Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr. 841

Rīgā 2021. gada 16. novembrī (prot. Nr. 75 37. §)
Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam

1. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam.

2. Finanšu ministrijai turpināt konsultācijas ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam un pēc konceptuālas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai precizēto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam.

3. Atbalstīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam konsolidēto redakciju.

(MK 27.06.2022. rīkojuma Nr. 467 redakcijā)

4. Finanšu ministrijai iesniegt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam konsolidēto redakciju apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

(MK 27.06.2022. rīkojuma Nr. 467 redakcijā)

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs
(Ministru kabineta
2021. gada 16. novembra
rīkojums Nr. 841)

(Programma MK 27.06.2022. rīkojuma Nr. 467 redakcijā)

 

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam

Latvijas Republikas Finanšu ministrija

Rīga, 2022

CCI Nr.
2021LV16FFPR001
Nosaukums angļu valodā
European Union Cohesion Policy programme 2021-2027
Nosaukums valsts valodā(-ās)
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam
Versija
1.versija
Pirmais gads
2021
Pēdējais gads
2027
Atbalsttiesīgums no
01.01.2021.
Atbalsttiesīgums līdz
31.12.2029.
Komisijas lēmuma numurs
 
Komisijas lēmuma datums
 
Dalībvalsts grozošā lēmuma numurs
N/A
Dalībvalsts grozošā lēmuma spēkā stāšanās datums
N/A
Nebūtiski pārvedumi (KNR 24. panta 5. punkts)
NUTS reģioni, uz kuriem attiecas programma (neattiecas uz EJZAF)
LV
Attiecīgais fonds
■ Eiropas Reģionālās attīstības fonds
■ Kohēzijas fonds
■ Eiropas Sociālais fonds plus

Saturs

1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi

1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

1.4. Mobilitāte

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem

1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana

1.8. Sasaiste ar ESSBJR

1.tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi

1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"

2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"

3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"

4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"

5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām

7.Tehniskā palīdzības prioritāte

2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei

3. Finanšu plāns

4. Ieguldījumu priekšnosacījumi

5. Programmā iesaistītās iestādes

6. Partnerība

7. Komunikācija un redzamība

8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks

Izmantotie saīsinājumi un termini

AAVP2028Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028.gadam
ADTPAktīvā darba tirgus politika
AEAtjaunojamā enerģija
AERAtjaunojamie energoresursi
AFAtveseļošanas fonds
AF plānsAtveseļošanas fonda plāns
AIAugstākā izglītība
AIIAugstākās izglītības institūcijas
AKCKAdministratīvās kapacitātes ceļakarte Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodam
ALTUMAS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
ANOApvienoto Nāciju Organizācija
APSLAttīstības plānošanas sistēmas likums
ASVAmerikas Savienotās Valstis
ATRAdministratīvi teritoriālā reforma
BDBezdarbnieki
BIBiznesa Inteliģences rīks, kas balstīts uz Microsoft Power BI, Qlik Sense vai ekvivalentas platformas (Business Intelligence)
BJRBaltijas jūras reģions
BNABioloģiski noārdāmie atkritumi
BrīvprātīgaisBrīvprātīgā darba veicējs
CECilvēku ekvivalents
CFLACentrālā finanšu un līgumu aģentūra
CSACentralizētā siltumapgāde
CSNCeļu satiksmes negadījumi
CSPCentrālā statistikas pārvalde
DADarba aizsardzība
DDDarba devējs/i
DESI indekssDigitālās ekonomikas un sabiedrības indekss
DIDeinstitucionalizācija
Direktīva 2014/94/ESEiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra direktīva Nr. 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu
DMDarba meklētāji
DTDarba tirgus
DVDarba vide
EDICEiropas Digitālais Inovāciju centrs
EEZEiropas Ekonomiskā zona
EISElektronisko iepirkumu sistēma
EISIEiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EJZAFEiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds
EKEiropas Komisija
ELFLAEiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
EMEkonomikas ministrija
EPEiropas Padome
ERAFEiropas Reģionālās attīstības fonds

ERAF un KF regula

Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1058, par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu

ERASMUS

Eiropas reģiona universitāšu studentu sadarbības shēma (European Region Action Scheme for the Mobility of University Students)
ESEiropas Savienība
ESKOEnergoservisa kompānija
ESSBJREiropas Savienības Stratēģija Baltijas jūras reģionam Action plan (balticsea-region-strategy.eu)
ESAOEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
ESCOEiropas prasmju/kompetenču, kvalifikāciju un profesiju klasifikācija (European Skills/Competences, Qualifications and Occupations)
ESF+Eiropas Sociālais fonds Plus
ESF+ regulaEiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013
ESI fondiESF+; ERAF; KF; EJZAF
ES Padomes rekomendācijasEiropas Savienības Padomes ikgadējās rekomendācijas par Latvijas nacionālo reformu programmu
ETLElektrotransportlīdzekļi
ETSEiropas teritoriālā sadarbība
EUREiropas Savienības euro
EURESEiropas nodarbinātības dienestu (European Employment Services) sadarbības tīkls
EurostatEiropas Savienības Statistikas birojs
E-pārvaldībaInformāciju tehnoloģiju risinājumi ESI fondu ieviešanas nodrošināšanai
EZKEiropas Zaļais kurss
FMFinanšu ministrija
FIFinanšu instrumenti
FPTFunkcionālās pilsētas teritorijas
FTFunkcionālie traucējumi
GNUGrūtībās nonācis uzņēmums
GRTGarīga rakstura traucējumi
ĢAĢimenes asistenti
ĢVPPĢimenes videi pietuvināti pasākumi
HP VINPHorizontālais princips "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana"
IAPIzglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"
IBDIlgstošs bezdarbnieks
IeVIeslodzījuma vieta
IISInvaliditātes informatīvā sistēma
IKPIekšzemes kopprodukts
INTERREGKohēzijas politikas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis
IKTInformācijas un komunikācijas tehnoloģijas
ISInformācijas sistēmas
ITInformācijas tehnoloģijas
ITIIntegrētās teritoriālās investīcijas
ITUStarptautiskā telekomunikāciju savienība (International Telecommunication Union)
IUBIepirkumu uzraudzības birojs
IZMIzglītības un zinātnes ministrija
ĪADTĪpaši aizsargājamas dabas teritorijas
KAKLKomercdarbības atbalsta kontroles likums
KFKohēzijas fonds
KMKultūras ministrija
KNREiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.jūnija regula (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
KPkohēzijas politika
KP fondiESF+, ERAF, KF; TPF
KPVISKohēzijas politikas vadības informācijas sistēma
kWhKilovatstundas
LBASLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība
LDDKLatvijas Darba devēju konfederācija
LIAALatvijas investīciju un attīstības aģentūra
LIKTALatvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija
LMLabklājības ministrija
MKMinistru kabinets
MVUMazie un vidējie uzņēmumi (saimnieciskās darbības veicēji)
M2M"mašīna – mašīna"
NAINotekūdeņu attīrīšanas iekārtas
NAIP 21–27Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam
NAP 2027Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam
NBK novērtējumsHorizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ietekmes novērtējums ("Do no significant harm" principle assessment)
NBK vadlīnijasEiropas Komisijas tehniskie norādījumi principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanai saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (Nr 2021/C 58/01)

NEET

Jaunieši, kuri nemācās, nestrādā vai neapgūst arodu (Not in Education, Employment, or Training)
NEKPNacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam
NINeformālā izglītība
NIPNacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam
NĪVKNekustamā īpašuma valsts kadastrs
NVANodarbinātības valsts aģentūra
NVONevalstiskās organizācijas
OECDEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development)
P&APētniecība un attīstība
P&IPētniecība un inovācijas
PIIPirmsskolas izglītības iestādes
PIKCProfesionālās izglītības kompetences centri

PISA

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (Programme for International Student Assessment)
PILPublisko iepirkumu likums
PKCPārresoru koordinācijas centrs
ProgrammaEiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027.gadam
PLPartnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu ieviešanai 2021.–2027.gada plānošanas periodam
Projektu datiInformācija, kas iekļauta projektu iesniegumos, noslēgtajos līgumos/ vienošanās par projektu īstenošanu, un kuru finansējuma saņēmēji ar noteiktu regularitāti sniegs līgumslēdzējiestādei
PSOPilsoniskās sabiedrības organizācijas
RBRail Baltica projekts
ReactEUAtveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām
RePResocializācijas programma
RIS3Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategies for Smart Specialisation)
RPRiskam pakļautie
RPPReģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam1
RŠVRobežšķērsošanas vietas
Sadarbības partneriLatvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, biedrības, nodibinājumi, nozaru asociācijas, plānošanas reģioni
SADTPPSociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam2
SAMSpecifiskais atbalsta mērķis – "konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot ieguldījumu prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus
SAPISociāli atbildīgs publiskais iepirkums
SASSirds un asinsvadu slimības
SAVASekundārā ambulatorā veselības aprūpe
SEGSiltumnīcefekta gāze
SIASabiedrība ar ierobežotu atbildību
SIPKKSociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komiteja
SMSatiksmes ministrija
SACSociālās aprūpes centri
SDPSPSociālā darba speciālistu sadarbības padome
Sociālie partneriLatvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, darba devēju, darba ņēmēju organizācijas un to apvienības
SBSPSabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi
SFC2021Eiropas Savienības fondu pārvaldības informācijas sistēma
SPStudiju programmas
SPAPSociālo pakalpojumu attīstības padome
SPKCSlimību profilakses un kontroles centrs
SPSILSabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums
STEMScience, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika
Stratēģija "Latvija 2030"Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam
SUSociālais uzņēmums
SVVASabiedrības virzīta vietējā attīstība
TAITehniskā atbalsta instruments
TALISStarptautiskais mācīšanas un apguves pētījums (Teaching and Learning International Survey)
TAPLTeritorijas attīstības plānošanas likums
TAP2027Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
TEN-TEiropas transporta tīkls (Trans-European Transport Network)
TLTransportlīdzekļi
TMTieslietu ministrija
UKES fondu uzraudzības komiteja
VAVeselības aprūpe
VASValsts akciju sabiedrība
VARAMVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VDIValsts darba inspekcija
VIDValsts ieņēmumu dienests
Vietējās nodarbinātības iniciatīvasVietējo struktūru iesaistīšana ar nodarbinātību saistītu rīcībpolitiku izstrādē, vadīšanā un ieviešanā3
VMVeselības ministrija
VKValsts kanceleja
VKSES fondu vadības kontroles sistēma
VPAVienas pieturas aģentūra
VPDValsts probācijas dienests
VSIAValsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību
VZDValsts zemes dienests
ZIZinātniskā institūcija
ZMZemkopības ministrija
ZTAIPZinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam
4.3.5.1.pasākums4.3.5.1.pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana"
4.4.1.1.pasākums4.4.1.1.pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā"

1. Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi

1.1. Ekonomiskā, sociālā, teritoriālā kohēzija

(1) Latvija pēdējā desmitgadē pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģenci, neskatoties uz smagās finanšu krīzes (2007.–2009.g.) sekām. 2019.g. IKP uz iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes (60% 2008.g.4), tomēr pēdējos gados konverģences tempi mazinājušies, salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm.

(2) Produktivitāte augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.g. līdz 49,8% 2019.g., bet būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Atalgojuma kāpums – straujāks par produktivitātes pieaugumu. Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi. Privāto investīciju pozitīvā dinamika pēc krīzes atjaunojās tikai 2017.g., pēc tam – mērena (zems kreditēšanas līmenis, politiskā/ekonomiskā nenoteiktība tirgos5). Pēdējos piecos gados investīciju pieaugums bijis vājš; produktīvo aktīvu pieaugums –zemākais Baltijā. Bažas – ilgstoši zemas investīcijas P&A.

(3) Iedzīvotāju skaits pēdējā desmitgadē mazinājies par vidēji 1% g., īpaši darbspējīgā vecumā (emigrācija un zema dzimstība) un rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, DT, spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru, pakalpojumus. Ienākumu nevienlīdzība nav mainījusies (viena no augstākajām ES). Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 g., personas ar invaliditāti, ģimenes, kurās bērnu/us audzina viens no vecākiem, BD, IBD, bezpajumtnieki, iedzīvotāji ar zemu izglītību.

(4) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām OECD valstīs6. Rīgas reģionā IKP uz iedzīvotāju ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.7 Bruto kapitālieguldījumu un ārvalstu tiešo investīciju 2019.g. atšķirības ir vēl ievērojamākas – starp Rīgu un Latgali līdz pat 18 reizēm8. Atšķirības ir arī uzņēmējdarbībā, nodarbinātībā, ienākumu līmenī, piekļuvē VA, sociāliem pakalpojumiem, kvalitatīvai izglītībai. Latgalē joprojām zemākā nodarbinātība (56,7%; Rīgas reģionā 66%)9 (reģionālā nesabalansētība, mobilitātes izaicinājumi, neatbilstošas prasmes); līdz 1,5 reizēm atšķiras vidējās darba algas starp reģioniem.

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

(5) Latvijas P&I sistēma no 2014.–2020.g. būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti; Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā10. Tomēr līdzšinējais Latvijas P&I sistēmas izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei; ilgstoši zemi P&A&I ieguldījumi (0,44–0,69% no IKP 2014.–2020.g ) ar zemu privāto investīciju daļu būtiski atpaliek no 2020.g. nacionālā mērķa – 1,5% no IKP.

(6) Zems P&A intensīvo nozaru īpatsvars tautsaimniecības struktūrā; zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP ar salīdzinoši zemu produktivitāti un tajā dominējošiem zemo un vidēji zemo tehnoloģiju uzņēmumiem ar nepietiekami attīstītu starpnozaru sadarbību, īpaši P&A jomā, tautsaimniecības struktūra ar pamatā mikro un MVU, kamēr lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kavē Latvijas ekonomikas transformāciju uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli. Koordinēta valsts intervence minimizēs ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas/riskus, stiprinot konkurētspēju11. P&I sistēmas galvenie izaicinājumi: cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana (Latvijā P&A nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (~50% no ES vidējā), īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos (depopulācijas tendences), kā arī tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana12.

(7) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zems inovāciju līmenis, dominē zemas pievienotās vērtības produkti, augsta resursu intensitāte, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtību ķēdēs. 5% – lielie uzņēmumi13 tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā neīsteno augsta riska projektus. Inovatīvo MVU īpatsvars Latvijā – viens no zemākajiem ES – 30,3% (2014.–2016.g.); ES vidēji 49,1%, vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi tikai ap 50%14 no kopējā pakalpojumu eksporta (2017.g) ar nepieaugošu tendenci. Vidēji augsto/augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2010.–2017.g pieauga tikai par 4 procentpunktiem (34,7%; ES – 56,7%).

(8) Lai risinātu reģionālās atšķirības kapitālos ieguldījumos, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots atbalsts plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai.

(9) P&A&I attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies; uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties pieaugusi, bet faktiskais pieprasījums sarucis.

(10) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, kura virsmērķis 2030.g. ir palielināt eksporta apjomu līdz 29,8 mljrd. euro g.; izdevumus P&A līdz 776 milj. euro g. Vienlaikus jāstimulē tāda P&I attīstība, kas veicina ilgtspējīgu enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu (NEKP).

(11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai15.

(12) Investīcijas 1.PM P&A&I sistēmas attīstībai plānotas atbilstoši RIS3, palielinot kopējo P&I kapacitāti, turpinot P&A pārvaldības pilnveidi un attīstot RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmas, kuras pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība privātā, publiskā un akadēmiskā sektora starpā (uzņēmējdarbības atklājumu princips).

(13) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. prasmju līmenis ir galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai. Augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, īpaši STEM jomās un RIS3 sektoros (īpaši IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros) ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstību. Lai nodrošinātu produktivitātes celšanos, būtiska ir vajadzīgo prasmju attīstīšana, sistēmas pielāgošana DT vajadzībām, kā arī esošo resursu efektīva izmantošana.

(14) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem – 83% (ES- 67%), bet uzņēmumi ir vieni no pēdējiem ES produktu un pakalpojumu pārdošanā izmantojot digitālos rīkus16 (t.sk. trīs pieejami pārrobežu izmantošanai). Latvijas zemais digitālo prasmju līmenis ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un nodarbinātības pasākumos. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju (16 līdz 74 g.) ir digitālās pamatprasmes (ES kopumā – 58%); IKT speciālisti 1,7% no kopējā darbaspēka ( ES–3,9%); IKT speciālistes sievietes no nodarbināto sieviešu skaita – tikai 0,5% ( ES – 1,4%)17.

(15) Izglītojamo prasmju līmenis kopumā atbilst OECD vidējiem rādītājiem, tomēr ir neliels īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem un augsts īpatsvars ar zemiem mācību sasniegumiem (PISA 2018 dati), tāpēc plānots dažādot izglītības satura apguves formas. Iesaiste interešu un NI sekmē mācīšanās prasmju pilnveidi. Jānodrošina vienlīdzīga pieeja izglītībai visiem iedzīvotājiem, t.sk. plānojot atbalstu arī bērniem no mazaizsargātām grupām, veicinot integrāciju sabiedrībā, izpratni par iekļaujošu izglītību, bērnu un jauniešu iekļautību, emocionālo labizjūtu un piederību.

(16) Sakārtots izglītības iestāžu tīkls pašvaldībās, t.sk. vispārējās izglītības iestāžu tīkls, veicinās pāreju uz personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai nepieciešami pārvietojamie digitālie risinājumi, aprīkojums STEM apguvei u.c., vienlaikus ņemot vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, t.sk.mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām.

(17) Pirmsskolas izglītības izaicinājums – rindas uz pašvaldības PII18 līdz pat 40–50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem, ko risinās ieguldījumi publiskās PII infrastruktūrā/materiāltehniskās bāzes pilnveidošanā, t.sk. digitālā aprīkojuma iegādei, un pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībā.

(18) Tiks turpināta speciālās izglītības iestāžu tīkla pilnveide, mazinot to skaitu no 44 (2021.g) līdz 25-30 (2027.g.); paredzēts augstākminēto iestāžu resursu efektivitātes un izglītojamo vajadzībām atbilstoša izglītības pakalpojuma izvērtējums (IAP).

(19) Izglītības iestādēs būtiskākie izaicinājumi: iestāžu administrācijas prasme vadīt dažādību un īstenot sekmīgu pārmaiņu vadību, pielāgot ikdienas izglītības procesu skolēnu vajadzībām; pedagogu novecošanās (46% vecumā 50+). Pedagogiem vecumā līdz 30 nav efektīvas atbalsta sistēmas. Tāpēc jāsekmē profesionālās kompetences pilnveide pedagogiem.

(20) Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā joprojām ir zemā līmenī (2018.g. 6,7%), netiek izmantots jauniešu, kas neiesaistās DT un mācībās, potenciāls. Investīcijas plānotas jauniešu un pieaugušo dalības izglītībā palielināšanai, elastīga prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespēju piedāvājuma attīstībai, kā arī ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības finansējuma sistēmas izveidei. Jāveicina mūžizglītības piedāvājums atbilstoši DT pieprasījumam.

(21) Latvijas augstskolas joprojām nav pietiekoši konkurētspējīgas starptautiski, neizmanto potenciālu inovāciju veicināšanā ekonomikā – jāturpina reformas augstskolu pārvaldībā, viedās specializācijas stiprināšanā, sadarbībai ar industriju un infrastruktūras modernizēšanā, t.sk. AF plānā.

(22) Investīcijas plānotas 1.1.1, 1.2.2, 1.2.3, 1.1.2., 4.2.1, 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4. un 5.1.1.SAM, (ERAF un ESF+), t.sk., integrēti ieguldījumi atbilstoši reģionu vajadzībām/iespējām. Prasmju attīstīšana 1.PM fokusēta uz Latvijas viedajai specializācijai un industriālajai pārejai nepieciešamām prasmēm; 4.PM uz pamatprasmju, vispārējo prasmju un profesionālo prasmju celšanu.

(23) P&I ieguldījumiem paredzēta sinerģija ar "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa", Erasmus+ un InvestEU – veidojot atbilstošu dalības kapacitāti, paredzot papildinātību un iniciatīvu mērogošanu. Izglītībā – sinerģija ar Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpuss un InvestEU (t.sk., EZK prioritātes un mērķi), REACT-EU un AF. Digitālai transformācijai plānots finansējums no dažādiem avotiem. Demarkācija – plānošanā un ieviešanas nosacījumu izstrādē.

(24) FI 1.PM tiks izveidoti un izmantoti atbilstoši finanšu pieejamības tirgus nepilnību analīzē, t.sk. teritoriālā skatījumā, noteiktajam (t.sk. izvērtējot FI izmantošanas iespējas zinātnē un inovāciju komercializācijā).

1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība

(25) ES padomes rekomendācijas (2019., 2020.) aicina virzīt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos – tīrā enerģijā, ilgtspējīgā transportā, resursu efektivitātē un ēku energoefektivitātē. Izaicinājumi – klimatneitralitātes, enerģētikas, nulles piesārņojuma, ūdeņu stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanās, atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas mērķi. To izpildei – kompleksi pasākumi saskaņā ar NEKP, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu 2030.g., Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai 2050.g., Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030.g.

(26) AER Latvijā – viens no augstākajiem ES (>40% 2018.g.), bet saules elektroenerģija tikai 0,09%; nav modernās biodegvielas/biometāna (2019.g.). Jāturpina attīstīt ne-emisiju AER (vējš, saule, ģeotermālā enerģija, biomasa/biogāze); potenciāls daudzdzīvokļu ēkās. SEG emisijās zems ETS īpatsvars (22,3%); ne-ETS – transports 37%, lauksaimniecība 29%, ēkas ~20% (2018.g.). AER dzīvojamās ēkās– viens no augstākajiem ES, bet zema energoefektivitāte. Lielākajai daļai ēku – zemākas siltumtehnikas īpašības kā iespējams19. Vidējie enerģijas patēriņi (kWh/m2g) apkurei visām ēkām 138-139. Lielākais izaicinājums ir daudzdzīvokļu ēku un CSA energoefektivitāte. Atjaunojot ēkas var uzlabot enerģētikas nabadzības rādītājus; 2018.g. siltums mājoklī naudas trūkuma dēļ bija liegts 7,5% iedzīvotāju (ES – 8%)20. Energoefektīvākas publiskās ēkas mazinās sabiedriskā sektora izdevumus.

(27) AER transportā – viens no zemākajiem Eiropā (2018.g. 4,7%). Vairāk kā 93% Latvijas autoparka ir fosilās degvielas TL; elektrība 0,1%. Jāpaātrina alternatīvo degvielu ražošana/ieviešana (EZK); jāuzlabo uzlādes infrastruktūra TEN-T tīklā (Eiropas Revīzijas palāta). Direktīvā 2014/94/ES noteikts ES ietvars, bet dalībvalstis nodrošina infrastruktūru TEN-T tīklā; ik 60 km (katrā virzienā) publiski uzlādes parki lielas noslodzes TL. Latvijā transports rada 29% SEG emisiju (2018.g.)21. Autotransports sektorā – 93,6%. Līdz 2030.g. ne-ETS SEG emisijas jāsamazina par 6% pret 2005.g. (NEKP). Potenciāls – privāto pasažieru auto lietotāju pārorientēšana (dzelzceļš/sabiedriskais transports/velo). 2017.g. ilgtspējīgu mobilitāti izmantoja 16% iedzīvotāju (64% sabiedrisko transportu, 7% multimodālus veidus, 6% velo22). Pieaug CSN cietušo velosipēdistu skaits (527 2014.g.; 686 2020.g.)23, kas pieprasa drošu velo infrastruktūru. AF reforma Rīgas metropoles areālā 2023.g. paredz apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu; investīcijas transporta infrastruktūrā, bezizmešu TL; piecus maģistrālos velo ceļu koridorus. Investīcijas 2.PM – viedās tehnoloģijas, multimodāli transporta mezgli, mobilitātes punkti, "Park & ride", velo ceļi, bezemisiju vilcieni, pētījumi EZK jomā, ETL lieljaudas uzlādes punkti.

(28) Atkritumu apsaimniekošanā nav sasniegts normatīvajos aktos noteiktais mērķis 2020.g. (50% kopējais sadzīves atkritumu pārstrādes apjoms; 2019.g. 44,3%). 49% sadzīves atkritumu tika apglabāti (2035.g. atļauts 10%). Kavējas apglabāto BNA samazināšana – 2015.g. apglabāti 57,1% BNA (mērķis 2020.g. 35%). Investīcijas var sniegt ieguldījumu arī SEG emisiju mazināšanā (2018.g. sektors veidoja 5%) un veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu. AAVP2028 paredz samazināt radīto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 400 kg/iedz. 2028.g. (2018.g. 409 kg). Joprojām aktuāla ir dabas direktīvu, ūdenssaimniecības direktīvu un EZK jūras un saldūdens mērķu24 sasniegšana. Vien 21% virszemes ūdensobjektu ir labā ekoloģiskā stāvoklī25; 2019.g. tikai 10% biotopu un 41% sugu labvēlīgs aizsardzības stāvoklis26. Atsevišķās teritorijās gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu/pārsniedz prasības un PVO rekomendācijas – īstenojami kompleksi pasākumi dažādos sektoros. Vides kvalitātes uzlabošanā jāturpina kompleksi pasākumi infrastruktūras attīstībai, jāattīsta vides monitoringa sistēmas, jāīsteno vides izglītības pasākumi. Latvijā klimata pārmaiņas rada plūdu, savvaļas ugunsgrēku, krastu erozijas, vēsturiski piesārņoto vietu u.c. piesārņojuma izplatīšanās riskus, kas prasa prevenciju, reaģēšanas gatavību, seku novēršanu un pielāgošanos – attīstot uzraudzības un brīdināšanas sistēmas, mazinot riskus kritiskai infrastruktūrai, t.sk. zaļās/zilās infrastruktūra.

(29) Tiks ievērots klimatdrošināšanas princips (nepieciešamības gadījumā projektu kritērijos). Taisnīgas klimata politikas ieviešanai integrēs arī ANO ilgtspējīgas attīstības caurviju principu "Neatstāt nevienu aiz muguras" (sasaucas ar HP VINP). Investīcijas plānotas 2.1.1., 2.1.2, 2.1.3., 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.3.1., 2.4.1. (ERAF KF), t.sk. vērtējot kompleksus risinājumus/inovatīvas finansēšanas shēmas (Jessica u.c.).

1.4. Mobilitāte

(30) ES Padomes rekomendācijas aicina investēt transporta ilgtspējā un digitālajā infrastruktūrā. Pārejai no auto uz sabiedrisko transportu, reģionāliem dzelzceļa savienojumiem, tranzīta punktiem ir būtiska loma enerģijas patēriņa/emisiju mazināšanā. Neraugoties uz uzlabojumiem, ceļu infrastruktūras kvalitāte joprojām ir zemāka par ES vidējo; trūkst apvedceļu.

(31) Latvijai jānovērš dzelzceļa nošķirtība no Eiropas tīkla; atbilstība TEN-T regulas izpratnē tiks nodrošināta RB projektā (EISI). Dzelzceļa transports ir viens no drošākajiem, videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem pasažieriem un kravām. 2017.–2019.g. palielinājušies pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu un regulārās satiksmes autobusos. Tomēr auto izvēli īsos braucienos pamato komforts/laika ietaupījums, garākos – izmaksas (2018.g. pētījums). Trūkumi sabiedriskajā transportā novēršami, uzlabojot pieejamību, dzelzceļa infrastruktūru/ritošo sastāvu. Sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021.–2030.g. dzelzceļu nosaka par transporta sistēmas mugurkaulu, bet izaicinājums ir tā zemā elektrifikācija (2020.g. 14%, ES 55%). Jaunā elektrifikācijas stratēģija paredz pakāpenisku elektrificēto līniju tīkla (pasažieru pārvadājumiem) paplašināšanu Rīgas aglomerācijā. Nākamā – elektrificētā tīkla modernizācija.

(32) Latvijā nav automaģistrāļu, autoceļi neatbilst TEN-T autoceļu klases prasībām27 (pamattīklā tikai 8% ātrsatiksmes autoceļu). CSN bojā gājušo skaitā vieni no augstākiem rādītājiem (uz milj.iedz.); CSN smagi ievainoto skaits pieaug28. Iemesls: neatbilstoša ceļu kapacitāte. Ātrgaitas ceļu būvniecība valsts galveno autoceļu tīklā mazinās arī SEG emisijas29 (zemāks degvielas patēriņš). Papildu drošības uzlabošana valsts autoceļu tīklā plānota pēc "melno punktu" kartēm30. Iekšzemes kravu pārvadājumos dominē autotransports; atbilstoši EK rekomendācijām, jāturpina TEN-T savienojumi pilsētās, novirzot satiksmi no blīvi apdzīvotām vietām.

(33) Rīgas metropoles areālā koncentrējas ap 65% iedzīvotāju;31 liela daļa no apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu (darbs, mācības). Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi; Rīgā/Pierīgā ap 50% no Latvijas vieglajiem TL (2019.g.)32. Rīgā jārada priekšnosacījumi transporta plūsmu pārstrukturēšanai, lai atslogotu centru no kravas transporta, uzlabojot gaisa kvalitāti. Būtisks ieguvums Rīgai ir RB – plānoti nozīmīgi transporta pārkārtojumi Rīgā un Pierīgā. Reģionu attīstībai izšķirošs kvalitatīvs, drošs infrastruktūras tīkls – jāturpina investīcijas pilsētu sasaistei ar TEN-T, integrējot mikromobilitāti kopējā transporta sistēmā, attīstot alternatīvus maršrutus. Ieguldījumi dzelzceļa infrastruktūrā (jauni reģionālie maršruti), RB, mobilitātes punkti, alternatīvās degvielas un mikromobilitāte pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētās. RB reģionālās stacijas tiks projektētas līdz 2023.g. (EISI), būvniecība no 2024.g. (izbūves jautājums tiks pārskatīts vidusposmā).

(34) Nozīmīgi efektīvā, drošā starptautiskās piegādes ķēdē ir mūsdienu prasībām atbilstoši muitas kontroles risinājumi RŠV; to sekmēs atbilstoša RŠV caurlaides spēja. Ņemot vērā vides aizsardzības prasības, nepieciešams pilnveidot ostu publisko infrastruktūru atbilstoši starptautiskām prasībām klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, AER izmantošanai un digitalizācijai, t.sk., ievērojot TEN-T Regulu un Direktīvu Nr.2014/94/ES.

(35) Digitālā pāreja palielina slodzi mobilajiem un fiksētajiem tīkliem, būtiski pieaugs prasības pēc ātras lielu datu apmaiņas (5G infrastruktūra). 2020.g. pētījumā33 secināts, ka kopumā sakaru nozares attīstības rādītāji ir labi, tomēr ārpus lielākajām pilsētām trūkst "vidējās" un "pēdējās" jūdzes infrastruktūras, kas nodrošinātu Savienojamības paziņojuma mērķiem atbilstošus interneta piekļuves pakalpojumus galalietotājiem. Dārdzības dēļ uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskās intereses ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus izvēršanai. Lai TEN-T attīstītu viedo transporta un satiksmes vadības sistēmu, būtisks nepārtraukts pārrobežu 5G pārklājumam34, kā arī digitālās vides un pakalpojumu drošība.

(36) KF investīcijas 3.PM (papildinoši 2.PM) un ERAF 1.4.1.SAM (IKT) t.sk. veicinās TAP2027 rādītāju sasniegšanu (2027.g.): bezemisiju TL pieaugums no 0,1% 2020.g. līdz 2%; pasažieru apgrozības sabiedriskajā transportā pieaugums (milj.pas/km) no 1687 2019.g. uz 1837,3; iedzīvotāju, kas ar velosipēdu/citu mikromobilitātes TL brauc katru/gandrīz katru dienu, pieaugums no 6,4% 2019.g. uz 10%.

1.5. Iedzīvotāju potenciāla pilna izmantošana

(37) Stratēģija "Latvija 2030", NAP 2027 un EK rekomendācijas, aicina stiprināt veselības sistēmas noturību, nodrošinot papildu finanšu un cilvēkresursus, novērst sociālo atstumtību, uzlabot izglītības kvalitāti, pieejamību un efektivitāti, mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātību. Sociālais pīlārs izceļ nodarbinātības atšķirības starp reģioniem un prasmju līmeņiem, ierobežotu piekļuvi sociālajiem mājokļiem. Jāfokusējas uz cenas ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumu (trūkst adekvātu sociālo mājokļu ar piekļuvi darbavietām, izglītības iestādēm un pakalpojumiem). Investīcijas cilvēkkapitālā plānotas integrēti 1. un 4.PM; noteikts HP VINP visās atbalsta jomās. Programmas sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzīšanā, ziņošanā un izvērtēšanā tiks ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība, balstoties uz integrēto pieeju, plānojot specifiskas darbības, kas veicinās vienlīdzīgas iespējas un iekļaušanu un novērstu jebkādu diskrimināciju.

(38) Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES, 2019.g. – 26%, nabadzības riska indekss – 21,7%. Nabadzības risku palielina bezdarbs, slikts veselības stāvoklis, zems izglītības līmenis. Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā ir starp zemākajiem ES, nespējot nodrošināt kvalitatīvus sociālos pakalpojumus mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā, profesionālus sociālās aprūpes pakalpojumus neizmanto 37,9% finansiālu apsvērumu dēļ un 16,2%, jo pakalpojumi nav pieejami. Lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības radītos izaicinājumus, programmas atbalstu būtiski papildina ESF+ programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai (tās finansējumu plānots pārskatīt vidusposma izvērtējumā atbilstoši KNR 18.pantam).

(39) DI projekti pierādījuši, ka bez ieguldījumiem infrastruktūrā SBSP sniegšanu mērķa grupai var nodrošināt nelielā apjomā. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības sociālo pakalpojumu pieejamībā, plānots noteikt pašvaldībās obligāti nodrošināmos sociālos pakalpojumus. Atbilstoši plānoti ieguldījumi SBSP attīstībā cilvēkiem ar GRT, kas tiks veikti saskaņā ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām noteikto.

(40) Personas ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā esošas personas un jaunieši, kuri nemācās un nestrādā, saskaras ar ilgstošā bezdarba risku, būtiski mērķēti atbalsta pasākumi bezdarba riska novēršanai un resocializācijai, t.sk. grupām, kas saskaras ar sociālo atstumtību, piem., azartspēļu, narkotiku vai psihotropo vielu atkarīgās personas, bijušie ieslodzītie.

(41) Būtiski ir izaicinājumi veselības jomā. 2018.g. Latvijā neapmierinātas vajadzības pēc VA pakalpojumiem bija 6,1% (ES 1,8%)35, arī VA kvalitātes rādītāji vieni no zemākajiem ES un 2017.g. 2.augstākais profilaktiski novēršamo un 3.augstākais medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaits ES36. Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027.g., izvirza šādas prioritārās veselības jomas – sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, psihiskā veselība, mātes un bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija. Turpināmi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi, VA ilgtspējas, pārvaldības stiprināšana, efektīva resursu izmantošana, kas atrunāta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, Slimnieku hospitalizācijas vietu plānā; nepietiekamo ārstniecības personu nodrošinājumu (33% ārstu un 28% zobārstu jau ir/ pēc 7 gadiem būs pensijas vecumā, līdz 2025.g. veidosies ap 3050 māsu iztrūkums. 2017.g. uz 100 000 iedzīvotajiem bija 320,5 ārstu, tikmēr ES vidēji – 363,6) risinās Cilvēkresursu attīstības stratēģija (tiks turpināta ārstniecības personu piesaiste, prasmju/iemaņu attīstīšana NI ietvaros un rezidentu apmācības). COVID-19 ietekmē konstatēta neatbilstoša ārstniecības iestāžu infrastruktūra un nepietiekama gatavība ārkārtas situācijām. Pēc COVID-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas, nepieciešami pasākumi mazinot arī citas infekciju slimības – tam plānota virkne pasākumu.

(42) Līdztekus sociālajai iekļaušanai, būtiska tiesu pieejamība, efektivitāte un korupcijas izplatības mazināšana, kas stiprina iedzīvotāju un sabiedrības uzticēšanos Latvijas tiesībaizsardzības sistēmai, kā arī īsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 16.3.

(43) Sociālo partneru iesaiste reformu/politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr jāstiprina dialogu ar sociālajiem partneriem, jāspēcina pilsoniskais dialogs un sabiedrības līdzdalība. Sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Veicinot pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar sabiedrību - mazaktīva pilsoniskā līdzdalība un vāji attīstīts sociālais dialogs, pilsoniskās līdzdalības rādītājs ir zems.37 Šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas prasmes, kas kavē informācijas pieejamību38.

(44) Sociālo iekļaušanu stiprina arī iesaiste kultūras aktivitātēs. Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā39 secināts, ka mazaktīvi bieži ir 55–74 gadīgie, ar zemiem ienākumiem, laukos dzīvojošie, cittautieši un tie, kas dzīvo vieni – grupas, kas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, to kultūras patēriņam samazinoties un/vai aizstājoties ar viegli pieejamiem izklaides produktiem. Arī COVID-19 ierobežojumi ietekmējuši kultūras un tūrisma nozari. Jāsaglabā un jāattīsta kultūras kapitālu, veicinot piederību Latvijas kultūras telpai, attīstot radošu, konkurētspējīgu nacionālo identitāti, veidojot kvalitatīvu kultūrvidi, veicinot radošā tūrisma attīstību.

(45) Lai risinātu augstāk minētos izaicinājumus ERAF un ESF+ investīcijas plānotas 4.3.1., 4.3.3., 4.1.1., 4.1.2., 4.2.3., 4.2.4., 4.3.2., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.6.SAM.

(46) Ieguldījumus pamato Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027.gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam un Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.–2027.gadam.

1.6. Integrēti risinājumi demogrāfijas un reģionālo atšķirību izaicinājumiem

(47) Iedzīvotāju skaita mazināšanās un struktūras izmaiņas rada izaicinājumus ekonomikas attīstībai, darbaspēka pieejamībai, veselības, sociālai sistēmai. Samazinājums pēdējos 10 gados būtiski atšķiras reģionāli – Pierīgas reģionā par 1%; Latgales reģionā 20%.40 Šos depopulācijas un reģionālo atšķirību izaicinājumus plānots risināt ATR gaitā, tās mērķis ir izveidot attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. Šo pašvaldību atbalstam RPP ietverti pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanai, publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai un sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanā. Šo izaicinājumu risināšanai nepieciešami integrēti un pārnozaru risinājumi; tie integrēti visās politiku jomās.

(48) Teritoriju ilgtspējai un dzīves kvalitātes uzlabošanai būtiska ir kultūras infrastruktūras attīstība, inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā, teritorijās ar veiksmīgām tūrisma stratēģijām, integrējot EZK, Eiropas Jaunais "Bauhaus" un starptautiskos kvalitātes principus. Tūrisms un saistītās nozares veido 5% no kopējā eksporta un 8,5% no kopējās nodarbinātības41. Nozīmīgs potenciāls ir piekrastei, kur ~80% tūrisma infrastruktūras kapacitāte/kvalitāte ir nepietiekama42.

(49) Latvija ilgtspējīgas pilsētu attīstības īstenošanai izmantos FPT (9 pilsētas un 21 reģionālo centru un to apkārtnes ar aktīvu ikdienas darbaspēka migrāciju un kopīgu pakalpojumu tīklu) pieeju, ieguldījumus balstītot integrētajās teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmām atbilstoši APSL) un pakārtotās pašvaldību attīstības programmās. Atbilstoši APSL pašvaldības attīstības programmu izstrādā, ievērojot līdzdalības principu, izstrādes procesā organizējot regulāru visas sabiedrības iesaisti, noskaidrojot viedokli par teritorijas izaicinājumiem/risinājumiem, nodrošinot līdzdalību teritorijas attīstības plānošanā. Atbilstoši TAPL teritorijas attīstības plānošanā tiek ievērots atklātības princips – nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

1.7. Administratīvā kapacitāte, laba pārvaldība, vienkāršošana

(50) EK rekomendācijas aicina stiprināt valsts pārvaldes atbildību un efektivitāti, īpaši pašvaldībām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Tāpat nepieciešama vispārējas uzticības valsts pārvaldei, valsts iestāžu darbībai, stiprināšana, īpaši uzņēmēju vidū.

(51) Vērojama projektu kavēšanās un sadārdzinājumi, īpaši transporta, veselības jomas projektos. Vairāku valsts pārvaldes IKT projektu izstrādē un īstenošanā ir problēmas ar sistēmu efektivitāti un atbilstošu funkcionalitāti, būtiski pagarinot ieviešanas termiņus. Pašvaldību e-vides digitalizācija ir maz attīstīta. Ir būtiskas atšķirības pašvaldību kapacitātē veidot un īstenot attīstības plānošanas dokumentus atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, sasaistē ar budžetu, nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, iesaistīt sabiedrību teritorijas attīstībā. To norāda arī Valsts kontrole – pašvaldībās nereti nav funkcijām atbilstošu speciālistu

(52) Šo izaicinājumu risināšanai VK sadarbībā ar FM un VARAM izstrādājusi AKCK KP efektīvai īstenošanai; nozīmīgākās mērķa grupas – finansējuma saņēmēji, publiskās pārvaldes iestādes, VKS dalībnieki, UK pārstāvji, NVO, sadarbības partneri. Investīcijas plānotas 5.1.1., 1.3.1. u.c. SAM ietvaros (ERAF vai ESF+, tehniskās palīdzības finansējums). Tiek apsvērta plašāka vienkāršoto izmaksu izmantošana.

1.8. Sasaiste ar ESSBJR

(53) Lai uzlabotu BJR globālo konkurētspēju, veicinātu klimata neitrālu ietekmi, savienotu reģionu un cilvēkus, plānoti šādi ieguldījumi: iekļaušanās ES pētniecības telpā un piegāžu ķēdēs, pārrobežu e-risinājumu izstrādē, kā arī NEKP kontekstā koordinēta rīcība attiecībā uz transporta emisiju samazināšanu, t.sk. alternatīvo degvielu ražošana un lietošana (ESBJRS mērķi "Palielināt labklājību" un "Savienot reģionu").

(54) Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu/pārvaldību, plānoti ieguldījumi ūdenssaimniecības pakalpojumos, t.sk. notekūdeņu attīrīšanas sistēmās, bioloģiskajā daudzveidībā, atkritumu apsaimniekošanā, vēsturiski piesārņoto vietu sanācijā un videi draudzīgā ostu infrastruktūrā. Lai panāktu lielāku sinerģiju ESSBJR īstenošanā ar 2.PM un INTERREG, normatīvajos aktos par SAM īstenošanu tiks specificētas darbības, izmaksas un finansējuma saņēmēji, t.sk. nodrošinot nepārklāšanos. ZPI obligāti tiks piemērots aktivitātēs, kur ZPI normatīvais regulējums paredz (ESSBJR mērķis "Glābt jūru").

(55) Lai reaģētu uz pieaugošo pieprasījumu pēc starpreģionu sadarbības, veicinātu RIS3 mērķu sasniegšanu, sekmētu ekonomikas transformāciju, MVU konkurētspējas, P&I un digitalizācijas atbalsta instrumenti 1.PM veicinās ESSBJR stratēģiju politikas vizienā "Inovācijas" ("Izaicinājumu virzītas inovācijas", Digitālās inovācijas un transformācija" "Kopradītas inovācijas"). ESSBSR sadarbība ar partneriem no astoņām dalībalstīm veicina kopīgu problēmu/risinājumu, sadarbības potenciāla identificēšanu. Galvenās sadarbības jomas ir P&A, atbalsts uzņēmumu internacioalizācijai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un enerģētikas problēmu risināšanai.

1.tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi

Politikas mērķis

SAM

Pamatojums (kopsavilkums)

1. Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību1.1.1.SAM (RSO 1.1.)

Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā /

1.2.1. SAM (RSO1.1.)

Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem

Latvijas P&I sistēmas attīstības temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, kas saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem (kopējie – 0,63% no IKP43; uz 1 zinātnisko darbinieku ~30 000 euro g.44) un zemo P&A nodarbināto skaitu (tikai ~50% no ES vidējā līmeņa), kā arī nepietiekamu P&A cilvēkkapitāla kvantitatīvo un kvalitatīvo jaudu. Latvijas uzņēmumu integrācijas līmenis globālajās vērtību ķēdēs ir viens no zemākajiem ES45, tāpēc būtiski jāveicina uzņēmumu un pētnieku starptautiskā sadarbība, t.sk dalība "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. programmās, piesaistot papildus ES investīcijas.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas transformāciju, investīcijas nacionālā mērogā tiks koncentrētas pētniecības cilvēkkapitāla attīstībā, P&A aktivitātēm un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai atbilstoši RIS3 prioritātēm, primāri atbalstot jaunu produktu izstrādi un kopsadarbības projektus ar zinātniekiem, praktiskas ievirzes pētījumos, P&I sadarbības centru RIS3 jomās attīstībai un izveidei, digitālajai transformācijai, zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšanai un pārvaldības procesu uzlabošanai, t.sk. radošo industriju un prasmju attīstībai.

Dalība Eiropas partnerībās plānota lielākas starptautiskās perspektīvas nodrošināšanai, kopēju Eiropas prioritāro jomu attīstībai, kā arī, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku un digitālo pāreju, proti, sadarbības platformās, kas ir ciešā sasaistē ar RIS3 jomām.

1.1.1.SAM: Latvijas zemo P&A&I ieguldījumu dēļ ir sarežģīti nodrošināt līdzsvarojošus privātā kapitāla elementus, tāpēc SAM ietvaros zinātnes projektos plānots izmantot grantus. FI izmantošana būtu piemērotāka tālākajā attīstības fāzē, kad uzņēmumi ir konkurētspējīgāki un tiem pastāv lielāka iespēja integrēties globālajās vērtību ķēdēs. 1.2.1.SAM: plānota gan grantu, gan FI izmantošana, ņemot vērā identificēto tirgus nepilnību uzņēmumu finansējuma pieejamībai.

1.2.2.SAM (RSO 1.2.)

Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai/

1.3.1.SAM (RSO 1.2.)

Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm

Lai sekmētu digitālo transformāciju, ir plānoti ieguldījumi 1.2.2.SAM ietvaros, kas cels darbaspēka specializētas digitālās prasmes, un ieguldījumi 1.3.1.SAM ietvaros, kas veicinās digitālo tehnoloģiju pielietošanu dažādos uzņēmējdarbības procesos, veicināta inovatīvu tehnoloģiju izmantošana platformu attīstībā, kā arī tiks veikta publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanai, t.sk. ņemot vērā ES fondu IKT jomas izvērtējumā46 rekomendēto.

Tā kā uzņēmējiem trūkst platformas, ko izmantot kā bāzi pakalpojumu izvietošanai un pilnveidei47, investīcijas tiks veiktas ar mērķi attīstīt digitālo infrastruktūru kā platformu, piemērojot inovatīvu pieeju – radot uzņēmējiem iespēju izmantot platformu risinājumu tālākai inovatīvai integrācijai un pilnveidošanai, 1.3.1.SAM: atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā, ņemot vērā, ka finansējums paredzēts valsts pārvaldes īstenotiem projektiem valsts pārvaldes un pašvaldību IS.

1.2.2.SAM: Ņemot vērā identificēto tirgus nepilnību komercbanku kreditēšanā uzņēmēju investīciju projektu attīstīšanai, svarīgi ir sniegt tādus valsts atbalsta instrumentus, kas paredz digitalizācijas aktivitātes stiprināšanu privātajā sektorā, 1.2.2.SAM: atbalsts digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumiem tiks sniegts granta veidā. FI pakalpojumu (garantijas) un grantu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze uzņēmumu finansējuma pieejamības jomā.

1.2.3.SAM (RSO 1.3.)

Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām

Lai adresētu Latvijas galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, saistītais zemais privāto investīciju P&A īpatsvars, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, augstas resursu intensitātes un sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs, Latvijas konkurētspējas priekšrocības balstītāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un produktivitātes uzlabojumiem.

Attiecīgi nepieciešams veicināt jaunu tehnoloģiski intensīvu uzņēmumu rašanos, motivējot tos radīt un attīstīt produktus, tehnoloģijas ar augstu pievienoto vērtību. Nodrošināt jaunradītu tehnoloģiki intensīvu uzņēmumu inkubāciju, to ietvaros akcentējot P&A&I komponenti. Nepieciešams stiprināt un pilnveidot zināšanu pārneses sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī ar galveno mērķi pētniecības un uzņēmējdarbības sektora sadarbības veidošana un uzturēšana, zinātniskās darbības ciešāka sasaiste ar pieprasījumu no uzņēmējdarbības sektora puses. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt uz inovācijām un zināšanām balstītu eksportspējīgu produktu un pakapojumu radīšanu, nodrošināt piekļuvi ārvalstu tirgiem (nefinansiāls atbalsts un atbalsts grantu veidā). FI pakalpojumu un grantu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze uzņēmumu finansējuma pieejamības jomā.

Ļoti būtiski ir nodrošināt atbalstu pilna uzņēmējdarbības attīstības cikla ietvaros, vienlaicīgi valsts intervenci fokusējot tieši RIS3 sfērās un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, t.sk. reģionos. Plānots turpināt sniegt un izstrādāt jaunus valsts atbalsta instrumentus produktivitātes kāpināšanai un ar augstāku risku investīciju projektu atbalstīšana visos uzņēmumu attīstības līmeņos – gan MVU, t.sk.jaunuzņēmumiem, gan mazas vidējas un vidējas kapitālizācija sabiedrībām . Vienlaikus tiks turpinātas iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās aktivitātes riska kapitāla instrumentu veidā un MVU iesaistei kapitāla tirgū to konkurētspējas veicināšanai.

1.1.2.SAM (RSO 1.4.)

Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai.

ES Padomes rekomendācijas (2019)48 iesaka Latvijai ar ieguldījumiem saistītajā ekonomikas politikā galveno uzmanību veltīt inovācijai un atbilstoša prasmju piedāvājuma nodrošināšanai. EK 2019.gada ziņojumā par Latviju49 uzsvērts, ka nepieciešams pilnveidot MVU prasmes RIS3 jomās ar mērķi palielināt produktivitāti. EK 2020.gada ziņojumā50 par Latviju norādīts, ka Latvijas galvenās problēmas joprojām ir prasmju trūkums un mazās pētniecības un rūpniecības iekšējās saiknes.

Ņemot vērā prasmju nozīmību Latvijas attīstībā, investīcijas tiks veiktas industrijas nākotnes darbaspēka nodrošināšanai RIS3 jomās, mērķtiecīgi ieguldot cilvēkkapitālā, stiprinot ekselenci IT jomā un attīstot industrijas attīstībai, t.sk. reģionos, nepieciešamās prasmes akadēmiskajam personālam un saimnieciskās darbības veicējiem, lai veicinātu augstāko digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu uzņēmējdarbības veicināšanai. Investīcijas tiks veiktas arī prasmju attīstībai inovāciju vadībā veicināšanai saimnieciskās darbības veicējiem, AI un ZI. Ņemot vērā Latvijas zemos P&A&I ieguldījumus (0,44-0,69% no IKP 2014.–2020.g.periodā) ar zemu privāto ieguldījumu īpatsvaru dēl, šīs tirgus nepilnības dēļ ir sarežģīti nodrošināt līdzsvarojošus privātā kapitāla elementus FI programmām, līdz ar to 1.1.2.SAM atbalsts tiks nodrošināts grantu veidā.

1.4.1.SAM (RSO 1.5.)

Uzlabot digitālo savienojamību

Elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji aizvien vairāk izvēlas mobilo sakaru pakalpojumus, pieaug mākoņdatošanas iespēju izmantošana, audio un video satura patērēšana internetā un M2M savienojumu skaits. Tas paaugstinās slodzi elektronisko sakaru tīkliem. Vienlaikus lauku teritorijās ir zems iedzīvotāju blīvums un maksātspēja51, un elektronisko sakaru uzņēmumiem nav pietiekošas ekonomiskā interese izvērst tajās ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklus52. Kvalitatīvas "pēdējās jūdzes" pieejamības problēma bieži pastāv arī pilsētām pieguļošās teritorijās. ITU pētījums (2020) rāda, ka platjoslas pieslēgumu pieejamības paaugstināšana par 10% dod ~1,4% IKP pieaugumu valstīs, kurās IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 22 000 ASV dolārus, t.sk. Latvija53.

ES stratēģiskie mērķi54 paredz veidot gigabitu sabiedrību, kas balstīta uz ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīkliem, tā nodrošinot ES digitālā vienotā tirgus priekšrocības un pārrobežu sadarbspēju. Šo mērķu izpilde tiks veikta tehnoloģiski neitrāli, izmantojot jebkuru tehnoloģiju kombināciju, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto un bezvadu savienojamību.

SM pasūtītajā pētījumā (2020) sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences pamatojums. Valsts atbalsta pasākumi plānoti sadarbībā ar elektronisko sakaru uzņēmumiem, piesaistot privātās investīcijas. Platjoslas infrastruktūras attīstībā plānoti papildinoši pasākumi ar AF finansējumu, kā arī izmantojot citus avotus, t.sk. CEF. Digitālizācijas nozīmes palielināšanās aktualizē nepieciešamību turpināt centralizēti attīstīt kiberdrošības IKT infrastruktūru, tā nodrošinot vienlīdz augstu drošības līmeni valsts pārvaldei kopumā. Atbalsts – granta veidā, ņemot vērā, ka investīcijas paredzēts veikt publiskajā koplietošanas infrastruktūrā.

2. Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs2.1.1.SAM (RSO 2.1.) Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanaDzīvojamo ēku sektorā patērētā enerģija veido līdz 30%, ražošanas sektorā 23%. Vairumam ēku – augsts energoresursu patēriņš, vienlaikus prognozējams ievērojams ekspluatācijas laiks. Aktuāla pakāpeniska energoefektivitātes uzlabošana. VZD datos vidējais ēku nolietojums – 40%.

Salīdzinot 2018.g. ar 2005.g., rūpniecisko procesu radītās SEG emisijas pieaugušas par 140,8%.

Investīcijas energoefektivitātē prasa ilgtermiņa kapitālieguldījumus, to atmaksāšanās termiņš ir garš. Rezultātā uzņēmumiem ir nepietiekami pieejami finanšu līdzekļi efektivitātes uzlabošanai un darbības pārorientēšanai klimatam draudzīgā virzienā.

Ieguldījumi rūpniecības un uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabos uzņēmumu produktivitāti, konkurētspēju, eksportspēju.

Valsts ēku sektorā ir 863 ēkas ar vidējo apkures enerģijas patēriņu 140 kWh/m2 g., no kurām ES fondu 2014.–2020.g.plānošanas periodā plānots atjaunot vairāk kā 100.

Iedzīvotāju skaits reģionos turpinās samazināties; nepieciešams pārskatīt un samazināt pašvaldību izdevumus. NĪVK IS reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas ēkas 6,29 milj.m2 platībā. Nepieciešams samazināt enerģijas patēriņu, vienlaikus nodrošinot stabilu iekštelpu mikrovidi. Mērķi:

1) ik gadu renovētas 3% tiešās pārvaldes ēku energo-neefektīvās platības;

2) atjaunotas vismaz 2000 daudzīvokļu ēkas, uzstādītas ne-emsiju tehnoloģijas;

3) pašvaldību ēkās primārās enerģijas samazinājums ~68 GWh/g.;

4) īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ēkās apkurei ir atbilstošs normatīvajiem aktiem

5) atjaunotas vismaz 7500 privātmājas, uzstādītas ne-emisiju tehnoloģijas;

6) AER mērķu sasniegšana, nodrošinot energoresursu ilgtspēju.

Atbalsts dzīvojamo ēku, uzņēmumu sektorā indikatīvi plānots kā FI (uzņēmumu projekti parasti ir saistīti ar ienākumu gūšanu). Valsts un pašvaldību ēku sektorā atbalsts plānots granta veidā (šāda tipa projekti nav saistīti ar ienākumu gūšanu, bet gan tirgus nepilnību novēršanai).

2.1.2.SAM (RSO 2.2.)

Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – biometāns

2.1.4.SAM (RSO 2.2.)

Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija

ES kopējs mērķis 2030.g. noteikts Direktīvā 2018/2001 – 32% AER no ES kopējā enerģijas gala patēriņa. Latvijas minimālais nacionālais mērķis 2021.–2030.g. periodam – vismaz 40%.

Faktiskā saražotā elektroenerģija no AER 2020.g. bija 3 650 GWh (hidroenerģija 2 603 GWh, vēja enerģija 177 GWh, saules enerģija 5 GWh, biomasa 520 GWh, biogāze 345 GWh).

Atbilstoši NEKP un NAP 2027 Latvijas mērķis līdz 2027.g. ir 47,5% AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā (no 39% 2017.g.); 5,85% transportā55 (no 2,5% 2017.g.); 56,69% siltumapgādē (no 54,58% 2017.g.). Latvija plāno līdz 2030.g. palielināt AER īpatsvaru elektroenerģijā līdz vismaz 60% (no 54,36% 2017.g.) un sasniegt moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā transportā 3,5% (2017.g. netika izmantotas).

Saskaņā ar 2019.gada Ziņojumu par politikām, pasākumiem un prognozēm lauksaimniecības sektorā kūtsmēslu apsaimniekošanas CH4 emisijas palielināsies par 36,9% (2030.g. pret 2017.g.). Biometāna ražošana veicinās AER izmantošanu un piesārņojuma mazināšanu. Daļā pašvaldību ar 2021.g. uzsākta BNA dalītā vākšana (Latvijā to ieviesīs 2023.g.). BNA, no kopējiem sadzīves atkritumiem atdalītie BNA, notekūdeņu dūņas (aptuveni 300 000 t 2019.g.) jāpārstrādā to apglabāšanai poligonos. Anaerobās pārstrādes rezultātā rodas biogāze, ko lietderīgi izmantot biometāna ražošanai.

Šobrīd nav attīstīta lielas jaudas elektroenerģijas ražošana no saules (Latvijā līdzīgs potenciāls kā citur Eiropā).

Atbalsts kombinētu FI veidā, t.sk., atbalsts energokopienām arī lauku apvidos veicinās Latvijas AER un SEG emisiju mērķu sasniegšanu. Investīcijas arī mazinās atkarību no enerģijas importa, paaugstinās energoapgādes drošību.

2.1.3.SAM (RSO 2.4.)

Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām

Latvijā novērotas klimata pārmaiņas – vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, kopējās atmosfēras nokrišņu summas un dienu skaita ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, sala dienu skaita samazināšanās, garāka augšanas sezona, sniega segas samazināšanās u.c. Veicinot Latvijas klimatnoturību, plānota pielāgošanās pasākumu īstenošana. Nākotnē visbūtiskākās izmaiņas skars klimatisko parametru ekstremālās vērtības – biežāk saskarsimies ar neraksturīgiem laikapstākļiem, kā arī paaugstināsies jūras līmenis.

Plūdi, krasta erozija, ugunsgrēki, intensificējoties klimata pārmaiņu ietekmē, var radīt bīstamus postījumus un zaudējumus tautsaimniecībai un sabiedrībai, var ciest arī vēsturiskās un kultūras vērtības. Vieni no nozīmīgākajiem klimata pārmaiņu riskiem Latvijai ir upju, ezeru, jūras krastu erozija un plūdi, tostarp vējuzplūdi. Vienlaikus pielāgošanās klimata pārmaiņām, zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus nepieciešams integrēt arī pašvaldību līmenī, nodrošinot sociālekonomiskos ieguvumus.

Paredzēti pasākumi aizsardzībai pret plūdiem un krastu eroziju, lai pasargātu apdzīvotās vietas, infrastruktūru, piesārņotās teritorijas u.c. svarīgus objektus, kā arī citi pasākumi, kas paredzēti vietējā līmeņa pielāgošanās klimata pārmaiņu stratēģijās (pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa). Pasākumu ieviešanā tiks izmantoti zaļie un zilie risinājumi, jo tie mazinās "siltuma salas" efektu, plūdus, krastu eroziju u.c. klimata izraisītos riskus un ietekmes.

Ņemot vērā ekstremālos laikapstākļus, to atkārtošanās biežumu un radītās sekas, plānots uzlabot katastrofu pārvaldīšanas (preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas) kapacitāti.

Atbalsts tiks sniegts grantu veidā, jo plānotās darbības īstenos pašvaldības vai VUGD un atbalsts nav plānots peļņu gūstošiem vai saimnieciska rakstura projektiem, bet valsts, pašvaldību pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, kas dod pienesumu klimatnoturības pasākumiem.

2.2.1.SAM (RSO 2.5.)

Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību

Lai nodrošinātu notekūdeņu negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, ņemot vērā virzību uz "nulles piesārņojumu" (zero pollution) un uz klimatneitralitātes mērķiem, atbilstoši NAIP 21–27 plānots uzlabot ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu.Klimata pārmaiņu radītie intensīvie nokrišņi lietus ūdeņu un gruntsūdeņu veidā rada būtisku papildu slodzi novecojušajām, energoneefektīvajām NAI, kā arī NAI jaudas, attīrīšanas efektivitāte un izlaides atsevišķos gadījumos nav atbilstošas aktuālajai aglomerācijas notekūdeņu slodzei un saņemošās teritorijas vai ūdensobjekta stāvoklim.

Notekūdeņu attīrīšanas procesā rodas daudz notekūdeņu dūņu, tām ir ierobežota pielietojamība, bet neatbilstoša to uzglabāšana un apsaimniekošana, rada vides piesārņojuma risku. Lai dūņu apsaimniekošanā veicinātu pāreju uz aprites ekonomikas principiem, atbilstoši Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģijai tiks investēts atbilstošas dūņu apstrādes infrastruktūras izveidē, t.sk. nodrošinot atbilstošu dūņu uzglabāšanu un atūdeņošanu.

Sausuma periodos novecojušo un korodējušo kanalizācijas tīklu dēļ var rasties notekūdeņu eksfiltrācija vidē, radot piesārņojumu. 2.2.1.SAM ietvaros piesārņojuma samazināšanai tiek paredzētas iespējas gan tīklu atjaunošanai, gan paplašināšanai, lai pēc iespējas vairāk mājsaimniecību var pieslēgties centralizētajai sistēmai.

Atbalsts tiks sniegts grantu veidā, jo plānotās darbības saistītas ar notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanu, kas primāri saistīta ar vides mērķu sasniegšanu, tās īstenos sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un atbalsts nav plānots peļņu gūstošiem projektiem (nav saistīti ar izdevumu samazināšanu vai apgrozījuma palielināšanu), bet tirgus nepilnību novēršanai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai un augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.

2.2.2.SAM (RSO 2.6.)

Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana

Saskaņā ar ESAO un EK Ziņojumu Latvijā jāpalielina atkritumu pārstrāde, jāuzlabo dalītas atkritumu savākšanas efektivitāte un šķirošanas kvalitāte un jāveicina aprites ekonomikas pamata radīšana, lai noteiktā apjomā un termiņā sasniegtu atkritumu direktīvās un Latvijas tiesību aktos izvirzītos mērķus. Nepietiekamas pārstrādes dēļ pastāv risks, ka Latvija var nesasniegt 2025.–2035.g. izvirzītos pārstrādes mērķus vairākām atkritumu plūsmām un nodrošināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu apjomu ne vairāk kā 10%. Tāpat jānodrošina ES Direktīvas 2018/851 prasības attiecībā uz dalītu atkritumu savākšanu no 2023.g.BNA, no 2025.g. tekstila un bīstamajiem sadzīves atkritumiem.

EZK un aprites ekonomikas pakotnes ieviešanai un pārstrādes mērķu sasniegšanai plānots nodrošināt visaptverošu atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu ievērošanu radīto un apglabāto atkritumu apjoma samazināšanai, otrreizējo izejvielu izmantošanas palielināšanai, pārstrādes attīstībai. Dabas resursu izmantošana tautsaimniecībā nav pietiekami efektīva; nav panākta materiālo resursu patēriņa atsaiste no ekonomiskās attīstības. Resursu produktivitāte ir ap 0,9 euro/kg, kamēr ES vidējā vērtība ir 2 euro/kg56. Materiālo resursu patēriņa līmenis valstī palielinās – vidējais patēriņš sasniedzis 12 t/iedz. (ES vidēji 13 t/iedz.). ES mērogā Latvijas MVU attiecībā uz resursu efektivitātes pasākumu ieviešanu ierindojas pēdējā desmitniekā. 2019.g. otrreizējo izejvielu izmantošana Latvijā sastādīja 4,7% no kopējā izejvielu apjoma, salīdzinājumā – ES vidējais ir 11,9%57.

Plānota gan grantu, gan FI izmantošana atbilstoši Tirgus nepilnību sākotnējam novērtējumam58. Aprites ekonomikas mērķauditorija ir visa sabiedrība, bet veicamās darbības attiecas uz ražošanu un uzņēmējdarbību kopumā, t.sk. ekoefektīvu tehnoloģiju un inovāciju ieviešanu, ilgtspējības, pārstrādājamības attīstīšanu.

2.2.3.SAM (RSO 2.7.)

Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu

Dabisku ekosistēmu saglabāšana, atjaunošana ir galvenie nosacījumi, lai palielinātu pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām, mazinātu bioloģiskus riskus sabiedrības un vides veselībai. Latvijai jāturpina ĪADT apsaimniekošanas plānu izstrāde un īstenošana, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un uzlabotu sugu, biotopu aizsardzības statusu. Sociāli ekonomiskajā novērtējumā59 ir pamatots, ka pasākumi dzīvotņu atjaunošanā ir lietderīgi un izmaksu efektīvi.

Saskaņā ar ESAO ir jāpaātrina piesārņoto vietu sanācija, kur nav iespējams piemērot "piesārņotājs maksā" principu. Latvijā reģistrētas vairāk kā 3500 piesārņotas/potenciāli piesārņotas vietas. Sanācijas pasākumu īstenošana nodrošinās vides kvalitātes uzlabošanos, veicinās teritoriju ekonomisko apriti, mazinās risku veselībai, ievērojot piesārņojuma migrācijas pastiprināšanos klimata pārmaiņu ietekmē.

Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, ekosistēmas, palielina VA izmaksas, var izraisīt dažādas slimības; tā ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES. Gaisa kvalitātes jautājumi jāskata integratīvi ar klimata aspektiem. Atbilstoši Plānam paredzētas investīcijas gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētās, blīvi apdzīvotās vietās, mazinot piesārņojuma normatīvu pārsniegumus.

EK ieskatā gaisa monitoringa tīkls Latvijā ir viens no mazākajiem ES. Jāuzlabo virszemes ūdens ķīmiskās kvalitātes, dzeramā ūdens monitorings. ESAO rekomendācijas Latvijai nosaka, ka jāpaplašina sabiedrības līdzdalība, informētība par vidi. Socioloģiskās aptaujas/pētījumi apliecina vides jautājumu nozīmi, vienlaikus rādot sabiedrības nepietiekamo informētību.

Atbalsts tiks sniegts grantu veidā (nav plānots atbalsts peļņu gūstošiem/komerciāliem projektiem, bet dod pienesumu vides kvalitātes saglabāšanās, uzlabošanā). Atbalsts pašvaldību kapitālsabiedrībām neveicinās to finanšu rādītāju uzlabošanos, bet ļaus pārsniegt ES vides aizsardzības standartus, paaugstināt vides aizsardzības līmeni.

2.3.1.SAM (RSO 2.8.)

Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās

2.4.1.SAM (RSO 2.8.)

Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot

elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru

Transporta sektora darbības rezultātā radušos SEG emisiju samazināšana galvenokārt ir iespējama samazinot patērēto degvielu, padarot ilgtspējīgus kravas un pasažieru (sabiedriskos un privātos) pārvadājumus – elektrificējot pasažieru pārvadāšanā izmantotos TL, pārejot no fosilās uz alternatīvo degvielu veidiem.

2014.–2020.g. plānošanas periodā līdz 2023.g. plānots iegādātāies 23 elektrovilcienus. Programmā plānotās investīcijas bezemisiju vilcienu iegādei būs papildinošas ANM investīcijām. Atbilstoši EZK nepieciešami tādi risinājumi kā mobilitātes punkti, pāreja uz bezizmešu/ mazizmešu/energoefektīvākiem transporta veidiem, kā arī veicināt alternatīvo degvielu TL īpatsvara un sabiedriskā transporta izmantotāju pieaugumu, kā arī mikromobilitātes palielināšanos. 2014.–2020.g. plānošanas periodā plānots nacionālas nozīmes attīstības centros līdz 2023.g. nomainīt vairāk kā 60 autobusus, nodrošinot autobusu parku atbilstību videi draudzīgā sabiedriskā transporta kritērijiem. Turpmāka šādu investīciju nepieciešamība vērtējama atbilstoši jaunajām ES Padomes rekomendācijām un stratēģijām klimatneitralitātes nodrošināšanai.

Pieaugoša loma drošības un drošuma nodrošināšanā transporta nozarē ir digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām. Arvien lielāka nozīme būs automatizētai un satīklotai multimodālai mobilitātei, viedām satiksmes vadības sistēmām un intermodāliem pakalpojumiem.

Transporta nozarē nepieciešams veikt pētījumus dekarbonizācijā (t.sk. alternatīvo degvielu izmantošanā), transporta elektrifikācijā un elektromobilitātē, viedā mobilitātē un pakalpojumos, transporta nozares konkurētspējas paaugstināšanā un uzņēmējdarbības veicināšanā.

Programmā plānots turpināt ETL uzlādes infrastruktūras attīstību, izbūvējot ETL lieljaudas uzlādes punktus TEN-T pamattīklā.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā, jo investīcijas paredzēts veikt publiskajā koplietošanas infrastruktūrā.

3.Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti3.1.1.SAM (RSO 3.1.)

Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru

Transporta nozares būtiskākie izaicinājumi ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā, uzlabojot savienojamību un drošību.

Nepieciešams attīstīt dzelzceļa infrastruktūru pasažieru pārvadājumiem, kur vērojams pieprasījuma pieaugums.

Autoceļu jomas būtiskākais izaicinājums ir uzlabot drošību un kvalitāti. Iemesls lielajam CSN skaitam ir satiksmes intensitātei neatbilstoša ceļu kapacitāte. Tādēļ tiek paredzēta autoceļu pārbūve par divu joslu ceļiem–ātrummaģistrālēm, uzlabojot braukšanas apstākļu kvalitāti un apvedceļu izbūvi, kas savieno ātrummaģistrāles un atslogo pilsētu centrus no automašīnām.

Stratēģijā "Latvija 2030" kā viena no nacionālo interešu telpām definēts Rīgas metropoles areāls. AF plāna ietvaros tiek īstenota reforma Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanai, papildinot Programmas investīcijas.

Lai nodrošinātu starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā, jāturpina nacionālo nozīmes centru transporta infrastruktūras attīstība. Latvijas ostu infrastruktūra jāpilnveido, risinot jautājumu par alternatīvo degvielu pieejamību, elektrotīkla pieslēgumus pie piestātnēm, modernizējot hidrotehniskās būves. Investīcijas ostās tiek rūpīgi izvērtētas, atbalstot tikai investīcijas publiskajā infrastruktūrā. Latvijas nacionālās intereses atbilst ESSBJR mērķiem: tīra un droša kuģošana, labi satiksmes apstākļi.

Ieguldījumi TEN-T tīklā esošajos muitas kontroles punktos un robežšķērsošanas punktu infrastruktūrā ļaus samazināt pārrobežu caurlaidspējas nepietiekamību, uzlabos infrastruktūru un vienkāršos pārrobežu transporta operācijas gan uzņēmumiem, gan pasažieriem.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā, jo investīcijas paredzēts veikt publiskajā koplietošanas infrastruktūrā.

4. Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru

 

4.1.1.SAM (RSO 4.5.)

Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību.

Atbilstoši VA attīstības stratēģiskajām prioritātēm ir nepieciešams mazināt profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu. Lai sasniegtu šo mērķi, jānodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu visu līmeņu VA pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kas atrisināma ar kvalitatīviem un efektīviem VA pakalpojumiem, pieejamiem cilvēkresursiem un atbilstošu infrastruktūru. Pakalpojumu attīstība (sniegšanas vietas, pakalpojumu veidi un apjomi, kvalitātes sistēma, IKT risinājumi), cilvēkresursu kapacitāte (ņemot vērā aspektus – ārstniecības personu novecošana, kvalifikācija, atlīdzība, ārstniecības personu trūkums u.c.) un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra ir līdzsvarojama ar valsts budžeta pieejamību valsts apmaksāto VA pakalpojumu segšanai. Būtiskākie izaicinājumi veselības nozarē ir mūsdienīga un droša VA infrastruktūra, mūsdienu prasībām atbilstoši IKT risinājumi un nozares datu pieejamība elektroniskā un strukturētā veidā.

Lai nodrošinātu investīciju pēctecību un piekļuves uzlabošanu kvalitatīviem VA pakalpojumiem, nepieciešami tālāki būtiski ieguldījumi VA infrastruktūras uzlabošanā neatliekamās medicīniskās palīdzības, primārās, sekundārās un terciārās VA pakalpojumu pieejamībai, īpaši lielajās universitātes slimnīcās. Lai nodrošinātu ieguldījumu koncentrāciju, prioritāri atbalstu primārajā, sekundārajā un terciārajā VA nepieciešams novirzīt jomām, kurām ir būtiska ietekme uz priekšlaicīgu mirstību un darbspēju zudumu, kā arī rehabilitācijā un hronisko pacientu aprūpē, ņemot vērā nepieciešamību primārās un ambulatorās aprūpes pakalpojumus nodrošināt iespējami tuvu pacienta dzīvesvietai, savukārt, augstāka līmeņa pakalpojumus, kā arī integrētus dažādu līmeņa VA pakalpojumu nodrošinot VA cilvēkresursu un pamata infrastruktūras pieejamības vietās.

Finansējumu plānots piešķirt granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publiskajā infrastruktūrā.

4.1.2.SAM (ESO 4.11.)

Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju.

4.3.5.SAM (ESO 4.11.)

Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju.

4.1.2.SAM ietvaros plānoti būtiski ieguldījumi, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju veselību visos vecumposmos un novērstu priekšlaicīgu mirstību. Iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir būtiski palielinājies kopš 2000.g., tomēr tas aizvien ir 2. mazākais ES. Neinfekcijas slimības ir galvenais nāves cēlonis arī Latvijā – 55% ir SAS, 2. biežākais – onkoloģiskās slimības (https://ieej.lv/2Tyip). Tiek paredzētas veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes visiem iedzīvotājiem. Tā kā esošais ārstniecības personu nodrošinājums ir nepietiekams visās ārstniecības personu grupās, radot nopietnu apdraudējumu VA pakalpojumu nodrošināšanai, plānoti ieguldījumi cilvēkresursu piesaistei veselības nozarē, ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu izglītošanai, kvalifikācijai un pārkvalifikācijai. Latvijā VA kvalitātes rādītāji ir vieni no zemākajiem ES. Profilaktiski un medicīniski novēršamā mirstība ir viena no augstākajām ES. Lai uzlabotu VA pakalpojumu kvalitāti, svarīgi turpināt attīstīt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

4.3.5.SAM ietvaros, lai attīstītu sociālās aizsardzības sistēmu, plānots palielināt SBSP pieejamību un efektivitāti sociālās atstumtības RP mērķa grupām, kā arī attīstīt aprūpes tīklu, integrējot veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, dažādojot un nodrošinot atbalstu cilvēka dzīvesvietā, t.sk. ģimenes locekļiem un neformālajiem aprūpētājiem, nodrošināt efektīvu atbalstu un starpnozaru sadarbību paliatīvās aprūpes ietvaros. Paredzēts attīstīt jomas darbinieku, pakalpojumu sniedzēju motivāciju un profesionālo kompetenci, IS pilnveidei sociālo pakalpojumu, pieejas tiesiskumam nodrošināšanai, sekmējot neatkarīgas dzīves iespējas. Investīcijas būtiskas, jo liela daļa mājsaimniecību saskaras ar grūtībām sociālo pakalpojumu pieejamībā (2016.g. 7,9% iedzīvotāju).

Finansējums plānots granta veidā, jo ieguldījumi ir publisko pakalpojumu veikšanai un attīstībai, un darbībām, kas nenes peļņu un paredz sociālo pakalpojumu attīstību.

4.2.1.SAM (RSO 4.2.)

Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā

Lai nostiprinātu profesionālās izglītības iestādes un koledžas kā nozaru izcilības un inovāciju centrus, nepieciešamas investīcijas inovāciju, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstīšanai, atbalstot reģionu attīstību, pilnveidojot priekšnosacījumus iegūtās izglītības un prasmju atbilstībai DT prasībām, izglītības turpināšanai vai iesaistei DT.

Augstākajā izglītībā nepieciešams investēt studiju vides attīstībā, lai stiprinātu augstskolas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei.

No 2010. līdz 2019.g. pirmsskolas vecuma bērnu skaits pieaudzis par 18728, radot pirmsskolas izglītības pieejamības risku, t.sk. mazāk aizsargāto grupu bērniem, īpaši Rīgā un Pierīgā. Atsevišķās pašvaldībās rindās ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Visaktuālākā problēma ir Rīgā un Pierīgā, kur ir nepietiekams PII skaits un kapacitāte. Tādēļ nepieciešams investēt pirmsskolas izglītības pieejamības nodrošināšanā.

Būtiskas investīcijas veiktas pilnveidotā vispārējās izglītības satura prasībām atbilstošas mācību vides modernizēšanā un pieejamības uzlabošanā, t.sk. iekļaujošas izglītības īstenošanai. Pilnveidotā satura ieviešanas attīstībai, t.sk. veicinot izglītības iestāžu spēju reaģēt uz krīzes situācijām un izglītības digitalizāciju, nepieciešami mūsdienīgi IKT resursi un izglītības tehnoloģijas.

Pēdējo gadu laikā samazinājies speciālās izglītības iestāžu skaits un izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits tajās (2020./21.m.g. 44/27%; 2014./15.m.g. 60/51%). Turpinoties speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai, nepieciešams stiprināt ilgtspējīgas speciālās izglītības iestādes nodrošinot kvalitatīvu, pieejamu, modernu mācību vidi un atbilstošu infrastruktūru.

Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.

4.2.2.SAM (ESO 4.5.)

Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu.

Latvijā ir neliels izglītojamo īpatsvars ar augstiem mācību rezultātiem, liels īpatsvars ar zemu mācību sniegumu– 22,4% lasītprasmē, 17,3% matemātikā un 18,5% dabaszinātnēs (OECD PISA 2018). Profesionālās izglītības pievilcība nepietiekama- mazāk kā 40% izglītojamo izvēlas profesionālās izglītības programmas, absolventu nodarbinātības līmenis atpaliek no ES vidējā rādītāja (75,8% salīdzinājumā ar 79,5% ES 2018.g.). DT nepieciešamās prasmes mainās, tāpēc būtiski nodrošināt kvalitatīvas prasmju apguves iespējas un piedāvājumu. Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā "Nākotnes skola" (2020.g.) kā viena no svarīgākajām pamatprasmēm norādīta inovācijas un radošums. Tāpat būtiskas STEM un digitālās prasmes, kā arī izglītības iespēju dažādošana.

Plānots stiprināt izglītības kvalitāti, pieejamību t.sk. pedagogu un vadības komandu profesionālo pilnveidi, izglītības iestāžu atbalsta sistēmas, iekļaujošas izglītības attīstību; mācību izcilības, attīstības un atbalsta iniciatīvas; darba vidē balstītas mācības, veicinot profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības digitālizāciju, stiprinot pārmaiņu vadību, virzību uz izglītības personalizāciju pārvaldībā un izglītības piedāvājumā pāreju uz ciklisku institucionālo akreditāciju augstākajā izglītībā, ieviešot akadēmiskās karjeras sistēmas reformu, digitalizējot studiju procesu, nodrošinot viedāku pārvaldību; izglītības kvalitātes monitoringu un izglītības pētniecību. Tiks veicināta izglītojamo snieguma paaugstināšanās, izglītības atbilstība DT prasībām, t.sk. reģionālā griezumā, palielināta līdzdalība profesionālajā izglītībā un pieaugušo izglītībā, t.sk. veicinātas elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas. Ieviešana plānota grantu veidā, jo ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.

4.2.3.SAM (ESO 4.6.)

Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti.

2019.g. 8,7% jauniešu (18–24 g.v.) priekšlaicīgi pārtrauc izglītību, t.sk. 10,5% vīrieši, 6,8% sievietes; pilsētās 6,2%, laukos 13,4%. Nevienlīdzīgu pieeju labai izglītībai ietekmēģimenes sociāli-ekonomiskais stāvoklis un vecāku izglītības līmenis, kas sekmē arī mobinga risku un tālākās karjeras izvēli (OECD PISA 2018).

Lai mazinātu sociālo atstumtību un COVID-19 krīzes ietekmi uz izglītības pieejamību, plānots paplašināt piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, tostarp attīstot NI, t.sk. interešu, izglītības iespējas, īpaši bērniem un jauniešiem ar ierobežotām iespējām. Plānots atbalsts pilsoniskās iniciatīvas attīstībai, skolas kā kopienas centra stiprināšanai, sadarbībai ar vecākiem un sabiedrības izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību.

Zems izglītības līmenis ir būtisks riska faktors jauniešiem nokļūt NEET situācijā. 2018.g. Latvijā 12,7% jauniešu vecumā no 15–34 g. (11,6% 15–29 g.) atradās NEET situācijā un nesniedza ieguldījumu valsts ekonomikā. Latvijā ir augsts tādu jauniešu īpatsvars, kuriem ir nepietiekams izglītības līmenis un kuri neturpina mācības.

Lai veicinātu iekļaujošu izglītību, piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un mazinātu COVID-19 krīzes ietekmi, paredzēts īstenot preventīvus pasākumus izglītības pārtraukšanas riska mazināšanai, kā arī sociālās iekļaušanas, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības veicināšanai. Specifisks atbalsts paredzēts NEET jauniešiem un personām ar invaliditāti. Minētie pasākumi sekmēs līdzdalību izglītībā, kā arī sniegs ieguldījumu jauniešu kopējai labbūtībai, mazinot nabadzības un sociālās atstumtības risku nākotnē, sekmējot jauniešu palikšanu reģionos. Ieviešana plānota granta veidā, ņemot vērā, ka ieguldījumi plānoti izglītības pakalpojumu attīstībai. Tirgus nepilnību sākotnējā (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.

4.2.4.SAM (ESO 4.7.)

Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti.

Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zema (2019.g.–7,4%) un vairāk nekā divas reizes atpaliek no noteiktā mērķa līdz 2020.g. sasniegt 15% iedzīvotāju vecumā 25–64 gadi iesaisti pieaugušo izglītības pasākumos. Vienlaikus DT trūkst augsti kvalificēta darbaspēka, un mazkvalificētu darba ņēmēju piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tikai 43% iedzīvotāju vecumā 16-74 gadi ir digitālās pamatprasmes (ES vidēji 58%), kas ir būtisks priekšnosacījums iedzīvotāju sekmīgai iekļaušanai sabiedriiskajos procesos, kas arvien plašāk notiek tikai digitālā vidē.

Tehnoloģiju attīstība, digitalizācija, automatizācija rada konkurenci un nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, pēc kvalificēta darbaspēka, kas iedzīvotājiem nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību.Plānots atbalstīt nozaru un nodarbināto individuālajās vajadzībās balstītu pieaugušo izglītību, t.sk. sasaistē ar reģionu DT specifiku, ceļot nodarbināto personisko un profesionālo kapacitāti, digitālo prasmju attīstību, nodrošinot digitālo aģentu un mentoru atbalstu, uz sabiedrību un uzņēmējiem orientēto digitālo iespēju un platformu izmantošanas veicināšanu, tādējādi paaugstinot IKT iespēju izmantošanu un mazinot digitālo plaisu sabiedrībā.

Ieguldījumi uzlabos darba spēka kvalitāti, efektivitāti un arī produktivitāti, palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, tādejādi nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību DT. Mācību veicināšana starp mazkvalificētiem darba ņēmējiem palīdzēs sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1.principu, tādejādi arī veicinot virzību uz ANO ilgtspējīgas attīstības 4. un 8. mērķi60.

Ieviešana plānota granta veidā - ieguldījumi plānoti publisko pakalpojumu attīstībai. Tirgus nepilnību sākotnējais (ex-ante) novērtējuma ietvaros plānotās investīcijas nav identificētas kā ieviešamas FI veidā.

4.3.1.SAM (RSO 4.3.)

Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus.

Uzsākta pāreja no institucionālās aprūpes uz aprūpi kopienā, bet liels skaits personu joprojām dzīvo institucionālajā vidē – 5010 (2019.g.). Ieguldījumi plānoti ĢVPP infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai, tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem, un daudzveidīgu SBSP infrastruktūras izveidei un attīstībai.

Gan EK, gan OECD izvērtējumos norāda, ka sociālo mājokļu skaits Latvijā ir nepietiekošs, t.sk. trūkst tuvu darbavietām. Pašvaldības palīdzības reģistrā mājokļa jautājuma risināšanai 2018.g. reģistrētas 7215 personas. Ieguldījumi plānoti jaunu sociālo vai pašvaldības īres mājokļu veidošanai, teritorijās ar nodarbinātības iespējām un sliktā tehniskā stāvoklī esošo sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanai, ņemot vērā dažādu vecuma un sociālo grupu mājokļu vajadzības. Programmas ietvaros izveidotie mājokļi būtu pieejami mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā". Šāds atbalsts prioritāri tiktu sniegts pašvaldībām, kuru teritorijā tiek nodrošināta SBSP sniegšana.

Cilvēki ar invaliditāti joprojām saskaras ar šķēršļiem, kas kavē tiesību uz patstāvīgu dzīvi īstenošanu un līdzdalību sabiedriskajos procesos. Ieguldījumi plānoti LM infrastruktūras fiziskās piekļuves nodrošināšanai, mājokļu piemērošanai cilvēkiem ar invaliditāti, nodrošinot ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto, lai cilvēki ar invaliditāti varētu īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicinot tām piemītošās cieņas ievērošanu.

Atbalsts plānots grantu veidā, jo SAM plānoti pasākumi, kas nenes peļņu un paredz publiskās infrastruktūras attīstību (gan ĢVPP un LM infrastruktūras fiziskās piekļuves nodrošināšanai, gan ieguldījumu mājokļu pieejamības veicināšanā un liftu izbūves mājas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ar invaliditāti rezultātā izveidotā infrastruktūra netiks iesaistīta peļņas gūšanā).

4.3.2. SAM (RSO 4.6.)

Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās

Kultūras nozarē kopumā strādā 45244 nodokļu maksātāji (t.sk. pašnodarbinātās personas un saimnieciskā darba veicēji), tāpat darbojas 3397 NVO, kuru mērķis nekomerciālu kultūras pakalpojumu sniegšana. COVID-19 ierobežojumi ir radījuši smagu ietekmi uz kultūras nozari, radot risku augsti kvalificētu profesionāļu aizplūšanai no nozares. Pulcēšanās ierobežojumi ietekmējuši kultūras pasākumu norisi, slēgto robežu dēļ cietis arī kultūrtūrisms. Nozare paredz, ka Latvijā 2020.g. ieņēmumu kritums varētu būt – 75% pret 2019.g. rādītājiem.

Tāpēc plānoti pasākumi kultūras organizāciju kapacitātes stiprināšanai, ļaujot saglabāt darba vietas un sektora ekonomisko aktivitāti, kā arī mazinot darba spēka aizplūšanas risku un attīstot kultūras organizāciju nozīmi kopienas centra funkciju īstenošanā.

Nepieciešams stiprināt kultūras resursu nozīmi inovāciju, labbūtības, veselības, mūžizglītības un sociālā kapitāla veicināšanā, atbalstot kultūras līdzdalību, veidojot jaunus kultūras produktus un pakalpojumus, kuri ļautu veidot arī jaunas darba vietas. Izmantojot radošo nozaru, kultūras kapitāla, inovāciju un tehnoloģiju iespējas, plānots attīstīt jaunus satura virzienus un pakalpojumus, nodrošinot auditorijas attīstību un dialogu ar mazākaizsargāto sabiedrības daļu.

Minētie ieguldījumi, iesaistot uzņēmējus un NVO, nodrošinās plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību, sabiedrībai radot jaunus sociālus apstākļus (mazinot izolāciju, stiprinot elastību un noturību pret dažādām krīzēm), attīstot radošumu, stiprinot demokrātiskās vērtības, veicinot sociālo iekļaušanos, tautsaimniecības attīstību un ieguldījumu ilgtspēju. Tiks veidots sabiedrības priekšstats par kultūras telpu kā atvērtu, daudzveidīgu, starpdisciplināru platformu, kur tiek īstenotas programmas sabiedrības izglītošanai un integrācijas procesu veicināšanai, vienlaikus esot atvērtiem radošām un inovatīvām idejām.

Atbalsts tiks sniegts granta veidā, jo kultūras pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi nepārsniedz 50% no ikgadējā budžeta.

4.3.3.SAM (ESO 4.1.)

Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku

Pirms COVID-19 nodarbinātības līmenis bija augsts un palielinājās, bet nodarbināto skaitu ietekmēja nelabvēlīga demogrāfiskā attīstība un emigrācija. Bezdarba līmenis audzis no 6,3% 2019.g. līdz 8,1% 2020.g.. Tomēr samazinājies IBD skaits (2020.g. 21,5 tūkst.), kā arī īpatsvars līdz 27,3 % 2020.g.. 2020.g. 30,1 % iedzīvotāju vecumā 15–74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi. Pret 2019.g., ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 9,8 tūkst. Jauniešu bezdarbs 2020.g. pieaudzis līdz 14,9 %. Nodarbinātības līmenis atšķīrās dažādos reģionos (Pierīgas -67,5%, Rīgas – 66,7%, Latgales – 5 =6,6%). Vecāka gadagājuma cilvēki ar novecojušām prasmēm saskaras ar vairāk grūtībām. Pieaugušo līdzdalība izglītībā un BD iesaiste aktīvajos nodarbinātības pasākumos zemāka nekā vidēji ES. 2019.g. veikts OECD pētījums61, kur sniegta analīze un rekomendācijas DT politikas pilnveidei.

Plānotie ieguldījumi veicinās BD, DM un bezdarba RP personu konkurētspēju DT ar aktīvo nodarbinātības pasākumu atbalstu (t.sk. gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanai un nodarbinātībai), nelabvēlīgākā situācijā esošu BD un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā un DT, mazinot sociālās atstumtības riskus un veicinot vienlīdzīgas iespējas, kā arī nodrošinot vienlīdzību un kvalitatīvas darbavietas. Lai palielinātu nodarbinātību, plānots sniegt atbalstu sociālo uzņēmumu izveidei un ilgtspējīgai attīstībai, EURES tīkla darbības nodrošināšanai, kā arī DT institūciju veiktspējas stiprināšanai, sniegto pakalpojumu kvalitātes un izmaksu efektivitātes uzlabošanai, kontroles, uzraudzības, preventīvās kultūras darba tiesību un DA jomā sekmēšanai, t.sk. attīstot mūsdienīgas uz IT risinājumiem balstītas darba metodes.

Atbalsts plānots grantu veidā darbībām, kas nenes peļņu, paredz publisko pakalpojumu attīstību un atbalstu subsidētajām darbavietām.

4.3.4.SAM (ESO 4.8.)

Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbinātību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

Latvijā ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES. 2019.g. nabadzības vai sociālās atstumtības RP 29,6% sieviešu un 24,6% vīriešu. Personas ar invaliditāti skar sociālā atstumtība, diskriminācija, ir negatīva pieredze ar dažādu pakalpojumu saņemšanu. Invaliditātes pensijas saņēmēji vecumā 18-24 gadi (33%), pakļauti augstam nabadzības riskam. Ilgstoša bezdarba, neveiksmīga darba meklēšanas pieredze 50+ gadu vecumā rada depresīvu sajūtu, veicina pašizolēšanos un pašdiskrimināciju. Vājas latviešu valodas zināšanas ir šķērslis trešo valstu pilsoņiem aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs62. Jāuzlabo informācija par pakalpojumiem, tāpat sadarbība starp sabiedrību un publiskās pārvaldes institūcijām. Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru ierobežotā kapacitāte neļauj nodrošināt nepieciešamo iesaisti.

Plānots radīt dažādām sabiedrības grupām pieejamus līdzvērtīgus produktus un pakalpojumus, kas uzlabos pilsonisko izglītību, veicinās dažādu grupu pārstāvniecības nostiprināšanos, jaunu līdzdalības metožu un rīku izstrādi, nodrošinot sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecības organizāciju kapacitātes stiprināšanu, kvalitatīvi uzlabojot sabiedrības iesaisti teritorijas attīstībā un lēmumu pieņemšanā.

Plānota ģimenes un darba dzīves līdzsvarošana, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu spēju savienot darba pienākumus ar ģimenes dzīvi, kā arī atbalsta pasākumi diskriminācijas RP grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās, veicinātu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu un īstenošanu dažādās sabiedrības grupās. Tiks nodrošināti informatīvi, izglītojoši, metodiskā atbalsta pasākumi politikas veidotājiem, DD un sabiedrībai, veicinot vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju.

Minētie pasākumi plānoti garanta veidā, jo ieguldījumi paredz sadarbības attīstības pasākumus.

4.3.6.SAM (ESO 4.12.)

Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju.

4.4.1.SAM (ESO 4.12.)

Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas

Latvijā teju katrs piektais bērns pakļauts nabadzības riskam (2019.g. – 15.8% bērnu vecumā līdz 17 gadiem ). Visbiežāk – mājsaimniecībās, kurās tikai viens no vecākiem audzina apgādībā esošos bērnus (30,6%). Līdz ar to, plānots mazināt nabadzības risku bērniem, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem bērniem viņu pieaugšanas ceļā.

Būtiskākie riski bērnu iekļaujošai integrācijai sabiedrībā - bērnu sociālā stratifikācija, ģimenes kā vērtības nozīmes mazināšanās, psihiskās attīstības līmeņu polarizācija, pirmsskolas vecuma bērnu intelektuālās attīstības forsēšana, socializācijas grūtības, prevencijas pakalpojumu trūkums. Tāpēc plānots paplašināt bērniem pieejamo atbalstu ar agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu, attīstot profilaksi un agrīno intervenci. Aktivitātes pozitīvi ietekmēs iekļaujošas izglītības un sabiedrības principu nostiprināšanos, uzlabos bērnu sasniegumus, dzīves kvalitāti, veselību, kā arī mazinās sociālās atstumtības, priekšlaicīgas skolas pamešanas riskus.

Plānots attīstīt bērnu labklājības sistēmā iesaistīto speciālistu motivāciju un profesionālo kompetenci, sniegt psihoemocionālo un sociālo atbalstu ģimenēm.

Risinot PII nepietiekamību, paredzēts atbalsts bērnu pieskatīšanas un pirmskolas izglītības pakalpojumu attīstībai privātajā sektorā, pozitīvi ietekmējot sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas un reemigrāciju.

Lai efektīvāk risinātu problēmas sociālo lietu jomās, ir paredzēts veicināt sociālo inovāciju – novatorisku un efektīvu pakalpojumu (t.sk. individuālu) veidā.

Sociālo pakalpojumu pieejamība, daudzveidība un kvalitāte Latvijā joprojām ir nepietiekama, tāpēc plānots stiprināt sociālo pakalpojumu jomu, ieguldot, sociālo pakalpojumu inovācijās, palielinot pakalpojumu pārklājumu, daudzveidību un kvalitāti, t.sk. palielinot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem, kuri cieš no sociālās atstumtības.

Atbalsts plānots grantu veidā, jo ieguldījumi novirzīti darbībām, kas veicina publisko pakalpojumu attītību, kas nenes peļņu.

5. Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību

5.1.1.SAM (RSO 5.1.)

Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana

Latvijā ir trešās augstākās reģionālās attīstības atšķirības starp OECD valstīm; IKP uz iedzīvotāju starp reģioniem atšķiras līdz pat 3 reizēm. Atšķirības veido atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs (līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes, augstākie rādītāji uz nodarbināto Pierīgā, zemākie – Latgalē). Rīgas plānošanas reģions piesaista lielāko nefinanšu investīciju apjomu – 76%. Ar teritoriāli pielāgotiem risinājumiem jāattīsta pakalpojumi, infrastruktūra, jāuzlabo to dzīves kvalitāte, uzņēmējdarbības vidi, veicinot līdzsvarotu attīstību reģionos. Kultūra ir būtiska attīstības veicināšanā (darbavietas, eksports, ienākumi), ļauj piedāvāt atšķirīgu saturu, biznesa iespējas. Stiprinot kultūras dimensiju, nodrošinot kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un infrastruktūras izveidi, kultūrvēsturiskās, ainaviski vērtīgās teritorijas, unikāls Eiropas līmeņa mantojums, to saglabātība nākotnē būs būtisks dzīves vides kvalitātes rādītājs un sekmēs dzīves vietas izvēli.

Atbilstoši NAP un RPP izaicinājumiem, plānots atbalsts integrētajās teritoriālajās stratēģijās definētajām FPT uzņēmējdarbības vides attīstībai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, nodrošinot atbilstību pašvaldību attīstības programmām. Jāpaaugstina attīstības plānošanas kapacitāte plānošanas reģioniem un ATR rezultātā izveidotajām pašvaldībām efektīvai resursu plānošanai (no pašvaldību kopbudžeta faktiskajiem izdevumiem 81,2% ir uzturēšanai). Ieguldījumi tiks veikti pilsētās/to FPT; nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros dzīvo 62% Latvijas iedzīvotāju (faktiskās dzīvesvieta uz 2020.g. sākumu, CSP).

Publiskās uzņēmējdarbības infrastruktūras un ārtelpas attīstības, viedo pašvaldību atbalsts – grantu veidā (atbalsts plānots peļņu nenesošiem projektiem/ tirgus nepilnību novēršanai, pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai). Kultūras pakalpojumu sniedzēju ieņēmumi nepārsniedz 50% no ikgadējā budžeta – atbalsts tiks sniegts granta veidā.

1.politikas mērķis "Konkurentspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību"

1.1.prioritāte "Pētniecība un prasmes"

1.1.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" (RSO 1.1.)

(56) Atbalstāmās darbības: Pētniecības un attīstības cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana publiskajā un privātajā sektorā:

a) investīcijas P&A cilvēkkapitāla stiprināšanā un ataudzē, lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmei un transformācijai nepieciešamo pētniecības kapacitāti viedās specializācijas jomās vidējā termiņā, ieguldot doktorantūras un pēcdoktorantūras pētniecības grantos un doktorantūras skolu kapacitātes un sadarbības stiprināšanā, veidojot tās par dinamiskām platformām, kur tiekas un veido sadarbību akadēmiskā un biznesa vide, tai skaitā attīstot augsta līmeņa digitālās prasmes; kā arī investīcijas paredzētas izcila ārvalstu pētniecības personāla piesaistei (t.sk. stipendijas un granti pētniecībai), kas ap sevi veido jauno zinātnieku kopienas (pamats nākotnes kapacitātei) Latvijas ZI stratēģiskās specializācijas stiprināšanai, cilvēkresursu atjaunotnei un starptautiskai konkurētspējai un zināšanu apmaiņai, tostarp pārcelšanās pabalstiem;

b) zinātnieku un doktorantu mobilitātes, pieredzes apmaiņas un starptautisko sadarbību veicinošas aktivitātes viedās specializācijas jomās (t.sk. stipendijas un projektu finansēšana), kas nodrošina pieredzes pārņemšanu, ārvalstu speciālistu un pieredzējušu zinātnieku piesaisti darbam Latvijas zinātnē un kopsadarbības projektu izstrādi un īstenošanu, t.sk., veicinot projektu iesniegumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā "Apvārsnis Eiropa", "Digitālā Eiropa" u.c. ES programmās;

c) investīcijas studentu inovācijas, uzņēmējspēju, tehnoloģiju un radošo prasmju pilnveidei kopsadarbībā ar industriju, fokusējoties uz zināšanu ietilpīgu produktu un pakalpojumu izstrādi (studentu inovāciju pieteikumu īstenošana), lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā un nostiprinātu augstskolu kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovācijas centrus gudrai izaugsmei.

(57) Pētniecības kvalitātes paaugstināšana:

a) komplekss atbalsta pasākumu klāsts starptautiskās sadarbības veicināšanai un sasaistei ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu, tostarp līdzfinansējuma nodrošināšanu, resursu pārvietošanu, investīcijas dalībai Eiropas Partnerībās atbilstoši Latvijas stratēģiskajām prioritātēm, kā arī ar "Apvārsnis Eiropa" sinerģiskas un papildinošas aktivitātes projektu mērogošanai un rezultātu ietekmes, aptveres paplašināšanai, tai skaitā nodrošinot sinerģijas mehānismu63 ar citām ES pētniecības programmām.

b) investīcijas P&A pārvaldības un analītiskajā kapacitātē RIS3 vadībai un ieviešanas efektīvam monitoringam, tostarp stiprinot reģionālo dimensiju, starptautiskos sakarus un pārstāvniecību, kā arī stratēģisko komunikāciju, t.sk. ar ieinteresētajām pusēm un plašāku sabiedrību, kā arī zinātniskās kvalitātes ekspertīzes nodrošināšana P&I projektiem;

c) RIS3 P&I centru attīstībai un izveidei64, kas balstīta Latvijas industrijas attīstības un transformācijas vajadzībās atbilstoši viedās specializācijas stratēģijai un pētnieku grupu kopsadarbībā (līdzīgi kā 2014.–2020.gadu plānošanas periodā tika izveidoti BBEC un CAMART2), investējot ZI P&A infrastruktūras attīstīšanā, tostarp demonstrācijas un testēšanas risinājumos, sadarbības un tīklošanās (outreach) pasākumos, kā arī zināšanu un pētniecības rezultātu plašākai nodošanai tautsaimniecības un RIS3 specializācijas jomu un horizontālo prioritāšu (t.sk. radošo industriju) izaugsmei, balstoties starptautiskā līmenī konkurētspējīgā zinātnē un starptautiskos P&I sadarbības tīklos. RIS3 P&I centri veidojas kā pētnieku grupu sadarbības platformas, neveidojot jaunas institūcijas.

(58) Pētījumi sabiedrības un ekonomikas transformācijai: investīcijas praktiskas ievirzes un sadarbības pētījumos65, kas virza Latvijas RIS3 specializācijas jomu attīstību un tautsaimniecības transformāciju par labu produktiem ar augstu pievienoto vērtību un veicina integrāciju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī risina sabiedrības izaicinājumus globālo izaicinājumu kontekstā.

(59) Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī: investīcijas vietējo digitālo infrastruktūru modernizācijā un dalībai Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī (t.sk. tehnisko risinājumu nodrošinājums, datu reprozotoriju izveide), attālināto pakalpojumu iegādē (t.sk. EOSC pakalpojumi), kompetenču pilnveidē un digitalizācijas veicināšanas pasākumos (t.sk. datu pārvaldnieku apmācību nodrošināšana, EOSC apmācību partnerība), kā arī Eiropas Atvērtā zinātnes mākoņa Partnerībās un dalībai Eiropas reģionālos kopprojektos par EOSC attīstību u.c.

(60) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(61) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, koledžas, studējošie, akadēmiskais personāls, zinātniskais personāls, zinātniskās institūcijas, saimnieciskās darbības veicēji, P&I izcilības centri, par P&A politikas plānošanu un ieviešanu atbildīgās valsts iestādes.

(62) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.

(63) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. Iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII gan ES mērogā, gan pasaules mērogā.

(64) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Projektu īstenošanā iespējama sadarbība ar ārvalsts zinātniskajām institūcijām un AII ES mērogā, t.sk. Baltijas reģionā, kā arī pasaules mērogā.

(65) Finanšu instrumenti: N/A

1.1.2.SAM "Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai" (RSO 1.4.)

(66) Atbalstāmās darbības: Augsta līmeņa digitālo prasmju nodrošināšana RIS3 jomās- mācību atbalsts augsta līmeņa digitālo prasmju apguvei, tostarp bioinformātikas, kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, starptautiska līmeņa datorzinātņu SP akadēmiskajam un zinātniskajam personālam kopsadarbībā ar industriju, kā arī īsāka cikla specializēto digitālo prasmju apguves moduļos uzņēmējiem u.c. speciālistiem. 1.1.2.SAM mācību atbalsts uzņēmumiem būs pieejams pēc uzņēmumu digitālā brieduma novērtējuma saņemšanas un identificētajām vajadzībām. Uzņēmumi ar zemāku digitālo briedumu mācību atbalstu saņems 1.2.2.SAM ietvaros, savukārt 1.1.2.SAM augsta līmeņa digitālo prasmju apmācības plānotas uzņēmumiem ar augstu vai vidēju digitalizācijas brieduma pakāpi. Digitālā brieduma testu veikšana uzņēmumiem plānota 1.2.2.SAM, līdz ar to 1.1.2.SAM investīcijām būs savstarpēji papildinoša ietekme arī ar 1.2.2.SAM investīcijām. 1.1.2.SAM investīcijas veicinās arī sadarbību starp universitātēm un uzņēmumiem, stiprinot cilvēkresursu kapacitāti un nodrošinot iespējas attīstīt augsta līmeņa digitālās prasmes un to pielietošanu praksē. Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves iniciatīva sagatavos izcilus speciālistus un līdz ar to palielinās gan Digitālās inovācijas centru, gan Eiropas Digitālās inovācijas centru cilvēkresursu kapacitāti, uzlabos Latvijas spējas veiksmīgi piedalīties programmā "Digitālā Eiropa" u.c. programmās.

(67) Inovāciju vadība RIS3 jomās: investīcijas prasmju attīstībai inovāciju vadībā specializētu mācību veidā saimnieciskās darbības veicējiem, AI un zinātnes institūcijām, lai palielinātu to spēju piedalīties interaktīvos un atvērtos inovāciju procesos, un nodrošinātu to inovētspēju.

(68) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(69) Galvenās mērķgrupas: Augstskolas, zinātniskās institūcijas, zinātniskais personāls, akadēmiskais personāls, studējošie, saimnieciskās darbības veicēji.

(70) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un pasākumu īstenošanā tiks nodrošināta nediskriminācija un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu visām personu grupām.

(71) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvijas teritorija. 

(72) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(73) Finanšu instrumenti: N/A

1.2.prioritāte "Atbalsts uzņēmējdarbībai"

1.2.1. SAM "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" (RSO 1.1.)

(74) Atbalstāmās darbības: Pilna inovāciju cikla atbalsta nodrošināšana RIS3 specializācijas jomu ietvaros ar mērķi veicināt sadarbību starp triple-helix pārstāvjiem inovācijas procesa ietvaros, tādā veidā paaugstinot privāto P&A investīciju apjomu.

(75) Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai. Atbalsta nodrošināšana jaunu un inovatīvu produktu izstrādei, t.sk. digitalizācijas jomā, un attīstībai sadarbības veicināšanas aktivitātēm starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru, internacionalizācijas aktivitātēm, t.sk. dalības veicināšanai ES līmeņa P&A programmās un platformās, u.c. atbalsts aktivitātēm, kas sekmēs inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības sektorā. Atbalsts uzņēmumiem (internacionalizācijas, sadarbības veicināšanas u.c. aktivitātes) ekosistēmu ietvaros, kurās ir novērojamas inovāciju kapacitātes pieauguma tendences. Atbalsta fokuss – uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Pasākuma ietvaros tiks nodrošināts līdzfinansējums Latvijas uzņēmumiem tādu inovāciju projektu īstenošanā, kuriem būs pieprasījums tirgū. Gadījumā, ja Latvijas uzņēmuma projekts atbildīs "Digitālā Eiropa" projekta atlases kritērijiem vai iegūstot "Seal of Excellence" zīmogu, taču tam netiks piešķirts finansējums (pamatojums – ierobežoti līdzekļi projektu uzsaukuma/apakšprogrammas ietvaros), tiks izvērtēta Latvijas uzņēmuma projekta līdzfinansēšana šīs aktivitātes ietvaros.

(76) Būtisks rādītājs, kurš atspoguļo uzņēmumu inovācijas kapacitātes līmeni un potenciālu ir uzņēmumu sadarbības intensitāte ar citiem uzņēmumiem un pētniecības organizācijām inovāciju procesu ietvaros. Balstoties uz Eiropas Inovāciju pārskata (European Innovation Scoreboard) datiem, tikai 5,6% no Latvijas inovatīvajiem MVU inovācijas procesā ir sadarbojušies ar citām organizācijām66. Tāpēc tiks atbalstīti pasākumi RIS3 specializācijas jomu ietvaros, kas sekmē sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, pasākumi, kas sekmē zināšanu pārnesi par inovācijām un jaunākajām tehnoloģijām, pieredzes apmaiņas pasākumi un informatīvi pasākumi par sadarbības iespējām.

(77) Atbalsts internacionalizācijas kapacitātes stiprināšanai uzlabos arī Latvijas uzņēmumu inovāciju kapacitāti, piesaistot papildus līdzekļus P&A, veicinās zināšanu pārnesi starptautiskā līmenī, kā arī radīs labvēlīgus apstākļus ciešākai integrācijai globālās vērtību ķēdēs. Internacionalizācijas veicināšanai tiks atbalstītas eksporta veicināšanas aktivitātes (uzņēmumu atpazīstamības, mārketinga un komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumi u.c. eksporta veicināšanas aktivitātes) un aktivitātes dalības veicināšanai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos (t.sk. atbalsts iekļūšanai konsorciju tīklos un grūti sasniedzamajos tirgos).

(78) Atbalsts ekosistēmu attīstībai. Pilnvērtīgas P&I pārvaldības ieviešana RIS3 specializācijas jomās, t.sk. RIS3 vērtības ķēžu ekosistēmu identificēšana un attīstīšana, iesaistot visus ar trīskāršās spirāles mijiedarbības modeļa konceptu (turpmāk – triple-helix) saistītos pārstāvjus un aktīvi veicinot sadarbību starp šiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu vienotu stratēģisko virzību un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. RIS3 specializācijas jomu ekosistēmu stratēģiju izstrāde, balstoties uz kurām tiks noteiktas stratēģiskās prioritātes (nozīmīgākās jomā pastāvošās iespējas un izaicinājumi) katrā no specializācijas jomām, un izstrādāto stratēģiju ieviešanas procesa nodrošināšana. LIAA un EM būs šo procesu nodrošinātājs. RIS3 ekosistēmu ietvaros praksē tiks nodrošināts uzņēmējdarbības atklājumu princips,

(79) RIS3 analītiskās kapacitātes stiprināšana, jo īpaši uzņēmējdarbības sektora ietvaros, kas sniegtu datos balstītu informāciju par uzņēmumu ekonomiskajiem rādītājiem, RIS3 aktivitāšu novērtējumu u.c. būtisku informāciju. Tādā veidā tiks nodrošinātas mērķētas publiskās investīcijas P&A RIS3 jomu ietvaros un paaugstināta publisko investīciju atdeve.

(80) Atbalsts uzņēmumu P&I aktivitātei: lai veicinātu P&I mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI uzņēmumu inovatīvu tehnoloģiju attīstībai. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos.

(81) Plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu attīstībai, t.sk. digitalizācijas jomā, un internacionalizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības produktivitātes aizdevumiem inovatīvām iekārtām, P&A, tehnoloģiju pārnesei ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(82) Atbalsts finansējuma piesaistei kapitāla tirgos: plānots īstenot atbalsta pasākumu, kas sekmētu biržā kotēto uzņēmuma skaita pieaugumu, tādējādi sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties.

(83) Galvenās mērķgrupas: Mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499), inovāciju klasteri, par inovācijas politikas izstrādi un īstenošanu atbildīgās iestādes, zinātniskās un pētniecības institūcijas, tehnoloģiju pārneses institūcijas. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000) un lielie saimnieciskās darbības veicēji ar nosacījumu, ja tas ietver sadarbību ar MVU P&I aktivitātēs (t.sk. pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības). Papildus jaunu produktu attīstības un internacionalizācijas kontekstā atbalsta fokuss ir uzņēmumi ar augstu inovācijas spēju un iepriekšēju pieredzi inovāciju projektu īstenošanā. Atbalstu FI veidā var saņemt arī vidējās kapitalizācijas sabiedrības.

(84) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei – no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(85) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts bez teritoriāliem ierobežojumiem, vienlaikus, ja attiecināms, atbalsts tiks balstīts uz reģionu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem, nodrošinot sasaisti ar ieguldījumiem uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai reģionos.

(86) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pasākuma "Atbalsts uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros, kā arī tiks veicināta starpreģionālā pieredzes apmaiņa.

(87) Finanšu instrumenti: Lai nodrošinātu uzņēmumu P&A projektu īstenošanu, tiks nodrošināti granti jaunu produktu attīstībai, aizdevumi jaunu iekārtu un tehnoloģiju ieviešanai un tehnoloģiju pārnešanai, kombinētie aizdevumi inovatīvām iekārtām, aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un aizdevumi modernu tehnoloģiju pārnešanai. Inovatīvu iekārtu ieviešanas projektiem plānots sniegt atbalstu kombinēto finanšu instrumentu veidā – aizdevumu vai garantiju kombinējot ar grantu, kas paredz pamatsummas dzēšanu līdz noteiktam apmēram no aizdevuma summas vai % likmju subsīdiju (risinājums tiks lemts atbalsta programmas izstrādes stadijā). FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. FI valsts atbalsta pasākumu līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētus atbalsta pasākumus.

1.2.2. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības uzņēmējdarbības attīstībai" (RSO 1.2.)

(88) Atbalstāmās darbības:

(89) Eiropas digitālo inovācijas centru darbības nodrošināšanai. Lai nodrošinātu jebkādu investīciju (piem., apmācību nodrošināšana, granti jauniem digitāliem produktiem un pakalpojumiem) efektīvu un jēgpilnu izmantošanu, uzņēmumiem tiks piedāvāts veikt digitālā brieduma novērtējumu, kā pieejamība tiks nodrošināta visā Latvijas teritorijā uzņēmumam griežoties pie EDIC vai reģionu uzņēmējdarbības centru un LIAA biznesa inkubatoru ekspertiem. EDIC nodrošinās digitālo prasmju apmācību satura sagatavošanu un piegādi gala labuma guvējiem – uzņēmumiem un to nodarbinātajiem. EDIC pamatmērķis ir veikt pirmreizējo uzņēmumu novērtējumu, kā rezultātā tiks piedāvāti standartizēti risinājumi, vai sniegta iespēja izstrādāt personalizētu digitālās transformācijas ceļa karti ar EDIC konsorcija mentoru palīdzību, kas būs atkarīga no uzņēmuma izmēra, darbības jomas un digitālā brieduma līmeņa. Piedāvātie risinājumi (personalizēti vai standarta) nodrošinās mērķtiecīgu rīcības plānu, iekļaujot apmācību un sadarbību ar vietēja mēroga jomas ekspertiem, tālākas sadarbības procesā ar EDIC un tā pieejamajiem ekspertiem.

(90) EDIC izveide nacionālā mērogā ar reģionālo tvērumu spēs:

• Paaugstināt uzņēmumu izpratni par digitālo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām konkurētspējas veicināšanai;

• Nodrošināt digitālās transformācijas procesu katrā uzņēmumā visā Latvijā ar kontaktpersonu un infrastruktūras ieviešanu nacionālā mērogā;

• Nodrošināt Latvijas uzņēmumiem iespēju:

o Veikt digitālās attīstības stadijas pašnovērtējumu (digitālā brieduma tests);

o Koordinēt un sniegt nepieciešamās apmācības uzņēmuma vadībai un tā darbiniekiem;

o Nodrošināt nepieciešamās infrastruktūras investīciju vajadzību identificēšanu;

o Veicināt tālāko starptautisko atpazīstamību, risinājumu testēšanu un specializētu prasmju apmācību;

o Testēt un veicināt jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģisko risinājumu radīšanu.

(91) Atbalsts digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei. Balstoties uz uzņēmuma digitālā brieduma novērtējumu un identificētajām vajadzībām, uzņēmumiem un to darbiniekiem tiks nodrošinātas specializētas digitālo prasmju apmācības, ar mērķi veicināt uzņēmumu konkurētspēju un efektivitāti caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā, kā piem., uzņēmuma specifisku lietojumprogrammu apguve, datu analītikas kursi, e-komercijas prasmes, digitālais mārketings u.c.

(92) Lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, atbalsts 1.1.2.SAM ietvaros ir savstarpēji papildinošs 1.2.2.SAM atbalsta instrumentiem, veidojot digitālās ekselences starpnozaru apmācības programmu augsta līmeņa digitālo prasmu nodrošināšanai RIS3 koncentrējoties uz digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmuma pārvaldības procesos, nodrošinot augsta līmeņa digitālo prasmju apmācības vadošajiem darbiniekiem uzņēmumos ar augstu vai vidēju digitalizācijas brieduma pakāpi.

