Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23. nr.; 1995, 8., 14. nr.; 1996, 9. nr.; 1997, 3., 21. nr.; 1998, 1. nr.; 1999, 24. nr.; 2000, 5. nr.; 2001, 1., 24. nr.; 2002, 6. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 2., 8., 24. nr.; 2006, 14., 22. nr.; 2007, 3., 12., 24. nr.; 2008, 12. nr.; 2009, 1., 2., 15., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 82., 131., 178., 206. nr.; 2011, 99., 144., 157., 204. nr.; 2012, 44., 88., 92., 192. nr.; 2013, 194., 232., 234. nr.; 2014, 47., 57., 257. nr.; 2015, 42., 97., 227., 248. nr.; 2016, 123., 241. nr.; 2017, 156., 242. nr.; 2018, 95., 111., 194., 249. nr.; 2019, 66., 118. nr.; 2020, 138., 240.A, 250. nr.; 2021, 27. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 3. panta 1.1 daļā vārdus "mikrouzņēmuma īpašnieks vai mikrouzņēmuma darbinieks" ar vārdiem "mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs".

2. Aizstāt 6. panta pirmajā daļā vārdus "Mikrouzņēmuma darbiniekam" ar vārdiem "Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam".

3. Papildināt I nodaļu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:

"6.1 pants. No Latvijas dalības Eiropas Savienībā izrietošie speciālie nosacījumi

Lai atbilstoši Eiropas Savienības dibināšanas līgumam nodrošinātu brīvu personu, preču, pakalpojumu un kapitāla kustību:

1) Valsts ieņēmumu dienests iekšzemes nodokļa maksātāja ienākumiem, kas gūti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (šo ienākumu izcelsmes valsts ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts), piemēro tādus pašus nosacījumus kā Latvijā gūtajiem ienākumiem, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi;

2) ārvalstu nodokļu maksātājs, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, ir tiesīgs, aprēķinot nodokli, piemērot nodokļa atbrīvojumus un veikt likumā noteiktos atskaitījumus (neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām, attaisnotos izdevumus, kā arī no taksācijas gada ienākuma atskaitīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) tādā pašā apmērā kā rezidents, ja viņš taksācijas gada laikā Latvijā guvis ienākumu, kurš ir lielāks par 75 procentiem no visiem kopējiem nerezidenta gūtajiem ienākumiem."

4. Papildināt 8. panta piecpadsmitās daļas ievaddaļu un 1. punktu pēc vārdiem "ēdināšanas izdevumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un ārstniecības izdevumi" (attiecīgā locījumā).

5. 9. pantā:

aizstāt pirmās daļas 4. punktā vārdus "saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu" ar vārdiem "saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem";

izteikt pirmās daļas 42. punktu šādā redakcijā:

"42) atbalsts izmaksu segšanai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekta īstenošanai;";

papildināt pirmo daļu ar 47., 48., 49. un 50. punktu šādā redakcijā:

"47) granti, kas viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta programmas ietvaros piešķirti ēkas energoklases uzlabošanai un tehniskās palīdzības saņemšanai, un kredītsaistību apmērs, kuru minētās programmas ietvaros kredītņēmēja vietā ir samazinājusi vai dzēsusi akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum";

48) Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājums par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās;

49) vietējās pašvaldības līdzfinansējums nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

50) atbalsts izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā.";

papildināt pantu ar 6.2 daļu šādā redakcijā:

"6.2 Valsts ieņēmumu dienestam, lai nodrošinātu stipendijas piešķiršanas procesa caurskatāmību un novērstu izvairīšanos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas, izvērtējot stipendijas nolikumu un veicot ar stipendiju izmaksu saistītus kontroles pasākumus, ir tiesības vērtēt stipendijas atbilstību šā panta ceturtajā daļā minētajai stipendijas definīcijai ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī ekonomiskās būtības, tajā skaitā (bet ne tikai):

