Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Izdarīt Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3. nr.; 2000, 13. nr.; 2002, 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2007, 9. nr.; 2008, 14., 15., 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 51. nr.; 2011, 173. nr.; 2013, 142., 192. nr.; 2016, 31. nr.; 2017, 75., 222. nr.; 2018, 225. nr.; 2019, 132. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt vārdu "Komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot 52. panta pirmo daļu, vārdu savienojumu "Eiropas Komisija" (attiecīgā locījumā) un pārejas noteikumus.

3. Aizstāt visā likumā vārdus "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "noteikumi" (attiecīgā locījumā).

4.  4. pantā:

izteikt 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Sabiedrība uzskatāma par finanšu tirgus dalībnieku Latvijas Bankas likuma izpratnē.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Latvijas Banka šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk - licence)."

5. Aizstāt 7.¹ panta septītās daļas 5. punktā un 87. panta 1.² daļā vārdus "terorisma finansēšana" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "terorisma un proliferācijas finansēšana" (attiecīgā locījumā).

6. Aizstāt 9. panta trešās daļas 4. punktā, 78. panta sestās daļas 1. un 7. punktā un 87. panta trešajā daļā vārdus "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā).

7. Aizstāt 78. panta pirmajā un sestajā daļā un 87. panta trešajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā).

8. Izteikt 78. panta piektās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Latvijas Bankas izdota administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību, ja minētais administratīvais akts ir lēmums, kas paredz:".

9. Izteikt 78.¹ pantu šādā redakcijā:

"78.¹ pants. Maksājumi Latvijas Bankai

(1) Sabiedrība maksā Latvijas Bankai:

1) līdz 0,033 procentiem no sabiedrības pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 3557 euro gadā;

2) ja sabiedrība sniedz šā likuma 5. panta otrajā vai trešajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu, - līdz vienam procentam no sabiedrības sniegto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 711 euro gadā.

(2) Citā dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas reģistrējusi ieguldījumu fondu Latvijā, maksā Latvijas Bankai līdz 0,013 procentiem no šā ieguldījumu fonda vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 1422 euro gadā.

(3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem maksājumiem sabiedrība un dalībvalstī licencēta sabiedrība maksā Latvijas Bankai:

1) par ieguldījumu fonda reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu - 1422 euro;

2) par reģistrācijai iesniegto ieguldījumu fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma grozījumu izskatīšanu - 426 euro.

(4) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle, kas reģistrēta Latvijā, maksā Latvijas Bankai:

1) līdz vienam procentam no filiāles Latvijā sniegto ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2134 euro gadā;

2) līdz vienam procentam no filiāles šā likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 711 euro gadā.

(5) Attiecībā uz grozījumiem, kas izdarīti atbilstoši šā likuma 28. panta astotajai daļai un 56. panta septītajai daļai, netiek piemērots šā panta trešās daļas 2. punktā noteiktais maksājums.

(6) Ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi, tā maksā Latvijas Bankai līdz 0,033 procentiem no tās pārvaldē esošo ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 3557 euro gadā."

10. Izteikt 79. panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja sabiedrība nepiekrīt Latvijas Bankas sagatavotajai izziņai par veikto pārbaudi, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Latvijas Bankai. Latvijas Banka ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu izziņā par veikto pārbaudi, vai noraidīt sūdzību."

11. Izslēgt 80. panta 1. punktā vārdus "Latvijas Bankas".

12. Papildināt 86. panta septītās daļas otro teikumu pēc vārda "tiesības" ar vārdiem "apstrīdēt un".

13. 87. pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Komisijai ir tiesības sabiedrībai un turētājbankai piemērot sankciju - soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:";

izteikt 1.³ daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Komisija ir tiesīga piemērot šā panta 1.⁴ daļā minētās sankcijas un šā panta 1.⁶ daļā minētos administratīvos pasākumus par šādiem pārkāpumiem:";

izteikt 1.⁴ un 1.⁵ daļu šādā redakcijā:

"(1⁴) Komisija par šā panta 1.³ daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) anulēt sabiedrībai izsniegto licenci;

3) uzlikt par pienākumu sabiedrības akcionāru sapulcei, padomei vai valdei atsaukt no amata sabiedrības valdes vai padomes locekli, fonda pārvaldnieku, iekšējā audita dienesta vadītāju, par risku vadību atbildīgo personu, par darbības atbilstības kontroli atbildīgo personu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu vai sabiedrības filiāles citā dalībvalstī vadītāju;

4) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai 10 procentiem no tās kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz pēdējo revidēto gada pārskatu, bet, ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām, tad attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, - pamatojoties uz pēdējo revidēto konsolidēto gada pārskatu;

5) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro;

6) kā alternatīvu šīs daļas 4. vai 5. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz divkāršam pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu apmēram, ja šādus ienākumus var noteikt, pat tad, ja ar šo punktu noteiktā soda nauda pārsniedz šīs daļas 4. vai 5. punktā noteikto apmēru.