(93) Aizdevumi digitālo tehnoloģiju ieviešanai un pārnesei, kombinētie aizdevumi inovatīvām iekārtām, aizdevumi P&A darbībām (tehnoloģiju attīstībai, prototipēšanai) un aizdevumi modernu tehnoloģiju pārnesei., kā arī dalības atbalstam Eiropas līmeņa projektu uzsaukumos, kā piem., dalībai "Digitālā Eiropa" programmā. Lai veicinātu jaunu digitālo produktu un pakalpojumu rašanos, uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts jaunu augstu tehnoloģiju līmeņa digitālo produktu un pakalpojumu ieviešanai. Programma "Digitālā Eiropa" sniegs finansējumu projektiem piecās būtiskās jomās, t.i. – augstas veiktspējas datošana, mākslīgais intelekts, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un plašas digitālo spēju izmantošanas nodrošināšana ekonomikā un sabiedrībā.

(94) Plānotās atbalstāmās darbības digitālo inovāciju centriem un reģionālajiem kontaktpunktiem, kā arī uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā un individuālajām garantijām digitalizācijai un automatizācijai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(95) Atbalsts uzņēmumu digitalizācijai: lai veicinātu digitālo mērķu sasniegšanu un ņemot vērā finanšu tirgus nepilnību, plānots sniegt FI un apmācību grantus uzņēmumu digitalizācijai. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos.

(96) Galvenās mērķgrupas: Sabiedrība un saimnieciskās darbības veicēji – mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, augstskolas, publiskais sektors, plānošanas reģioni un pašvaldības, personas, kas gatavojas uzsākt saimniecisko darbību, jaunuzņēmumi, biedrības un nodibinājumi. Mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, darbinieku skaits līdz 499, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1058 5.panta 2. punktu) un vidējas kapitalizācijas sabiedrības FI gadījumā (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000), saskaņā ar regulas Nr. 2021/1058 5.panta 2. punktu).

(97) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei – no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(98) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem.

(99) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EDIC programmas un tautsaimniecības digitalizācijas īstenošanas ietvaros tiks veicināta Latvijas uzņēmumu starpreģionālā sadarbība ES ietvaros ar nolūku, veidot specializētas pieredzes apmaiņas tādās jomās, kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana u.c. programmu ietvaros. FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām, vienlaikus minētās aktivitātes veicinās uzņēmumu digitalizāciju, tādējādi stiprinot pārrobežu sadarbības iespējas un konkurētspējas pozīcijas starptautiskajos tirgos.

(100) Finanšu instrumenti: Individuālās garantijas gan MVU, gan vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem. Individuālās garantijas plānots sniegt aizdevumiem investīciju veikšanai, tostarp jaunu tehnoloģiju ieviešanai un procesu digitalizācijai. Kombinētie aizdevumi (aizdevumu kombinējot ar grantu) inovatīvām iekārtām, aizdevumi P&A darbībām un aizdevumi modernu tehnoloģiju pārnešanai. Tāpat neizslēdz iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, līzingam u.c. kredītiestāžu finanšu pakalpojumiem, kas veicina saimnieciskās darbības veicēja izaugsmi, konkurētspēju un produktivitātes uzlabošanu. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā, t.sk. reģionos. FI valsts atbalsta pasākumus līdzīgi kā 2014.–2020.gada plānošanas periodā īstenos ALTUM, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētos pasākumus. Atbalsts digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumiem un EDIC darbībai tiks sniegts granta veidā.

1.2.3. SAM "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" (RSO 1.3.)

(101) Atbalstāmās darbības: Atbalsts inovācijas un uzņēmējdarbības motivācijai. Atbalsta mērķis ir motivēt uzsākt uzņēmējdarbību un motivēt pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai, tādējādi sekmējot inovatīvo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā. Atbalsts paredzēts nefinanšu veidā, nodrošinot pasākumus, apmācību programmas, seminārus, mārketinga aktivitātes un jaunrades viecināšanu inovācijās un uzņēmējdarbības uzsākšanas segmentā, t.sk., piešķirot godalgas. Atbalsts tiek fokusēts uz uzņēmējdarbības uzsācējiem, jaunuzņēmumiem, MVU it īpaši RIS3 specializācijas jomās.

(102) Atbalsts inkubācijas procesa nodrošināšanai vidēji augsto un augsto tehnoloģiju, un radošo industriju jomā (finanšu, nefinanšu atbalsta pasākumi) – sniegt atbalstu un veicināt ieinteresētību uzņēmējdarbības uzsākšanā, attīstīšanā, t.sk. esošiem uzņēmumiem, un biznesa komandu veidošanā, ar fokusu uz vai ar mērķi stiprināt izaugsmi vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un sekmēt produktu un/vai tehnoloģiju ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Tiks nodrošināta inkubācijas pakalpojuma sasaiste un virzība uz P&A&I un produktiem ar augstu pievienoto vērtību, atbalsta instrumenta ieviešanu nodrošinot LIAA sadarbībā ar AII, pētniecības organizācijām, pašvaldībām, kā arī ar radošo un tehnoloģiju industriju pārstāvjiem. Atbalsta ietvaros tiks sniegtas apmācības, mentorings, konsultācijas, nodrošināts AI iestāžu atbalsts prototipu izstrādē biznesa inkubācijas klientam, atbalsts prototipa komercializācijai, investīciju piesaistei tālākai attīstībai un tirgus izpētei, kā arī citi atbalsta veidi tos pielāgojot klienta vajadzībām. Atbalstu paredzēts sniegt nefinanšu un grantu veidā. Pateicoties AI iestāžu un to pārstāvniecību iesaistei tiks nodrošināt arī reģionālais pārklājums. Vienlaikus, ņemot vērā AI iestāžu iesaisti atbalsta instrumenta ieviešanā, tiks veicināta uzņēmumu un zinātniskā sektora sadarbība, kopīgu projektu īstenošana, kā arī tiks veicināta inovatīvu uzņēmumu rašanās.

(103) Jaunu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu attīstīšana un komercializācija – sniegt atbalstu uzņēmumiem, t.sk. sadarbībai ar pētniecības organizācijām (atbalsts inovāciju vaučeru veidā, atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei), (pētniecības ideju komercializācijai). Galvenais inovāciju vaučera mērķis ir veidot saikni starp MVU un publiskajām pētniecības institūcijām, kas, pirmkārt, sekmētu zināšanu tiešu pārnesi un, otrkārt, kļūtu par katalizatoru ilgtermiņa, padziļinātākas sadarbības veidošanai starp abām pusēm. Inovāciju vaučeri ir stimulējošs atbalsta instruments, ar kura palīdzību nodrošināt jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju attīstību. Komercializācijas projektu sagaidāmais rezultāts ir komercializēta tehnoloģija (prototipu izstrāde, patentu piešķiršana , licences līgumu slēgšanu un ieņēmumu gūšana). Atbalsta instrumenta ieviešanas modelis plānots atbilstoši iepriekšējā perioda ietvaros īstenotam pasākumam "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai". Atbalsts plānots grantu veidā, nodrošinot, komercializācijas stratēģijas izstrādi, komercializācijas piedāvājuma izstrādi un virzīšanu tirgū, tehniski ekonomisko priekšizpēti, prototipēšanu, rūpnieciskos pētījumus un eksperimentālo izstrādi, jaunu produktu un tehnoloģiju sertificēšanu, rūpnieciskā dizaina izstrādi, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanu u.c. darbības. Tāpat svarīgi ir turpināt sekmēt saimnieciskās darbības veicēju attīstību un konkurētspēju (t.i. veicināšanu, stimulēšanu, attīstīšanos, paātrināšanos), un finansējumu uzņēmējdarbības projektiem, kas paredz tehnoloģiskos vai rūpnieciskos neizdošanās riskus, tāpēc plānots turpināt nodrošināt akselerācijas pakalpojumus.

(104) Visaptverošs atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai – atbalsts FI veidā saimnieciskās darbības veicēju izveidei, investīcijām dzīvotspējīgu projektu īstenošanai un apgrozāmajiem līdzekļiem, kā arī eksporta darījumiem.

(105) Atbalsts uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanai un eksporta veicināšanai – izveidot atbalsta mehānismu uzņēmumiem, lai tie varētu virzīt savus produktus/pakalpojumus globālajā tirgū, atbalstu vienlaikus arī fokusējot jaunuzņēmumu un zināšanu ietilpīgu, t.sk., tehnoloģiski intensīvo MVU eksportspējas un tūrisma veicināšanai. Atbalsts paredzēts grantu veidā, nodrošinot uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalību starptautiskās izstādēs un nozares pasākumos, produktu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, sertifikācijai, visa līmeņa sadarbības veidošanai un kapacitātes celšanai, kā arī dalībai digitālajās platformās.

(106) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(107) Galvenās mērķgrupas: Sīkie (mikro), mazie, vidējie saimnieciskās darbības veicēji (uzņēmumi), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, pētniecības organizācijas, fiziskas personas, jaunuzņēmumi, zinātniskās institūcijas, reģionālās institūcijas (piem., plānošanas reģioni, tūrisma informācijas centri, punkti, biroji, muzeji. u.c.) un organizācijas; Mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrības (small mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 499) P&I aktivitāšu gadījumā, saskaņā ar regulas Nr. 2021/1058 5.panta 2.punktu. Vidējās kapitalizācijas sabiedrības (mid-caps, ar darbinieku skaitu līdz 3000), saskaņā ar regulas Nr. 2021/1058 5.panta 2. punktu. Atbalstu FI veidā var saņemt arī mazās vidējās kapitalizācijas sabiedrības un vidējās kapitalizācijas sabiedrības.

(108) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta programmās tiks piemēroti vispārējie vienlīdzīgu iespēju principi. Visi FI un plānotās uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir vērstas uz biznesa projektu īstenošanu, atbilstoši to sagatavotības pakāpei – no idejas līdz biznesa paplašināšanai un izejai ārvalstu tirgos. Atbalsts būs pieejams dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa plānu īstenošanai.

(109) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Atbalsts FI veidā tiks sniegts uzņēmējdarbības attīstībai bez teritoriāliem ierobežojumiem, nodrošinot reģionālo pārklājumu. Vienlaikus atbalsts grantu veidā tiks sniegts kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju.

(110) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: FI programmās nav plānots atbalsts starpreģionālām darbībām. SAM ietvaros nav plānotas pārrobežu vai transnacionālās aktivitātes.

(111) Finanšu instrumenti: Sēklas, izaugsmes stadijas riska kapitāla un mezanīna investīcijas, daudzpakāpju riska kapitāla fondi, t.sk. investīcijām MVU dalībai kapitāla tirgū, aizdevumi produktivitātes kāpināšanai, starta aizdevumi, t.sk., paredzot sadarbībā ar kvalificētiem riska kapitāla investoriem ieguldījumu līdzfinansēšanu jaunuzņēmumos, portfeļgarantijas un individuālās garantijas. Akcelerācijas fonds - inovatīvu ideju un uzņēmumu attīstībai. Esošo uzņēmumu attīstībai ar izaugsmes potenciālu - sēklas kapitāla, sākuma kapitāla un izaugsmes kapitāla ieguldījumi, kā arī mezanīna fonds. Aizdevumi - projektiem un nozarēm ar augstāku riska pakāpi, arī, lai nodrošinātu jaunuzņēmumiem finansējumu starp riska kapitāla investīciju piesaistes cikliem. Aizdevumi jaunu uzņēmumu izveidei un esošu attīstībai, neizslēdzot iespēju aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, līzingam u.c. Aizdevumu garantijas - aizdevumiem augstāka riska projektos. Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem eksporta kredītu garantijām. FI pakalpojumu nepieciešamību pamato tirgus nepilnību analīze finanšu pieejamības jomā. FI īstenos ALTUM.

1.3.prioritāte "Digitalizācija"

1.3.1. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" (RSO 1.2.)

(112) Atbalstāmās darbības: publisko IS atvēršana izmantošanai privātajam sektoram, attīstot valsts pārvaldes un pašvaldību platformas, kas nodrošina datu apmaiņas, pakalpojumu digitalizācijas un procesu automatizācijas atbalsta infrastruktūru, t.sk. izveidojot reāllaika atvērto un kopīgi izmantojamo datu saskarņu platformas digitālo ekosistēmu, attīstot pakalpojumu automatizācijas risinājumus, t.sk. izmantojot mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās tehnoloģijas uzņēmēju ērtībai, lai veicinātu ekonomikas digitalizāciju un jaunu, inovatīvu privātā sektora, tai skaitā biedrību un nodibinājumu un sociālo uzņēmumu pakalpojumu veidošanu.

(113) Valsts pārvaldes un pašvaldību IS jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstībai un datu apmaiņas un pakalpojumu saskarņu atvēršana integrācijai privātā sektora risinājumos. Piemēram, atlaižu un subsīdiju pārvaldības platforma papildus valsts un pašvaldību subsīdiju pārvaldības funkcionalitātei nodrošinās iespēju uzņēmumiem integrēt savus risinājumus efektīvai subsidētu pakalpojumu sniegšanai (piem., sabiedriskā transporta, ēdināšanas skolās u.c. pakalpojumu sniegšanu ar diferencētām atlaidēm – subsīdijām dažādām sabiedrības grupām), kā arī atbalstīs arī uzņēmumu atlaižu (t.sk. lojalitātes programmu) risinājumus. Savukārt, datu pārvaldības platforma kalpos uzņēmumu digitālo pakalpojumu un darba procesu digitalizācijai, nodrošinot personu datu apstrādes atļauju efektīvu pārvaldību. Papildus tam, ka uzņēmumi varēs izmantot platformu valsts pārvaldes rīcībā esošo datu iegūšanas atļauju saņemšanai no privātpersonām, tā būs izmantojama arī datu apstrādes atļauju pārvaldībai arī bez tiešas saistības ar valsts pārvaldes datiem. Atlaižu, subsīdiju un datu apstrādes atļauju pārvaldības risinājumu pielietojums nav atkarīgs no konkrētām nozarēm, turpretī uz ģeotelpisko datu apstrādi orientētie valsts platformu risinājumi būs orientēti uz konkrētu nozaru uzņēmumiem, prognozējot būtisku ietekmi uz būvniecības, mežkopības un mežizstrādes (forestry) u.c. nozarēm, kā arī vidi ietekmējošo ražotāju digitālo integrāciju. Lai garantētu uzņēmumu reālo vajadzību īstenošanu valsts pārvaldes platformu izstrādes un ieviešanas ietvaros, uzņēmumu un NVO pārstāvji tiks iesaistīti projektu konsultatīvo padomju darbībā un projektu rezultāta rādītājos tiks prasīta risinājumu produktīva izmantošana arī privātajā sektorā. Papildus stimulu uzņēmumiem radīs 1.2 prioritātes 1.2.2.SAM uzņēmējdarbības digitālās integrācijas stimulēšanas atbalsta pasākums, ar kuru tiks nodrošināta sinerģija (saskaņoti ieviešanas nosacījumi un projektu iesniegumu atlases kritēriji), lai maksimizētu kopējo ietekmi.

(114) Dabīgo valodu tehnoloģisko risinājumu, kas balstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumos, integrācija valsts platformās un pakalpojumos, nodrošinot runas sintēzes, virtuālo asistentu, automātiskās tulkošanas un teksta analīzes rīkus.

(115) Koplietošanas platformu darbināšanai nepieciešamās IKT infrastruktūras attīstība. Izveidoto valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformu, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu lietotāju un adminstratoru apmācība.

(116) Datu atvēršana un koplietošana ar privāto sektoru – saistīto atvērto datu ekosistēmas un datu garantētas piegādes pakalpojuma izveide un ieviešana, datu kopu ar augstu pievienoto vērtību atvēršana. Tautsaimniecības dalībnieku rīcībā esošo datu atvēršana un pieejamības nodrošināšana kopīgai izmantošanai tautsaimniecības digitālajai transformācijai. Pakalpojumu digitalizācijas atbalsta infrastruktūras un valsts pārvaldes un pašvaldību sistēmu sadarbspējas pilnveide datu atvēršanai un pieejamībai komercsektoram, nodrošinot to kopīgu izmantošanu tautsaimniecības digitālajai transformācijai. IKT iespēju, t.sk. atvērto datu izmantošanas veicināšana.

(117) Vienota personas profila izveide uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētu, proaktīvu un adaptīvu digitālo pakalpojumu sniegšanai un personas datu pārvaldībai un aizsardzībai.

(118) Tiks atbalstīta tautsaimniecības digitālās transformācijas īstenošanu veicinošu publisko pakalpojumu sniegšanas procesu pārveide, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk. mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumus, kā arī ieviešot datos balstītas prognozēšanas un lēmumu pieņemšanas pieeju pakalpojumu un procesu pāvaldībā un nodrošinot pilnvērtīgu informācijas vienreizes principa īstenošanu un radot iespēju procesu automatizācijai komercsektora dalībniekiem, kā arī dzīves situācijās balstītu, proaktīvu, integrētu un tautsaimniecības digitālo transformāciju veicinošu pakalpojumu vides un pakalpojumu izveide un attīstīšana, izmantojot valsts pārvaldes koplietošanas platformas.

(119) Vienotas integrētas, sadarbspējīgas, vienotās digitālās vārtejas prasībām un pārrobežu pakalpojumu sniegšanai atbilstošas tautsaimniecības digitālo transformāciju veicinošas pakalpojumu digitalizācijas atbalsta vides attīstīšana un paplašināšana. Atbalsts valsts pārvaldes pakalpojumu pārrobežu pieejamības un sadarbspējas nodrošināšanai, piekļūstamībai un procedūru vienkāršošanai un klientcentrētai transformēšanai. Pakalpojumu lietojamības/piekļūstamības pilnveide.

(120) Domēnu arhitektūru attīstība un Programmas ietvaros plānoto IKT projektu domēnu arhitektūru ietvaros un atbilstoši valsts pārvaldes IKT arhitektūras principiem pārvaldības īstenošana. Digitālās transformācijas projektu attīstības koordinācija ar mērķi nodrošināt efektīvu, komercsektora vajadzībām atbilstošā pakalpojumu kvalitātes līmenī funkcionējošu koplietošanas platformu izveidi un attīstību. Pasākumi digitālās transformācijas politikas un moderno tehnoloģiju ieviešanai un digitālo tehnoloģiju pielietojumu optimizēšanai valsts pārvaldē, t.sk. modernizējot pakalpojumu un procesu pāvaldību, IKT infrastruktūras pakalpojumu sagādi un pārvaldību, pilnveidojot IKT risinājumu drošības un uzraudzības ietvarus un veicot citas darbības, kas vērstas uz IKT infrastruktūras un atbalsta procesu optimizāciju un centralizāciju.

(121) Koplietošanas platformu pakalpojumu integrācija platformu lietotāju, t.sk. uzņēmumu, IS.

(122) Drošu uzticamības pakalpojumu, jaunu funkcionalitāšu attīstība komercsektora efektīvas digitalizācijas atbalstam.

(123) Valsts pārvaldes inovācijas eko-sistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara izveide, nodrošinot, ka jaunveidojamo valsts pārvaldes un pašvaldību koplietošanas platformas, kā arī citu šī SAM ietvaros izveidoto/pilnveidoto risinājumu attīstība tiek veikta izmantojot inovatīvas tehnoloģijas un pieejas, t.sk., mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi, inovācijas laboratoriju pakalpojumu izmantošana, starpsektoru inovāciju prototipu izstrāde, metodoloģiskās bāzes izveide un risinājumu sasaiste ar lietišķajiem pētījumiem, starpsektoru kompetences veicināšana, sasaiste starp nozaru politiku un uzņēmumu attīstības vajadzībām, platformu lietotāju iesaiste risinājumu izstrādē.

(124) Vienoto valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centru tīkla un vienoto konsultāciju dienestu pakalpojumu pilnveidošana, t.sk. to nodrošināšanai nepieciešamo IKT rīku un procesu pārveide.

(125) Valsts pārvaldes atvērtā arhitektūras attīstība sasaistē ar EDIC vienoto tīklu ES, sniegs iespēju uzņēmumiem un valsts pārvaldei testēt un pilnveidot izstrādātos risinājumus, lai sekmīgāk iekļautos tirgū, stiprinātu sadarbspēju nacionālā un ES mērogā, veicinātu finanšu resursu piesaisti risinājumu izstrādei un plašākai izmantošanai, veicinot tautsaimniecības attīstību.

(126) Starp plānotajiem digitālās transformācijas pasākumiem 1.3.1.SAM un AF finansējuma ietvaros tiks nodrošināta demarkācija, lai novērstu ieguldījumu savstarpēju pārklāšanos un nodrošinātu savstarpēju papildināmību. 1.3.1.SAM plānots atbalstīt tikai tādu valsts platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros.

(127) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(128) Galvenās mērķgrupas: Privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, visa Latvijas sabiedrība, valsts pārvalde, pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības (deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanai), plānošanas reģioni.

(129) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: SAM īstenoto projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un spējām lietot tikai digitālus pakalpojumus u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Attīstot inovāciju ekosistēmu un īstenojot digitālo transformāciju, tiks pievērsta uzmanība specifisku darbību elektroniski pieejamās informācijas pielāgošanai, lai radītie vai transformētie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pielāgoti personām ar FT vajadzībām un lietojumu scenārijiem (tiek uzlabota e-pakalpojumu pieejamība - gala lietojumi tiek veidoti ievērojot web pieejamības standartus), kā arī nodrošinot elektronisko pakalpojumu saņemšanas iespējas cilvēkiem bez digitālajām pamatprasmēm, nekļūstot par valsts IT sistēmu pastāvīgiem lietotājiem.

(130) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM ietvaros nav noteikta specifiska mērķteritorija, kuras ietvaros tiek plānota tā ieviešana un tas tiks ieviests visā Latvijas teritorijā, dodot pievienoto vērtību visai sabiedrībai kopumā.

(131) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Paredzēts stiprināt Latvijas e-pārvaldes risinājumu sadarbspēju, līdztekus pilnveidojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un risinājumu savienojamību, veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozarēm, piem., veselības un finanšu. Plānota sinerģija ar ESSBJR politikas jomas "Inovācija" ietvaros paredzētās aktivitātes Nr.2 "Digitālā inovācija un pārveide" ietvaros plānotajiem pasākumiem, kā arī citu ESSBJR aktivitāšu ietvaros paredzētajiem digitalizācijas pasākumiem, ņemot vērā, ka digitalizācija ir caurvijošs elements arī citās ESSBJR ietvertajās politikas jomās, kā arī ar citiem starptautiskiem sadarbības formātiem un to aktivitātēm.

(132) Lai tiktu nodrošināta iespēja ES mērogā tiešsaistē sniegt pakalpojumus un atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, plānots īstenot pasākumus Eiropas Digitālās programmas 2021.–2027.gadam un pakalpojumu pārrobežu pieejamības ieviešanai, kā arī piekļūstamības nodrošināšanai.

(133) Finanšu instrumenti: Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā, ņemot vērā, ka finansējums paredzēts valsts pārvaldes īstenotiem projektiem valsts pārvaldes un pašvaldību IS jaunu, uz lietotājiem orientētu funkcionalitāšu attīstībai un datu apmaiņas un pakalpojumu saskarņu atvēršanai integrācijai privātā sektora risinājumos.

1.4.Prioritāte "Digitālā savienojamība" (speciālā prioritāte, kas veltīta IKT savienojamībai)

1.4.1.SAM "Uzlabot digitālo savienojamību" (RSO 1.5.)

(134) Atbalstāmās darbības: Ļoti augstas veiktspējas elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras izveide elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem ("pēdējā jūdze"), izmantojot tehnoloģiski neitrālu pieslēgumu, kas atbalsta ilgtspējīgu nākamās paaudzes fiksēto, bezvadu un pavadoņu sakaru savienojamību, kā arī atvilces maršrutēšanas ("vidējās jūdzes") tīkla izveide baltajās teritorijās, lai veicinātu elektronisko sakaru pakalpojumu atbilstību Savienojamības paziņojuma mērķiem.

(135) Elektronisko sakaru tīklu pasīvās infrastruktūras izveide, kā arī infrastruktūras nodrošināšana ar nepieciešamo elektroapgādes infrastruktūru 5G savienojamības izvēršanai gar TEN-T tīkla sauszemes transporta ceļiem.

(136) Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra kiberaizsardzības nodrošināšana, tas ir, programmatūras nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu ievainojamību pārvaldību, virtuālo mašīnu drošību; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu lietotāju tīkla drošības un piekļuves risinājumus; iekārtu un programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu pakalpojumu sistēmu un infrastruktūras iekšējā tīkla drošībai; programmatūru nodrošinājums, lai ieviestu drošības pakalpojumu platformu ar sensoriem un monitoringu IS uzraudzībai.

(137) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(138) Galvenās mērķgrupas: elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāji – iedzīvotāji (mājsaimniecības), uzņēmumi, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrības, kas nodrošina sabiedriskos pakalpojumus un uzņēmumi, kas intensīvi izmanto digitālos resursus, iestādes un sociālekonomiskie virzītājspēki (piem., skolas, bibliotēkas, pētniecības centri, biznesa centri, dzelzceļa stacijas, ostas, lidostas, ārstu prakses, slimnīcas, stadioni).

(139) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām. Attīstot elektronisko sakaru pakalpojumu infrastruktūru, tiks nodrošināta to piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi plaša patēriņa produktiem un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(140) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(141) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(142) Finanšu instrumenti: N/A.

2.tabula (2) 1. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Starpposma vērtība (2024)

Plānotā vērtība

(2029)

1.2.prioritāte1.2.1.SAMERAFRCO 01Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)Uzņēmumu skaits59355
1.2.prioritāte1.2.2.SAMERAFRCO 01Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)Uzņēmumu skaits1643 062
1.2.prioritāte1.2.3.SAMERAFRCO 01Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)Uzņēmumu skaits2071 637
1.2.prioritāte1.2.1.SAMERAFRCO 02Ar grantiem atbalstītie uzņēmumiUzņēmumu skaits0113
1.2.prioritāte1.2.2.SAMERAFRCO 02Ar grantiem atbalstītie uzņēmumiUzņēmumu skaits621 252
1.2.prioritāte1.2.3.SAMERAFRCO 02Ar grantiem atbalstītie uzņēmumiUzņēmumu skaits59595
1.2.prioritāte1.2.1.SAMERAFRCO 03Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumiUzņēmumu skaits675
1.2.prioritāte1.2.2.SAMERAFRCO 03Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumiUzņēmumu skaits1560
1.2.prioritāte1.2.3.SAMERAFRCO 03Ar finanšu instrumentiem atbalstītie uzņēmumiUzņēmumu skaits85620
1.2.prioritāte1.2.1.SAMERAFRCO 04Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumiUzņēmumu skaits53167
1.2.prioritāte1.2.2.SAMERAFRCO 04Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumiUzņēmumu skaits871 750
1.2.prioritāte1.2.3.SAMERAFRCO 04Nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumiUzņēmumu skaits63422
1.2.prioritāte1.2.3.SAMERAFRCO 05Atbalstītie jaunie uzņēmumiUzņēmumu skaits57327
1.1.prioritāte1.1.1. SAMERAFRCO 06Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētniekiPētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)136440
1.1.prioritāte1.1.1. SAMERAFRCO 07Pētniecības organizācijas, kas piedalās kopīgos pētniecības projektosPētniecības institūciju skaits1020
1.1.prioritāte1.1.1. SAMERAFRCO 08Pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtībaEUR048 375 000
1.1.prioritāte1.1.1. SAMERAFRCO 10Uzņēmumi, kas sadarbojas ar pētniecības organizācijāmSaimnieciskās darbības veicēju skaits1032
1.3.prioritāte1.3.1.SAMERAFRCO 13Uzņēmumiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtībaEUR0

88 095 934

1.1.prioritāte1.1.1. SAMERAFi.1.1.1.aIestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei augstākajā izglītībā un pētniecībāIestāžu skaits, kuras saņēmušas finansējumu digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādei pētniecībā un augstākajā izglītībā01
1.3.prioritāte1.3.1.SAMERAFRCO 14Publiskā sektora iestādes, kas atbalstītas digitālo pakalpojumu, produktu un procesu izstrādeiIestāžu skaits020
1.2.prioritāte1.2.3.SAMERAFRCO 15Radītā inkubācijas kapacitāteInkubatorā uzņemto dalībnieku skaits (kumulatīvi pirmsinkubācija un inkubācija)48384
1.1.prioritāte1.1.2. SAMERAFRCO 101MVU, kas investē prasmēs pārdomātai specializācijai, industriālai pārejai un uzņēmējdarbības veicināšanaiSaimnieciskās darbības veicēju skaits0513
1.4.prioritāte1.4.1.SAMERAFRCO 41Papildu mājokļi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklamMājsaimniecību skaits016 000
1.4.prioritāte1.4.1.SAMERAFRCO 42Papildu uzņēmumi ar piekļuvi ļoti augstas veiktspējas platjoslas tīklamUzņēmumu skaits05000
1.4.prioritāte1.4.1.SAMERAFi.1.4.1.aAr projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 1.4.1. SAM ES fondu finansējuma%30100

3.tabula (3) 1. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Bāzes vērtība

Bāzes vērtības gads

Plānotā vērtība (2029)

Datu avots

1.1. prioritāte1.1.1.SAMERAFRCR 102Atbalstītajās struktūrās izveidotās pētniecības darbvietasPētniecības darbavietu skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents)02020107Projektu dati
1.1. prioritāte1.1.1.SAMERAFRCR 02Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)euro0202014 036 640Projektu dati
1.1. prioritāte1.1.2.SAMERAFRCR 02Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)euro02020 2 080 000Projektu dati
1.2. prioritāte1.2.3. SAMERAFRCR 01Jaunradīto darba vietu skaits atbalstītajos uzņēmumos, pilnslodzes ekvivalentsJauno darba vietu skaits02020 1 000Projektu dati
1.2. prioritāte1.2.1. SAMERAFRCR 02Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)euro02020 122 724 634Projektu dati
1.2. prioritāte1.2.2. SAMERAFRCR 02Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)euro0202031 700 000Projektu dati
1.2. prioritāte1.2.3. SAMERAFRCR 02Publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas (tai skaitā: granti, finanšu instrumenti)euro02020 160 741 937Projektu dati
1.3.prioritāte1.3.1.SAMERAFRCR 11Jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotājiLietotāju (saimnieciskās darbības veicēju) skaits, kuri ir transformējuši savus procesus.02020914Projektu dati. Informācija no institūcijām (t.sk. kapitālsabiedrībām, kas pilda valsts deleģētas funkcijas), kas attīstījušas digitālas platformas, kuras savu digitālo produktu attīstībai izmanto uzņēmumi.
1.1.prioritāte1.1.1.SAMERAFr.1.1.1.aJaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotājiIestāžu skaits0202022Projektu dati
1.2.prioritāte1.2.2.SAMERAFRCR 13Uzņēmumi, kas panākuši augstu digitālo intensitātiUzņēmumu skaits020203 002VID finanšu pārskati; CSP; UR; projektu dati; provizoriskais aizdevumu skaits
1.2.prioritāte1.2.3.SAMERAFRCR 17Jauni uzņēmumi, kas joprojām darbojas tirgūUzņēmumu skaits02020192Projektu dati
1.1.prioritāte1.1.2.SAMERAFRCR 98MVU darbinieki, kuri iziet apmācību prasmju pilnveidei pārdomātas specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanas nolūkā (pēc prasmju veida: tehniskas, vadības, uzņēmējdarbības, zaļās un citas prasmes)MVU darbinieku skaits020201539Projektu dati
1.4.prioritāte1.4.1.SAMERAFRCR 53Mājokļi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklamMājsaimniecību skaits020208000Informācija no elektronisko sakaru tīkla operatora, kas izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un pakalpojuma kartēšanas rīka dati
1.4.prioritāte1.4.1.SAMERAFRCR 54Uzņēmumi, kas abonē platjoslas pieslēgumu ļoti augstas veiktspējas tīklamUzņēmumu skaits020202 500Informācija no elektronisko sakaru tīkla operatora, kas izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā, vai elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras un pakalpojuma kartēšanas rīka dati

2.politikas mērķis "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs"

2.1.Prioritāte "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām"

2.1.1.SAM "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" (RSO 2.1.)

(143) Atbalstāmās darbības: Dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, atjaunošana, paaugstinot energoefektivitāti un sasniedzot vismaz 30% enerģijas ietaupījumu, t.sk., ietverot arī centralizētajā, lokālajā un individuālajā apkurē izmantoto apkures iekārtu nomaiņa pret modernākām un efektīvākām iekārtām, kā arī palielinot AER izmantošanu ēkās un ne-emisiju tehnoloģiju (tehnoloģijas, kurās enerģijas ražošanā netiek radītas emisijas) uzstādīšana līdzās energoefektivitātes pasākumiem, ja tā ir ekonomiski pamatota, vienlaikus atbalstot vides pieejamības uzlabošanas pasākumu īstenošanu, atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.1.i.investīciju "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu".

(144) Valsts un pašvaldību, t.sk. valstij un pašvaldībām piederošu kapitālsabiedrību, pašvaldības kontrolētu privātu kapitālsabiedrību īpašumā esošo ēku energoefektivitātes paaugstināšana, ēku energosertifikācija un būvdarbi energoefektivitātes palielināšanai, t.sk., viedās pārvaldības risinājumi, sasniedzot primārās enerģijas ietaupījumu 30% apmērā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.4.i.investīciju "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās" un 1.2.1.3.i investīciju "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti".

(145) Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu infrastruktūras modernizācija un uzlabošana, ietverot arī investīcijas viedā energovadībā, videi draudzīgos ilgtermiņa apsaimniekošanas risinājumos enerģijas taupīšanai vai ieguvei no AER, un videi draudzīgas izglītības iestādes darbības demonstrējumu, etalonveidošanas iniciatīvās.

(146) Esošo rūpnieciskās ražošanas jaudu modernizēšana, uzstādot energoefektīvākas ražošanas un ražošanu nodrošinošas blakusprocesu iekārtas; ražošanas ēku un teritoriju energoefektivitātes uzlabošana, ražošanas ēku teritorijā esošo iekšējo un ārējo inženiertīklu un inženiersistēmu nomaiņa pret energoefektīvākām. Atbalsts tiks sniegts FI (t.sk. aizdevuma) veidā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF 1.2.1.2.i.investīciju "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā, ko nacionāli plānots ieviest kombinētā finanšu instrumenta veidā".

(147) Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas vai rūpnieciskās ražošanas stacionārās sadedzināšanas iekārtām.

(148) Energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iespēju robežās ievērojot aprites ekonomikas principus; AER un ne-emisiju tehnoloģiju izmantošana centralizētajā siltumapgādē, siltumenerģijas pārvades tīklu energoefektivitātes paaugstināšana. Saskaņā ar NEKP Latvija plāno palielināt AER īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē, modernizējot uzstādītās biomasas izmantošanas iekārtu jaudas, palielinot uzstādīto siltumsūkņu un aukstumsūkņu jaudas, kā arī palielinot saules enerģijas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā. Individuālajā un lokālajā siltumapgādē izmantojamo kurināmo koksni patērējošo iekārtu vecums pārsniedz 25 gadus un daudzos gadījumos to īpašnieki plāno šo iekārtu nomaiņu ar jaunākām, efektīvākām iekārtām. Lai ilgtermiņā nodrošinātu, ka AER īpatsvars tiek paaugstināts, ir jāveicina individuālās un lokālās siltumapgādes energoefektivitāte, sniedzot atbalstu to atjaunošanai vai izbūvēšanai, uzsvaru liekot uz kompleksiem risinājumiem – siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi pilnīgu vai daļēju izmantotās tehnoloģijas nomaiņu uz AER tehnoloģijām (īpaši ne-emisiju AER tehnoloģijām). Šādas iekārtas var būt ne tikai koksni patērējošas, bet arī cita veida iekārtas – siltumsūkņi, saules kolektori, vēja ģeneratori, u.c. Šobrīd lielākā daļa pašpatērētāju elektroenerģijas ražošanai ir uzstādījusi saules paneļus. Savukārt starp siltumenerģijas ražošanas ne-emisiju iekārtām populārākie ir dažāda veida siltumsūkņi un saules kolektori. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar 2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" atbalstu sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās. Tāpat tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) ar AF pasākumiem energoefektivitātes jomā (investīcijas 1.2.1.1.i "Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošana un pāreja uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu", 1.2.1.2.i "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un P&A aktivitātes (t.sk. bioekonomikā))", 1.2.1.3.i "Pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti", 1.2.1.4.i "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t.sk. vēsturiskajās ēkās").

(149) Klimata neitrāliem risinājumiem profesionālās izglītības iestāžu un koledžu izglītības infrastruktūrā atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ. Plānotās atbalstāmās darbības pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstinošai ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai. Savukārt plānotās atbalstāmās darbības dzīvojamo ēku, rūpniecības ēku komersantiem, valsts un kultūras ēku energoefektivitātes uzlabošanai, atbalstam komersantiem un lokālajā un individuālajā siltumapgādē un aukstumapgādē ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(150) Galvenās mērķgrupas: Dzīvojamo māju īpašnieki, dzīvojamo māju īpašnieku biedrības, energopakalpojumu sniedzēji (ESKO)67, nekustamo īpašumu attīstītāji, ciematu īpašnieki. Valsts institūcijas, valsts kapitālsabiedrības (ja īpašumtiesības pieder valstij un ēku izmanto pārvaldes, izglītības, kultūras, veselības vai sociālo funkciju veikšanai), biedrības un nodibinājumi (ja ēkā veic valsts deleģētus uzdevumus vai pienākumus sociālā jomā), plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības. Profesionālās izglītības iestādes, koledžas, koledžu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, valsts augstskolas un tās aģentūras, valsts zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona un zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona, kas ir valsts dibinātas universitātes pārraudzībā. Uzņēmumi; centralizētās, lokālās siltumapgādes patērētāji, individuālās siltumapgādes patērētāji, kā arī privātā sektora, kas nodrošina siltumapgādes un aukstumapgādes pakalpojumus, pašvaldības, rūpniecības uzņēmumi.

(151) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Veicot ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā un SEG emisiju samazināšanā, t.sk. publiski pieejamo ēku, tostarp dzīvojamo ēku, kā daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu, energoefektivitātes uzlabošanā, tiks nodrošināta vides un informācijas pieejamība personām ar FT, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības. Ņemot vērā, ka personām, kas pakļautas enerģētikas nabadzības riskam, ir grūtāk iesaistīties dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanā, tām tiks nodrošināts pieejamāks atbalsts (kompensējošie pasākumi), lai viņu iespējas būtu vienlīdzīgas ar citām sabiedrības grupām.

(152) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, tai skaitā ieguldījumi pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošanā saskaņā ar pašvaldību attīstības plānošanas dokumentiem.

(153) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Baltijas Jūras reģiona ietvaros tiek turpināta Baltijas līderu programmā (kas veidota sadarbībā ar Zviedru Institūtu), veicot secīgu sanāksmju un diskusiju sēriju, kas salīdzinās Baltijas jūras reģiona dalībvalstu praksi, realizējot daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektus. Kā rezultātā tiek plānots ne tikai salīdzināt procesus, bet arī izskatīt procesu optimizācijas iespējas un meklēt inovatīvus FI programmas mehānismus. Plānots līdzdarboties Zviedru Institūta Seed Money projektā, kura rezultātā tiks veikta institūciju kartēšanu, kas strādā pie energoefektivitātes veicināšanas un darbojas Baltijas reģiona valstīs. Kā arī vēl vienā Zviedru Institūta Seed Money projektā ir plānots salīdzināt un analizēt energoefektivitātes komunikācijas stratēģijas no Baltijas jūras reģiona valstu prakses, apkopot vispārēju komunikācijas stratēģiju ekspertu pieejas un izstrādāt, uz tām balstītu, Baltijas jūras reģionam piemērotu stratēģiju, kas varētu uzlabot, veicināt un nodrošina komunikāciju par energoefektivitāti Baltijas jūras reģionā.

(154) Līdzdarbība INTERREG līdzfinansētajā projektā "CAMS Platform", kuras mērķis ir pētīt, kā uzlabot energoefektivitātes pasākumus un tādā veidā palielināt būvniecības nozares elastību un noturību pret klimata pārmaiņu radīto negatīvo ietekmi, kā uzlabot energoauditu veikšanas procesu, kā arī izstrādāt pieejamu energoauditu datu bāzi un vienotus energoefektivitātes kritērijus ēkām.

(155) Finanšu instrumenti: Atbalsts dzīvojamo ēku (daudzdzīvokļu, privātmāju un neliela skaita ēku kompleksu) atjaunošanai un atbalsts komersantiem tiks īstenots kā FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar dotāciju. Citiem atbalstiem tiks vērtēta iespēja izmantot FI (aizdevumi, garantijas) un dažādu atbalsta formu kombināciju (t.sk., iespēju izmantot ESKO).

2.1.2.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns" (RSO 2.2.)

(156) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās AER ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina.

(157) Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana. Biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem.

(158) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(159) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, t.sk. sadzīves atkritumu poligoni, kooperatīvi, energokopienas (tai skaitā energokopienas lauku apvidos), biogāzes ražotāji.

(160) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(161) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(162) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(163) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas, izmantojot FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar grantu.

2.1.3.SAM "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" (RSO 2.4.)

(164) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros paredzētas investīcijas, lai novērstu, pielāgotos un reaģētu uz klimata pārmaiņām.

(165) Zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu (piem., zaļās sienas, jumtu dārzi, peldošās salas, caurlaidīgi segumi, ēnu sniedzoši koki u.c.) u.c. pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu (piem., dzeramā ūdens piekļuves vietas, pilsētu lietus ūdens noteces sistēmas u.c.), t.sk. izmantojot arī kombinācijā ar pelēkās infrastruktūras risinājumiem, īstenošana atbilstoši vietējām (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijām (pašvaldības attīstības programmas sastāvdaļa)68, risinot sabiedrības un vides problēmas un nodrošinot pozitīvu ietekmi tādās reģionālai attīstībai būtiskās jomās kā vietējās ekonomikas attīstība un pakalpojumu efektivitāte (izņemot tās aktivitātes, ko paredz plūdu riska pārvaldības plāni nacionālas nozīmes pasākumu plūdu un krasta erozijas risku novēršanai). Atbalsts paredzēts arī ieguldījumiem esošajās dabas un apstādījumu teritorijās, kas ir nozīmīgs zaļās un zilās infrastruktūras tīklojuma pamatelements, t.sk. Baltijas jūras piekrastē. Papildus tiks izskatīta iespēja noteikt arī nacionālu rezultāta rādītāju, kas vērtēs arī pozitīvo ietekmi uz reģionālo attīstību, piem., atbalsta rezultātā atbrīvotie pašvaldības budžeta līdzekļi, kas novirzīti investīcijām privātā sektora darbības veicināšanā vai pakalpojumu efektivitātē.

(166) Pasākumi aizsardzībai pret plūdiem, primāri nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijās69, kas noteikti atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem70:

a) daudzfunkcionālu zaļās un zilās infrastruktūras risinājumu izveide plūdu riska novēršanai un pielāgošanās tam, ietverot dabisko vai daļēji dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atjaunošanu (piem., purvu ekosistēmu vai palieņu gar upēm atjaunošana, hidromorfoloģisko šķēršļu demontāža) vai jaunu uz dabas sistēmām balstītu risinājumu ieviešana (piem., mākslīgās mitraines, kaskādes dīķi, biofiltri u.c.), kā arī pilsētu lietus ūdens noteces sistēmu izveide, paplašināšana un pārbūve (piem., caurlaidīgu segumu izbūve, zaļie jumti, u.c.);

b) kombinēti infrastruktūras risinājumi vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vien nevar nodrošināt pietiekamu aizsardzību, vai aizsargbūvju, t.sk. hidrotehnisko būvju un pilsētu lietus ūdens noteces infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi nav iespējami;

c) citi pasākumi, kas noteikti nacionālajos plūdu riska pārvaldības dokumentos.

(167) Prioritāri īstenojami zaļās un zilās infrastruktūras risinājumi vai arī kombinētās infrastruktūras izbūve, kas papildināta ar dabā balstītu risinājumu elementiem. Primāri atbalstāmi tādi risinājumi, kas preventīvi novērš plūdu risku. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstāmo darbību un objektu līmenī) ar AF pasākumiem pretplūdu un katastrofu pārvaldības jomā (investīcijas 1.3.1.1.i "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija", 1.3.1.2.i "Plūdu risku mazināšana infrastruktūrā").

(168) Krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, t.sk. prioritāri zaļo risinājumu piemērošana (piem., mākslīgo kāpu veidošana, akmeņu krāvumi, veģetācijas izveide vai atjaunošana) vai kombinētas un hibrīda infrastruktūras ierīkošana, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem, kas paredzēti pilsētu un blīvi apdzīvotu vietu aizsardzībai, primāri atbalstot objektus, kas novērš vai mazina vislielāko potenciālo kaitējumu videi un risku iedzīvotāju drošībai, labklājībai un veselībai. Pieļaujama aizsargbūvju un infrastruktūras izveide, paplašināšana un pārbūve vietās, kurās zaļās un zilās infrastruktūras pasākumi vai kombinētie pasākumi nav iespējami.

(169) Katastrofu risku mazināšanai un preventīvo darbību veikšanai SAM ietvaros plānots veikt investīcijas VUGD katastrofu pārvaldības tehniskās kapacitātes attīstībā un stiprināšanā, prevencijas pasākumu paplašināšanā, IKT risinājumu ieviešanā un kopējās reaģētspējas uzlabošanā:

a) specializētā ugunsdzēsības un glābšanas autotransporta iegādē;

b) specializēto TL remonta bāzes būvniecībā;

c) katastrofu zaudējumu datubāzes izveidē un ieviešanā;

d) agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē un ieviešanā;

e) stacionāro un pārvietojamo praktisko apmācības telpu iekārtošanā (Drošības klases).

(170) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(171) Galvenās mērķgrupas: Latvijas pašvaldības, iedzīvotāji, Iekšlietu ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, katastrofas pārvaldīšanas subjekti, tūristi, kas viesojas Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, kas strādā Latvijā.

(172) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta un SAM ietvaros īstenoto darbību kopums tiks vērsts uz informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana visām personu grupām, t.sk. uz vienlīdz pieejamu, kvalitatīvu un ātru civilās aizsardzības pakalpojumu nodrošināšanu. Īstenojot civilās aizsardzības pasākumus, tiks ņemtas vērā personām ar FT vienlīdz efektīvas pakalpojumu un informācijas nodrošināšanas iespējas. Specifiskas darbības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks vērtētas, ierīkojot infrastruktūru klimata pārmaiņu mazināšanai, risku novērtēšanai un noturībai, tiktāl, cik tas saistīts ar sabiedrībai lietojamas publiskās infrastruktūras izveidi.

(173) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Vietējo klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumu īstenošanu, t.sk. zaļās infrastruktūras izveidi, plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem. Šī pieeja netiek piemērota aktivitātēm, kas paredzēta aizsardzībai pret plūdiem, kas noteiktas atbilstoši nacionālajiem plūdu riska pārvaldības dokumentiem, un krasta eroziju mazinošiem pasākumiem).

(174) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Darbības aizsardzībai pret plūdiem, krasta erozijas risku mazinoši pasākumi, kā arī zaļās infrastruktūras izveides pasākumi tiks papildināti ar INTERREG un LIFE programmās atbalstītajām darbībām, veicinot ESSBJR īstenošanu piemērošanās klimata pārmaiņām kontekstā.

(175) Finanšu instrumenti: N/A

2.1.4.SAM "Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija" (RSO 2.2.)

(176) Atbalstāmās darbības: Kompetences un kapacitātes celšana AER un gaisa piesārņojuma jautājumos (izglītoti/sagatavoti projekta rakstītāji, ekspertu pieejamība, projektu vadītāji). Saskaņā ar NEKP, lai paplašinātu personu loku, kas iesaistās elektroenerģijas ražošanā, būtiski ir nodrošināt atbilstošu regulējuma ietvaru, kas šādas iniciatīvas veicina. Tā, piem., izvērtējams, vai neto sistēmu varētu piemērot arī juridiskām personām, ņemot vērā pieslēguma nodrošināšanas izmaksas / izmaksas par infrastruktūras lietošanu. Tāpat atbilstoši ES regulējumam izstrādājami nosacījumi, lai atvieglotu procedūras pašpatērētājiem darbojoties kopīgi (piem., daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji), kā arī nepieciešams izstrādāt regulējumu AE kopienām. Sekojoši, izstrādājot dažādus atbalsta pasākumus, atbilstoši izvērtējams, kur starp atbalsta saņēmējiem iekļaujamas arī AE kopienas;

(177) Saules elektroenerģijas ražošanas iekārtu (vismaz 1 MW), akumulācijas iekārtu un ar to darbību saistīto viedo risinājumu uzstādīšana.

(178) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(179) Galvenās mērķgrupas: Uzņēmumi, kooperatīvi, energokopienas (tai skaitā energokopienas lauku apvidos), mājsaimniecības.

(180) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(181) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(182) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(183) Finanšu instrumenti: Investīcijas tiks īstenotas izmantojot FI (aizdevumi, garantijas) kombinācijā ar grantu.

2.2.Prioritāte "Vides aizsardzība un attīstība"

2.2.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību" (RSO 2.5.)

(184) Atbalstāmās darbības atbilstoši NAIP 2021–2027 plānotas, lai uzlabotu ūdenssaimniecības pakalpojumu efektivitāti, nodrošinot atbilstošas infrastruktūras jaudas, uzlabojot darbības efektivitāti un energoefektivitāti, kā arī samazinot piesārņojumu:

a) NAI tehnoloģiju un elementu modernizācija un pielāgošana atbilstošai jaudai, attīrīšanas kvalitātei, piesārņojuma novēršanai, kā arī energoefektivitātes uzlabošanas un AER izmantošanas veicināšanas pasākumi;

b) Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas (apstrādes) infrastruktūras attīstība;

c) Veco, nolietoto kanalizācijas tīklu un infrastruktūras objektu atjaunošana un pārbūve, kā arī atbalsts jaunai infrastruktūrai pieslēgumu veicināšanai (zemāka notekūdeņu apsaimniekošanas infrastruktūras prioritāte ar limitētu ieviešanas apjomu, ievērojot jau 2014.–2020.gada plānošanas periodā veiktos ieguldījumus).

(185) Paredzētās ūdenssaimniecības investīcijas veicinās attīrīto notekūdeņu īpatsvara palielināšanas no 93,6% 2019.g. līdz 95% 2027.g. saskaņā ar nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

(186) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijām un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(187) Galvenās mērķgrupas: pašvaldības, kuru autonomā funkcija ir nodrošināt savā administratīvajā teritorijā notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas pakalpojumus, iedzīvotāji, kuriem tiks nodrošināta kvalitatīva dzīves vide (notekūdeņi un notekūdeņu dūņas neradīs vides piesārņojumu un risku veselībai, tīri peldvietu ūdeņi, smaku novēršana), visi Latvijas iedzīvotāji.

(188) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.

(189) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: notekūdeņu aglomerācijas, kurās radītā piesārņojuma slodze pārsniedz 2000 cilvēkekvivalentus, visā Latvijā.

(190) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūras un atbilstošas jaudas sekundārās NAI kvalitātes nodrošināšana, ko papildinās INTERREG programmās iekļautie pasākumi un LIFE programmas ieguldījumi vispārējā ūdens kvalitātes nodrošināšanā, tieši saistīta ar ESSBJR īstenošanu, lai sasniegtu tās stratēģisko mērķi "Glābt jūru".

(191) Finanšu instrumenti: N/A.

2.2.2.SAM "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" (RSO 2.6.)

(192) Atbalstāmās darbības: SAM ietvaros tiks atbalstītas uz atkritumu apsaimniekošanas hierahiju balstītas atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas ieviešanas aktivitātes, lai veicinātu otrreizējo izejvielu tirgus attīstību, radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes attīstību, kā arī apglabāšanas samazināšanas mērķu sniegumu:

a) Aprites ekonomikas principu ieviešana privātajā sektorā (īpaši MVU) – pakalpojumos un ražošanā – atbalstot patreiz izmantoto procesu un tehnoloģisko risinājumu izmaiņas, lai:

i. veicinātu ekodizaina principus preču ražošanā un materiālu un iepakojuma izmantošanā;

ii. samazinātu atkritumu apjomu;

iii. samazinātu materiālu ietilpību un palielinātu pārstrādājamību un ilglietojamību;

iv. attīstītu racionālu izejvielu un resursu izmantošanu;

v. veicinātu pāreju uz otrreizēji izmantojamu un videi nekaitīgu izejvielu izmantošanu ražošanas tehnoloģiskajos risinājumos ("safe by design");

vi. ieviestu otrreizēju un slēgtu materiālu ciklu tehnoloģiju;

vii. sekmētu ekoefektīvu tehnoloģiju un ekoinovāciju ieviešanu;

b) Atkārtota lietošana, preču labošanas pakalpojumu attīstība;

c) Atkritumu pārstrādes un reģenerācijas (t.sk. biogāzes ieguves) iekārtu jaudas palielināšana un jaunu jaudu nodrošināšana (īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumiem un BNA, ieskaitot notekūdeņu dūņas kā biogēnos elementus, plastmasu (neiepakojuma), tekstila, kā arī iepakojuma, pārstrādi);

d) Atkritumu dalītās savākšanas sistēmas paplašināšana, aptverot jaunas materiālu grupas – īpaši BNA, tekstils, bīstamie sadzīves atkritumi, mēbeles u.c., ieguldot finansējumu infrastruktūras attīstībā, kā arī šķirošanas līniju un tehnoloģiju modernizēšanā (jaudas nešķirotu sadzīves atkritumu sagatavošanai pārstrādei kopumā valstī netiek plānots palielināt, taču nepieciešama to modernizācija, t.sk. apsaimniekošanas centru vajadzībām);

e) Atbilstoši AAVP2028 paredzētajai atkritumu apsaimniekošanas reģionu skaita samazināšanai, investīcijas esošo atkritumu poligonu pielāgošanai, pārkvalifikācijai vai pārveidei par reģionāliem atkritumu apsaimniekošanas centriem citām atkritumu apsaimniekošanas darbībām, tādejādi saistībā ar atkritumu apglabāšanas funkciju izbeigšanu attīstot ilgtspējīgus risinājumus, vietējā līmenī nodrošinot atkritumu radīšanas samazināšanu, preču labošanas pakalpojumu attīstību, atkritumu sagatavošanu otrreizējai pārstrādei un aprites ekonomikas veicināšanas pasākumu attīstību. Ievērojot to, ka atbalstāmās darbības ir saistītas ar atkritumu poligonu skaita samazināšanu, lai virzītos uz apglabāšanas mērķa sniegumu, netiks atbalstītas darbības atkritumu apglabāšanai poligonos;

f) Materiālu plūsmas izsekojamības paaugstināšana un uzskaites sistēmas attīstīšana un izveide, paplašinot esošo uzskaiti un savienojot vairākas datu bāzes;

g) Atbalstāmas ir arī darbības, kas paredzētas industriālās simbiozes veicināšanai, kā arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atbalsta sniegšanai aprites ekonomikas principu ieviešanai un atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai.

(193) Atbalstāmās darbības plānotas AAVP202871, saskaņā ar pētījumu "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028.gadam izstrādei"72, kā arī Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027.gadam73. Paredzētās investīcijas veicinās pārstrādāto materiālu īpatsvara palielināšanos līdz 11% 2027.g. un sniegs ieguldījumu vismaz par 23% palielinot kopējo pārstrādāto atkritumu daudzumu 2028.g. saskaņā ar nacionālajiem mērķiem.

(194) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(195) Galvenās mērķgrupas: Iedzīvotāji, privātais sektors, tai skaitā biedrības un nodibinājumi un sociālie uzņēmumi, pašvaldības un visa sabiedrība kopumā.

(196) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM nav tiešas ietekmes uz vienlīdzību, nediskrimināciju un iekļaušanu, jo tas ir izteikti tehnisks, vērsts uz tehnoloģiju pilnveidošanu vai nomaiņu un ieguldījumi nav saistīti ar cilvēkresursu attīstību vai publisko būvju un ārtelpas izveidi, tomēr vienlaicīgi negatīvi neietekmē vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju.

(197) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(198) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Atbalstot aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā un pakalpojumos, iespējams atbalsta pasākumu papildināšanu nodrošināt ar INTERREG un LIFE programmu atbalstu. Atkritumu, ieskaitot BNA, arī notekūdeņu dūņu pārstrādes pasākumi biogēnu samazināšanā saistīti ar ESSBJR īstenošanu, veicinot stratēģiskā mērķa "Glābt jūru" sasniegšanu.

(199) Finanšu instrumenti: Aprites ekonomikas principu ieviešanai paredzētie pasākumi tiks atbalstīti gan ar FI, gan grantu shēmu.

2.2.3.SAM "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" (RSO 2.7.)