1) vai, ņemot vērā stipendijas saņēmējam izvirzītās prasības, pēc būtības netiek izmaksāts cita veida ienākums (algota darba ienākums vai cita veida atlīdzība);

2) vai biedrība vai nodibinājums (fonds) netiek izmantoti tikai kā starpnieks ienākumu izmaksai konkrētai personai (tajā skaitā - vai uz stipendiju var pieteikties jebkura persona, kas atbilst stipendijas saņemšanas kritērijiem, vai nav tā, ka stipendiju pretendentiem izvirzītās prasības nepamatoti sašaurina iespējamo stipendiju saņēmēju loku);

3) stipendijas izmaksas līdzekļu avotu."

6. 10. pantā:

aizstāt pirmās daļas 2. punktā vārdus "saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu" ar vārdiem "saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem";

izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar apdrošināšanas jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajai apdrošināšanas sabiedrībai, ja ievēroti šādi nosacījumi:

a) apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir pats nodokļa maksātājs,

b) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) darbības termiņš nav īsāks par 10 gadiem,

c) dzīvības apdrošināšanas līguma (ar līdzekļu uzkrāšanu) noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu (izņemot apdrošinātās personas nāves gadījumu) izmaksā apdrošinātajai personai, kas vienlaikus ir apdrošinājuma ņēmējs, bet citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, kas vienlaikus ir apdrošinātā persona;";

papildināt 1.3 daļu pēc vārdiem "par katru ģimenes locekli" ar vārdiem "ja vien tas nav iekļauts kāda cita ģimenes locekļa deklarācijā";

aizstāt piektajā daļā vārdus "mikrouzņēmuma - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - darbinieka un īpašnieka" ar vārdiem "mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja".

7. 11.7 pantā:

aizstāt visā trešajā daļā vārdus "lietošanas mērķa" ar vārdiem "lietošanas veida";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"4. Ja atsavina nekustamo īpašumu, kuru veido lauksaimniecībā izmantojama zeme un mežs vai cita veida zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem), šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai, vai (ja maksātāja rīcībā nav sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējuma) proporcionāli tai platības daļai, kura pēc lietošanas veida ir lauksaimniecības zeme.

5. Ja tiek atsavināts nekustamais īpašums un šā nekustamā īpašuma objektu kopību veido zeme, kuras sastāvā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, un ēkas vai būves, tad šā panta trešajā daļā noteikto atbrīvojumu piemēro proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, kas noteikts, pamatojoties uz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu (ne vecāku par 12 mēnešiem dienā, kad noslēgts atsavināšanas līgums), kurā norādīta nekustamā īpašuma kopējā tirgus vērtība un tirgus vērtība katrai nekustamā īpašuma daļai."

8. 12. pantā:

aizstāt piektajā daļā skaitli "3960" ar skaitli "6000";

aizstāt septītajā un astotajā daļā vārdus "mikrouzņēmuma - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - darbinieks" ar vārdiem "mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs".

9. 13. panta trešajā daļā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus "mikrouzņēmuma darbinieki" ar vārdiem "mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji";

aizstāt otrajā teikumā vārdus "mikrouzņēmuma - mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja - darbinieks" ar vārdiem "mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs".

10. 15. pantā:

aizstāt desmitajā daļā vārdus "Mikrouzņēmuma darbinieka vai mikrouzņēmuma īpašnieka" ar vārdiem "Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja";

izteikt 19.1 daļu šādā redakcijā:

"19.1 Nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti."

11. Izslēgt 17. panta 5.1 daļu.

12. 17.1 pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"2.1 Personāla nomnieku identificē, ņemot vērā atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu, tajā skaitā (bet ne tikai) izvērtē, vai pēc personāla nomnieka un personāla iznomātāja noslēgtā līguma personāls tiek nodots citai personai, lai veiktu darbības saistībā ar šīs citas personas saimniecisko vai profesionālo darbību Latvijā vai ārvalstī (šādā gadījumā par personāla nomnieku ir atzīstama šī cita persona, kuras labā personāls veic darbu).";

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nodokļa aprēķinā tiek ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pēc būtības līdzīgi citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu normatīvajos aktos noteiktie maksājumi, ja to samaksu apliecina ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprināts dokuments.";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Nodokļa aprēķinā tiek ņemtas vērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas."

