabiedrisko transportu. COVID-19 krīzes laikā 2020. gadā daudzas pilsētas ir ievērojami paplašinājušas velobraucējiem un gājējiem rezervēto teritoriju, jo pilnībā droši izmantot sabiedriskā transporta kapacitāti nav iespējams.

Vēl viens būtisks izaicinājums saistībā ar SEG samazināšanu ir mājokļu fonda energoefektivitātes paaugstināšana21. Nolūkā pielāgoties klimatam pilsētas cenšas palielināt zaļo zonu skaitu. Dažas dzīvesstila un uzvedības izmaiņas var palīdzēt pilsētu iedzīvotājiem būtiski samazināt ietekmi uz apkārtējo vidi, piemēram, pāriešana uz veselīgu diētu, atkritumu daudzuma samazināšana, aktīvo vai sabiedrisko mobilitātes mezglu izmantošana vai ilgtspējīgu energoresursu izvēle22.

Pilsētas mēģina padarīt iedzīvotājus jūtīgus pret dažādiem ar klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem un iesaistīt viņus lēmumu pieņemšanas procesā. Ir nepieciešami rīki un finansējums. Dažas pilsētas sev ir noteikušas plānus līdz 2025. vai 2030. gadam kļūt par pilsētām bez oglekļa izmešiem. Vairāk nekā 10 000 mazpilsētu un lielpilsētu Pilsētas mēru pakta klimata un enerģijas jautājumos ietvaros ir apņēmušās pārspēt valsts līmenī noteiktos ar SEG emisiju daudzuma samazināšanu noteiktos mērķus.

Zems spiediena ir arī zemes bioloģiskā daudzveidība. Savvaļas populāciju daudzums visā pasaulē kopš 1970. gada ir samazinājies vidēji par divām trešdaļām. Pārskatā par pilsētām un bioloģisko daudzveidību uzsvērts, ka urbanizācija ir drauds bioloģiskajai daudzveidībai zemes patēriņa dēļ, taču vienlaikus pilsētas var kļūt arī par bioloģiskās daudzveidības karstajām zonām. Piemēram, Briselē ir vairāk nekā 50% no Beļģijā sastopamajām ziedu sugām23. Lai samazinātu un galu galā pavērstu pretējā virzienā šo zaudējumu bioloģiskās daudzveidības jomā, pilsētām ir jāpāriet uz tādu zemes izmantošanas plānošanu, kurā tiek līdzsvaroti ražošanas un konservācijas mērķi uz visas apsaimniekotās zemes platības, sevišķi – samazinot zemes zudumu, mākslīgas grunts apjomu un nodrošinot atbalstu pilsētas atjaunošanai, zilajai un zaļajai infrastruktūrai.

Citi pilsētu minēti izaicinājumi ietver neilgtspējīgu tūrismu, atkritumus un gaisa kvalitāti. visi šie pilsētu izaicinājumi ir cieši saistīti. COVID-19 krīze 2020. gadā ir sniegusi īstermiņa ieguvumus vides jomā, piemēram, uzlabotu gaisa kvalitāti, mazāku SEG emisiju daudzumu un pārmērīga tūristu pieplūduma samazinājum.

Produktīvas pilsētas

Pilsētas ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Kopš 2000. gada IKP palielinājums pilsētās bija par 50% straujāks nekā citās teritorijās24. Pilsētas palielina produktivitāti, jo tajās ir vidēji lielāks skaits terciāri izglītotu iedzīvotāju un vairāk inovāciju, lielāks skaits strauji augošu uzņēmumu, augstāki nodarbinātības rādītāji, kā arī labāka pieejamība un savienojamība. Tomēr ārpus ES dzimušo pilsētu iedzīvotāju nodarbinātības rādītāji ir ievērojami zemāki, un mājokļi pilsētās ir dārgi, mazi un pārpildīti25.

Tomēr pilsētas ir vietas, kurās dzīvo un strādā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju, veidojot līdz pat 80% SEG emisiju, divas trešdaļas kopējā energoresursu pieprasījuma un saražojot 50% atkritumu26. Aprites ekonomika var nodrošināt politikas reakciju, lai pārvarētu iepriekšminētos izaicinājumus, kā ekonomikas izaugsmes, darbavietu un vides kvalitātes dzinējspēks. Pilsētām un reģioniem ir galvenā aprites ekonomikas veicinātāju, atvieglotāju un stimulētāju loma. Aprites ekonomikas potenciāls pilsētās var tikt ievērojami uzlabots ar veicinošu teritoriālās plānošanas politiku, kas stimulē efektīvu teritorijas, pilsētas zemes un ēku izmantošanu. Pašvaldību rīcībā ir būtiska svira saistībā ar publisko preču un pakalpojumu iepirkumu27, un to potenciāla atbrīvošanai nepieciešami atbilstoši ekonomikas un pārvaldības apstākļi. Arī pilsētās būtu jāveicina sadarbīga ekonomika.

Ņemot vērā, ka nākotnē vairāk nekā pusē Eiropas pilsētu gaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums, nozīmē, ka vairākums izmaiņu Eiropā būs jāīsteno integrētā, pieejamā un ilgtspējīgā veidā pilsētas teritorijas ietvaros. Novecojošajiem ES iedzīvotājiem būs nepieciešama tālāka infrastruktūras un pakalpojumu pielāgošana; sevišķi tas attiecas uz mazākām pilsētām, kurās aizvien vairāk pieaug vajadzības pēc veselības un sociālās aprūpes. URBACT IV aptauja liecina, ka mazākās pilsētas par visvislielāko izaicinājumu uzskata "ilgtspējīgu un efektīvu publisko un komerciālo pakalpojumu nodrošināšanu, spēcīgas vietējās ekonomikas izveidi". Pagaidām nav zināms, kādu ietekmi COVID-19 atstās uz iedzīvotājiem un ekonomiku mazpilsētās un lielpilsētās (piemēram, attālinātā darba līmenis un mazāka pārvietošanās, samazināta lielāku pilsētu pievilcība), bet šķiet skaidrs, ka īpaši komerciālos pilsētu centrus sagaida straujš apmeklējuma un dzīvotspējas kritums, kas varētu būt ilgāks par pagaidu ierobežojumiem un kas aicina veikt vietai pielāgotu un saskaņā ar plānu īstenotu pilsētvides atjaunošanu, lai atjaunotu jaukta lietojuma pilsētas centrus/vietas un īstenotu mērķtiecīgus pasākumus nolūkā samazināt brīvās vietas un modernizēt esošo ēku fondu.

Digitalizācija kā būtiska pārveidojoša pārnozaru tendence

Ziņojumā "Eiropas pilsētu nākotne" atzīts, ka jaunas un no jauna attīstītas tehnoloģijas varētu palīdzēt pilsētām uzlabot publisko pakalpojumu sniegšanu, nodrošināt labāku mijiedarbību ar iedzīvotājiem, uzlabot produktivitāti un adresēt ar vidi un ilgtspēju saistītos izaicinājumus. Vārdu sakot, attīstība virzienā uz viedajām pilsētām. ESPON programmas aptaujā28 aptuveni 136 Eiropas pilsētās tika konstatēts, ka 91% no tām uzskata, ka pilsētu pakalpojumi uzlabojušies, pateicoties digitalizācijai, bet 39% gadījumu pēc digitalizācijas konstatēts ievērojams šo pakalpojumu izmantošanas palielinājums. COVID-19 pandēmija ir ievērojami paātrinājusi esošās tendences virzienā uz attālinātu darbu un komerciālo digitālo pakalpojumu sniegšanu, piemēram, iepirkšanās tiešsaistē. Šīm tendencēm var būt gan negatīva (pilsētu centru dzīvotspēja, komerctransporta izmantošanas palielināšanās), gan pozitīva ietekme (samazināta transporta izmantošana ceļam uz un no mājām, uzlabota dzīves kvalitāte).

Tajā pašā pētījumā tika konstatēts, ka lielām pilsētām ir tendence atrasties digitalizācijas priekšplānā, jo tur ir lielāks pieprasījums pēc sarežģītākiem pakalpojumiem un mijiedarbības, kā arī šādām pilsētām ir atbilstošas spējas attīstīt un sniegt šādus pakalpojumus. Tas, cik lielā mērā pilsētas spēj kapitalizēt potenciālos digitalizācijas ieguvumus, būs atkarīgs no virknes faktoru, tostarp no kopdarba mezglu/inkubatoru pieejamības un uzlabotas savienojamības un digitalizācijas nodrošināšanas nolūkā virzīt inovāciju un uzņēmumu attīstību un veicināt lielpilsētu un mazpilsētu centru atjaunošanu. Galvenie pilsētu digitālo pāreju ierobežojošie faktori ir līdzekļu un prasmju trūkums. Stratēģiskas vīzijas trūkums tiek uzskatīts par papildu ierobežojumu mazākās pilsētās.

URBACT IV aptaujas dalībnieki min jaunās tehnoloģijas kā līdzekli iedzīvotāju piesaistei, taču viņi arī aktualizē vairākas problēmas, piemēram, datu privātumu un īpašumtiesības, atbilstošus un saskaņotus tiesību aktus, datu apmaiņu un standartus, kā arī kiberdrošību. Pilsētas spēlē galveno lomu inovāciju dinamikā: ieinteresēto pušu ģeogrāfiskais tuvums un daudznozaru mijiedarbība veicina inovācijas. Dažāda veida pieejas inovācijai uzlabo pilsētu identitāti, to tradīcijas un kultūras mantojumu. Lai arī galvaspilsētas un metropoles teritorijas saglabājas kā galvenais radošuma un inovāciju dzinējspēks, labvēlīgi apstākļi ir sastopami arī mazākās pilsētās29.

URBACT pilsētu interesēs ir manāma spēcīga digitālās pārejas un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) klātbūtne gan tīklos, gan labajā praksē. Digitālās pārejas jautājumi lielākoties tiek risināti, skatoties caur ekonomiskās attīstības un publisko pakalpojumu uzlabošanas objektīvu, sevišķi – samazinot attālumu starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem, piemēram, nodrošinot pakalpojumu un informācijas pārvaldību ar lietotnēm, atvieglojot mobilitāti un īstenojot e-demokrātiju un pārvaldību30.

b) Pilsētas vajadzību analīze

Kā jau iepriekš aprakstīts, Eiropas pilsētu konfigurācijas policentrisma un demogrāfiskā atšķirība dabiski apgrūtina pieejas ‘viens der visam’ īstenošanu pilsētām. Turklāt Kohēzijas politikas mērķis ir risināt šīs teritoriālās atšķirības.

Gan globāli, gan Eiropas robežās valsts un starptautiska mēroga iestādes ir atzinušas, cik svarīga loma ir pilsētām sabiedrības izmaiņu virzīšanā un iepriekšminēto izaicinājumu seku pārvarēšanā. Ilgtspējīgas attīstības plāns (2030) (Apvienoto Nāciju Organizācija – plānā detalizēti aprakstīti 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi), Amsterdamas pakts (2016) (Eiropas Savienība – ES Pilsētprogramma ar 14 tematiskajām partnerībām) un Jaunā Leipcigas harta (2020) skaidri norāda, ka pilsētām ir jābūt spējām šo pārmaiņu vadīšanā. Šo ES un starptautiskā līmenī saskaņoto ilgtspējīgas pilsētattīstības vispārīgo principu ieviešana pilsētu pārvaldības ikdienas praksē ir izrādījusies izaicinājumu pilna pašām pilsētām. Tā tas bija laikā no 2014. līdz 2020. gadam, un tā tas ir joprojām.

URBACT III kapitalizācijas darbs, kurā detalizēti aplūkots, kā pilsētas saprot un īsteno ilgtspējīgas pilsētattīstības principus, vieš zināmu skaidrību par dažu pilsētu sasniegto progresu, taču tas atklāj nepieciešamību pēc nepārtraukta atbalsta nacionālā un ES līmenī.

Saskaņā ar Jauno Leipcigas hartu pilsētu pārvaldību ir nepieciešams stiprināt, lai pilsētām dotu iespēju pārveidoties. Tādēļ pilsētām ir nepieciešami tiesiskā regulējuma apstākļi, investīciju spējas, atbilstoši kvalificēti darbinieki, piekļuve un spējas vadīt infrastruktūru, publiskos pakalpojumus un sabiedrības labklājību.

Ziņojumā "Pilsētu nākotne" kā galvenie pilsētu līdzekļi to izaicinājumu risināšanai norādīta fiziska iejaukšanās, pārvaldība, jaunās tehnoloģijas un elastīgums. Pašas pilsētas URBACT IV aptaujā pārvaldību un fizisko iejaukšanos novērtējušas ar vislielāko punktu skaitu.

Pārvaldība

Vāja pārvaldība un korupcija kaitē ekonomiskajai attīstībai un labklājībai gan valsts, gan vietējā līmenī31. Puse pilsētu iedzīvotāju (51%) piekrīt, ka viņu vietējā valsts pārvaldē ir sastopama korupcija. Rietumbalkānos un Turcijā šādam apgalvojumam piekrīt vidēji vairāk nekā divas trešdaļas respondentu (68%), savukārt pilsētās ES austrumu daļā šis rādītājs ir tikai nedaudz zemāks (65%). ES ziemeļu un rietumu pilsētās minētajam apgalvojumam piekrīt daudz mazāks skaits respondentu (mazāk par 40%)32. Laba pārvaldība ir arī priekšnoteikums drošībai un sociālajai iekļautībai, turklāt tā paaugstina pilsētu elastīgumu uz vides, sociālekonomiskās un politiskās neskaidrības un riska fona.

ES ir novērota tendence stiprināt pilsētu pārvaldību. Jaunas pilsētu pārvaldības formas jau tiek stimulētas daudzās pilsētās, un sagaidāms, ka pilsētu tīklu svarīgums paaugstināsies arī turpmāk33. Pilsētu pārvaldības pasākumi kļūst aizvien svarīgāki, ja pašvaldību administratīvās robežas neatbilst pilsētu teritoriju funkcionālajai realitātei.