(200) Atbalstāmās darbības:

a) Lai samazinātu vispārēju vides stāvokļa pasliktināšanos noteiktā apvidū un potenciālu apdraudējumu augsnes un dzeramā pazemes ūdeņu kvalitātei, ko rada piesārņojuma migrācija klimata pārmaiņu ietekmē, ir atbalstāma vēsturiski piesārņoto vietu vai teritoriju, kur nav iespējams piemērot "piesārņotājs maksā" principu, sanācijas projektu realizācija (izpētes veikšana, piesārņojuma avota likvidācija vai piesārņojuma lokalizācija, savākšana, piesārņotā areāla sanācija), sanēto teritoriju rekultivācija un piesārņojuma turpmākas izplatības samazināšana, vides, tostarp augšņu, monitorings piesārņoto un potenciāli piesārņoto teritoriju uzraudzībai un kontrolei. Minētās aktivitātes ļautu samazināt piesārņojuma sekas, nodrošinot piesārņoto vietu ekonomisko apriti un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

b) Ievērojot to, ka mazāk kā 40% īpaši aizsargājamo teritoriju ir dabas aizsardzības plāni, lai nodrošinātu Dabas direktīvās75 ietverto dabas aizsardzības priekšnosacījumu izpildi un pasākumu kopumu, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabiskas dzīvotnes un sugu populācijas labvēlīgā stāvoklī, ir atbalstāma dabas aizsardzības plānu Natura 2000 teritorijām un sugu aizsardzības plānu izstrāde, kā arī dabas datu ieguve un pārvaldības sistēmas uzlabošana.

c) Lai uzlabotu ES nozīmes dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu76 un nodrošinātu pozitīvas tendences 2027.g., novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saskaņā ar dabas atjaunošanas mērķa uzstādījumiem77 ir atbalstāma kompleksa īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu īstenošana Natura 2000 teritorijās, nodrošinot dzīvotņu atjaunošanu un infrastrukūras izveidi antropogēnās slodzes mazināšanai u.c. paredzētos pasākumus, kā arī sugu aizsardzības plānu ieviešana un zaļās infrastrukūras elementu izveide ārpus Natura 2000 teritorijām.

d) Lai virzītos uz zaļo pārkārtošanos, attīstītu zaļo ekonomiku, pielāgotos jaunajiem procesiem un veicinātu paradumu maiņu sabiedrībā saskaņā ar EZK principiem, ir atbalstāmi apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumi prasmju attīstībai, pārkvalificēšanai, izpratnes veicināšanai un attieksmes, patēriņa un uzvedības modeļu ietekmēšanai attiecībā uz vides, īpaši aprites ekonomikas, dabas un klimata jautājumiem, t.sk. informatīvo materiālu un ekspozīciju izveide un paplašināšana.

e) Lai veicinātu vispārēju sabiedrības informētību un izglītošanu par bioloģiskās daudzveidības un klimata jautājumiem, kā arī vispārējiem vides procesiem, uzlabotu vides apziņu, ir atbalstāma dabas un vides izglītības informācijas centru (kas ir arī tūrisma objekti) infrastruktūras pilnveide un attīstība iekštelpu un ārtelpas ekspozīciju izveidei un paplašināšanai. Vides informācijas centru izveide iekļauj esošo ēku uzlabošanu, tehnisko un saturisko pilnveidi, nepieciešamības gadījumā arī pārbūvi, vienlaikus nodrošinot energoefektivitātes prasību ievērošanu (tiks nodrošināta demarkācija ar 2.1.1.SAM).

f) Lai vides stāvokļa novērtēšanā ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmes, riskus un potenciālās ietekmes sekas uz cilvēku veselību un labklājību, infrastruktūru, vidi un ekosistēmu noturību, ir atbalstāma ūdens, klimata, t.sk gaisa un radiācijas, zemes t.sk. augsnes, un bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu uzlabošana un tālāka attīstība klimata pārmaiņu seku novērtēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai, ietverot gan monitoringa kontroles iekārtu un aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu, jaunas infrastruktūras izveidi vai modernizēšanu, gan IKT lietošanas paplašināšanu un esošo resursu digitalizēšanu. Tā kā Latvijā lielākie klimata pārmaiņu riski tiek prognozēti saistībā ar sausumu, nokrišņiem, vētrām un ekstremāliem laika apstākļiem, ir atbalstāma meteoroloģisko novērojumu paplašināšana un modernizēšana, lai ar papildus novērojumiem uz atsevišķiem klimatiskajiem parametriem uzlabotu katastrofu un risku prognozēšanas sistēmas. Saistībā ar paredzētajām izmaiņām dzeramā ūdens direktīvas78 prasību izpildē par riska izvērtējumu visos dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas, piegādes posmos79, kā arī ūdens drošības plānu adaptāciju Latvijai sabiedrībai prioritārajās ēkās (ārstniecības, sociālo pakalpojumu, izglītības, sporta un rekreācijas iestādes u.c.), sabiedrības veselības nodrošināšanai tiks turpināta veselību ietekmējošo vides faktoru izvērtēšana un monitorings, kā arī veikta savlaicīga sabiedrības informēšana par iespējamu ūdens (t.sk. dzeramā ūdens) nepietiekamo kvalitāti. Atbalsts ir paredzēts dzeramā ūdens auditmonitoringa veikšana, atbilstoši ES un nacionālo normatīvo aktu prasībām mazajās ūdensapgādes sistēmās, kas piegādā vidēji līdz 100 m3 ūdens diennaktī un aptver ap 20% Latvijas iedzīvotāju, un mācības ūdensapgādes sistēmu uzturētājiem par riska novērtēšanu un riska pārvaldību ūdensapgādes sistēmās, izvērtējot monitoringa parametru sarakstu un parametru izslēgšanas gadījumā samazinot turpmākās izmaksas par monitoringa veikšanu. Tāpat tiks turpināta valsts virszemes un pazemes ūdeņu monitoringa tīkla paplašināšana un modernizācija. Savukārt gaisa kvalitātes jomā atbalstāma gaisa kvalitātes tīkla, t.sk. radiācijas, modernizācija un paplašināšana, kā arī gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanas rīka izveide, kas izriet no gaisa kvalitātes jomas direktīvu prasībām80, kā arī MK apstiprinātā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.–2030.gadam".

g) Lai atbilstoši Plānam81 samazinātu gaisa piesārņojumu, vietās, kur ir gaisa kvalitātes robežlielumu pārsniegumi, sasniegtu Latvijai starptautiski noteiktos valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un uzlabotu vides kvalitāti, ir atbalstāmi pasākumi lokālā līmenī, kur investīcijas paredzētas gaisa piesārņojuma mazinošu pasākumu īstenošanai saskaņā ar pilsētu gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmām.

h) Lai samazinātu PM2,5 daļiņu, NMGOS un NOx emisijas, kā arī veicinātu ne-emisiju tehnoloģiju izplatību un virzīšanos uz AER mērķu sasniegšanu, investīcijas paredzētas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai ēkām mājsaimniecību sektorā, kuras izmanto individuālās siltumapgādes sistēmas, kurās sākotnēji nav iecerēts veikt citus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un kur paredzētais atbalsta pasākums nepārklājas ar atbalstu, kas paredzēts 2.1.1.SAM ietvaros. Prioritāri atbalsts sniedzams tajās teritorijās, kur konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi. Pasākuma ietvaros atbalsts sniedzams arī pieslēgumam pie CSA sistēmām, ja tas ekonomiski un tehniski iespējams;

i) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma emisijas no enerģijas pārveidošanas sektora, ievērojot valsts atbalsta regulējumu un "piesārņotājs maksā" principu, atbalstāma pašvaldību sabiedrisko siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju siltumenerģijas ražošanas un koģenerācijas iekārtu, kas neizmanto fosilo kurināmo, aprīkošana ar vides normatīvajiem aktiem atbilstošām gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtām (piem., filtriem u.c. tehnoloģijām).

(201) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(202) Galvenās mērķgrupas: valsts pārvaldes iestādes, t.sk. valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas, biotopu un sugu aizsardzību, uzraudzību un kontroli, plānošanas reģioni, pašvaldības un to iestādes, sabiedriskā siltumapgādes pakalpojuma sniedzēji, sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji, dzeramo ūdensapgādes sistēmu uzturētāji, zinātniskās institūcijas, biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides un dabas aizsardzības jomā vai to pienākumos ir šo prasību nodrošināšana, izglītības iestādes, mācību centri, darba meklētāji, strādājošie, kuri pārkvalificējas, vides izglītības un informācijas centri, ikviens dzeramā (krāna) ūdens lietotājs, mājsaimniecības, iedzīvotāji, t.sk., kuri līdzdarbojas ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, par tiem interesējas vai kuri gūst tiešus un netiešu labumus no vides kvalitātes uzlabošanās.

(203) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Specifiskas prasības vienlīdzīgu iespēju, iekļaušanas un nediskriminācijas principu piemērošanā tiks noteiktas, veicot ieguldījumus antropogēnās slodzes mazināšanas infrastruktūrā un apmācību, izglītības, konsultēšanas un informēšanas pasākumu organizēšanā, kā arī vides izglītības infrastruktūras attīstībā, nodrošinot vides un informācijas pieejamību personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT un organizējot vides izglītības un apmācību pasākumus specifiskām mērķa grupām, tostarp personām ar invaliditāti, pirmspensijas vecuma cilvēkiem u.c. Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

(204) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(205) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācijas, gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem un dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumiem papildu atbalsts būs pieejams INTERREG un LIFE programmu, un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.

(206) Finanšu instrumenti: N/A

2.3.Prioritāte "Ilgtspējīga mobilitāte" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei)

2.3.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" (RSO 2.8.)

(207) Atbalstāmās darbības: Viedo tehnoloģiju ieviešana satiksmes plūsmas regulēšanai vides jautājumu risināšanai. Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība, izveidojot multimodālos mobilitātes punktus82, "Park & ride" infrastruktūras attīstība (t.sk., atbilstošas uzlādei nepieciešamās infrastruktūras). Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši spēkā esošajiem pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un / vai ilgtspējīgas pilsētas mobilitātes plāniem (papildinot AF piecus maģistrālos velo koridorus ~60 km; Rīga-Carnikava/Rīga-Ulbroka/Rīga-Ķekava/ Rīga-Piņķi/Rīga-Mārupe). Dzelzceļa pasažieru apkalpošanai paredzētā elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde un pētījumu izstrāde EZK jomā (CO2 modelēšana, monitorings, IKT, alternatīvo degvielu infrastruktūra un veidi, autotransporta iekļaušanu ETS, SUMP).

(208) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(209) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(210) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(211) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(212) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A

(213) Finanšu instrumenti: N/A.

2.4.Prioritāte "AER izmantošanas transportā veicināšana" (speciālā prioritāte, kas veltīta pilsētas mobilitātei)

2.4.1.SAM "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru" (RSO 2.8.)

(214) Atbalstāmās darbības: ETL paredzēto lieljaudas uzlādes punktu izbūve TEN-T pamattīklā.

(215) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos.

(216) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras, kurā veiktas ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(217) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(218) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(219) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(220) Finanšu instrumenti: N/A.

4.tabula (2) 2. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Starpposma vērtība (2024)

Plānotā vērtība

(2029)

2.2.prioritāte2.2.1.SAMERAFRCO 01Atbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)Uzņēmumu skaits016
2.2.prioritāte2.2.2.SAMKFi.2.2.2.aAtbalstītie uzņēmumi (tai skaitā: mikrouzņēmumi, mazi, vidēji un lieli uzņēmumi)Uzņēmumu skaits325
2.1.prioritāte2.1.1.SAMERAFRCO 18Mājokļi ar uzlabotu energoefektivitātiMājokļi200013 450
2.1.prioritāte2.1.1.SAMERAFi.2.1.1.aMājokļi ar uzlabotu energoefektivitāti, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personasMājokļi, kuros dzīvo enerģētikas nabadzības riskam pakļautas personas1001 008
2.1.prioritāte2.1.1.SAMERAFRCO 19Publiskās ēkas ar uzlabotu energoefektivitātim2Kopā:

50 000

EM: 50 000

IZM: 0

VARAM: 0

Kopā:

625 060

EM: 508 786

IZM: 22 966

VARAM: 93 308

2.1.prioritāte2.1.2.SAMKFRCO 22Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (biometāns)megavati116
2.1.prirotāte2.1.3.SAMERAFRCO 24Investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofāmeuro51 744 19764 986 326
2.1.prirotāte2.1.4.SAMERAFRCO 22Atjaunojamo energoresursu enerģijas papildu ražošanas jauda (saules enerģija u.c. AER elektroenerģija)megavati113
2.2.prioritāte2.2.3.SAMERAFRCO 24Investīcijas jaunā vai modernizētā katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofāmeuro1 181 93011 819 308
2.1.prioritāte2.1.3.SAMERAFRCO 25Jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiemkm015
2.1.prioritāte2.1.3.SAMERAFRCO 26Zaļā infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām.ha091
2.1.prioritāte2.1.3.SAMERAFRCO 27Nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņāmStratēģijas015
2.2.prioritāte2.2.2.SAMKFRCO 34Papildu jauda atkritumu pārstrādeiTonnas/gadā080 000
2.2.prioritāte2.2.3.SAMERAFRCO 37Natura 2000 teritoriju platība, uz kurām attiecas aizsardzības un atjaunošanas pasākumiha1 84043 754
2.2.prioritāte2.2.3.SAMERAFi.2.2.3.aObjektu skaits, kuriem samazināti vai novērsti piesārņojuma izplatības riskiskaits01
2.2.prioritāte2.2.3.SAMERAFRCO 39Teritorija, kurā atrodas uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmasGaisa kvalitātes zonas02
2.3.prioritāte2.3.1.SAMERAFRCO 57Tāda videi draudzīga ritošā sastāva jauda, ko izmanto kolektīvajā sabiedriskajā transportāpasažieri0360
2.3.prioritāte2.3.1.SAMERAFRCO 58Atbalstītā atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūrakm060
2.4.prioritāte2.4.1.SAMKFRCO 59Alternatīvo degvielu infrastruktūra (uzpildes/ uzlādes punkti)Skaits014
2.3.prioritāte2.3.1.SAMERAFRCO 60Pilsētas ar jaunām vai modernizētām digitalizētām pilsētvides transporta sistēmāmPilsētu skaits01
2.2.prioritāte2.2.3.SAMERAFRCO 77Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaitsSkaits04
2.3.prioritāte2.3.1.SAMERAFi.2.3.1.aAr projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no kopējā 2.3.1. SAM ES fondu finansējuma%20100

5.tabula (3) 2. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Bāzes vērtība

Bāzes vērtības gads

Plānotā vērtība (2029)

Datu avots

Komentāri

2.1. prioritāte2.1.3. SAMERAFRCR11Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotājiLietotāju (juridiskas personas) skaits0202050Projektu datiPlānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1. prioritāte2.1.3. SAMERAFRCR11Jaunu un jauninātu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotājiLietotāju (fiziskas personas) skaits020201 411 679Projektu datiPlānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāju metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1. prioritāte2.1.1. SAMERAFRCR 26Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) MWh/gadāKopā:

563 589

EM:

292 717

VARAM: 213 860

IZM:

57 012

2019Kopā:

473 054

EM:

204 902

VARAM:

212 908

IZM: 55 244

Projektu dati 
2.1. prioritāte2.1.2. SAMKFr.2.1.2.aAtjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā%39,01201746,5NEKP ziņojumi un atskaites 
2.1. prioritāte2.1.3. SAMERAFRCR29Aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijasCO2 tonnas/gadā1,52120201,395Pētījuma datiBāzes (2020) un plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1.prioritāte2.1.3. SAMERAFRCR 35Iedzīvotāji, kas gūst labumu no pretplūdu pasākumiemIedzīvotāju skaits0202220 272Projektu dati 
2.1. prioritāte2.1.4. SAMERAFRCR 31Kopējā saražotā atjaunojamā enerģija (t.sk. elektroenerģija, siltumenerģijas)MWh/gadā0202013 100Projektu dati 
2.2. prioritāte2.2.1. SAMERAFr.2.2.1.aIedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāteIedzīvotāju skaits656 7102021713 510Projektu datiBāzes vērtība – 2014. – 2020.gada plānošanas perioda projektu sniegums.

Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.

2.2. prioritāte2.2.2. SAMKFRCR 47Pārstrādāto atkritumu apjomsTonnas/gadā02022

 273 000

projektu datiPlānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.2. prioritāte2.2.2. SAMKFRCR 103Šķiroti savākti atkritumitonnas/gadā02022

10 000

projektu datiPlānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.2. prioritāte2.2.3. SAMERAFRCR 50Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no gaisa kvalitātes pasākumiemIedzīvotāju skaits02021

 129 219

projektu datiPlānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.1. prioritāte2.1.3. SAMERAFRCR 95Iedzīvotāji, kuriem pieejama jauna vai "zaļā" infrastruktūraIedzīvotāju skaits (2 km rādiusā)02020

20 006

Projektu datiPlānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.
2.2. prioritāte2.2.3. SAMERAFr.2.2.3.aAtjaunotas degradētas ekosistēmasha25462021

11 061

Projektu dati 
2.2. prioritāte2.2.3. SAMERAFr.2.2.3.bNodrošinātais klimata un vides monitoringsVietu skaits1842021

242

Projektu dati 
2.3. prioritāte2.3.1. SAMERAFRCR 64Atdalītas riteņbraukšanas infrastruktūras lietotāju skaits gadāLietotāji02020

5 820

Pētījuma datiCSP neapkopo datus par veloinfrastruktūras lietotāju skaitu, līdz ar to, plānošanas perioda beigās būs nepieciešams veikt jaunu pētījumu, lai noteikti faktiski sasniegto vērtību.
2.4. prioritāte2.4.1. SAMKFr.2.4.1.aBezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā%0,12020

2

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" datiTAP2027 rādītājs
2.2. prioritāte2.2.3. SAMERAFRCR 77Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētājiApmeklētāji/ gadā15 5002020201 000Projektu datiBāzes vērtība atbilstoši reģionālo dabas izglītības centru aptaujai. Plānotā vērtība (2029) atbilstoši rādītāja metodoloģijas aprakstā iekļautajiem aprēķiniem.

3.politikas mērķis "Ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti"

3.1.prioritāte "Ilgtspējīga TEN-T infrastruktūra"

3.1.1.SAM "Attīstīt ilgtspējīgu, pret klimatu izturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru" (RSO 3.1.)

(221) Atbalstāmās darbības: Valsts galveno autoceļu TEN-T tīklā pārbūve, uzlabojot ceļu satiksmes drošību, jauna valsts galvenā autoceļa posma izbūve. Prioritārais ieguldījumu virziens valsts galvenajos autoceļos ir Rīgas apvedceļa tīkla pārbūve: autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) pārbūve, autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) pārbūve, apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība. Ieguldījumi valsts autoceļu tīklā būs solis ceļā uz efektīvu valsts ceļu tīklu saskaņā ar drošības standartiem un atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti (starppilsētu sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotā infrastruktūra), gan tranzīta infrastruktūru. Via Baltica ietvaros līdz 2030.g. paredzēts pārbūvēt autoceļu A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle), t.sk. Bauskas un Iecavas apvedceļu (60,1 km), kas papildinās KF investīcijas.

(222) Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h. Lai uzlabotu iedzīvotāju mobilitāti uz blīvi apdzīvotiem centriem un vienlaikus piedāvātu privātajiem auto TL konkurētspējīgu pārvietošanos, ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties. TEN-T tīklā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide (indikatīvi plānota dzelzceļa līnijā Rīga-Krustpils (elektrifikācija); secīgi 2014. –2020.gada ES fondu investīcijām - indikatīvi dzelzceļa līnijās Rīga-Cēsis un Krustpils-Rēzekne (dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu ātruma paaugstināšanai)); dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija (secīgi 2014.-2020.gada ES fondu investīcijām - indikatīvi plānota dzelzceļa tīkla iecirkņos Rīga-Lugaži-valsts robeža, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne, Rēzekne-Zilupe–valsts robeža, Jelgava–Liepāja, Tukums 2-Ventspils, Pļaviņas-Gulbene); drošības un digitalizācijas pasākumu īstenošana.

(223) Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot integrētas transporta sistēmas veidošanu, uzlabojot transporta infrastruktūras tehniskos parametrus un satiksmes drošību, sabiedriskā transporta attīstība. Investīcijas Rīgas pilsētas transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijai līdz 2030.g.83, Rīgas attīstības programmai 2021.–2027.gadam, Rīgas teritorijas plānojumam līdz 2030.gadam u.c. plānošanas dokumentiem.

(224) Nacionālās nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija. Investīcijas pilsētu transporta infrastruktūrā tiks veiktas atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības stratēģijām (pašvaldību attīstības programmām).

(225) Lielo ostu publiskās infrastruktūras attīstība, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana.

(226) TEN-T tīklā esošo autoceļu RŠV infrastruktūras attīstība, viedu muitas kontroles tehnoloģiju un automatizētu risinājumu TL kustības nodrošināšanai muitas kontroles punktos ieviešana, efektivizējot kontroli, palielinot drošības līmeni un samazinot robežas šķērsošanai nepieciešamo laiku.

(227) 3.1.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo AF plāna sagatavošanas ietvaros līdzīgām atbalstāmām darbībām ir veikts atbilstošs novērtējums un noteikti ieviešanas nosacījumos iekļaujamie pasākumi, kas tiks ietverti arī šī SAM ieviešanas un projektu atlases nosacījumos, izņemot plānotās atbalstāmās darbības muitas tehnisko risinājumu un robežškērsošanas punktu attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(228) Galvenās mērķgrupas: transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta, kurā veikti ES fondu līdzekļu investīcijas, lietotāji, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(229) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Modernizējot transporta infrastruktūru un ritošo sastāvu, tiks īstenotas būvniecības normatīvajos aktos noteiktās vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Attīstot transporta infrastruktūru, tiks nodrošināta tās piekļūstamība, tostarp pašapkalpošanās termināļiem (maksājumu termināļi, biļešu automāti, reģistrācijas automāti u.c.); izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(230) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot 5.1.1.SAM teritoriālo pieeju, taču, plānojot finansējuma sadalījumu, netiks piemērots plānoto teritoriālo rīku izmantojuma aprakstā minētais apgrieztais IKP.

(231) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Pārrobežu projektus, piem., RB, plānots īstenot no EISI līdzekļiem. Sakārtojot ostu koplietošanas infrastruktūru 3.1.1.SAM ietvaros, tiks uzlabota vides kvalitāte ostu teritorijās, veicinot ESSBJR mērķa "Glābiet jūru" sasniegšanu, kā arī veicinot emisiju samazināšanas mērķa sasniegšanu prioritātē "Tīra kuģošana".

(232) Finanšu instrumenti: N/A.

6.tabula (2) 3.Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Starpposma vērtība (2024)

Plānotā vērtība

(2029)

3.1.prioritāte3.1.1.SAMKFRCO 47Jaunu vai modernizētu dzelzceļa sliežu garums – TEN-Tkm

0

130

3.1.prioritāte3.1.1.SAMKFRCO 43Jaunu vai modernizētu autoceļu garums - TEN-Tkm

0

40

3.1.prioritāte3.1.1.SAMKFRCO 53Jaunas vai modernizētas dzelzceļa stacijas un pieturasStaciju/pieturu skaits

0

40

3.1.prioritāte3.1.1.SAMKFi.3.1.1.aOstu skaits, kurās veiktas investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā, t.sk., videi draudzīgas ostas infrastruktūras attīstībā, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšanāOstu skaits

0

3

3.1.prioritāte3.1.1.SAMKFi.3.1.1.bAr projekta īstenotāju noslēgtie līgumi par projekta īstenošanu % no 3.1.1. SAM ES fondu finansējuma dzelzceļa, valsts galveno autoceļu, lielo ostu un pilsētu transporta infrastruktūrai%

15

100

7.tabula (3) 3. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Plānotā vērtība (2029)

Datu avots

3.1.prioritāte3.1.1.SAMKFRCR 56Laika ietaupījums no uzlabotas autoceļu infrastruktūrasDienas / gadā02020

6

Projektu dati
3.1.prioritāte3.1.1.SAMKFRCR 101Laika ietaupījums no uzlabotas dzelzceļa infrastruktūrasDienas/ gadā02020

5

Projektu dati

4.politikas mērķis "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru"

4.1.Prioritāte "Veselības veicināšana un aprūpe"

4.1.1.SAM "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (RSO 4.5.)

(233) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu profilaktiski un medicīniski novēršamo nāves gadījumu skaitu, ir būtiski uzlabojama VA pieejamība un kvalitāte, paredzot ieguldījumus ārstniecības iestāžu attīstībai visos aprūpes līmeņos, atbilstoši pakalpojumu kartējumam, VA pakalpojumu attīstībai pieejamiem cilvēkresursiem un finanšu resursiem, t.sk. nodrošinot ārstniecības iestāžu gatavību potenciālo sabiedrības veselības krīžu ierobežošanai.

(234) Atbalstāmās darbības ārstniecības iestāžu attīstībai visos līmeņos vērstas uz ES padomes rekomendācijām Latvijai 2019.g. veselības jomā un Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027.g. paredzēto mērķu sasniegšanu.

(235) Attiecībā uz VA (t.sk. ilgtermiņa VA) vajadzību apzināšanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus starp visiem plānotajiem finanšu atbalsta mehānismiem tiks izstrādāts stratēģijas dokuments (paredzēts izstrādāt līdz 2022.g. vidum), atspoguļojot VA pakalpojumu kartējumu visos aprūpes līmeņos un galvenos VA pakalpojumu attīstības virzienus.

(236) Attiecībā uz SAVA pakalpojumu kartējumu, AF plāna ietvaros paredzēts papildinošs pētījums, kas ietvers SAVA optimālā pakalpojuma izvērtējumu (pētījuma izstrādes termiņš 2023.g. beigas). Pētījuma ietvaros tiks analizēts un veikts kartējums optimālajam nepieciešamajam SAVA pakalpojumu tīklam un SAVA pakalpojumu apjomam un tā izstrādes beigu termiņš neietekmēs investīciju veikšanu no ES fondiem līdz 2023.g.. Ņemot vērā ambulatorās aprūpes pakalpojumu attīstības nozīmību VA sistēmā un nepieciešamību pakalpojumu nodrošināt tuvāk iedzīvotājiem, investīcijām SAVA infrastruktūrā tiek noteikts atsevišķs ieguldījumu mērķis. Tāpat arī ieguldījumiem slimnīcu sektorā ir noteikts pienākums vismaz 30% no investīcijām ieguldīt infrastruktūras attīstībai tieši SAVA pakalpojumu nodrošināšanai.

(237) Svarīgi stiprināt primārās VA lomu, paplašinot ģimenes ārsta praksē sniegto pakalpojumu klāstu, kā arī risināt bērnu zobārstniecības prakšu pieejamību. Turpināsies darbs pie primārās VA centru attīstības, t.sk. ņemot vērā ES fondu 2014.–2020.g. plānošanas periodā gūtās mācības. Tiks sagatavots ziņojums par ģimenes ārsta prakses sniegto pakalpojumu pilnveidi, ņemot vērā esošos personālresursus primārajā VA, nodrošinot vispusīgu un pilnvērtīgu primārās VA pakalpojumu ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrētajiem pacientiem.

(238) Veselības nozares valsts IS pilnveidošana, to savstarpējā integrācija un integrācija ar citu nozaru valsts IS vienreizes principa īstenošanai, vienlaikus pārskatot valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamos datus un datu apmaiņas procesus, slimību reģistru attīstīšana, attālināto VA pakalpojumu risinājumu ieviešana (t.sk. telemedicīnas attīstība), jaunu datu vākšanas un analīzes IKT platformu un risinājumu izstrāde u.c.

(239) IKT resursu un to pārvaldības centralizācija VM resorā, ieguldot IKT infrastruktūrā un drošības risinājumos, vienlaicīgi nodrošinot valsts pārvaldes IKT infrastruktūras savstarpēju savietojamību un veicinot tās vienotu attīstību.

(240) Ieguldījumi digitālājā veselībā veicami pamatojoties uz digitālās veselības stratēģiju, kas tiks izstrādāta līdz 2022.g. beigām, t.sk. ņemot vērā gūtās mācības un aktuālos izaicinājumus.

(241) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, būtiski ieguldījumi nepieciešami universitāšu slimnīcu attīstībai, kur daļa investīciju, kas nepieciešamas integrētas un epidemioloģiski drošas VA nodrošināšanai, tiks veiktas AF plāna ietvaros. Savukārt, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" B korpusa būvniecība, kā arī VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" papildinošanās investīcijas tiks veiktas no ERAF, lai nodrošinātu un attīstītu slimnīcās sniegtos primārā, sekundārā un terciārā līmeņa ārstnieciskos pakalpojumus atbilstoši augsti specializētas universitātes klīnikas standartiem, modernizējot un paplašinot slimnīcu infrastruktūru. Viena no būtiskākajām universitāšu slimnīcu problēmām ir telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem. Minēto problēmu risināšanai nepieciešams savstarpēji saskaņots un papildinošs AF plāna un ERAF finansējums, infrastruktūru integrētai aprūpei un primāro COVID19 izplatības rezultātā pielāgoto epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai finansējumu novirzot no AF plāna, savukārt citu ārstniecības procesam nepieciešamo attīstības vajadzību finansējumu nodrošinot no ES fondu finansējuma. Minētā pieeja nodrošinās sinerģiju un skaidru demarkāciju pasākumiem no dažādiem finansējuma avotiem.

(242) Attīstot visaptverošu un integrētu VA sistēmu, nepieciešami ieguldījumi arī reģionālajās daudzprofilu slimnīcās neatliekamās palīdzības sniegšanai, stacionāro un ambulatoro VA pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, pilnveidojot infrastruktūru, t.sk. materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pacientiem drošu obligāto pakalpojumu klāstu atbilstoši ārstniecības iestādes līmenim. Tāpat reģionālām slimnīcām ir vadošā loma ārstniecības iestāžu teritoriālās sadarbības attīstībā, ko iespējams īstenot pielāgojot attiecīgo sadarbības profilu infrastruktūru. Būtiskākās problēmas ir iekārtu un telpu trūkums un to stāvoklis, kas neatbilst valsts normatīvajiem aktiem, kas apdraud VA nepieciešamajā apjomā un kvalitātē.

(243) Savstarpējai dažādu līmeņu pakalpojumu integrācijai ieguldījumi nepieciešami psihiatrijas un narkoloģijas profila ļoti novecojušo ārstniecības iestāžu infrastruktūras attīstībai, paliatīvās aprūpes, HOSPICE (Aprūpes programmas un filozofija nedziedināmi (termināli) slimo pacientu fiziskās un emocionālās aprūpes nodrošināšana) pakalpojumu attīstīšanai, rehabilitācijas profilu attīstībai, lai nodrošinātu darbspējīgo pacientu ātrāku atveseļošanos un atgriešanos darbā, medicīnas ierīču atjaunošanai un izcilības centru izveidošanai zināšanu pārnesei. Ņemot vērā, ka pieaug cilvēku skaits ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām, nepieciešams attīstīt esošos un izstrādāt jaunus uz pacientu vērstus integrētus veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas modeļus, t.sk. iekļaujot digitālos VA pakalpojumus, jo īpaši pacientiem ar psihiskām slimībām un uzvedības traucējumiem, nedziedināmi slimajiem u.c. mērķa grupām, kuru kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai nepieciešama starpnozaru sadarbība, piem., lai attīstītu sabiedrībā balstītus pakalpojumus, kas papildinās sociālajā sfērā plānotos ieguldījumus ilgtermiņa aprūpes iestādēs un deinstitucionalizācijas aktivitātes. Pirms ieguldījumu veikšanas tiek plānots izstrādāt VA rīcībpolitikas plānu attiecībā uz ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, attīstību, lai nodrošinātu integrētu pacientu ar hroniskām slimībām slimojošo un paliatīvās aprūpes, t.sk. HOSPICE, pakalpojumu attīstību. Pakalpojumu attīstību paredzēts attīstīt izejot no pacientu vajadzības prizmas, nosakot noteikta satura palīdzību, kas atbilstoši situācijai var tikt sniegta gan cilvēka dzīvesvietā, gan arī ārstniecības iestādē. Izstrādājot šo rīcībpolitikas ietvaru, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālo jomu pakalpojumiem, nodrošinot vienotu integrētu ilgtermiņa aprūpes ietvaru.

(244) Lai nodrošinātu ātru un efektīvu palīdzības sniegšanu pirmsslimnīcas posmā, nodrošinot prioritāri noteikto ambulatoro pakalpojumu tuvināšanu iedzīvotājiem un specializēto pakalpojumu koncentrēšanu, īpaši Latvijas reģionos, nepieciešami ieguldījumi neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta infrastruktūras attīstībai, specializētā autotransporta un nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanā.

(245) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(246) Galvenās mērķgrupas: Visi Latvijas iedzīvotāji, VA pakalpojumu sniedzēji, VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes.

(247) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus VA infrastruktūrā, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi personām ar redzes, dzirdes, kustību un GRT. Piem., tiks īstenoti vizuālās informācijas uzlabojumi, evakuācijas sistēmu pielāgošana un nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, ierīkotas uzbrauktuves, pandusi, pacēlāji, uzstādītas viegli atveramas vai automātiskas durvis u.c.

(248) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus nodrošinot veselības pakalpojumu pieejamību jaunajā administratīvi teritoriālajā ietvarā.

(249) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(250) Finanšu instrumenti: N/A.

4.1.2.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes, veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju" (ESO 4.11.)

(251) Atbalstāmās darbības:

a) veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā;

b) veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā.

(252) Veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā. Lai veicinātu aktīvu un veselīgu novecošanos, jāņem vērā būtiskākās problēmas, kas skar Latvijas iedzīvotājus – proti ar dzīvesveidu saistītie riska faktori tostarp neveselīgi uztura paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, alkohola un narkotisko un psihotropo vielu lietošana ir cēlonis trešdaļai visu nāves gadījumu Latvijā. Profilaktiski novēršamo nāves gadījumu skaits Latvijā ir otrs augstākais ES. Galvenie ar dzīvesveidu saistītie faktori – aptaukošanās izplatība sabiedrībā ir daudz augstāka par ES vidējo rādītāju – Latvijā liekais svars ir katrai ceturtajai sievietei un katram sestajam vīrietim, bērnu vidū gandrīz vienai ceturtdaļai 7-gadīgo pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās, aptaukošanās skar arī vienu piektdaļu pusaudžu (11, 13 un 15 g. vecumā). Runājot par pieaugušajiem – bieži raksturīgs mazkustīgs dzīvesveids. Tikai viena ceturtdaļa iedzīvotāju nodarbojas ar 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm vismaz 2 reizes nedēļā un tikai 9,5% iedzīvotāju nodarbojas ar vismaz 30 minūšu ilgām fiziskām aktivitātēm četras reizes nedēļā un biežāk. Vienlaikus Latvijas ir lielāks alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju nekā vairumā citu ES valstu. Ik dienu regulāri smēķē katrs ceturtais pieaugušais. Kaut arī pēdējos gados būtiski ir samazinājies cigaretes un ūdenspīpes smēķējošo 13–15 gadīgo jauniešu īpatsvars, tomēr ir palielinājies to jauniešu īpatsvars, kuri ir pamēģinājuši vai regulāri smēķē elektroniskās cigaretes. Lai gan pēdējos gados ir vērojama narkotiku pamēģinājušo iedzīvotāju īpatsvara mazināšanās, tomēr vēl joprojām katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ir vismaz vienreiz pamēģinājis narkotikas. Savukārt skolēnu vidū vērojami samērā augsti narkotiku lietošanas rādītāji, proti, aptuveni trešā daļa skolēnu vecumā no 15 līdz 16 g. ir pamēģinājuši narkotikas. Pieaugot dažādu jauno tehnoloģiju (viedierīču) nozīmei ikdienas dzīvē, pieaug arī to personu, īpaši bērnu un jauniešu, skaits, kas ikdienā pārmērīgi aizraujas ar šo tehnoloģiju lietošanu. Tāpat sabiedrībā ir populāras arī dažādas azartspēles un videospēles, t.sk. interaktīvajā vidē. Pētījuma dati rāda, ka 6,4% respondentu varētu skart azartspēļu atkarība, t.sk. atkarība no dalības loterijās. Tādēļ nepieciešams īstenot pasākumu kopumu (pētniecību, intervences programmas izveidi, iedzīvotāju informēšanas pasākumus par procesa atkarībām u.c. pasākumus), lai uzlabotu esošo situāciju un nepieļautu atkarīgo personu skaita palielināšanos. Iedzīvotāju zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, jo īpaši dažādās sociālās atstumtības un nabadzības RP grupās, ir nepietiekamas un joprojām ir salīdzinoši augsts nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī salīdzinoši augsts mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām sievietēm. Sistemātiska ņirgāšanās un pazemošana bērnu vidū Latvijā ir otra augstākā ES. Vidēji katrs piektais skolēns izglītības iestādēs cieš no ņirgāšanās. Latvijas iedzīvotāju psihoemocionālais stāvoklis ir pasliktinājies, un pieaug to cilvēku skaits, kuri izjūt stresu, sasprindzinājumu un nomāktību. Pašnāvību skaits pēdējos gados ir samazinājies, tomēr joprojām tas saglabājas augsts, īpaši vīriešu vidū.

(253) Primāri svarīgi sabiedrības veselības veicināšanā ir izglītot sabiedrību par sirds un asinsvadu sistēmas slimību (SAS) un onkoloģisko slimību profilaksi. SAS ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2019. g. 15 tūkstoši mirušo jeb 55% no kopējā mirušo skaita, t.sk. 24% sirds išēmiskas slimības, 18% cerebrovaskulāras slimības. SAS ir arī viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 22% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija SAS. Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais (pēc SAS) Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis. Latvijā ik gadu no ļaundabīgajiem audzējiem nomirst ap 6000 cilvēku, jeb ap 22% no visiem mirušajiem (2019.g. – 5924). 2019.g. 27% no tiem bija vecumā līdz 64 gadiem. Tāpat kā SAS arī ļaundabīgie audzēji ir viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem. 23% pieaugušo pirmreizējās invaliditātes cēlonis 2018.g. bija ļaundabīgie audzēji.

(254) Ņemot vērā visu iepriekšminēto, tiks nodrošināti dažādām iedzīvotāju mērķgrupām, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības RP iedzīvotājiem, pielāgoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan lokālā, gan nacionālā līmenī, piem., nodarbības/lekcijas, interešu grupas, semināri, atbalsta grupas, nometnes, konkrētu rīcību vai iespēju popularizējošu pasākumi, kampaņas, sabiedrības informēšanas pasākumi, izglītošanas un apmācības programmas, kas paredzēti dažādām mērķa grupām u.tml.

(255) Veselības nozares cilvēkresursu attīstības jomā. Lai risinātu cilvēkresursu attīstības problēmas veselības jomā, kā arī mazinātu sabiedrības veselības krīžu izraisītās sekas, tiks sekmēta ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās pilnveides nodrošināšana, tālākizglītības sistēmas izveide, uzturēšana un attīstība, izcilības centru darbības nodrošināšana zināšanu pārnesē, atbalsts rezidentu apmācībām īpaši atbalstāmajās specialitātēs, kompensācijas ārstniecības personām par profesionālās darbības uzsākšanu vai atsākšanu VA (pārcelšanās pabalsti u.c. veida motivējoši mehānismi), mentoringa programmu, karjeras un talantu vadības programmu ieviešana un ārstniecības personu piesaiste darbam reģionos vai īpaši atbalstāmajās veselības nozares jomās un profesijās. Rezultātā tiks uzlabota pieejamība nepieciešamajām ārstniecības personām, jo īpaši reģionos, un uzlabota ārstniecības, ārstniecības atbalsta personu, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju un sociālajā jomā strādājošo speciālistu kvalifikācija, prasmes un iemaņas, kā arī pilnveidotas zināšanas, uzlabojot pieejamību VA pakalpojumiem iedzīvotājiem.

(256) Ārstniecības personu kompetence darbam multidisciplināras komandas ietvaros nav pietiekama. Secināts, ka gan formālajā, gan NI pilnveidojamas caurviju kompetences, t.sk., pacientu drošības jautājumi, komunikāciju prasmes. Līdz ar to nepieciešami atbalsta pasākumi, kas nodrošinātu atbalstu personām, kas nodrošina VA pakalpojuma sniegšanu integrētas un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.

(257) Tāpat, svarīgi īstenot visaptverošus pasākumus, t.sk. turpināt darbu pie iesāktās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādes, kas jau novērtēta, kā nepieciešama un vērtīga VA pakalpojumu kvalitātes un pieejamības attīstībā. Lai uzlabotu pacientu drošību, plānoti pētījumi VA kvalitātes novērtēšanai un uzlabošanai, kvalitātes indikatoru un uz starptautiski atzītām vadlīnijām balstītu profesionāļu izstrādātu klīnisko algoritmu, klīnisko pacientu ceļu ieviešana visās VA jomās, IT risinājumu izstrāde, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, sabiedrības informēšana par aktualitātēm nozarē, piem., par konkrētām slimībām, blakussaslimšanām, veselības riskiem, veselības problēmu savlaicīgu atpazīšanu hronisku slimību gadījumā, vairāk fokusējoties uz sirds-asinsvadu, onkoloģiskajām, retajām, psihiskām slimībām un cukura diabētu, un iespējām tās novērst (konsultējoties ar pacientu organizācijām), kā arī jāveicina iedzīvotāju izpratne un zināšanas par geriatriju un paliatīvo aprūpi, asins, audu un orgānu ziedošanu, VA pakalpojumu saņemšanas iespējām, pacientu apmierinātības ar VA novērtēšana un strīdu risināšanas efektīvu mehānismu VA sistēmā izstrāde.

(258) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(259) Galvenās mērķgrupas: 1) Visi Latvijas iedzīvotāji, īpaši sociālās un teritoriālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kā piemēram, ārstniecības iestādes, izglītības iestādes, plānošanas reģioni, pašvaldības, noteiktas sabiedrības grupas (bērni un jaunieši, personas ar vielu un procesu atkarībām un sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, vecāki, darba ņēmēji (jo īpaši gados vecāki) u.c.), biedrības un nodibinājumi, tiesībaizsardzības un bērnu tiesību aizstāvošās institūcijas (piem., tiesas un sociālās korekcijas iestādes). 2) Ārstniecības personas, rezidenti īpaši atbalstāmajās specialitātēs, VA pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas, ārstniecības atbalsta personas, ārstniecības iestādes, biedrības un nodibinājumi, visi Latvijas iedzīvotāji un noteiktas sabiedrības grupas (piem., bērni un jaunieši).

(260) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Tiks nodrošināta veselības veicināšana un slimību profilakse, kas vērsta uz atšķirību mazināšanu sieviešu un vīriešu paredzamajā mūža ilgumā; sabiedrībā valdošo stereotipu un priekšstatu maiņas pasākumi par sievietes un vīrieša lomām un tām atbilstošu uzvedību attiecībā uz rūpēm par savu veselību un dzīvesveidu. Veicot pētījumus, dati tiks analizēti dzimuma, vecuma, invaliditātes griezumā, ņemot vērā personu specifiskās situācijas un vajadzības. Semināru, apmācību, darbnīcu un konferenču politikas plānotājiem un saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumi. VA jomas cilvēkresursu apmācību saturā tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju aspekti – dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība u.c. diskriminācijas veidi. Mācību materiāli būs pieejami arī elektroniski, nodrošinot iespēju personām ar redzes invaliditāti veikt materiāla tālummaiņu. Projekta vadība, apmācību un informēšanas pasākumi u.c. projekta darbības tiks īstenotas pielāgotās telpās personām ar invaliditāti, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās un pielāgotas IT, ja tas ir nepieciešams.

(261) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(262) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.1.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Veselība" īstenošanā.

(263) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.Prioritāte "Izglītība, prasmes un mūžizglītība"

4.2.1.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" (RSO 4.2.)

(264) Atbalstāmās darbības: Atbalsts pilnveidotā vispārējās izglītības satura īstenošanai nepieciešamo resursu paplašināšanai, tostarp PII nodrošināšanai ar kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem (t.sk. digitālajiem) un aprīkojumu, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējo pamata un vidējo izglītību – datu bāzēm, STEM vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu un izglītības tehnoloģijām, kā arī IT skolvadības un mācību procesa risinājumiem, lai nodrošinātu mācību līdzekļu un aprīkojuma atbilstību pilnveidotā mācību satura īstenošanas vajadzībām.

(265) Atbalsts profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības, iestāžu un koledžu infrastruktūras, mācību vides un pieejamības uzlabošanai, tostarp mācību klašu, mācību poligonu, testa laboratoriju un darbnīcu modernizācija, koplietošanas telpu, t.sk. sporta un dienesta viesnīcu infrastruktūras modernizēšana, tehnoloģiju, t.sk. dizaina tehnoloģiju, un IT risinājumu iegāde mācību satura un procesa digitalizācijai, lai stiprinātu audzēkņu inovācijas, tehnoloģiju un radošuma prasmju attīstību un nodrošinātu izglītojamo centrētu pieeju atbilstoši nozaru, t.sk. reģionālā perspektīvā, vajadzībām, kā arī inovāciju un radošo eksperimentu rezultātu pārnesei produktos un pakalpojumos praktiskā pielietojumā, saskatot nākotnes perspektīvas starpnozaru izglītības attīstībai.

(266) Atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju un medicīnas, studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu AI, t.sk. kultūrizglītības, institūcijas kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei.

(267) Jaunu vietu izveidei pirmsskolas vecuma bērnu uzņemšanai pēc vienlīdzības principa, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešama pašvaldību PII ēku vai atsevišķu telpu būvniecība, t.sk. piebūves u.c. pirmsskolas izglītības pieejamību veicinoši risinājumi, teritorijas labiekārtošana, lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, palīdzētu risināt nepilnības pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamības jomā, kā arī veicinātu pirmsskolas izglītības kvalitāti un radītu vienlīdzīgas iespējas vecākiem pilnvērtīgi iesaistīties DT un apmācībās.

(268) Atbalsts speciālās izglītības iestāžu mācību vides un infrastruktūras, materiāltehniskā nodrošinājuma un mācību līdzekļu pilnveidošanai, lai būtiski paaugstinātu speciālo izglītības iestāžu kapacitāti kvalitatīvas speciālās izglītības nodrošināšanā un sniegtu nepieciešamo atbalstu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, nodrošinot speciālās izglītības iestāžu pieejamību, izglītības iestāžu mācību infrastruktūras atbilstību mūsdienīga mācību procesa īstenošanai.

(269) Infrastruktūras izveide starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas izveidei bērnu attīstībai, nodrošinot savlaicīgu atbalsta sniegšanu pedagogiem, izglītības iestādēm un vecākiem darbā ar bērniem, kuriem ir dažādas mācīšanās vajadzības, tādējādi stiprinot iekļaujošas izglītības pieejamību, kā arī nodrošinot agrīnu prevenciju un instrumentu pārvaldību bērna attīstības vajadzību nodrošināšanā.

(270) Atbalsts asistīvo tehnoloģiju (tehnisko palīglīdzekļu) apmaiņas sistēmas izglītības iestādēm izveidei, t.sk. sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistīto speciālistu un izglītības iestāžu darbinieku mācības, asistīvo tehnoloģiju iegāde un apmaiņas sistēmas ieviešana izmēģinājumprojektu veidā, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai.

(271) 4.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ, izņemot plānotos ieguldījumus pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstībā, kas ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(272) Galvenās mērķgrupas: Valsts pārvaldes iestādes, pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības, t.sk. kultūrizglītības iestādes, speciālās izglītības iestādes, augstskolas, koledžas, to pedagogi, akadēmiskais personāls, studējošie, izglītojamie, kā arī viņu vecāki, t.sk. sociāli un ekonomiski mazaizsargātās sabiedrības grupas, pašvaldības.

(273) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Uzlabojot piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem izglītības pakalpojumiem, tiks īstenoti vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas pasākumi izglītojamiem, t.sk. izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kā arī tiks atbilstoši pielāgoti projekta darbību īstenošanā izmantojamie dokumenti, materiāli, tostarp mācību satura un procesa digitalizācijā tiks nodrošināta produktu un pakalpojumu piekļūstamība. Programmas ieviešanas rezultātā tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība DT, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām, lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.

(274) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, attiecībā uz profesionālās izglītības attīstību paredzēts piemērot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem. Attiecībā uz pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanu – Rīgas metropoles areāls un pašvaldības, kurās ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai (ievērojams vietu trūkums PII atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes). Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai, energoefektivitātes uzlabošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā pirmsskolas izglītības pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām.

(275) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(276) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.2.SAM "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" (ESO 4.5.)

(277) Atbalstāmās darbības: Atbalsts mācību iniciatīvām kompetenču satura kvalitatīvai ieviešanai un talantu attīstībai, paredzot starpdisciplinārus pasākumus, kas saistīti ar mācību un audzināšanas darba saturu, izglītības tehnoloģijām un karjeras attīstības atbalstu, tostarp pasākumus vecākiem un metodisko atbalstu vadības komandām un pedagogiem; nacionāla un starptautiska mēroga pasākumus izglītojamo talantu attīstībai un pieredzes apmaiņai, pilotprojektus mācību izcilības attīstībai un izplatīšanai, tostarp izglītības izaicinājumu risināšanai mazapdzīvotās vietās un izmantojot digitālo risinājumu, lai veicinātu vispārējās un profesionālas izglītības kvalitāti un pieejamību, t.sk nodrošinātu iekļaujošu izglītību, kā arī paaugstinātu izglītojamo īpatsvaru ar augstiem mācību sasniegumiem.

(278) Atbalsts lietpratīga izglītojamā attīstībai un mācību procesa dažādošanai pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē atbilstoši kompetenču pieejā pilnveidotajam saturam, veicinot izglītojamo iesaisti un sadarbību, zināšanu pielietošanu un reālās dzīves problēmsituāciju risināšanu, pašvadītu mācīšanos un mācīšanos iedziļinoties, tostarp pasākumu (kultūras, zinātnes, tehnoloģiju u.c.), iestāžu (muzeji, bibliotēkas, laboratorijas, u.c.) un uzņēmumu apmeklējumam, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas izglītojamajiem mācību satura apguvē.

(279) Atbalsts izglītības procesa individualizācijai, digitalizācijas procesu ieviešanai un starpnozaru sadarbībai profesionālās izglītības izcilībai un inovāciju ieviešanai, vienotas nozaru kvalifikāciju sistēmas digitalizāciajai (e-NKS), kas lai uzlabotu izstrādātā satura piemērošanu, to izmantojot jauniešu sākotnējā profesionālajā izglītībā, pieaugušo izglītībā, kā arī AI, tostarp, darba vidē balstītu mācību īstenošanai; (mācību satura daudzveidība, tostarp ilgtspējīgas un "zaļās" ražošanas jomā, un tā digitalizācija, t.sk. e-mācību formu ieviešanai, daļējas kvalifikācijas iegūšanas iespēju paplašināšana) un tā koordinētai nodrošināšanai pieaugušajiem, kā arī izglītības iestāžu pārvaldības un cilvēkresursu stiprināšanai, tādējādi veicinot profesionālās izglītības kvalitāti, tās atbilstību un spēju ātri reaģēt uz valsts un reģionu DT prasībām sakārtotā un kvalitatīvā darba vidē, izglītojamo un pieaugušo iesaisti profesionālajā izglītībā, t.sk. veicinot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas.

(280) Atbalsts paredzēts arī izcilu pedagogu sagatavošanai un piesaistei izglītības iestādēm, tostarp atbalsts jaunizveidoto pedagogu sagatavošanas programmu īstenošanas pilnveidei, jauna latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju izglītības satura izstrādei un īstenošanai, kā arī indukcijas gadam. Mērķtiecīga mācību un metodiskā atbalsta sniegšana pedagogiem, tostarp nodrošinot ikvienam pedagogam pieejamu, regulāru un augstas kvalitātes profesionālo atbalstu visās mācību jomās (mācību satura un izglītojamā snieguma vērtēšanas plānošana, iekļaujošas izglītības īstenošana caurviju prasmju, t.sk., digitālo prasmju, sociāli emocionālās mācīšanās u.c. attīstība) un ieviešot vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālās pilnveides sistēmu, nodrošinot profesionālajā pilnveidē dažādu iesaistīto pušu efektīvu sadarbību un esošo metodiskā un konsultatīvā atbalsta tīklu izmantošanu, kā arī inovatīvu, pētniecībā un labā praksē balstītu profesionālās pilnveides aktivitāšu īstenošanu un metodisko atbalstu, un veicinot pedagogu profesionālo organizāciju darbību profesijas attīstībai. Atbalsts pārejai no SP un virziena akreditācijas uz ciklisku institucionālo akreditāciju AI, ieguldot akreditācijas aģentūras kapacitātes pilnveidē, nodrošinot metodisko atbalstu augstskolām un e-risinājumu attīstībai, investējot ekspertu un darbinieku mācībās, t.sk. īstenojot pilotakreditācijas un mācību ciklus augstskolām. Atbalsts paredzēts, lai veicinātu izglītības kvalitāti un efektivitāti visos izglītības līmeņos.

(281) Atbalsts pilotprojektu īstenošanā profesoru vietu izveidei, tostarp jaunos pētnieciskos virzienos un jomās, kurās izveidoti RIS3 P&I centri, un akadēmiskā personāla kompetenču modeļa ieviešanai, personāla atlases un motivēšanas sistēmas pilnveidei, sekmējot akadēmiskās karjeras sistēmas reformas ieviešanu un prognozējamās karjeras jeb tenūrgaitas sistēmas un tenūramatu institucionalizēšanu, palielinot zinātnes un inovāciju lomu augstskolās.

(282) Atbalsts digitālo risinājumu, t.sk. koplietošanas risinājumu, ieviešanai augstākajā izglītībā, tehnoloģiju ieviešanai un attīstībai studiju procesā, jo īpaši mācīšanas un mācīšanās procesa digitalizācijā un student-centrēta mācību procesa nodrošināšanā, studiju satura digitalizācijai un progresīvo digitālo kompetenču, t.sk. pedagoģiski digitālo kompetenču, attīstībā, lai nodrošinātu Eiropas AI telpā konkurētspējīgu AI piedāvājumu, ņemot vērā digitālo transformāciju.

(283) Atbalsts sistemātiskai izglītības kvalitātes – izglītības procesa, satura, vides un pārvaldības - monitoringa sistēmas attīstībai, tostarp nodrošinot izglītības kvalitātes vērtēšanas instrumentu attīstību, veicinot vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu kvalitātes vadības sistēmas izveidi, un pāreju uz izglītības iestāžu darbību pēc "mācīšanās organizācija" pamatprincipiem. Atbalsts dalībai starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos (piem., OECD, PISA, TALIS u.c.) un izglītības kvalitātes starptautisko ekspertu komandu piesaisti izglītības kvalitātes sistēmas pilnveidei.

(284) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(285) Galvenās mērķgrupas: PII, vispārējās un profesionālās izglītības iestādes, pedagogi un izglītojamie, t.sk. izglītojamie sociālās atstumtības riska grupā, ar speciālām vajadzībām; izglītojamo vecāki; pašvaldības, pedagogu sagatavošanas studiju programmu absolventi, augstskolas, koledžas, akadēmiskais personāls, studējošie; valsts pārvaldes iestādes, sociālie un sadarbības partneri, to darbinieki, uzņēmumi, darba devēju organizācijas u.c. profesionālās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, sadarbības partneri, nacionālā AI kvalitātes aģentūra.

(286) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus izglītojamajiem un pedagogiem tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kvalitatīvai izglītībai visos līmeņos un prasmju pilnveidošanai meitenēm un zēniem veicinot vienlīdzīgus sasniegumu rādītājus dažādos mācību priekšmetos, lai nodrošinātu atbilstību DT prasībām, tostarp izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un sociālā atstumtības riska grupā.

(287) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija.

(288) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.2.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā. Profesionālās izglītības jomā iespējama papildinātība ar atbilstošām Erasmus+ darbībām, kā, piem. izcilības partnerībām un partnerībām sadarbībai un prakses apmaiņai.

(289) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.3.SAM "Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti" (ESO 4.6.)

(290) Atbalstāmās darbības: Pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas RP izglītojamiem (t.sk. izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c.), mācīšanās atbalstam un mentoringam, atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku novērtēšanai un vadībai, kā arī nodrošinot šīm grupām vienlīdzīgu kultūras pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzīves vietas, ģimenes sociāli ekonomiskā stāvokļa utt., tā veicinot mācību motivāciju un arī piederības sajūtu valstij, sadarbības iniciatīvām ar vecākiem, t.sk. izpratnes veicināšanai par iekļaujošu izglītību, un pilsoniskās iniciatīvas attīstībai ar vietējo kopienu, tostarp efektīvam darbam ar reemigrējušiem, imigrantu un bēgļu bērniem, un mazākumtautībām, aktīvi iesaistot vecākus, ģimenes u.c. sabiedrības locekļus, lai mazinātu atstumtības un mācību pārtraukšanas risku izglītības iestādēs, kā arī COVID-19 krīzes ietekmi.

(291) Atbalsts NI (t.sk. interešu izglītības) mērķtiecīgai nodrošināšanai izglītības iestādē, sekmējot vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai. Brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamības paplašināšana, t.sk. īstenojot interešu izglītību pie citiem īstenotājiem ārpus izglītības iestādes, sociālās atstumtības RP izglītojamajiem un bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām, primāri atbalstot mazāk nodrošinātos un sociālā riska grupas (t.sk. ilgstoši slimojošos, dienas aprūpes iestādēs, sociālās korekcijas izglītības iestādēs vai ieslodzījumu vietās nonākušos, atkarību RP, reemigrantus, imigrantus, bēgļus u.c.), kam piekļuve interešu izglītībai un ārpus formālās izglītības pasākumiem ir apgrūtināta.

(292) Pasākumi NEET jauniešu no 15 līdz 29 g. atbalstam, lai sekmētu to atgriešanos izglītībā vai nodarbinātības uzsākšanu, nodrošinot jaunietim individuālu, kompleksu atbalstu (t.sk. mentoru) un mācību iespējas.

(293) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(294) Galvenās mērķgrupas: Izglītības iestādes, izglītības iestāžu vadība, pedagogi un izglītojamie, kā arī viņu vecāki, pašvaldības, bērni un jaunieši ar speciālām vajadzībām, sociālas atstumtības RP izglītojamie, bērni un jaunieši no 7 līdz 25 g. ar FT, kuri iegūst pamatizglītību un vidējo izglītību, NEET jaunieši no 15 līdz 29 g., valsts pārvaldes iestādes, NVO.

(295) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Īstenojot pasākumus vienlīdzīgas piekļuves un iekļaujošas izglītības pieejamības nodrošināšanai, tiks īstenoti pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, mācīšanās grūtībām, sociāli ekonomiskiem riskiem pakļautiem bērniem, pāri darīšanai pakļautiem bērniem u.c., mācīšanās atbalstam, veicinot sociālās atstumtības RP izglītojamo iekļaušanu izglītībā. Vienlaikus, uzlabojot interešu izglītības, brīvā laika un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību, tiks veicināta līdzsvarota dzimumu līdzdalība DT, kā arī labāks darba un privātās dzīves līdzsvars.

(296) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, attiecībā uz atbalstu interešu izglītībai paredzēts piemērot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem.

(297) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR. 4.2.3.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" īstenošanā.

(298) Finanšu instrumenti: N/A.

4.2.4.SAM "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" (ESO 4.7.)

(299) Atbalstāmās darbības: Atbalsts nodarbinātajiem tautsaimniecības attīstībai, t.sk. sasaistē ar reģionu darba specifiku, nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, individuālo mācību vajadzību noteikšanai un personu profilēšanai, t.sk. pārorientējot iegūt kvalifikāciju vai trūkstošās prasmes darbam augošajās nozarēs, īpaši nodarbinātajiem zemas kvalifikācijas profesijās, mācību šķēršļu pārvarēšanai (t.sk. mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts u.c.), elastīgai mācību piedāvājuma attīstībai un pieejamības veicināšanai (piem., veicinot globālā tiešsaistes mācību piedāvājuma pieejamību Latvijā), tostarp pieaugušo izpratnes un motivācijas veicināšanai par mācīšanos, kā arī pieaugušo koordinatoru un pieaugušo izglītotāju darba kvalitātes un prasmju stiprināšanai. Sniegtais atbalsts uzlabos darba spēka kvalitāti, kapaciāti un efektivitāti, tostarp palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, kā arī atbalstīs prasmju (t.sk. valodu un digitālo prasmju) ieguvi un atzīšanu.