(1⁵) Par Regulas Nr. 2017/1131 pārkāpumiem Komisija ir tiesīga piemērot sankcijas - izteikt sabiedrībai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro un noteikt termiņu, kādā sabiedrība novērš konstatēto pārkāpumu.";

papildināt pantu ar 1.⁶ daļu šādā redakcijā:

"(1⁶) Komisija par šā panta 1.³ daļā minētajiem pārkāpumiem ir tiesīga personai piemērot šādus administratīvos pasākumus:

1) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību;

2) noteikt pagaidu aizliegumu sabiedrības valdes loceklim vai citai fiziskajai personai, kura ir atbildīga par pārkāpuma izdarīšanu, pildīt pienākumus šajā vai citā sabiedrībā;

3) apturēt uz laiku sabiedrības darbību;

4) attiecībā uz fondu aizliegt darbības ar fonda mantu līdz visu lietas apstākļu noskaidrošanai vai pieņemt lēmumu izslēgt fondu no Komisijas fondu reģistra.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "uzraudzības pasākumu" ar vārdiem "administratīvo pasākumu" un papildināt daļu pēc vārdiem "piemērojamo sankciju" ar vārdiem "un administratīvo pasākumu";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "piemērot sankcijas" ar vārdiem "administratīvos pasākumus".

14. 87.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"87.¹ pants. Sankciju, administratīvo pasākumu un uzraudzības pasākumu publiskošana";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "sankcijām" ar vārdiem "administratīvajiem pasākumiem";

papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārda "sankcija" ar vārdiem "administratīvais pasākums" un 1. punktu pēc vārda "sankcijām" - ar vārdiem "administratīvajiem pasākumiem";

papildināt piektās daļas pirmo teikumu pēc vārda "sankcijām" ar vārdiem "administratīvajiem pasākumiem" un aizstāt otrajā teikumā vārdu "uzraudzības" ar vārdu "administratīvajiem".

15. Izteikt 89. pantu šādā redakcijā:

"89. pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par sabiedrību, tās klientiem, fondiem un to ieguldītājiem, sabiedrības un tās fondu darbību un tās klientu un fondu ieguldītāju darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Komisija, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu un ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu izveidotajām institucionālajām vienībām saņemtā informācija un sabiedrības uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tā ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu sabiedrības klientu, fondu un tā ieguldītāju. Šādai informācijai par sabiedrību, tās klientiem, fondiem un to ieguldītājiem, sabiedrības un tās fondu darbību un tās klientu un fondu ieguldītāju darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja sabiedrībai vai tās klientam vai fonda ieguldītājam ierosināts maksātnespējas process vai likvidācija vai sabiedrība vai klients (juridiskā persona), vai fonda ieguldītājs (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts sabiedrības maksātnespējas process vai uzsākta sabiedrības vai fonda likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Komisija sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Komisijas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu sabiedrības darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas līdzvērtīgas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Komisija nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Komisijas veikto stresa testu rezultātus.

(4) Komisija saskaņā ar šā panta trešo, septīto, astoto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par sabiedrības dibināšanu un sabiedrības un turētājbankas darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Komisija ir tiesīga pieprasīt no sabiedrības informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts sabiedrību vai fondu uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā un devītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts sabiedrību vai fondu uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp par koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas sabiedrību, fondu vai pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personu maksātnespējas, likvidācijas un citu dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

6) personām, kas ir atbildīgas par sabiedrību vai fondu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

7) dalībvalstu institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

8) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.

(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(9) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, centrālajam vērtspapīru depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina tīrvērti un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai tīrvērtes sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

(10) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no dalībvalsts vai ārvalsts sabiedrību, fondu vai tiem pielīdzināmo kopējo ieguldījumu uzņēmumu uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju. Informāciju, kuru dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas saņēmušas saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem Komisija piekritusi izpaust šo informāciju.

(11) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Komisija dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, ja tā nepieciešama šīm institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai (tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītai likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai).

(12) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai - finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai - kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei - tās funkciju izpildei.

(13) Komisija šā panta divpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta četrpadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu, apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos tiesību aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Komisijas telpās."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 41. un 42. punktu šādā redakcijā:

"41. Šā likuma grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" visā likumā, izņemot 52. panta pirmo daļu, vārdu savienojumu "Eiropas Komisija" (attiecīgā locījumā) un pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā) 9. panta trešās daļas 4. punktā, 78. panta sestās daļas 1. un 7. punktā un 87. panta trešajā daļā, grozījumi par vārdu "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Bankas likums" (attiecīgā locījumā) 78. panta pirmajā un sestajā daļā un 87. panta trešajā daļā, grozījumi par 4. panta 1.¹  un trešās daļas, 78. panta piektās daļas ievaddaļas, 78.¹ panta un 79. panta septītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījums 80. panta 1. punktā un grozījums 86. panta septītās daļas otrajā teikumā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

42. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi un ieteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 23. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 6. oktobrī