Šis konstatējums atbilst, un to apstiprina galvenie principi, kas ES nosaka ilgtspējīgu pilsētattīstību. Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir publicējis Ilgtspējīgas pilsētattīstības rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā pievērsta uzmanība Eiropas pilsētattīstības atskaites punktiem (starpvaldību sadarbība, Kohēzijas politika, ES Pilsētprogramma), lai tādējādi individualizētu galvenos stūrakmeņus, kas raksturo ES pieeju ilgtspējīgai un integrētai pilsētattīstībai:

• Pieeja, kas veicina stratēģisko vīziju pilsētvides attīstībai.

• Pieeja, kas pievēršas visu lielumu pilsētām, veicinot integrāciju dažādos mērogos, no apkaimēm līdz plašākām teritorijām.

Daudzlīmeņu pārvaldība un daudzu ieinteresēto pušu pieeja, kurā tiek koordinēti dažādi iesaistītie dalībnieki atbilstoši to attiecīgajām lomām, prasmēm un iejaukšanās līmeņiem, nodrošinot arī aktīvu iedzīvotāju iesaisti.

• Pieeja, kas ir saistīta ar starpnozaru integrāciju, mudinot pilsētas strādāt, pārsniedzot politikas jomas.

• Pieeja, balstoties uz daudzu finansējuma avotu integrāciju, ietverot arī privātā sektora iesaisti.

• Pieeja, kas veicina uz rezultātu orientētu loģiku, nosakot uzraudzības un novērtējuma sistēmas34.

Integrēta pieeja

Pamatojoties uz vispāratzīto URBACT metodi laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam, pilsētām joprojām ir nepieciešams atbalsts integrētas pieejas īstenošanā attiecībā uz ilgtspējīgu pilsētattīstību. Šīs integrētās pieejas definīcijas centrālie elementi ir sadarbība starp blakus esošām pašvaldībām, sadarbība starp visu līmeņu pārvaldības un vietējiem spēlētājiem, sadarbība starp dažādām politikas jomām un pašvaldības departamentiem, kā arī līdzsvara uzturēšana starp infrastruktūras un t.s. mīkstajām investīcijām, kā arī holistiskais redzējums pilsētas attīstībai. Šie elementi jāapvieno integrētos rīcības plānos, kas ir galvenais URBACT programmas uzmanības mērķis kopš tās izveides.

Avots: Urbact zināšanu mezgls

Detalizēts pētījums, kurā izpētīts integrēts darbs praksē35, liecina, ka daudzās pilsētās integrēta rīcības plāna izstrādes process starpdepartamentu sadarbības pārveidošanas, vietējo ieinteresēto pušu iesaistes, tematisko izaicinājumu izpratnes un iespējamo integrēto risinājumu ziņā ir vēl vērtīgāks nekā pati rīcība.

Līdzdalība

Pilsētām nepieciešams praktisks atbalsts spēju stiprināšanā, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību. Sevišķi tas attiecas uz mazām un vidēja lieluma pilsētām, kurām bieži vien ir mazāk iespēju rīkoties. Līdzdalība ir būtisks vietējās demokrātijas jautājums. Šis politikas elements ir svarīgs dažādu vietējās attīstības interešu izsvēršanai un vietējām vajadzībām atbilstošu labāko risinājumu izvēlei.

URBACT III sadarbības tīkli, kas iestrādāti līdzdalības koncepcijā, izmantojot tās ‘vietējās grupas’ rīku, kura bijusi atbildīga par integrētā rīcības plāna līdzizstrādi. 97% URBACT pilsētu, pabeidzot šo procesu, uzskatīja, ka to tīklā izmantotā līdzdalības pieeja tiks turpināta arī pēc tam36. Turklāt URBACT III kapitalizācijas darbs37 par to, kā pilsētas izprot un īsteno šos principus, liecina, ka ne vienmēr ir skaidri saskatāmi ieguvumi no iedzīvotāju iesaistes līdzdalības procesā. Nepieciešams iedarbības apliecinājums no pilsētām, kuras sekmīgāk iesaistījušas sabiedrību, un atbalsts saistīto mehānismu un prasmju izpratnei. Nepieciešams veicināt un uzlabot jaunas līdzdalības formas, tostarp kopīgu izstrādi un projektēšanu sadarbībā ar iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības tīkliem, kopienas organizācijām un privātajiem uzņēmumiem38.

Balstīšanās uz konkrētu vietu

Jaunā Leipcigas harta ir balstīta uz dažiem būtiskiem iepriekšējā gada pētījuma elementiem, sevišķi Barca ziņojumu, kurā nostiprināti ilgtspējīgas attīstības principi katras konkrētās teritorijas kontekstā. Runājot par apmaiņu un mācīšanos, pilsētām ir pienākums pielāgot jebkuru procesu vai rīcību savam ģeotelpiskajam un administratīvajam kontekstam39. Ir nepieciešams atbalsts jebkuras konkrētas pieejas panākumu faktoru izpratnei, un to var nodrošināt ES/starptautiskā mērogā. Pilsētattīstības politikas specifika ir tāda, ka valsts mēroga konteksts un valsts mēroga (vai zemāka līmeņa) pilsētattīstības politikas ieinteresēto pušu iesaiste ir būtiska ilgāka termiņa politikas izmaiņām. URBACT III pārneses tīkli bija izcils piemērs tam, kā pilsētas var apliecināt savu specifiku, vienlaikus izmantojot izdevību mācīties no citām pilsētām, kuras ir izmēģinājušas un pārbaudījušas labo praksi.

c) Palielināts ilgtspējīgas pilsētattīstības svarīgums Eiropas Kohēzijas politikā

URBACT IV tiesiskais regulējums ir paredzēts Kohēzijas politikas noteikumos40. Šie noteikumi sniedz plašu atbalstu Eiropas pilsētām, lai novērstu atšķirības visā ES. Uzsvaru uz ilgtspējīgu pilsētu attīstību un teritoriālām stratēģijām šajā jaunajā sistēmā apliecina Kohēzijas politikas instrumentu kopums, kas ir padarīts pieejams, lai atbalstītu pilsētas to pilsētpolitikas izstrādē un īstenošanā.

Jaunais tiesiskais regulējums ietver:

• 2021.gada 24.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (Regula (ES) 2021/1060) 5. pantā noteikti pieci galvenie politikas mērķi (PM), kas attiecas uz ES pilsētām. Īpašu uzmanību pievērš PM "pilsoņiem tuvākā Eiropa", kas veicina visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību.

• Regulas (ES) 2021/1060 28. pantā noteikts, ka dalībvalstij jāizmanto dalībvalsts izstrādātas integrētas teritoriālās investīcijas, uz sabiedrību orientēta vietējā attīstība vai cits teritoriāls rīks, ja tiek atbalstīta integrēta teritoriālā attīstība, īstenojot teritoriju vai vietējo attīstības stratēģiju.

• Regulas (ES) 2021/1060 29. pantā norādīti vairāki elementi, kas jāiekļauj Kohēzijas politikas teritoriju attīstības stratēģijās; noteikta ģeogrāfiskā teritorija, tās attīstības vajadzību un potenciāla analīze, apraksts par integrētu pieeju un partneru iesaisti tās sagatavošanā un īstenošanā.

• Regulas (ES) Nr. 2021/1060 32. pantā ir uzskaitīti vairāki elementi, kas jāiekļauj Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (CLDD) stratēģijā.

• Regulas (ES) 2021/1058 11. pantā noteikta prasība, ka vismaz 8% no ERAF resursiem uz katru dalībvalsti jāpiešķir integrētai teritoriju attīstībai, kas vērsta uz pilsētu teritorijām (ilgtspējīga pilsētattīstība)41. Īpaša uzmanība jāpievērš ar vidi un klimata pārmaiņām saistīto izaicinājumu risināšanai, sevišķi pārejai uz klimata neitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, digitālo tehnoloģiju potenciāla izmantošanai inovācijām, kā arī funkcionālu pilsētas teritoriju attīstības atbalstam.

• Regulas (ES) 2021/1058 12. pants paredz Eiropas pilsētniciatīvas (European Urban Initiaive) izveidi. Iniciatīva jāattiecina uz visām pilsētu teritorijā, ieskaitot funkcionālas pilsētas teritorijas, un tajā jābūt iekļautiem diviem galvenajiem darbības virzieniem: atbalstam inovatīvai rīcībai un spēju un zināšanu stiprināšanai, teritoriālās iedarbības novērtējumiem, politikas attīstībai un komunikācijai. EPI nodrošina attiecīgu saskaņošanu un papildināmību ar URBACT IV programmu.

Arī URBACT IV programma ir svarīga šīs paketes daļa, kas sniedz pilsētām unikālu iespēju integrētā un līdzdalības veidā risināt pilsētu problēmas, izmantojot starptautisku zināšanu apmaiņu un spēju veidošanu. Regula, ar ko nosaka noteikumus URBACT IV programmai, ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1059 par īpašajiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (Regula (ES) Nr. 2021/1059) par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg).

Regulas (ES) Nr. 2021/1059 3. panta 3. daļas (b) punktā URBACT IV mērķi definēti šādi: pieredzes apmaiņu, inovatīvas pieejas un spēju veidošanu saistībā ar labas prakses apzināšanu, nodošanu un kapitalizāciju integrētā un ilgtspējīgā pilsētattīstībā, ņemot vērā saiknes starp pilsētu un lauku teritorijām un atbalstot pasākumus, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1058 11. pantu, kā arī vienlaikus saskaņotā veidā papildinot ar minētās regulas 12. pantā izklāstīto iniciatīvu ("URBACT programma")

Regula (ES) Nr. 2021/1059 nosaka trīs galvenos URBACT IV uzdevumus:

1. pieredzes apmaiņa, novatoriskas pieejas un kapacitātes stiprināšana saistībā ar pilsētu paraugprakses apzināšanu, nodošanu un kapitalizāciju integrētas un ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā, ņemot vērā saikni starp pilsētām un lauku teritorijām

2. atbalstīt darbības, kas izstrādātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/1058 11. pantu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai.

3. Darbības, ko veic URBACT IV programma, īsteno, lai saskaņoti papildinātu Regulas (ES) 2021/1058 12. pantā minēto Eiropas pilsētu iniciatīvu.

Papildu tam, kas konkrēti paredzēts jaunajā ES tiesiskajā regulējumā, mēs varam arī atzīmēt Eiropas Inovācijas partnerību gudrām pilsētām un kopienām un Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā, Eiropas iniciatīvu "Jaunais Eiropas Bauhaus" kā vērā ņemamas politikas iniciatīvas, kas vērstas uz pilsētām. Ar konkrētiem nosacījumiem no ES atveseļošanas plāna un Eiropas zaļā darījuma taisnīgas pārejas mehānisma varētu gūt labumu arī vietējās pašvaldības

Papildināmība ar Eiropas pilsētiniciatīvu (European Urban Initiative)

URBACT un Eiropas pilsētiniciatīva (EPI) viena otru saskaņoti papildinās. URBACT uzlabos vērtības ķēdi Eiropas pilsētiniciatīvā, kuras mērķis ir sniegt saskaņotu atbalstu pilsētām. EPI sniegs atbalstu inovācijai, spēju un zināšanu veidošanai, teritoriālās ietekmes novērtējumiem, politikas izstrādei un komunikācijai. Šajā kontekstā tā identificēs pilsētu problēmas, attīstīs instrumentus jauninājumu, spēju un zināšanu/pierādījumu veidošanas atbalstam, analizēs rezultātus un veiks kapitalizācijas darbības, veicinās komunikāciju un izplatīšanu, kā arī novērtēs rezultātus. Eiropas pilsētiniciatīva ietvers darbības virzienus un darbplūsmas. Zemāk dotajā diagrammā norādīts vizuāls pārskats par to, kā URBACT saistīts ar dažādiem iniciatīvas darbības virzieniem un ES Pilsētprogrammu (EU Urban Agenda).

1. attēls: EK (2020), Koordinēšana starp Eiropas pilsētniciatīvu un URBACT – URBACT Programmēšanas komiteja, 2020. gada 9.–10. novembris

– URBACT nodrošina atbalstu sadarbības virzienam A inovatīvu darbību jomā

EPI mērķis sadarbības virzienam A ir pārbaudīt jaunus ES līmeņa pilsētu izaicinājumu risinājumus un iestrādāt inovācijas (mēroga palielināšana, zināšanu izplatīšana un pārnese) Kohēzijas politikā 2021.–2027. gadam un pēc tam. Neskatoties uz URBACT programmas plašāk izplatīto inovatīvo procesu veicināšanu un pārvaldību, URBACT izmantos labās prakses pārnesei ‘saprast-pielāgot-izmantot’ metodi un izstrādās īpašu mehānismu atbalsta nodrošināšanai pilsētu inovatīvo darbību pieredzes pārnesei uz lielāku skaitu pilsētu.

– URBACT būs ievērojama loma darbības virziena B1 kapacitātes stiprināšanā

Izmantojot starptautiskos URBACT tīklus, programmas un nacionālā mēroga kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, URBACT mērķis ir paaugstināt to pilsētu administrāciju speciālistu un vietējo ieinteresēto pušu integrētās un līdzdalības pieeju spējas, kuri ir daļa no URBACT tīkliem. Šajos sadarbības tīklos var piedalīties arī pilsētas, kas gūst labumu no ilgtspējīgas pilsētattīstības atbalsta saskaņā ar Kohēzijas politiku (Regulas (ES) 2021/1058 11. pants). Turklāt tiks veikta URBACT izstrādāto rīku un prakses apmaiņa ar pilsētām, kas piedalās EPI aktivitātēs, un otrādi.