(300) Atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai, paaugstinot IKT iespēju izmantošanu iedzīvotājiem, atbalstot e-prasmju komunikācijas un mācību pasākumus, veicinot atvērto datu, atvērto digitālo risinājumu un platformu plašāku izmantošanu. Atbalsts digitālo aģentu un mentoru tīkla un kompetenču attīstībai un pamatprasmju nodošanas aktivitātēm. Atbalsts nodrošinās savstarpēja papildinātību ar 1.2.2. un 1.3.1.SAM aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.

(301) Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai: atbalsts uzņēmumu izaugsmes vajadzībās balstītai, mērķorientētai nodarbināto personisko un profesionālo prasmju celšanai un mācību barjeru mazināšanai, primāri publisko un privāto partnerību veidošanai, tostarp prasmju fondu koncepta izveides un pilotēšanas veidā. Tādejādi nodrošinot arī nozares uzņēmumu pasūtītas darbinieku mācības uzņēmumu darba ražīguma un produktivitātes veicināšanai, potenciāla darba spēka piesaistīšanai un izglītošanai atbilstoši nozares uzņēmumu vajadzībām un stratēģiskai uzņēmumu cilvēkresursu attīstībai un plānošanai. Caur prasmju fondu pieeju plānots attīstīt sociālajā dialogā balstītu sistēmu nodarbināto prasmju attīstībā ātrai un efektīvai darbaspēka pielāgošanai valsts un reģiona DT attīstības vajadzībām. Izstrādāt Latvijas komersantam atbilstošu prasmju fondu finansēšanas un darbības modeli, ar nodomu tam ilgtermiņā kļūt par pašregulējošu un pašfinansējošu struktūru.

(302) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(303) Galvenās mērķgrupas: Nodarbināti pieaugušie, prioritāri nodarbinātie pirmspensijas vecumā, nodarbinātie zemas kvalifikācijas profesijās84, uzņēmēji, sociālo partneru organizācijas, bibliotekāri, Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri, NVO, darba ņēmēju un nozaru, darba devēju organizācijas, plānošanas reģioni, pašvaldības.

(304) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. SAM ietvaros tiks paredzēts atbalsts sociālās atstumtības riskam pakļautajām mērķa grupām saņemt pakalpojumus un piedalīties sabiedrības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, lai veicinātu to dalību un iesaisti atbalsta pasākumos, paredzot atvieglojumus vai specifisku atbalstu, piem., ceļa izdevumu kompensācijas, līdzmaksājumu samazinājums, mobilitātēs atbalsts, bērnu pieskatīšanas atbalsts utt.

(305) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, t.sk. piemērojot teritoriālo pieeju atbalsta sniegšanā, balstoties uz reģionu attīstības plānošanas dokumentiem.

(306) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(307) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.Prioritāte "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana"

4.3.1.SAM "Veicināt sociāli atstumto kopienu, mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāli ekonomisko integrāciju, īstenojot integrētas darbības, tostarp nodrošinot mājokli un sociālos pakalpojumus" (RSO 4.3.)

(308) Atbalstāmās darbības: Ieguldījumi plānoti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu infrastruktūras izveidei, izveidojot infrastruktūru jaunai valsts SAC pakalpojumu formai (kopumā atbalstu sniedzot 120 bērniem, pakalpojumu nodrošinot vairākās pakalpojumu sniegšanas vietās ne vairāk kā līdz 12 bērniem katrā), tuvinot tos kopienā sniegtajiem pakalpojumiem. Plānoti arī ieguldījumi, veidojot jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru cilvēkiem ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem. Izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai tiks organizēta sinerģijā ar sociālā darba attīstības aktivitātēm 4.3.5. SAM ietvaros. Atbalsts palielinās pakalpojumu pārklājumu, pieejamību, kvalitāti un efektivitāti, sekmējot cilvēka neatkarīgas dzīves iespējas un dzīves kvalitātes saglabāšanu vai uzlabošanu, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un vidi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem.

(309) Sekmējot vienlīdzīgas iespējas iesaistīties DT un uzlabojot profesionālo mobilitāti, tiek plānoti ieguldījumi, nodrošinot kvalitatīvu sociālo un pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām, t.sk. bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas, personām ar invaliditāti, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, maznodrošinātām personām, repatriantiem, bezpajumtniekiem. Atbalstu plānots sniegt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu atjaunošanas vai jauna fonda izbūvē, t.sk. aprīkošanā.

(310) Plānots atbalsts LM infrastruktūras pieejamības nodrošināšanai, īstenojot pasākumus vides pieejamības nodrošināšanai un materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei. Pielāgojot LM infrastruktūru, tiks sekmētas iespējas iedzīvotājiem (t.sk. personām ar invaliditāti, FT, funkcionāliem ierobežojumiem, kā arī, piem., vecākiem ar bērnu ratiņiem, personām ar veselības problēmām u.c.) būt nodarbinātiem un iesaistīties politikas izstrādē un īstenošanā.

(311) Uzlabojot vides pieejamību personām ar kustību traucējumiem paredzēts atbalsts mājokļu piemērošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru. Mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinātu šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos DT un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem. Programmas ietvaros plānotās investīcijas mājokļu pielāgošanai, daudzdzīvokļu ēkām izbūvējot liftus un pielāgojot saistīto infrastruktūru, būs papildinošas AF ietvaros plānotajām investīcijām individuālo mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, tādējādi uzlabojot vides pieejamību un nodrošinot atbalstu personām ar kustību traucējumiem.

(312) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā AF paredzētās vadlīnijas NBK novērtējuma veikšanai un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(313) Galvenās mērķagrupas: Ārpusģimenes aprūpē (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās – valsts SAC) esoši bērni ar FT, kuriem FT smaguma pakāpes dēļ nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē, un cilvēki ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem un multipliem traucējumiem.

(314) Cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti, cilvēki ar dažādiem FT, kuriem nepieciešami vides pielāgojumi, lai saņemtu valsts sniegtos pakalpojumus vai iekļautos darba tirgū.

(315) Īpaši nelabvēlīgā situācijā esošas personas, kas jau saņem vai, kam nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā, t.sk. bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni pēc pilngadības sasniegšanas, cilvēki ar invaliditāti, bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, maznodrošinātas personas, repatrianti, bezpajumtnieki.

(316) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi paredz nodrošināt ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību sociālās atstumtības RP iedzīvotājiem un nodrošināt sociālo vai pašvaldības īres mājokļu pieejamību īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām. Ieguldījumi pašvaldību īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un izbūvei tiks atbalstīti tikai tādu pašvaldību teritorijās, kurās pašvaldība nodrošina sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus un kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres dzīvokļiem, tādējādi šie ieguldījumi papildinās sociālās iekļaušanās pasākumus. Veicot ieguldījumus LM infrastruktūrā, plānots nodrošināt infrastruktūras pieejamību (t.sk. atbilstoši pieejamības prasībām cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem). Plānota lifta izbūve, kabinetu un sanitārtehnisko telpu pielāgošana, publisku pasākumu telpu pieejamības nodrošināšana, taktilās IS izveidošana un cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamā aprīkojuma iegāde.

(317) Tiks nodrošināta brīva pārvietošanās ēkā cilvēkiem ar kustību traucējumiem, izbūvējot liftu, vai uzbrauktuvi, vai pandusu u.c., tiks veikta kabinetu un sanitārtehnisko telpu pielāgošana, publisku pasākumu telpu pieejamības nodrošināšanas pasākumi, izveidota taktilās IS un nepieciešamā aprīkojuma iegāde u.c.

(318) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija, vienlaikus atbalsts pašvaldības īres un sociālo mājokļu atjaunošanai un jaunu mājokļu izbūvei tiks sniegts tajās pašvaldībās, kurās ir rindas uz pašvaldības sociālajiem un īres mājokļiem. Jaunu mājokļu pieejamības nodrošināšanā tiks vērtēta teritoriju ekonomiskā attīstība (piem., darba iespējas utml.), lai nodrošinātu, ka jauni pašvaldību īres un sociālie mājokļi tiek būvēti tādās teritorijās, kurās ir nodarbinātības iespējas, tādējādi veicinot īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām personām iespējas iegūt darbu un uzlabot savu sociālo situāciju.

(319) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(320) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.2.SAM "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (RSO 4.6.)

(321) Atbalstāmās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros atbalstāmas investīcijas kultūras piedāvājuma pieejamības nodrošināšanai reģionos ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionu un pilsētu ekonomisko attīstību un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanu, t.sk. stiprinot vietējo kopienu organizāciju (sadarbībā ar vietējām pašvaldībām) centrālo lomu sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanā un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu. 1) Atbalsts tiks sniegts jauna, uz sociālo iekļaušanu orientēta kultūras piedāvājuma radīšanai, vienlaikus attīstot jaunas pieejas, piem., kultūras, veselības un sociālās jomas operatoru sadarbības veicināšanai. Kultūras piedāvājuma izveides nolūkos var tikt atbalstītas arī nepieciešamās investīcijas organizāciju, kas aktivizē vietējās kopienas, t.sk., mantojuma kopienas, un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā, tostarp aprīkojumā un infrastruktūrā, ja nepieciešamo investīciju piesaiste nav iespējama 5.1.1.SAM īstenošanas ietvaros. Atbalstāma arīprofesionālo kompetenču pilnveidošana, attīstot prasmes, kas nepieciešamas kvalitatīvu, mērķauditoriju vajadzībā balstītu pakalpojumu sniegšanai, ja ir skaidri demonstrējama sasaiste starp veiktajām investīcijām un jaunveidojamajiem pakalpojumiem. 2) Lai veicinātu sabiedrības, īpaši mazāk aizsargāto grupu, sociālo iekļaušanos un ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību, tiks atbalstīta vietējo kopienu organizāciju sniegto pakalpojumu pieejamība, tostarp pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. sociāli mazaizsargātām grupām ar zemu kultūras līdzdalības īpatsvaru, kā arī kultūras pakalpojumu saturiskā tvēruma paplašināšana, tostarp sociāli aktuālu tēmu integrācija kultūras piedāvājumā un integrētu kultūras pieredžu veidošana, vienlaikus atbalstot plašāku digitalizācijas iespēju izmantošanu. 3) Kopienas kultūras identitātes stiprināšana un nemateriālā mantojuma potenciāla izmantošana vietējās ekonomikas attīstībai, veicinot kopienu dzīves kvalitātes uzlabošanos, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu. Lai nodrošinātu iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principu ievērošanu, investīcijas veicamas, iesaistot vietējās kopienas prioritāro projekta ideju attīstībā.

(322) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(323) Galvenās mērķgrupas: Investīcijas plānots veikt saskaņā ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam, kuru pirmā prioritāte ir kultūras pakalpojumu pieejamība ar mērķi nodrošināt, ka augstvērtīgi un atbilstoši kultūras pakalpojumi ir pieejami visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šīs prioritātes ietvaros paredzēts attīstīt kultūras pakalpojumus dažādām sabiedrības mērķgrupām un auditorijām, īpašu uzmanību pievēršot sociāli mazaizsargātām grupām, kas kultūras pieejamībā tiek arvien vairāk marginalizētas, tai skaitā cilvēkiem ar FT, diasporai, mazākumtautību pārstāvjiem un imigrantiem, bērniem un jauniešiem, senioriem un cilvēkiem, kas pakļauti sociāli ekonomiskiem atstumtības riskiem. Investīcijām jānovērš gan fiziskās, gan finansiālās, gan cita rakstura pieejamības šķēršļi kultūras pakalpojumiem, lai paplašinātu to auditoriju. Vienlaikus atbalsts nepieciešams kultūras pakalpojumu sniedzējiem – pašvaldībām, NVO un privātiem kultūras operatoriem.

(324) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu un pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālās atstumtības riska. Tiks veicināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti un pakalpojuma nodrošināšana tuvāk dzīvesvietai. Attīstot pakalpojumu, produktus un programmas digitālajā vidē, tiks nodrošināta šo pakalpojumu un produktu piekļūstamība, tādējādi sekmējot pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi izglītībai un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(325) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: visa Latvijas teritorija, kur šāda veida investīcijas pamatoti uzskatāmas par ekonomiskās attīstības prioritātēm, paredzot arī tā sasaisti ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā atbilstoši teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(326) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.2.SAM ietvaros paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" īstenošanā, tāpat programmas "Radošā Eiropa" ietvaros paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm.

(327) Finanšu instrumenti: N/A

4.3.3.SAM "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" (ESO 4.1.)

(328) Atbalstāmās darbības85: Lai veicinātu BD, DM, bezdarba un sociālās atstumtības RP un ekonomiski neaktīvo personu nodarbinātību, prasmju un kvalifikācijas atbilstību DT, plānotas: profesionālās tālākizglītības un pilnveides, modulārās profesionālās, NI programmas; TL un traktortehnikas vadītāju; apmācības pie DD; ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšana; pamatprasmju ieguve; atbalsts sertifikācijas ieguvei atvērtajos tiešsaistes kursos; AII studiju moduļu vai studiju kursu akreditēta studiju virziena apguve; mācību papildu uzraudzība un izvērtēšana no NVA un sadarbības partneru puses. Atbalsts karjeras konsultācijām; reģionālajai mobilitātei; specatbalsts (ergoterapeits, surdotulks, u.c.); darbības mācību vajadzību apzināšanai (DD aptaujas, DT prognozēšana u.c.) un mācību izstrādei/īstenošanai attālināti. Šis papildinās AF atbalstu, kur plānots reformēt/pilnveidot prasmju novērtēšanas, profilēšanas rīkus, akcentējot digitālo prasmju noteikšanu kombinēta un individualizēta pakalpojuma piemērošanai. Atbalsts pēc 2026.g. turpināsies atbilstoši DT pieprasījumam un AF ietvaros ieviestajiem prasmju novērtēšanas rīkiem, tomēr atšķirīgi no AF paredzētā. AF un programmas pēctecīgie īstenošanas termiņi ļaus nodrošināt iekļaujošās nodarbinātības un prasmju pilnveides atbalsta nepārtrauktību.

(329) Lai nodrošinātu nelabvēlīgākā situācijā esošu BD (personu ar invaliditāti, pirmspensijas vecumā, IBD, bēgļu vai alternatīvās personas statusu ieguvušo personu u.c.) iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos pastāvīgā darbā, plānoti subsidētās nodarbinātības pasākumi, t.sk. algas dotācijas, DV pielāgošana, reģionālā mobilitāte, speciālistu piesaiste (ergoterapeits, surdotulks, u.c.), konsultatīvais atbalsts DD personu ar invaliditāti un veselības problēmām nodarbināšanai un DV pielāgošanai; darbam vajadzīgo iemaņu attīstības un aktivizēšanas pasākumi (profesionālās piemērotības noteikšana NVA reģistrētiem BD ar/un prognozējamu invaliditāti; motivācijas programma; atbalsta pasākumi BD ar psihoemocionālām (psihologs) un ar atkarību problēmām (MP, narkologs, stresa terapija)); pilotprojekta IBD aktivizēšanai īstenošana; nodarbinātību veicinošie konsultēšanas un iedzīvotāju sasniegšanas pasākumi, atbalsta personas pakalpojumi personām ar invaliditāti, pasākumi bezdarba RP personām darba vietu saglabāšanai. Atbalsts būs papildinošs AF atbalstam BD, DM un bezdarba RP iedzīvotāju pārkvalifikācijai un prasmju pilnveidei.

(330) Atbalsts SU (arī darba integrācija): mācības un biznesa ideju konkursi, konsultācijas, informatīvais atbalsts, t.sk., sadarbība starp uzņēmumiem, SU, pašvaldībām u.c. iesaistītajām pusēm veicināšanu, atbalsts SU uzsākšanai/veicināšanai, t.sk. finanšu atbalsts, mentorings u.tml. atbalsts, veicinot darba integrācijas iespējas uzņēmumos nelabvēlīgākā situācijā esošām mērķa grupām, t.sk. algu subsīdijas, tā palielinot nodarbinātības iespējas. Plānota SU atbilstības un darbības izvērtēšana, statusa piešķiršana, darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana, SU reģistra pilnveide; sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, t.sk. par SAPI, informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana par sociālās ietekmes izvērtēšanu, metodiku, vadlīniju izstrāde dažādām mērķa auditorijām, SU ekosistēmas partnerību stiprināšana un sekmēšana, kā arī darbības izvērtējumi/pētījumi uzņēmējdarbības pilnveidei un optimālākiem risinājumiem SU izveidei un attīstībai.

(331) Lai nodrošinātu brīvu darbaspēka pārvietošanos ES u.c. Eiropas valstīs, konsultācijas un informāciju DM par nodarbinātības iespējām, kā arī dzīves un darba apstākļiem Eiropā, atbalstu DD jaunu darbinieku meklēšanā, ieguldījumi plānoti nodarbinātības dienestu darbinieku kapacitātes celšanā, paredzot apmācības un seminārus par EURES tīklu, un darba mobilitāti. Reizē nodrošinot EURES pieejamību un atpazīstamību, informācijas sniegšanu DD, valsts un pašvaldību iestāžu, NVO sektora pārstāvjiem par EURES tīklu, kā arī darbiekārtošanas un personāla atlases pasākumu organizēšanu, informācijas sniegšanu darba ņēmējiem, DM un BD, nacionālā sadarbības tīkla veidošanu un iesaistīto pušu informēšanu, dalību EURES tīkla Latvijas un starptautiskajos sadarbības pasākumos un turpmāk adaptētu un aktualizētu ESCO rīku ar nacionālajām kvalifikāciju datubāzēm.

(332) DT institūcijas, kura sekmē BD un DM nodarbinātību, veiktspējas stiprināšana un pakalpojumu kvalitātes palielināšana: darba meklēšanas atbalsta instrumentu izstrāde un pilnveide t.sk. rokasgrāmatas izstrāde, darba meklēšanas atbalsta sistēmas elementu pilnveide un savietošana ar digitālā rīka izstrādi, radot jaunas un pilnveidojot esošās metodikas, sniegto pakalpojumu un procesu digitalizēšana, BD un reģistrēto vakanču IS izmaiņu veikšana, DT apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas attīstība, t.sk. īstermiņa prognožu sistēmas pilnveide, darba meklēšanas atbalsta centru izveide lielākajās Latvijas pilsētās, veidojot atvērta tipa centrus DM un DD, karjeras konsultācijas pakalpojumu un sadarbības ar DD pilnveide un institūciju sadarbības tīkla kartēšana. Plānoti kapacitātes celšanas pasākumi, t.sk. tālmācības sistēmas darbinieku digitālo prasmju pilnveide, supervīzijas, darbinieku mobilitātes/savstarpējās apmaiņas sekmēšana, darbinieku ar specifiskām zināšanām/pieredzi piesaiste, kā arī atbalsts darbiniekiem, kuri palīdz specifiskām DT dalībnieku mērķa grupām, kas saskaras ar īpašiem DT pieprasījuma un piedāvājuma salāgošanas izaicinājumiem, lietojot jaunas darba pieejas. Plānoti publicitātes/informatīvie pasākumi, t.sk., ikgadējie vakanču gadatirgi, CV un vakanču portāla zīmola izstrāde un popularizēšana, trešo valstu darbinieku darba migrācijas monitorings, sadarbības stiprināšana starp darba migrācijas jomas institūcijām, uzņēmumu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības sistēmas veiktspējas stiprināšana, DT analīzes/uzraudzības, ADTP pasākumu monitoringa un ietekmes novērtējumi.

(333) DT institūcijas, kura atbild par valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu darba tiesisko attiecību un DA jomā, veiktspējas stiprināšana: attīstot kompetences un pilnveidojot nodarbināto un DD zināšanas (t.sk. informēšana, apmācība, pieredzes apmaiņa preventīvā darba veikšanai uzņēmumos), paredzot darbinieku nosūtīšanas platformas attīstību, kontroles un uzraudzības procesa stiprināšanas pasākumus nacionālās un pārrobežu sadarbības ietvaros t.sk., trešo valstu migrācijas vadības procesā iesaistīto institūciju sadarbības stiprināšanai. Plānoti publicitātes un informatīvi izglītojošie pasākumi darba tiesību un aizsardzības prasību efektīvai ieviešanai un preventīvās kultūras veicināšanai darba vietās, ar nodarbināto apmācību saistītu elektronisko rīku un sistēmu pilnveide. IS attīstība un modernizēšana, pilnveidojot datu analītikas rīku, daļēji automatizējot konsultatīvā centra darbības, izstrādājot, digitalizējot un atjauninot e-apmācību sistēmu, metodikas un uz procesiem balstītus pakalpojumu ceļvežus, t.sk., videopadomi, virtuālais asistents, BI rīki datu analīzei uzraudzības un preventīvo pasākumu plānošanai un nodrošināšanai.

(334) Drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai atbalsts cilvēkresursu, darba vietu un vides izvērtējumiem uzņēmumos, īpaši veltot uzmanību DV risku ietekmes un muskuļu – skeleta slimību novēršanai un profilaksei, ieteikumu/rekomendāciju ieviešanai (t.sk. DV uzlabojumiem, veselības veicināšanas, uzlabošanas pasākumiem, nodarbināto mācībām), kā arī DD, nodarbināto, sabiedrības izpratnes veidošanai ilgāka, labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai (informatīvas, konsultatīvas, izglītojošas aktivitātes DD, nodarbinātajiem, potenciālajiem nodarbinātajiem, sabiedrībai kopumā, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem).

(335) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(336) Galvenās mērķagrupas: Bezdarbnieki (t.sk. nelabvēlīgākā situācijā esoši bezdarbnieki, IBD, jaunieši – bezdarbnieki 18–29 g. u.c.), darba meklētāji, bezdarba riskam pakļautas personas, sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas, ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu, sociālie uzņēmumi, sociālās uzņēmējdarbības uzsācēji, valsts un pašvaldību institūcijas, darba devēji, DT institūciju NVA un VDI darbinieki, karjeras konsultanti, darba tiesību un DA jomas speciālisti, nodarbinātie, ārvalstu un Latvijas darba devēji saistībā ar nosūtītajiem darbiniekiem, darbinieku nosūtīšanas kontroles un uzraudzības procesā iesaistīto institūciju darbinieki, sabiedrība kopumā.

(337) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. Tiks īstenotas specifiskas darbības: lai ievērotu ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu noteikto, īstenojot pasākumus, tiek paredzēts specifisks atbalsts mācību laikā cilvēkiem ar invaliditāti (ergoterapeita, surdotulka u.c. pakalpojumi), elastīgu un elektronisku apmācību formu izstrāde un īstenošana, t.sk., ņemot vērā vecuma un dzimuma aspektu; lai sekmētu ikviena nodarbinātā, īpaši, gados vecāku nodarbināto ilgāku palikšanu DT, tiks veikta DV novērtēšana un darba vietas pielāgošana; tiks izstrādāta sistēma, kas sekmēs tādu nodarbināto, kam konstatēts prasmju trūkums, veselības traucējumi vai citi kavēkļi, kas ierobežo darba pienākumu veikšanu, nepieciešamo rehabilitāciju un/vai atbilstošu pārkvalifikāciju, tiks īstenoti pasākumi izpratnes palielināšanai par dažādām reliģiskajām pārliecībām un seksuālajām minoritātēm.

(338) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Savukārt EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās ES dalībvalstīs.

(339) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: EURES tīklu darbības nodrošināšanai pasākumu plānots īstenot arī citās Eiropas un EEZ dalībvalstīs. 4.3.3.SAM ietvaros plānotās aktivitātes bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba RP personu atbalstam, drošas DV un kvalitatīvu darba vietu nodrošināšanai ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai un darbspēju saglabāšanai, var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Izglītība" darbības "Darba tirgus visiem, izmantojot ilgāka mūža resursus" īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR.

(340) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.4.SAM "Sekmēt aktīvu iekļaušanu, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas, nediskriminēšanu un aktīvu līdzdalību, kā arī uzlabotu nodarbināmību, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām" (ESO 4.8.)

(341) Atbalstāmās darbības: Diskriminācijas RP sabiedrības grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās plānoti pasākumi un pakalpojumi, kas veicinātu aktivitātes dzimumu segregācijas mazināšanai izglītībā un DT, personu ar invaliditāti un FT pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanai, personām virs 50 gadu vecuma u.c. grupām sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai.

(342) Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšanai politikas veidošanā un īstenošanā plānoti valsts un pašvaldības institūciju nodarbināto izglītošanas/informēšanas pasākumi, sabiedrībai – savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai; kā arī atbalsta pasākumi DD iekļaujošas DV un diskriminācijas novēršanas jautājumos.

(343) Ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu darbinieku spēju savienot darbu un ģimenes dzīvi, paredzēti izvērtējumi par dzīves kvalitātes uzlabošanas dažādiem aspektiem, sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi, sabiedriskās aptaujas, informatīvo materiālu izstrāde par elastīgā darba laika un attālinātā darba prakses iespējām, par vienlīdzīgām iespējām un diskriminācijas novēršanu, savu tiesību pārstāvībai un īstenošanai. Skolas vecuma bērnu pieskatīšanai vasaras periodā tiks organizētas nometnes.

(344) Pilsoniskās līdzdalības un sociālā dialoga veicināšanai paredzēts stiprināt sociālo partneru un PSO kapacitāti, pilnveidojot pilsonisko un sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos, atbalstot dažādu sabiedrības grupu un nozaru interešu pārstāvju veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sekmēt kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs, t.sk., koplīgumu slēgšanu. Plānota ekspertu piesaiste, sociāli ekonomisko datu apkopošana un analīze pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvniecības sekmēšanai; sadarbības veicināšana starp PSO, sociālajiem partneriem, publiskās pārvaldes iestādēm, tiesībsaragājošām iestādēm dažādos formātos; nodrošināt mazāk aizsargāto grupu pārstāvniecību, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; realizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai paaugstinātu sabiedrības pilsonisko izglītību, stiprinātu tiesiskumu; sekmēt tehnoloģiski digitālas un inovatīvas vides iespēju izmantošanu, nodrošinot informāciju par demokrātiskiem procesiem, cilvēktiesībām valstī u.c.

(345) Sabiedrības saliedēšanai plānots atbalsts sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krieviski runājošiem iedzīvotājiem, mazākumtautību, romu kopienas un diasporas pārstāvjiem Paredzēts īstenot sabiedrības līdzdalības pasākumus saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības veicināšanai, izpratnes veidošanai par kopējo labumu un iedzīvotāju atbildības izjūtas veicināšanai par līdzcilvēkiem, kā arī veicināt savstarpējo uzticēšanos starp dažādām sabiedrības grupām un solidaritāti. Plānots atbalsts Latvijas NVO, lai nodrošinātu to efektīvu un ilgtspējīgu darbību (t.sk. atbalsts reģionālajiem NVO atbalsta centriem, mazākumtautību un romu NVO līdzdalībai, atbalsts diasporas, kultūras jomas organizācijām u.c.), kapacitātes un interešu aizstāvības spēju stiprināšanai, kā arī atbalsts digitālo rīku un jauno tehnoloģiju risinājumu attīstībai aktīvas un iekļaujošas līdzdalības stiprināšanai un nodrošināšanai, t.sk., veicinot informācijas resursu pieejamību un medijpratību. Tāpat ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu pašvaldībās paredzēts ievērot RPP uzstādījumus publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai; sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas piemērojami pašvaldībām pēc ATR, tā veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu.

(346) Lai nodrošinātu ģimenes un darba dzīves līdzsvarošanu, iesaisti sabiedrības sociālajos procesos un nodarbinātībā trešo valstu pilsoņiem, ārvalstu pilsoņiem, bēgļiem, personām ar patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, plānots iekļaut visus nepieciešamos pakalpojumus "VPA". Tā sniedzot iespējas saņemt: sākotnējās konsultācijas par valsts un pašvaldību pakalpojumiem par uzturēšanās atļaujām, iesniedziemajiem dokumentiem, par nodarbinātības iespējām, juridiskās, kā arī konsultācijas jautājumos, kas skar VA, izglītību, iespējas saņemt sociālo atbalstu ikdienas dzīves situāciju risināšanai un sociālo pakalpojumu saņemšanai u.c. pilnvērtīgas dzīves kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo informāciju, un saņemt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus. "VPA" pakalpojumi nedublēs citus valsts nodrošinātos pakalpojumus, bet uzlabos piekļuvi tiem, sniedzot nepieciešamo informāciju vienuviet.

(347) Plānota resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos, radot priekšnosacījumus viņu nodarbinātībai, paredzot VPD darbinieku kapacitātes celšanu un profesionālās noturības stiprināšanu; ārvalstu pieredzes pētniecību, probācijas un resocializācijas darba organizēšanas instrumentu un programmu pilnveidošanu, jaunu rīku izstrādi/ieguvi/ieviešanu; probācijas klientu resocializācijas modeļa pilnveidošanu; jaunu (interaktīvu) resocializācijas darba metožu attīstību, aprobāciju un īstenošanu; sociālās iekļaušanas koeficienta metodikas izstrāde un ieviešana; VPD brīvprātīgo programmu pilnveidošanu un īstenošanu, pasākumi brīvprātīgo kopienas attīstībai, saliedēšanai; atbalsta pasākumi probācijas klientu resocializācijai, viņu ģimenes locekļiem, atbalsta personām; ikgadējās konferences VPD nodarbinātajiem un sadarbības partneriem; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošana; sabiedrības, t.sk. tiesnešu, prokuroru, tiesībaizsardzības iestāžu, pašvaldību, citu institūciju un NVO darbinieku, informējošus/izglītojošus pasākumus un sociālās kampaņas; sabiedrības iesaistes un atbalsta pasākumi notiesāto personu SU attīstībai; IT attīstība, ieskaitot klientu lietu vadības kvalitātes sistēmas pilnveidošanu.

(348) Nodarbinātības priekšnosacījumu nodrošināšanai ieslodzītajiem, t.sk. pētot ārvalstu pieredzi, plānots pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, sekmējot bijušo ieslodzīto iekļaušanos, vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību, paredzot specializētu riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP (piem., nepilngadīgie ar atkarību, ekonomiskie noziedznieki, kibernoziedznieki) izstrādi/ieguvi/ieviešanu, rīku un programmu aprobēšanu un validēšanu, esošo riska un vajadzību novērtējuma instrumentu un ReP efektivitātes izpēti, validēšanu un aprobāciju; drošības risku izvērtējuma instrumenta izstrādi/ieguvi; speciālistu konsultācijas, jaunu atbalsta pasākumu, t.sk. informatīvu pasākumu, izstrādi un īstenošanu ieslodzītajiem, viņu ģimenes locekļiem/atbalsta personām, resocializācijas darba un kriminālsodu izpildes efektivitātes mērījumu sistēmas ieviešanu, t.sk. pētījumi; nodarbināto un brīvprātīgo kapacitātes celšanu, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas un tās noturības veicināšana, piem., supervīzijas, koučingu un ikgadējās konferences, u.c., e-mācību attīstība; starpinstitūciju sadarbības pilnveidošanas pasākumi un apmācības iesaistīto institūciju un NVO pārstāvjiem; sabiedrības informēšana un izglītošana, sociālās kampaņas, t.sk. par noziedzīgās uzvedības riskiem, ieslodzīto personības īpatnībām, kriminālsoda izpildes laikā veicamo resocializācijas darbu un starpinstitucionālo sadarbību, u.c.; E-mācību procesa pilnveide; IT attīstība.

(349) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(350) Galvenās mērķgrupas: Diskriminācijas riskam pakļautās grupas (diskriminācijas risks dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ), jaunieši, sabiedrība kopumā. Patvēruma meklētāji, bēgļi, personas ar alternatīvo statusu. Nozaru politiku veidotāji, īstenotāji un uzraudzībā iesaistītās valsts institūcijas, DD un viņu darbinieki, sabiedrība. Sociālie partneri, NVO, tiešās valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, tiesas, prokuratūra un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki. Probācijas klienti, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, VPD darbinieki un brīvprātīgie, VPD sadarbības partneri, t.sk., NVO. Ieslodzītie, bijušie ieslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personas, Ieslodzījuma vietu pārvaldē nodarbinātie un brīvprātīgie, sadarbības partneri, t.sk. NVO, darba devēji, nodarbinātie, ģimenes ar bērniem.

(351) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. veicinās darba un ģimenes dzīves līdzsvaru ieslodzītajiem, kā arī notiesātajiem un bijušajiem notiesātajiem sociālās iekļaušanas veicināšanai un sociālās atstumtības mazināšanai tiks izveidota tālmācības e-vide. Politikas veidotāju un īstenotāju un DD apmācību programmas būs piekļūstamas dažādos formātos (t.sk. audiāli un elektroniski), apmācības tiks rīkotas piekļūstamās telpās, apmācību programmu saturā tiks integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. DD dalībai apmācībās, apmācību laikā tiks nodrošināts bērnu pieskatīšanas pakalpojums.

(352) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Pasākuma ietvaros plānoti pieredzes apmaiņas pasākumi starp Latvijas un ārvalstu ekspertiem, kas darbojas nediskriminācijas jomā.

(353) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: 4.3.4.SAM ietvaros tiks īstenoti dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanas pasākumi, uzlabojot nodarbinātību, veicinot sabiedrības izpratni par diskriminācijas novēršanu un savu tiesību īstenošanu, kā arī atbalsts ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanai, kā arī programmas visu SAM īstenošanā tiks veicināta vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas horizontālā principa ievērošana, nediskriminācija pēc vecuma, invaliditātes, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, informācijas un vides pieejamība, kas kopumā sniegs ieguldījumu dzimumu līdztiesības principa kā ESSBJR caurvijoša principa īstenošanā. Intervenci var īstenot citā ES dalībvalstī, kā arī ārpus ES, ja darbība veicina konkrētā mērķa sasniegšanu. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var integrēt projektā, lai stiprinātu darbu pie projekta mērķiem. Sadarbību ar ieinteresētajām pusēm vienā vai vairākās citās valstīs var arī ietvert kā papildinājumu īstenošanā jau esošam projektam, lai veicinātu projekta mērķu sasniegšanu. Abus iespējamos variantus var izmantot saskaņā ar tādām stratēģijām, kā piem., Agenda 2030 vai ESSBJR.

(354) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.5.SAM "Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju" (ESO 4.11.)

(355) Atbalstāmās darbības: SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, plānota atbalsta dažādošana aprūpes nodrošināšanai cilvēka dzīvesvietā vai tās tuvumā, tai skaitā jaunas SBSP infrastruktūras izveide un attīstība, piemēram, grupu mājas (dzīvokļa), dienas aprūpes centra, specializētās darbnīcas, kā arī specializētu TL iegāde un aprīkošana aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai, tehnoloģiju pielietošana pakalpojumu nodrošināšanā (t.sk. integrēta veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšana, piemēram, aprūpe mājās). Bērniem ar invaliditāti plānoti aprūpes mājās, dienas aprūpes centru un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pilngadīgām personām ar GRT un ļoti smagiem vai multipliem traucējumiem – aprūpe mājās, dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, grupu māju (dzīvokļu) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, pensijas vecuma cilvēkiem, t.sk. cilvēkiem ar demenci – aprūpe mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumi. Papildus minētajiem atbalstāmi arī citi individualizēti, neatkarīgu dzīvi veicinoši sociālie pakalpojumi un atbalsts personas dzīvesvietā. Atbalsta pasākumi aprūpes tīkla attīstībai – ģimenes locekļiem, kuri aprūpē ilgstoši slimojošus tuviniekus, neformālajiem aprūpētājiem, ģimenēm ar ierobežotu atbalsta tīklu, piem., vecākiem ar GRT, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. konsultācijas, individuāls atbalsts, mācības, rokasgrāmata atbalsta sniegšanai, atbalsta grupas, brīvprātīgo iesaiste atbalsta sniegšanā. Pakalpojumu efektivitātes nodrošināšanai plānota sistēmas pilnveide, paredzot pakalpojumu efektivitātes sistēmisko aprakstu, jaunu pakalpojumu ieviešanu, kritēriju kopuma izstrādi/aprobēšanu pakalpojumu kvalitātes uzraudzībai, rezultātu sasniegšanas novērtēšanai, priekšlikumu izstrādi sociālo pakalpojumu satura un prasību pilnveidei, un nepieciešamos uzlabojumus datu uzkrāšanai IS. Programmā plānoti ieguldījumi SBSP un infrastruktūras attīstībai dažādām sociālās atstumtības RP iedzīvotāju grupām. 4.3.5.1.pasākuma "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 58% no 4.3.5.1.pasākuma ESF+ finansējuma un 15% no 4.3. prioritātes ESF+ finansējuma. Savukārt AF plānā plānotas investīcijas ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu izveidei pensijas vecuma personām, kas ir papildinošas programmā plānotajiem ieguldījumiem sociālo pakalpojumu attīstībai. Programmā plānotās aktivitātes attiecībā uz pensijas vecuma personām būs vērstas uz atbalsta sniegšanu personas dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, bet AF investīciju ietvaros tiks sniegts atbalsts ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai tiks organizēta sinerģijā ar sociālā darba attīstības aktivitātēm. Ieguldījumi sociālo pakalpojumu infrastruktūrā tiks veikti sasaistē ar darbībām, kas plānotas SBSP pieejamības palielināšanai.

(356) Lai nodrošinātu paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnveidi, paaugstinot tā pieejamību pilngadīgām personām, kuru izārstēšana vairs nav iespējama (paliatīvās aprūpes pacientiem) un nodrošinot atbalstu viņu ģimenes locekļiem, paredzēta multidisciplināras un starpnozaru paliatīvās aprūpes dzīvesvietā sistēmas izveide/ieviešana, t.sk. aprūpes mājās, atelpas brīža un multidisciplināras komandas pakalpojuma izveide/aprobēšana, psiholoģiskā un sociālā atbalsta sniegšana ģimenes locekļiem, mācības paliatīvās aprūpes veikšanā ģimenes locekļiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem, kovīzijas un supervīzijas sociālo pakalpojumu speciālistiem, brīvprātīgo iesaiste.

(357) Sociālā darba attīstības nodrošināšanai plānota sabiedrības informēšana, vienotas metodiskās izpratnes un prakses veidošanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem/ atbalsta personālam, piem., aprūpētājiem un ĢA, un saistītajās nozarēs strādājošajiem, starpinstitucionālas sadarbības veicināšanai kvalitatīvu sociālo pakalpojumu attīstībai. Plānota profesionāla atbalsta tīkla izveide sociālā darba kvalitatīvai attīstībai, veicinot līderības attīstību sociālā darba jomā, veidojot starpdisciplināras ekspertu komandas krīžu u.c. sarežģītu situāciju risināšanai, izstrādājot priekšlikumus jaunu sociālā darba speciālistu piesaistei. Sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu vadības līmeņa speciālistu, sociālā darba speciālistu un atbalsta personāla profesionālās pilnveides izglītības programmu un tālākizglītības programmu izstrāde un īstenošana, t.sk. ĢA un aprūpētāju sagatavošana. Mācību moduļu izstrāde un integrēšana augstskolu sociālā darba SP, atbalsts sociālā darba SP mācībspēku attīstībai un sagatavošanai, atbalsts sociālā darba studentiem un praktiķiem mācību moduļu apguvei. Aktuālu metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, t.sk. ar bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī metodikas uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā izstrāde un atbilstošu mācību organizēšana to apguvei. Neformālo klātienes un e-mācību par sociālo darbu ar dažādām klientu grupām attīstīšana, īstenošana. Atbalsts sociālajiem darbiniekiem, kuri apgūst supervizora profesiju, un supervīziju nodrošināšanai sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem, t.sk. sociālā darba speciālistiem, ĢA, aprūpētājiem un sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem. Atbilstošas metodoloģijas izstrāde un pētījumu veikšana par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļu un atalgojuma novērtējumu, un sociālā darba praksi dažādos Latvijas reģionos. Ex-post projekta rezultātu izvērtējums, ietverot jautājumus par aktuālo sociālā darba attīstības problemātiku un nākotnes izaicinājumiem.

(358) Vienlīdzīgas pieejas tiesiskumam neesamība, juridisko problēmu savlaicīga nerisināšana būtiski palielina sociālās atstumtības un nabadzības risku, ietekmē personas materiālo un fizisko stāvokli. Tas var atstāt ietekmi uz veselību, nodarbinātību, produktivitāti, ģimenes stabilitāti, izglītības iespējām bērniem, paaugstinot vardarbības riskus. Atbalsts plānots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas reformēšanai un efektivizēšanai, kas vērsta uz mazaizsargāto un cietušo personu atbalstu, nodrošinot minēto personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, rodot risinājumus savlaicīgai juridisko problēmu konstatēšanai un atrisināšanai; esošu un jaunu IT un digitālo risinājumu attīstīšanai, nolūkā efektīvāk nodrošināt sociāli mazaizsargāto personu tiesības, tostarp iestāžu savstarpējās sadarbības efektivizēšanu. Plānoti mērķgrupas informēšanas pasākumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, mērķgrupas kompetences un izpratnes par nozīmīgumu savlaicīgi risināt juridiska rakstura strīdus paaugstināšanai, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistīto personu apmācībām, kompetenču un prasmju līmeņa paaugstināšanai.

(359) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(360) Galvenās mērķgrupas: Sociālās atstumtības riskam pakļautās mērķa grupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, t.sk. cilvēki ar GRT un bērni ar FT, cilvēki pensijas vecumā, t.sk. ar demenci, viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, probācijas klienti, personas, kuras ieguvušas bēgļa vai alternatīvās personas statusu u.c. Pilngadīgas personas, kuru izārstēšana vairs nav iespējama un viņu ģimenes locekļi/neformālie aprūpētāji. Sociālo pakalpojumu sniedzēji, sociālā jomā strādājošie speciālisti, t.sk. iestāžu un struktūrvienību vadītāji, sociālā darba speciālisti, sociālās jomas atbalsta personāls, t.sk. aprūpētāji, ģimenes asistenti u.c., VA speciālisti, valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā iesaistītās personas un iestādes, NVO, supervizori, sociālās labklājības jomas studenti un mācībspēki, sabiedrība, plānošanas reģioni, pašvaldības, LM, TM, sadarbības partneri u.c.

(361) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Tiks īstenoti tādi specifiski pasākumi kā SBSP pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšana; konsultācijas un mācības, t.sk. sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; ārstu, speciālistu, iestādes amatpersonu, atbalsta funkciju veicēju profesionālo spēju pilnveide paredzēta arī attiecībā uz vienlīdzīgu iespēju aspektiem. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sabiedrības informēšanai tiks izmantoti dažādi informācijas kanāli un formāti, kas ir piekļūstamas cilvēkiem ar dažāda veida FT, piem., subtitrēšana, materiāli elektroniskā formātā, raidījumu ieraksti u.c.

(362) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. SBSP attīstībā paredzēts nodrošināt pēctecību 2014.–2020.gada plānošanas periodā plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plāniem, arī turpmāk ieguldījumus pamatojot, t.sk. ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem.

(363) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.).

(364) Finanšu instrumenti: N/A.

4.3.6.SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" (ESO 4.12.)

(365) Atbalstāmās darbības: Lai mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības RP bērnu skaitu un pārtrauktu nabadzības atražošanos paaudzēs, ieguldījumi paredzēti makro un mikro līmenī.

(366) Bērnu labklājības sistēmā viena no aktuālākajām problēmām ir fragmentēta palīdzības un pakalpojumu pieejamība. Lai nodrošinātu bērnu aprūpi, izglītošanu un radītu optimālus priekšnosacījumus veselīgai bērnu sociālemocionālajai attīstībai un pašrealizācijaiilgtermiņā, paredzēts sekmēt starpnozaru sadarbību un īstenot ģimenes atbalsta un bērnu attīstības konceptuālās pieejās balstītu preventīvā atbalsta sistēmas reformu, stiprinot agrīnās intervences pakalpojumu pieejamību mazāk aizsargātajām ģimenēm ar bērniem. Lai nodrošinātu paradigmas maiņas iedzīvināšanu, paredzētas aktivitātes ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošanai.

(367) Tā kā trūkst vienotas integrētas informatīvās platformas agrīnā preventīvā darba organizēšanas atbalstam, pilnveidojot bērnu labklājības sistēmu, plānota publiskā sektora IS modernizācija un savstarpējās savietojamības uzlabošana, veidojot informācijas sistēmu agrīnam preventīvam atbalstam būtiskas informācijas uzkrāšanai un apmaiņai, kas atvieglos bērnu veselīgu attīstību traucējošu risku savlaicīgu identificēšanu un individuālām vajadzībām atbilstošu atbalsta/intervences pakalpojumu nodrošināšanu.

(368) Lai monitorētu aktivitāšu ietekmi un turpinātu veidot uz pierādījumiem balstītu politiku, tiks veikti pētījumi un izvērtējumi, t.sk. vardarbības, dzimumu līdztiesības, ģimenes un darba dzīves savienošanas jomā.

(369) Individuālā līmenī atbalsts plānots darbībām, kas pozitīvi ietekmē sociālās atstumtības risku mazināšanos bērniem šādas sociālās atstumtības dimensijās – (a) sekmē labākas izglītības iegūšanu, (b) uzlabo psiholoģisko un emocionālo drošību, (c) mazina sociālo izolētību, t.sk. uzlabojot attiecības ģimenē.

(370) Lai nodrošinātu darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, plānots sniegt atbalstu bērnu pieskatīšanas un aprūpes organizēšanai, veicinot vienlīdzīgas iespējas visām ģimenēm. Lai risinātu bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nepietiekamo pieejamību, papildu pašvaldību PII infrastruktūras attīstībai, plānots atbalsts pašvaldībām aukļu dienesta un privāto PII pakalpojumu iegādei atklāta konkursa ietvaros, u.c. bērnu pieskatīšanas pasākumiem, pozitīvi ietekmējot arī reemigrāciju un dodot priekšroku sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām.

(371) Paredzēts atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, vai FT, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, paredzot holistisku psihoemocionālo atbalstu diagnozes noteikšanas un akūtās terapijas periodā ģimenei atrodoties ārstniecības iestādē, starpinstitucionālās sadarbības veicināšanu, informācijas nodošanu pacienta ģimenes problēmu risināšanai, t.sk. digitālo risinājumu pilnveidošanu, informatīvo materiālu izstrādi, darbu ar ģimeni un atbalsta sniegšanu pēcterapijas periodā dzīvesvietā. Plānots nodrošināt integrētu sociālu, psiholoģisku un VA pieeju ģimenei kopumā, pilnveidot tiešās pārvaldes iestādes, kas veic prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzi, klientu apkalpošanu, efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, paredzot mācību programmu izstrādi/aprobēšanu, darbinieku profesionālo spēju pilnveidi, metodisko vadību, procesu un analītiskās funkcijas, t.sk. IIS attīstību, sabiedrības informēšanas pasākumus par aktualitātēm invaliditātes noteikšanas, darbspējas vērtēšanas, ierobežojumu vērtēšanas procesā, kā arī iestādes sniegto pakalpojumu uzlabošana, izstrādājot vienotu informācijas sniegšanas modeli par pieejamo atbalstu invaliditātes gadījumā (izmēģinājumprojekts). Ieguldījumi nepieciešami arī bērnu invaliditātes noteikšanas sistēmas, t.sk. IIS pilnveidei.

(372) Nodrošinot preventīvo atbalstu veselīgai bērnu sociālemocionālai un psiholoģiskai attīstībai, plānota visaptveroša, uz cilvēka vajadzībām orientēta diagnostikas, profilakses, konsultatīvo pasākumu, agrīnās intervences, veselības un sociālo pakalpojumu kopuma īstenošana, agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem izveide un ieviešana, t.sk. mācības un praktiski treniņi darbā ar bērniem iesaistītiem speciālistiem; agrīnas intervences bērniem ar psihomotoriem un psihosociāliem traucējumiem; bērnu agrīnās attīstības vajadzību novērtējuma metodisko instrumentu izstrāde un pārvaldība, t.sk. iekļaujot arī speciālo vajadzību diagnostiku; multimodālas, pierādījumos balstītas agrīnās intervences programmas attīstības grūtību veidošanās risku mazināšanai, distresa un trauksmes pārvarēšanai; sociālo prasmju pilnveide riska grupām; vecāku prasmju pilnveides programmas; programmas pāridarījuma un mobinga mazināšanai izglītības iestādēs un e-vidē; atbalsta nodrošināšana ģimenēm ar bērniem, kuras zaudējušas tuviniekus, pēc smagas krīzes vai katastrofas. Vairākas no plānotajām programmām tiks īstenotas kā jaunievedumi, adaptējot ārvalstu praksi un pieredzi. Paredzēta arī iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšana, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes.

(373) Lai mazinātu bērnu uzvedības un atkarības problēmu risku tālāku attīstību, sekmētu inovatīvu un mērķētu pakalpojumu sniegšanu ģimenēm ar bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarības problēmām, plānoti sekundārās prevencijas, diagnostikas un sociālās rehabiliācijas pasākumi ģimenēm ar bērniem krīzes situācijās. Nepilngadīgajiem un to ģimenēm plānoti atbalsta pakalpojumi sociālo prasmju pilnveidei un jaunu pakalpojumu ieviešana riska ģimenēm atbilstoši bērna vecumposma īpatnībām pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai; rokasgrāmatas izstrāde speciālistiem, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar bērniem; visaptverošas, uz ģimenes vajadzībām orientētas diagnostikas attīstība, nodrošinot savlaicīgu ģimenes un bērna problemātikas atpazīšanu un rekomendāciju sniegšanu; ģimenes atbalsta tīkla izveide un efektivitātes mērīšana; multimodālas, pierādījumos balstītu sociālās rehabilitācijas programmu izstrāde bērniem ar psihosociāliem traucējumiem, uzvedības un atkarības problēmām.

(374) Ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai, plānoti pasākumi individuālā līmenī ģimenes locekļiem, kas cieš no vardarbības, un pasākumi sabiedrības līmenī, mazinot ģimenes funkcionētspējas atjaunošanas ekonomisko slogu. Plānoti preventīvi pasākumi, lai uzlabotu vecāku prasmes pozitīvā bērnu disciplinēšanā. Atbalsta sistēmas no vardarbības ģimenē cietušām personām novērtēšana, monitoringa pilnveide, jaunu instrumentu vardarbības pret bērniem riska mazināšanai izstrāde/aprobācija, jaunu metožu darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām pilnveide/aprobācija, informatīvu pasākumu organizēšana. Jaunas pieejas darbā ar vardarbībā ģimenē cietušām pilngadīgām personām izmēģināšana: jaunu pakalpojumu cietušām personām no ievainojamām grupām aprobācija/ieviešana, pakalpojumu augsta riska vardarbības gadījumos attīstība un nodrošināšana, jaunas pieejas izmēģināšana mobinga, savstarpējas vardarbības bērnu un jauniešu vidū novēršanai un mazināšanai.

(375) Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kompetences pilnveidei un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšanai plānota mācību programmu satura izstrāde un pielāgošana atbilstoši bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei un speciālistu mācības, bāriņtiesas darbinieku sertifikācijas sistēmas izstrāde un bāriņtiesu darbību regulējošo normatīvo aktu skaidrojumu izstrāde, supervīzijas bāriņtiesu darbiniekiem, informatīvie pasākumi bērnu tiesību aizsardzības jautājumos.

(376) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(377) Galvenās mērķgrupas: Bērni un ģimenes ar bērniem, priekšroku dodot sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām, t.sk. bērni ar smagu diagnozi vai FT, iespējamu vai esošo invaliditāti, ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, bērnu vecāki/likumiskie pārstāvji (t.sk. aizgādņi un aizbildņi), pedagogi pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un speciālās izglītības iestādēs, sociālo pakalpojumu sniedzēji, VA speciālisti, kas ikdienā strādā ar bērniem, sociālie darbinieki, supervizori, speciālisti, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzību, speciālisti kas strādā ar no vardarbības cietušām un/vai vardarbību veikušām personām, VDEĀVK, sabiedrība, pašvaldības, sociālie dienesti, izglītības pārvaldes, bāriņtiesas, bērnu pieskatīšanas pakalpojumu sniedzēji, privātās un publiskās PII, vispārējās un speciālās izglītības iestādes, NVO, sociālie uzņēmumi, bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesistītie politikas plānotāji un veidotāji u.c.

(378) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi iekļauj vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem.

(379) Tiks īstenotas specifiskas darbības: bērnu labklājības sistēmas veidošanā iesaistīto speciālistu, t.sk. pedagogu un pakalpojumu sniedzēju, apmācību un supervīziju saturā tiks iekļauti vienlīdzīgu iespēju jautājumi; paredzētas arī programmas vecākiem un bērnu aprūpē iesaistītiem speciālistiem, kas sekmē bērnu ar īpašām vajadzībām sociālo iekļaušanu. Vienlaikus paredzēti sabiedrības informēšanas pasākumi iekļaujošas sabiedrības vērtību popularizēšanai, stiprinot sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un vecāku prasmes. Sniedzot atbalstu bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem, tiks veicināta dzimumu līdzsvarota līdzdalība DT, un tiks mazināti šķēršļi nodarbinātībai, galvenokārt sniedzot atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošām personām (precīzāki kritēriji tiks noteikti pie pasākuma īstenošanas nosacījumu izstrādes), lai uzsāktu darba attiecības vai iesaistītos aktivitātēs, kas veicina nodarbinātību un labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru.

(380) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Uz pierādījumiem balstītu jauno instrumentu ieviešanai, t.sk. prevencijas programmu adaptēšanai paredzēta ārvalstu ekspertu piesaiste un pieredzes apmaiņa. Attiecībā uz bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar RPP noteikto, atbalstu prioritāri plānots sniegt RP iedzīvotāju grupām, t.sk. plānots atbalsts ģimenēm, kuru bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII. Šādas ģimenes ir sociāli nevienlīdzīgākā situācijā, jo tām no saviem finanšu līdzekļiem ir jāsedz starpība, kas veidojas par privātajiem pirmsskolas pakalpojumiem, tāpēc atbalstu prioritāri plānots nodrošināt pašvaldībām, kurās ir vairāk ģimeņu, kur bērniem netiek nodrošināta vieta pašvaldības PII, jo īpaši pievēršot uzmanību reemigrantu bērnu pirmsskolas izglītības pieejamības iespējām. Vienlaikus pašvaldības, kas plāno piesaistīt finansējumu pasākuma ietvaros, veidojot reģistru izglītojamo uzskaitei, kuri pieteikti pirmsskolas izglītības programmu apguvei izglītības iestādē, tiks aicinātas priekšroku sniegt sociāli un ekonomiski mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Plānojot atbalstu pašvaldībām, kur nav pietiekama pirmsskolas izglītības pieejamība, tiks nodrošināta sniegtā atbalsta ilgtspēja, neietekmējot reģionālās attīstības atšķirības, jo pašvaldībām vairākos pasākumos (piemēram, uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai, publiskās ārtelpas sakārtošanai) tiks diferencēts atbalsta apmērs atbilstoši reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju, lielāko finansējuma apjomu paredzot plānošanas reģionam ar mazāko reģionālo IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat tiks izvērtētas iespējas atbalsta sniegšanā bērnu pieskatīšanas un aprūpes pakalpojumu pieejamībai paredzēt atšķirīgu līdzfinansējuma likmi Pierīgas pašvaldībām.

(381) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: N/A.

(382) Finanšu instrumenti: N/A.

4.4.Prioritāte "Sociālās inovācijas" (speciālā prioritāte, kas veltīta sociālām inovācijām)

4.4.1. SAM "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālo integrāciju, izmantojot sociālās inovācijas" (ESO 4.12.)

(383) Atbalstāmās darbības: Inovatīvu metožu un risinājumu sociālo pakalpojumu visvairāk sociālās atstumtības RP mērķa grupas personām sniegšanā izstrāde (t.sk. infrastruktūras pielāgošana un aprīkojuma vai tehnisko risinājumu iegāde) un aprobēšana, rezultātu novērtēšana, apmācības darbam ar pasākuma mērķa grupu un konsultatīvs atbalsts sociālā pakalpojuma speciālistiem, inovatīvo pieeju multiplicēšana. Plānoti pierādījumos balstīti efektīvi/inovatīvi risinājumi, piem., atkarību izraisošo vielu un procesu patēriņa mazināšanai, paredzot sociālās inovācijas sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā institūcijā un dzīvesvietā. Sekmējot atbalsta nodrošināšanu nemotivētiem cilvēkiem ar GRT, plānota jauna un inovatīva pakalpojuma attīstīšana, izstrādājot starpprofesionāļu komandas atbalsta sniegšanas modeli un to aprobējot izmēģinājumprojektā. Sociālo pakalpojumu sniegšanā paredzēta integrēta veselības, izglītības un iekšlietu jomas speciālistu sadarbība. Atbalsts sociālajām inovācijām plānots, lai meklētu jaunus risinājumus ilgstošām problēmām un attīstītu efektīvākus sociālo pakalpojumu sniegšanas modeļus, īpašu uzmanību pievēršot uz personu vērstai pieejai un individuālajām vajadzībām pielāgota atbalsta sniegšanai. 4.4.1.1.pasākuma "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā" īstenošanā piemēro šķērsfinansējumu ERAF tipa darbību veikšanai, kas nepārsniedz 18% no 4.4.1.1.pasākuma ESF+ finansējuma un 15% no 4.4. prioritātes ESF+ finansējuma.

(384) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo nav konstatēta būtiska negatīva ietekme uz vidi atbalstāmo darbību specifikas dēļ.

(385) Galvenās mērķgrupas: cilvēki ar FT vai invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki, t.sk. ar demenci, aprūpējamo personu ģimenes locekļi vai citi neformālie aprūpētāji, ģimenes ar bērniem, bezpajumtnieki, ielu bērni un jaunieši, no atkarību vielām un procesiem atkarīgas personas, IBD, personas, kuras atbrīvotas no IeV, nemotivēti cilvēki ar GRT u.c. sociālās atstumtības riskam pakļautas mērķa grupu personas.