13. Izslēgt 17.2 pantu.

14. 19. pantā:

papildināt 1.1 daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Veicot nodokļa aprēķinu rezumējošā kārtībā, ārvalstī gūtajam ienākumam, ienākumam pielīdzinātajam aizdevumam vai tad, ja maksātājam ir pienākums maksāt nodokli saskaņā ar šā panta 2.1 daļu, piemēro vidējo svērto nodokļa likmi.";

izteikt otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Deklarācijā neuzrāda ienākumus, kurus apliek ar mikrouzņēmumu nodokli saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu.";

papildināt pantu ar 2.5 daļu šādā redakcijā:

"2.5 Solidaritātes nodokļa maksātāji, kuriem taksācijas gadā piemērota zemāka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme nekā Solidaritātes nodokļa likumā noteiktā, solidaritātes nodokļa daļu, kas veidojas solidaritātes nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes starpības rezultātā, budžetā piemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma veidā rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada deklarāciju.";

izteikt trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Ja maksātāja taksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi, nepārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, bet aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz vienu euro, maksātājs vienotajā nodokļu kontā aprēķinātā nodokļa summu iemaksā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūnijam, bet, ja maksātāja taksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi, pārsniedz saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, bet aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz vienu euro, - līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūlijam.";

izslēgt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus "vai skaidrā naudā";

papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:

"7.1 Maksātājs, deklarējot ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas, Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējumu, ja apliekamo ienākumu aprēķina saskaņā ar:

1) šā likuma 11.7 panta ceturto daļu proporcionāli lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā;

2) šā likuma 11.7 panta piekto daļu."

15. Izteikt 20. panta trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) saņem šā likuma 3. panta trešās daļas 7.1 un 17. punktā minētos ienākumus, no kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas brīdī;".

16. Papildināt 28. pantu ar 20. punktu šādā redakcijā:

"20) maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam kopā ar deklarāciju iesniedz informāciju par aktuālo personīgo kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurā vēlas saņemt nodokļa pārmaksu."

17. Izslēgt 29. panta pirmās daļas 7. punktu.

18. Pārejas noteikumos:

papildināt 159. punktu pēc skaitļa "2021." ar vārdu un skaitli "un 2022.";

aizstāt 163. punktā skaitļus un vārdus "2021. gada 31. decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2022. gada 31. decembrim";

izteikt 166. punktu šādā redakcijā:

"166. Maksātājs par šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minēto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju par attiecīgo taksācijas gadu līdz taksācijas gadam sekojošā gada 28. februārim, ja šā likuma pārejas noteikumu 163. punktā minētais ienākums periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim vai 2022. taksācijas gada laikā ir:

1) saņemts no vairākiem ienākuma izmaksātājiem un tas kopā pārsniedz 25 000 euro;

2) gūts ārvalstīs vai no tā nav bijis jāietur un nav ieturēts nodoklis.";

aizstāt 167. punktā vārdus un skaitļus "autoratlīdzības saņēmēja 2021. gada deklarācijā deklarē visus laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim gūtos ienākumus" ar vārdiem un skaitļiem "autoratlīdzības saņēmēja attiecīgā gada deklarācijā deklarē visus laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim gūtos ienākumus un 2022. taksācijas gada laikā gūtos ienākumus";

izteikt 168. un 169. punktu šādā redakcijā:

"168. Ja, iesniedzot autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju, uz tās pamata maksātājam veidojas nodokļa piemaksa, maksātājs trūkstošo nodokļa summu piemaksā rezumējošā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūnijam.