‒ URBACT sniegs ieguldījumu sadarbības virzienam B2 zināšanu, teritoriālās ietekmes novērtēšanas, politikas un saziņas jomā

URBACT sniegs ieguldījumu zināšanu apmaiņas platformā ar zināšanām un metodēm par ilgtspējīgu pilsētattīstību, kas iegūtas no URBACT tīkliem un URBACT zināšanu aktivitātēm, tostarp par labu ES Pilsētprogrammai. dalībvalstu līmenī URBCT nacionālie kontaktpunkti (neatkarīgi no to institucionālās iesaistes) strādās ciešā sadarbībā tādās jomās, kā informēšanas un informācijas izplatīšanas aktivitātes, spēju stiprināšana valsts līmenī un nacionālā dialoga veicināšana par ilgtspējīgu un integrētu pilsētattīstību.

d) Pagātnē gūtās atziņas

Kopš 2002. gada URBACT ir finansējis 161 sadarbības tīklu, kas pievērsušies būtiskiem izaicinājumiem, ar ko sastapušās dažādas pilsētas, piemēram, sociālā iekļautība, fiziskā plānošana un pilsētu atjaunošana, MVU konkurētspēja, nodarbinātība un darba mobilitāte utt. Papildus steidzamiem šodienas jautājumiem, piemēram, mājokļi, migrācija, jaunā ekonomika un digitalizācija, vides aizsardzība un klimata pārmaiņas, jaunākie URBACT tīkli un zināšanu aktivitātes attiecas uz jauniem aktuālajiem jautājumiem.

URBACT ir bijis vajadzīgs zināms laiks, lai izstrādātu spēcīgas saites ar pilsētām, attīstītu efektīvus sadarbības mehānismus un izveidotu nacionālus kontaktpunktus, kas spēj iedvesmot jaunas pieejas , lai papildinātu Eiropas pilsētiniciatīvu. Šī pieredze un URBACT plašie novērtējumi ir ļāvuši programmai plānošanas periodu laikā kļūt par uzticamu zīmolu pilsētām un nodrošināt dažus lielākus un daudzus papildu uzlabojumus. URBACT III īstenošanas novērtējums kopā ar citiem novērtēšanas programmas aktivitāšu avotiem nodrošina spēcīgu pamatu, uz kura būvēt URBACT IV programmu, turpinot uzsākto darbu un uzlabojot metodes.

Tīklu veidošana ir efektīvs rīks kapacitātes stiprināšanai un zināšanu apmaiņai

URBACT pieeju starptautiskajai apmaiņai, mācībām un zināšanu kapitalizācijai, ko programma finansē, nodrošinot starptautisku ekspertu atbalstu un kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, ir augstu novērtējušas iesaistītās pilsētas.

Starptautiskā mācīšanās aizņem laiku, tai ir nepieciešama ilgtspējīga mijiedarbība, un tā ir noderīga dažādos projektēšanas un rīcības plānu īstenošanas posmos. Tīklu darbības ilgums tiek uzskatīts par atbilstošu.

Ir pieprasījums pēc šīs starptautiskās apmaiņas metodoloģijas paplašināšanas, lai nodrošinātu labās prakses un inovatīvo darbību pārnesi starp pilsētām. Dažām ad hoc zināšanu apmaiņām tīkla pieeja nav piemērota, un varētu tikt paredzētas īsākas apmaiņas.

Lai arī pilsētas uzskata, ka piedalīšanās URBACT tīklos ir ļoti izdevīga, tai nepieciešams arī noteikts laika ieguldījums, administratīvo procedūru izpildes spējas un politiskais atbalsts, kuru kopumā grūtāk nodrošināt mazākām pilsētām. Varētu būt nepieciešams veikt papildus darbības, lai nodrošinātu, ka starptautiski apmaiņas tīkli sniedz ieguvumus augošam pilsētu skaitam.

Pilsētu rīcības spējas paaugstinās, sevišķi mazākās pilsētās

URBACT programmas darbs pie tā, lai kopā ar pilsētām izstrādātu metodi, kas apvieno ieinteresētās puses, lai izstrādātu integrētus rīcības plānus, ar ko stāties pretī pilsētu izaicinājumiem, un plaša mēroga zināšanu apmaiņa Eiropā ir unikāla. Iesaistītās pilsētas demonstrēja ievērojamu spēju pieaugumu, no 47% ar ievērojamu zināšanu līmeni par integrētu un līdzdalības pilsētattīstību 2016. gadā (pamats) līdz 67% 2018. gadā42.

Šīs paaugstinātās spējas ietver jaunas prasmes un metodes, kas izmantotas pilsētās integrētākas plānošanas nodrošināšanai un darbību īstenošanai. Tas tikpat lielā mērā attiecas uz pilsētām, kuras neizmanto Kohēzijas politikas līdzekļus, un to sevišķi augstu novērtē mazākas pilsētas.

Programma tika arī nodēvēta par pakāpienu uz ES līdzekļu un projektu vadību mazajām un vidēja lieluma pilsētām, kur 48% izstrādāto integrēto rīcības plānu (98 IRP) ir nodrošināts finansējums43. Daudzas pilsētas joprojām vēlētos programmā saskatīt lielākas iespējas pārbaudīt no starptautiska mēroga apmaiņas izrietošus risinājumus.

Integrēti rīcības plāni veicina gudrāku ES līdzekļu izlietošanu

Integrēti rīcības plāni (IRP) tiek izstrādāti, lai saņemtu reģionālo/valsts/ES programmu finansējumu: no 98 IRP, kam ir nodrošināts finansējums, 34% savu darbību īstenošanai izmanto ERAF un ESF līdzekļus.

URBACT pilsētas var arī saņemt papildu finansējumu, piedaloties iniciatīvā Pilsētas inovatīvās darbības, Horizon 2020, Taisnīgās pārejas plāni utt. Turklāt URBACT III programma pārsniedza savu mērķi iekļaut URBACT aktivitātēs ERAF regulas 2014.-2020.gadam 7. pantā norādītās pilsētas. Taču saikni starp vadošajām iestādēm joprojām var stiprināt vēl vairāk, un URBACT var sniegt atbalstu pilsētām uzlabot to piedāvājumu iesniegšanas un dažādu plānošanas prasību integrācijas prasmes.

URBACT III programmas novērtējuma atklājumi ir pastāvīgi apliecinājuši, ka URBACT III ir sniegusi tiešu un skaidru ieguldījumu vienpadsmit Kohēzijas politikas tematiskajos mērķos. Tematiskā koncentrācija, uz kuru programma bija vērsta 2014. gada perioda sākumā, ir sasniegta, īstenojot augšupvērstu starptautisko tīklu atlases procesu. Tomēr pilsētām var būt nepieciešams papildu spēju stiprināšanas atbalsts, lai savās darba metodēs labāk iekļautu saistītus apsvērumus, piemēram, digitālos risinājumus, vides jautājumus un dzimumu līdztiesību.

Turklāt var tikt sniegti papildu apsvērumi par to, kā URBACT metode var tieši sasniegt Regulas (ES) 2021/1058 11. panta pilsētas vai kā daļa integrēto rīcības plānu, kas tiek finansēti no ERAF un Eiropas Sociālā fonda (ESF) avotiem, var turpināt palielināties. Interesanti, ka starp būtiskākajiem iemesliem, kādēļ pilsētas iesaistās rīcības plānošanas tīklā, piekļuve finansējumam nav noteicošais. Piekļuve zināšanām un darbs kā interešu sabiedrībai tika uzskatīti par svarīgākiem44.

URBACT attīstās kā zināšanu apmaiņas platforma

Vairāk nekā 600 pilsētu, kas ir piedalās URBACT III, ir sniegušas ieguldījumu milzīgajā zināšanu bagāžā par ilgtspējīgu pilsētattīstību dažādās jomās. Galvenie rīki zināšanu izplatīšanai liecināja par būtisku auditorijas sasniedzamību, ņemot vērā pieejamos līdzekļus. URBACT interneta vietnē pastāvīgi reģistrēts lietotāju skaita palielinājums (no vidēji 15 000 mēnesī 2017. gadā līdz vairāk nekā 25 000 lietotāju mēnesī 2020. gadā), un 1450 dalībnieku trīs URBACT pilsētas festivālos45. Īpašas tematiskās kapitalizācijas aktivitātes nodrošinājušas ieguldījumus visām ES Pilsētprogrammas partnerībām46 un palīdzējušas izstrādāt daudzlīmeņu pieeju starp pilsētvides spēlētājiem visos līmeņos. URBACT IV varētu attīstīties virzienā uz ES inovāciju, eksperimentu un kompetences centru, kas cieši saistīts ar pilsētu spēju stiprināšanas pieejām, metodēm un formātiem pilsētu praktiķu vajadzībām.

Galvenās ieinteresētās puses un vairāki URBACT IV aptaujas dalībnieki izteica vēlēšanos pēc spēcīgākas URBACT kapitalizācijas un zināšanu koordinācijas ar citām pilsētu iniciatīvām, lai pastiprinātu ietekmi uz atsevišķu valstu un Eiropas politiku izstrādi. Zināšanu apmaiņa starp visiem URBACT iesaistītajiem dalībniekiem (ekspertiem, nacionāliem kontaktpunktiem (NUP), URBACT projektu pilsētu pārstāvjiem) varētu arī stiprināt vēl vairāk.

Šajā kontekstā attiecīgās URBACT zināšanu centrs (knowlegde hub) iekļausies un radīs ciešu mijiedarbību ar EPI zināšanu apmaiņas platformu, nodrošinot sinerģiju.

Noslēguma aptaujas respondenti augstu novērtē URBACT spēcīgo sasaisti ar ES Pilsētprogrammu un pievienoto vērtību partnerībām, bet URBACT III īstenošanas novērtējuma ziņojumā ieteikts precizēt mērķi pilsētu iniciatīvu ietvaros: pilnveidot kapitalizācijas aktivitātes; koncentrēt uzmanību uz taustāmiem rezultātiem un labo praksi.

URBACT Nacionālie kontaktpunkti spēlē būtisku lomu vietējās, valsts līmeņa un ES pilsētattīstības politikas sasaistē

25 valstu URBACT Nacionālie kontaktpunkti, kas aptver 28 valstis, informē par programmas aktivitātēm, izplata URBACT rezultātus valsts līmenī vietējā valodā un darbojas kā nacionālā platforma dialogam, informācijas apmaiņai un mācībām par ilgtspējīgu pilsētu attīstību. Vairākas valstis nolūkā attīstīt nacionālā mēroga tīklu, balstoties uz URBACT metodi un principiem, ir gājušas vēl tālāk, mēģinot ietvert pilsētas no citām pilsētu finansētām iniciatīvām un tās, kuras nesaņem finansējumu.

URBACT III īstenošanas novērtējums atspoguļo rīcības plānošanas tīklu konstatējumu noslēguma aptaujā: pastiprināts nacionālā līmeņa atbalsts pilsētas līmeņa darbībām. Īstenošanas novērtējumā konstatēts, ka programmai ir mazāka kontrole pār kvalitāti un tiešā kontakta apjomu nekā saņem partneru pilsētas. Runājot par visu vietējo partneru kapacitātes stiprināšanu, tiešākas apmaiņas starp pilsētām veicināšanu un finansējuma avotiem vai iesaistes politikas izmaiņām vietējā līmenī, varētu tikt sniegts papildu atbalsts nacionālajā līmenī. Gan URBACT IV respondenti, gan galvenās iesaistītās puses izsaka vēlmi pēc kapacitātes stiprināšanas pilsētām, kas gūtu labumu no Kohēzijas politikas līdzekļiem (Regulas (ES) 2021/1058 11. pants) gan augšupejošās ‘URBACT metodes’ apmācībām, līdzdalības un integrētas stratēģijas izstrādei un to īstenošanas spēju palielināšanai. Ņemot vērā atšķirīgo valsts līmeņa situāciju, vispiemērotākie varētu būt konkrēti nacionālā mēroga kapacitātes stiprināšanas pasākumi.

URBACT atbalsta pasākumi

‒ URBACT var palīdzēt lielākam pilsētu skaitam stiprināt savas spējas ilgtspējīgu pilsētattīstības plānu/stratēģiju izstrādē un iesniegšanā.

URBACT skaidri redzamā pievienotā vērtība pilsētu spēju stiprināšanā ir bijusi redzama iepriekšējo URBACT programmu gaitā, un tai būtu jāturpinās arī programmā URBACT IV. Tai būtu jābūt pieejamai jebkura lieluma lielpilsētām un mazpilsētām neatkarīgi no tā, vai tās saņem Kohēzijas politikas finansējumu. Mazākām pilsētām varētu būt nepieciešams papildu atbalsts, lai tās varētu spert pirmo soli. Ar programmu tiks mēģināts tiekties uz tālāku administratīvo procedūru vienkāršošanu, un starptautiska līmeņa mācību ietvaros pastiprināta uzmanība būs pievērsta risinājumu testēšanai un labās prakses pārneses tvēruma paplašināšanai, kā arī īsākām vienādranga apmaiņām. URBACT turpinās centienus integrēt jaunas pilsētas, tostarp pilsētas, kas saņem kohēzijas politikas finansējumu, kā arī pilsētas no ES nabadzīgākajiem reģioniem.

‒ URBACT var palīdzēt pilsētām saprast un ieviest praksē galvenos ES ilgtspējīgās pilsētattīstības principus (atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 22. pantam)

URBACT metode nodrošina konkrētu praktisku pieeju pilsētām, lai augsta līmeņa principus ieviestu ikdienas darbā. Programmā būtu jāturpina integrētu pieeju veicināšana, vienlaikus turpinot attīstīt augšupejošus līdzdalības procesus, lai sasaistītu augsta līmeņa ES politikas ietvarus ar vietējām vajadzībām. Inovācijas šāda atbalsta formā var būt iestrādātas konkrētās darbībās noteiktām, definētām mērķa grupām (piemēram, Regulas (ES) 2021/1058 11. pantā minētajām pilsētām, inovatīvām darbībām), balstoties uz vajadzībām un prasībām.

‒ URBACT var dot ieguldījumu Eiropas kohēzijā un solidaritātē, īstenojot vienādranga mācības un apmaiņu starp visu lielumu pilsētām visos Eiropas reģionos.

Vēršot darbību uz lielpilsētām un mazpilsētām no visām ES dalībvalstīm un partnervalstīm, kā arī nodrošinot līdzsvaru starp mazāk attīstītu un augstāk attīstītu reģionu pilsētu teritorijām, URBACT dod tiešu ieguldījumu Kohēzijas politikas galvenā mērķa sasniegšanā. Starptautiskie apmaiņas tīkli ir izrādījies efektīvs vienādranga mācību mehānisms, bet tos iespējams pielāgot, balstoties uz URBACT III novērtējumu.

‒ URBACT var īstenot uz pierādījumu balstītu zināšanu pamata, lai nodrošinātu saskaņotas saiknes ar citām ES pilsētattīstības politikas iniciatīvām.