(386) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projekta vadībā un īstenošanā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamība, nediskriminācija pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm, vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana u.c. pasākumi. Īstenotie pasākumi ir mērķdarbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju, tostarp ietver tādus pasākumus kā SBSP pieejamības palielināšana atbilstoši individuālajām vajadzībām, t.sk. tehnoloģiju inovācijas pakalpojumu nodrošināšanā.

(387) Mērķteritorijas, t.sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: Visa Latvija. Inovatīvu risinājumu ieviešanu SBSP sniegšanā jāpamato ar pierādījumiem par plānoto darbību efektivitāti un vajadzību analīzi pašvaldību vai reģionu līmenī.

(388) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: SBSP attīstīšanai var tikt īstenota starptautiskā sadarbība (pieredzes apmaiņa, labās prakses pārņemšana, ekspertu piesaiste u.c.).

(389) Finanšu instrumenti: N/A.

8.tabula (2) 4. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Starpposma vērtība (2024)

Plānotā vērtība

(2029)

4.3.prioritāte4.3.1.SAMERAFRCO 65Jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu kapacitātePersonu skaits2001865
4.2.prioritāte4.2.1.SAMERAFRCO 66Jaunu vai modernizētu bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu mācību telpu ietilpībaPersonu skaits01070
4.2.prioritāte4.2.1.SAMERAFRCO 67Jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpībaPersonu skaits77215 492
4.1.prioritāte4.1.1.SAMERAFRCO 69Jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitātePersonas / gadā3 878 4604 266 306
4.1.prioritāte4.1.1.SAMERAFi.4.1.1.aNoslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos%10100
4.1.prioritāte4.1.1.SAMERAFi.4.1.1.bNeatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas efektivitātes uzlabošana izveidojot brigāžu atbalsta centrus tuvāk pakalpojumu saņēmējiem reģionosNeatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta centru skaits03
4.3.prioritāte4.3.1.SAMERAFi.4.3.1.aJaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu (izņemot sociālo mājokļu) kapacitātePersonas/ gadā0174
4.3.prioritāte4.3.1.SAMERAFi.4.3.1.bIzvēlētas un saskaņotas vietas jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu izveideiPakalpojuma sniegšanas vietas1010
4.3.prioritāte4.3.3.SAMESFEECO02Bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbniekiPersonu skaits62842 158
4.2.prioritāte4.2.4.SAMESFEECO05Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personasPersonu skaitsKopā: 8 513

IZM: 8 313

VARAM: 200

Kopā: 48 088

IZM: 46 088

VARAM: 2000

4.3.prioritāte4.3.3.SAMESFEECO05Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personasPersonu skaits05 977
4.3.prioritāte4.3.5.SAMESFEECO05Nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personasPersonu skaitsKopā: 724

LM: 692

TM: 50

Kopā: 3 599

LM: 3099

TM: 500

4.3.prioritāte4.3.6.SAMESFi.4.3.6.cNodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personasPersonu skaits4003 750
4.2.prioritāte4.2.3.SAMESFi.4.2.3.a.NEET jaunieši, kas saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma ietvarosDalībnieku skaits4502250
4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFEECO06Bērni vecumā līdz 18 gadiemDalībnieku skaits2 952 10 332
4.3.prioritāte4.3.6.SAMESFEECO06Bērni vecumā līdz 18 gadiemDalībnieku skaitsKopā: 5 930

LM: 1 400

VK/PKC:

4 530

VARAM: 0

Kopā: 28 439

LM: 4 550

VK/PKC:

22 650

VARAM: 1 239

4.1.prioritāte4.1.2.SAMESFEECO10Personas ar vidējo izglītībuDalībnieku skaits311 594
4.1.prioritāte4.1.2.SAMESFEECO11Personas ar augstāko izglītībuDalībnieku skaits28014 426
4.1.prioritāte4.1.2.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaits4747
4.1.prioritāte4.1.2.SAMESFi.4.1.2.aPiesaistīto ārstniecības personu skaits, kuras saņēmušas atbalstu, lai veicinātu to piesaisti darbam veselības aprūpēPersonas50458
4.2.prioritāte4.2.2.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaits99111
4.2.prioritāte4.2.3.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaits3838
4.3.prioritāte4.3.3.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaits33
4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaitsKopā: 45

LM: 36

TM: 2

KM /SIF:

7

Kopā: 221

LM: 212

TM: 2

KM/ SIF:

7

4.3.prioritāte4.3.5.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaitsKopā: 1

LM: 1

TM: 0

Kopā: 2

LM: 1

TM: 1

4.3.prioritāte4.3.6.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaitsKopā: 282

LM: 2

PKC: 280

Kopā: 845

LM: 2

PKC: 843

4.4.prioritāte4.4.1.SAMESFEECO18Nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstuIestāžu skaits015
4.3.prioritāte4.3.3.SAMESFEECO19Mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi (t.sk. kooperatīvie uzņēmumi, sociālie uzņēmumi), kas saņēmuši atbalstuUzņēmumu skaits22148
4.3.prioritāte4.3.2.SAMERAFRCO 77Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaitsSkaits029
4.3.prioritāte4.3.2.SAMERAFi.4.3.2.aNoslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma vietās%10100
4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFi.4.3.4.aBiedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstuBiedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits83500
4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFi.4.3.4.bBiedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstuBiedrību un nodibinājumu skaitsKopā: 91

KM: 60

LM: 31

Kopā: 374

KM: 250

LM: 124

4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFi.4.3.4.cSociālo partneru skaits, kas saņēmuši atbalstuOrganizāciju skaits22
4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFi.4.3.4.dProbācijas klientiPersonu skaits5252655
4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFi.4.3.4.eIeslodzītie, viņu ģimenes locekļi un atbalsta personasPersonu skaits3003000
4.3.prioritāte4.3.4.SAMESFi.4.3.4.fĪstenotie izvērtējumiIzvērtējumu skaits315
4.3.prioritāte4.3.5.SAMESFi.4.3.5.aSabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanai izveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaitsIzveidoto pakalpojuma sniegšanas vietu skaits0541
4.3.prioritāte4.3.5.SAMESFi.4.3.5.bSociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuras saņēmušas sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumusPersonu skaits01 062
4.3.prioritāte4.3.6.SAMESFi.4.3.6.aBiedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstuBiedrību, nodibinājumu un uzņēmumu skaits1013
4.3.prioritāte4.3.6.SAMESFi.4.3.6.bSpeciālistu, kuri piedalījušies mācībās bērnu tiesību aizsardzības jomā, skaitsPersonu skaits9765 988
4.3.prioritāte4.4.1.SAMESFi.4.4.1.aBiedrības un nodibinājumi, kuri saņēmuši atbalstuBiedrību un nodibinājumu skaits015

9.tabula (3) 4. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Bāzes vai atsauces vērtība

Bāzes vai atsauces vērtības gads

Plānotā vērtība (2029)

Datu avots

Komentāri

4.2. prioritāte4.2.1. SAMERAFRCR 70Jauno vai modernizēto bērnu aprūpes (pirmsskolas) iestāžu lietotāju skaits gadāLietotāji / gadā

0

2020

1016

Projektu dati 
4.2. prioritāte4.2.1. SAMERAFRCR 71Jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadāLietotāji/ gadā

0

2020

20 116

Projektu dati 
4.1. prioritāte4.1.1. SAMERAFRCR 72Personu skaits, kas izmanto e-veselības pakalpojumus, gadāLietotāji/ gadā

351 648

2020

667 686

Projektu datiDati tiks iegūti no projektu atskaitēm, apkopjot projektu iesniedzēju sniegto informāciju par personu skaitu, kuras saņem attīstītos e-veselības pakalpojumus projektu ietvaros attīstītajā digitālajā infrastruktūrā
4.1. prioritāte4.1.1. SAMERAFRCR 73Personu skaits, kas izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus, gadāLietotāji/ gadā

3 878 460

2020

3 878 460

Projektu datiDati tiks iegūti no projektu atskaitēm, apkopjot projektu iesniedzēju sniegto informāciju par personu skaitu, kuras saņem veselības pakalpojumus projektu ietvaros uzbūvētajās vai modernizētajās veselības aprūpes iestādēs
4.3. prioritāte4.3.1. SAMERAFRCR 67Ikgadējais jaunu vai modernizētu sociālo mājokļu lietotāju skaitsPersonu skaits

0

2021

1 865

Projektu dati 
4.3. prioritāte4.3.1. SAMERAFr.4.3.1.bPersonu skaits, kuras izmanto jaunu vai modernizētu sociālās aprūpes iestāžu pakalpojumus, gadāLietotāji/ gadā

0

2021

174

LM dati 
4.2. prioritāte4.2.2. SAMESFr.4.2.2.aIestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgumIestāžu skaits

19

2020

111

Projektu dati 
4.2. prioritāte4.2.3. SAMESFr.4.2.3.aIestādes, kas veicinājušas vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai pašvaldībās, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiemIestāžu skaits

44

2021

38

Projektu dati 

4.2. prioritāte

4.2.3. SAMESFEECR02Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas iesaistījušies izglītībā vai mācībāsDalībnieku skaits

378

2021

405

Projektu datiDati tiks izgūti no noslēguma ziņojuma par ESF+ atbalsta ietekmi uz mērķa grupas dalībnieku (aizpilda par jauniešiem, kas sekmīgi izpildījuši individuālo pasākumu programmu)
4.1. prioritāte4.1.2. SAMESFr.4.1.2.aIedzīvotāju skaits, kuri pēdējā gada laikā veselības apsvērumu dēļ ESF rīkoto pasākumu ietekmē ir mainījuši uztura un citus dzīvesveida paradumusIedzīvotāju skaits

93 878

2018

50 000

SPKC datiDati tiks iegūti no Latvijas iedzīvotāju un veselības ietekmējošo paradumu pētījumiem. Iegūtie dati tiks attiecināti un populāciju (aprēķinus veiks SPKC), lai iegūtu rezultāta rādītāja vērtību.
4.1. prioritāte4.1.2. SAMESFEECR03Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ieguvuši kvalifikācijuDalībnieku skaits

18 396

2021

15 562

Projektu dati

 
4.1. prioritāte4.1.2. SAMESFr.4.1.2.bVeikto narkotiku profilakses pasākumu īpatsvars, kas ir pielāgoti narkotiku profilakses kvalitātes standartiem (EDPQS, PVO/UNODC vai valsts standartiem)Pasākumu īpatsvars (%)

0

2021

40

Pētījuma dati

Dati tiks iegūti Iekšlietu ministrijas pētījuma ietvaros apzinot visas narkotiku lietošanas profilakses intervences, kurās izmantoti kvalitātes standarti
4.2. prioritāte4.2.4. SAMESFEECR03Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikācijuDalībnieku skaits

38 102

2020

37 912

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.3. SAMESFEECR03Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikācijuDalībnieku skaits

1 234

2019

3064

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.3. SAMESFEECR04Dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātieDalībnieku skaits

2 151

2019

6 010

Projektu dati

 
4.2. prioritāte4.2.4. SAMESFEECR06Dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijāDalībnieku skaits

675

2019

9 216

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.1. SAMERAFr.4.3.1.aVides pieejamības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās izbūvējot liftuĒku (kāpņutelpu) skaits

0

2020

85

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.4. SAMESFr.4.3.4.aNVO skaita pieaugums, kas sniegušas atzinumus par rīcībpolitikas plānošanas dokumentiem un normatīvajiem aktiem (6 mēnešu laikā pēc iesaistes projekta darbībās)NVO skaits

5

2021

50

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.4. SAMESFr.4.3.4.bAtbalstīto sociālo partneru skaits, kas sniedz atzinumus/priekšlikums likumdošanas procesā un Eiropas Semestra ietvarosOrganizāciju skaits

2

2021

2

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.4. SAMESFr.4.3.4.cPersonas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomāPersonu skaits

800

2020

2700

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.4. SAMESFr.4.3.4.dDiskriminācijas riskam pakļautas personas, kurām mazināts diskriminācijas risks un veicināta iekļaušanās sabiedrībāPersonu skaits

0

2020

18 600

Projekta dati

 
4.3. prioritāte4.3.5. SAMESFr.4.3.5.aIzsniegtie sertifikāti par apmācību kursu profesionālo kompetenču līmeņa paaugstināšanāSertifikātu skaits

0

2020

350

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.5. SAMESFr.4.3.5.bPersonas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenciPersonu skaits

0

2020

2603

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.6. SAMESFr.4.3.6.aBērni rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēmBērnu skaits

7 788

2021

5 533

Pašvaldību sniegtie dati

 
4.3. prioritāte4.3.6. SAMESFr.4.3.6.bInvaliditātes ekspertīzei patērētā laika samazinājumsDienu skaits

28,92

2019

22,92

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.6. SAMESFr.4.3.6.cBērnu ar attīstības grūtībām, nepietiekamībām vai to veidošanās risku kumulatīvais skaits, kuriem veicināta pozitīva attīstība un pašrealizācijaBērnu skaits

51

2020

22 650

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.6. SAMESFr.4.3.6.dIestāžu skaits, kas sniedz datus un izmanto risku analīzes un vadības informācijas sistēmu agrīnā preventīvā atbalsta vajadzību noteikšanaiIestāžu skaits

0

2020

1 090

Projektu dati

 
4.4. prioritāte4.4.1. SAMESFr.4.4.1.aSabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu skaita pieaugumsPakalpojumu skaits

899

2021

30

Projektu dati

 
4.3. prioritāte4.3.2. SAMERAFRCR 77Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu apmeklētāju skaitsApmeklētāji/ gadā

14 000

2020

25 500

Projektu dati

 

5.politikas mērķis "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu veidu teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību"

5.1.Prioritāte "Reģionu līdzsvarota attīstība"

5.1.1. SAM "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" (RSO 5.1.)

(390) Atbalstāmās darbības: Lai veicinātu ilgtspējīgu teritoriālo attīstību un virzītos uz reģionālo atšķirību mazināšanu, t.sk., ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbībai, publiskās ārtelpas attīstība, pašvaldību kapacitātes veicināšana un viedie risinājumi publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai. SAM ietvaros investīcijas tiks veiktas atbilstoši plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmām. Integrētas teritoriālas attīstības veicināšanai izvēlēts nacionālais risinājums, kas paredz turpināt pašvaldībām to attīstības programmās noteikto nozīmīgu projektu īstenošanu caur atbalstu FPT, kas tiks definētas integrēto teritoriālo stratēģiju (reģionu attīstības programmu) ietvaros, nodrošinot konkurences elementu un efektīvāko attīstības projektu īstenošanu. Tiks turpināta teritoriālā pieeja virzībā uz RPP noteiktā līdzsvarotas reģionālās attīstības mērķa sasniegšanu.

(391) Ņemot vērā reģionālās attīstības atšķirības, t.sk. atšķirīgo iedzīvotāju ienākumu līmeni, kas ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti reģionos, ir atbalstāmas investīcijas uzņēmējdarbības attīstībai reģionos, balstoties uz teritoriju attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm – ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu uzņēmējdarbības vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, mazinot potenciālos emigrācijas riskus ārpus reģiona. Atbalsts pašvaldību infrastruktūras attīstībai tiks plānots sadarbībā ar uzņēmumiem, ņemot vērā to plānotās investīcijas pamatlīdzekļos esošo vai jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai, kā arī uzņēmumu un publiskā sektora investīcijas darbaspēka piesaistei reģionos, ievērojot komersantu pieprasījumu.

(392) Atbalstāmas integrētas investīcijas kultūras infrastruktūrā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras objektu darbības uzlabošanas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, identificējot, kur ieguldījumi var sniegt plašāku ekonomisko, sociālo un teritoriālo ietekmi uz attīstāmo teritoriju. Atbalstāmi ieguldījumi unikālos valsts nozīmes aizsargājamos kultūras pieminekļos, to saistītajā infrastruktūrā un jaunas nacionālas vai reģionālas kultūras infrastruktūras, kas nodrošina profesionālās mākslas darbību vai atmiņas institūcijas funkciju būvniecībā ar mērķi uzlabot publiskas vides kvalitāti, nodrošināt arhitektonisko un kultūras vērtību saglabāšanu un nodrošināt kultūras objektu turpmāku izmantošanu kultūras pakalpojumu sniegšanā, veicinot esošo pakalpojumu pilnveidi un jaunu pakalpojumu izveidi, tai skaitā, uzlabojot kultūras objektu pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī integrējot projektos inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu, tādejādi paplašinot kultūras un dabas mantojuma saturisko piedāvājumu un veicinot kultūras mantojuma kā ilgtspējīga resursa inovatīvu izmantošanu cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tiks nodrošināta efektīvāka kultūras mantojuma potenciāla izmantošana ekonomikas attīstībā un sociālo jautājumu risināšanā, stiprinot vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku, nodrošinot pievilcīgu vidi vietējiem iedzīvotājiem, kā arī attīstot autentisku tūrisma galamērķa piedāvājumu tūristiem, tādējādi nodrošinot reģiona atpazīstamību, vietējās uzņēmējdarbības attīstību un veicinot pašvaldību ieņēmumu pieaugumu. Investīcijas veicamas, ievērojot iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus ES finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. SAM ietvaros īstenotās investīcijas var kalpot kā stimuls turpmākām investīcijām, kas tiek īstenotas 4.3.2.SAM ietvaros. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli.

(393) Atbalstāmi integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā (piem., parks, skvērs, promenāde, publiski pieejama atpūtas zona, t.sk. Baltijas jūras piekrastē), identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi var sniegt vislielāko atdevi, palielināt sabiedrības drošību vai uzlabot dzīves vides kvalitāti, kas var ietvert multifunkcionālus risinājumus, zaļo un zilo infrastruktūru (piem., zaļās salas, zaļos žogus, velosipēdu novietnes, caurlaidīgu ietvju izbūvi)86, ņemot vērā Eiropas Jaunā "Bauhaus" princpus: estētika, ilgtspēja, iekļautība. Publiskās ārtelpas attīstība ietver arī teritorijas funkcionalitātes uzlabošanu, veicinot pie atjaunotās publiskās ārtelpas esošo uzņēmējdarbības piedāvāto pakalpojumu attīstīšanu/jaunu pakalpojumu sniedzēju saimnieciskās darbības uzsākšanu.

(394) Lai pielāgotos izmaiņām pēc ATR īstenošanas un samazinātu pašvaldības pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu, atbalstāmi ieguldījumi plānošanas reģionu un pašvaldību darbības efektivitātei, t.sk. jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšanai, administratīvo pakalpojumu, sabiedriskā transporta, sabiedriskās drošības, izglītības, komunālo u.c. pakalpojumu nodrošināšanai, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT risinājumiem. Viedie risinājumi uzlabotu iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko kārtību, rastu iespēju savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos novērst, samazināt vai novērst ietekmi uz vidi, pilnvērtīgāk izmantot iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, viedās uzraudzības sistēmas nodrošināšana aprūpējamo klientu mājās un aprūpes iestādēs, drošās telpas sistēma gaisa kvalitātes uzlabošanai un inficēšanās risku samazināšanai, kā arī citi risinājumi, par kuriem diskusijas turpinās. Lai veidotu risinājumus ar reģionālā mēroga ietekmi, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviesti jauni un inovatīvi risinājumi pašvaldību darbības jomās.

(395) Lai uzlabotu pašvaldību un plānošanas reģionu darba efektivitāti, SAM ietvaros plānots paaugstināt plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti. Prioritārās kapacitātes paaugstināšanas jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība, t.sk. starpinstitucionālā un starpsektoru sadarbība RIS3 viedās specializācijas jomu attīstīšanai reģionos inovāciju ekosistēmu ietvaros; (2) viedi risinājumi plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā; (3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, piemērojoties sociāli ekonomiskajām pārmaiņām; (4) budžeta plānošana, jauno reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana; (5) sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, t.sk. pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā. Šādas investīcijas sniegs ieguldījumu labas pārvaldības principu piemērošanā, lai nodrošinātu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību pārredzamu, līdzdalību veicinošu, veiksmīgu un efektīvu darbību, sniedzot publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem to teritorijā. Kapacitātes uzlabošanas pasākumi stiprinās plānošanas reģionu un pašvaldību spēju izstrādāt integrētas teritoriālās stratēģijas, tādējādi arī atlasīt, izstrādāt, izvērtēt un īstenot kvalitatīvus projektus.

(396) Atbalstāmās darbības ir novērtētas kā atbilstošas NBK principa nosacījumiem, jo veikts atbilstošs novērtējums, ņemot vērā NBK vadlīnijas un ieviešanas un projektu atlases nosacījumos tiks noteikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību NBK principa nosacījumu ievērošanai.

(397) Galvenās mērķgrupas: nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un to FPT pašvaldības, plānošanas reģioni, NVO saimnieciskās darbības veicēji un iedzīvotāji, vietējie un starptautiskie tūristi, kultūras mantojuma objektu un kultūras infrastruktūras objektu apmeklētāji, saistīto pakalpojumu sniedzēji (MVU).

(398) Darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju: Projektu un pasākumu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana. Veicot ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tiks sekmēta nepieciešamo apstākļu nodrošināšana un vienlīdzīgas iespējas uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai visiem iedzīvotājiem. Publiskās infrastruktūras attīstīšanas projektos tiks īstenotas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas darbības personām ar FT, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar bērniem, pielietojot labās prakses vai inovatīvus risinājumus būvniecībā, nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu iekļūšanai telpās, kā arī piekļuvei objektiem un pakalpojumiem, kas atrodas ārpus tām.

(399) Attīstot pašvaldību viedo risinājumu izveidi un īstenošanu, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk. personām ar FT. Pašvaldību speciālistu kapacitātes celšanas pasākumi tiks īstenoti, ievērojot vienlīdzīgu iespēju principu.

(400) Īstenojot pasākumus, tiks sekmēta vienlīdzīga pieeja kultūras infrastruktūrai un kvalitatīviem kultūras pakalpojumiem vienlīdzīgi visām sabiedrības grupām, veicinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā neatkarīgi no dzīvesvietas, īpašām vajadzībām un sociālā atstumtības riska. Tiks palielināta kultūras pasākumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Ņemot vērā to, ka liels attālums no cilvēka dzīvesvietas līdz pasākuma norises vietai var kļūt par būtisku šķērsli kultūras pasākuma apmeklēšanai, nodrošinot pakalpojumu tuvāk dzīvesvietai, tiks veicināta pakalpojumu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas.

(401) Mērķteritorijas, t. sk. plānotais teritoriālo rīku izmantojums: SAM īstenos ar mehānismu "Funkcionālās pilsētu teritorijas". FPT tiks noteiktas teritoriju attīstības stratēģijās (plānošanas reģionu attīstības programmās), ko izstrādā plānošanas reģioni kopā ar pašvaldībām un apstiprina reģiona attīstības padome, kuru veidos nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības. Tās ietvers ģeogrāfisko tvērumu, stratēģisko ietvaru, teritorijas ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu un attīstības potenciāla analīzi, integrētus risinājumus, aprakstu par iesaistīto pušu iesaisti stratēģijas izstrādē un ieviešanā, kur pārstāvēts plašs sadarbības partneru un sociālo partneru loks. Stratēģijās noteiktās FPT tiks ņemtas vērā pašvaldību attīstības programmās, nosakot plānotos ieguldījumus, tās iekļauj teritoriju izaicinājumiem specifiskus risinājumus, kas tiek finansēti no dažādiem finanšu avotiem, tās izstrādā/ aktualizē atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem aktiem un VARAM metodikai. Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, atbalstāmi reģionāla mēroga risinājumi. Finansējums starp plānošanas reģioniem tiks plānots pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apgrieztās proporcijas (atbilstoši RPP), izņemot viedajām pašvaldībām, kultūras infrastruktūrai un kapacitātei.

(402) Lai nodrošinātu integrēto teritoriju attīstības stratēģiju izstrādātāju iesaisti projektu atlasē, plānošanas reģionu pārstāvji piedalīsies projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā. Pašvaldības prioritāro projektu sarakstu var pievienot arī teritoriju attīstības stratēģijai, nodrošinot atbilstību arī pašvaldību attīstības programmām.

(403) Latvija nepiemēros ITI mehānismu, ņemot vērā pieredzi ITI īstenošanā87. Lauku telpas attīstībai plānoti ELFLA ieguldījumi (SVVA stratēģijām), t.sk. vietējās ekonomikas stiprināšanas, kopienu spēcinošām un vietas attīstību sekmējošām iniciatīvām.

(404) Starpreģionālās, pārrobežu un transnacionālās darbības: Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri un lauku attīstības telpa aptver visu Latviju, bet pārējās Stratēģijā "Latvija 2030" noteiktās mērķteritorijas tikai daļu no valsts teritorijas, apvienojot pašvaldības, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma un ar to saistītu iezīmju dēļ ir kopīgi specifiski izaicinājumi/attīstības iespējas. Plānošanas reģiona un pašvaldības attīstības programma ietver koordinētus un papildinošus ieguldījumus dažādās nozarēs ārpus 5.PM. Uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras investīcijām – sinerģija ar tiešajām investīcijām MVU atbalstam, plānotas 1.PM t.sk. ar 1.2.3.SAM plānoto tiešo atbalstu uzņēmumiem, 1.1.1.SAM un 1.1.2.SAM P&I kapacitātes attīstībai reģionālo inovāciju sistēmas iedzīvināšanai, atbalstu darbaspēka prasmēm 4.2.2.SAM, 4.2.3.SAM un 4.2.4.SAM, kā arī sinerģija ar 4.3.4.SAM un 4.3.6.SAM pirmsskolas izglītības pieejamību veicinošiem pasākumiem. 3.1.1.SAM investīcijas palielinās reģionu sasniedzamību arī uzņēmējiem. Publiskās ārtelpas attīstībai plānota papildinātība ar 2.1.3.SAM pašvaldību investīcijām klimata pielāgošanās pasākumu īstenošanai. Viedo pašvaldību risinājumiem – sinerģija ar 2.1.1.SAM pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanas investīcijām, 1.1.1.SAM un 1.2.3.SAM atbalstu zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem viedo produktu attīstībai. AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot lielākus investīciju projektus (vismaz 4 nacionāla mēroga industriālie parki) nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu.

(405) 5.1.1.SAM paredzētās darbības var sniegt ieguldījumu ESSBJR politikas virziena "Kultūra" un "Inovācija" īstenošanā; programmā "Radošā Eiropa" paredzēts sniegt atbalstu arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm.

(406) Finanšu instrumenti: N/A.

10.tabula (2) 5. Politikas mērķa iznākuma rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Starpposma vērtība (2024)

Plānotā vērtība

(2029)

5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFRCO 75Atbalstītas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijasSkaits

0

5

5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFRCO 77Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaitsSkaits

0

26

5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFRCO 114Jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskas teritorijas) pilsētvidēm2

0

117 666

5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFi.5.1.1.aNoslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem kultūras un tūrisma objektos%

10

100

11.tabula (3) 5. Politikas mērķa rezultātu rādītāji

Prioritāte

SAM

Fonds

ID

Rādītājs

Mērvienība

Sākotnējā vērtība

Sākotnējās vērtības gads

Plānotā vērtība (2029)

Datu avots

Komentāri

5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFr.5.1.1.a.Komersanti, kas gūst labumu no attīstītās publiskās infrastruktūrasUzņēmumu skaits

0

2020

45

Projektu dati 
5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFr.5.1.1.bDarba algu fonda pieaugums privātajos uzņēmumoseuro

0

2020

66 555 000

Projektu dati 
5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFr.5.1.1.cPrivātās nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļoseuro

0

2020

88 740 000

Projektu dati 
5.1.prioritāte5.1.1.SAMERAFRCR 77Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētājiApmeklētāji/ gadā

720 000

2019

902 000

Projektu dati 

2.1. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām

12.tabula (4) Dimensija 1 – intervences laukums88

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

4

1.1.1.

33 660 001

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

8

1.1.1.

33 660 000

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

9

1.1.1.

25 214 774

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

10

1.1.1.

33 733 814

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

11

1.1.1.

33 733 814

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

12

1.1.1.

57 780 313

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

16

1.1.1.

2 530 384

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

23

1.1.1.

2 530 384

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

28

1.1.1.

18 826 924

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

29

1.1.1.

4 560 164

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

30

1.1.1.

2 530 384

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

23

1.1.2.

22 185 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

9

1.2.1.

8 224 976

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

10

1.2.1.

36 459 916

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

11

1.2.1.

36 459 916

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

21

1.2.1.

40 328 692

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

13

1.2.2.

5 525 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

14

1.2.2.

5 525 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

16

1.2.2.

850 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

18

1.2.2.

5 100 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

23

1.2.2.

850 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

145

1.2.2.

1 700 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

10

1.2.3.

24 417 950

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

13

1.2.3.

665 550

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

21

1.2.3.

165 575 750

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

24

1.2.3.

4 250 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

25

1.2.3.

33 447 500

1.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

16

1.3.1.

137 013 088

1.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

36

1.3.1.

3 187 500

1.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

37

1.3.1.

9 562 500

1.4.prioritāteERAFMazāk attīstīts

32

1.4.1.

21 815 250

1.4.prioritāteERAFMazāk attīstīts

34

1.4.1.

7 395 000

1.4.prioritāteERAFMazāk attīstīts

36

1.4.1.

3 697 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

40

2.1.1.

29 580 000

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

42

2.1.1.

102 870 335

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

44

2.1.1.

26 868 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

45

2.1.1.

77 356 451

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

52

2.1.1.

77 149 596

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

53

2.1.1.

32 784 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

55

2.1.1.

48 067 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

75

2.1.1.

3 697 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

76

2.1.1.

3 697 500

2.1.prioritāteKFN/A

49

2.1.2.

18 487 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

58

2.1.3.

49 230 000

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

59

2.1.3.

55 094 176

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

60

2.1.3.

44 300 000

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

48

2.1.4.

11 979 900

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

52

2.1.4.

3 993 300

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

53

2.1.4.

3 993 300

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

64

2.2.1.

56 942 794

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

69

2.2.1.

17 217 206

2.2.prioritāteKFN/A

67

2.2.2.

54 483 430

2.2.prioritāteKFN/A

69

2.2.2.

32 046 570

2.2.prioritāteKFN/A

72

2.2.2.

7 000 000

2.2.prioritāteKFN/A

75

2.2.2.

7 000 000

2.2.prioritāteKFN/A

76

2.2.2.

3 000 000

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

59

2.2.3.

1 515 125

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

60

2.2.3.

5 339 063

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

61

2.2.3.

1 066 162

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

73

2.2.3.

9 243 750

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

77

2.2.3.

23 109 378

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

78

2.2.3.

23 882 500

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

79

2.2.3.

13 176 562

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

29

2.3.1.

3 000 001

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

83

2.3.1.

22 492 390

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

107

2.3.1.

18 094 768

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

108

2.3.1.

75 396 164

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

119

2.3.1.

3 697 500

2.4.prioritāteKFN/A

86

2.4.1.

32 100 000

3.1.prioritāteKFN/A

87

3.1.1.

358 900 000

3.1.prioritāteKFN/A

89

3.1.1.

36 950 000

3.1.prioritāteKFN/A

100

3.1.1.

305 182 443

3.1.prioritāteKFN/A

111

3.1.1.

14 790 000

3.1.prioritāteKFN/A

16

3.1.1.

18 487 500

3.1.prioritāteKFN/A

36

3.1.1.

47 000 000

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

44

4.1.1.

152 130 983

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

128

4.1.1.

38 032 744

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

129

4.1.1.

61 412 557

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

131

4.1.1.

22 020 836

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

134

4.1.2.

443 701

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

147

4.1.2.

22 206 298

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

160

4.1.2.

28 153 652

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

37

4.2.1.

26 437 505

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

44

4.2.1.

10 353 000

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

121

4.2.1.

18 809 458

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

122

4.2.1.

65 601 671

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

123

4.2.1.

47 425 043

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

124

4.2.1.

12 512 340

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

128

4.2.1.

739 500

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

148

4.2.1.

1 232 500

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

149

4.2.1.

1 232 500

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

152

4.2.1.

1 232 500

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

148

4.2.2.

5 205 488

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

149

4.2.2.

99 584 541

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

150

4.2.2.

45 636 003

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

136

4.2.3.

5 546 250

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

149

4.2.3.

39 563 250

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

152

4.2.3.

1 775 148

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

145

4.2.4.

3 948 930

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

151

4.2.4.

47 740 873

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

44

4.3.1.

149 661

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

126

4.3.1.

51 765 000

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

127

4.3.1.

50 943 941

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

166

4.3.2.

19 844 639

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

134

4.3.3.

83 916 979

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

136

4.3.3.

13 455 421

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

138

4.3.3.

10 200 000

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

139

4.3.3.

11 049 999

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

144

4.3.3.

10 924 527

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

134

4.3.4.

5 731 125

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

152

4.3.4.

21 166 700

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

157

4.3.4.

1 109 250

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

44

4.3.5.

855 516

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

127

4.3.5.

33 365 141

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

158

4.3.5.

16 719 500

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

159

4.3.5.

31 122 766

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

160

4.3.5.

5 950 000

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

162

4.3.5.

1 109 250

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

143

4.3.6.

4 753 929

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

148

4.3.6.

26 074 851

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

149

4.3.6.

11 813 064

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

152

4.3.6.

11 522 546

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

158

4.3.6.

27 875 636

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

159

4.3.6.

3 697 500

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

162

4.3.6.

6 840 375

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

158

4.4.1.

17 850 000

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

159

4.4.1.

3 400 000

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

20

5.1.1.

133 110 001

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

166

5.1.1.

50 840 625

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

168

5.1.1.

39 193 500

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

169

5.1.1.

377 295

13.tabula (5) Dimensija 2 – Finansējuma veids89

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

1.1.1.

248 760 956

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

1.1.2.

22 185 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

1.2.1.

112 973 500

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

02

1.2.1.

8 500 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

1.2.2.

9 775 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

05

1.2.2.

9 775 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

02

1.2.3.

61 172 375

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.2.3.

1 774 800

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

04

1.2.3.

1 109 250

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

05

1.2.3.

998 325

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

1.2.3.

163 302 000

1.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

1.3.1.

149 763 088

1.4.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

1.4.1.

32 907 750

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

05

2.1.1.

147 235 431

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

2.1.1.

254 836 451

2.1.prioritāteKFN/A

01

2.1.2.

18 487 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

2.1.3.

148 624 176

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

2.1.4.

19 966 500

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

2.2.1.

74 160 000

2.2.prioritāteKFN/A

01

2.2.2.

98 530 000

2.2.prioritāteKFN/A

03

2.2.2.

5 000 000

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

2.2.3.

77 332 540

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

2.3.1.

122 680 823

2.4.prioritāteKFN/A

01

2.4.1.

32 100 000

3.1.prioritāteKFN/A

01

3.1.1.

781 309 943

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

4.1.1.

273 597 120

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.1.2.

50 803 650

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

4.2.1.

185 576 016

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.2.2.

150 426 032

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.2.3.

46 884 648

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.2.4.

51 689 803

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

4.3.1.

102 858 602

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

4.3.2.

19 844 639

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

05

4.3.3.

1 912 500

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

03

4.3.3.

1 912 500

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.3.3.

125 721 926

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.3.4.

28 007 075

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.3.5.

89 122 173

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.3.6.

92 577 901

4.4.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.4.1.

21 250 000

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

01

5.1.1.

223 521 421

14.tabula (6) Dimensija 3 - Teritoriālie sasniegšanas mehānismi90

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

1.1.1.

248 760 956

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

1.1.2.

22 185 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

1.2.1.

121 473 500

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

18

1.2.2.

19 550 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

1.2.3.

228 356 750

1.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

1.3.1.

149 763 088

1.4.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

1.4.1.

32 907 750

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

2.1.1.

402 071 882

2.1.prioritāteKFN/A

33

2.1.2.

18 487 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

2.1.3.

148 624 176

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

2.1.4.

19 966 500

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

2.2.1.

74 160 000

2.2.prioritāteKFN/A

33

2.2.2.

103 530 000

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

2.2.3.

77 332 540

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

2.3.1.

122 680 823

2.4.prioritāteKFN/A

33

2.4.1.

32 100 000

3.1.prioritāteKFN/A

33

3.1.1.

781 309 943

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

4.1.1.

273 597 120

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.1.2.

50 803 651

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

4.2.1.

185 576 017

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.2.2.

150 426 032

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.2.3.

46 884 648

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.2.4.

51 689 803

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

4.3.1.

102 858 602

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

33

4.3.2.

19 844 639

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.3.3.

129 546 926

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.3.4.

28 007 075

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.3.5.

89 122 173

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.3.6.

92 577 901

4.4.prioritāteESFMazāk attīstīts

33

4.4.1.

21 250 000

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

19

5.1.1.

223 521 421

15.tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas91

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

1.1.1.

248 760 956

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

1.1.2.

22 185 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

1.2.1.

121 473 500

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

1.2.2.

19 550 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

1.2.3.

228 356 750

1.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

1.3.1.

149 763 088

1.4.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

1.4.1.

32 907 750

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

2.1.1.

402 071 882

2.1.prioritāteKFN/A

09

2.1.2.

18 487 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

2.1.3.

148 624 176

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

2.1.4.

19 966 500

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

2.2.1.

74 160 000

2.2.prioritāteKFN/A

09

2.2.2.

103 530 000

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

2.2.3.

77 332 540

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

2.3.1.

122 680 822

2.4.prioritāteKFN/A

09

2.4.1.

32 100 000

3.1.prioritāteKFN/A

09

3.1.1.

781 309 943

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

10

4.1.1.

273 597 120

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.1.2.

961 351

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

10

4.1.2.

49 842 300

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

4.2.1.

185 576 017

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.2.2.

126 956 938

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

10

4.2.2.

15 947 793

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.2.2.

7 521 301

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.2.3.

46 884 648

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.2.4.

4 774 088

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.2.4.

3 948 930

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

10

4.2.4.

42 966 785

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

4.3.1.

102 858 602

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

4.3.2.

19 844 639

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

04

4.3.3.

10 200 000

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.3.3.

23 236 776

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

10

4.3.3.

96 110 150

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

05

4.3.4.

9 310 263

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

07

4.3.4.

1 479 000

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

08

4.3.4.

5 176 500

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.3.4.

9 175 750

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

10

4.3.4.

2 865 562

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

05

4.3.5.

1 109 250

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

06

4.3.5.

19 095 949

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.3.5.

68 916 974

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

06

4.3.6.

27 342 359

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.3.6.

65 235 542

4.4.prioritāteESFMazāk attīstīts

09

4.4.1.

21 250 000

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

09

5.1.1.

223 521 421

16.tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība92

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.1.1.

248 760 956

1.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.1.2.

22 185 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.2.1.

121 473 500

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.2.2.

19 550 000

1.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.2.3.

228 356 750

1.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.3.1.

149 763 088

1.4.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

1.4.1.

32 907 750

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

2.1.1.

402 071 882

2.1.prioritāteKFN/A

03

2.1.2.

18 487 500

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

2.1.3.

148 624 176

2.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

2.1.4.

19 966 500

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

2.2.1.

74 160 000

2.2.prioritāteKFN/A

03

2.2.2.

103 530 000

2.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

2.2.3.

77 332 540

2.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

2.3.1.

122 680 822

2.4.prioritāteKFN/A

03

2.4.1.

32 100 000

3.1.prioritāteKFN/A

03

3.1.1.

781 309 943

4.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

4.1.1.

273 597 120

4.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.1.2.

50 803 651

4.2.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

4.2.1.

185 576 017

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.2.2.

150 426 032

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.2.3.

46 884 648

4.2.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.2.4.

51 689 803

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

4.3.1.

102 858 602

4.3.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

4.3.2.

19 844 639

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.3.3.

129 546 926

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

01

4.3.4.

1 700 000

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.3.4.

26 307 075

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.3.5.

89 122 173

4.3.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.3.6.

92 577 901

4.4.prioritāteESFMazāk attīstīts

02

4.4.1.

21 250 000

5.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

5.1.1.

223 521 421

7.Tehniskā palīdzības prioritāte

7.1.Prioritāte "Kapacitātes stiprināšanas pasākumi"

(407) AKCK ir izstrādāta, lai kalpotu par atskaites punktu virzībā uz mērķi radīt nepieciešamos priekšnosacījumus cilvēkresursu, finansējuma, zināšanu pārneses, rīku un tehnoloģiju ieguldījumu pietiekamībai KP fondu programmu un projektu rezultātu efektīvai un savlaicīgai sasniegšanai.

(408) AKCK ieviešanas rezultātā tiks panākti šādi rezultāti:

1) integrēts KP stratēģiskās plānošanas un ieviešanas process nodrošinās labu kvalitatīvu politiku un projektu izstrādi, formulējot mērķus un sasniedzamos rezultātus;

2) tiks nodrošināta godprātīga, caurskatāma, uz risku izvērtējumu balstīta projektu/fondu ieviešana, mazinot administratīvo slogu un vienlaikus īstenojot efektīvu pārskatatbildību;

3) tiks nodrošināta augsta iesaistīto pušu profesionalitāte - nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas tiks efektīvi izmantotas KP ieviešanā visos administratīvajos līmeņos (valsts institūcijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, nevalstiskais, privātais sektors).

(409) AKCK ietvaros plānoti pasākumi trīs prioritārajos virzienos:

1) IESTĀŽU VEIKTSPĒJAS STIPRINĀŠANA mērķis ir veicināt institūciju darbības veiktspēju jeb kapacitāti.

2) CILVĒKRESURSU ATTĪSTĪBA UN PROFESIONALIZĀCIJA mērķis ir veicināt Kohēzijas politikas ieviešanas aktivitātēs tieši un netieši iesaistīto cilvēkresursu prasmju attīstību un profesionalizāciju.

3) DIGITALIZĀCIJA, DATI UN INFORMĀCIJAS SISTĒMAS mērķis ir radīt informāciju tehnoloģiju sistēmas, rīkus un metodes Kohēzijas politikas ieviešanas atbalstam un labākai pārvaldībai.

(410) Detalizēta informācija par AKCK plānotajiem pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, un cita būtiska informācija AKCK ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā93.

(411) KPVIS funkcionalitātes nodrošināšana 2021.–2027. gada plānošanas periodā mērķis ir atbalstīt KPVIS funkcionalitāti, nodrošināt augstu klientu apmierinātības līmeni gan ar CFLA sniegto, gan KPVIS e-vides tehnisko atbalstu.

(412) KPVIS funkcionalitātes attīstība nodrošinās ES fondu vadībā iesaistītās valsts pārvaldes iestādes, finansējuma saņēmējus ar pieeju KPVIS datiem jebkurā laikā. Dažādu ar projektu ieviešanu saistītās informācijas ātru, drošu un ērtu pieejamību un izmantošanu, nodrošinās iespēja datus izgūt no KPVIS ar datu analīzes rīka palīdzību, kas būtiski atvieglos un paātrinās informācijas apkopošanu, apmaiņu un tālāku analīzi un izmantošanu darba vajadzībām. Vienlaikus tiks apzinātas vairākas iespējas attīstīt KPVIS, lai uzlabotu funkcionalitāti, datu pieejamību, sasaisti ar dažādiem valsts datu reģistriem un datu bāzēm u.tml., tādejādi uzlabojot darba efektivitāti.

(413) CFLA varēs īstenot ES fondu sadarbības iestādes funkcijas, izmantojot vienotu iekšējo kontroles sistēmu, uzturēt KPVIS atbilstoši nepieciešamām drošības prasībām, vienlaikus pilnveidot un paplašināt KPVIS funkcionalitāti.

(414) Detalizēta informācija par KPVIS pilnveidošanai un attīstībai plānotajiem pasākumiem, ieviešanas laika grafiku, sasniedzamajiem rezultātiem, mērķiem, un cita būtiska informācija KPVIS attīstības pasākumu ieviešanas progresa novērtēšanai iekļauta programmas 2.papildinājumā94.

2.2. Informācija par dalījumu par intervences kategorijām tehniskās palīdzības prioritātei

17.tabula (4) Dimensija 1 – intervences laukums95

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

7.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

182

TPC

1 666 587

7.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

182

TPK

3 000 000

18.tabula (7) Dimensija 6 ESF+ sekundāras tēmas96

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

7.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

9

TPC

1 666 587

7.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

9

TPK

3 000 000

19.tabula (8) Dimensija 6bis Dzimumu līdztiesība97

Prioritātes Nr.

Fonds

Reģiona kategorija

Kods

SAM Nr.

Apjoms (EUR)

7.1.prioritāteESFMazāk attīstīts

03

TPC

1 666 587

7.1.prioritāteERAFMazāk attīstīts

03

TPK

3 000 000

3. Finanšu plāns

20.tabula (10) ES fondu finansējuma sadalījums pa gadiem

FondsReģiona kategorija

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Kopā

 

Finansējums bez elastības finansējuma

Elastības finansējums

Finansējums bez elastības finansējuma

Elastības finansējums

ERAFMazāk attīstīts

0

417 092 590

430 688 675

445 674 674

460 974 839

197 994 130

197 994 129

206 239 899

206 239 899

2 562 898 835

ESF+Mazāk attīstīts

0

112 006 472

115 667 226

119 699 788

123 822 372

53 194 569

53 194 570

55 422 570

55 422 570

688 430 137

KFN/A

0

155 721 211

160 907 473

166 628 303

172 476 145

74 189 244

74 189 244

77 350 754

77 350 754

958 813 128

Pavisam kopā 

0

684 820 273

707 263 374

732 002 765

757 273 356

325 377 943

325 377 943

339 013 223

339 013 223

4 210 142 100

21.tabula (11) Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un nacionālais līdzfinansējums

Prioritātes Nr.

ES atbalsta (kopējā vai publiskā) aprēķina bāzeFondsReģiona kategorija

ES fondu finansējums

ES fondu finansējums

Nacionālais ieguldījums

Valsts ieguldījuma indikatīvais sadalījums

Kopā

Līdz- finansējuma likme

ES fondu finansējums

Elastības finansējums

publisks

privāts

(d)=(e)+(f)

(e)

(f)

(g)=(a)+(d)**

(h)=(a)/(g)**

ES fondu finansējums bez TP, piemērojot KNR 36.panta 5.punktu

ES fondu TP finansējums, piemērojot KNR 36.panta 5.punktu

Elastības finansējums bez TP, piemērojot NKNR 36.panta 5.puktu

TP finansējums elastības finansējuma daļai, piemērojot KNR 36. panta 5.punktu

(a)=(b)+(c) + (i) + (j)

(b)

(c)

(i)

(j)

1.PM kopākERAFMazāk attīstīts

851 801 939

693 189 575

24 261 634

129 807 469

4 543 261

150 317 991

75 158 996

75 158 995

1 002 119 930

0,85

1.1.kERAFMazāk attīstīts

280 429 064

228 210 919

7 987 382

42 735 037

1 495 726

49 487 482

24 743 741

24 743 741

329 916 546

0,85

1.2.kERAFMazāk attīstīts

382 308 558

311 119 633

10 889 187

58 260 617

2 039 121

67 466 217

33 733 109

33 733 108

449 774 775

0,85

1.3.kERAFMazāk attīstīts

155 004 796

126 141 658

4 414 958

23 621 430

826 750

27 353 788

13 676 894

13 676 894

182 358 584

0,85

1.4.kERAFMazāk attīstīts

34 059 521

27 717 365

970 107

5 190 385

181 664

6 010 504

3 005 252

3 005 252

40 070 025

0,85

2.PM kopākERAFMazāk attīstīts

874 405 176

711 583 908

24 905 435

133 252 013

4 663 820

154 306 797

77 153 399

77 153 398

1 028 711 973

0,85

2.PM kopākKFN/A

157 970 437

129 759 297

3 243 981

24 358 203

608 956

27 877 137

13 938 569

13 938 568

185 847 574

0,85

2.1.kERAFMazāk attīstīts

590 635 747

480 654 626

16 822 911

90 007 932

3 150 278

104 229 838

52 114 919

52 114 919

694 865 585

0,85

2.1.kKFN/A

18 949 687

15 565 559

389 138

2 921 941

73 049

3 344 063

1 672 032

1 672 031

22 293 750

0,85

2.2.kERAFMazāk attīstīts

156 794 778

127 598 331

4 465 941

23 894 209

836 297

27 669 667

13 834 834

13 834 833

184 464 445

0,85

2.2.kKFN/A

106 118 250

87 167 129

2 179 178

16 362 871

409 072

18 726 750

9 363 375

9 363 375

124 845 000

0,85

2.3.kERAFMazāk attīstīts

126 974 651

103 330 951

3 616 583

19 349 872

677 245

22 407 292

11 203 646

11 203 646

149 381 943

0,85

2.4.kKFN/A

32 902 500

27 026 609

675 665

5 073 391

126 835

5 806 324

2 903 162

2 903 162

38 708 824

0,85

3.PM kopākKFN/A

800 842 691

657 824 246

16 445 606

123 485 697

3 087 142

141 325 181

70 662 591

70 662 590

942 167 872

0,85

3.1.kKFN/A

800 842 691

657 824 246

16 445 606

123 485 697

3 087 142

141 325 181

70 662 591

70 662 590

942 167 872

0,85

4.PM kopākERAFMazāk attīstīts

602 242 050

490 099 743

17 153 490

91 776 635

3 212 182

106 278 010

53 139 005

53 139 005

708 520 060

0,85

4.PM kopākESF+Mazāk attīstīts

686 720 536

556 128 009

22 245 120

104 180 200

4 167 207

121 185 978

60 592 990

60 592 988

807 906 514

0,85

4.1.kERAFMazāk attīstīts

283 173 019

230 443 928

8 065 537

43 153 192

1 510 362

49 971 710

24 985 855

24 985 855

333 144 729

0,85

4.1.kESFMazāk attīstīts

52 835 796

42 788 099

1 711 523

8 015 552

320 622

9 323 964

4 661 982

4 661 982

62 159 760

0,85

4.2.kERAFMazāk attīstīts

192 071 177

156 305 981

5 470 709

29 270 036

1 024 451

33 894 914

16 947 457

16 947 457

225 966 091

0,85

4.2.kESFMazāk attīstīts

258 960 502

209 714 405

8 388 576

39 286 078

1 571 443

45 698 913

22 849 457

22 849 456

304 659 415

0,85

4.3.kERAFMazāk attīstīts

126 997 854

103 349 834

3 617 244

19 353 407

677 369

22 411 386

11 205 693

11 205 693

149 409 240

0,85

4.3.kESFMazāk attīstīts

352 824 238

285 728 227

11 429 130

53 525 848

2 141 033

62 263 101

31 131 551

31 131 550

415 087 339

0,85

4.4.kESFMazāk attīstīts

22 100 000

17 897 278

715 891

3 352 722

134 109

3 900 000

1 950 000

1 950 000

26 000 000

0,85

5.PM kopākERAFMazāk attīstīts

231 344 670

188 266 434

6 589 325

35 254 987

1 233 924

40 825 530

20 412 765

20 412 765

272 170 200

0,85

5.1.kERAFMazāk attīstīts

231 344 670

188 266 434

6 589 325

35 254 987

1 233 924

40 825 530

20 412 765

20 412 765

272 170 200

0,85

7.1. (TP 37.pants)kESFMazāk attīstīts

1 709 601

1 384 489

55 379

259 359

10 374

301 695

150 848

150 847

2 011 296

0,85

7.1. (TP 37.pants)kERAFMazāk attīstīts

3 105 000

2 526 824

88 439

473 176

16 561

547 942

273 971

273 971

3 652 942

0,85

  ERAFMazāk attīstīts

2 562 898 835

2 085 666 484

72 998 323

390 564 280

13 669 748

452 276 270

226 138 136

226 138 134

3 015 175 105

0,85

  KFN/A

958 813 128

787 583 543

19 689 587

147 843 900

3 696 098

169 202 318

84 601 160

84 601 158

1 128 015 446

0,85

  ESF+Mazāk attīstīts

688 430 137

557 512 498

22 300 499

104 439 559

4 177 581

121 487 673

60 743 838

60 743 835

809 917 810

0,85

  Pavisam kopā

4 210 142 100

3 430 762 525

114 988 409

642 847 739

21 543 427

742 966 261

371 483 134

371 483 127

4 953 108 361

0,85

4. Ieguldījumu priekšnosacījumi

22.tabula (12) Ieguldījumu priekšnosacījumi

Nr. p.k.

Ieguldījumu priekšnosacījums

Fonds

SAM

Nosac. izpilde (Jā/Nē)

Kritēriji

Kritēriju izpilde (Jā/Nē)

Atsauce uz attiecīgajiem dokumentiem

Pamatojums

1.Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.1 – Efektīvi publiskā iepirkuma tirgus uzraudzības mehānismiERAF, ESF+, KFVisiIr ieviesti uzraudzības mehānismi, kas aptver visus publiskos līgumus un to iepirkumus fondu ietvaros saskaņā ar Savienības tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. Minētā prasība ietver:

1.kārtību, kas nodrošina efektīvu un uzticamu datu apkopošanu attiecībā uz publiskā iepirkuma, kas pārsniedz Savienības robežvērtības, procedūrām, saskaņā ar ziņošanas pienākumiem, kas noteikti Direktīvas 2014/24/ES 83. un 84. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 99. un 100. pantā

1) PIL (01.03.2017.),

2) SPSIL (01.04.2017.),

3) MKN 28.02.2017. Nr.107 "Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība",

4) MKN 28.03.2017. Nr.187 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība",

5) MKN 28.02.2017. Nr.103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība",

6) MKN 28.03.2017. Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"

7) MKN 28.02.2017. Nr.102 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību"

Publisko iepirkumu uzraudzību īsteno IUB atbilstoši PIL VIII, IX, XIV, SPSIL XI, XII, XVIII nodaļās noteiktajai kompetencei un uzraudzības mehānismiem, nodrošinot:

- iepirkumu uzraudzību kopumā (administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana pēc IUB iniciatīvas vai informācijas saņemšanas),

- atsevišķu iepirkumu uzraudzību (iesniegumu izskatīšana par iepirkuma procedūru pārkāpumiem).

IUB apkopo statistiku par iepirkumiem.

PIL 34.pants, SPSIL 40.pants, MKN Nr.103, MKN Nr.182 regulē publisko iepirkumu paziņojumus, to publicēšanu, saturu un IUB pienākumu pārbaudīt tajos ietverto informāciju. Paziņojumi ir publiski pieejami IUB tīmekļvietnē, tajos ietvertā informācija izmantojama IUB funkciju veikšanai, statistikas apkopošanai.

PIL 40.panta otrā daļa, SPSIL 45.panta otrā daļa, MKN Nr.107, MKN Nr.187 paredz pēc līguma piešķiršanas EIS publicēt noteikta satura iepirkuma procedūras ziņojumu.

PIL 77.pants, SPSIL 83.panta pirmā daļa, MKN Nr.102 paredz iesniegt IUB noteikta satura statistikas pārskatus.

2.2. kārtību, kas nodrošina, ka dati aptver vismaz šādus elementus:

a) konkurences kvalitāte un intensitāte: konkursa uzvarētāju un sākotnējo pretendentu nosaukumi, sākotnējo pretendentu skaits un līgumā noteiktā vērtība;

b) informācija par galīgo cenu pēc pabeigšanas un par MVU kā tiešo pretendentu dalību, ja valstu sistēmas nodrošina šādu informāciju.

1) MKN 28.02.2017. Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"

2) MKN 28.03.2017. Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"

3) MKN 28.02.2017. Nr.107 "Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība",

4) MKN 28.03.2017. Nr.187 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība".

MKN Nr.107 un MKN Nr.187 noteic iepirkuma procedūras ziņojuma saturā iekļaut informāciju par pretendentu vai pretendentiem, kuriem ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, un informāciju par piegādātājiem, kuri ir iesnieguši piedāvājumus un to piedāvātās cenas.

MKN Nr.103 4.pielikums "Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu" un MKNNr.182 10.pielikums "Paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (sabiedriskie pakalpojumi)" paziņojumu saturos ir iestrādāta pozīcija, kurā jānorāda informācija par uzvarējušo pretendentu, līgumcenu, kā arī informācija par iesniegto piedāvājumu skaitu.

MKN Nr. 103 un MKN Nr. 182 paziņojumu saturā ir paredzēts sniegt informāciju par saņemto MVU piedāvājumu skaitu.

3.3. kārtību, kas nodrošina datu uzraudzību un analīzi, ko veic kompetentās valsts iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 2. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 2. punktu1) PIL (01.03.2017.),

2) SPSIL (01.04.2017.),

3) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"

4) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"

5) MK 28.02.2017. noteikumi Nr.102 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību"

Skat. tabulas 1.punktā minēto par uzraudzības mehānismiem, ko atbilstoši PIL VIII, IX, XIV un SPSIL XI, XII, XVIII nodaļās noteiktajai kompetencei īsteno IUB.

IUB apkopo informāciju no pasūtītāju publicētiem iepirkumu paziņojumiem, atbilstoši MKN Nr.102 pasūtītāju sniegtajiem publisko iepirkumu gada pārskatiem, ceturkšņa pārskatiem par noslēgtajiem pārtikas produktu piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību sniegto informāciju par iepirkumu uzraudzību, iegūstot informāciju par iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem.

Šī IUB apkopotā informācija kopsavilkuma veidā tiek izmantota arī pārraudzības ziņojuma, kas sniedzams Eiropas Komisijai, sagatavošanai un citu funkciju veikšanai pēc nepieciešamības.

4.4. kārtību, kas analīzes rezultātus dara pieejamus sabiedrībai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 3. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3. punktu.1) PIL (01.03.2017.),

2) SPSIL (01.04.2017.).),

3) MK 28.02.2017. noteikumi Nr. 103 "Publisko iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"

4) MK 28.03.2017. noteikumi Nr.182 "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu paziņojumi un to sagatavošanas kārtība"

5) MK 28.02.2017. noteikumi Nr.102 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem iepirkumu jomā un veidlapu iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību"

IUB tīmekļvietnē publiski pieejami ir "Atvērtie dati" (https://www.iub.gov.lv/lv/atvertie-dati), kuru avots ir pasūtītāju publicētie iepirkumu paziņojumi, atbilstoši MK Noteikumiem Nr.102 pasūtītāju sniegtie publisko iepirkumu gada pārskati, ceturkšņa pārskati par noslēgtajiem pārtikas produktu piegādes līgumiem, IUB struktūrvienību apkopotā informācija par iepirkumu uzraudzību. Dati satur informāciju par iepirkumiem un koncesijām valstī, iesniegumiem par iepirkuma procedūru pārkāpumiem, izpildītiem depozīta maksājumiem un iepirkumu darbību pārkāpumiem piemērotajiem administratīvajiem sodiem saskaņā ar Latvijas Republikas teritorijā izdotajiem publisko iepirkumu jomas normatīvajiem aktiem.