169. Ja maksātājs šā likuma pārejas noteikumu 166. punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis autoratlīdzības saņēmēja gada deklarāciju, Valsts ieņēmumu dienests līdz taksācijas gadam sekojošā gada 5. martam aizpilda minēto deklarāciju ar informāciju, kas ir pieejama valsts informācijas sistēmās, kā arī aprēķina rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo nodokļa summu un paziņo maksātājam. Ar šo paziņošanu tiek uzskatīts, ka autoratlīdzības saņēmēja attiecīgā gada deklarācija ir iesniegta.";

aizstāt 170. punkta ievaddaļā skaitļus un vārdus "2021. gada 31. decembrim" ar skaitļiem un vārdiem "2022. gada 31. decembrim";

papildināt pārejas noteikumus ar 178., 179., 180., 181., 182., 183. un 184. punktu šādā redakcijā:

"178. Likuma 9. panta pirmās daļas 47. punktu piemēro, sākot ar 2021. taksācijas gadu.

179. Ja dzīvības apdrošināšanas līgums (ar līdzekļu uzkrāšanu), kurā apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātā persona ir viena un tā pati persona, ir noslēgts līdz 2021. gada 31. decembrim un uzkrājums tiek veidots bērnam, kuram ir tiesības saņemt uzkrātos naudas līdzekļus apdrošināšanas līguma termiņa beigās, nodokļa maksātājs savos attaisnotajos izdevumos var turpināt iekļaut saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu periodā līdz 2023. gada 31. decembrim veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus, iesniedzot deklarāciju par 2021., 2022. un 2023. gadu. Nodokļa maksātājs saskaņā ar šiem apdrošināšanas līgumiem sākot ar 2024. gada 1. janvāri veiktos apdrošināšanas prēmiju maksājumus attaisnotajos izdevumos var iekļaut tad, ja apdrošināšanas līguma noteikumi ir grozīti, nosakot, ka atlīdzības saņēmējs apdrošināšanas termiņa beigās ir apdrošinātā persona.

180. Grozījumi šā likuma 11.7 panta ceturtajā un piektajā daļā, kas paredz atbrīvot no aplikšanas ar nodokli ienākumu no lauksaimniecībā izmantojamas zemes atsavināšanas proporcionāli tās tirgus vērtības īpatsvaram kopējā nekustamā īpašuma vērtībā, ir attiecināmi uz darījumiem, kas uzsākti, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, un piemērojami, ja nodokļa maksātājam ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums, ne vecāks par 12 mēnešiem no dienas, kad noslēgts atsavināšanas līgums.

181. Grozījumi šā likuma 12. panta piektajā daļā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Piemērojot šā likuma 12. panta piekto daļu, pensionāra neapliekamais minimums 2022. gadā ir šāds:

1) no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam - 2100 euro;

2) no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim - 3000 euro.

182. Ministru kabinets katram laika periodam atsevišķi (laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam un laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim) nosaka šādus diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinā par 2022. taksācijas gadu izmantojamos lielumus:

1) maksimālo neapliekamo minimumu;

2) apliekamā ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu;

3) apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

183. 2022. taksācijas gadā Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt:

1) laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam - vienu sesto daļu no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam;

2) laika periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim - vienu sesto daļu no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

184. Ja, nosakot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu par 2022. taksācijas gadu, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par maksātāja apliekamajiem ienākumiem vai maksātājs nav guvis ar nodokli apliekamos ienākumus šā likuma 12. panta 1.4 daļas 1. vai 2. punktā minētajos laika periodos, vai maksātājs taksācijas gadā ir ieguvis rezidenta statusu, Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbilst:

1) laika periodā no 2022. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam - vienai sestajai daļai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. jūnijam, dalot to ar divi;

2) laika periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 31. decembrim - vienai sestajai daļai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā neapliekamā minimuma laika periodam no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim, dalot to ar divi."

Likums stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 16. novembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 4. decembrī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 16.11.2021.Stājas spēkā: 01.01.2022.Tēma: Nodokļi un nodevasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 234A, 04.12.2021. OP numurs: 2021/234A.5
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
328116
01.01.2022
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)