Orientēšanās uz bagātīgā pilsētu mācīšanās avota, balstoties uz praktisko pieredzi, joprojām ir svarīga plašāka URBACT rezultātu uzlabojuma nodrošināšanai. URBACT var darboties ciešā sadarbībā ar citām Interreg (C) starpreģionu sadarbības programmām un to zināšanu platformām (piemēram, Interreg EUROPE politikas mācību platformām, ESPON datubāzu un tematiskajiem rīcības plāniem utt.), gan organizējot kopīgas aktivitātes saistībā ar kopīgām prioritātēm un mērķa grupām. Plašāka mērķa veicināšana saistībā ar rīcības īstenošanā, lai veiktu politikas izmaiņas, rada nepieciešamību iesaistīt pilsētattīstības politikas veidotājus vietējā, valsts un ES līmenī. URBACT cieši sadarbosies ar Eiropas pilsētiniciatīvu, lai nodrošinātu zināšanu pieejamību plašākai Eiropas pilsētu kopienai, ietverot ES Pilsētvprogrammu.

‒ URBACT var sniegt ieguldījumu, lai visu URBACT iesaistīto dalībnieku darba metodēs labāk iekļautu horizontālus, piemēram, digitālos, vides un dzimumu apsvērumus.

URBACT var uzticēt pilsētām izvēlēties sadarbības tēmas, kas ir vistuvākās to vajadzībām un atbilst Eiropas prioritātēm, un efektīvi informēt par sava darba rezultātiem attiecīgās mērķa grupas. Balstoties uz 2020. gada Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi saistībā ar sadarbības pāreju digitālā formātā, URBACT programma var veicināt to, ka līdzekļu saņēmēju un programmu līmenī spēju stiprināšana tiek veikta, lai visās darbībās lielāku nozīmi piešķirtu digitālajiem, vides un dzimumu apsvērumiem.

1.3. Politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, attiecīgo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta formu izvēles pamatojums, attiecīgā gadījumā aizpildot trūkstošos posmus pārrobežu infrastruktūrā

1. tabula.

Izvēlētais politikas mērķis vai izvēlētais Interreg konkrētais mērķisIzvēlētais politikas mērķisPrioritāteIzvēles pamatojums
Teksta lauks: [2000 uz katru mērķi]
Interreg konkrētais mērķis (ISO) 'labāka sadarbības pārvaldība"uzlabojot valsts iestāžu un ieinteresēto pušu institucionālās spējas, lai īstenotu [makroreģionālās stratēģijas un jūras baseina stratēģijas, kā arī citas] teritoriju attīstības stratēģijasIntegrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana, nodrošinot sadarbībuURBACT IV risinās ar pilsētas iestāžu spējām saistītās vajadzības ilgtspējīgu pilsētattīstības stratēģiju un plānu izstrādē un īstenošanā saskaņā ar integrētu, līdzdalības un uz vietu balstītu pieeju, atkārtojot labās prakses un izstrādājot inovatīvu pilsētu aktivitāšu investīciju plānus.

Īstenojot starptautisku tīklu, vispārīgas kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, zināšanu veidošanu un apmaiņu, URBACT vēlas pievērsties galvenokārt starptematiskam spēju veidošanas izaicinājumam.

Ņemot vērā to, ka vajadzības un risinājumi ir starptematiski, URBACT IV būs viens starptematisks mērķis. URBACT tiešā veidā nesniegs atbalstu īstenošanas darbību veikšanā, tā ir vērsta uz pilsētu pārvaldības spēju veidošanu, lai tās savukārt varētu efektīvi īstenot ilgtspējīgas pilsētattīstības stratēģijas saskaņā ar dažādiem Kohēzijas politikas mērķiem. Tādēļ URBACT aktivitātes tiks ieplānotas saistībā ar Interreg konkrētu mērķi: labāka sadarbības pārvaldība.

2. Prioritātes
2.1. Prioritātes nosaukums (atkārtots katrai prioritātei)

1. prioritāte: Integrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana, nodrošinot sadarbību

2.1.1. Konkrētais mērķis

URBACT IV būs vērsta uz Interreg konkrētā mērķa 1 (ISO 1) sasniegšanu: labāka sadarbības pārvaldība, uzlabojot valsts iestāžu un ieinteresēto pušu institucionālās spējas, lai īstenotu teritoriju attīstības stratēģijas. Tā kā URBACT IV uzlabos pilsētu institucionālās spējas (ISO1), kas nepieciešamas teritoriju attīstības stratēģiju īstenošanai, tā sniedz tiešu ieguldījumu sevišķi PM5.

2.1.2. Saistītie darbības veidi un to paredzamais ieguldījums šajos konkrētajos mērķos un makroreģionālajās stratēģijās, un, ja nepieciešams, jūras baseina stratēģijās

Šī mērķa sasniegšanai URBACT IV ir trīs starpmērķi:

1) Starptautisko tīklu izmantošana Eiropas pilsētu spēju uzlabošanai, lai:

‒ līdzizstrādātu un īstenotu integrētos rīcības plānus, kas saistīti ar kopīgajiem ilgtspējīgajiem pilsētattīstības izaicinājumiem

‒ pārnestu izstrādātās pilsētu labās prakses

‒ izstrādātu investīciju plānus Pilsētu inovatīvo darbību (UIA) elementu atkārtošanai

Paredzamie rezultāti: uzlabota vietējā politika, īstenojot integrētajā rīcības plānā iestrādātās vietējās aktivitātes, un atkārtota labās prakses izmantošana, uzlabotas pilsētu spējas iegūt labumu no teritoriālo rīku47  izmantošanas, uzlabota rīcības īstenošana, pateicoties testēšanai, inovatīvu darbību atkārtošanas veicināšana, īstenojot investīciju plānus un izmantojot ESIF līdzekļus un citas programmas.

1. mērķis – Rīcība:

Rīcības plānošanas tīklos (Action Planning Networks/APN) pilsētu administrācijas darbinieki piedalīsies integrētu rīcības plānu izstrādē, URBACT vietējai grupai ietverot visas attiecīgās ieinteresētās puses (dažādus pilsētu departamentus, dažādus valsts pārvaldes līmeņus, dažādas ar politiku saistītas nozares un mērķa grupas). Tiks pievērsta pastiprināta uzmanība īstenošanai, jo ar tīkliem būs iespējams testēt nelielas integrēto rīcības plānu izmēģinājuma darbības jeb pilotdarbības. Šis rīks ir būtisks daudzām pilsētām, kas strādā pie ilgtspējīgas pilsētattīstības, tostarp tām, kas saņem finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1058 11. pantu.

Pārneses tīkli (Transfer Networks) veicinās pierādīto labo pilsētas piemēru pārnesi, izmantojot izsmalcinātu metodoloģiju, papildus pievēršot uzmanību labās prakses pastiprināšanas atbalstam, iespējams, izmantojot sasaistes ar citām Kohēzijas politikas finansējuma un citām programmām.

Inovāciju pārneses mehānisms (Innovation Transfer Mechanism) ir īpaši paredzēts pilsētām, kas vēlas izstrādāt investīciju plānu, lai atkārtoti izmantotu Pilsētu inovatīvo darbību 2014-2020 un/vai 2021-2027 projektu elementus, izmantojot Kohēzijas politikas programmas un/vai citu Eiropas un valsts publisko vai privāto finansējumu. Šis pārneses mehānisms tiks balstīs uz URBACT III izstrādātajām pilotaktivitātēm. Tas tiks saskaņots ar Eiropas pilsētiniciatīvu kā īpašu rīku pilsētu atbalstīšanai inovatīvās prakses pārnesei.

Atbalstu URBACT tīkliem integrētā ilgtspējīgā pilsētvidē nodrošinās starptautiskie eksperti. Kompetence ietver gan tīklu pilsētas jautājumus, gan apmaiņas un mācību rīkus un metodes.

2) Pilsētu ieinteresēto pušu kapacitātes uzlabošana ilgtspējīgu pilsētattīstības48 politiku un prakšu izstrādē un īstenošanā integrētā, līdzdalīgā un uz vietu balstītā veidā49

Paredzamais rezultāts: Pilsētvides eksperti pilsētās ir uzlabojuši savas zināšanas un spējas attiecībā uz integrētām ilgtspējīgām pilsētattīstības stratēģijām. Uzlabota visas URBACT kopienas informētība par oglekļa daudzuma samazināšanu un dzimumu līdztiesību. Vietējās ieinteresētās puses, vadošie partneri un eksperti ir uzlabojuši savas spējas izmantot digitālos rīkus savos tīklos un savas inovāciju spējas.

2. mērķis – Rīcība:

Programmas līmenī URBACT īstenos kapacitātes stiprināšanas aktivitātes, piemēram, URBACT universitātes, nacionālās apmācību programmas un nepārtrauktu un īpašu atbalstu visiem atbalsta saņēmējiem. Dalībnieki strādās kopā, lai uzlabotu spējas, kas nepieciešamas integrēto rīcības plānu izstrādei un īstenošanai nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu pilsētvides attīstību.

URBACT IV uzlabos kapacitātes stiprināšanas piedāvājumu, kas saistīts ar digitālo, zaļo un dzimumu jomu kā saistītiem elementiem visiem programmas tīkliem un aktivitātēm. Spēju stiprināšana šiem tematiem var tik organizēta uz visu URBACT kopienu vērstu apmācību formā vai arī kā vienreizējs pasākums visā tīkla darbības laikā. Tiek nodrošināta papildināmība ar EPI kapacitātes stiprināšanas aktivitātēm; un, ja tiek konstatētas sinerģijas, tiks organizētas kopīgas apmācības.

Programmas līmeņa kapacitātes stiprināšanu starptautiskie eksperti atbalstīs integrētā ilgtspējīgā pilsētvidē ar zaļiem, digitāliem un dzimuma līdztiesības elementiem.

3) Nodrošināt, ka URBACT zināšanas un prakse ir pieejamas pilsētu pārstāvjiem un politikas veidotājiem iestrādāšanai vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas pilsētu politikā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas pilsētiniciatīvai un ES Pilsētprogrammai

Paredzamie rezultāti: pilsētu pārstāvjiem un politikas veidotājiem ir aizvien plašāka piekļuve URBACT zināšanu un URBACT pilsētu pieredzes ietekmei vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas pilsētattīstības politikā.

3. mērķis – Rīcība:

Programmas līmenī URBACT darbosies kā zināšanu starpnieks – sapulcējot pilsētās iesaistītos dalībniekus, lai atvieglotu zināšanu apmaiņu un kā zināšanu radītājs – izstrādājot jaunus produktus, balstoties uz esošo URBACT pieredzi, EPI un papildu Eiropas projektu/programmu sniegto pieredzi.

Tematiskās kopienas: tās ļaus pilsētām tikties un apmainīties ar tēmām, kas saistītas ar URBACT tīkliem. Apmaiņas nodrošinās integrētāku pieeju partnera tēmai un nodrošinās jaunākos pilsētu politikas un prakses analīzes datus, ar ko dalīties ārpus URBACT, sevišķi EPI un Pilsētprogrammas ietvaros. Zināšanas var pārnest dinamiskai izmantošanai (konferences, tematiski pasākumi, vebināri, politikas laboratorijas) vai statiskai atsaucei (tematiskas publikācijas, politikas kopsavilkumi, situācijas izpētes, labā prakse).

ES Pilsētattīstības politika, kas vērsta uz zināšanu apmaiņu: URBACT IV būs vērsta uz pilsētattīstības politikas ietekmēšanu, sniedzot ieguldījumu konkrēti Eiropas pilsētiniciatīvā un ES Pilsētprogrammā, nodrošinot lielāku ietekmi. Tiks izstrādāti īpaši mehānismi ieguldījumu sniegšanai abās jomās.

Ekspertu atbalsts tiek sniegts nolūkā stiprināt un pārvaldīt zināšanas par ilgtspējīgu pilsētattīstību.

URBACT interneta vietne darbosies kā zināšanu mezgls, nodrošinot atklātu pieeju zināšanām, labajai praksei un zinātībai par tematiskajām prioritātēm. Atlasītie rezultāti būs pieejami EPI zināšanu apmaiņas platformā. Papildus stratēģiskajai sadarbībai ar EPI URBACT IV sadarbosies arī ar citām organizācijām (programmām, tīkliem utt.), kas darbojas ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā.

URBACT nacionālie kontaktpunkti50 ir atbildīgi par saziņu saistībā ar URBACT aktivitātēm un URBACT rezultātu izplatīšanu nacionālajā līmenī vietējā valodā. Tie spēlē svarīgu lomu URBACT zināšanu sasaistē ar valsts un reģionālā līmeņa iesaistītajām pusēm un plašas līdzdalības stimulēšanā tīklos un kapacitātes stiprināšanas aktivitātēs. Tie var atbalstīt programmas kapacitātes stiprināšanas pasākumus valsts līmenī, pielāgot un iztulkot programmas metodes un rīkus vietējā valodā. URBACT nacionālo kontaktpunktu aktivitātes tiks saskaņotas ar EPI valstu kontaktpunktiem, lai nodrošinātu maksimālu izplatīšanu. Saskaņā ar Jaunās Leipcigas hartas īstenošanas noteikumiem dalībvalstis tiek aicinātas, ja iespējams, izvairīties no struktūru dublēšanās, veidojot kontaktpunktus (URBACT programmai, Eiropas pilsētu iniciatīvai un jebkuram citam pilsētu valsts punktam).