Turpmāk plānots IUB tīmekļvietnē publicēt Eiropas Komisijai sniegtos pārraudzības ziņojumus.

5.5. kārtību, kas nodrošina, ka visa informācija, kas liecina par iespējamu manipulēšanu ar cenu piedāvājumu, tiek paziņota kompetentajām valsts iestādēm saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 2. punktu un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 2. punktu.

1) PIL (01.03.2017.),

2) SPSIL (01.04.2017.)

3) Konkurences likums (01.01.2002.)

4) Trauksmes celšanas likums (01.05.2019.)

No Konkurences likuma 6.panta izriet vispārīgas tiesības jebkuram subjektam (tostarp arī, piemēram, IUB nepieciešamības gadījumā) vērsties Konkurences padomē par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tāpat gan IUB, gan Konkurences padomes tīmekļvietnēs ir publicēti norādījumi, kā atpazīt aizliegtās vienošanās un kā pasūtītājiem rīkoties un kā ziņot aizdomu gadījumā par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu. Pieejami šeit:

1) https://www.iub.gov.lv/lv/konkurences-tiesibas

2) https://www.kp.gov.lv/lv/iepirkumu-rikotajiem

Trauksmes celšanas likuma 3.panta pirmās daļas 13.punkts un 15.punkts paredz trauksmes cēlēja tiesības celt trauksmi par pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un par konkurences tiesību pārkāpumiem.

6.Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.2 - Instrumenti un spējas valsts atbalsta noteikumu efektīvai piemērošanaiERAF, ESF+, KFVisiVadošajām iestādēm ir instrumenti un spējas, lai pārliecinātos par valsts atbalsta noteikumu ievērošanu:

1.attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās un pret kuriem piemēro atgūšanas prasības.

1) Attiecīgās atbalsta programmas vai individuālo atbalstu projekti (MK noteikumi, nolikums),

2) FM reglaments,

3) MKN 29.04.2003. Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums"

4) Informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas (neizpildīts) līdzekļu atgūšanas lēmums: (publicēta FM tīmekļvietnē).

Katrā atbalsta programmā, kur tas attiecināms, tiek ietverti nosacījumi par atbalsta pretendentu atbilstību prasībām, t.sk. aizliegums piešķirt atbalstu pretendentam, kurš ir GNU. Atbalsta pretendentam jāiesniedz apliecinājums, ka tas nav GNU. Atbalsta sniedzējs pārliecinās, ka atbalsts netiks piešķirts GNU, pārbaudot šādos veidos: maksātnespējas reģistrā, uzņēmuma reģistrā, kā arī var pieprasīt gada pārskatus.

FM tīmekļvietnē ir informācija par saimnieciskās darbības veicējiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas lēmums.

Atbilstoši KAKL FM KAKD un ZM ir nacionālās kontroles institūcijas komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tās veic plānoto atbalsta pasākumu sākotnējo izvērtēšanu un nodrošina arī procesuālo normu ievērošanu. Latvijā ir tikai nacionāla līmeņa komercdarbības atbalsta kontroles institūcijas. Atbilstoši KAKL atbalsta sniedzējiem ir pienākums tām iesniegt plānotos atbalsta pasākumus sākotnējai izvērtēšanai.

7.2. izmantojot piekļuvi ekspertu konsultācijām un norādēm valsts atbalsta jautājumos, ko nodrošina vietējā vai valsts līmeņa eksperti valsts atbalsta jautājumos.1) Komercdarbības atbalsta kontroles likums (KAKL);

2) MKN 29.04.2003. Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums";

Finanšu ministrijas reglaments.

FM KAKD eksperti pēc nepieciešamības sagatavo un publicē skaidrojošus materiālus par dažādiem valsts atbalsta jautājumiem, kā arī organizē gan apmācību seminārus, gan informatīvus pasākumus par komercdarbības atbalsta jautājumiem (gan par vispārīgiem, gan specifiskiem) gan valsts, gan pašvaldības iestāžu darbiniekiem (atbalsta sniedzējinstitūcijām), lai nodrošinātu korektu izpratni par komercdarbības atbalsta noteikumu ievērošanu.
8.Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.3 - Pamattiesību hartas efektīva piemērošana un īstenošanaERAF, ESF+, KFVisiIr ieviesti efektīvi mehānismi, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ("Harta") un kas ietver:

1.kārtību, kas nodrošina no fondiem atbalstīto programmu un to īstenošanas atbilstību attiecīgajiem Hartas noteikumiem;

 

a) Eiropas Savienības fondu 2021.—2027.gada plānošanas perioda vadības likums;

b) Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nolikums;

c) Iesniegumu likums;

d) Tiesībsarga likums;

e) Trauksmes celšanas likums;

f) Vadlīnijas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)".

Vadības likums nosaka, ka ES fondu ieviešanā ievērojams HP VINP un atbilstoši Atbilstoši PL noteiktajam HP VINP ESF+, ERAF un KF ietvaros koordinē LM sadarbībā ar TM.

Programmas plānošanas posmā LM/TM izvērtē tās atbilstību HP, UNCRPD un Hartai atbilstošos gadījumos rosinot SAM papildināt ar darbībām, kas veicina HP VINP mērķu sasniegšanu.

Ieviešanas fāzē ar LM/TM atbalstu tiks: 1) noteikti specifiski projektu atlases HP kritēriji; 2) izvērtēta SAM normatīvā regulējuma atbilstība HP, UNCRPD un Hartai; 3) organizētas konsultācijas, metodisks atbalsts un informatīvi pasākumi institūcijām, projektu vērtētājiem, pieteicējiem un īstenotājiem.

CFLA, veiks projektu pārbaudes par īstenošanas nosacījumu ievērošanu un, konstatējot atkāpes, piemēros finanšu korekcijas vai atkāpsies no līguma īstenošanas.

Papildus, jebkurai personai ir tiesības ar iesniegumu nepastarpināti vērsties kompetentajās institūcijās par ar projekta īstenošanu saistītu vienlīdzīgu iespēju nosacījumu neievērošanu, t.sk. pie tiesībsarga.

9.2. kārtību, kādā uzraudzības komitejai ziņo par to darbību neatbilstību Hartai, kuras atbalsta no fondiem, un par sūdzībām attiecībā uz Hartu, kas iesniegtas saskaņā ar 69. panta 7. punktā noteikto kārtībua) Kārtība, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" (MK noteikumu projekts)

b) Vadlīnijas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)"

MK noteikumos par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, tiek noteikts pienākums: 1) iestādēm ziņot CFLA par sūdzībām un neatbilstībām ES fondu projektos attiecībā uz HP, UNCRPD vai Hartu; 2) LM/TM reizi gadā sniegt informāciju UK par sūdzībām un neatbilstībām attiecībā uz HP, UNCRPD un Hartu (attiecas uz ES fondu projektiem).

Ziņošanas CFLA kārtība, informācijas apjoms un saturs iekļauts Vadlīnijās HP "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021–2027)" un MK noteikumos par kārtību, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus ES fondu ieviešanā 2021.–2027.gada plānošanas periodā (projekts).

Panākta vienošanās ar Tiesībsargu par sadarbību sūdzību un neatbilstību attiecībā uz HP, UNCRPD un Hartu izvērtēšanā.

10.Horizontālais ieguldījumu priekšnosacījums Nr.4 - ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) īstenošana un piemērošana atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EKERAF, ESF+, KFVisiIr ieviests valsts regulējums UNCRPD īstenošanas nodrošināšanai, tostarp:

1.mērķi ar izmērāmiem starpposma mērķiem; datu vākšanas un uzraudzības mehānismi;

 

1) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīk. Nr.577);

2) Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi (MK 20.08.2019. not. Nr.381)

Plāns personu ar invaliditāti iespēju veicināšanai paredz UNCRPD principu ieviešanu, invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidi, pasākumus invaliditātes seku un stereotipu mazināšanai, nodarbinātības, vides pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai. Plāna rezultatīvie rādītāji: 1) ar invaliditāti saistīti izdevumi 2023.g. virs 1,4% (2018.g.-1.3% no IKP); 2) pilngadīgo personu ar invaliditāti īpatsvars, kurām invaliditāte noteikta pēc funkcionēšanas spēju izvērtējuma - 2027.g. 35% no kopējā pers. ar inv. skaita; 3) nodarbinātības līmenis personām ar invaliditāti (20-64 gadi) – 2024.g. 45% (2020.g. 40%) no kopējā pers. ar inv. skaita attiecīgajā vecuma grupā.

Invaliditātes informatīvā sistēma nodrošina personu ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti uzskaiti (sociālās drošības sistēmas maksājumu, palīdzības un atvieglojumu piešķiršanai, invaliditātes riska un seku mazināšanai), kā arī veido statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā.

11.2. kārtība, kas nodrošina, ka pieejamības politika, tiesību akti un standarti ir pienācīgi atspoguļoti programmu sagatavošanā un īstenošanā.1) Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam (MK 17.08.2021. rīk. Nr.577)

2) Būvniecības likums

3) Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21 (MKN 19.10.2021. Nr.693

4) Standarts LVS EN 17210:2021 L Eiropas dalībvalstu apbūvētas vides piekļūstamības standarts. Apbūvētas vides pieejamība un izmantojamība. Funkcionālās prasības.

5) Tīmekļvietnes izvērtējums atbilstoši digitālās vides piekļūstamības prasībām (WCAG 2.1 AA)

Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023.g. paredz veicināt kultūras dzīves, elektronisko plašsaziņas līdzekļu, multimediālā satura piekļūstamību personām ar invaliditāti un FT. Piekļūstamības prasības ir noteiktas Latvijas normatīvajos aktos, vadlīnijās un standartos. 2022.g. tika apstiprināts valsts standarts LVS EN 17210:2021 L, kurš palīdz izprast piekļustamības funkcionālās prasības. Par būvniecības politiku valstī ir atbildīga EM, taču LM kā atbildīgā par invaliditātes politiku izstrādā ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm par piekļūstamas un iekļaujošas vides veidošanu. LM nodrošina seminārus ES fondu finansējuma saņēmējiem par vides un informācijas piekļustamību. LM izstrādāja arī vides piekļūstamības pašnovērtējuma anketu, kuras izpilde ir saistoša publiskās infrastruktūras attīstības projektiem.
12.3. kārtība, kādā uzraudzības komitejai ziņo par to darbību neatbilstību UNCRPD, kuras atbalsta no fondiem, un par sūdzībām attiecībā uz UNCRPD, kas iesniegtas saskaņā ar 69. panta 7. punktā noteikto kārtību.a) Kārtība, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" (MK not. projekts)

b) Vadlīnijas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanai un uzraudzībai (2021-2027)"

4) Saskaņā ar 17.02.2010. likumu "Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām" konvencijas ieviešanu koordinē LM un īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs, t.sk. izskata sūdzības par UNCRPD pārkāpumiem.

Skat. skaidrojumu pie 1. un 2. kritērija.
13.Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1.)

Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība

ERAFVisi PO1 SAM

Pārdomātas specializācijas stratēģiju vai stratēģijas atbalsta ar:

1.atjauninātu analīzi par izaicinājumiem inovāciju izplatīšanas un digitalizācijas jomā

1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021.);

ietver Viedās specializācijas stratēģiju (RIS3), kuras stratēģisko uzstādījumu pārnese ir ietverta arī šādās nozaru pamatnostādnēs:

2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk-ZTAIP)

(apstiprinātas 14.04.2021.);

3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (turpmāk – DTP) apstiprinātas 07.07.2021.)

Nacionālajās industriālās politikas pamatnostādnēs (turpmāk – NIP) ietverta plaša ekonomikas izaicinājumu analīze; DTP ietvaros veiktā digitālo izaicinājumu analīze; ZTAIP ietvaros veikta plaša zinātnes un inovāciju izaicinājumu analīze;

- NIP un ZTAIP vadlīniju veiktajā analīzē tika izmantoti dati no RIS3 2. monitoringa ziņojuma (2020) OECD 2019.gada ekonomikas ziņojuma par Latviju, EUROSTAT un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati. ZTAIP mērķi, darbības virzieni, kā arī konkrētie uzdevumi ir balstīti uz padziļinātu analīzi un ieteikumiem no diviem EK veiktajiem novērtējumiem programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros – "Īpašs atbalsts cilvēkkapitāla attīstībai pētniecībai un inovācijai Latvijā" (2019) un "Latvijas pētniecības finansēšanas sistēma" (2018;

Analīzē par uzņēmumu spēju ieviest jaunas tehnoloģijas tika ņemta vērā OECD apkopotā statistika.Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rezultāti (2021).

14.2. tādas reģionālās vai valsts kompetentās iestādes vai struktūras pastāvēšanu, kas ir atbildīga par pārdomātas specializācijas stratēģijas pārvaldību;1) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības pilnveidošanai – Informatīvais ziņojums

"Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§)

2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021);

3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246)

Kritērijs ir izpildīts, jo apstiprinātas NIP un ZTAIP un nacionālās ceļakartes dokuments (LITAF ziņojums)

Galvenās izmaiņas:

1. Galvenā kompetentā iestāde, kas nodrošina nacionālo inovāciju institucionālo pārvaldību, kā arī RIS3 pārvaldību stratēģiskā līmenī ir Inovāciju un Pētniecības pārvaldības padome (IPPP), kuru pārstāv galvenie P&A&I politikas veidotāji – EM, IZM sadarbībā ar LIAA un LZP vadību.

2. Pārskatīta LPISP loma kopējā P&A&I pārvaldības modelī, sašaurinot LPISP kompetences tvērumu tikai uz P&A&I politikas un RIS3 pārvaldības stratēģisko jautājumu virzuzraudzību (nolikuma grozījumus plānots apstiprināt MK š.g. jūnijā);

3. RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros praktiski tiks darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips.

Pilns jaunā inovāciju institucionālā pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS 3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes dokumentā.

15.3. uzraudzības un izvērtēšanas rīkiem, kas paredzēti, lai izvērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu;1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021.);

2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas ar MK rīkojumu 14.04.2021., Nr.246.);

Apstiprinātais NIP un ZTAIP, nosaka uzraudzības un novērtēšanas rīkus, kas paredzēti, lai vērtētu virzību uz stratēģijas mērķu sasniegšanu (skat. NIP 3.sadaļu "Viedās specializācijas stratēģija", jo īpaši 3.3.sadaļu "RIS3 monitorings" attiecībā uz privāto sektoru; skat. ZTAI 6.sadaļas 1.4. Rīcības virzienu "P&A sistēmas finansēšana, pārvaldība, monitorings"

Jaunajā periodā tiks pilnveidots RIS3 monitoringa process, kas nodrošinās precīzāku datu ieguvi, izmantošanu, analīzi un secinājumus, kvalitatīvai rezultātu sasniegšanai, IZM nodrošinot P&A sistēmas analītiku, savukārt EM nodrošinot uzņēmējdarbības sektora analītiku.

RIS3 progresa ziņojums tiek izstrādāts reizi divos gados un to kā informatīvo ziņojumu iesniegšanai MK sagatavo EM ciešā sadarbībā ar IZM.

Pirmais monitoringa ziņojums plānots 2023.g

RIS3 monitorings attiecībā uz privāto sektoru tik nodrošināts 1.2.1.SAM.

RIS3 monitorings attiecībā uz zinātnes sektoru tiks nodrošināts 1.1.1.SAM.

16.4. ieinteresēto personu sadarbību ("uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas process");1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021; skat. NIP 3.1. un 3.2.p);

2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, 2.2.rīcības virziens (apstiprinātas 14.04.2021., )

3) Viedās specializācijas stratēģijas monitorings. Otrais ziņojums" (apstiprināts MK 10.03.2020).

4) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, - (apstiprināts 19.04.2022.)

Atbilstoši jaunajam inovāciju pārvaldības modelim, RIS3 vadības grupas ir P&A&I pārvaldības operacionālais līmenis un tā ietvaros tiks praktiski darbināts uzņēmējdarbības atklājumu princips un attīstītas stratēģiskās ekosistēmas.

RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšanas pamatā ir strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā; tā ietvaros tiks veikta ekosistēmu ilgtermiņa stratēģiju izstrāde un īstenošana.

Papildus 2021.-2027.g.periodā RIS3 īstenošanā tiks iesaistīta VARAM (reģionu attīstība, digitālā transformācija), ZM – (Bioekonomikas stratēģijas īstenošana) VM (Biomedicīnas jomā)(MK 10.03.2020 prot.Nr.10 19.§).

Pilns RIS 3 pārvaldības uzlabošanas plāns, t.sk. ieguvumi un lēmumu pieņemšanas process ir atrodami nacionālās ceļa kartes dokumentā.

17.5. attiecīgā gadījumā darbībām, kas nepieciešamas, lai uzlabotu valstu vai reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmas;

1) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai - Informatīvais ziņojums

"Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" (apstiprināts 12.04.2022)

2) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas 16.02.2021);

3) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas MK 14.04.2021.)

Izmaiņas nacionālajā P&A&I pārvaldības modelī un RIS3 pārvaldībā (tiks īstenotas no 2022.g.) nepieciešamas, lai (1) labāk koordinētu lēmumu pieņemšanas procesu pamatā starp P&A&I politiku izstrādē un ieviešanā iesaistītajām publiskā sektora institūcijām, (2) skaidri nodalītu un aktualizētu iesaistīto pušu lomas un kompetences un to nedublēšanos, (3) skaidri nodefinētu RIS3 un P&A&I vadības līmeņus un (4) atrunātu lēmumu pieņemšanas procesu.

Jaunajā P&A&I pārvaldības modelī tiek izdalīts stratēģiskās vadības (IPPP), stratēģiskās virsuzraudzības (LPISP) un operacionālās vadības (RIS3 vadības grupas) līmenis. Pilns pārvaldības modeļa apraksts, t.sk. ikgadējo rezultātu apkopošanas un atskaitīšanās process, lēmumu pieņemšanas process, kā arī pasākumi RIS3 pārvaldības uzlabošanai ir atrodams nacionālās ceļakartes dokumentā.

Ar augstskolu konsolidāciju saistītās reformas ir iezīmētas AF plānā, kā arī turpmākie plāni attiecībā uz AII un PO iekšējo pārvaldību un konsolidāciju izklāstīti ZTAIP.

18.6. attiecīgā gadījumā darbībām, kas atbalsta rūpniecības pārkārtošanos;

1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021);

2) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam

(apstiprinātas ar MK 07.07.2021. rīkojumu Nr.490).

3) Nacionālā ceļakarte nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa pilnveidošanai, - Informatīvaisziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" projektā (apstiprināts 19.04.2022.)

Ekonomikas transformācija ar RIS3 īstenošanu un ekosistēmu pieeju aprakstīta NIP 3.sadaļā, bet P&I pienesums klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikas attīstībai 4.sadaļā

DTP 2021.–2027.gadam digitalizācija ir noteikta kā viens no ekonomikas transformāciju veicinošiem elementiem (4.sadaļa "Mērķis, attīstības virzieni un rīcība"). DTP 2021.–2027.gadam pienesuma vērtēšanā tiks izmantots pamatnostādņu pielikums, kur noteikti rezultatīvie rādītāji, rīcības virzieni un uzdevumi un finansējuma aplēses.

RIS3 monitorings sniegs iespēju sekot līdzi globalizācijai, jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz klimatneitralitāti, aprites ekonomiku, kas var ietekmēt pārmaiņas mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Sniegtā analīze palīdzēs noteikt, kuras nozares un profesijas saskaras ar globalizāciju, tehnoloģiskām izmaiņām (jo īpaši saistībā ar Industriju 4.0). NVK prasības iekļautas programmas SAM atbalstāmo darbību aprakstos.

19.7. pasākumiem sadarbības uzlabošanai ar partneriem ārpus attiecīgās dalībvalsts prioritārajās jomās, ko atbalsta ar pārdomātu specializācijas stratēģiju.1) Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 16.02.2021, skat. NIP 3.2.1.sadaļu);

2) Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas MK 14.04.2021., skat. ZTAI 6.sadaļas 1.3.rīcības virzienu.)

3) Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027.gadam (apstiprinātasMK 07.07.2021., skat 4.3.1. un 4.4.1.rīcības virzienus).)

Starptautiskā sadarbība ir viens no būtiskiem aspektiem RIS3 vērtību ķēžu ekosistēmu dalībnieku stratēģisko attīstības mērķu sasniegšanā -integrācija starptautiskās vērtības ķēdēs. 1.2.1.SAM ietvaros plānots izveidot un koordinēt starptautisko sadarbību nodrošinošus tīklus katrā RIS3 jomā.

ZTAI un attiecīgi 1.1.1SAM plānoti pasākumi starptautiskās sadarbības un līdz ar to arī konkurētspējas veicināšanai RIS3 jomās. P&A sadarbības iespēju plānošana balstās uz RIS3 monitoringa ietvaros (2020) veiktu padziļinātu katras RIS3 prioritārās jomas pētniecības ekosistēmas darbības un status quo analīzi. Digitālizācijas attīstībai, DTP ietvaros veikta pakalpojumu platformu, datu pārvaldības un atvēršanas analīze, lai nodrošinātu salāgošanu ar ES standartiem, iekļautos ES datu telpās, veicinātu pārrobežu pakalpojumu attīstību, kā arī, izmantojot EDIC, veicinātu Latvijas zinātnes un risinājumu izvēršanu ES, digitalizācijas atbalsta pasākumi plānoti 1.2.2. un 1.3.1.SAM.

20.Tematiskais priekšnosacījums Nr.2 (2.1.)

Stratēģiskās politikas satvars, kas atbalsta dzīvojamo un nedzīvojamo ēku renovēšanu energoefektivitātes uzlabošanai

ERAF2.1.1.
SAM
1 Lai atbalstītu valsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda renovāciju, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES98 prasībām ir pieņemta valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģija, kas:

a) satur indikatīvus starpposma rādītājus attiecībā uz 2030., 2040. un 2050. gadu;

b) sniedz indikatīvu finanšu resursu izklāstu stratēģijas īstenošanas atbalstam;

c) nosaka efektīvus mehānismus, kas paredzēti, lai veicinātu investīcijas ēku renovācijā.

Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija.Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija ir pieņemta 10.11.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.70 25.§) un iesniegta EK.

Stratēģijas 3.sadaļa satur prognozes un mērķus 2030., 2040., 2050.gadam.

Stratēģijas 3.1.sadalā ir sniegts indikatīvs finanšu resursu izklāsts stratēģijas īstenošanas atbalstam.

Stratēģijas 3.1.1.sadaļā ir norādīti atbalsta mehānismi ēku energoefektivitātes mērķu sasniegšanai.

21.2. Energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nepieciešamo enerģijas ietaupījumu panākšanai.Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadamNEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK. Plāna 4.pielikumā ir sniegts energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts
22.Tematiskais priekšnosacījums Nr.3 (2.2.)

Enerģētikas nozares pārvaldība

ERAF,

KF

2.1.1.
SAM; 2.1.2.
SAM; 2.1.4.
SAM
Integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns ir paziņots Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. pantu un atbilstīgi Parīzes nolīgumā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķiem, un tas ietver:

1.visus Regulas (ES) 2018/199999 I pielikumā noteiktajā veidnē prasītos elementus;

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadamNEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK.
23.2. mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un mehānismu izklāstu.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam

NEKP 4.pielikumā ir sniegts mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.
24.Tematiskais priekšnosacījums Nr.4 (2.3.)

Efektīvi veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu dažādās nozarēs un visā Savienībā

KF, ERAF2.1.2.
SAM; 2.1.4.
SAM
Ir ieviesti pasākumi, kas nodrošina:

1. atbilstību 2020. gada nacionālajam atjaunojamo energoresursu enerģijas saistošajam mērķrādītājam un šim atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram kā bāzes vērtībai laikposmam līdz 2030. gadam vai, ka ir veikti papildu pasākumi, ja bāzes vērtība netiek saglabāta viena gada laikposmā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/2001/EK un Regulu (ES) 2018/1999.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadam;

 

NEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK.

Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.

25.2. atbilstību prasībām, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2018/2001 un Regulā (ES) 2018/1999, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara palielinājumu siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 23. pantu.Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030.gadamNEKP ir pieņemts 28.01.2020 MK sēdē (MK sēdes protokols Nr.4 27.§) un iesniegts EK.

Plāna 4.pielikumā ir sniegts atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas atbalsta pasākumiem paredzētais finanšu resursu un ieviešanas mehānismu indikatīvs izklāsts.

26.Tematiskais priekšnosacījums Nr.5 (2.4.)

Efektīvs katastrofu risku pārvaldības satvars

ERAF2.1.3.
SAM
Ir izstrādāts valsts vai reģionāls katastrofu riska pārvaldības plāns, pamatojoties uz riska novērtējumiem, pienācīgi ņemot vērā klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi un spēkā esošās stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un tas ietver:

1. aprakstu par galvenajiem riskiem, kuri novērtēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES100 6. panta 1. punktu, tajā atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu indikatīvam 25–35 gadu laikposmam. Attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar klimatu, novērtējums balstās uz klimata pārmaiņu prognozēm un scenārijiem.

Valsts civilās aizsardzības plāns

(VCAP)

(Apstiprināts MK

25.08.2020.)

VCAP satur analīzi par vairākiem iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, t.sk. klimata apdraudējumiem (identificējušas/novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā); katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi).

Latvijā veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi101 (atbilst VCAP un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030.g.noteiktajam pasākumam), lai apzinātu potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šāda sistēma nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk novērtēt katastrofu risku, balstoties uz vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību/sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību Tas ļaus precīzāk identificēt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos.

27.2. lai risinātu galvenos identificētos riskus, aprakstu par pasākumiem katastrofu novēršanai, sagatavošanos tām un reaģēšanai. Proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, spēju nepietiekamībai102, efektivitātei un iedarbīgumam, pasākumiem nosaka prioritāti, ņemot vērā iespējamās alternatīvas.Valsts civilās aizsardzības plāns

(Apstiprināts MK

25.08.2020.)

Klimata riski analizēti projektu iniciatīvās (EEZ, Norvēģijas finanšu atbalsts). Pētījumi sniedz priekšlikumus pielāgošanās stratēģijas izstrādei, zinātnisko datu, pasākumu identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi, izmaksu novērtēšanu; analizēti klimata pārmaiņu scenāriji, raksturoti klimata rādītāji pagātnē, izstrādātas prognozes līdz 2100.gadam (saskaņā ar diviem SEG emisijas scenārijiem – RCP4.5, RCP8.5)

2021.g. VARAM uzsāka projektu, lai uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci, atbilstību valstiskā līmenī, t.sk. paredzot atjaunot scenārijus 2100.gadam, nodrošinot politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm103.

VCAP pielikumā (projekts) iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi, tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti, ieviešanas lietderību.

28.3. informāciju par finanšu resursiem un mehānismiem, kas pieejami, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar novēršanu, sagatavošanos un reaģēšanu.Valsts civilās aizsardzības plāns

(Apstiprināts MK

25.08.2020.)

Līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās, apakšprogrammās un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai. Uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums. VCAP pielikumā (projekts) tiks norādīti provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi (izņemot katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas attiecas uz reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumiem, jo VCAP šie pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā, reaģēšanas, seku likvidēšanas pasākumus īstenos piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Noteiktā kārtībā, līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir izdevumiem katastrofu, dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, u.c.
29.Tematiskais priekšnosacījums Nr.6 (2.5.)

Atjaunināts plāns par nepieciešamajām investīcijām ūdensapgādes un notekūdeņu nozarēs

ERAF2.2.1.
SAM
Attiecībā uz abām nozarēm ir izstrādāts valsts investīciju plāns, un tas ietver:

1. novērtējumu par pašreizējo stāvokli Padomes Direktīvas 91/271/EEK104 un Padomes Direktīvas 98/83/EK105 īstenošanā.

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK prasību izpildi Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā ir veikts par katru no 74 notekūdeņu aglomerācijām, kā arī valstī kopumā.

Investīciju plānāa veikts aglomerāciju izvērtējums sadalījumā pa aglomerāciju grupām, ievērojot pamatprasības: 1) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu pieejamība esošajā aglomerācijā, 2) centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskā izmantošana, 3) notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte, 4) aglomerācijas robežu paplašināšanas nepeiciešamība, 5) centralizēto kanalizācijas tīklu rekonstrukcijas nepieciešamība.

Pašreizējā stāvokļa novērtējums par Dzeramā ūdens direktīvas 98/83/EK prasību izpildi ir iekļauts Ūdensapgādes investīciju plāna 2.sadaļā, nodrošinot 74 apdzīvoto vietu ūdensapgādes apgādes zonu esošās centralizētās ūdensapgādes sistēmas pieejamības un izmantošanas izvērtējumu.

30.2. visu publisko investīciju identificēšanu un plānošanu, tostarp indikatīvu finanšu aprēķinu:

a) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 91/271/EEK, tostarp noteiktu prioritāro kārtību attiecībā uz aglomerāciju lielumu un ietekmi uz vidi, norādot investīciju sadalījumu pa notekūdeņu aglomerācijām;

b) kas vajadzīgs, lai īstenotu Direktīvu 98/83/EK;

c) kas vajadzīgs, lai apmierinātu vajadzības, kuras izriet no Direktīvas (ES) 2020/2184106, jo īpaši ņemot vērā pārskatītos kvalitātes parametrus, kas sīki izklāstīti minētās direktīvas I pielikumā.

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam – https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam –https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Investīciju plānos ir ietverta informācija par visām nepieciešamām publiskām investīcijām un šādu investīciju plānu, tostarp indikatīvu izmaksu aprēķinu, kas nepieciešamas, lai panāktu atbilstību direktīvas prasībām, iekļaujot prioritizāciju atkarībā no aglomerācijas izmēra un ietekmes uz vidi, investīciju aprēķinu norādot par katru aglomerāciju.

"Informatīvajā ziņojumā Par Eiropas Parlamenta un Padomes dzeramā ūdens direktīvas priekšlikuma pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa novērtējumu" ir veikts esošās situācijas izvērtējums katram pārskatītajam kvalitātes parametram, kā arī norādīti iespējamie īstenojamie pasākumi, piemēram, paredzot jaunā riska izvērtēšanā balstītu pieeju visam ciklam no ieguves vietas līdz patērētājam, nekaitīgu materiālu izmantošanu tīklu izbūvei. Informatīvajā ziņojumā sniegta informācija par aktuālajām citām no Deramā ūdens direktīvas un tās pārskatīšanas izrietošām prasībām.

31.

3. esošās notekūdeņu un ūdensapgādes infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma plāniem;

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 4.5.sadaļā "Ieguldījumu novērtējums kanalizācijas tīklu rekonstrukcijā esošās aglomerācijas robežās" kā arī Ūdensapgādes investīciju plāna 2.8.sadaļā "Teritorijas, kurās ir nepieciešamas investīcijas ūdensapgādes sistēmas tīklu rekonstrukcijai" ir iekļauta informācija par esošās ūdenssaimniecības infrastruktūras, tostarp tīklu, atjaunošanai nepieciešamo investīciju aprēķinu, kas balstīts uz to vecumu un nolietojuma plāniem.

Informatīvais ziņojums par dzeramā ūdens direktīvas (DWD) 98/83/EK pārstrādāšanas pašreizējā stāvokļa gaitu, jo īpaši attiecībā uz pārskatītajiem kvalitātes un nekaitīguma rādītājiem, sniedz papildu informāciju sadaļā "Pašreizējā situācija un iespējamie pasākumi" par dzeramā ūdens tīklu materiāliem.

32.4. norādi par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem, ja nepieciešams papildināt lietotājiem piemērotās maksas.Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāns 2021.–2027.gadam –https://www.varam.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosanas-investiciju-plans-2021-2027-gadam

Ūdensapgādes investīciju plāns 2021-2027.gadam –https://www.varam.gov.lv/lv/udensapgades-investiciju-plans-2021-2027-gadam

(Apstiprināti MK 20.11.2020.)

Informācija par iespējamiem publiskā finansējuma avotiem (ja nepieciešams papildus lietotāju maksai) ir norādīta:

- Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 6.nodaļā "Investīciju ieguldījumu novērtēšana un prioritizācija", īpaši 6.4.sadaļā "Ieguldījumu veidi infrastruktūras izbūves finansēšanā",

- Ūdensapgādes investīciju ziņojuma 3.1.sadaļā "Iespējamie ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju finanšu avoti".

33.Tematiskais priekšnosacījums Nr.7 (2.6.)

Atjaunināts atkritumu apsaimniekošanas plāns

KF2.2.2.
SAM
Ir izstrādāti viens vai vairāki Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK107 28. pantā minētie atkritumu apsaimniekošanas plāni, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju un ietver:

1. analīzi par pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā attiecīgajā ģeogrāfiskajā vienībā, tostarp radīto atkritumu veidu, daudzumu un avotu, un to nākotnes attīstības izvērtējumu, ņemot vērā to pasākumu paredzamo ietekmi, kas noteikti saskaņā ar 29. pantu Direktīvā 2008/98/EK izstrādātajās atkritumu rašanās novēršanas programmās.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam

(AAVP2028)

(Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei" (IVZAAVP2028)

Esošā situācija raksturota AAVP2028 2. nodaļā Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Turpmākās attīstības novērtējums ir iekļauts AAVP2028 3.nodaļā 5.nodaļāun 6.nodaļā .

Atkritumu rašanās novēršanas programma ir iekļauta AAVP2028 9.nodaļā Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās

https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma

Esošā situācija ir raksturota IVZAAVP2028 2.nodaļā 3.1. apakšnodaļā, 7.2.apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās

Turpmākās attīstības novērtējums sniegts 3.2. apakšnodaļā , 4.nodaļā, 5.nodaļā, 6.nodaļā, 7.2.apakšnodaļā, 7.4.apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās

Atkritumu rašanās novēršanas programma IVZ AAVP2028 nav iekļauta, taču atkritumu rašanās novēršanas faktors ir ievērtēts atkritumu prognozē 5.nodaļāTāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

34.    2. novērtējumu par esošajām atkritumu savākšanas shēmām, tostarp dalītas savākšanas materiālo segumu un teritoriālo pārklājumu un pasākumiem tās darbības uzlabošanai, kā arī par jaunu savākšanas shēmu nepieciešamību.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei"

Esošās savākšanas sistēmas novērtējums sniegts AAVP2028 2.5.1. apakšnodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās

Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta AAVP2028 3.nodaļā, 4.nodaļā, 5.1.1. apakšnodaļā, 6.nodaļā. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Esošās savākšanas sistēmas novērtējums iekļauts IVZ AAVP2028 3.1 apakšnodaļā

Jauno savākšanas shēmu vajadzība iekļauta 7.4.2. apakšnodaļā; 7.5. apakšnodaļā . Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

35.3. investīciju nepietiekamības novērtējumu, kas pamato esošu atkritumu apsaimniekošanas iekārtu slēgšanu un papildu vai uzlabotas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras nepieciešamību, ietverot informāciju par pieejamajiem ienākumu avotiem darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam (Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei"

Ieguldījumu trūkums iekļauts AAVP2028 7.nodaļā plānā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamais un pieejamais finansējums un tā avoti

Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai sniegts 4.3. apakšnodaļā Poligonu infrastruktūras optimizācija. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Ieguldījumu trūkuma novērtējums sniegts IVZ AAVP2018 7.2. apakšnodaļā Esošās sistēmas potenciāls mērķu sasniegšanā un attīstības programmas īstenošanas sagaidāmie rezultāti, 8.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sektora investīciju prioritātes, potenciālie finansēšanas avoti

Pamatojums esošo infrastruktūras pārprofilēšanai iekļauts 6.nodaļā Priekšlikumi atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežu pārskatīšanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās

36.4. informāciju par atrašanās vietas kritērijiem, pēc kuriem tiks noteiktas turpmāk ierīkojamās atkritumu apstrādes objektu vietas, un par turpmāk ierīkojamo atkritumu apstrādes iekārtu jaudu.Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam

(Apstiprināts MK 22.01.2021.)

Pētījums "Investīciju vajadzību izvērtējums Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. - 2028. gadam izstrādei

Atrašanās vietas un jaudas ir izskatītas AAVP2028 5.nodaļā Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības virzieni. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

Atrašanās vietas un jaudas iekļautas IVZ AAVP2028 7.4 apakšadaļā rekomendācijas sistēmas funkcionālo posmu pilnveidošanai. Tāpat saistoša informācija sniegta arī citās sadaļās.

37.Tematiskais priekšnosacījums Nr. 7bis (2.7.)

Prioritārās rīcības plāns nepieciešamajiem saglabāšanas pasākumiem, kuriem nepieciešams Savienības līdzfinansējums

ERAF2.2.3.
SAM
Attiecībā uz intervencēm, kas atbalsta dabas aizsardzības pasākumus saistībā ar Natura 2000 teritorijām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK108:

Ir izveidots prioritārs rīcības satvars saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tajā ir iekļauti visi elementi, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.–2027. gadam veidnē, par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis, tostarp prioritāro pasākumu identifikācija un finansiālo vajadzību aplēses.

Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021.-2027.gadamNatura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programma 2021.-2027.gadam ir saskaņota un iesniegta EK 2021.gada aprīlī.

Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.-2027.gadam D sadaļā "Priority measures and financing needs for 2021 – 2027" ir iekļautas aplēses par prioritārajiem pasākumiem un to ieviešanai nepieciešamo finansējumu.

38.Tematiskais priekšnosacījums Nr.8 (1.2.)

Valsts vai reģionālais platjoslas plāns

ERAF1.4.1.SAMIr sagatavots valsts vai reģionālais platjoslas plāns, kas ietver:

1. novērtējumu par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai nodrošinātu, ka visiem Savienības iedzīvotājiem ir piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem109, pamatojoties uz:

a) nesen veikto esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes apzināšanu110, izmantojot standarta platjoslas pārklājuma rādītājus;

b) apspriešanos par plānotajām investīcijām saskaņā ar valsts atbalsta prasībām;

Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts ar MK 11.11.2021 rīkojumu Nr.826)

Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir apstiprināts ar MK 11.11.2021. rīkojumu Nr.826.

SM pasūtītajā Pētījumā111 sniegts novērtējums par investīciju nepietiekamību, kas jārisina, lai sasniegtu ES savienojamības mērķus, un plānotās valsts intervences pamatojums, pamatojoties uz ilgtspējīgiem ieguldījumu modeļiem, tas ir, 1. un 2. kritērija izpilde.

Pētījumā novērtējums par investīciju nepietiekamību tika balstīts uz aktuālu esošās privātās un publiskās infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes kartējumu un konsultācijām par plānotajiem ieguldījumiem.

Plāna projektā 1.rīcības virziena "Savienojamības paziņojumam atbilstošas platjoslas elektronisko sakaru infrastruktūras attīstīšana" 1,1., 1.2. un 1.3.sadaļā iekļauti uz minēto pētījumu balstīti pasākumi. "pēdējās jūdzes", "vidējās jūdzes" un 5G atbalstošās infrastrukūras izvēršanai.

Investīciju nepietiekamība atkarībā no valsts izvēlētā scenārija līdz 957 milj. EUR, savukārt platjoslas infrastruktūras izbūvei Via Baltica koridorā" – 13.2 milj. EUR, bet Rail Baltica koridorā – 3.7 milj. EUR.

39.2. tādas plānotas valsts intervences pamatojumu, kas balstās uz ilgtspējīgiem investīciju modeļiem, kuri:

a) veicina atvērtas, kvalitatīvas un nākotnē izmantojamas infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību cenas ziņā un uzlabo piekļuvi tiem;

b) finansiālās palīdzības veidus pielāgo konstatētajām tirgus nepilnībām;

c) ļauj papildus izmantot dažādus finansējuma veidus no Savienības, valsts vai reģionālajiem resursiem.

Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK 11.11.2021)

Pētījumā tika piedāvāti 4 ieguldījumu modeļi "pēdējās jūdzes" un "vidējās jūdzes" intervencei, kā arī izdalīti atsevišķi ieguldījuma modeļi investīcijām "Rail Baltica" un "Via Baltica" koridoros.

Tie paredz valsts atbalsta programmas izstrādi, līdz ar to Eiropas Komisijai līdz 2023.gadam plānots iesniegt valsts atbalsta programmu saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu, ievērojot Komisijas paziņojuma (2013/C25/01) "ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu" nosacījumus, t.sk. attiecībā uz "pēdējās jūdzes" investīcijām 82. 85. punktā minēto.

Skat. info pie 1.kritērija.

40.3. pasākumus, ar ko atbalsta pieprasījumu pēc ļoti augstas veiktspējas tīkliem un to izmantošanu, tostarp darbības, ar kurām veicina minēto tīklu izvēršanu, jo īpaši efektīvi īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/61/ES112;Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK 11.11.2021)

SM pasūtītajā pētījumā (https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi) tika aptverta 3., 4. un 5. kritērija izpilde.

3. kritērija izpildei plāna 2.rīcības virzienāietverti atbilstošie pasākumi, tostarp balstīti uz pētījumu, konsultācijām ar sakaru nozari un pašvaldībām.

Latvija īsteno pasākumus, lai atvieglotu nosacījumus elektronisko sakaru tīklu uzņēmumiem, Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likumā ir pārņemtas ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvā noteiktās prasības, šogad virzīti grozījumi nacionālajos normatīvajos aktos, kas atvieglo elektronisko sakaru tīklu būvniecības procesu. Ar mērķi atbalstīt 5G tīklu attīstību Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa transponēšanas ietvaros jaunajā Elektronisko sakaru likumā iekļauts regulējums 5G bāzes staciju jeb "mazo šūnu"izvietošanai.

Ņemot vērā ES Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīvas pārskatīšanu, plāns paredz atbilstošu grozījumu iekļaušanu nacionālajā regulējumā.

Skat. info pie 1.kritērija.

41.4. tādus tehniskās palīdzības un ekspertu konsultāciju mehānismus kā platjoslas kompetences birojs, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus.Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK 11.11.2021)

Attiecībā uz 4. kritērija izpildi plānā ietverti galvenie secinājumi no pētījuma plāna sadaļā "2. Esošās situācijas raksturojums" apakšsadaļā "Platjoslas pārklājuma un attīstības uzraudzības mehānismi"".

Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā tiek paredzēts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis līdz 2023.gada 21.decembrim veic elektronisko sakaru tīklu ģeogrāfisku apsekošanu, lai noteiktu teritorijas, kurās iespējams nodrošināt platjoslas internetu (Eiropas elektronisko sakaru kodeksa 22.pants). Attiecīgi BEREC 2020.gada 5.martā ir apstiprinājusi vadlīnijas Elektronisko sakaru tīklu izvērsuma ģeogrāfiskai apsekošanai (BoR (20) 42, "BEREC Guidelines on Geographical surveys of network deployments"). Balstoties uz augstāk minēto dokumentu prasībām, tiks izstrādāta Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēma, kas nodrošinās atbilstošu uzraudzības mehānismu, ietverot plāna projekta iepriekšminētajā 2.sadaļā noteiktos rādītājus.

Skat. info pie 3.kritērija.

42.5. uzraudzības mehānismus, kas balstīti uz standarta platjoslas pārklājuma rādītājiem;Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK 11.11.2021)

Plānā ietverti pētījumā iegūtie secinājumi un ieteiktie pasākumi 3.sadaļas apakšsadaļā "1.4.Tehniskās palīdzības mehānismi, tostarp platjoslas kompetences centra darbības attīstība Latvijā, ar kuriem stiprina vietējo ieinteresēto personu spējas un konsultē projektu virzītājus".

Latvijā Platjoslas kompetences centra (PKC) funkcijas nodrošina SM (MKN 29.04.2003. Nr.242 5.2.3 apakšpunkts). PKC mērķis ir nodrošināt platjoslas politikas plānošanu, apkopot vienotā kontaktpunktā informāciju, kas saistīta ar platjoslas attīstību.Analizējot citu valstu piemērus, secināts, ka to darbības joma un kapacitāte ir daudz plašāka, līdz ar to ieteikts PKC iesaistīt 2–3 darbiniekus, kas veido *izmaksas 70 000 EUR – 100 000 EUR). g Pasākums tiks īstenots, ja tiks piešķirts finansējums. Papildus ietverti citi pasākumi bez papildu finansējuma nepieciešamības par nozaru asociāciju piesaisti PKC funkciju nodrošināšanā, iesaisti ES līmeņa kampaņās, informatīvo pasākumu orgnaizēšanā nacionālā līmenī.

Skat. info pie 3.kritērija.

43.Tematiskais priekšnosacījums Nr.9 (3.1)

Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī

KF, ERAF2.3.1.
SAM;

2.4.1.
SAM; 3.1.1.
SAM

(līdz 2022.gadam)Ir ieviesta esošās un plānotās infrastruktūras multimodāla kartēšana (izņemot vietējo līmeni) laikposmam līdz 2030. gadam, un tā:

1. ietver plānoto investīciju ekonomisko novērtējumu, kura pamatā ir pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa pakalpojumu tirgu atvēršanas paredzamā ietekme;

(līdz 2022.gadam)Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. -2022. gadam.

Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2022.-2026.gadam (izstrādē).

Priekšnosacījums un 1.kritērijs papildinoši TAP2027 tiek izpildīti ar Pētījuma par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi rezultātiem.

Ar pētījumu nodrošināts:

- esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējums;

- izstrādāta vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodika (Transports investīciju modelis - TIM) transporta politikas plānošanai.

Pētījuma digitālā ģeogrāfiskā informācija (kartējums) ļauj visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, kartējums izpilda Priekšnosacījuma 2.,3.,4.,6.,8.,9.kritēriju.

Pētījuma ietvaros izstrādāta Metodika (TIM) ir papildu atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, tā ļaus novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā.

44.2. ir saskanīga ar integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna elementiem, kuri ir saistīti ar transportu;Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP2027 ir izstrādātas, ņemot vērā:

-Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, kur viens no rīcības virzieniem ir emisiju samazināšana transportā. TAP2027 izvirzīts mērķis līdz 2027.gadam par 19% (salīdzinot ar 2018.gadu) samazināt transporta radīto gaisa piesārņojumu.

-NEKP, kur viens no rīcības virzieniem ir energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā.

-Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam (Stratēģija), kur uzdots visiem transporta veidiem veicināt mobilitātes sistēmas dekarbonizāciju.

Atbilstoši NEKP un Stratēģijai TAP2027 nosaka SEG emisiju samazinājumu kā vienu transporta nozares mērķiem.

-Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam ar virsmērķi mazināt ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm. TAP2027 paredz pasākumus SEG emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus ierobežot klimata pārmaiņas.

45.3. ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas definēti EISI regulā, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T pamattīkla koridora darba plāniem;Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Ieguldījumiem TEN-T pamattīkla dzelzceļa koridoros atbilst TAP2027 uzdevumi "Stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā", "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu", kā arī pasākums "Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai"; Aaviācijā: uzdevums Turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu;

Autoceļu koridoros: uzdevums Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību;

Ostās: uzdevums Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru.

46.4. attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla koridoriem, tostarp pārrobežu posmos, nodrošina papildināmību, pilsētvides tīkliem, reģioniem un vietējām kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T pamattīklu un tā mezgliem;Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP2027 iekļauts pasākums par pilsētu infrastruktūras sasaisti ar TEN-T, plānojot paredzēt nacionālās un reģionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstību, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. Tāpat savienojumus ar TEN-T nodrošinās pasākumi uzdevumā "Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem" un pasākums "Ostās ārpus TEN-T tīkla modernizēt koplietošanas infrastruktūru"
47.5. nodrošina dzelzceļu tīkla savstarpēju izmantojamību un attiecīgā gadījumā ziņojumus par ERTMS izvēršanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/6113;Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ERTMS) Nacionālais ieviešanas plāns

ERTMS ieviešanas plāni skatāmi dzelzceļa līnijas RB ietvaros (TAP2027 uzdevums "Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu").
48.6. veicina multimodalitāti, nosakot multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru termināļu vajadzības;Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP2027 uzdevumi skar dzelzceļu, autotransportu, aviāciju un jūrniecību. TAP2027 uzdevums "Attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību" paredz veidot mobilitātes punktus un attīstīt digitālas datu sistēmas. Paredzēts īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa attīstību. TAP2027 iekļauts pasākums līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšanai maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai. Aviācijas jomā plānota vairākveidu pārvadājumu attīstība (pasākumi "Palielināt Lidostas "Rīga" termināļa kapacitāti, izbūvējot termināļa 6.kārtu, t.sk. infrastruktūru, kas savieto termināli ar RB dzelzceļa staciju" un "Uzturēt plānoto kravu apjoma apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru"). Rīcības virziena "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana" uzdevumi nodrošinās jūras (papildina arī uzdevums "Nodrošināt drošu kuģošanas vidi") un dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību.
49.7. ietver infrastruktūras plānošanai būtiskos pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt alternatīvas degvielas, saskaņā ar attiecīgajiem valstu politikas satvariem;Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Alternatīvo degvielu attīstības jautājumi skatīti TAP2027 uzdevumu sadaļā "Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu" (par infrastruktūru – pasākums "Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana un uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG uzpildes stacijas)").
50.8. ietver izklāstu par ceļu satiksmes drošības risku novērtējuma rezultātiem saskaņā ar esošajām valstu ceļu satiksmes drošības stratēģijām, kā arī attiecīgo ceļu un to posmu kartēšanu un attiecīgo investīciju prioritāro secību;Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

Ceļu satiksmes drošības plāns 2021.-2027.gadam

(apstiprināts MK 05.10.2021.)

TAP2027 iekļauts pasākums par Ceļu satiksmes drošības plānu izstrādi un īstenošanu. Tāpat TAP2027 1.pielikumā iekļauts esošās situācijas raksturojums satiksmes drošības jomā.
51.9. sniedz informāciju par finanšu resursiem, kas attiecas uz plānotajām investīcijām un kas ir nepieciešami esošās un plānotās infrastruktūras darbības un uzturēšanas izmaksu segšanai.Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

(TAP2027) (apstiprinātas MK 05.10.2021.)

TAP 4.pielikumā sniegts pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu. Lai īstenotu ietvertos uzdevumus plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES fondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatāms MK, sagatavojot vidēja termiņa budžeta ietvaru vai valsts budžetu n+1 gadam. Nepieciešamais finansējuma apjoms ietverto pasākumu īstenošanai ir aprēķināts ar pietiekamu nenoteiktību.
52.Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.)

Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai

ERAF, ESF+4.3.3.SAMIr izstrādāts stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai, ņemot vērā nodarbinātības pamatnostādnes, un tas ietver:

1. kārtību, kādā veic darba meklētāju profilēšanu un to vajadzību novērtēšanu;

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616)

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai"(MK 22.06.2021. rīk. Nr.436 )

a) Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums;

b) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75).

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes vidējā termiņā paredz nodrošināt individualizētu atbalstu bezdarba un ilgstošā bezdarba riskam pakļautajām personām (ar invaliditāti, jauniešiem, kas nemācās un nestrādā, ar zemām un darba tirgum neatbilstošām prasmēm) un ilgtermiņā - palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū.

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka atbalsta pasākumus, t.sk. profilēšanas piemērošanu.

Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka, ka, veicot profilēšanu, bezdarbniekam nosaka piederību konkrētai profilēšanas grupai un tās rezultāti tiek iekļauti individuālajā darba meklēšanas plānā. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam uzsver iekļaujošās izglītības, izglītības (t.sk. profesionālās) kvalitātes, digitālo prasmju attīstības un starpnozaru sadarbības nozīmi, t.sk. NEET jauniešu iesaisti izglītībā un nodarbinātībā.

53.2. informāciju par brīvajām darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības;Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas noteikumi (MK 28.03.2017. not. Nr.172)Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmas ietvaros NVA, īstenojot valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā, nodrošina informāciju par brīvajām darbvietām un darba iespējām, ņemot vērā darba tirgus vajadzības.
54.3. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;a) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75).

b) Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876);

c) NVA darbības stratēģija 2021.-2023.gadam

d) Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu.

Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Latvijā darbojas Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA), kas koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu šajā jomā.

Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums ietver kritērija padziļinātu izpildi par sadarbību ar partneriem konkrētos pasākumos. LM izveidotā komisija apstiprina apmācību sarakstus BD, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai.

NVA darbības stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu paredz sadarbības tīkla veidošanu kritērija izpildei.

55.4. aktīvas darba tirgus politikas uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību;a) Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem (MK 25.01.2011. not. Nr.75).

b) Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums (MK 18.12.2012. not. Nr.876);

c) NVA darbības stratēģija 2021.-2023.gadam

d) Nodarbinātības valsts aģentūras ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu.

Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem nosaka aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, paredzot arī uzraudzības kritērijus.

Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija padziļinātu izpildi par uzraudzību konkrētos pasākumos.

NVA darbības stratēģija 2021.-2023.g. un NVA ceturkšņa ziņojumi par darba tirgus situācijas monitoringu regulāri sniedz nepieciešamo informāciju aktīvas darba tirgus politikas uzraudzībai, novērtēšanai un pārskatīšanai.

56.5. attiecībā uz jaunatnes nodarbinātības intervencēm – uz pierādījumiem balstītas un mērķorientētas pieejas jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, tostarp informēšanas pasākumus, un pieejas, kas balstītas uz kvalitātes prasībām, ņemot vērā kvalitatīvas māceklības un stažēšanās kritērijus, tostarp Garantijas jauniešiem shēmas īstenošanas kontekstā.a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021 rīk. Nr.616)

b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436)

c) Noslēguma izvērtējums "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme" (2018.g. aug. - 2019.g. marts)

Noteikumi par aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem iekļauj uz jauniešiem vērstus pasākumus nodarbinātības veicināšanai.

Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums atrunā kritērija padziļinātu izpildi par mērķa grupas iesaisti un paredz atbalsta pasākumus NEET.

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs NEET jaunieši ir noteikti kā viena no prioritārajām mērķa grupām.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (3.1.1., 3.1.2.uzd.) paredz koordinētu atbalstu NEET jauniešiem 4.2.3.SAM, 4.3.3.SAM un 4.3.4.SAM ietvaros

Noslēguma izvērtējumā "Eiropas Sociālā fonda atbalsta un īpašā piešķīruma Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas, tostarp garantijas jauniešiem shēmas īstenošanai, investīciju lietderība, efektivitāte un ietekme" tika novērtēta esošā atbalsta sistēma NEET jauniešiem.

57.Tematiskais

priekšnosacījums Nr.12 (4.3.)

Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos

ERAF, ESF+4.2.1.SAM

4.2.2.SAM 4.2.3.SAM 4.2.4.SAM

Ir izstrādāts valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars izglītības un apmācības sistēmai, un tas ietver:

1.uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas,

a) Izglītības likums

b) Profesionālās izglītības likums

c) Augstskolu likums;

d) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK 26.06.2019. not. Nr.276)

d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436)

Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Izglītības sistēmas tiesisko ietvaru, iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, t.sk. resursus izglītības sistēmas funkcionēšanai visos līmeņos nosaka Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam paredz izglītības politikas sasniedzamos rezultatīvos rezultātus līdz 2027.g., to starpposma vērtības 2024.g., rezultātu sasniegšanai veicamos uzdevumus un pasākumus, kā arī nosaka indikatīvo pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo finansējuma apjomu.

Pilnu aprakstu skatīt 3. pielikumā.

58.2. absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem.a) Augstskolu likums

b) Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība (MK 27.03.2007. not. Nr.203)

c) Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi (MK 26.06.2019. not. Nr.276)

d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021.rīk. Nr.436)

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam 4.2.2.uzdevums paredz līdztekus jau izveidotajai un normatīvajā bāzē nostiprinātajai augstākās izglītības absolventu monitoringa sistēmai izveidot profesionālās izglītības absolventu monitoringa sistēmu un nodrošināt visaptveroša monitoringa īstenošanu par profesionālās un augstākās izglītības absolventu nodarbinātību un ienākumiem.
59.3. pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, nodrošināšanai un pamatkompetenču apguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā.a) Izglītības likums

b) Vispārējās izglītības likums

c) Profesionālās izglītības likums

d) Augstskolu likums

e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

Iekļaujošas, pieejamas un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas pamatprincipi ir noteikti izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos, paredzot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu vispārējā izglītībā; asistenta pakalpojumu vispārējā, profesionālā un augstākajā izglītībā. Investīcijas izglītības infrastruktūrā tiek veiktas atbilstoši būvnormatīvam par vides pieejamību, iespēju robežās nodrošinot vides un informācijas pieejamību izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām. Vispārējās izglītības apguvei tiek nodrošināts atbalsta personāls un speciāli mācību līdzekļi. Turpmāk plānots stiprināt iekļaujošu izglītību, nodrošinot izglītības pieejamību un atbilstību izglītojamo vajadzībām, veicinot Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.g. prioritāri īstenojamos rīcības virzienus vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai visos izglītības veidos un pakāpēs (rīcības virzieni 2.1., 2.2., 3.1., 3.2.).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

60.4. koordinācijas mehānismu, kas aptver visus izglītības un apmācības līmeņus, tostarp augstāko izglītību, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām.a) Izglītības likums

b) Vispārējās izglītības likums

c) Profesionālās izglītības likums

d) Augstskolu likums

e) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

Izglītības sistēmas darbības pamatprincipi, tiesību un pienākumu sadale starp valsts, pašvaldības, dibinātāja un iestādes līmeni, dažādu līmeņu sadarbības mehānismi un atbildība par to īstenošanu ir noteikta izglītības sistēmas darbību regulējošajos normatīvajos aktos (2.3.2., 3.1.1., 4.1.1., 4.1.2. uzdevums).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

61.5. stratēģiskās politikas satvara uzraudzības, izvērtēšanas un pārskatīšanas kārtību.a) Izglītības likums

b) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

Izglītības likuma 131.pants nosaka vienotas valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā izstrādes, apstiprināšanas un īstenošanas ietvaru. Ievērojot Izglītības likuma 15. pantā noteikto, IZM vada Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.g. noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. nosaka prioritāri veicamos uzdevumus šī pienākuma nodrošināšanas pilnveidošanai: 4.2.1., 4.2.2. uzdevums).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

62.6. pasākumus, kas vērsti uz mazprasmīgiem, mazkvalificētiem pieaugušajiem un pieaugušajiem no nelabvēlīgas sociāli ekonomiskās vides, un prasmju pilnveides iespējām.a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

b) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk Nr.616)

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. noteikti prioritārie rīcības virzieni un uzdevumi, kas īstenojami pieaugušo ar zemām prasmēm un nelabvēlīgā situācijā esošo pieaugušo iesaistīšanai izglītībā, kā arī attiecīgi politikas rezultatīvie rezultāti, to sasniedzamās (t.sk. vidusposma vērtības; 3.3.1., 3.3.2.uzdevums.).