2.1.3. Rādītāji

2. tabula: iznākumu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisID [5]RādītājsMērvienība
[255]
Atskaites punkts (2024)
[200]
Gala mērķis (2029)
[200]
1 Integrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana ar sadarbībuInterreg konkrētais mērķis 'labāka sadarbības pārvaldība' (ISO -1)KRI 83Kopīgi izstrādātās stratēģijas un rīcības plāniskaits0640
1 Integrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana ar sadarbībuInterreg konkrētais mērķis 'labāka sadarbības pārvaldība' (ISO -1)KRI 85Dalība kopīgās apmācību shēmāsskaits5002400
1 Integrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana ar sadarbībuInterreg konkrētais mērķis 'labāka sadarbības pārvaldība' (ISO -1)IR3Līdzdalība programmas līmeņa pasākumos, kuru mērķis ir zināšanu apmaiņaskaits10804410

3. tabula: Rezultātu rādītāji

PrioritāteKonkrētais mērķisIDRādītājsMērvienībaPamatsAtsauces gadsGala mērķis (2029)Datu avotsKomentāri
1 Integrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana ar sadarbībuInterreg konkrētais mērķis 'labāka sadarbības pārvaldība' (ISO -1)RKR 79Kopīgas stratēģijas un rīcības plāni, ko organizācijas uzsākušasskaits02021512aptauja 
1 Integrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana ar sadarbībuInterreg konkrētais mērķis 'labāka sadarbības pārvaldība’ (ISO -1)RKR 81Kopīgo apmācību shēmu pabeigšanaskaits020211920Sertifikāts 
1 Integrētas ilgtspējīgas pilsētattīstības veicināšana ar sadarbībuInterreg konkrētais mērķis 'labāka sadarbības pārvaldība' (ISO -1)RR3Cilvēki ar pieaugošām URBACT zināšanām, jo viņi piedalās programmas līmeņa pasākumos, kuru mērķis ir zināšanu apmaiņaskaits020213528Pašvērtējuma anketa 

2.1.4. Galvenās mērķa grupas

Trim atšķirīgajiem URBACT IV programmas mērķiem ir daļēji atšķirīgas mērķa grupas.

1) Starptautisko tīklu izmantošana Eiropas pilsētu spēju uzlabošanai, lai:

‒ līdzizstrādātu un īstenotu integrētos rīcības plānus, kas saistīti ar kopīgajiem ilgtspējīgajiem pilsētattīstības izaicinājumiem

‒ pielāgotu un pārnestu izstrādātās pilsētu labās prakses

‒ izstrādātu investīciju plānus Pilsētu inovatīvo darbību elementu atkārtošanai

Šī pirmā mērķa ietvaros īstenoto darbību galvenie atbalsta saņēmēji ir ES 27 dalībvalstu, Norvēģijas un Šveices pilsētas, kas vēlas izstrādāt integrētās stratēģijas un rīcības plānus ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai. Saņēmēja "pilsēta" nozīmē vietējo valsts iestādi, kas pārstāv:

• lielpilsētas, pašvaldības, mazpilsētas;

• vietējās aģentūras, kas definētas kā publiskā sektora pilnībā vai daļēji finansētas pilsētu izveidotas organizācijas, kas daļēji vai pilnībā pieder pilsētas pārvaldei, kas ir atbildīga par konkrētu politiku (ekonomikas attīstība, energoresursu piegāde, veselības aprūpes pakalpojumi transports u.c.) izstrādi un īstenošanu;

• pašvaldību mēroga pārvaldes līmeņi, piemēram, pilsētu rajoni, gadījumos, kad tos pārstāv politiski administratīva iestāde, kas ir kompetenta politikas veidošanas un īstenošanas jomā tajā politikas teritorijā, uz kuru attiecas attiecīgais URBACT tīkls un kurā tās vēlas iesaistīties;

• metropoles iestādes un organizētās aglomerācijas, ja tās pārstāv politiski administratīva iestāde, kurai ir deleģēta politikas veidošanas un īstenošanas kompetence tajā politikas teritorijā, uz kuru attiecas attiecīgais URBACT tīkls.

Turklāt virknei citu partneru ir tiesības veikt darbības saskaņā ar 1. mērķi. Citu atbilstīgu saņēmēju saraksts ir definēts šādi:

• Provinces, reģionālās un valsts iestādes, kas darbojas ar uz pilsētas jautājumiem;

• Universitātes un izpētes centri, kas darbojas ar pilsētas jautājumiem;

Vispārīgi visi URBACT tīkli tiks potenciāli sasaistīti ar EPI, jo konkursi ir atklāti. Konkrēti, APN darbs pilsētu spēju attīstībā integrētu pilsētu rīcības plānu līdzizstrādāšanā ir būtisks daudzām pilsētām, kuras strādā pie ilgtspējīgas pilsētattīstības, ieskaitot Regulas (ES) 2021/1058 11. pantā minētās pilsētas. Tiks ieguldīts darbs, lai piesaistītu pilsētas, kas vēl nav līdzdarbojušās URBACT tīklos, un mazākas pilsētas, kurām starptautisku tīklu veidošanai nepieciešams ieguldīt papildu darbu. Tiks meklēts līdzsvars starp pilsētām no kohēzijas un nekohēzijas valstīm.

2) Pilsētu ieinteresēto pušu spēju uzlabošana ilgtspējīgu pilsētattīstības51 politiku un prakšu izstrādē un īstenošanā integrētā, līdzdalīgā un uz vietu balstītā veidā

Šis ir saistīts mērķis visai URBACT IV programmai, tādēļ mērķauditorija ir visai plaša. No vienas puses, tas attiecas uz visu URBACT tīklu atbalsta saņēmējiem un vietējām ieinteresētajām pusēm – URBACT vietējo grupu dalībniekiem un vēlētajām pilsētas amatpersonām. No otras puses, mērķauditorija ietver arī citus pilsētas mērogā iesaistītus dalībniekus, piemēram, ar URBACT nesaistītas pilsētas, kas īsteno 11. pantu, inovatīvās darbības vai daļu no ES Pilsētprogrammas.

3) Nodrošināt, ka URBACT zināšanas un prakse ir pieejamas pilsētu pārstāvjiem un politikas veidotājiem iestrādāšanai reģionālā, valsts un Eiropas pilsētu politikā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas pilsētiniciatīvai un ES Pilsētprogrammai

Balstoties uz ierosināto atšķirību starp URBACT un EPI zināšanu apmaiņas darbībām, ir divas skaidras un atšķirīgas mērķauditorijas zināšanu un zinātības apmaiņai. Nodrošināt, ka pilsētu administrāciju pārstāvjiem un politikas veidotājiem ir piekļuve URBACT tematiskajām zināšanām:

a) Pilsētas, pilsētu iestādes/politikas veidotāji, vietējie praktiķi un reģionālās iestādes kā rīcības mērķis, kas nodrošina labās prakses un projektu rezultātu apmaiņu un pārnesi, sevišķi tos, kas nav iesaistīti URBACT tīklos.

Nodrošināt, ka URBACT tematiskās zināšanas tiek iestrādātas pilsētu politikā, sevišķi Eiropas pilsētiniciatīvā un ES Pilsētprogrammā:

b) Eiropas pilsētiniciatīvas mērķgrupas un pārvaldība,

c) ES Pilsētprogrammas pārvaldība un partnerības.

Ar šo iniciatīvu palīdzību URBACT sniedz ieguldījumu aktivitātēs, kas orientētas uz reģionāla, valsts un Eiropas līmeņa politikas veidotājiem, kas iesaistīti ilgtspējīgā pilsētu attīstībā, viņu vajadzībām ‘pārveidojot’ URBACT tīklu saturu par attiecīgiem politikas ieguldījumiem.

2.1.5. Norāde uz konkrētām mērķa teritorijām, tostarp plānotās integrētās teritoriālās attīstības, sabiedrības virzītas vietējās attīstības vai citu teritoriālo rīku izmantošana

URBACT programma aptver visu līdzdalības valstu teritoriju, un tā ir atvērta jebkura lieluma pilsētām. Konkrēti, URBACT atbalsta pilsētas iestādes no apkaimes līdz funkcionālas pilsētas teritorijas līmenim atkarībā no attiecīgā jautājuma un iespējamās ietekmes. Tas ietver pilsētas-lauku sasaistes un pārrobežu funkcionālās pilsētas teritorijas.

Ilgtspējīgas pilsētattīstības atbalsts, izmantojot integrētu, līdzdalīgu un uz vietu balstītu pieeju ir URBACT IV pamats. Taču URBACT IV atbalstīs spēju veidošanu, tīklu veidošanu, mācīšanos un testēšanu, bet nenodrošinās tiešu finansējumu ilgtspējīgu pilsētattīstības stratēģiju vai rīcības plānu īstenošanai. Tādēļ programmā netiks izmantoti integrētās teritoriālās attīstības (ITI), sabiedrības virzītas vietējās attīstības (CLDD) vai citi teritoriālie rīki.

Tomēr programma ir vērsta uz kapacitātes stiprināšanu lielpilsētām un mazpilsētām, kas varētu šos rīkus izmantot savas ilgtspējīgās pilsētattīstības stratēģijas īstenošanai (Regulas (ES) 2021/1058 11. panta pilsētas). Tas tiek darīts rīcības plānošanas tīklos un programmas līmeņa kapacitātes stiprināšanas ietvaros. Tā kā šo rīku īstenošana bieži vien ir atkarīga no valsts vai reģionāliem ietvariem, nacionālā līmeņa pasākumiem (URBACT nacionālā apmācību programma) un URBACT nacionāliem kontaktpunktiem ir būtiska nozīme.

2.1.6. Plānotā finanšu instrumentu izmantošana

Finanšu instrumentu izmantošana nav paredzēta.

2.1.7. ES programmas resursu indikatīvais sadalījums pēc intervences veida

4. tabula: 1. dimensija – intervences lauks

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFISO 117382 769 799

5. tabula: 2. dimensija – finansējuma forma

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFISO 10182 769 799

6. tabula: 3. dimensija – teritoriālais izpildes mehānisms un teritoriālais uzsvars

Prioritātes Nr.FinansējumsKonkrētais mērķisKodsSumma (EUR)
1ERAFISO 12682 769 799
3. Finansēšanas plāns
3.1. Finanšu piešķīrumi pa gadiem

7. tabula.

Finansējums2021202220232024202520262027Kopā
ERAF (teritoriālās sadarbības mērķis)10 729 99110 944 59111 163 48311 386 75311 614 48911 846 77812 083 71479 769 799
ERAF plānots saskaņā ar 17. panta 3. daļu (mērķis Investīcijas darbavietām un izaugsmei)        
IPA III CBC49        
Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība50        
IPA III51Tiks aizpildīts      3 000 000
NDICI52        
OCTP        
OCTP53        
Interreg finansējums54        
Kopā10 729 99110 944 59111 163 48311 386 75311 614 48911 846 77812 083 71482 769 799
3.2. Kopējās finanšu apropriācijas pēc finansējuma un valsts līdzfinansējuma

8. tabula*

Politiskā mērķa Nr. vai Tehniskā palīdzība (TA)PrioritāteFinansējums
(kā nepieciešams)
Pamats ES atbalsta aprēķinam (kopējam vai publiskajam)ES ieguldījums
(a)
Valsts ieguldījums (b)=(c)+(d)Valsts līdzfinansējuma indikatīvais sadalījumsKopā
(e)=(a)+(b)
Līdzfinansējuma daļa (f)=(a)/(e)Ieguldījumi no trešajām valstīm (informācijai)
Valsts publiskais (c)Valsts privātais (d)
 1. prioritāteERAF 79 769 79923 133 73823 133 738 102 903 53777,53%102 934
IPA III CBC        
Kaimiņvalstu pārrobežu sadarbība        
IPA III 3 000 000    100% 
NDICI        
OCTP

Grenlande

        
OCTP        
Interreg finansējums        
 KopāVisi finansējuma veidi 82 769 79923 133 73823 133 738 105 903 53778,15%102 934
4. Veiktās darbības, lai iesaistītu attiecīgos programmas partnerus Interreg programmas sagatavošanā, un šo programmas partneru loma īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā

Attiecīgo partneru loma sadarbības programmas sagatavošanā un īstenošanā

URBACT programmas galvenā pazīme vienmēr ir bijusi darbs partnerībā. Principi, ko nepieciešams ņemt vērā, ir izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 240/20 14 kas joprojām tiek piemērota, Regulas (ES) 2021/1060 8. pantā, kur izklāstītas minimālās prasības, un Regulas (ES) 2021/1059 30. pantā par Uzraudzības komitejas (UK) lomu.

Attiecīgo partneru noteikšana

URBACT programmai ir plaša ģeogrāfiskā bāze, kas aptver visas dalībvalstis un partnervalstis. Šim plašajam pārklājumam nepieciešama saskaņota pieeja partnerības principam, kam jādarbojas vairākos līmeņos:

Programmas līmenis – kompetentās Nacionālās iestādes / Kohēzijas politikas dalībnieki, piemēram, Eiropas pilsētiniciatīva (EPI), Eiropas Komisija, Eiropas Reģionu komiteja, citas INTERREG programmas/ citas būtiskas ES līmeņa iestādes, tostarp tīkli, asociācijas / ES struktūras, kas atbildīgas par horizontālo principu piemērošanu

Nacionālais līmenis – attiecīgās valsts iestādes, kuru kompetencē ir ilgtspējīga pilsētattīstība / valstu pārstāvji no universitātēm, pētījumu centriem / valsts mērogā attīstītas sociālo partneru organizācijas / pilsētu asociācijas un vietējās iestādes / valsts mērogā atzītas uzņēmējdarbības asociācijas / valsts struktūras, kas atbildīgas par horizontālo principu piemērošanu

Zemāks līmenis – reģionālās iestādes / Kohēzijas politikasprogrammu vadošās iestādes/ vietējās iestādes / pilsētas / pilsētu tīkli un asociācijas / struktūras, kas darbojas ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā

Sadarbības programmas izstrāde

Programmēšanas komiteja, Darba grupa un URBACT nacionālie kontaktpunkti

URBACT IV izstrādē piedalās Programmēšanas komiteja (PK). PK ir iesaistītas visas URBACT III dalībvalstis un partnervalstis.

PK dalībnieki lielākoties ir valsts vai reģionālās iestādes, bet tās ietver arī Eiropas pilsētas pārstāvošas pilsētas, piemēram, Eurocities un Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padome jeb CEMR, kā arī Eiropas iestādes, piemēram, Eiropas Komisija un Reģionu komiteja. PK vairākas reizes ir tikusies klātienē un digitāli, un dokumenti tika izvietoti koplietošanas darba vidē Basecamp. Šī koplietošanas darba vide kalpoja arī kā pastāvīgs atgriezeniskās saites kanāls, kur laikā starp sapulcēm tika veikta dokumentu satura apmaiņa un apspriešana.

PK sapulces sagatavoja Darba grupa (Task Force). Darba grupas locekļi ir Eiropas Komisija, URBACT Vadošā iestāde un Kopīgais sekretariāts, un plānošanas perioda Padomes prezidējošās dalībvalstis.

URBACT nacionālie kontaktpunkti tika izmantoti, lai popularizētu URBACT IV aptauju starp nacionālā līmeņa ieinteresētajām pusēm, kā arī apkopotu to sniegtos komentārus un ieteikumus attiecībā uz mērķu un rīcības definēšanu par URBACT IV.

Konkrēti uzdevumi sadarbības programmas sagatavošanai partnerībā

i) Analīze un vajadzību noteikšana

Laikā no 2020. gada 19. februāra līdz 19. martam tika rīkota aptauja, kurā bija ietverti jautājumi par pilsētu izaicinājumiem, līdzekļiem šo izaicinājumu pārvarēšanai, idejām par galvenajām URBACT IV nākotnes teritorijām un aktivitātēm. Viena mēneša laikā aptaujā tika saņemtas veselas 532 atbildes gandrīz no visām URBACT dalībvalstīm. Lielākā daļa atbilžu (322) tika saņemtas no mazpilsētām un lielpilsētām. Turklāt atbildes tika attiecīgi nosūtītas dažādu lielumu pilsētām – no mazpilsētām ar mazāk nekā 20 000 iedzīvotāju līdz lielpilsētām, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 miljonus. Pārējās atbildes tika saņemtas no pilsētu asociācijām, vadošajām iestādēm, dalībvalstīm un partnervalstīm, valstu URBACT punktiem, reģionu valdībām, NVO, pētījumu institūtiem un universitātēm, privātiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem.

ii) Mērķu, prioritāšu, aktivitāšu un rādītāju definēšana.

Programmēšanas komitejas (PK) dalībnieki ir atbildīgi par šo aspektu saskaņošanu.

iii) Finansējuma piešķiršana

Apstiprinot programmas budžetu, PK lemj par programmas budžeta struktūru un iezīmē finansējuma summas, kas piešķiramas katra veida darbībai.

iv) Eiropas līmeņa konsultācija

Ciešā sadarbībā ar EPI tika noteiktas URBACT IV programmā ietvertās ES mēroga organizācijas un attiecīgās Eiropas starpreģionu programmas, konkrēti, ar mērķi noteikt un izstrādāt URBACT programmu, kas papildina citas ES līmeņa pilsētu iniciatīvas. 2021. gada 14. janvārī tika sarīkots URBACT pasākums, lai konsultētos ar šiem partneriem un nodrošinātu, ka programma ir maksimāli vērsta uz viņu vajadzībām.

Nepieciešamības gadījumā dalībvalstis un partnervalstis 2021. gadā veiks īpašas nacionālā līmeņa konsultācijas, balstoties uz sadarbības programmas projektu.

Sadarbības programmas īstenošana un uzraudzība

Uzraudzības komiteja

Uzraudzības komiteja (UK) tiks sastādīta, lai nodrošinātu skaidrus un caurskatāmus noteikumus programmas pārvaldīšanai. Vadošā iestāde pievērsīs uzmanību vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanai šajā komitejā. UK būs publiska, un katrs tās dalībnieks tiks lūgts parakstīt apliecinājumu par konfidencialitāti un interešu konfliktu. Ņemot vērā papildināmību ar EPI, EPI sekretariāts tiks uzaicināts uz UK sapulcēm, un URBACT Vadošā iestāde tiks uzaicināta uz EPI vadības komiteju. Nepieciešamības gadījumā var tikt uzaicinātas arī citas ES struktūras un programmas.

Atbilstoši 2019. gada septembrī-oktobrī veiktajai URBACT III Uzraudzības komitejas aptaujai URBACT IV Vadošā iestāde centīsies nodrošināt labāku sadarbību, interaktivitāti un kopīgu lēmumu pieņemšanu UK, veicot kopīgu dokumentu izstrādi, caurskatāmību, pielāgojamību, elastību un ambīcijām. UK sapulces tiks plānotas, atvēlot vietu stratēģiskā virziena izmaiņām un izmaiņām ar pilsētas jautājumiem saistītajā saturā, rīkojot tīkla prezentācijas, padziļinātas diskusijas par tematiskās kapitalizācijas jautājumiem, kā arī projektu apmeklējumiem. Ir nepieciešama atbilstoši apvienota fizisko vai tiešsaistes sapulču, rakstisko procedūru un apmaiņas nodrošināšana platformā Basecamp. Kopīga vadība nozīmē, ka UK dalībniekiem ir iespēja sniegt savu skatījumu ne vien par URBACT īstenošanu, bet arī par pilsētu vajadzībām, tematiskajām prioritātēm, programmas saiknēm ar EPI un Kohēzijas politiku attiecīgajās valstīs un Eiropas līmenī.

UK saskaņos procedūras noteikumus, kuros skaidri un caurskatāmi tiks izklāstīta UK iekšējā kārtība.

Reģionālas politikas pilsētu dimensija un saskaņošana ar EPI

Plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam Kohēzijas politikas ietvaros ievērojams finansējuma apjoms tiks tērēts pilsētu teritorijās, un īpaši piešķirts līdzekļu daudzums (vismaz 8% no ERAF resursiem) tiks atvēlēts integrētai ilgtspējīgai pilsētattīstībai, lēmumu pieņemšanas pilnvaras nododot pilsētu iestādēm. Tās būs 11. pantā minētās pilsētas52.

Regulas (ES) 2021/1058 12. pantā norādītajā Eiropas pilsētiniciatīva skar pilsētas, kas ieinteresētas/iesaistītas Kohēzijas politikā, 11. panta pilsētas, un inovatīvās darbības, vadošās iestādes, URBACT programmu un ES Pilsētprogrammas pilsētas, kā arī citas ieinteresētās puses.

Plānošanas posmā ir notikušas paplašinātas savstarpējas diskusijas, kā arī diskusijas Darba grupu un PK ietvaros, lai nodrošinātu URBACT un EPI aktivitāšu papildināmību. Starp EPI un URBACT nepieciešams izveidot īpašu saskaņošanas mehānismu, lai programmas īstenošanas laikā nodrošinātu nepārtrauktu saskaņošanu un papildināmību. EPI turpinās konkrēti finansēt inovatīvas darbības (UIA). Turklāt būs pieejams plašs finansēšanas iespēju diapazons ilgtspējīgām pilsētattīstības stratēģijām. Kopīgajā vadībā (ERAF, ESF, ELFLA, EJZF, Interreg, Taisnīgas pārejas fonds) vai tiešajā vadībā, piemēram, Horizon Europe vai LIFE, ir paredzēts finansējums un programmas, ko var izmantot dažāda veida investīcijām.

Sinerģija ar citām programmām

Papildus saskaņošanai ar EPI URBACT IV tiks saskaņota ar citām starpreģionu sadarbības programmām Interreg Europe, Interact un ESPON, lai nodrošinātu zinātības apmaiņu, nodrošinātu sinerģiju šādām aktivitātēm:

• divpusēji sadarbības pasākumi (Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa, tematiskie pasākumi utt.);

• kopējās kapitalizācijas un izplatīšanas aktivitātes;

• kopējās izstādes, semināri, informācijas / informācijas veicināšanas aktivitātes par teritoriālo attīstību.

Sadarbības programmas novērtēšana

Programmas novērtēšanai tiks izveidota novērtēšanas vadības grupa. Šī novērtēšanas grupa sanāks visos novērtējuma plāna uzraudzības posmos. Papildus klātienes sapulcēm grupas locekļi sniegs atgriezenisko saiti ziņojumos, darba uzdevumos utt. Novērtēšanas grupa nodrošinās, ka tiek ņemtas vērā visu lielāko ieinteresēto pušu/partneru intereses un ka tiek iesaistītas iestādes, kam varētu būt nepieciešams rīkoties attiecībā uz ieteikumiem. Pastāvīgas dažādu programmas elementu novērtēšanas laikā URBACT IV strādās tieši ar saviem pilsētu partneriem.

5. Pieeja Interreg programmas komunikācijas un redzamības jomā (mērķi, mērķa auditorijas, saziņas kanāli, tostarp izplatīšana sociālajos medijos, ja nepieciešams, plānotais budžets un attiecīgi uzraudzības un novērtēšanas rādītāji)

Šīs komunikācijas stratēģijas izklāsts ir izstrādāts, lai palīdzētu URBACT programmai sasniegt tās vispārīgo mērķi un 2.1.2. sadaļā norādītos mērķus.

Tas nodrošinās ietvaru konkrētākiem komunikācijas plāniem programmas īstenošanas laikā.

Komunikācijas mērķi

Mērķi ir izstrādāti nolūkā ietvert visu programmas ciklu, lai attiecīgajā brīdī kā prioritāti noteiktu viena vai otra mērķa svarīgumu.

1. Informēšanas veicināšana par programmas funkcijām plašam (potenciālo) atbalsta saņēmēju lokam, kas norādīts 2.1.4. sadaļā.

2. Saņēmēju un iekšējo ieinteresēto pušu atbalstīšana ES finansēto projektu aktivitāšu īstenošanā un informēšanā par šīm aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem

3. Nodrošināšana, ka programmas aicinājumi, rezultāti un cita būtiska informācija tiek padarīta pieejama visplašākajai auditorijai

4. URBACT zināšanu izmantošanas veicināšana

5. Saskaņotas piekļuves programmas aktivitātēm un to veicināšanai nodrošināšana, sevišķi Eiropas pilsētiniciatīvā

6. ES dalībvalstu un citu valstu pašvaldību iekļaušana dalībā partnerības programmā un zināšanu un labas prakses apmaiņas pasākumos.

Mērķauditorijas

1. Potenciālie atbalsta saņēmēji (saskaņā ar 2.1.4. sadaļā norādīto)

2. Izplatītāji: partnervalstis, Eiropas Komisija (komunikāciju pakalpojumi), Eiropas pilsētiniciatīva, ES pilsētprogramma, Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja, Eiropas tīkli un organizācijas, citas Interreg programmas, valsts vai reģionālie kontaktpunkti, pilsētu asociācijas

3. Pārvaldības iestādes: Partnervalstis, Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, EPI pilnvarotā struktūra/sekretariāts, pilsētu attīstības grupa/pilsētu jautājumu ģenerāldirektori

4. Tematiskās Eiropas līmeņa zināšanu organizācijas (tostarp ESAO un UN Habitat)

5. Plašāka pilsētu kopiena, tostarp ievēlētie pārstāvji

6. Kohēzijas politikas ieinteresētās puses: vadošās iestādes, pilsētas, kurās tiek izmantoti Kohēzijas politikas līdzekļi

Saņēmējiem tiks sniegts atbalsts tiešai saziņai ar sabiedrību kopumā. Sabiedrībai kopumā arī būs pieejamas attiecīgas programmas aktivitātes.

Komunikācijas kanāli

Programmā tiks sniegts atbalsts daudzlīmeņu stratēģijai Eiropas, valsts un vietējā līmenī. URBACT komunikācijas īpatnība ir tāda, ka daži aspekti tiks izstrādāti un nodrošināti sadarbībā ar EPI, citi – ar nacionāliem kontaktpunktiem, un tie abi ir mērķi un kanāli. Zemāk dotais saraksts nav izsmeļošs saraksts ar galvenajiem komunikācijas kanāliem, kas varētu attīstīties programmas īstenošanas laikā:

a) Programmas interneta vietne (kā noteikts Regulas (ES) 2021/1060 46.pantā), kas atbilst pieejamības standarta kritērijiem (piemēram, W3C), saite ar EPI zināšanu apmaiņas platformu

b) Sociālo mediju kanāli: balstoties uz rakstīšanas laikā pieejamo informāciju galvenie kanāli ir Twitter, Facebook, LinkedIn un Instagram. Ņemot vērā jaunākās rīku vai lietotāju profilu tendences, sociālo mediju kombinācija var būtiski attīstīties.

c) Iestāžu un sabiedriskās attiecības, partnerības: mehānismu izveide, lai saskaņotu attiecīgās aktivitātes un nodrošinātu informācijas apmaiņu ar galvenajām ieinteresētajām pusēm un partneriem, sevišķi EPI sekretariātu; kā arī citas Interreg programmas, piemēram, Espon, Interreg Europe un Interact. Sadarbība ar citām organizācijām, kas darbojas Eiropā un ārpus tās ilgtspējīgas pilsētattīstības jomā.

d) Pasākumi: dažādi fiziskie un tiešsaistes pasākumi atbilstoši konkrētajiem pasākumu mērķiem, sasniedzamībai un saturam. Tie ietver svarīgus programmas pasākumus nolūkā nodrošināt informācijas izplatīšanu un zināšanu apmaiņu (pilsētu festivāli), kapacitātes stiprināšanas pasākumus (vasaras/e-universitātes), apmācības, seminārus, politikas laboratorijas, īpašas sapulces ar vadošajiem partneriem un ekspertiem; un EPI ietvaros organizētus pasākumus. Aktivitāšu kopumā tiks ietverta arī piedalīšanās ārējos pasākumos, sevišķi ES Pilsētu forumā (Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts).

e) Publikācijas: drukātās, tiešsaistes un video, ievērojot publicitātes prasības programmas sasniedzamības atbalstam, informācija, zināšanu apmaiņas un spēju stiprināšanas aktivitātes. Var izmantot arī audio (aplādes).

f) URBACT nacionālie punkti: lai sasniegtu noteiktas vietējā līmeņa mērķa grupas vietējā valodā un pielāgotu URBACT komunikāciju dažāda veida kontekstiem.

Atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 48.pantam programmā tiks iecelta atbildīgā persona, kura būs atbildīga par komunikācijas un redzamības aktivitāšu īstenošanu un kura strādās ciešā sadarbībā ar nacionālo komunikāciju koordinatoru no Francijas.

Uzraudzība un novērtēšana

Programmā tiks noteikts galveno rādītāju kopums, lai uzraudzītu komunikācijas stratēģijas īstenošanu visos izmantotajos kanālos. Novērtēšanas dati tiks iegūti no interneta vietņu un sociālo mediju analītikas, aptaujām un atgriezeniskās saites veidlapām, kā arī iekšējiem statistikas datiem.