Atbalstu mērķa grupai nosaka arī Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. 3.rīcības virziena 1.uzdevums "Paaugstināt bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspēju un reaģēšanu uz darba tirgus transformāciju un nepieciešamību pielāgoties aktuālajai situācijai darba tirgū, t.sk.: 1.1. Pilnveidojot bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes; 1.5. pilnveidojot subsidētās, pagaidu nodarbinātības un darbam nepieciešamo iemaņu attīstības pasākumus".

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

63.7. pasākumus, ar ko attiecībā uz piemērotām mācīšanās metodēm atbalsta skolotājus, pasniedzējus un akadēmiskos mācībspēkus, kā arī pamatkompetenču novērtējumu un apstiprinājumu.a) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)

b) Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2021. -2027.gadam "Kultūrvalsts" (MK 01.03.2022. rīk. Nr. 143)

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. noteikti rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi augsti kvalificētu, kompetentu uz izcilību vērstu pedagogu un akadēmiskā personāla nodrošināšanai izglītības sistēmā: 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.2.1.uzdevums. Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021. -2027.g. 4.prioritāte "Talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme" paredz stiprināt kultūrizglītības sistēmu, lai stimulētu jaunu talantu attīstību un izaugsmi, nodrošināt kultūras nozarē strādājošo profesionālās pilnveides iespējas, kā arī stiprināt kultūras komponenti vispārējā izglītībā. Pamatnostādnes papildinās Kultūrizglītības nozares stratēģija 2021-2027.g. kas tiks izstrādāta kā nozares detalizētāks rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai.

64.8. pasākumus, ar ko veicina audzēkņu un mācībspēku mobilitāti un izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēju starptautisko sadarbību, tostarp atzīstot mācību rezultātus un kvalifikāciju.Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai" (MK 22.06.2021. rīk. Nr.436)Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g. nosaka pasākumus, kas ir īstenojami izglītības iestāžu internacionalizācijas nostiprināšanai, starptautiskās sadarbības attīstībai un mācību mobilitātes veicināšanai visos izglītības līmeņos (2.3.1.uzdevums).

Aprakstu skatīt 3.pielikumā.

65.Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.)

Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā

ERAF, ESF+4.1.2.
SAM

4.2.1.
SAM

4.3.1.
SAM

4.3.3.
SAM

4.3.4.
SAM

4.3.5.
SAM

4.3.6.
SAM

Ir izstrādāta valsts vai reģionālā stratēģiskā politika vai atbilstošās tiesību normas sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, kas ietver:

1. uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, jo īpaši attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti bērniem neaizsargātās situācijās, kā arī bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par visu vecuma grupu neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām.

a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (SADTPP)

b) Starpnozaru sadarbības un atbalsta sistēmas pilnveide bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai

c) Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027.g.

d) Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.g.

e) Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnes 2021- 2027.g. 

f) Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.g. (projekts)

SADTPP sekmēs sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību, attīstot pieejamu, individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo un juridisko pakalpojumu sistēmu, veicinot nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē.

Agrīnā preventīvā atbalsta sistēma bērniem veicinās to veselīgu attīstību un pašrealizāciju.

IAP uzlabos kvalitatīvas izglītības pieejamību, mazinot sociālekonomiskā stāvokļa ietekmi uz bērnu/jauniešu iespējām iegūt kvalitatīvu izglītību.

RPP risinās nepietiekamu PII un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību.

Resocializācijas politika mazinās noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem, veicinot iekļaušanos sabiedrībā.

Sabiedrības saliedētības pamatnostādnes paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

Bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādnes veicinās ģimenēm draudzīgu sabiedrību, bērnu un jaunatnes labklājību un vienlīdzīgas iespējas.

Apraksts 5.pielikumā.

66.2. pasākumus segregācijas novēršanai un apkarošanai visās jomās, tostarp sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem.a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616);

b) Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.-2024.gadam (MK 17.09.2021. rīk. Nr. 657)

 

SADTPP galvenais mērķis ir sekmēt iedzīvotāju sociālo iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību, attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī veicinot augstu nodarbinātības līmeni kvalitatīvā darba vidē. Attiecīgi visi uzdevumi ir vērsti uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu.

SADTPP paredz modernu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu, kas cita starpā uzlabos iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū.

Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai noteiktu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas parametru noteikšanas kritērijus, kārtību un metodi, kā arī pārskatīšanas kārtību, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību.

67.3. pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā.Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616)SADTPP rīcības virzienā "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū" paredzēts īstenot pasākumu - palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un atbilstību mērķa grupas vajadzībām.

Rīcības virzienā iekļauto uzdevumu īstenošanai tiks izstrādāts Plāns sociālo pakalpojumu pilnveidošanai un attīstībai 2021.-2024.gadam.

68.4. kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.a) LM 20.03.2014. rīk. nr.26 "Par Sociālo pakalpojumu attīstības padomes izveidošanu" (turpmāk – SPAP)

b) Sociālo pakalpojumu attīstības padomes nolikums (21.05.2014.)

c) LM 27.04.2016. rīk. nr.38 "Par Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejas izveidi" (SIPKK)

d) LM 28.08.2006. rīk. Nr. 128 "Par Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sastāvu" (SDSSP)

e) SDSSP nolikums (apstiprināts 17.10.2006., grozījumi

17.12.2014., 27.06.2018.)

SPAP sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības un NVO, tā ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, lai sekmētu sociālo pakalpojumu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. SPAP izvērtē ar pakalpojumu nodrošināšanu un attīstību saistītās problēmas un risinājumus, sniedz atbalstu DI īstenošanā un uzraudzībā. SPAP ir skatīts SADTPP projekts.

SIPKK sastāvā ir nozaru ministrijas, pašvaldības, NVO, CSP, Valsts policija, kā arī sociālie partneri. SIPKK izskata nabadzības, ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības situāciju, sniedz priekšlikumus plānošanas dokumentiem.

SDSSP sastāvā ir sociālā darba jomas NVO, izglītības iestādes, saistītās valsts un pašvaldību iestādes. SDSSP izskata sociālā darba attīstības jautājumus.

Vides pieejamības plāna izstrāde notika sadarbībā ar institūcijām, apvienību "Apeirons", SUSTENTO. 2022.g. 2.pusg. tiks gatavots ziņojums par tā īstenošanu. Jauni pasākumi tika iekļauti Plānā personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai.

Apraksts 5.pielikumā.

69.Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.)

Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā

ERAF, ESF+4.1.1.SAM

4.1.2.SAM

4.3.5.SAM

Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:

1. veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko un aprūpes personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus.

1) Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība (MK 28.08.2018. not. Nr.555);

2) Informatīvais ziņojums "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīcija stratēģija 2021.-2027.gadam (plānots apstiprināt līdz 30.06.2022.);

3) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprināts MK 24.05.2022.)

4) Konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" (MK 07.08.2017.).

Stratēģiskais VA satvars noteikts Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā, ietverot primāro, sekundāro ambulatoro un stacionāro pakalpojumu plānošanu.

Ilgtspējīgas VA infrastruktūras investīciju prioritātes valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanai ietvertas informatīvajā ziņojumā "Par veselības aprūpes nodrošināšanas infrastruktūras attīstības investīciju stratēģiju 2021.-2027.g.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus VA pakalpojumus, to sniegšanai nepieciešamos cilvēkresursus un infrastruktūru, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. paredz 5 stratēģiskos rīcības virzienus.

Cilvēkresursu attīstība notiek atbilstoši Konceptuālajā ziņojumā plānotajam cilvēkresursu palielinājumam līdz 2025.g. Piesaistot papildu valsts, AF plāna un TAI līdzekļus, paredzēti pasākumi mediķu izglītošanai, piesaistei un atalgojuma sistēmas attīstībai. Cilvēkresursu attīstības stratēģija tiks izstrādāta līdz 30.06.2023. un ilgtermiņā risinās cilvēkresursu attīstības izaicinājumus.

Apraksts 6.pielikumā.

70.2. pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības izmaksu ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, tostarp personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas.a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.g. (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 )

b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.g. (apstiprinātas MK 24.05.2022)

 

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes paredz modernu, iekļaujošu un pieejamu sociālo pakalpojumu sistēmu. Lai mazinātu teritoriālās atšķirības, tiks noteikti pašvaldībās obligāti nodrošināmi sociālie pakalpojumi bērniem ar invaliditāti, pilngadīgām personām ar smagiem FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar aprūpes vajadzībām, t.sk. demenci. Obligāti nodrošināmo pakalpojumu klāsts pamatos ieguldījumus SBSP attīstībā. Pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes prioritārajās jomās (SAS, onkoloģija, psihiskā VA, mātes/bērna VA, retās slimības, paliatīvā aprūpe, medicīniskā rehabilitācija) paredz integrēti attīstīt infrastruktūru, pakalpojumu organizācijas procesu, cilvēkresursu pieejamību, kvalitātes sistēmu, prevenciju.

Neskatoties uz to, ka mērķa grupa ir visi iedzīvotāji, ieguldījumi tiks vērsti uz mazaizsargātākām mērķa grupām.

Apraksts 6.pielikumā.

71.3. pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā un ģimenē, īstenojot deinstitucionalizāciju, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā.a) Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (MK 01.09.2021. rīk. Nr.616 )

b) Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (apstiprinātas 24.05.2022.)

SADTPP paredz nodrošināt līdzvērtīgu soc. pakalpojumu grozu reģionos, tuvināt ģimeniskai videi ilgstošas aprūpes pakalpojumus bērniem ar smagiem FT, integrēt pakalpojumus hroniski/nedziedināmi slimiem cilvēkiem, cilvēkiem ar smagiem FT, demenci, paliatīvajā aprūpē, gados vecākiem cilvēkiem, bērniem ar smagu diagnozi. Ir izstrādāts Sociālo pakalpojumu pilnveidošanas un attīstības plāns 2022.-2024.g.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes paredz attīstīt psihiatriskās slimnīcas, stacionāro un ambulatoro aprūpi, primāro un mājas aprūpi, mobilos pakalpojumus (SBSP), atbalstot DI.

Pirms ieguldījumiem tiks izstrādāts plāns, nodrošinot integrētu hronisko slimību un paliatīvās aprūpes pacientu aprūpi, t.sk. HOSPICE. Integrēta pieeja nodrošinās ieguldījumus infrastruktūrā, cilvēkresursos, pakalpojumos. Izstrādājot plānu, nodrošināma starpnozaru sadarbība ar sociālajiem pakalpojumiem.

Apraksts 6.pielikumā.

5. Programmā iesaistītās iestādes

23.tabula (13) Programmā iesaistītās iestādes

Programmā iesaistītās iestādes

Iestādes nosaukums

Kontaktpersonas vārds, uzvārds

E-pasts

Vadošā iestāde

Finanšu ministrija

Armands Eberhards, Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos

Armands.Eberhards@fm.gov.lv

Revīzijas iestāde

Finanšu ministrija

Nata Lasmane, ES fondu revīzijas departamenta direktore

Nata.Lasmane@fm.gov.lv

Struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

Kur attiecināms, struktūra kas saņem maksājumus no Komisijas, ja Tehniskā palīdzība tiek saņemta atbilstoši KNR 36.panta (5) daļai

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

Grāmatvedības funkcija gadījumā, ja šī funkcija ir deleģēta citai struktūrai, nevis vadošajai iestādei

Valsts kase

Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks

Kaspars.Abolins@kase.gov.lv

24.tabula (13A) Atmaksāto summu pārdalīšana tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 30. panta 5. punktu

30. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto procentuālo daļu daļa, kas tiktu atmaksāta iestādei, kas saņem maksājumus no Komisijas, ja tehniskā palīdzība ir sniegta saskaņā ar 30. panta 5. punktu (procentos)Procentuālā daļu daļa
Valsts kase100%

6. Partnerība

(415) Lai nodrošinātu lielāku sabiedrības pārstāvību un ciešāku iesaisti plānošanas procesā līdz 2021.–2027.gada plānošanās perioda UK izveidošanai, atsevišķa pagaidu UK netika veidota, izmantojot forumu, kas joprojām aktīvi strādā par ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda jautājumiem, t.i. UK 2014.–2020.gadam un visu prioritāro virzienu apakškomitejas. UK darbības principus nosaka FM apstiprināts reglaments. Tās sastāvā ir iesaistīti KP fondu ieviešanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju, teritoriālās pārvaldības, sociālo un ekonomisko partneru, NVO, kā arī citu KP fondu plānošanā un īstenošanā iesaistīto institūciju pārstāvji. UK un apakškomiteju sastāvu papildinot ar Kopīgo noteikumu regulas fondu vadošajām iestādēm, tiek aptverts pēc iespējas plašāks partneru loks, nodrošinot vienotu informācijas aprites platformu.

(416) Lai nodrošinātu visaptverošu iesaisti un līdzdalības iespēju programmas projekta izstrādē, tika veikta programmas projekta publiskā apspriešana114, kur kopumā tika saņemti vairāk kā 700 komentāru no vairāk kā 60 sadarbības partneriem, dažādām NVO, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldībām un juridiskām personām, un privātpersonām.

(417) Tāpat tika organizētās tiešsaistes tematiskās diskusijas par programmas projektu, sniedzot iespēju detalizētāk diskutēt par interesējošām nozarēm. Kopumā 2020.g. un 2021.g. notikušas 11 tematiskās publiskās diskusijas, kuru ietvaros piedalījušies 1 204 pārstāvji no ļoti plaša interesentu loka – sadarbības partneri, dažādas NVO, biedrības un nodibinājumi, pašvaldības, juridiskās personas un privātpersonas.

(418) 2021.–2027.gada plānošanas periodā paredzēta plaša un mērķtiecīga partneru iesaiste pakalpojumu nodrošināšanā nozaru mērķu sasniegšanā, piem., sociālajā iekļaušanā, nodarbinātībā, saimnieciskās darbības vides uzlabošanā, vides aizsardzībā, izglītībā u.c., balstoties uz biedrību un nodibinājumu ekspertīzi, tādējādi nodrošinot sadarbības partneru zināšanu un pieredzes izmantošanu nozaru ietvaros.

(419) Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas preambulā un 38.pantā izteiktajiem nosacījumiem, vadošās iestādes pēc plānošanas dokumentu apstiprināšanas kā galveno partneru iesaistes formu izveidos pārziņā esošo fondu UK, tajās iesaistot pārstāvjus gan no publiskās pārvaldes institūcijām un plānošanas reģioniem, gan arī sadarbības partneru pārstāvjus, kā arī pārējo vadošo iestāžu pārstāvjus.

(420) UK galvenais uzdevums būs nodrošināt koordinētu fondu ieviešanu un uzraudzību, minētajā procesā iesaistot pārstāvjus no plaša partneru loka. FM kā ES fondu vadošā iestāde, turpinot 2014.–2020.gada plānošanas perioda labo praksi, lai līdztekus UK nodrošinātu forumus operatīvākām un saturiskākām diskusijām, veidos arī UK tematiskas apakškomitejas katram politikas mērķim.

(421) NAP 2027 plānotos mērķus par nozarēm atbildīgās institūcijas sasniedz dažādos veidos, finansējuma nodrošināšanai piesaistot dažādu finansējumu, piem., ERAF, KF, ESF+, EJZAF, kā arī izmantojot iespēju piesaistīt finansējumu no piem., EISI, kas paredzēts ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telekomunikāciju jomā, un AF un React-EU, kas izveidoti ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm mazināt COVID-19 krīzes radītās sekas.

(422) Tā kā izvirzītie mērķi ir apjomīgi, un to īstenošanai plānots piesaistīt finansējumu no dažādiem pieejamajiem finanšu avotiem, būtiska loma ir ieguldījumu demarkācijai un pārkāšanās riska novēršanai. Demarkācijas uzraudzība tiek nodrošināta jau plānošanas posmā, ņemot vērā KP un AF plāna plānošanas dokumentu paralēlo virzību, kā arī tā tiks nodrošināta tālāk ieviešanas nosacījumu izstrādes posmā.

(423) Ņemot vērā EZK uzstādījumus, viens no būtiskiem nozaru plānošanas dokumentiem ir EM sadarbībā ar VARAM izstrādātais NEKP. Lai NEKP izvirzītos mērķus izdotos sasniegt iespējami ātrāk un efektīvāk, papildus programmā plānotajām aktivitātēm, plānots īstenot vairākas aktivitātes (saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku) AF plāna ietvaros, piesaistot AF finansējumu. AF plānā plānotie darbības virzieni nodrošinās saskaņotību ar programmu, tādejādi nodrošinot sinerģiju un papildinātību virzībā uz zaļāku Eiropu un digitalizācijas attīstību, arī uz sociālekonomisko atšķirību mazināšanas, VA pieejamības uzlabošanas, pētniecības attīstības un likuma varas stiprināšanas mērķu sasniegšanu. AF plānā paredzētās investīcijas papildinās vairākus programmā ietvertos specifiskā atbalsta mērķus un pasākumus.

(424) Programmas un AF plāna īstenošanā būtiska ir savstarpējā koordinācija un koordinācija ar ES u.c. ārvalstu programmām, lai nodrošinātu to savstarpējo sinerģiju un nepārklāšanos, tāpēc gan plānošanas gan pasākumu īstenošanas posmā koordinācija tiks nodrošināta sadarbībā ar nozaru ministrijām, vērtējot plānoto investīciju saturu un savstarpējo sinerģiju, lai novērstu iespējamu investīciju pārklāšanos, savstarpēji papildinošu investīciju gadījumā novēršot dubultā finansējuma risku.

(425) Papildinošu darbību koordinācijai un uzraudzībai plānots izmantot dubultfinansējuma matricu, kura jau šobrīd aptver informāciju par vairākos plānošanas periodos Latvijai pieejamo ārvalstu instrumentu finanšu investīcijām un tiek regulāri atjaunināta un papildināta, vienlaikus paredzot dažādu līmeņu iekšējās procedūrās nepieciešamību pārliecināties, vai vienas un tās pašas vai līdzīgas atbalstāmās darbības nav plānots finansēt no vairākiem finanšu avotiem.

(426) Lai novērtētu plānoto pasākumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, ir veikts programmas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums115, kura mērķis ir apzināt programmas un tās ietvaros plānoto pasākumu ietekmi uz vides un klimata mērķu sasniegšanu, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību vides pārskata sagatavošanā un ņemt vērā vides pārskata un tā sabiedriskās apspriešanas rezultātus programmas sagatavošanā un atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

(427) Vides pārskata izstrādē ir ņemti vērā valsts vides institūciju – Vides pārraudzības valsts biroja, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides valsts dienesta un Veselības inspekcijas, ieteikumi attiecībā uz vides pārskata detalizācijas pakāpi un saturu. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar programmas īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura norisinājās 2020.gada beigās, ir izvērtēti saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. 2021.gada 25.februārī Vides pārraudzības valsts birojs ir sniedzis atzinumu Nr.4-03/2 "Par Darbības programmas Latvijai 2021.–2027.gadam Vides pārskatu"116. Atzinumā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un vides pārskatā attiecīgi veikti precizējumi atbilstoši norādītajam.

7. Komunikācija un redzamība

(428) KP fondu komunikācijas plānošana, ieviešana, uzraudzība un izvērtēšana. KP fondu komunikācija tiks plānota un realizēta balstoties uz Kopīgo noteikumu regulas IV sadaļas 22. panta 3. punkta j) apakšpunktā, 46.- 50. pantā un III nodaļā "Redzamība, pārredzamība un komunikācija" noteiktajam,

(429) Stratēģiskie komunikācijas mērķi tiks definēti pamatojoties uz KP fondu komunikācijas ieviešanas efektivitātes izvērtējumā117 gūtajiem rezultātiem un EK rekomendācijām.

(430) Balstoties uz stratēģijā definētajiem mērķiem, KP fondu vadībā iesaistītās institūcijas izstrādās komunikācijas plānus, kuros paredzēti jau specifiski pasākumi mērķa grupu informēšanai un izpratnes par KP fondu ieguldījumu veicināšanai.

(431) 2021.–2027.gada plānošanas periodā ES fondu komunikācijā īpašs uzsvars tiks likts uz Programmā noteiktajām stratēģiski svarīgajām darbībām un projektiem, nodrošinot pastiprinātu komunikāciju par šo projektu/darbību īstenošanas gaitu un sabiedrības ieguvumiem no tiem. Stratēģiski svarīgo projektu publicitātes pasākumos pēc iespējas tiks nodrošināta EK vai EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvju dalība, tā pastiprinot projektu nozīmību un svarīgumu.

(432) Tāpat lai sasniegtu izvirzītos mērķus, tiks paplašināta un attīstīta jau esošās Komunikācijas vadības darba grupas veiksmīgā sadarbība, tādejādi nodrošinot stratēģisku un koordinētu KP fondu komunikāciju Latvijas un ES ietvaros.

(433) Arī jaunajā plānošanas periodā plānots turpināt kopējās KP fondu komunikācijas stratēģijas ieviešanas efektivitātes izvērtēšanu. ES fondu komunikācijas efektivitāte tiek izvērtēta, ik gadu veicot kvantitatīvos socioloģiskos mērījumus. Komunikācijas efektivitātes mērījumi tiek veikti pēc vairākiem kritērijiem, te noteikti 3 galvenie:

- Sabiedrības informētības līmenis par ES fondiem (2021.g.vērtība – 96%, 2027.g. – 97%);

- Sabiedrības apmierinātība ar informācijas pieejamību par ES fondiem (2020.g. – 80%, 2021.g.vērtība – 87%, 2027.g. – 85%);

- Sabiedrības vērtējums par ES fondu ietekmi uz tautsaimniecību un sabiedrības attīstību (2021.g.vērtība – 80%, 2027.g. – 81%).

(434) Vienlaicīgi plānots pastiprināti veikt ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu ieviesto komunikācijas aktivitāšu rezultatīvo rādītāju sasniegšanas izvērtēšanu. Sasniedzamie rezultatīvie rādītāji tiek noteikti komunikācijas stratēģijā un komunikācijas plānos.

(435) KP fondu komunikācijas mērķi. KP fondu komunikācijas virsmērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ES fondu īstenoto projektu ieguldījumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā, ekonomiskajā attīstībā un katra Latvijas iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanā, kā arī sekmēt sabiedrības atbalstu un uzticēšanos ES fondu ieguldījumam un Latvijā īstenoto projektu realizācijai. Savukārt specifiskie KP fondu komunikācijas mērķi balstāmi uz KP fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda programmas un aktivitāšu izvirzītajiem sasniedzamajiem mērķiem.

(436) KP fondu komunikācijas mērķauditorija. Būtiska ir kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan KP fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, gan sabiedrībai kopumā. KP fondu komunikācijā pamatā noteiktas trīs galvenās mērķauditorijas un specifiski izdalītas mērķauditoriju apakšgrupas:

a) Specifiskās mērķauditorijas:

- Faktiskie labuma guvēji ES fondu projektu īstenošanā;

- Potenciālie ES fondu projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji;

- Sociālie un sadarbības partneri;

- ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas;

b) Sabiedrība kopumā:

- Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 16 gadiem;

- Jaunieši vecumā līdz 15 gadiem;

- Cilvēki ar invaliditāti;

c) Korporatīvās (iekšējās) auditorijas: valsts pārvaldes un ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu darbinieki.

(437) KP fondos izmantojamie komunikācijas kanāli. KP fondu stratēģijas un ikgadējo komunikācijas pasākumu plānu īstenošanā jāizmanto plašs komunikācijas kanālu klāsts, kas nodrošinās visām mērķa grupām objektīvu un izsmeļošu informāciju un sniedz iespēju nodrošināt atgriezenisko saiti. Tiks izmantoti jau tradicionālie komunikācijas kanāli – vienotā programmas mājas lapa (jauno vienoto lapu/portālu plānots izstrādāt 2022.g.) un citas KP fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu mājas lapas, plašsaziņas līdzekļi, informatīvie pasākumi (semināri, konferences, apmācības, preses konferences), vides reklāma, drukātie materiāli, kā arī sociālie mediji, atbilstoši sasniedzamajai mērķauditorijai.

(438) KP fondu komunikācijas aktivitāšu un funkcijas nodrošināšanai paredzētais finansējums plānots 0,3 % apmērā no kopējā programmās finansējuma, vai lielāks.

8. Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

25. tabula. (14) Vienas vienības izmaksu, vienreizējo maksājumu un vienotu likmju izmantošana, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām

Plānotā KNR 94.panta un 95.panta izmantošana
No apstiprinātas programmas tiks izmantoti attaisnotie izdevumi, kas balstīti uz vienas vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes saskaņā ar KNR 94. pantu (ja jā, aizpildiet 1. papildinājumu)
No apstiprinātas programmas finansējuma izmantošana, kas nav saistīta ar izmaksām saskaņā ar KNR 95. pantu (ja jā, aizpildiet 2. papildinājumu)118

9. Plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts un to plānotais laika grafiks

(439) Programmas ietvaros plānotas šādas stratēģiski svarīgas darbības (projekti) minēto pasākumu ietvaros119:

1) 1.1.1.2.pasākums "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (2023.g. I cet.);

2) 1.3.1.1.pasākums "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (2023.g. IV cet.);

3) 1.4.1.1. pasākums "Platjoslas infrastruktūras attīstība (pēdējā jūdze)" (2023.g. I cet.);

4) 2.1.1.1.pasākums "Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, t.sk. attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos)" (2022.g. IV cet.);

5) 2.2.3.6.pasākums "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēma" (2023.g. I cet.);

6) 2.3.1.2.pasākums "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" (2023.g. IV cet.);

7) 3.1.1.1.pasākums "Dzelzceļa transporta attīstība un energoefektivitātes uzlabošana sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos" (2023.g. II cet.);

8) 4.1.1.2.pasākums "P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infrastruktūras attīstība" (2022.g. IV cet.);

9) 4.1.2.6.pasākums "Piesaistīt un noturēt ārstniecības personas darbam valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sektorā, īpaši stacionāros" (2023.g. I cet.);

10) 4.2.3.1.pasākums "Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs" (2023.g. II cet.);

11) 4.2.4.2.pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai" (2023.g. IV cet.);

12) 4.3.3.3. pasākums "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2023.g. II cet.);

13) 4.3.5.1. pasākums "Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšana" (2024.g. III cet.);

14) 4.4.1.1. pasākums "Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā (inovācijas)" (2023.g. III cet.);

15) 5.1.1.5.pasākums "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to pieejamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (2023.g. II cet.).

Pielikumi:

1) 1.pielikums "Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi (izvērstā versija)";

2) 2.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.10 (4.1.) – Stratēģiskās politikas satvars aktīvai darba tirgus politikai: 5.kritērijs – Jaunatnes nodarbinātības intervences";

3) 3.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.12 (4.3.) Stratēģiskās politikas satvars izglītībai un apmācībai visos līmeņos";

4) 4.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.1 (1.1) Valsts vai reģionālas pārdomātas specializācijas stratēģijas laba pārvaldība";

5) 5.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.13 (4.4.) Valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā";

6) 6.pielikums "Tematiskais priekšnosacījums Nr.15 (4.6.) "Stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības un ilgtermiņa aprūpes jomā".


1 https://ieej.lv/jeLe9

2 Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam | POLSIS (mk.gov.lv)

3 https://ieej.lv/VRdCm, https://ieej.lv/iZht9

4 https://ieej.lv/SjlVN

5 https://ieej.lv/ED0qg

6 RPP

7 CSP, 2016

8 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa dati.

9 CSP, 2021

10 European Innovation Scoreboard 2019

11 NIP

12 ZTAI

13 CSP, 2019.gads

14 EIS 2019 datubāze https://ieej.lv/Vu9v6

15 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu" apstiprināts 12.04.2022.; MK protokols Nr.20 40§)

16 Digital Economy and Society Index 2020 – 9%.

17 Digital Economy and Society Index 2020

18 Pašvaldību sniegtie dati,2020.gada oktobris

19 https://ieej.lv/2nMjQ

20 https://ieej.lv/2FThA; https://ieej.lv/60xUM

21 https://ieej.lv/LSZrr

22 https://ieej.lv/TtZRl

23 https://ieej.lv/bggp8

24 https://ieej.lv/kzm38

25 https://ieej.lv/bWAm1

26 https://ieej.lv/9RaBR

27 The Forth Work Plan of the North Sea – Baltic Core Network Corridor

28 https://ieej.lv/bk8oH

29 https://ieej.lv/h8yKr

30 https://ieej.lv/wH2bh

31 https://ieej.lv/veFPp

32 NEKP, Autotransporta direkcija

33 https://ieej.lv/2rznO

34 https://ieej.lv/5A6uP

35 https://ieej.lv/n5k2o

36 Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/746a6c77-a9f4-4182-9084-e4ab10484b2e

37 VK 2018.g., "Par sabiedrības līdzdalību valsts un pašvaldību iestāžu darbā"; 2020.g. SKDS , https://ieej.lv/A5uYw

38 Trešo valstu pilsoņu situācijas izpēte Latvijā 2017, BISS

39 https://ieej.lv/UATSF

40 CSP https://ieej.lv/36gzf

41 OECD dati (2018)

42 https://ieej.lv/AD6q8

43 2018.gads, CSP

44 2018.gads

45 https://ieej.lv/vT6IG (skatīt nodevuma 26.-34.lpp).

46 SIA PricewaterhouseCoopers Izvērtējuma ziņojums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pasākumu atbalstam 2007.–2013.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 124.

47 Digital Economy and Society Index 2020

48 https://ieej.lv/NXKh4

49 https://ieej.lv/Ptwu7

50 https://ieej.lv/rwpCf

51 CSP

52 https://ieej.lv/vslp1, https://ieej.lv/sADAI

53 https://ieej.lv/DzYfQ

54 https://ieej.lv/kcTXN, https://ieej.lv/KKh1X

55 Pieņemot, ka līdz 2026.g.pakāpeniski tiek izbeigta t. s. pirmās paaudzes biodegvielu ieskaite. Latvijā ir plaši pieejami dabas resursi, kas izmantojami videi draudzīgu, viedu, tautsaimniecības attīstībai nozīmīgu materiālu un pakalpojumu radīšanai.

56 https://ieej.lv/FQFcK

57 https://ieej.lv/wVDp3

58 https://ieej.lv/EGfTg

59 https://ieej.lv/gpi47

60 https://ieej.lv/JbvwY

61 https://ieej.lv/JJcl8

62 https://ieej.lv/huXoW

63 Piemēram, ES kvalitātes zīmogu saņēmušu P&A projektu atbalstīšana no ES fondiem ir sinerģijas mehānisms ar citām ES pētniecības programmām, tādām kā "Apvārsnis Eiropa", Komisijas paziņojums "EPT – pētniecības un inovācijas jaunā ēra", t.sk., ar Eiropas Pētniecības telpas prioritārajām jomām, Eiropas partnerībām un misijām, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu un Erasmus+ programmu Eiropas Universitātes

64 Vērtējot RIS 3 pētniecības un inovāciju centru attīstību un izveidi par pamatu tiks izmantos Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvais ziņojums "Par Latvijas dalības aktualizāciju Eiropas pētniecības infrastruktūru stratēģijas foruma (ESFRI) Eiropas pētniecības infrastruktūru Ceļa kartes konsorcijos" un plānotais nacionālās nozīmes pētniecības infrastruktūras kartējums, kuru plānots izstrādāt 2022.g.

65 Atbalsts plānots praktiskas ievirzes un sadarbības (ZI un saimnieciskās darbības veicēji) pētījumu īstenošanai, kas paredz Latvijas tautsaimniecības inovācijas sistēmas kapacitātes un eksportspējas palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai. Inovācijas sistēmas kapacitāti tieši palielina to zināšanu pārnese, t.sk., tehnoloģiju tiesību komercializācija, kas iegūtas rūpniecisko pētījumu, tostarp agrīnas stadijas rūpniecisko pētījumu, un eksperimentālo izstrāžu ietvaros. Praktisko pētījumu ietvaros fundamentālie pētījumi atbalstāmi tiktāl, ciktāl to ietvaros iegūst tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamās zināšanas rūpniecisko pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšanai, lai izstrādātu prototipus ar tehnoloģiskās gatavības līmeni TRL 4-5, (atsevišķos gadījumos līdz TRL 7 (uzsākot projektu TRL var būt zemāks, taču ne zemāks par TRL2).

66

67 Direktīvas 2012/27/EC 2.panta (24)(7)(27) apakšpunktu un 18.panta izpratnē.

68 Atbilstoši TAPL, vietējās (pašvaldību) klimata pielāgošanās stratēģijas tiek plānotas kā pašvaldību attīstības programmu sastāvdaļa (likuma 22.pants)

69 LVĢMC, Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.-2024.gadam https://ieej.lv/znvgC

70 Plūdu riska pārvaldības plāni 2021.–2027.gadam.

71 https://ieej.lv/Kk76o

72 https://ieej.lv/DWKFP

73 https://ieej.lv/ykje9

74 Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmā 2021.–2027.gadam (saskaņošanā ar EK)

75 Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību

76 Dabas aizsardzības pārvalde. (2019) Biotopu direktīvas ziņojums https://ieej.lv/yOo6h

77 EK Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam https://ieej.lv/ZDLfi

78 Direktīva 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādātā redakcija) https://ieej.lv/mToBx

79 https://ieej.lv/DqW8f

80 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem.

81 https://ieej.lv/y5vBh

82 Mobilitātes punkta nolūks ir atvieglot pāreju no viena transporta veida uz otru, nodrošināt ērtu savienojumu starp galamērķiem un nodrošināt daudzveidīgu atbalsta infrastruktūru (norādes, pārvietošanos atbalstoši pakalpojumi, aplikācijas utt.) "pēdējam kilometram". Mobilitātes punktā koncentrējas vairāki transporta veidi (vilciens, autotransports, sabiedriskais transports), no tā ir izveidota velo un gājēju infrastruktūra līdz apkārtnē esošajiem iepirkšanās, izklaides, atpūtas un citiem pakalpojumiem. Mobilitātes punktu attīstība ietver dalītās lietošanas automašīnu, velosipēdu, skrejriteņu nomas pakalpojumus, viedtālruņa lietotnes, kurās apkopoti sabiedriskā transporta maršruti, transporta veidu pakalpojumi un apkārtnē pieejamie pakalpojumi.

83 https://ieej.lv/hm57c

84 zemas kvalifikācijas profesijas atbilstoši Latvijas profesiju klasifikatoram ir 8. un 9. profesiju pamatgrupas profesijas – vienkāršās profesijas un iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri

85 BD, darba meklētāju un bezdarba RP personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšanas pasākumi tiks īstenoti sākot ar 2026.g. elastības finansējuma ietvaros

86 Zaļā infrastruktūra – stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://ieej.lv/tfHmD

87 https://ieej.lv/FAGrV

88 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

89 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

90 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

91 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

92 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

93 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

94 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

95 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

96 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

97 Finansējuma apjoms bez Tehniskās palīdzības flat rate finansējuma

98 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīva Nr. 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti

99 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2018.gada 11.decembra regula Nr. 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013

100 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu

101 https://ieej.lv/us8lA

102 Kā novērtēts riska pārvaldības spēju izvērtējumā, kas prasīts Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā

103 https://ieej.lv/AHImr

104 Padomes 1991.gada 21.maija Direktīva Nr. 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

105 Padomes 1998.gada 3.novembra Direktīva Nr. 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

106 Eiropas Parlamenta un Padomes 2020.gada 16.decembra Direktīva Nr. (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti

107 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīva Nr. 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu

108 Padomes 1992.gada 21.maija Direktīva Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību

109 Saskaņā ar mērķi, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un saistītajā (25). apsvērumā (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.)

110 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra direktīvas (ES) Nr. 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 22. pantu

111 Pieejams šeit: https://www.sam.gov.lv/lv/petijumi.

112 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīva Nr. 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai

113 Komisijas 2017.gada 5.janvāra Īstenošanas regula Nr. (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu

114 Publiskā apspriešana notika no 2020.gada 10.augusta līdz 2020.gada 9.septembrim: https://ieej.lv/8JtqZ

115 Saskaņā ar likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumos Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" noteikto kārtību un nosacījumiem programma ir plānošanas dokuments, kam ir nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

116 https://ieej.lv/ttnVF

117 "KP fondu komunikācijas stratēģijā 2021.–2027.gadam". Stratēģijas izstrādi paredzēts balstīt uz "ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģijas 2015.–2023. gadam ieviešanas efektivitātes vidusposma (mid-term) izvērtējumā" secināto.

118 Atbilstoši SFC2021 tehniskajam risinājumam 2.papildinājums tiks iesniegts atsevišķi no Programmas

119 Citi pasākumu datumi tiks noteikti pēc konkrētu projektu identificēšanas un līgumu vai vienošanās noslēgšanas par attiecīgo projektu īstenošanu

 

Programmas stratēģija: galvenās problēmas un politikas risinājumi
(izvērstā versija)

1.1. Ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstība pēdējos gados

(1) Latvija ir pieredzējusi stabilu izaugsmi un konverģences procesu pēdējās desmitgades laikā, neskatoties uz smago finanšu krīzi 2007.–2009.gadā un tās radītajām sekām. 2019.gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 69% no ES vidējā pēc pirktspējas paritātes, iepretim 60% 2008.gadā1. Tomēr pēdējos gados konverģences tempi, mērot pēc pirktspējas paritātes, ir samazinājušies salīdzinot ar citām jaunajām dalībvalstīm.

(2) Produktivitāte ir augusi no 43,4% no ES vidējā 2014.gadā līdz 49,8% 2019.gadā, tomēr būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Šajā pašā laikā atalgojuma kāpums ir bijis krietni straujāks par produktivitātes pieaugumu. Neskatoties uz to, Latvijas uzņēmumu eksporta daļa pasaules tirgos ir pieaugusi.

(3) Investīciju līmenis 2014.–2020.gada periodā nav būtiski audzis. Privātās investīcijas pēc krīzes atguvās ļoti lēni, pozitīvā dinamika atjaunojās tikai 2017.gadā un pēc tam saglabājas ļoti mērena, kas skaidrojams ar zemu kreditēšanas līmeni, kā arī politisko un ekonomisko nenoteiktību tirgos2. Pēdējo piecu gadu laikā investīciju pieaugums Latvijā ir bijis vājš, un produktīvo aktīvu pieaugums ir bijis ievērojami mazāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Bažas rada ilgstoši zemais investīciju līmenis pētniecībā un attīstībā, kas ir priekšnosacījums ilgtermiņā noturīgai izaugsmei.

(4) Iedzīvotāju skaits turpināja samazināties pēdējā desmitgadē par vidēji 1% gadā, it īpaši darbspējīgā vecumā, kas skaidrojams ar emigrāciju uz citām ES valstīm, gan zemu dzimstības līmeni. Šī tendence rada spiedienu uz izaugsmes potenciālu, darba tirgu, kā arī spēju finansēt un uzturēt publisko infrastruktūru un pakalpojumus.

(5) Ienākumu nevienlīdzība nav būtiski mainījusies un tā saglabājas kā viena no augstākajām ES. Nabadzības riskam īpaši pakļauti iedzīvotāji virs 65 gadu vecuma, personas ar invaliditāti, ģimenes, kur bērnu/us audzina viens no vecākiem, bezdarbnieki, īpaši IBD, bezpajumtnieki, kā arī iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni.

(6) Latvijā ir vienas no augstākajām reģionālās attīstības atšķirībām starp OECD valstīm, lai gan pēdējo desmit gadu laikā visstraujākā izaugsme ir bijusi tieši reģionos ārpus Rīgas3. Rīgas plānošanas reģionā IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir 17 213 euro (135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī); Kurzemē 74%, Vidzemē 66%, Zemgalē 63%, bet Latgalē 51%.4

(7) Šīs reģionālās atšķirības tālāk novērojamas arī attiecībā uz uzņēmējdarbību, nodarbinātību, ienākumu līmeni, kā arī piekļuvi VA, sociāliem pakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai. Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem – 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)5. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā6. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma7.

(8) Reģionālā ekonomika ietekmē darba iespējas un nodarbinātību reģionos. Lai arī tendence ir uzlabojusies, tomēr Latgalē vēl joprojām saglabājas zemākais nodarbinātības līmenis starp visiem reģioniem – 2021. gadā Latgales reģionā nodarbinātības līmenis (56,7%) bija par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā Rīgas reģionā (66%)8. Darba samaksa ik gadu pieaug visos reģionos, tomēr vidējās darba algas atšķirības starp reģioniem joprojām ir ievērojamas (līdz pat 1,5 reizēm starp reģioniem). Piemēram, Rīgā vidējā darba alga 2021. gadā bija 1 434 euro, kas ir 112% no vidējās darba algas Latvijā, savukārt Latgalē vidējā darba alga bija 896 euro, kas ir 70% no vidējās darba algas Latvijā9. Salīdzinot bruto kapitālieguldījumus un ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) ieguldījumus 2019. gadā, reģionālās attīstības atšķirības ir vēl ievērojamākas nekā IKP - bruto kapitālieguldījumi starp Rīgu un Latgali atšķiras līdz pat 18 reizēm, savukārt Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales reģionu kopējā ĀTI ieguldījumu summa 2019. gadā veido vien 10% no Rīgas apjoma10.

(9) Ekonomiskā krīze, ko izraisīja COVID-19 pandēmijas ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz pasaules, ES un Latvijas ekonomikām. Līdz šim Latvija ir salīdzinoši sekmīgi ierobežojusi COVID-19 izplatību, kas nozīmē mazāk ierobežojumus ekonomiskai aktivitātei. Pozitīvi vērtējams, ka salīdzinot ar iepriekšējo krīzi Latvijai ir pieejami resursi publisko investīciju veikšanai, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu un sabiedrības pielāgošanos jaunajai situācijai. Krīze radīs pārkārtošanos starptautiskajos tirgos un iekšējās ekonomikas struktūrās, kas var sniegt arī iespējas Latvijas ekonomikas attīstībai. Lai šīs iespējas izmantotu, būs nepieciešams ātri reaģēt spējīgs politikas ietvars un atbalsta pasākumu klāsts, t. sk. šīs programmas ietvarā.

1.2. Produktivitāte, inovācijas un prasmes

(10) Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.–2020.gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvija raksturota kā mērens inovators Eiropas inovācijas mērījumā11; līdzšinējais inovācijas sniegums nav pietiekams ilgtspējīgas konverģences nodrošināšanai un produktivitātes kāpināšanai.

(11) Savukārt jaunais inovāciju institucionālās pārvaldības modelis (nacionālā ceļakarte, 2022) nosaka ietvaru un darbības, kas veicamas nacionālā P&A&I pārvaldības modeļa un RIS3 pārvaldības pilnveidošanai12.

(12) Latvijas ekonomikas transformācijai uz inovatīvu un zināšanās balstītu ekonomikas modeli ir vairāki šķēršļi:

- P&A intensīvo nozaru zems īpatsvars tautsaimniecības struktūrā;

- zems apstrādes rūpniecības īpatsvars IKP un salīdzinoši zema produktivitāte;

- apstrādes rūpniecībā dominē zemo un vidēji zemo tehnoloģiju nozares;

- tautsaimniecības struktūru galvenokārt veido mikro, MVU, vienlaikus lielāko ietekmi uz IKP pieaugumu sniedz mid-caps un lielie uzņēmumi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama spēcīga un koordinēta valsts intervence, lai minimizētu ar resursu pārdales procesu saistītas izmaksas un riskus, tādējādi stiprinot valsts un reģionu konkurētspēju13.

(13) NEKP kā vienu no 3 stratēģiskiem virzieniem klimata mērķu sasniegšanai nosaka tādas pētniecības un inovāciju attīstības stimulāciju, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu.

(14) Galvenie P&A&I sistēmas izaicinājumi līdz 2027.gadam ir nemainīgi zems P&A&I investīciju līmenis, nepietiekošs cilvēkkapitāls P&A&I publiskajā un privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā depopulācijas tendences, zems inovāciju līmenis uzņēmumos, tehnoloģiju pārneses sistēmas stiprināšana un pārvaldības procesu uzlabošana14.

(15) Latvijas P&I sistēmas pētniecības attīstības un izaugsmes temps ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem P&A&I ieguldījumiem, kas 2014.–2020.gada plānošanas periodā bija robežās no 0,44–0,69% no IKP ar zemu privāto investīciju daļu, svārstoties atkarībā no ES fondu ieguldījumiem un būtiski atpaliekot no 2020.gada nacionālā mērķa – 1,5% no IKP.

(16) P&I sektora galvenie izaicinājumi līdz 2027.gadam ir cilvēkkapitāla kvantitatīvas un kvalitatīvas jaudas palielināšana, jo īpaši RIS3 jomās, t.sk. reģionos. Šobrīd Latvijā pētniecībā nodarbināto skaits joprojām ir kritiski zems (gan kopskaitā, gan īpatsvarā valsts kopējā darbaspēka struktūrā), sasniedzot tikai ~50% no ES vidējā līmeņa.

(17) Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs.

(18) Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 30,3% (2014.–2016.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1% ES. Latvijas rūpniecības struktūru galvenokārt raksturo zemo tehnoloģiju uzņēmumi. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte. Šajā kontekstā būtiski ir stiprināt un intensificēt atbalstu pētījumu rezultātu komercializācijai un tehnoloģiju pārneses procesam.

(19) Zināšanu ietilpīgi pakalpojumi 2017.gadā veidoja gandrīz 50%15 no kopējā pakalpojumu eksporta un pēdējos gados to daļa nepieaug. Savukārt vidēji augsto un augsto tehnoloģiju produktu daļa kopējā eksportā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, pieauga gandrīz par 4 procentpunktiem un bija 34,7% (ES vidēji – 56,7%).

(20) P&A&I attīstību un investīcijas, kā arī jaunu uzņēmumu izveidi bremzē pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā saimnieciskās darbības veicējiem visās attīstības stadijās. Plaisa starp komercbanku kreditēšanu un uzņēmumu spēju piesaistīt ārējos finanšu resursus tirgū kopš finanšu un ekonomiskās krīzes ir palielinājusies, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvas sekas uz uzņēmējdarbības attīstību, īpaši reģionos.

(21) Lai gan uzņēmēju spēja un vēlme aizņemties ir pieaugusi, faktiskais pieprasījums pēc komercbanku aizdevumiem ir sarucis. Kā galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai finansējuma atteikšanai uzņēmumam joprojām ir minēta nepietiekama naudas plūsma (33%), nepietiekams nodrošinājums (31%), nepietiekams pašu kapitāls (26%), nepietiekama rentabilitāte (16%), kā arī īpašnieka galvojuma trūkums (11%).

(22) Saskaņā ar EM aplēsēm16, lielie uzņēmumi, kas sastāda 5% no visiem uzņēmumiem, Latvijas tautsaimniecībā ģenerē 90% ienākumu, tomēr arī šajā sektorā augsta riska projekti netiek īstenoti.

(23) Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir lielas reģionālās atšķirības kapitālo ieguldījumu apmēros starp Rīgas, Pierīgas reģionu un pārējiem reģioniem Latvijā. Augstākie kapitālie ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā, bet zemākie Latgalē.

(24) Balstoties uz pašvaldību aptauju reģionos, saglabājas stabils uzņēmēju pieprasījums pēc infrastruktūras (t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un laukumu sakārtošana teritorijās uzņēmējdarbības veikšanai)17. Šīs infrastruktūras nepietiekamība kavē uzņēmumu iespējas vairāk investēt produktu un pakalpojumu attīstībā ārpus Rīgas aglomerācijas. Tāpēc reģionālās ekonomikas attīstībā būtiska loma ir pašvaldībām kā vietējās attīstības līderiem, kas sadarbībā ar uzņēmumiem veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, noņemot slogu uzņēmumiem un dodot tam iespēju novirzīt savas investīcijas produkta attīstībai. Tāpat iecerēts nostiprināt plānošanas reģionu lomu zināšanu un inovācijas attīstībai, ņemot vērā to kapacitāti un iestrādes inovācijas veicināšanā, kā arī iespējas piemērot reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus. Šajā kontekstā, sinerģijā ar nacionālās inovācijas sistēmas izveidi un darbību, plānots rast atbalstu plānošanas reģioniem reģionālās inovāciju un zināšanu sistēmas izveidei un darbībai, nolūkā veicināt reģionā esošo iestāžu un uzņēmumu ciešāku sadarbību inovācijas attīstībā, reģiona specializācijai nepieciešamo augsti kvalificētu speciālistu piesaistei (sadarbībā ar zinātnes un izglītības iestādēm veicinot nepieciešamo izglītības programmu izveidi), produktīvu uzņēmumu ar augstu pievienoto vērtību attīstību reģionos, sekmējot reģionu līdzsvarotu attīstību un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu.

(25) Saskaņā ar OECD datiem (2018) tūrisms un saistītās nozares ir būtiska daļa no Latvijas ekonomikas, veidojot 5% no kopējā eksporta un 8,5 % no kopējās nodarbinātības. Lai radītu pozitīvu ietekmi uz teritoriju ilgtspēju un dzīves kvalitātes uzlabošanu, būtiska ir kultūras infrastruktūras tālākā attīstība, kā arī inovatīvu un digitālu risinājumu integrēšana satura veidošanā. Ieguldījumi veicami teritorijās, kur jau pastāv veiksmīgas tūrisma stratēģijas (pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmas sastāvdaļa), kā arī sekmīgi sadarbības tīkli. Lai stiprinātu investīciju efektivitāti un nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, veicot investīcijas būtiski integrēt pašvaldības vai plānošanas reģiona attīstības programmās Eiropas Zaļā kursa un iniciatīvas Eiropas Jaunais "Bauhaus" principus un Starptautiskā kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu padomes izstrādātos kvalitātes principus Eiropas Savienības finansētiem pārveidojumiem, kas var ietekmēt kultūras mantojumu. ANO PTO "Ziņojumā par tūrismu un kultūru sinerģiju" rezultātiem var aprēķināt, ka Latviju 2017.gadā varētu būt apmeklējuši 760,3 tūkst. kultūras tūristu, kas ir 39%. Vienlaikus joprojām saglabājas augsts neizmantots potenciāls izmantoto kultūras pieminekļu ekonomiskās attīstības potenciālu pilsētās un novados. Nozīmīgs tūrisma potenciāls saglabājas Latvijas piekrastei, kur saskaņā ar 2015.gada publiskās infrastruktūras apsekojumu aptuveni 80% no piekrastes garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama.18

(26) Latvijas kopējo P&A&I stratēģiju, t.sk. RIS3, nosaka NIP, un RIS3 mērķi un stratēģiskie virzieni, kas integrēti ZTAIP. NIP virsmērķis ir 2030.gadā:

- eksporta apjomu palielināt līdz 29,8 mljrd. euro gadā;

- izdevumu apjoma pētniecības un attīstības darbībām palielināt līdz 776 miljoniem euro gadā.

(27) Ņemot vērā ierobežotos resursus, investīcijas 1.politiskajā mērķī P&A&I sistēmas attīstībai plānots veikt atbilstoši RIS3. RIS3 mērķis ir palielināt inovācijas kapacitāti, kā arī veidot inovācijas sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kas veicina un atbalsta tehnoloģisko progresu tautsaimniecībā. Tā ietvaros tiks palielināta Latvijas P&I kopējā kapacitāte, tiks turpināta P&A pārvaldības pilnveide un tiks veikta RIS3 stratēģisko vērtības ķēžu ekosistēmu attīstīšana, kuras pamatā irt strukturēts dialogs un koordinēta rīcība visu iesaistīto pušu starpā (privātā, publiskā un akadēmiskā sektora partneru tīkls), veidojot efektīvas sadarbības platformas katrā RIS3 jomā, atbalstot jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā.

(28) Papildus finansējuma pieejamībai, uzņēmumu ilgtermiņa investīciju lēmumus un attīstības virzienus ietekmē augsti kvalificēta darba spēka un prasmju trūkums, kas ir īpaši akūts STEM jomās, kā arī RIS3 sektoros. Īpašs augsti kvalificētu darbinieku trūkums novērojams IKT, būvniecības, veselības, izglītības un zinātnes sektoros. Tajā pašā laikā novērojams paaugstināts bezdarba līmenis, īpaši ārpus ekonomiskās aktivitātes centriem, kas norāda gan uz reģionālo nesabalansētību un reģionālās mobilitātes izaicinājumiem, gan uz prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām. Bezdarba paaugstināšanos veicinājusi arī COVID-19 ietekme.

(29) Latvija pārsniedz ES vidējo rādītāju attiecībā uz digitāliem publiskiem pakalpojumiem, tāpat arī 83% interneta lietotāju izmanto šos pakalpojumus iepretim ES rādītājam 67%, vienlaikus tikai trīs no šiem digitālajiem pakalpojumiem pieejami pārrobežu izmantošanai. Latvijas uzņēmumi ir vienā no pēdējām vietām ES attiecībā uz produktu un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem izmantojot digitālos rīkus19, kas skaidrojams ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu un zemām vispārējām digitālām prasmēm, kā arī Latvijā pieejamā koplietošanas digitālā infrastruktūra nepietiekami atbalsta uzņēmumu digitalizāciju.

(30) Latvijā ir zems sabiedrības un darbaspēka digitālo prasmju līmenis, kas ierobežo inovācijas potenciālu uzņēmumos, kavē dalību mūžizglītības, kultūras, pilsoniskās līdzdalības un bezdarbnieku dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kas ir un tiks digitalizēti. Latvijas iedzīvotājiem trūkst visu līmeņu digitālās prasmes un vērojams zems IKT speciālistu īpatsvars darbaspēkā. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir digitālās pamatprasmes (58% ES kopumā), un IKT speciālisti veido nelielu darbaspēka daļu (1,7% salīdzinājumā ar 3,9% ES, savukārt IKT speciālistes sievietes procentuāli no nodarbināto sieviešu skaita ir tikai 0,5% salīdzinājumā ar 1,4% ES)20.

(31) Zināšanu ietilpīgā ekonomikā sabiedrības zināšanu, t.sk. personisko prasmju līmenis ir "izejviela" un galvenais dzinulis ekonomikas attīstībai, kam nepieciešama ilgtermiņa pieeja visos izglītības līmeņos. Lai nodrošinātu noturīgu un ilgtspējīgu ražīguma pieaugumu un ekonomikas attīstību, būtiski ir attīstīt vajadzīgās prasmes (gan personiskās, gan profesionālās) un sistēmas pielāgošanās darba tirgus vajadzībām. Ņemot vērā demogrāfiskās attīstības tendences un sarūkošo iedzīvotāju skaitu, svarīga ir esošo resursu efektīva izmantošana, t.sk. iedzīvotāju prasmju kapacitātes attīstīšana (vieda sabiedrība), kas ir priekšnoteikums produktivitātes celšanai.

(32) Izglītībai ir svarīga loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā un valstij ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu pieeju izglītībai visiem tās iedzīvotājiem, t. sk., mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un personām ar invaliditāti, nodrošinot iespējas īstenot savu potenciālu. Latvijā iekļaujoša izglītība ir definēta kā process, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa.

(33) Izglītībā nākamo septiņu gadu laikā ir plānots nodrošināt pietiekamu pedagoģisko un atbalsta personālu bērniem un jauniešiem, kuriem tas ir nepieciešams dažādu apstākļu dēļ. Plānots virzīties uz divu pedagogu nodrošināšanu vispārizglītojošajās skolās prioritāri 1.–3. klašu grupā ar lielu izglītojamo skaitu un klasēs, kurās ir skolēni ar speciālām vajadzībām, kā arī pārskatīt kārtību, kādā aprēķina valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai un risināt atbalsta personāla (speciālais pedagogs, skolotājs logopēds, sociālais pedagogs, izglītības psihologs, pedagogs karjeras konsultants) pieejamību gan pirmsskolas, gan vispārējās izglītības iestādēs.

(34) Vispārējās izglītības skolu tīkla izmaiņas Latvijā būtiski ietekmē demogrāfiskā situācija, ekonomiskā attīstība, nodarbinātības un migrācijas tendences. Vidējās izglītības pakāpē tiek turpināta reģiona un novada demogrāfiskajai situācijai atbilstoša izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, ņemot vērā izglītības iestāžu kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus un tādējādi sekmējot līdzvērtīgas iespējas izglītības programmu apguvei, kā arī efektīvu izglītības iestāžu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursu izmantošanu. Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu, kā arī risinot ar izglītības pārvaldību saistītos izaicinājumus, kā piemēram, atbalsta speciālistu un pedagogu nodrošinājums, darba samaksas jautājumi, skolu profesionālā atbalsta vienmērīgs nodrošinājums.

(35) Valstij paredzot nosacījumus izglītības iestāžu tīkla sakārtošanai pašvaldībās, tiek veicināta pāreja uz plašāku un stratēģisku personalizētas izglītības piedāvājumu, sekmējot pilnveidotā mācību satura kvalitatīvu ieviešanu. Pilnveidotā vispārējās izglītības mācību satura īstenošana rada pieprasījumu pēc inovatīva un informatīvi atvērta mācību procesa klasē un elektroniskajā vidē. Lai to īstenotu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešama izglītības iestāžu resursu modernizācija mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai (digitālie risinājumi, aprīkojums STEM jomas mācību priekšmetu apguvei u.c.), nodrošinot augstas kvalitātes un mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības programmu pieejamību, tādējādi paaugstinot izglītojamo kompetences. Pārvietojamie digitālie risinājumi un STEM aprīkojums sniegs tūlītēju atbalstu izglītojamiem mācību procesā jebkurā izglītības iestādē. Atsevišķos gadījumos iespējami mācību vides uzlabojumi digitālo risinājumu un STEM aprīkojuma izvietošanai, tostarp izvērtējot attiecīgās izglītības iestādes atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

(36) Vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā un pilnveidotā satura izstrādē un ieviešanā tiek ņemtas vērā iekļaujošās izglītības vajadzības, risinot pedagogu un atbalsta personāla pieejamības jautājumus, ir nodrošināti mācību līdzekļi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, attīstītas un ieviestas metodikas, regulāri izglītoti pedagogi par iekļaujošās izglītības jautājumiem, kā arī plānoti digitāli u.c. atbalsta risinājumi iekļaujošas izglītības īstenošanai mācību procesā. No 2020. gada 1. septembra iekļaujoši tiek īstenotas speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām, kustību traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem. Vienlaikus, ņemot vērā speciālās izglītības iestāžu rīcībā esošos materiāltehniskos un cilvēku resursus izglītības nodrošināšanā atbilstoši izglītojamo vajadzībām, plānots saglabāt daļu speciālās izglītības iestāžu, lai nodrošinātu speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. ES fondu atbalsts speciālās izglītības pieejamībai un mācību vides modernizēšanai plānots, vērtējot ieguldījum