6. Norādes par atbalstu maza mēroga projektiem, tostarp maziem projektiem mazo projektu finansējuma ietvaros

Nav piemērojams URBACT – maza mēroga projekti netiks izstrādāti.

7. Noteikumu īstenošana
7.1. Programmas institūcijas

10. tabula.

Programmas institūcijasIestādes nosaukumsKontaktpersonas vārdsE-pasts
Vadošā iestādeLīdzsvarotas teritoriju attīstības aģentūra
Agence Nationale pour la Cohésion des Territoires
Fransuā-Antuāns MARIANI [François-Antoine MARIANI]secretariat-dvcu@anct.gouv.fr
Nacionālās iestādes(programmām ar iesaistītajām trešajām valstīm, ja attiecas)paziņos NO + CH reizē ar PIEKRĪŠANAS iesniegšanu un IPA valstu līgumu  
Revīzijas iestādeStarpministriju komisija Eiropas fondu līdzfinansēto darbību kontroles koordinēšanai

Commission Interministérielle de Coordination des Contrôles des Opérations cofinancées par les Fonds Européens (CICC)

Martine MARIGEAUD, prezidentsmartine.marigeaud@finances.gouv.fr
Revidentu pārstāvju grupaŠī informācija ir pieejama dalībvalstu piekrišanās, kas pievienotas programmai  
Iestāde, kurai Komisijai jāveic maksājumiLīdzsvarotas teritoriju attīstības aģentūra
Agence Nationale pour la Cohésion des Territoires
  
7.2. Kopīgā sekretariāta izveidošanas kārtība

Lai īstenotu programmu, vadošajai iestādei (VI) un uzraudzības komitejai to funkcijas palīdz veikt Kopīgais sekretariāts (turpmāk – KS). Tas cieši sadarbojas ar vadošo iestādi, kas ir atbildīga par grāmatvedības funkciju.

KS ir izveidots pēc konsultācijām ar dalībvalstīm/partnervalstīm, par kuru ir atbildīga vadošā iestāde un kas atrodas Ildefransas reģionā/Francijā. Ņemot vērā to, ka URBACT IV KS funkcijas pārklājas ar UIII KS, tiks nodrošināta jau strādājošā personāla darba kontinuitāte. Tas sniedz vairākus ieguvumus, lai nodrošinātu, ka programma tiek operatīvi uzsākta, līdz minimumam samazinot kavēšanos, kā arī ļauj izmantot personāla šajā periodā gūto pieredzi. Attiecībā uz papildu darbinieku pieņemšanu tiks ievērotas ES regulas saistībā ar atklātību, caurskatāmību, nediskrimināciju un vienlīdzīgām iespējām, kā arī tiks nodrošināta sabalansēta pieeja attiecībā uz tautību un dzimumu.

KS tiek finansēts no tehniskās palīdzības budžeta. KS garantē projekta pieteikumu iesniegšanas un vērtēšanas procesa objektivitāti. Tas arī sniedz informāciju potenciālajiem atbalsta saņēmējiem par finansēšanas iespējām programmas ietvaros un palīdz atbalsta saņēmējiem darbības īstenošanā.

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/1059 46. panta 3. daļu, programmas dalībvalstis un partnervalstis nolēma, ka izmaksu pārbaudes ("finanšu kontrole") neveiks VI/KS, bet ka tās tiks veiktas ar atbildīgās iestādes vai personas palīdzību, kuru savā teritorijā noteiks dalībvalsts/partnervalsts.

Gadījumā, ja UK nolemj kompensēt daļu projekta izmaksu, izmantojot vienkāršotās izmaksu iespējas atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 53. panta 1.daļas b-f punktiem, UK atsevišķā lēmumā varētu lemt par alternatīviem noteikumiem finanšu kontrolei, kas tiks noteikti vadības un kontroles sistēmas aprakstā.

7.3 Saistību sadalījums starp iesaistītajām dalībvalstīm un, ja attiecas, trešajām valstīm un AZT gadījumā, ja tiek veiktas finansiālas korekcijas, ko ievieš Vadošā iestāde vai Komisija

Maksājumu samazināšana un piedziņa no atbalsta saņēmējiem

Vadošā iestāde nodrošina, ka visas pārkāpuma rezultātā izmaksātās summas tiek piedzītas no projekta ar vadošā partnera starpniecību. Projekta partneri atmaksā vadošajam partnerim jebkādas nepamatoti izmaksātas summas. Vadošā iestāde arī pēc subsīdiju līguma izbeigšanas piedzen no vadošā partnera (un vadošais partneris no projekta partnera) finansējumu pilnā vai daļējā apmērā, balstoties uz subsīdiju līguma nosacījumiem.

Ja vadošais partneris nespēj nodrošināt cita projekta partnera atmaksu vai arī ja vadošā iestāde nespēj nodrošināt atmaksu no vadošā vai vienīgā atbalsta saņēmēja, tā ES dalībvalsts vai trešā valsts, kuras teritorijā attiecīgais atbalsta saņēmējs atrodas vai ir reģistrēts, izmaksā kompensāciju vadošajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 52. panta 3.daļu. Saskaņā ar šo pantu "tiklīdz dalībvalsts vai trešā valsts atmaksājusi vadošajai iestādei jebkādas partnerim nepamatoti izmaksātas summas, tā var turpināt vai sākt piedziņas procedūru pret attiecīgo partneri saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem". Sīkāka informācija par piedziņas procedūru būs iekļauta vadības un kontroles sistēmas aprakstā; sistēma tiks izstrādāta saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 69. pantu.

Vadošā iestāde ir atbildīga par attiecīgo summu iemaksu Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar saistību sadalījumu starp līdzdalības dalībvalstīm, kā noteikts sadarbības programmā un Regulas (ES) 2021/1059 52. pantā.

Attiecībā uz vadošās iestādes vai Komisijas ieviestajām finanšu korekcijām, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/1060 103. un 104. pantu, finanšu sekas ES dalībvalstīm ir noteiktas zemāk iedaļā "atbildība un pārkāpumi". Jebkāda saistītā korespondences apmaiņa starp Komisiju un ES dalībvalsti tiks kopiju veidā nosūtīta vadošajai iestādei/kopīgajam sekretariātam. Ja nepieciešams, vadošā iestāde/kopīgais sekretariāts informēs grāmatvedības iestādi un revīzijas iestādi/revidentu grupu.

Atbildība un pārkāpumi

Dalībvalsts/partnervalsts uzņemsies atbildību saistībā ar programmas ERAF, Norvēģijas un Šveices finansējuma izmantošanu šādā kārtībā:

• Par izdevumiem saistībā ar projektu, kas piešķirti tās teritorijā esošajiem projekta partneriem, atbildību atsevišķi uzņemsies katra dalībvalsts/partnervalsts.

• Sistēmisku pārkāpumu vai finanšu korekcijas gadījumā (par ko nolēmušas programmas iestādes vai Komisija), ES dalībvalsts uzņemsies finanšu sekas proporcionāli attiecīgajam pārkāpumam, kas konstatēts attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Ja sistēmisku pārkāpumu vai finanšu korekciju nevar sasaistīt ar konkrētas ES dalībvalsts teritoriju, dalībvalsts ir atbildīga proporcionāli ERAF ieguldījumam, kas izmaksāts projektā iesaistītajiem attiecīgā valsts projekta partneriem.

• Tehniskās palīdzības izdevumiem (kas aprēķināti kā vienota likme saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1059 27. pantu) arī var piemērot iepriekšminētos atbildības principus, kas ir piemēroti ar projektu saistītiem izdevumiem un sistēmiskiem pārkāpumiem / finanšu korekcijām, tos var piemērot arī tehniskās palīdzības korekcijām, jo tās ir tiešas sekas ar projekta izdevumiem saistītām korekcijām.

• Ja vadošajai iestādei/kopīgajam sekretariātam, grāmatvedības iestādei, jebkurai ES dalībvalstij vai partnervalstij kļūst zināms par pārkāpumiem, tā nekavējoties informē atbildīgo ES dalībvalsti vai partnervalsti un vadošo iestādi/kopīgo sekretariātu. Pēdējais nepieciešamības gadījumā nodrošinās informācijas nodošanu atbildīgajai ES dalībvalstij vai partnervalstij (ja tā vēl nav informēta tieši), grāmatvedības iestādei un revīzijas iestādei vai revidentu grupai.

• Atbilstoši Regulas (ES) 2021/1060 69.panta 2. un 3.daļā minētajam XII pielikumam katra ES dalībvalsts ir atbildīga par ziņošanu Komisijai un vienlaikus vadošajai iestādei par tās teritorijā esošo atbalsta saņēmēju pieļautiem pārkāpumiem. Visas ES dalībvalstis informē Komisiju, kā arī vadošo iestādi par attiecīgās administratīvās un juridiskās procedūras norisi. Vadošā iestāde nodrošinās informācijas nosūtīšanu grāmatvedības iestādei un revīzijas iestādei.

• Ja dalībvalsts/partnervalsts nepilda no šiem noteikumiem izrietošos pienākumus, vadošā iestāde drīkst apturēt pakalpojumu sniegšanu šīs partnervalsts teritorijā esošajiem projekta iesniedzējiem/partneriem. Vadošā iestāde attiecīgajai dalībvalstij/partnervalstij nosūtīs vēstuli, pieprasot 3 mēnešu laikā izpildīt savas saistības. Ja attiecīgās partnervalsts atbilde neatbilst saistībām, Vadošā iestāde ierosinās iekļaut šo jautājumu UK darba kārtībā izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

8. Vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un ar izmaksām nesaistītā finansējuma izmantošana

11. tabula: Vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un ar izmaksām nesaistītā finansējuma izmantošana

Paredzēta 88. un 89. panta izmantošana
No ieviešanas programmas tiks izmantota attaisnoto izdevumu atmaksa, pamatojoties uz vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotajām likmēm atbilstoši prioritātēm saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 88. pantu (ja jā, aizpildiet 1. pielikumu)
No ieviešanas programmas tiks izmantots ar izmaksām nesaistītais finansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 89. pantu (ja jā, aizpildiet 2. pielikumu)

Saīsinājumi un skaidrojumi

ANCT: Līdzsvarotas teritoriju attīstības aģentūra

APN: rīcības plānošanas tīkls

CEMR: Eiropas Pašvaldību un reģionu padome

CLDD: sabiedrības virzīta vietējā attīstība

DP: Sadarbības/darbības programma

KNR: Kopīgo noteikumu regula

DG Regio: Reģionu un pilsētu politikas ģenerāldirektorāts

DGUM: ģenerāldirektoru sanāksme par pilsētu jautājumiem

ELFLA: Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai

EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija

ETSG: Eiropas teritoriālās sadarbības grupējums

EJZF: Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

ERAF: Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ESF: Eiropas Sociālais fonds

ES: Eiropas Savienība

EPI: Eiropas pilsētiniciatīva

IKP: iekšzemes kopprodukts

GHG: siltumnīcefekta gāzu emisijas

IAP: Integrēti rīcības plāni

IKT: informācijas un sakaru tehnoloģija

IPA: Pirmspievienošanās palīdzības instruments

ITI: Integrēti teritoriālie ieguldījumi

ISO: Interreg konkrētais mērķis

KS: Kopīgais sekretariāts

JTF: Taisnīgas pārejas fonds

LIFE: finanšu instruments ilgtspējīgu un inovatīvu vides kvalitātes un klimata pārmaiņu veikšanai

VI: vadošā iestāde

UK: Uzraudzības komiteja

DV: dalībvalstis

NCP: valstu kontaktpunkti (EPI)

NDICI: Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments

NVO: Nevalstiskā organizācija

NUP: URBACT nacionālais kontaktpunkts

NUTS: statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra

AZT: aizjūras zemes un teritorijas

OCTP: aizjūras zemes un teritorijas programma

ESAO: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

IR: iznākuma rādītājs

PK: programmēšanas komiteja

PM: politikas mērķis

PS: partnervalstis

RKI: kopējie iznākuma rādītāji

RKR: kopējie rezultātu rādītāji

RI: rezultātu indikators

MVU: mazs un vidējs uzņēmums

TF: darba grupa (Task Force)

TN: Pārneses tīkls

UNCE: Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komisija

ULG: URBACT vietējā grupa

UAEU: ES Pilsētprogramma

UDG: Pilsētu attīstības grupa

UDN: Pilsētu attīstības tīkls

UIA: Pilsētu inovatīvās darbības

W3C: globālā tīmekļa konsorcijs


1 Dokumenta IPA III programmēšanas satvars apraksta Eiropas Komisijas stratēģiju IPA valstīm

2 Sevišķi ziņojums "Pilsētu nākotne" (2019), ko sagatavojis KPC (Kopīgais pētniecības centrs) un ziņojums "Eiropas pilsētu stāvoklis" (2016), ko sagatavojusi Eiropas Komisija

3 Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Ziņojums par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās, Luksemburga: ES Publikāciju birojs, (2020)

4 Pavisam tika saņemtas 534 atbildes, tostarp 322 no pilsētām.

5 Visi dati ir par pilsētām Eiropas Savienībā (ES)

6 ESAO/Eiropas Komisija (2020), Pasaules pilsētas: Jauna urbanizācijas perspektīva, 24.lpp

7 ESAO (2015), Pilsētas pārvaldīšana, OECD Publishing

8 ESAO (2013), Lauku-pilsētas sadarbība: Integrēta pieeja ekonomikas attīstībai, OECD Publishing

9 KPC aprēķins

10 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne, 22. lpp.

11 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne

12 ESPON (2010), METROBORDER mērķtiecīga analīze, 11. lpp.

13 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne, 62. lpp.

14 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne, 68. lpp.

15 EUROSTAT, 2016

16 Marinacci et al., 2017

17 UNECE/ANO Eiropas Ekonomikas komisija, 2015

18 Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Ziņojums par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās, Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2020. gads, 47. lpp.

19 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne

20 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne, 84. lpp

21 Ēku modernizācija, siltuma atgūšana no ventilācijas, pārdomāta enerģijas pārvaldība un energoefektīva apgaismojuma un sadzīves tehnikas izmantošana.

22 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne

23 Piemēram, Briselē ir vairāk nekā 50% augu sugu, kas sastopamas Beļģijā.

24 Datus izstrādājis KPC, izmantojot pilsētas datu platformu, kas pieejama vietnē: https://urban.jrc.ec.europa.eu.

25 Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts (2016), ziņojums Eiropas pilsētu stāvoklis

26 OECD, Aprites ekonomikas programma pilsētās un reģionos

27 ES Pilsētprogramma, Aprites ekonomikas rīcības plāns, (2018)

28 ESPON Darba dokuments un politikas pārskats (2018) "Digitālās pārejas teritoriālās un pilsētvides dimensijas Eiropā"

29 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne

30 URBACT ieguldījums pēc Amsterdamas pakta: ES Pilsētprogramma

31 Acemoglu et al., 2005; RodríguezPose, 2013

32 Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts, Ziņojums par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās, Luksemburga: ES Publikāciju birojs, 2020. gads, 92. lpp.

33 KPC (2019), Ziņojums Pilsētu nākotne

34 KPC (2020), Ilgtspējīgas pilsētattīstības rokasgrāmata

35 Pētījums par integrētiem rīcības plāniem (2019), URBACT E40 grupa

36 Partneru pašnovērtēšanas rezultāti no rīcības plānošanas tīklu pirmās kārtas

37 2018. gada pilsētu laboratorija par līdzdalību pilsētās

38 Jaunā Leipcigas harta

39 Tostarp attiecībā uz ES līmeņa makroreģionālajām un jūras baseina stratēģijām

40 Kopīgo noteikumu regula (KNR) - Regula (ES) 2021/1060 un ERAF regula - Regula (ES) 2021/1058

41 URBACT IV programmā termins ilgtspējīga pilsētattīstība tiks izmantots ar nozīmi "integrēta teritorijas attīstība, kas vērsta uz pilsētu teritorijām"

42 Partneru pašnovērtēšanas rezultāti no rīcības plānošanas tīklu pirmās kārtas

43 Starp 205 pilsētām no 20 URBACT III rīcības plānošanas tīkliem, kas pabeigti 2018. gada maijā (balstoties uz 20 rīcības plānošanas tīklu noslēguma ziņojumiem.

44 Rīcības plānošanas tīkla (APN) noslēguma aptaujas ziņojums, 2018

45 90% Lisabonas festivāla dalībnieku (2018) sacīja, ka mājās izmantos iegūtās zināšanas.

46 URBACT piedalījās gandrīz visās partnerībās ar ekspertiem un personālu un mēģināja izveidot saikni ar aptuveni 400 URBACT tīklos iesaistītajām dažādu lielumu pilsētām; turklāt tādējādi tika nodrošināts ieguldījums kapitalizācijas aktivitātēs. Šajās ar ES Pilsētprogrammu partnerībām tieši saistītajās aktivitātēs kopumā tika ieguldīts gandrīz 1 miljons eiro: aptuveni 400 000 eiro ekspertiem uz 4 gadiem un 540 000 eiro kapitalizācijas aktivitātēm.

47 Regulas (ES) 2021/1060 22. panta izpratnē

48 Regulas (ES) 2021/1060 28. panta un Regulas (ES) 2021/1058 11. panta izpratnē

49 Atbilstoši Jaunās Leipcigas hartas principiem

50 Katra dalībvalsts/ partnervalsts, vienojoties ar Vadošo iestādi, savā valstī ieceļ publisku vai ekvivalentu, vai bezpeļņas struktūru, kas darbojas kā URBACT nacionālais kontaktpunkts (NUP). Šādas iecelšanas nosacījumi ir norādīti līgumā starp izvēlēto struktūru un Vadošo iestādi. Ja dalībvalsts/ partnervalsts nav spējīga iecelt šādu struktūru vai arī ja šāda piemērota valsts struktūra neeksistē, Vadošā iestāde var izsludināt atklātu konkursu (iepirkumu). Dalībvalstis tiek aicinātas saskaņot URBACT nacionālos kontaktpunktus ar Eiropas pilsētiniciatīvā paredzēto valsts kontaktpunktu (NCP).

51 Regulas (ES) 2021/1060 28. panta un Regulas (ES) 2021/1058 11. panta izpratnē

52 Tos tā sauc, jo tiem tiek piešķirts ESIF finansējums ilgtspējīgas pilsētattīstības īstenošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1058 11. pantu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 14. decembra
rīkojumam Nr. 941
Piekrišana sadarbības programmas saturam un nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai 
Eiropas teritoriālās sadarbības programmas URBACT IV dalībvalsts līgums

Atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesisko ietvaru, kas nosaka vispārējos noteikumus Eiropas Savienības fondu ieviešanai, t.i., Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 2021/1060 [KNR], Nr. 2021/1058 [ERAF] un Nr. 2021/1059 [ETS], kā arī URBACT IV sadarbības programmu ar CCI 2021TC16FFIR001, ko Programmēšanas komiteja apstiprinājusi rakstiskas procedūras ievaros 2021.gada 1.septembrī, un atbilstoši Regulas (ES) Nr. 2021/1059 [ETS] 16.panta 5.punkta noteiktajam, Latvija:

1. pants

Apliecina savu piekrišanu sadarbības programmas URBACT IV 2021.–2027. gadam saturam.

2. pants

Apņemas nodrošināt nepieciešamo nacionālo līdzfinansējumu, kas norādīts sadarbības programmā un šīs piekrišanas pielikumā, lai īstenotu URBACT IV programmas aktivitātes, tostarp tehnisko palīdzību.

Latvijas Republikas vārdā

Iestādes nosaukums: 
Vieta un datums: 
Paraksttiesīgās personas vārds un amats: 
Paraksts/Spiedogs: 

Pielikums nr.1: Kontaktinformācija

1. Latvijas pārstāvja vārds, uzvārds un kontaktinformācija:

IestādeVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
AdresePeldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Kontaktpersona……………………………………………………………………
Tālrunis……………………………………………………………………
E-pasts……………………………………………………………………

2. Institūcijas, kas ir atbildīga Latvijā par finanšu kontroles sistēmas izveidošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/1059 [ETS] 46.panta 3.daļu, nosaukums un kontaktinformācija:

IestādeVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
AdresePeldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Kontaktpersona……………………………………………………………………
Tālrunis……………………………………………………………………
E-pasts……………………………………………………………………

Lūdzu, norādiet izvēlēto kontroles sistēmu, atzīmējot vienu no zemāk redzamajiem lodziņiem:

centralizēta sistēma, t.i., centrālā iestāde/centrālās iestādes, kuras koordinē viena galvenā iestāde, ir nozīmēta/nozīmētas veikt finanšu kontroli uzdevumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/1059 [ETS] 46.panta 3.daļu;

decentralizēta sistēma, t.i., iestāde nozīmēs neatkarīgu, kvalificētu finanšu kontrolieri, lai veiktu finanšu kontroli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/1059 [ETS] 46.panta 3.daļu. Nozīmēšana notiek saskaņā ar finansējuma saņēmēja sniegto priekšlikumu vai arī dalībvalsts sagatavoto sarakstu.

3. Institūcijas, kas Latviju pārstāvēs revidentu grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2021/1059 [ETS] 48.panta 1.daļu, nosaukums un kontaktinformācija:

IestādeVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
AdresePeldu iela 25, Rīga, LV-1494, Latvija
Kontaktpersona……………………………………………………………………
Tālrunis……………………………………………………………………
E-pasts……………………………………………………………………

Pielikums Nr.2a – Nacionālais līdzfinansējums

ES dalībvalsts (ES 27)
Iedzīvotāju skaits 2020.gadā
% no iedzīvotāju skaita
Nacionālais līdzfinansējums (EUR)
Austrija
8 901 064
2,34%
117 137
Beļģija
11 549 888
3,03%
151 995
Bulgārija
6 951 482
1,83%
91 481
Horvātija
4 058 165
1,07%
53 405
Kipra
888 005
0,23%
11 686
Čehijas Republika
10 693 939
2,81%
140 731
Dānija
5 822 763
1,53%
76 627
Igaunija
1 328 976
0,35%
17 489
Somija
5 525 292
1,45%
72 712
Vācija
83 166 711
21,85%
1 094 462
Grieķija
10 709 739
2,81%
140 939
Ungārija
9 769 526
2,57%
128 566
Īrija
4 963 839
1,30%
65 323
Itālija
60 244 639
15,83%
792 811
Latvia
1 907 675
0,50%
25 105
Lietuva
2 794 090
0,73%
36 770
Luksemburga
626 108
0,16%
8 239 €
Malta
514 564
0,14%
6 772
Nīderlande
17 407 585
4,57%
229 081
Polija
37 958 138
9,97%
499 524
Portugāle
10 295 909
2,71%
135 493
Rumānija
19 317 984
5,08%
254 222
Slovākija
5 457 873
1,43%
71 825
Slovēnija
2 095 861
0,55%
27 581
Spānija
47 329 981
12,44%
622 856
Zviedrija
10 327 589
2,71%
135 910
STARPSUMMA
380 607 385
100,00%
5 008 738
Francija
67 098 824
 
2 625 000
SUMMA
 
 
7 633 738

Pielikums Nr.2b: Latvijas nacionālais līdzfinansējums

Kopējais Latvijas nacionālais līdzfinansējums ir 25 105 euro (divdesmit pieci tūkstoši simts pieci euro).

Šis līdzfinansējums tiks samaksāts saskaņā ar šādu grafiku:

Gads
Finansējums, EUR
2021
3 587
2022
3 587
2023
3 587
2024
3 586
2025
3 586
2026
3 586
2027
3 586

URBACT IV European Territorial Cooperation programme
Member State Agreement

Having regard to the EU regulations laying down provisions on the Structural Funds, in particular Regulations (EU) No 2021/1060 [CPR], No 2021/1058 [ERDF] and No 2021/1059 [ETC] of the European Parliament and of the Council, as well as the URBACT IV cooperation programme with the CCI 2021TC16FFIR001, as validated by the Programming Committee by Written Procedure on 1st September 2021 and with specific reference to article 16 (5) of the Regulation No 2021/1059 [ETC], Latvia agrees to the following:

Article 1

Latvia confirms its agreement to the content of the URBACT IV 2021-2027 Cooperation Programme.

Article 2

Latvia commits to provide the co-financing necessary as presented in the Cooperation Programme and annexed to the present agreement to implement the URBACT IV programme activities, including Technical Assistance.

On behalf of the Republic of Latvia

Title of the institution: 
Place and date: 
Name and function of the signatory: 
Signature/Stamp: 

Annex 1: Contact details

1. Name and contact details of the Member State representative:

InstitutionMinistry of Environmental Protection and Regional Development
Address25 Peldu street, Riga, LV 1494, LATVIA
Contact person……………………………………………………………………
Telephone……………………………………………………………………
Email……………………………………………………………………

2. Name and contact details of the body responsible for establishing the system for financial controls in the Member State according to Article 46 (3) of Regulation (EU) 2021/1059 [ETC]:

InstitutionMinistry of Environmental Protection and Regional Development
Address25 Peldu street, Riga, LV 1494, LATVIA
Contact person……………………………………………………………………
Telephone……………………………………………………………………
Email……………………………………………………………………

Please specify the control system opted for by ticking one of the boxes below:

centralised system, i.e. a central body/central bodies coordinated by one main body is/are appointed to carry out the control tasks in accordance with Article 46 (3) of Regulation (EU) 2021/1059 [ETC]:

decentralised system, i.e. an approbation body will designate an independent, qualified controller to carry out the control tasks in accordance with Article 46 (3) of Regulation (EU) 2021/1059 [ETC]. The designation is based on a proposal made by the project partner or based on a shortlist established by the approbation body.

3. Name and contact details of the body representing the Member State in the group of auditors according to Article 48 (1) of Regulation (EU) No 2021/1059 [ETC]:

InstitutionMinistry of Environmental Protection and Regional Development
Address25 Peldu street, Riga, LV 1494, LATVIA
Contact person……………………………………………………………………
Telephone……………………………………………………………………
Email……………………………………………………………………

Annex 2a - National Contributions

Member States (EU 27)
Population in 2020
% Populations
National Contribution to UIV (in €)
Austria
8 901 064
2,34%
117 137 €
Belgium
11 549 888
3,03%
151 995 €
Bulgaria
6 951 482
1,83%
91 481 €
Croatia
4 058 165
1,07%
53 405 €
Cyprus
888 005
0,23%
11 686 €
Czech Republic
10 693 939
2,81%
140 731 €
Denmark
5 822 763
1,53%
76 627 €
Estonia
1 328 976
0,35%
17 489 €
Finland
5 525 292
1,45%
72 712 €
Germany
83 166 711
21,85%
1 094 462 €
Greece
10 709 739
2,81%
140 939 €
Hungary
9 769 526
2,57%
128 566 €
Ireland
4 963 839
1,30%
65 323 €
Italy
60 244 639
15,83%
792 811 €
Latvia
1 907 675
0,50%
25 105 €
Lithuania
2 794 090
0,73%
36 770 €
Luxembourg
626 108
0,16%
8 239 €
Malta
514 564
0,14%
6 772 €
Netherlands
17 407 585
4,57%
229 081 €
Poland
37 958 138
9,97%
499 524 €
Portugal
10 295 909
2,71%
135 493 €
Romania
19 317 984
5,08%
254 222 €
Slovakia
5 457 873
1,43%
71 825 €
Slovenia
2 095 861
0,55%
27 581 €
Spain
47 329 981
12,44%
622 856 €
Sweden
10 327 589
2,71%
135 910 €
SUB TOTAL
380 607 385
100,00%
5 008 738 €
France
67 098 824
 
2 625 000 €
TOTAL
 
 
7 633 738 €

Annex 2b: National contribution

The total national contribution amounts to EUR 25 105.

This contribution shall be paid according to the following schedule:

YearAmount in €
20213 587
20223 587
20233 587
20243 586
20253 586
20263 586
20273 586
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.–2027. gadam projektu Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 941Pieņemts: 14.12.2021.Stājas spēkā: 14.12.2021.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 244, 17.12.2021. OP numurs: 2021/244.12
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
328403
14.12.2021
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)